Ziņotāja:

Dovilė JUODKAITĖ

Padomnieks	Álvaro Antonio COUCEIRO FARJAS (ziņotājai, III grupa)
ES Padomes prezidentvalsts Polijas pieprasījums	gada 6.9.2024. vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.3.2025.
Pieņemts plenārsesijā	26.3.2025.
Plenārsesija Nr.	595
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	150/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka visā jauno tehnoloģiju un uz mākslīgo intelektu (MI) balstītu lietojumu plānošanas, izstrādes, novērtēšanas un ieviešanas procesā ir ļoti svarīgi iekļaut personas ar invaliditāti. Šī iesaistīšana ir būtiska, lai mazinātu iespējamos diskriminācijas riskus.

1.2.

EESK aicina dalībvalstis un ES veikt revīziju un izvērtēt, cik lielā mērā MI lietojumi ir iekļaujoši kritiski svarīgās jomās. Ir jāapmainās ar pozitīvo praksi, kas uzlabo uz MI balstītu lietojumu iekļautību to grupu labā, kuras varētu būt diskriminācijas upuri.

1.3.

EESK atzīst progresu, kas ar ES tiesisko regulējumu panākts attiecībā gan uz personu ar invaliditāti aizsardzību pret nepieņemamām un augsta riska MI sistēmām, gan uz sensitīvas personas informācijas aizsardzību un uz manipulatīvu MI programmu aizliegumu. Tomēr tā uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai analizētu, ciktāl personas ar invaliditāti vajadzētu aizsargāt no šķietami ierobežota riska sistēmu kaitīgas piemērošanas, it īpaši nodarbinātības un darbā pieņemšanas jomā.

1.4.

EESK norāda, ka ir svarīgi nodrošināt tādu pakalpojumu un preču vispārēju pieejamību, kuros izmanto jaunās tehnoloģijas un uz MI balstītus risinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (1), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (2) un saistītajiem piekļūstamības standartiem.

1.5.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai jaunu tehnoloģiju attīstības un MI lietojumu radītas iespējas darba devēji izmantotu piekļūstamības uzlabošanai un saprātīgiem pielāgojumiem, kas paredzēti darba ņēmējiem ar invaliditāti, un ka Eiropas Komisijai tas jāveicina. Atbalstot pāreju uz jauniem digitālajiem rīkiem, nebūtu jāatsakās no pašreizējām pozitīvajām palīgtehnoloģijām, ieviešot jaunas alternatīvas.

1.6.

EESK iesaka palielināt publiskos izdevumus uz MI balstītu risinājumu pētniecībai un izstrādei piekļūstamības un tehniskās palīdzības jomā un uzlabot sabiedrības zināšanas par šiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kā arī pastāvošo valdības atbalstu šo zināšanu apguvei un visu lietotāju apmācībai.

1.7.

EESK mudina dalībvalstis īstenot un paplašināt pašreizējās digitālo prasmju programmas personām ar invaliditāti, lai uzlabotu viņu pašreizējo situāciju un kvalifikāciju šajās jomās un vienlaikus censtos palielināt personu ar invaliditāti iekļaušanu terciārajā izglītībā un profesionālajā apmācībā tehniskajās jomās. Komisijai un ES dalībvalstīm jāvāc ES mēroga dati un jāanalizē šie rādītāji un invaliditātes atšķirības.

1.8.

EESK uzsver, ka ir jāveicina darba ņēmējiem ar invaliditāti paredzēti saprātīgi pielāgojumi darbavietā, arī publiskā un privātā sektora darbā pieņemšanas procesos, prasmju apguvē un profesionālajā apmācībā, kā arī terciārajā izglītībā, ņemot vērā pašreizējos šķēršļus, kuru dēļ personu ar invaliditāti vidū pašlaik ir ārkārtīgi zems terciārās izglītības rādītājs. Darbā pieņemšanas lietotnēm, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas un MI, ir jāizvairās no iespējamām diskriminējošām situācijām un jābūt piekļūstamām vai jāsniedz pieejamas alternatīvas iespējas.

2.   Konteksts

2.1.

