1)

Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 12. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs no tiesībām uz kompensāciju minētās regulas 7. panta izpratnē drīkst atskaitīt prasījumus par kaitējuma atlīdzināšanu, proti, atlīdzināšanas prasījumus, kuri izriet no ceļojumu tiesībām samazināta pakalpojumu apjoma dēļ, vispārīgus prasījumus par kaitējuma atlīdzināšanu un prasījumus par kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar nelietderīgi iztērētu atvaļinājuma laiku, pat ja šie prasījumi tiek izvirzīti pret trešo personu, piemēram, komplekso ceļojumu organizatoru, bet kuri nav vērsti uz tādu laika zudumu un neērtību kompensēšanu, kas radušies lidojuma atcelšanas vai vismaz 3 stundu ilgas kavēšanās vai iekāpšanas atteikuma dēļ pret aviopasažieru gribu un kas vienlīdz skar visus aviopasažierus, bet attiecas uz papildu kaitējumu, piemēram, apmaksāto ceļojuma pakalpojumu (nakšņošana pie Vidusjūras, maltītes, izklaides pakalpojumi utt.) daļēju neizpildi vai nelietderīgi iztērētu apmaksāta atvaļinājuma laiku?

2)

Vai ar Regulas Nr. 261/2004 mērķi nodrošināt pasažieru aizsardzību augstā līmenī saderīga ir tāds regulējums, saskaņā ar kuru aviopasažieri, kuriem papildus laika zudumam un neērtībām atcelšanas, ilgas kavēšanās vai iekāpšanas atteikuma pret aviopasažiera gribu dēļ ir nodarīts vēl cits kaitējums, kāds nav radīts pārējiem tā paša lidojuma pasažieriem, vairs nesaņem kompensāciju vai – atkarībā no konkrētā gadījuma – nesaņem pilnu kompensāciju par nemantiskām neērtībām un laika zudumu, ja no viņiem paredzētās kompensācijas būtu atskaitāmi tādi viņu mantiskie prasījumi pret trešām personām, piemēram, komplekso ceļojumu organizatoriem (un otrādi) saistībā ar papildu ierobežojumiem?

3)

Vai ar Savienības primārajām tiesībām, proti, šajā ziņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kas paredz, ka līdzīgas situācijas nevar kvalificēt atšķirīgi un savukārt atšķirīgas situācijas nevar kvalificēt līdzīgi, ja vien tādai pieejai nav objektīva iemesla, saderīga ir tāda Regulas Nr. 261/2004 12. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācija, saskaņā ar kuru atcelšanas, iekāpšanas atteikuma pret aviopasažiera gribu vai vismaz 3 stundu ilgas kavēšanās gadījumā daži aviopasažieri par neērtībām un laika zudumu, kas saistīti ar iepriekš minēto, saņem pilnu kompensāciju minētās regulas 7. panta izpratnē, turpretī citi aviopasažieri tādu nesaņem, proti, tie pasažieri, kuriem nodarīts papildu kaitējums, par kuru būtu jāatbild kādam citam, piemēram, kompleksā ceļojuma līgumā paredzēto pakalpojumu apjoma samazinājums, vai kompleksā ceļojuma līguma minēts kaitējums, piemēram, nelietderīgi iztērēts atvaļinājuma laiks, jo šādā gadījumā no kompensācijas var atskaitīt atlīdzinājumu par minēto kaitējumu?

4)

Vai ar Direktīvas (ES) 2015/2302 (2) jēgu un nolūku, kā arī ar Regulas Nr. 261/2004 4. panta 3. punkta, 5. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta otrā teikuma jēgu un nolūku un ar Savienības tiesību vienlīdzīgas attieksmes principa saderīga ir tāda BGB 651. p panta 3. punkta pirmā teikuma 1. apakšpunkta interpretācija, saskaņā ar kuru ceļotājam ir jāļauj ceļojuma organizatoram atskaitīt summu, ko ceļotājs uz Regulas Nr. 261/2004 pamata ir saņēmis kā kompensāciju par neērtībām un laika zudumu, ja pret ceļojuma organizētāju izvirzītie prasījumi attiecas nevis uz tādu neērtību un laika zudumu kompensēšanu, kuri radušies atcelšanas, ilgas kavēšanās vai iekāpšanas atteikuma pret pasažiera gribu dēļ, bet uz papildu kaitējumu, kas attiecīgajam pasažierim nodarīts atšķirībā no pārējiem tā paša lidojuma pasažieriem, kuriem šāds kaitējums nav radies un kuriem kompensācija sniegta tikai par neērtībām un laika zudumu kā tādu; vai tomēr – otrādi – ar Direktīvas 2015/2302 jēgu un nolūku saderīgi būtu tas, ja šādos gadījumos gaisa pārvadātājs no maksājamās kompensācijas atskaitītu kompleksā ceļojuma organizatora maksājumu par ceļojuma pakalpojumu ierobežojumiem, kas pārsniedz neērtības, kuras radušās visiem pasažieriem?

5)

Vai Regulas Nr. 261/2004 12. panta 1. punktā paredzētās aizsardzības nolūka kontekstā par pārmērīgu kompensāciju ir uzskatāma tāda prakse, ka aviopasažieris par neērtībām, kas viņam – tāpat kā visiem pārējiem aviopasažieriem – radušās atcelšanas, ilgas kavēšanās vai iekāpšanas atteikuma pret pasažiera gribu dēļ, saņem minētās regulas 7. pantā minēto kompensāciju, bet papildus – arī valsts tiesību aktos paredzēto kaitējuma atlīdzinājumu par sekām, kas pārsniedz visiem aviopasažieriem radušās neērtības, vai tomēr atskaitīšana šādā kombinācijā un vienalga kādā virzienā drīzāk ir uzskatāma par nepietiekamu kompensāciju par neērtībām, kas aviopasažierim radušās kopā ar pārējiem aviopasažierim atcelšanas, ilgas kavēšanās vai iekāpšanas atteikuma pret pasažiera gribu dēļ, jo šis aviopasažieris atskaitīšanas gadījumā galu galā vairs nesaņem pilnā apmērā kompensāciju par neērtībām, kas viņam radušās kopā ar pārējiem pasažieriem? Šādā gadījumā (vienā atskaitīšanas virzienā) viņš no gaisa pārvadātāja no sākta gala nesaņemtu pilnu kompensāciju vai arī (otrā atskaitīšanas virzienā) viņš nesaņemtu visu valsts tiesību aktos paredzēto atlīdzinājumu no kompleksā ceļojuma organizētāja un tādējādi daļa no kompensācijas viņam būtu jāiztērē notikušā pakalpojuma ierobežojuma kompensēšanai.