(2)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 60. un 65. pantā paredzētā sadarbības un strīdu risināšanas mehānisma netraucētu un efektīvu darbību, ir jāparedz noteikumi par to, kā uzraudzības iestādes veic procedūras pārrobežu lietās un kā kolēģija veic procedūras strīdu risināšanas laikā, tai skaitā noteikumi par pārrobežu sūdzību izskatīšanu. Šā iemesla dēļ ir arī jāparedz noteikumi par to, kā personas , pret kurām vērsta izmeklēšana, izmanto tiesības tikt uzklausītām, pirms uzraudzības iestādes un attiecīgā gadījumā kolēģija pieņem lēmumus.

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 60. un 65. pantā paredzētā sadarbības un strīdu risināšanas mehānisma netraucētu un efektīvu darbību, ir jāparedz noteikumi par to, kā uzraudzības iestādes veic procedūras pārrobežu lietās un kā kolēģija veic procedūras strīdu risināšanas laikā, tai skaitā noteikumi par pārrobežu sūdzību izskatīšanu. Šā iemesla dēļ ir arī jāparedz noteikumi par to, kā personas izmanto tiesības tikt uzklausītām, pirms uzraudzības iestādes un attiecīgā gadījumā kolēģija pieņem lēmumus. Tādējādi šīs regulas mērķis ir aizsargāt tiesības uz labu pārvaldību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 41. pantā. Lai sasniegtu šo mērķi, piemērojot šīs regulas noteikumus, visām datu aizsardzības iestādēm būtu jārīkojas objektīvi un neatkarīgi, kā arī saskaņā ar tiesiskumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā.

(2a)

Šī regula un Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļa reglamentē tikai sadarbības procedūras konkrētus elementus gadījumos, kad procedūrā piedalās vairāk nekā vienas dalībvalsts uzraudzības iestādes. Šī regula nav piemērojama gadījumiem, kad persona iesniedz sūdzību tieši un vadošā uzraudzības iestāde ir no citas dalībvalsts.

(2b)

Uz uzraudzības iestādēm vajadzētu attiekties ikvienas dalībvalsts procesuālajām tiesībām, ciktāl šī regula šo jautājumu nesaskaņo. Savienības tiesību akti jau reglamentē dažus procesuālos elementus, piemēram, pārziņa horizontālo pierādīšanas pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 5. panta 2. punktu. Saskaņā ar Savienības tiesību pārākumu uzraudzības iestādēm nevajadzētu piemērot procesuālās tiesības, ja tas ir pretrunā šai regulai un Regulai (ES) 2016/679. Sadarbībai uzraudzības iestāžu starpā nevajadzētu tikt ierobežotai valstu procesuālo tiesību atšķirību dēļ. Uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto visas iespējas, ko paredz piemērojamie valstu tiesību akti, lai ļautu personām citā dalībvalstī piedalīties procedūrās. Tas var ietvert attālinātu videokonferenci, tulku piedalīšanos vai vispārēji pieejamus saziņas līdzekļus.

(3)

Sūdzības ir būtisks informācijas avots datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu atklāšanai. Ir jānosaka skaidras un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, jo sūdzību var izskatīt cita uzraudzības iestāde, kas nav iestāde, kurai sūdzība iesniegta.

(3)

Sūdzības ir būtisks informācijas avots datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu atklāšanai. Ir jānosaka skaidras un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, jo sūdzību var izskatīt cita uzraudzības iestāde, kas nav iestāde, kurai sūdzība iesniegta. Šajā nolūkā ir ieteicams uzraudzības iestāžu starpā izveidot efektīvu saziņas mehānismu, lai sekmētu ātru un drošu informācijas apmaiņu, kas vajadzīga nolūkā atrisināt sūdzības atbilstīgi datu aizsardzības noteikumiem.

