1.

ļoti atzinīgi vērtē ilgi gaidīto Samoa nolīguma parakstīšanu un tajā noteiktos visaptverošos mērķus attiecībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu un Parīzes nolīguma ievērošanu; atgādina, ka ir svarīgi apvienot spēkus ar ĀKK valstīm un kopīgi nodibināt un izveidot abpusēji izdevīgas partnerības sešās prioritārajās jomās — cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība, miers un drošība, humānā un sociālā attīstība, iekļaujoša, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība, vides ilgtspēja un klimata pārmaiņas, kā arī migrācija un mobilitāte; aicina visas puses parakstīt un ratificēt šo nolīgumu; atgādina, ka valstis, kas nolīgumu neparakstīs, nepiedalīsies attiecīgajās politiskajās un lēmumu pieņemšanas struktūrās un ka turklāt tiks būtiski samazinātas Eiropas Investīciju bankas iespējas īstenot Global Gateway projektus šajās valstīs;

2.

uzsver, ka jaunajā nolīgumā ir paredzēta pastiprināta, modernizēta un vērienīgāka sadarbības sistēma; turklāt atkārtoti norāda uz svarīgajām politiskajām, ekonomiskajām un kultūras saitēm, kas iepriekšējo desmitgažu laikā ir izveidotas starp ES un ĀKK valstīm;

3.

aicina ātri un visaptveroši īstenot nolīgumu, jo ir steidzami jāstiprina daudzpusējā sadarbība, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko nestabilitāti, konkurenci un nepieredzētos globālos izaicinājumus, piemēram, konfliktu skaita pieaugumu, sociālās nevienlīdzības pieaugumu valstīs un starp tām, nepieciešamību risināt klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu, cīņu pret badu un nabadzības izskaušanu; norāda uz Samoa nolīguma ģeopolitisko vērtību un tā mērķiem, starp kuriem ir tādi mērķi kā nabadzības mazināšana, ilgtspējīga attīstība un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana; uzsver OACPS un ES 2023. gada 30. novembra kopīgo paziņojumu COP 28, kas ir skaidrs piemērs sadarbībai kopīgo interešu un prioritāšu jomā daudzpusējos forumos; aicina puses stiprināt sadarbību daudzpusējās organizācijās, pilnībā atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomes darbu un censties īstenot kopīgas iniciatīvas; mudina dalībvalstis ministru līmenī regulāri sadarboties ar OACPS; atkārtoti pauž bažas par to, ka ES zaudē ietekmi un pamanāmību uz to alternatīvu fona, ko piedāvā Ķīna un Krievija; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES stiprinātu savu uzticama sabiedrotā statusu attīstības sadarbībā un pierādītu, ka starptautiska, uz noteikumiem balstītā sistēma spēj risināt pašreizējās un turpmākās problēmas; šajā ziņā uzsver jaunā nolīguma nozīmi;

4.

stingri atbalsta partnerības nolīguma pamatdaļā noteiktos principus, jo īpaši to, ka Pusēm jātiecas sasniegt nolīguma mērķus kopīgas atbildības, solidaritātes, savstarpējības, abpusējas cieņas un pārskatatbildības garā; uzskata, ka tas pilnībā atbilst ES mērķim radīt vienlīdzīgas partnerības, kas sniedz rezultātus abām pusēm kopējo un savstarpēji saistīto interešu jomās un saskan ar pušu kopīgajām vērtībām;

5.

atzinīgi vērtē to, ka partnerības pamatā ir vairāki starptautiski nolīgumi un tajā par vispārēju pamata satvaru ir noteikta ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām;

6.

atkārtoti uzsver, cik svarīga ir parlamentārā dimensija, parlamentārā asambleja — forums pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un daudzveidības apkopotājiem no četriem kontinentiem — un politiskais dialogs, kas ir neatņemama partnerības sastāvdaļa; uzskata, ka ir svarīgi, lai politiskais dialogs attīstītos apstākļos, kuros valstis cita citu pilnībā respektē un ir līdztiesīgas, un aicina efektīvāk, sistemātiskāk un proaktīvāk izmantot politisko dialogu, lai nepieļautu politiskās krīzes; atzinīgi vērtē to, ka parlamentārā diplomātija ir atzīta par partnerības pīlāru un to pastiprina trīs reģionālo parlamentāro asambleju izveide, kas ļaus padziļināti diskutēt par reģionā aktuāliem kopīgiem jautājumiem;