Gatavojoties ES Padomes prezidentūrai, Polijas Republikas Eiropas Savienības lietu ministrs 2024. gada 6. septembrī lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) izstrādāt vairākus izpētes atzinumus, tostarp atzinumu “Personu ar invaliditāti iekļaušana saistībā ar jaunu tehnoloģiju un MI izstrādi: iespējas, problēmas, riski un izredzes”.

2.2.

Šajā izpētes atzinumā ir apkopoti temati, kas saistīti ar pašreizējo situāciju, kā arī tehnisko sasniegumu un MI potenciālo ietekmi uz personu ar invaliditāti nodarbinātību Eiropas Savienībā. Tajā sniegtas atbildes uz prezidentvalsts uzdotajiem jautājumiem par personu ar invaliditāti diskriminācijas risku, ko rada MI algoritmu un citu jaunu tehnoloģiju izmantošana darba tirgū.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

2011. gadā (3) gan ES, gan katras dalībvalsts atsevišķi ratificētās ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) 27. pantā ir atzītas personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem. Tajā ir izklāstītas šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās prasības, proti, nodrošināt piekļuvi apmācībai un veikt saprātīgus pielāgojumus darbavietā, kā arī novērst jebkādus šķēršļus, kas varētu kavēt personu ar invaliditāti pilnvērtīgu līdzdalību, – tostarp šķēršļus, kas sastopami informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un sistēmās (4).

3.2.

Jaunās tehnoloģijas un MI paver jaunas iespējas personām ar invaliditāti attiecībā uz izglītību, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā. Tomēr izstrādātajiem risinājumiem jābūt piekļūstamiem, un to izstrādē jāņem vērā personas ar invaliditāti. Šajā sakarā Piekļūstamības akts (5) veido pamatu minimālajām piekļūstamības prasībām un atkārtoti uzsver nepieciešamību palielināt pašreizējo un turpmāko tehnoloģiju, tostarp MI, piekļūstamību. MI aktā (6) šī prasība ir atzīta par prioritāti, uzskatot, ka ir būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji pilnībā ievērotu piekļūstamības prasības. Būtu jāizpēta īpašu piekļūstamības standartu izstrāde MI tehnoloģijām (7).

3.3.

Pamatojoties uz Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam (8), Eiropas Komisija 2022. gadā publicēja Personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi, lai virzītos uz tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir Eiropas Savienībā nodrošināt atbilstību UNCRPD.

3.4.

Tomēr ES līmenī ir nodarbināti tikai 50,8 % personu ar invaliditāti salīdzinājumā ar 74,8 % personu bez invaliditātes, un tikai 20 % sieviešu un 29 % vīriešu ar invaliditāti strādā pilnu slodzi (9). Strādājošas personas ar invaliditāti Eiropas Savienībā ik gadu pelna vidēji par 17,76 % mazāk nekā personas bez invaliditātes, un tas ir līdzvērtīgi 3 200 PLS (10). Tādējādi ir skaidrs, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāuzlabo personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, galveno uzmanību pievēršot valsts atbalstam, izglītībai un apmācībai, piekļūstamībai un saprātīgiem pielāgojumiem, kā arī diskriminējošas attieksmes izskaušanai.

3.5.

Ja digitālā plaisa netiks novērsta, zems digitālo prasmju līmenis un darba tirgus digitalizācija, kā arī zemas pievienotās vērtības darbvietu aizstāšana ar MI risinājumiem var palielināt personu ar invaliditāti sociālekonomisko atstumtību.

3.5.1.

Digitalizācijas process un jaunas tehnoloģijas kopumā atvieglo nodarbināmības problēmu risināšanu un uzlabo procesus visiem iedzīvotājiem, taču vienlaikus rada jaunus izaicinājumus un iespējamus riskus, ja netiek ņemta vērā situācija, kādā atrodas katra persona, kuru varētu tas skart.

3.5.2.