(4)

Lai sūdzība būtu pieņemama, tai būtu jāsatur konkrēta informācija. Tāpēc, lai sūdzību iesniedzējiem palīdzētu iesniegt uzraudzības iestādēm vajadzīgos faktus, būtu jānodrošina sūdzības veidlapa. Veidlapā norādītā informācija būtu jāpieprasa tikai pārrobežu apstrādes gadījumos Regulas (ES) 2016/679 nozīmē, lai gan uzraudzības iestādes veidlapu var izmantot arī gadījumos, kas neattiecas uz pārrobežu apstrādi. Veidlapu var iesniegt elektroniski vai pa pastu. Minētajā veidlapā norādītās informācijas iesniegšanai vajadzētu būt nosacījumam, lai sūdzību, kas saistīta ar pārrobežu apstrādi, uzskatītu par sūdzību, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 77. pantā. Lai sūdzību uzskatītu par pieņemamu, papildu informācija nebūtu jāpieprasa. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai atvieglot sūdzību iesniegšanu lietotājdraudzīgā elektroniskā formātā un ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības , kamēr sūdzības iesniedzējam pieprasītā informācija atbilst veidlapā prasītajai informācijai un nav vajadzīga papildu informācija, lai sūdzību atzītu par pieņemamu .

(4)

Lai sūdzība būtu pieņemama, tai būtu jāsatur noteikta minimālā informācija par iespējamo pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai tas norisinās patlaban vai ir noticis iepriekš . Pārkāpuma pārtraukšanai nevajadzētu būt pietiekamam iemeslam, lai sūdzību noraidītu. Tāpēc, lai sūdzību iesniedzējiem palīdzētu iesniegt uzraudzības iestādēm vajadzīgos faktus, būtu jānodrošina sūdzības veidlapa. Veidlapā norādītā informācija būtu jāpieprasa tikai pārrobežu apstrādes gadījumos Regulas (ES) 2016/679 nozīmē, lai gan uzraudzības iestādes veidlapu var izmantot arī gadījumos, kas neattiecas uz pārrobežu apstrādi. Informāciju var iesniegt elektroniski vai pa pastu. Lai sūdzību uzskatītu par pieņemamu, papildu informācija nebūtu jāpieprasa. Ja sūdzība neatbilst minimālajām prasībām, uzraudzības iestādei būtu tā jānoraida un jāinformē sūdzības iesniedzējs par trūkstošo informāciju. Sūdzības iesniedzējs var sūdzību iesniegt atkārtoti. Sūdzības iesniedzējam nevajadzētu prasīt pirms sūdzības iesniegšanas sazināties ar personu, pret kuru vērsta izmeklēšana, taču, ja sūdzības iesniedzējs pirms tādas sūdzības iesniegšanas, kas saistīta ar to pašu jautājumu, ir sazinājies ar personu, pret kuru vērsta izmeklēšana, sūdzības iesniedzējam būtu jāiesniedz ar šo saziņu saistītā informācija. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai atvieglot sūdzību iesniegšanu lietotājdraudzīgā elektroniskā formātā un ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības.

(5)

Uzraudzības iestādēm ir pienākums pieņemt lēmumu par sūdzībām saprātīgā termiņā. Saprātīgs termiņš ir atkarīgs no katras lietas apstākļiem un jo īpaši no tās konteksta, dažādajiem procedūras posmiem, ko veic vadošā uzraudzības iestāde, no pušu rīcības procedūras laikā un lietas sarežģītības.

(5)

Uzraudzības iestādēm ir pienākums pieņemt lēmumu par sūdzībām saprātīgā termiņā. Saprātīgs termiņš ir atkarīgs no katras lietas apstākļiem un jo īpaši no tās konteksta, dažādajiem procedūras posmiem, ko veic vadošā uzraudzības iestāde, no pušu rīcības procedūras laikā un lietas sarežģītības. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 6. pants un Hartas 41. un 47. pants paredz, ka procedūrām ir jābūt pamatotam kopējam ilgumam. Tā kā tas ietver tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu, procedūrām uzraudzības iestādēs parasti nevajadzētu aizņemt vairāk par 9 mēnešiem, ja vien nav radušies ārkārtas apstākļi. Šī regula paredz pagarinājumus tādu kavējumu vai traucējumu gadījumā, kurus vadošā uzraudzības iestāde nespēj kontrolēt. Šajā nolūkā būtu jānodrošina pietiekams finansējums un personāls, lai garantētu lietu savlaicīgu un efektīvu izskatīšanu, neskarot tiesības uz labu pārvaldību.