7.

prasa efektīvi izmantot noteikumus, ar ko reaģēt uz nolīguma būtisko elementu pārkāpumiem; atgādina, ka ES ir jāīsteno principiālāka pieeja partnervalstīm, kas attiecībā uz galvenajām vērtībām un principiem ir uzņēmušas pretēju kursu;

8.

atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauts īpašs politikas saskaņotībai veltīts pants, jo tā ir vajadzīga, lai uzlabotu nolīgumā ietverto attīstības pasākumu efektivitāti; stingri mudina puses atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos strādāt pie tā, lai izskaustu nabadzību saskaņā, kā to paredz LESD 208. pants;

9.

prasa veidot saskaņotību un sinerģiju starp Samoa nolīguma reģionālajiem protokoliem un citiem politikas satvariem, kas reglamentē ES attiecības ar Āfriku, Karību jūras reģionu un Klusā okeāna reģionu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka reģionālais protokols Āfrikai konsekventi atsaucas uz Āfrikas Savienību (ĀS); turklāt uzskata, ka gan kontinentālā ES un ĀS pieeja, gan ES un OACPS sistēma viena otru papildina un pastiprina; aicina rīkot ciešas apspriešanās, ņemot vērā to, ka Komisija ir paziņojusi par savu nodomu 2024. gada pirmajā ceturksnī pārskatīt ES partnerību ar Āfriku;

10.

prasa stiprināt Karību jūras reģiona valstu un ES partnerību, pamatojoties uz ES un CELAC 2023. gada jūlija samita deklarāciju; pauž bažas par vardarbības, organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības pieaugumu Karību jūras reģionā; aicina šajā nolīgumā ievērojami pastiprināt abu reģionu sadarbību cīņā pret šiem apdraudējumu;

11.

uzsver Klusā okeāna reģiona nozīmi reģionālās ģeostratēģiskās konkurences apstākļos; uzsver, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm; uzsver, ka ir jāapvieno resursi, lai efektīvi palielinātu ES politisko ietekmi un apliecinātu, ka ES ir uzticama un stratēģiska partnere Klusā okeāna reģionā; aicina veidot stratēģiskas koalīcijas ar Klusā okeāna valstīm vairāku globālo jautājumu risināšanai, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām, okeānu pārvaldību, mieru un drošību; mudina dalībvalstis ministru līmenī ik gadu sadarboties ar Klusā okeāna salu valstīm;

12.

aicina ES un tās dalībvalstis vērsties pie tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), lai stiprinātu attiecības un īstenotu sadarbības projektus ar OACPS dalībvalstīm; aicina veicināt tālāko reģionu un AZT iesaistīšanos reģionālās sadarbības procesos un dialoga mehānismos, kas paredzēti Samoa nolīgumā;

13.

uzskata, ka, neraugoties uz mainīgo ģeopolitisko kontekstu, sešas kopīgās stratēģiskās prioritātes, kas noteiktas nolīguma vispārīgajā daļā, joprojām ir ļoti svarīgas; uzsver, ka ir būtiski risināt šīs problēmas un izmantot iespējas, ievērojot kopēju pieeju;

14.

atzinīgi vērtē apņemšanos aizsargāt, veicināt un īstenot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas principus un stiprināt tiesiskumu un labu pārvaldību, jo īpaši ņemot vērā demokrātijas un labas pārvaldības samazināšanās tendenci pasaulē un pastāvīgos draudus cilvēktiesībām visā pasaulē; tāpēc atgādina, ka, lai efektīvāk nepieļautu demokrātijas lejupslīdi un reaģētu uz to, ES ārējās darbības, ko īsteno demokrātijas atbalstam, ir jāpielāgo jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, kuru raksturo konkurējoši pārvaldības modeļi; turklāt atzinīgi vērtē apņemšanos veicināt vispārējo cilvēktiesību ievērošanu bez jebkāda veida diskriminācijas; tomēr pauž nožēlu, ka nolīgumā nav skaidri norādīts, ka diskriminācija varētu būt balstīta uz seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; mudina puses izvairīties no jebkādas diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ un izbeigt kriminālatbildības noteikšanu LGBTI un viņu sodīšanu, tostarp ar nāvessodu;

