Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 3. panta 3. punktu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 9., 14, 148., 153.,160. un 168. pantu, kā arī LES un LESD 26. protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—	ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

—	ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par pienācīgu un cenu ziņā pieņemamu mājokļu pieejamību visiem (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 213. pantu,

A.	tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir iekļautas tiesības uz mājokli;

tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka ikvienam, kam nepieciešams, sniedz piekļuvi labas kvalitātes sociālajam mājoklim vai kvalitatīvu palīdzību mājokļa nodrošināšanā, un tas ir jāīsteno gan Savienības, gan valstu līmenī to attiecīgajās kompetences jomās; tā kā bezpajumtniekiem sniedz atbilstošu pajumti un pakalpojumus nolūkā veicināt viņu sociālo iekļautību; tā kā personu ar invaliditāti tiesības uz mājokli ir pelnījušas īpašu aizsardzību un īpašu politiku, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību;

tā kā Eiropas Savienība saskaras ar mājokļu krīzi, un visu vecumu cilvēkiem dažādās ienākumu grupās saskaras ar augstām cenām un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu; tā kā cenas ziņā nepieejams mājoklis daudziem Savienības iedzīvotājiem rada lielas bažas un neļauj viņiem, jo īpaši jauniešiem, sākt neatkarīgu dzīvi; tā kā šī krīze ietekmē cilvēkus visās dalībvalstīs un var negatīvi ietekmēt viņu veselību, labbūtību un dzīves apstākļus;

tā kā privātīpašuma aizsardzība un juridiskās noteiktības nodrošināšana privātīpašniekiem, tostarp paraugprakse cīņā pret nelikumīgu iemitināšanos, kā arī cilvēku aizsardzība pret izlikšanu no mājokļa ir svarīgi valsts līmeņa aspekti, kas ietekmē mājokļu pieejamību un tiesības uz mājokli dažās dalībvalstīs;

E.	tā kā Savienībai ir vairākas kompetences mājokļu jomā;

F.	tā kā ir mājokļu jautājumu risināšanai ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kurā apvienotas dažādas politikas jomas, kas tiek izskatītas dažādās Parlamenta komitejās,

nolemj izveidot specializētu komiteju ar nosaukumu “Īpašā komiteja mājokļu krīzes risināšanai Eiropas Savienībā”, lai piedāvātu risinājumus pienācīgu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai, un šī komiteja, sadarbojoties un apspriežoties ar kompetentajām pastāvīgajām komitejām, ciktāl tas attiecas uz to Reglamenta VI pielikumā noteiktajām pilnvarām un pienākumiem, veic šādus uzdevumus:

a)	kartē pašreizējās mājokļu vajadzības teritorijās un iedzīvotāju grupās, jo īpaši grupās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un novērtē mājokļu trūkuma ietekmi uz nevienlīdzību, pieejamību cenas ziņā, demogrāfiju, nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp izmantojot esošos pa dzimumiem sadalītos datus;

analizē pašreizējo attiecīgo Savienības, valsts, reģionālo un vietējo mājokļu politiku, galveno uzmanību pievēršot tam, vai ir pieejami mērķorientēti instrumenti sociālu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai pilsētās, salās un piekrastes un lauku apvidos, lai apzinātu un sniegtu ieteikumus, tostarp politiku, kas veltīta mājokļu pieejamībai personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām;

c)	analizē ietekmi un to ekonomiskās sekas, ko rada spekulācija ar mājokļiem, kā arī ierosina turpmākus pasākumus;

d)	novērtē, vai dzīves dārdzības rādītājos un saistītajās politikas nostādnēs ir pienācīgi ņemtas vērā mājokļu cenu un īres maksas tendences;

e)	kartē un novērtē to, cik efektīvi ir Savienības un valstu publiskie un privātie resursi, tostarp esošie Savienības līdzekļi, kas paredzēti pienācīgu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai un bezpajumtniecības izskaušanai, un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus;

f)	analizē to, kādu ietekmi uz cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību rada sistēmiskas problēmas saistībā ar izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumiem un to ietekmi īpaši smagi skartajās teritorijās, un iesniedz attiecīgus priekšlikumus;

g)	uzrauga, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, kas valsts līmenī jāpieņem līdz 2026. gada 20. maijam;

h)	analizē Savienības rīcībpolitiku ietekmi uz mājokļu pieejamību un to cenu pieejamību, tostarp nepilnības spēkā esošajos Savienības noteikumos attiecībā uz investīciju spēju, mājokļiem un sociālajiem mājokļiem, valsts atbalstu un piegādes ķēžu trūkumiem;

i)	novērtē iespējamos šķēršļus, kas ietekmē būvniecības nozari, un to ietekmi uz mājokļu krīzi;

j)	apzina neapmierinātās vajadzības cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamības, ilgtspējas un finansējuma jomā un iespējamo reformu nepieciešamību;

k)	novērtē bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļu, piemēram, sociālo vai kooperatīvo mājokļu, ietekmi uz mājokļu pieejamību cenas ziņā un pieejamību dažādām grupām;

l)	izvērtē politiku un tiesību aktu priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pienācīgu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanu un pieejamību, tostarp sekmējot jaunu ēku būvniecības, mājokļu pārveides un renovācijas programmas, vienlaikus ņemot vērā vakanto ēku potenciālu;

kartē inovatīvas tehnoloģijas, procesus, pakalpojumus un produktus, ar kuriem atbalsta renovācijas vilni, ņemot vērā esošās Savienības iniciatīvas; apzina jomas, kurās administratīvais un regulatīvais slogs kavē renovācijas vilni, lai tādējādi samazinātu nevajadzīgu regulatīvo slogu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu darbu būvniecības nozarē un kvalitātes standartus cenas ziņā pieejamiem mājokļiem;

n)	palīdz izstrādāt un turpmāk īstenot Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu un Eiropas mājokļu būvniecības stratēģiju, ko iesniegs Komisija;

o)	rīko Savienības iestāžu un kompetento iestāžu, starptautisko, valsts un reģionālo iestāžu, nevalstisko organizāciju un attiecīgo ekonomikas nozaru ekspertu uzklausīšanu, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu viedokļus;

p)	rīko vizītes, lai pētītu paraugpraksi visā Eiropā;

2.	nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

3.	nolemj, ka īpašās komitejas pilnvaru laiks būs 12 mēneši un ka tas sāksies dienā, kad notiks tās dibināšanas sanāksme;

4.	uzdod īpašajai komitejai pilnvaru termiņa beigās iesniegt galīgo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta 1. punktā minētajiem jautājumiem.