(5a)

Tiešo mijiedarbību starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm un personām reglamentē valstu procesuālās tiesības, ciktāl Regula (ES) 2016/679, šī regula vai Savienības tiesību akti nav prioritāri. Vadošas uzraudzības iestādes un personas netiešas mijiedarbības gadījumā ar citas uzraudzības iestādes starpniecību jebkādai netiešai mijiedarbībai būtu jāpiemēro pēdējās minētās iestādes procesuālās tiesības. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 6. punktu sūdzības iesniedzējam ir tiesības sazināties tikai ar to uzraudzības iestādi, kurai ir iesniegta sūdzība. Tas neliedz sūdzības iesniedzējam tieši sazināties ar citu uzraudzības iestādi, tostarp vadošo uzraudzības iestādi, kas var būt efektīvāk.

(5b)

Lai nodrošinātu, ka visās pārrobežu lietās tiek pildītas taisnīgu un efektīvu procedūru minimālās prasības, arī dalībvalstīs, kurās nav kodificētu valsts procesuālo tiesību, regula paredz tieši piemērojamus noteikumus, pamatojoties uz Hartas 41. pantu.

(5c)

Vajadzētu būt iespējai saskaņā ar valsts procesuālajām tiesībām, kas attiecas uz to uzraudzības iestādi, ar kuru tieši mijiedarbojas persona, piemērot stingri nepieciešamus un samērīgus ierobežojumus saistībā ar juridiski aizsargātas informācijas, piemēram, persondatu vai komercnoslēpumu, ko aizsargā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943  (1a), atklāšanu vai turpmāku izmantošanu. Tas var ietvert iekšējas apspriedes un iestādes lēmumu pieņemšanu. Būtu jāpiemēro vismazāk traucējošie pasākumi, piemēram, informācijas izmantošanas ierobežojums vai informācijas aizkrāsošana. Personām vienmēr vajadzētu būt informētām, ka tām ir tikusi liegta informācija un kādēļ tas noticis.

(5d)

Vadošā uzraudzības iestāde pārvalda lietu saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) 2016/679 un savām valsts procesuālajām tiesībām, vienlaikus pilnvērtīgi sadarbojoties ar citām uzraudzības iestādēm savstarpējas sapratnes un uzticības garā. Pārējām uzraudzības iestādēm būtu vadošajai uzraudzības iestādei jāsniedz jebkāda būtiska informācija un savi viedokļi. Vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāstrukturē lieta efektīvi un ātri, pilnībā ņemot vērā pārējo uzraudzības iestāžu viedokļus. Vienlaikus procedūrai jābūt atbilstīgai Regulai (ES) 2016/679, jo īpaši attiecībā uz vienas pieturas aģentūras strīdu risināšanas mehānismu un vadošās uzraudzības iestādes kompetenci.

(5e)

Uzraudzības iestādes var arī uzsākt papildu procedūras, piemēram, sistēmisku vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Tomēr tam nevajadzētu novest pie iejaukšanās pušu tiesībās.

(5f)

Pārkāpumi var skart vairāku datu subjektu tiesības, tādēļ var būt nepieciešams izmantot procedūru īstenošanas laikā iegūtos pierādījumus, lai veicinātu procedūras efektivitāti un saskaņotu lēmumu pieņemšanu. Lai objektīvi novērtētu nemateriālā kaitējuma apmēru, pamatojoties uz vidēju datu subjektu, civiltiesas var paļauties uz konstatētajiem faktiem un pierādījumiem, lai izskatītu prasību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 82. pantu.

(5g)

Ikvienai uzraudzības iestādei būtu jānosaka viena vai vairākas valodas, kurās tā pieņem ienākošu informāciju no citām uzraudzības iestādēm. Papildus būtu jānosaka kopēja “sadarbības valoda”, kurā visām uzraudzības iestādēm ir jāpieņem ienākoša vai izejoša informācija. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu gadījumā uzraudzības iestādei, pret kuru ir izvirzīts tiesiskās aizsardzības līdzeklis, vajadzētu būt pienākumam iztulkot visus attiecīgos dokumentus uz pieņemtajām valodām.