15.

uzstāj, ka lielāka uzmanība jāpievērš nolīguma humānās un sociālās attīstības aspektiem, tostarp jāuzlabo piekļuve kvalitatīvai izglītībai un arodmācībām, lai ĀKK valstis varētu atraisīt savu jauniešu cilvēkkapitāla potenciālu un veicināt cilvēces attīstību, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību savās valstīs; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo resursi humānās palīdzības sniegšanai un jānodrošina efektīvi kanāli tās piegādei;

16.

uzsver, ka ES globālās veselības stratēģijas īstenošana ĀKK valstīs, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju un prasmju nodošanu, lai veicinātu vakcīnu ražošanu ĀKK valstīs, būtu jāpielāgo vietējām vajadzībām, pilnībā iesaistot vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, vietējos speciālistus un ekspertus un tādā veidā nodrošinātu efektīvu sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti ĀKK valstīs;

17.

uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš noteikumiem par pārtikas nodrošinājumu un labāku uzturu, ņemot vērā pārtikas trūkuma, nepietiekama uztura un bada pieaugumu pasaulē, kas jo īpaši palielinājies Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmē; atkārtoti norāda, ka ES atbalstam šajā jomā būtu jāatbilst tās politikas saskaņotībai attiecībā uz attīstības saistībām un jāveicina ilgtspējīgu lauksaimniecības pārtikas sistēmu veidošana, īpaši koncentrējoties uz mazajiem lauksaimniekiem, jo daudzās ĀKK valstīs, ņemot vērā triju reģionu īpatnības, viņiem ir izšķiroša nozīme nodrošināšanā ar pārtiku;

18.

atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauts īpašs pants par jaunatni, un atgādina, ka būtu apņēmīgi jāveicina jauniešu aktīva līdzdalība rīcībpolitikās, kas skar tieši viņus; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi izmantot jaunatnes rīcības plāna sniegtās iespējas ārējā darbībā, lai veicinātu jēgpilnu jauniešu līdzdalību un iespēju nodrošināšanu ES ārējās darbības politikā; uzsver, ka bērni ir visvairāk pakļauti vardarbības, ekspluatācijas, ļaunprātīgas izmantošanas un pamešanas novārtā riskam; mudina puses pastiprināt centienus un sadarbību, kuras mērķis ir aizsargāt bērnu pamattiesības un labklājību un nodrošināt izglītības un tiesu iestāžu pieejamību;

19.

atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšana ir atzīti par galvenajiem ilgtspējīgas attīstības virzītājspēkiem, un uzsver, ka tie ir jāintegrē visā Samoa nolīguma īstenošanas procesā; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Puses vienojas pieņemt un stiprināt izpildāmus tiesību aktus, tiesisko regulējumu un stabilu politiku, programmas un mehānismus, lai nodrošinātu meiteņu un sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi visām dzīves jomām, vienlīdzīgu kontroli pār tām, vienlīdzīgas iespējas tajās un pilnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību. atbalsta saistības attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām (SRHR), kas izriet no Pekinas deklarācijas un rīcības platformas un ICPD rīcības programmas un šo instrumentu pārskatīšanas konferences rezultātiem un ir saskaņā ar 5. IAM; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi saglabāt un stiprināt dzimumsensitīvas attīstības sadarbības programmas, lai izpildītu nolīgumā noteiktās saistības, jo īpaši lai apkarotu visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; prasa ES iestādēm paātrināt Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III īstenošanu ĀKK valstīs;

20.