Pirmkārt, pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantošanu darba tirgū. Lai gan pašreizējā darba tirgū digitālās prasmes ir pieprasītas aptuveni 92 % darbavietu un ES un tās dalībvalstis ir pastiprinājušas centienus palielināt vispārējo digitalizāciju, personām ar invaliditāti parasti ir zemāks digitālās pratības un apmācības līmenis, kā arī ierobežotāka piekļuve interneta savienojumiem un tehniskajiem rīkiem (11). Lai izvairītos no neaizsargātu grupu atstumšanas, digitalizācijas procesiem ir jābūt iekļaujošiem, kā norādīts agrākā atzinumā (12).

3.5.3.

Pašlaik Eiropas Savienībā augstāko izglītību iegūst tikai 18 % personu ar invaliditāti salīdzinājumā ar 39 % iedzīvotāju kopumā (13). Kopā ar zemākiem digitālo prasmju rādītājiem tas viņiem rada sarežģītas izredzes attiecībā uz turpmāko darbu un sociālo iekļaušanu vēl jo vairāk tāpēc, ka digitālās prasmes veicina arī iekļaušanu izglītībā un līdzdalību kultūras, brīvā laika pavadīšanas un sociālajos pasākumos (14).

3.5.4.

Darba tirgus tendences liecina, ka mazkvalificētas darbvietas tiek aizstātas ar jaunām tehnoloģijām, un dažas personas, kas strādā šajās jomās, jau tagad zaudē darbu. Visā pasaulē automatizētu tehnoloģiju dēļ draud izzušana 2,3 % darbvietu (15). Šī tendence īpaši skar sievietes un personas ar invaliditāti, jo iepriekš minēto prasmju un digitālo nepilnību dēļ tās parasti strādā nozarēs ar zemāku pievienoto vērtību. Pašreizējie digitalizācijas procesi izglītības un apmācības jomā apdraud šādu personu iekļaušanas līmeni, kas pašlaik jau ir zems, un var mazināt to turpmākās potenciālās nodarbināmības un sociālās iekļaušanas iespējas.

3.5.5.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis palielinātu finansējumu, kas dotu iespēju uzlabot personu ar invaliditāti digitālās prasmes, un lai nodrošinātu, ka šīs personas var piekļūt vajadzīgajiem rīkiem. Izglītības rīkus par digitālajām prasmēm, kuru pamatā ir MI, piemēram, tiešsaistes mācību platformas un adaptatīvas mācīšanās tehnoloģijas, var izmantot kā pieejamus un cenas ziņā pieņemamus risinājumus tādu personu ar invaliditāti izglītībai, kuras ir attālinātas no vispārējās izglītības, taču šādiem risinājumiem nebūtu jāmazina centieni veicināt iekļaujošu izglītību.

3.5.6.

Šajā sakarā dalībvalstīm jāpalielina ieguldījumi, lai uzlabotu personu ar invaliditāti iekļaušanu izglītībā un apmācībā. Pašreizējais zemais izglītības un apmācības rādītājs visos līmeņos ir galvenais šķērslis, kas vēlāk kavē iekļaušanu darba tirgū.

3.6.

MI piedāvā iespējas uzlabot piekļūstamību un tehnoloģisko palīdzību, taču, atbalstot pāreju uz jauniem lietotājdraudzīgiem digitālajiem rīkiem, šie risinājumi nedrīkst piespiedu kārtā aizstāt esošās pieņemtās palīgtehnoloģijas, un ir jānodrošina to savstarpējā sadarbspēja.

3.6.1.

MI paver jaunas iespējas ar darbu saistīto procedūru vienkāršošanai, kā arī pašreizējo darbvietu struktūrai, ja tās tiek izstrādātas, izmantojot universāla dizaina pieeju. Šie sasniegumi un uz MI balstītu piekļūstamības pielāgojumu radīšana var veicināt personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, kā arī neatkarīgu dzīvi. MI programmas dod iespēju palīgtehnoloģijām pielāgoties dažādiem scenārijiem un invaliditātei, savukārt jau esošās palīgierīces parasti ir vienam mērķim paredzētas ierīces (16). Piemēram, balss ieraksta pārveidošana tekstā var palīdzēt rakstītājam ar ierobežotu mobilitāti un MI atbalstīti ekrānlasītāji var uzlabot tādu dokumentu formatēšanu, kurus sagatavo personas ar redzes traucējumiem.