(6)

Katra sūdzība, ko uzraudzības iestāde izskata saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir jāizmeklē ar pienācīgu rūpību un atbilstošā apjomā, paturot prātā, ka katrai uzraudzības iestādes pilnvaru izmantošanai ir jābūt piemērotai, vajadzīgai un samērīgai, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2016/679. Lēmuma pieņemšana par to, cik lielā apjomā sūdzība būtu jāizmeklē, ir katras kompetentās iestādes ziņā. Novērtējot izmeklēšanai piemēroto apjomu, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas sniegt sūdzības iesniedzējam apmierinošu risinājumu, kam var nebūt vajadzīga visu no sūdzības izrietošo juridisko un faktisko elementu izsmeļoša izmeklēšana, bet kas sūdzības iesniedzējam nodrošina efektīvu un ātru tiesiskās aizsardzības līdzekli. Vajadzīgo izmeklēšanas pasākumu apjoma novērtēšanā varētu ņemt vērā iespējamā pārkāpuma smagumu, tā sistēmisko vai atkārtoto raksturu vai attiecīgā gadījumā faktu, ka sūdzības iesniedzējs arī ir izmantojis savas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 79. pantu.

(6)

Katra sūdzība, ko uzraudzības iestāde izskata saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir jāizmeklē ar pienācīgu rūpību un atbilstošā apjomā, paturot prātā, ka katrai uzraudzības iestādes pilnvaru izmantošanai ir jābūt iedarbīgai, samērīgai un atturošai , lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2016/679. Novērtējot izmeklēšanai piemēroto apjomu, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas sniegt sūdzības iesniedzējam apmierinošu risinājumu, kam vajadzīga visu no sūdzības izrietošo attiecīgo juridisko un faktisko elementu izmeklēšana, lai nodrošinātu, ka lēmumu var pieņemt kopīgi un sūdzības iesniedzējam ātri sniegt efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli. Neskarot nepieciešamību īsā laikā sniegt sūdzības iesniedzējam apmierinošu risinājumu, uzraudzības iestādēm būtu jāveic izmeklēšana tādā apmērā, lai tās varētu pārliecināties, vai sūdzība liecina par nopietnākiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem. Lai nodrošinātu ātru rezultātu, ir svarīgi plānot procedūru. Uzraudzības iestādēm nevajadzētu atsaukties uz tiesībām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 79. pantu kā uz iemeslu, lai ierobežotu sūdzības izmeklēšanu . Lai nodrošinātu atbilstību Hartas 47. panta, sūdzības izskatīšanai vienmēr vajadzētu novest pie pārsūdzama lēmuma. Ja vien sūdzība nav atsaukta, nevajadzētu būt iespējai sūdzības slēgt vai citādi izbeigt bez lēmuma, ko var iesniegt pārskatīšanai tiesā.

(7)

Vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, vajadzīgā informācija par izmeklēšanas virzību, lai sniegtu jaunāko informāciju sūdzības iesniedzējam .

(7)

Vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz uzraudzības iestādēm tūlītēja attālināta piekļuve kopējiem lietas materiāliem, kas ietver visus būtiskos lietas dokumentus, arī visu iekšējo vai konfidenciālo informāciju, kā arī visu dokumentu tulkojumu uz sadarbības valodu . Turklāt vadošajai uzraudzības iestādei būtu aktīvi jāinformē pārējās uzraudzības iestādes par nozīmīgām izmaiņām, ar ko saistībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība vai ciešāka uzmanība. Ir arī jānosaka skaidras un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, jo sūdzību var izskatīt cita uzraudzības iestāde, kas nav iestāde, kurai sūdzība iesniegta.

(8)

Kompetentajai uzraudzības iestādei būtu jānodrošina sūdzības iesniedzējam piekļuve dokumentiem, uz kuru pamata uzraudzības iestāde nonākusi pie sākotnēja secinājuma, ka sūdzība pilnīgi vai daļēji jānoraida .

(8)

Kompetentajai uzraudzības iestādei būtu jānodrošina personām attālināta piekļuve kopējiem lietas materiāliem, taču noteiktos apstākļos tā šīs piekļuves tiesības var ierobežot . Šādai piekļuvei būtu jānodrošina efektīva tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošana saskaņā ar Hartas 47. pantu.

(9)

Lai uzraudzības iestādes varētu ātri novērst Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumus un nodrošināt ātru risinājumu sūdzību iesniedzējiem, uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā sūdzības būtu jācenšas atrisināt, panākot mierizlīgumu. Tas, ka atsevišķa sūdzība ir atrisināta mierizlīguma ceļā, neliedz kompetentajai uzraudzības iestādei izskatīt ex officio lietu, piemēram, sistēmisku vai atkārtotu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu gadījumā.