aicina Komisiju nodrošināt, ka nolīgums ir pamats pušu ekonomisko attiecību stiprināšanai abpusēji izdevīgā veidā, palielinot gan ES, gan OACPS uzņēmumu pasaules tirgus daļu un stiprinot vietējo uzņēmēju un mazo un vidējo uzņēmumu lomu; uzsver, ka ES un OACPS savstarpējās attiecības būtu jābalsta uz kopīgām vērtībām un ka ekonomiskās attiecības ir jāattīsta uz partnerības pamata; atbalsta mērķi mobilizēt ieguldījumus, atbalstīt tirdzniecību un veicināt privātā sektora attīstību, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu pienācīgas kvalitātes darbvietas visiem; šajā sakarā uzsver, ka būs jāizveido cieša saikne starp nolīgumu un iniciatīvu “Global Gateway” , iesaistot vietējo pilsonisko sabiedrību un privātā sektora dalībniekus, jo īpaši izmantojot Pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu dialoga platformu “Global Gateway” satvarā un Uzņēmējdarbības padomdevēju grupu, gan stratēģijas “Global Gateway” projektu atlases, gan īstenošanas posmos ĀKK valstīs; uzsver ES iniciatīvas “Global Gateway” potenciālu; pieņem zināšanai ES un Latīņamerikas/Karību jūras reģiona investīciju programmu “Global Gateway” un ES un Āfrikas “Global Gateway” investīciju paketi; uzsver, ka ĀKK valstīs ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas gan materiālajā, gan nemateriālajā infrastruktūrā, sākot ar digitālajiem, transporta un enerģētikas tīkliem un beidzot ar veselības, izglītības un pārtikas sistēmām, un ka šīs investīcijas būtu jāsaskaņo ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem; uzskata, ka iniciatīvu “Global Gateway” var uzskatīt par atbildi šiem izaicinājumiem, jo tās mērķis ir nodrošināt partnervalstīm dzīvotspējīgu un pievilcīgu alternatīvu, kas sniedz ilgstošus ieguvumus vietējām kopienām;

21.

uzskata, ka Samoa nolīgums var pozitīvi veicināt brīvu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību; uzsver, ka nolīguma noteikumi par tirdzniecību un ieguldījumiem ir jāpielāgo tā, lai tie būtu izdevīgi visām pusēm un lai partnerība būtu vienlīdzīga un visām pusēm izdevīga; uzsver, ka Samoa nolīgums nemainīs tirdzniecības režīmu starp ES un OACPS valstīm, kuru partnerattiecības arī turpmāk balstīsies uz atsevišķiem tirdzniecības nolīgumiem un instrumentiem, jo īpaši reģionālajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) un vispārējo preferenču sistēmu (VPS); aicina Komisiju nodrošināt, ka visi tās tirdzniecības instrumenti, kas paredzēti OACPS valstīm, piemēram, EPN, VPS un tirdzniecības atbalsts, ir savstarpēji pastiprinoši un atbilst politikas attīstībai saskaņotības principam un attīstības sadarbības mērķiem — izskaust nabadzību un sekmēt IAM sasniegšanu; uzsver, ka nolīgumā ir iekļauta nodaļa par sadarbību tirdzniecības jomā, kurā atkārtoti apstiprināta apņemšanās īstenot un stiprināt EPN un ar kuru nosaka kopīgas prioritātes un noteikumi; uzsver, ka ES un Āfrikas valstu EPN galvenokārt vajadzētu veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību, nabadzības mazināšanu un reģionālās integrācijas veicināšanu; atzīst atšķirīgos viedokļus par EPN un aicina Komisiju pievērst tiem uzmanību, veidojot uzticēšanos un savstarpēju izpratni par EPN sniegtajiem ieguvumiem un radītajām bažām; atkārtoti prasa veikt padziļinātu analīzi par EPN ietekmi uz vietējo ekonomiku, reģionālo integrāciju, ekonomikas diversifikāciju un to atbilstību ilgtspējīgas attīstības mērķiem un principam par politikas saskaņotību attīstībai;

22.