3.6.2.

Lai uzlabotu piekļūstamību, uz MI balstītas tehnoloģijas izstrādātājiem visā procesā būtu jānodrošina personu ar invaliditāti efektīva līdzdalība un apspriešanās ar tām. Tāpat būtu jāveicina uz MI balstītu tehnoloģiju ieviešana darbavietā, iesaistot darba ņēmējus ar invaliditāti, izmantojot vispārēju un taisnīgu sociālo dialogu. Ir jāpastiprina arī ES dalībvalstu labas prakses apmaiņa tādā jomā kā uz MI balstīti iekļaušanas risinājumi.

3.6.3.

Tajā pašā laikā, lai gan atbalsts pārejai uz jauniem digitālajiem rīkiem var būt pozitīvs, jauno tehnoloģiju un MI iespējamā ieviešana ar mērķi uzlabot piekļūstamību un saprātīgus pielāgojumus nenozīmē, ka tie būtu jāuzspiež uzņēmumiem un darba devējiem, lai aizstātu esošās funkcionējošās tehnoloģijas, ko parasti izmanto un pieņem personas ar invaliditāti. Turklāt būtu jāapsver sadarbspēja starp jauniem, ar MI darbināmiem risinājumiem un esošo aparatūru un palīgtehnoloģiju ierīcēm (piemēram, MI atbalstītiem ekrānlasītājiem vai audio ierakstu manuālu pārveidošanu ar MI palīdzību), lai nodrošinātu, ka tos var izmantot personas ar invaliditāti (17).

3.7.

Darbā pieņemšanas un darbinieku novērtēšanas lietotnes, kuras balstītas uz MI, var būt diskriminējošas, ja tajās nav ņemtas vērā konkrētās problēmas un kopējie izglītības un ar darbu saistītie šķēršļi, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti. Ir jāpastiprina saprātīgu pielāgojumu ieviešana attiecībā uz personām ar invaliditāti.

3.7.1.

Lai gan MI sniedz pašreizējo problēmu risinājumus, tas rada arī riskus un problēmas. Izprotot šo iespējamo kaitējumu, MI aktā ir atzīts personu ar invaliditāti diskriminācijas risks. Biometriskā identifikācija var novest pie neobjektīviem rezultātiem, un MI sistēmas var izmantot personas ievainojamību un vājināt tās autonomiju. Tajā norādīts arī uz riskiem, kad MI tiek izmantots darbā pieņemšanas procesos un snieguma uzraudzībā, jo tas var nostiprināt diskrimināciju un apdraudēt pamattiesības uz datu aizsardzību un privātumu. Šāda jaunu tehnoloģiju izmantošana tiek klasificēta kā tāda, kas rada augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībai.

3.7.2.

Ja MI instrumentus izmanto, lai dinamiskāku darbā pieņemšanas procesu interesēs analizētu CV datubāzes, un ja šajos instrumentos nav ņemtas vērā konkrētās problēmas, ar kurām izglītības sistēmā un savas karjeras gaitā saskaras personas ar invaliditāti, arī tad var rasties īpašs risks. Automatizētas sistēmas ietvaros šādus cilvēkus varētu nelabvēlīgi ietekmēt karjeras pārtraukumi habilitācijas un rehabilitācijas dēļ, ilgāki apmācības un izglītības periodi ar invaliditāti saistītu iemeslu dēļ vai dalība specializētās izglītības iestādēs. Cilvēka veiktai MI instrumentu analīzei vai pārraudzībai no invaliditātes perspektīvas ir jāatbalsta šādas sistēmas, lai izvairītos no varbūtējas diskriminācijas.

3.7.3.

Citi riski ir saistīti ar iespējamu digitālu darbā pieņemšanas procesu īstenošanu ar nepiekļūstamiem instrumentiem un nerēķināšanos ar saprātīgiem pielāgojumiem. Piespiedu kārtā īstenojot uz jaunām tehnoloģijām balstītu darbā pieņemšanas procesu, var arī kavēt kandidātu ar invaliditāti līdzdalību, ja nav citu piekļūstamu iespēju.