(9)

Lai uzraudzības iestādes varētu ātri novērst Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumus un nodrošināt ātru risinājumu sūdzību iesniedzējiem, uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai censties sūdzības atrisināt, panākot mierizlīgumu starp personām . Uzraudzības iestādēm nevajadzētu padarīt sūdzības izskatīšanu atkarīgu no līdzdalības mierizlīguma procesā. Vajadzētu būt iespējai slēgt izlīgumus kā līgumu starp personām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, bet tam nevajadzētu būt saistošam iestādēm. Tas, ka atsevišķa sūdzība ir atrisināta mierizlīguma ceļā, neliedz kompetentajai uzraudzības iestādei izskatīt ex officio lietu, piemēram, sistēmisku vai atkārtotu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu gadījumā. Tomēr šādu ex officio iespēju nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi, lai atliktu lēmumu par sūdzībām.

(10)

Lai garantētu Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļā paredzēto sadarbības un konsekvences mehānismu efektīvu darbību, ir svarīgi, lai pārrobežu lietas tiktu atrisinātas savlaicīgi un lojālas un efektīvas sadarbības garā, kas ir Regulas (ES) 2016/679 60. panta pamatā. Vadošajai uzraudzības iestādei sava kompetence būtu jāizmanto ciešā sadarbībā ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tāpat attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā agrīnā posmā, lai panāktu konsensu, pilnā mērā izmantojot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos instrumentus.

(10)

Lai garantētu Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļā paredzēto sadarbības un konsekvences mehānismu efektīvu darbību, ir svarīgi, lai pārrobežu lietas tiktu atrisinātas savlaicīgi un lojālas un efektīvas sadarbības garā, kas ir Regulas (ES) 2016/679 60. panta pamatā. Vadošajai uzraudzības iestādei sava kompetence būtu jāizmanto ciešā sadarbībā ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tāpat attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā agrīnā posmā, lai panāktu konsensu, pilnā mērā izmantojot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos instrumentus. Tam būtu jānotiek saskaņā ar Regulā (ES) 2016/679 paredzēto vienas pieturas aģentūras mehānismu, kā arī attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret personām, juridiskā noteiktība un uzraudzības iestāžu neatkarība, pieņemot lēmumus.

(11)

Uzraudzības iestādēm ir īpaši svarīgi panākt konsensu par izmeklēšanas galvenajiem aspektiem pēc iespējas ātrāk un pirms apsūdzību paziņošanas personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, kā arī pirms lēmuma projekta pieņemšanas, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 60. pantā, tādējādi mazinot to lietu skaitu, kas nodotas strīdu risināšanas mehānismam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, un galu galā nodrošinot pārrobežu lietu ātru atrisināšanu.

(11)

Uzraudzības iestādēm ir īpaši svarīgi panākt konsensu par lietas galvenajiem aspektiem , veidojot galveno jautājumu kopsavilkumu un saņemot komentārus par šo kopsavilkumu pēc iespējas ātrāk un pirms lēmuma projekta pieņemšanas, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 60. pantā, tādējādi mazinot to lietu skaitu, kas nodotas strīdu risināšanas mehānismam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, un galu galā nodrošinot pārrobežu lietu ātru atrisināšanu.

(12)

Uzraudzības iestāžu sadarbībai vajadzētu būt balstītai uz atklātu dialogu, kas attiecīgajām uzraudzības iestādēm ļauj jēgpilni ietekmēt izmeklēšanas gaitu, daloties pieredzē un viedokļos ar vadošo uzraudzības iestādi , pienācīgi ņemot vērā katras uzraudzības iestādes rīcības brīvību, arī lietas izmeklēšanai piemērotā apjoma novērtēšanā, un pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas . Šajā nolūkā vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm galveno jautājumu kopsavilkums , izklāstot savu sākotnējo viedokli par galvenajiem izmeklēšanas jautājumiem. Tas būtu jānodrošina pietiekami agrīnā posmā, lai varētu efektīvi iesaistīt attiecīgās uzraudzības iestādes , bet vienlaikus posmā, kad vadošās uzraudzības iestādes viedoklis par lietu ir pietiekami skaidrs . Attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt komentārus par plašu jautājumu klāstu, piemēram, par izmeklēšanas tvērumu un sarežģītu faktisku un juridisku novērtējumu noteikšanu . Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas tvērums nosaka jautājumus, kuru izmeklēšana jāveic vadošajai uzraudzības iestādei, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk panākt konsensu par izmeklēšanas tvērumu.