norāda uz to, ka viens no nolīguma vispārējiem mērķiem ir atbalstīt ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā; uzstāj, ka ar tirdzniecību saistītajiem jaunā partnerības nolīguma noteikumiem ir jāpalīdz stimulēt un palielināt ilgtspējīgas investīcijas, kas sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem, rada darbvietas, veicina privātā sektora, jo īpaši MVU, attīstību un uzlabo iekļaujošu ekonomisko un ilgtspējīgu tirdzniecības sadarbību; atzinīgi vērtē visā līgumā ietvertās atsauces uz sociālajiem, vides un darba standartiem, korporatīvo sociālo atbildību, atbildīgu uzņēmējdarbību un tiesību reglamentēt ievērošanu; uzskata, ka būtu jāizveido pozitīva saikne starp tirdzniecību, nabadzības izskaušanu, cīņu pret nevienlīdzību un atbalstu ilgtspējīgai attīstībai; uzsver, ka ilgtspējas noteikumi būtu jābalsta uz mērķiem un saistībām, par kurām abas Puses ir vienojušās; atzīst, ka nolīguma Pusēm var būt atšķirīgas ilgtspējas interpretācijas, un apzinās Pušu attiecīgos attīstības līmeņus un politikas prioritātes; aicina Komisiju atbalstīt politisko, finansiālo, tehnisko un politisko palīdzību, kas saskaņā ar novērtētajām vajadzībām sniegta OACPS valstīm, tostarp tās Āfrikas partneriem, lai sekmīgi īstenotu Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonu nolūkā veicināt Āfrikas iekšējo tirdzniecību;

23.

atkārtoti aicina Komisiju īstenot tādus pasākumus kā aizliegums importēt produktus, kas saistīti ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, piespiedu darbu vai bērnu darba ļaunākajām formām; uzsver, ka ES tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļās ir svarīgi iekļaut mērķi apkarot piespiedu darbu un bērnu darbu;

24.

atgādina par Parlamenta apņemšanos īstenot Eiropas zaļo kursu un atzinīgi vērtē tirdzniecības iniciatīvas, kas palīdz sasniegt tā mērķus, tostarp, bet ne tikai, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un tiesību akta priekšlikumu par obligātu pienācīgu pārbaudi; uzstāj, ka Komisijai ir rūpīgi jāuzrauga šo iniciatīvu ietekme uz ES un OACPS tirdzniecību un jāiesniedz papildu pasākumi, lai mazinātu jebkādus īstermiņa traucējumus; pauž pārliecību, ka ilgtermiņā šīs likumdošanas iniciatīvas nodrošinās noturīgākas un ilgtspējīgākas globālās vērtības ķēdes, kas dos labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ES un OACPS;

25.

atzinīgi vērtē apņemšanos sadarboties, lai stiprinātu energoapgādes drošību un palielinātu piekļuvi enerģijai ĀKK valstīs saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM, jo īpaši paātrinot progresu attiecībā uz 7. IAM un Parīzes nolīgumu, ievērojot visu, tostarp pirmiedzīvotāju, tiesības, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, un vietējo kopienu tiesības; uzsver, ka nolīgumam ir pilnībā jāveicina jaunattīstības valstu elektrifikācija, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu un ražošanas darbību veidošanos; jo īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt Āfrikas partnervalstis, izmantojot kontinenta lielo neizmantoto atjaunojamās enerģijas potenciālu, kam ir iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un sociālo attīstību; atzinīgi vērtē to, ka Āfrikas reģionālajā protokolā ir iekļauts īpašs pants par enerģiju; turklāt norāda, ka enerģētikas nozare ir noteikta par vienu no iniciatīvas “Global Gateway” investīciju prioritātēm, kas būtu jāsaskaņo ar IAM mērķiem;

26.