3.7.4.

Saprātīgus pielāgojumus darbavietā Eiropas uzņēmumos parasti nepiemēro, jo nav izpratnes par to nozīmi un obligātu piemērošanu no darba devēju puses, to izmaksām un sarežģītību vai pieejamo publisko atbalstu. Līdz pat 70 % Eiropas darba devēju nav izstrādājuši cilvēkresursu pamatnostādnes par saprātīgiem pielāgojumiem, tostarp darbā pieņemšanas procesos, un 76 % nav informēti par valsts politiku vai programmām, kas atbalsta to īstenošanu darbavietā (18). Tādējādi saprātīgu pielāgojumu uzlabošana ir saistīta ne tikai ar jaunu valsts politikas pasākumu izstrādi, bet arī ar jau ieviestās politikas pareizu popularizēšanu un īstenošanu.

3.7.5.

Eiropas Komisija, pamatojoties uz Personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi, nesen publicēja ieteikumus un pamatnostādnes par saprātīgiem pielāgojumiem darbavietā (19). Valsts iestādēm kā darba devējām būtu jāizmanto minētie principi, un dalībvalstīm tie būtu jāizplata. Labas prakses dokumentā iekļautie piemēri, kurus var izmantot arī citi darba devēji, ir, piemēram, palīgtehnoloģiju un citu uz jaunām tehnoloģijām balstītu risinājumu nodrošināšana.

3.8.

MI algoritmu un jauno tehnoloģiju izstrādē jāiekļauj personas ar invaliditāti un jāņem vērā invaliditātes perspektīva.

3.8.1.

Ir ļoti svarīgi, lai ES, tās dalībvalstis un sociālie partneri labāk izprastu, cik vajadzīga ir invaliditātes perspektīva jauno tehnoloģiju un MI procedūru piemērošanā darba tirgū. Izpratne par ietekmi uz personām ar invaliditāti ir būtiska jau pašos MI algoritmu izstrādes pirmsākumos, un šī izpratne jāuzlabo, uzņēmumiem pilnveidojot risinājumus un novērtējot to lietojumu.

3.8.2.

Lai invaliditātes perspektīvu piemērotu visā MI sistēmas izstrādes un izvērtēšanas procesā, digitālajiem izstrādātājiem, pieņemot darbā personas ar invaliditāti konkrētu novērtēšanas un apspriešanās uzdevumu veikšanai, vienmēr ir jākonsultējas ar struktūrām, kas pārstāv personas ar invaliditāti. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina šis process un jāveicina publiskās programmas, kuru mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti iekļaušanu šajās jomās.

3.8.3.

Dalībvalstīm jānodrošina arī, ka datorzinātņu studiju programmās, kā arī citos inženierzinātņu kursos augstskolas iekļauj piekļūstamības un iekļaujošas projektēšanas apmācību, un tas jāatbalsta ar valsts un ES līdzekļiem, ņemot vērā, ka tas uzlabotu specializētu risinājumu atbilstību un vispārējā MI piekļūstamību jau agrīnā izstrādes posmā.

3.9.

Mākslīgais intelekts rada īpašus personu ar invaliditāti diskriminācijas riskus banku un apdrošināšanas nozarē.

3.9.1.

Banku nozare un apdrošināšanas nozare ir divas nozares, kurās dažādu MI modeļu piemērošana personu analīzē ietver nepārprotamus diskriminācijas riskus, piemēram, ņemot vērā neregulāru ienākumu modeļus vai nodarbinātības līmeņa atšķirības. MI tiek izmantots, lai personas datus analizētu nolūkā piedāvāt īpašus pakalpojumus, cenas vai segumu. Tāpēc automātisku rīku izmantošana pakalpojumu apstiprināšanai vai noraidīšanai, kā arī produktu piedāvājuma vienkāršošanai, paātrināšanai vai pilnveidošanai var būt riskanta no diskriminācijas vai personas datu aizsardzības viedokļa.

3.9.2.