(12)

Uzraudzības iestāžu sadarbībai vajadzētu būt balstītai uz atklātu dialogu, kas attiecīgajām uzraudzības iestādēm ļauj jēgpilni ietekmēt izmeklēšanas gaitu, daloties pieredzē un viedokļos ar vadošo uzraudzības iestādi. Uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība vai kura pieprasa ex officio rīcību, var sniegt vadošajai uzraudzības iestādei galveno jautājumu kopsavilkumu , izklāstot savu sākotnējo viedokli par galvenajiem izmeklēšanas jautājumiem. Galveno jautājumu galīgais kopsavilkums būtu jāsagatavo vadošajai uzraudzības iestādei. Galveno jautājumu kopsavilkums būtu jāiekļauj kopējos lietas materiālos, un tam vajadzētu būt rediģējamam dokumentam, kuru vadošā uzraudzības iestāde atjaunina procedūras gaitā. Tas būtu jānodrošina pietiekami agrīnā posmā, lai varētu efektīvi iesaistīt attiecīgās uzraudzības iestādes. Attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt komentārus par galveno jautājumu kopsavilkuma jebkuru atjauninājumu . Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai visus strīdīgos jautājumus iesniegt kolēģijai. Uzraudzības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk panākt konsensu par izmeklēšanas tvērumu.

(13)

Lai nodrošinātu efektīvu iekļaujošu sadarbību starp visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošo uzraudzības iestādi, attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem vajadzētu būt kodolīgiem un formulētiem pietiekami skaidri un precīzi, lai tie būtu viegli saprotami visām uzraudzības iestādēm. Juridiskie argumenti būtu jāsagrupē, atsaucoties uz to galveno jautājumu kopsavilkuma daļu, uz kuru tie attiecas. Attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem var pievienot papildu dokumentus. Tomēr tikai ar attiecīgās uzraudzības iestādes komentāros sniegtu atsauci uz papildu dokumentiem nevar kompensēt tādu būtisku juridisku vai faktisku argumentu neesamību, kuriem vajadzētu būt ietvertiem komentāros. Pamata juridiskā un faktiskā informācija, kas norādīta šādos dokumentos, vismaz kopsavilkuma veidā, saskaņoti un saprotami būtu jānorāda pašā komentārā.

(13)

Lai nodrošinātu efektīvu iekļaujošu sadarbību starp visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošo uzraudzības iestādi, jebkādiem attiecīgo uzraudzības iestāžu un personu iesniegtiem dokumentiem vajadzētu būt kodolīgiem un formulētiem pietiekami skaidri un precīzi, lai tie būtu viegli saprotami visām uzraudzības iestādēm. Tādēļ uzraudzības iestādes var ierobežot personu iesniegumu garumu. Juridiskie argumenti būtu jāsagrupē, atsaucoties uz to galveno jautājumu kopsavilkuma daļu, uz kuru tie attiecas.

(14)

Lietas, kas nerada strīdīgus jautājumus, uzraudzības iestāžu starpā nav plaši jāapspriež, lai panāktu konsensu, un tāpēc tās varētu izskatīt ātrāk. Ja neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nesniedz komentārus par galveno jautājumu kopsavilkumu, vadošajai uzraudzības iestādei deviņu mēnešu laikā būtu jāpaziņo 14. pantā paredzētie sākotnējie konstatējumi .

(14)

Lietas, kas nerada strīdīgus jautājumus (bezstrīdus lietas) , uzraudzības iestāžu starpā nav plaši jāapspriež, lai panāktu konsensu, un tāpēc tās varētu izskatīt ātrāk. Ja neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nesniedz komentārus par galveno jautājumu kopsavilkumu, vadošajai uzraudzības iestādei trīs mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas būtu jāpaziņo lēmuma projekts .

(15)

Uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto visi vajadzīgie līdzekļi, lai panāktu konsensu lojālas un efektīvas sadarbības garā. Tāpēc, ja attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošajai uzraudzības iestādei ir atšķirīgs viedoklis par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu , tostarp par Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, kuru pārkāpums tiks izmeklēts, vai ja attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāri attiecas uz būtiskām izmaiņām sarežģītajā juridiskajā vai tehnoloģiskajā novērtējumā, attiecīgajai iestādei būtu jāizmanto Regulas (ES) 2016/679 61. un 62. pantā paredzētie instrumenti .