uzsver, ka ir steidzami jārisina globālas vides problēmas un jākoncentrējas uz Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām efektīvu īstenošanu, jo īpaši stiprinot sadarbību attiecībā uz noturību pret dabas katastrofām un pielāgošanos klimata pārmaiņām un veicot iemaksas Zaudējumu un kaitējuma fondā; uzsver secinājumus, kas ir izklāstīti IPCC 2022. gada ziņojumā, proti, ka globālā sasilšana pakāpeniski pasliktinās augsnes veselību un ekosistēmu pakalpojumus, apdraudot pārtikas ražošanas produktivitāti daudzos reģionos gan uz sauszemes, gan arī okeānos; atzinīgu vērtē to, ka Samoa nolīgumā atšķirībā no Kotonū nolīguma ir ietverti daudz detalizētāki noteikumi par vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām; norāda, ka noteikumi par vides ilgtspēju, okeāniem, jūrām un jūras resursiem, kā arī klimata pārmaiņām un dabas katastrofām ir ietverti gan vispārīgajā daļā, gan trijos reģionālajos protokolos; aicina ES un OACPS dalībvalstis atbalstīt sadarbības projektus, kas izstrādāti kopīgu problēmu risināšanai; jo īpaši uzsver projektu “Lielais zaļais mūris” Āfrikā un iniciatīvu “Zilā zona”, kas ir globāls tīkls sadarbībai aizsargājamās jūras teritorijās un okeānu pārvaldībā;

27.

atzinīgi vērtē to, ka abas Puses ir atzinušas okeāna būtisko nozīmi dzīvībai uz zemes, ilgtspējīgai attīstībai un nodrošinātībai ar pārtiku, un to apņemšanos veicināt zilo ekonomiku un sistēmisku, integrētu un vērienīgu starptautisko okeānu pārvaldību, jo īpaši saistībā ar notiekošajām globālajām sarunām; uzstāj, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību starp ES un OACPS valstīm saistībā ar galvenajām pieaugošajām problēmām, kas saistītas ieguves darbībām jūras dzīlēs, jūras piesārņojumu (mikroplastmasa, jūrā nogremdētas militārās munīcijas radītais piesārņojums u. c.), nelegālu zveju, pāreju uz ilgtspējīgāku zivsaimniecības resursu pārvaldību un jūras transporta dekarbonizāciju;

28.

atzinīgi vērtē Pušu apņemšanos uzlabot sadarbību migrācijas un mobilitātes jomā, tostarp novērst neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, piemēram, konfliktu, nestabilitātes un klimata pārmaiņu seku dēļ, kā arī veicināt likumīgu migrācijas ceļu izveidi, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un saskaņā ar Pušu attiecīgajām kompetencēm, kā arī ievērojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” mērķus;

29.

atzinīgi vērtē to, ka ar jauno nolīgumu tiks pastiprināta sadarbība tādās jomās kā miers un drošība, jo tas nepārprotami ir abu Pušu interesēs; norāda, ka nolīgumam ir potenciāls sadarbības īstenošanai jaunās jomās, sākot ar pirātismu vai terorisma finansēšanu un beidzot ar kibernoziedzību; prasa īstenot integrētu pieeju konfliktiem un krīzēm, sasaistot humānās palīdzības, attīstības, miera un drošības centienus visos posmos; uzstāj, ka ir svarīgi pareizi īstenot humanitārās, attīstības un miera nedalāmības pieeju visās krīzes skartajās un nestabilajās ĀKK valstīs; šajā saistībā atgādina, ka ir jānosaka nepārprotamas politiskās ievirzes, lai novērstu plaisu starp atsevišķām politikas jomām, vienlaikus nodrošinot, ka skaidri tiek ievērots humānās palīdzības juridiskais raksturs un principi; atgādina, ka ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera un drošības, savukārt bez iekļaujošas attīstības nav iespējams ilgtspējīgs miers un drošība; pauž bažas par to, ka Sāhelā pastiprinās ārvalstu rīcībspēku, tostarp privātu militāro grupējumu un/vai valstu finansētu militāru grupējumu, piemēram, Vāgnera grupas klātbūtne un ietekme un palielinās nestabilitāte, kas apdraud attiecīgo valstu drošību un stabilitāti un kam ir dziļas reģionālas un starptautiskas sekas;

30.

atzinīgi vērtē Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušanu Savienības budžeta īstenošanā kopš 2021. gada, ko jau izsenis prasīja Eiropas Parlaments; uzskata, ka tas ļaus uzlabot demokrātisko kontroli un uzlabot ES attīstības finansējuma pārskatatbildību un pamanāmību;

31.