MI aktā ir uzsvērts, ka MI sistēmas, kas paredzētas riska novērtēšanai un cenu noteikšanai veselības un dzīvības apdrošināšanas vajadzībām, tiek uzskatītas par augsta riska sistēmām, jo, ja tās nav pienācīgi saplānotas, izstrādātas un izmantotas, tās var pārkāpt konkrētu personu pamattiesības un radīt nopietnas sekas cilvēka dzīvībai un veselībai, tostarp finansiālo atstumtību un diskrimināciju. Tāpēc MI aktā noteikts, ka bankām un privātām apdrošināšanas struktūrām, kas izmanto uz MI balstītas tehnoloģijas, kuras ietilpst augsta riska kategorijā, pirms to piemērošanas ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējumi.

3.9.3.

Dalībvalstīm jāpastiprina publiskās programmas un stimuli, lai Eiropas Savienībā palielinātu personu ar invaliditāti piekļuvi finansējumam, runājot gan par fizisko, informatīvo un komunikatīvo pieejamību, gan diskriminācijas novēršanu. Šķēršļus var samazināt arī personām ar invaliditāti veltīta apmācība finanšu jautājumos, kā arī finanšu iestāžu darbiniekiem paredzēta apmācība, kas veicina izpratni par invaliditāti (20).

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/2102/oj).

(3)  Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces V. Redingas paziņojums presei “ES ratificē ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, 2011. gada 5. janvāris, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_11_4.

(4)  Apvienoto Nāciju Organizācija. (2006), “Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām” līgumu sērija, 2515. sējums, 3. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj).

(7)   “Kanādas valdības tehniskā rokasgrāmata par pieejamām un taisnīgām mākslīgā intelekta sistēmām” varētu kalpot par pamatu Eiropas Savienībai: https://accessible.canada.ca/centre-of-expertise/information-and-communication-technologies/technical-guide-accessible-artificial-intelligence-systems#s4.

(8)  Eiropas Komisija (2021), “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”.

(9)   Hammersley, H. & Buchanan, J. (2023), The Right to Work: The Employment Situation of Persons with Disabilities in Europe, Eiropas Invaliditātes forums, 35. lpp. https://www.edf-feph.org/content/uploads/2023/05/hr7_2023_press-accessible.pdf.

(10)  Pirktspējas līmenis (PSL) ir mākslīga valūta, kas atspoguļo cenu atšķirības starp dalībvalstīm. Eiropas Komisija (2021), “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”.

(11)   Lulli, R., Sinicato, F., Couceiro, A. (2024), Digital Skills, Accommodation and Technological Assistance for Employment: Supporting the inclusion of persons with disabilities in the open labour market, 26.-27. lpp.

(12)   OV C 374, 16.9.2021., 11. lpp..

(13)   Eurostat (2022), How many citizens had basic digital skills in 2021?, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products- eurostat-news/-/ddn-20220330-1.

(14)   UNESCO (2014), Role of ICTs for Persons with Disabilities, starptautiska konference, 2014. gada 24.–26. novembrī, Ņūdeli, Indija, https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000229818.

(15)  EESK un SDO (2025), konference “Sociālais taisnīgums digitālajā laikmetā: mākslīgā intelekta ietekme uz darbu un sabiedrību. Ieguldījums Globālajā koalīcijā sociālajam taisnīgumam”, Briselē, Beļģijā, https://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/events/social-justice-digital-era-ais-impact-work-and-society-contribution-global-coalition-social-justice.

(16)   Touzet, C. (2023), Using AI to support people with disability in the labour market: Opportunities and challenges, OECD Artificial Intelligence Papers, Nr. 7, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/008b32b7-en.

(17)   OV C 374, 16.9.2021., 11. lpp..

(18)  Eiropas Komisija (2021). “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”, 26.–27. lpp.

(19)  Eiropas Komisija: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (2024), “Saprātīgi pielāgojumi darbā: pamatnostādnes un laba prakse”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs. https://data.europa.eu/doi/10.2767/359088.

(20)   AFI (2023), Financial Inclusion for Persons With Disabilities. Insights from AFI Members’ Strategies and Policies. Special Report, https://www.afi-global.org/publication/financial-inclusion-for-persons-with-disabilities/.