uzsver, cik būtiski ir nodrošināt attīstības efektivitāti un rezultātus; uzskata, ka nolīguma īstenošanai ir nepieciešama būtiska un ilgtspējīga finanšu resursu mobilizācija; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīts, ka sadarbības līdzekļi ir jādažādo, lai aptvertu daudzas rīcībpolitikas un instrumentus no visiem pieejamajiem avotiem un aktoriem, ievērojot trīskāršās saiknes principu; atzīst privātā sektora svarīgo lomu attīstības finansējuma radīšanā;

32.

atgādina, ka iekšzemes resursu mobilizēšana ar nodokļu palīdzību ir viens no vissvarīgākajiem ieņēmumu avotiem nolūkā finansēt ilgtspējīgu attīstību; mudina ES un OACPS demonstrēt stingru politisko gribu un apņēmību apkarot nelikumīgas finanšu plūsmas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt ĀKK partnervalstu centienus izveidot stabilas iekšzemes resursu mobilizācijas sistēmas, lai nodrošinātu lielāku iekšējo finansējumu attīstībai un atraisītu ĀKK valstu ekonomiskās attīstības potenciālu; atzīst, ka korupcija publisko finanšu pārvaldībā ir šķērslis iekšzemes resursu mobilizācijai; tādēļ atbalsta Padomes 2023. gada 4. maija secinājumus par korupciju kā šķērsli attīstībai,

33.

atzinīgi vērtē Samoa nolīguma pušu apņemšanos risināt parāda problēmu un strādāt pie parāda atmaksājamības, jo tas ir pamats IAM sasniegšanai;

34.

uzsver, cik būtiska ir parlamentārā diplomātija politiskā dialoga stiprināšanā starp ES un dalībvalstīm;

35.

prasa nodrošināt demokrātisko pārskatatbildību visos nolīguma līmeņos;

36.

atzīst ieguldījumu, ko un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (APA) ir devusi un turpinās dot arī turpmāk; atgādina, ka APA nodrošina platformu, kurā dalībnieki var apmainīties ar informāciju par rīcībpolitikām un jautājumiem, kas vienlīdz svarīgi ir gan ES, gan OACPS;

37.

atzinīgi vērtē triju reģionālo asambleju izveidi, kas vēl vairāk stiprinās parlamentāro dimensiju un ļaus rīkot padziļinātas parlamentārās debates par reģionālākiem jautājumiem;

38.

atzinīgi vērtē apņemšanos veicināt daudzu ieinteresēto personu pieeju, kas ļautu aktīvi iesaistīties plašam aktoru lokam, tostarp parlamentiem, vietējām iestādēm, vietējai pilsoniskajai sabiedrībai, sievietēm, jauniešiem un privātajam sektoram; prasa šo apņemšanos drīzumā īstenot praksē, un līdz ar to būs jāizveido atklāts un pārredzams strukturētu konsultāciju mehānisms, kas nodrošinātu ieinteresēto personu efektīvu līdzdalību;

39.

tomēr pauž bažas, ka Puses, ņemot vērā sarūkošo pilsoniskās sabiedrības telpu, ir apņēmušās pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību palielināt tikai “attiecīgā gadījumā”, kas varētu ierobežot tās efektīvu līdzdalību; atgādina, ka ir jāatzīst un jāveicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju daudzveidīgās lomas un ieguldījums, un aicina ES palielināt ES un ĀKK valstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku līdzdalību nolīguma īstenošanā;

40.

atzinīgi vērtē jaunajā nolīgumā iekļautos noteikumus par globālām aliansēm un starptautisku sadarbību, apņemšanos ievērot uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un veicināt starptautisko dialogu, kā arī meklēt daudzpusējus risinājumus, lai globāla rīcība kļūtu intensīvāka, sekmējot mieru un attīstību un veicinot virzību 17. IAM sasniegšabā attiecībā uz partnerību mērķiem; aicina ES un OACPS dalībvalstis atbalstīt Parīzes Tautas pakta un planētas ceļvedi, jo īpaši cīņai pret nabadzību un attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

41.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu stiprināt stratēģisko komunikāciju par ES darbībām partnerības satvarā;

°

° °

42.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Investīciju bankai un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas Ministru padomei.