(15)

Uzraudzības iestādēm pašām būtu jāizmanto visi vajadzīgie līdzekļi, lai panāktu konsensu lojālas un efektīvas sadarbības garā. Tāpēc, ja attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošajai uzraudzības iestādei ir atšķirīgs viedoklis par lietas tvērumu vai procesuālajiem jautājumiem, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai šo jautājumu ātri iesniegt kolēģijai . Kolēģijai būtu jāpieņem nepieciešamie procesuālie konstatējumi. Kolēģijai un uzraudzības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk pabeigt uzsākto procedūru. Vadošajai uzraudzības iestādei vai vienai no attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt arī iespējai lūgt kolēģijai steidzamu saistošu lēmumu, neiesniedzot pieprasījumu saskaņā ar 61. vai 62. pantu.

(16)

Ja, izmantojot minētos instrumentus, uzraudzības iestādes nevar panākt konsensu par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jālūdz kolēģijai steidzams saistošs lēmums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu. Šajā nolūkā būtu jāpieņem, ka ir vajadzība steidzami rīkoties. Vadošajai uzraudzības iestādei no kolēģijas steidzamā saistošā lēmuma būtu jāizdara attiecīgi secinājumi sākotnējo konstatējumu vajadzībām. Kolēģijas steidzamais saistošais lēmums nevar ietekmēt vadošās uzraudzības iestādes veiktās izmeklēšanas iznākumu vai personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesību tikt uzklausītām efektivitāti. Jo īpaši kolēģijai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāpaplašina izmeklēšanas tvērums.

(17)

Lai sūdzības iesniedzējs varētu īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu, uzraudzības iestādei, kas pilnīgi vai daļēji noraida sūdzību, tas būtu jādara ar lēmumu , ko var apstrīdēt valsts tiesā.

(17)

Lai sūdzības iesniedzējs varētu īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu, jebkuras sūdzības izskatīšanai vienmēr būtu jānoved pie lēmuma , ko var apstrīdēt valsts tiesā.

(18)

Sūdzību iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli, pirms tiek pieņemts lēmums, kas viņus nelabvēlīgi ietekmē. Tāpēc, ja sūdzība pārrobežu lietā tiek pilnīgi vai daļēji noraidīta, sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai darīt zināmu savu viedokli pirms lēmuma projekta iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, pārskatīta lēmuma projekta iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu vai saistoša kolēģijas lēmuma iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt piekļuvi to dokumentu nekonfidenciālajai versijai, uz kuriem ir balstīts lēmums par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu.

(19)

Ir jāprecizē pienākumu sadalījums starp vadošo uzraudzības iestādi un uzraudzības iestādi, kurā tika iesniegta sūdzība, gadījumā, kad sūdzība pārrobežu lietā ir noraidīta. Uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, kā sūdzības iesniedzēja kontaktpunktam izmeklēšanas laikā būtu jāuzklausa sūdzības iesniedzēja viedoklis par ierosināto sūdzības noraidīšanu un jābūt atbildīgai par visu saziņu ar sūdzības iesniedzēju. Visi šādi paziņojumi būtu jādara zināmi vadošajai uzraudzības iestādei. Tā kā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. un 9. punktu uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, ir jāpieņem galīgais lēmums par sūdzības noraidīšanu, minētajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt atbildīgai arī par lēmuma projekta sagatavošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu.

(19)

Ir jāprecizē pienākumu sadalījums starp vadošo uzraudzības iestādi un uzraudzības iestādi, kurā tika iesniegta sūdzība, gadījumā, kad sūdzība pārrobežu lietā ir noraidīta. Uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, kā sūdzības iesniedzēja kontaktpunktam izmeklēšanas laikā būtu jābūt atbildīgai par visu saziņu ar sūdzības iesniedzēju. Visi šādi paziņojumi būtu jādara zināmi vadošajai uzraudzības iestādei. Tā kā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. un 9. punktu uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, ir jāpieņem galīgais lēmums par sūdzības noraidīšanu, kam ir jāatbilst tās valsts procesuālajām tiesībām, minētā uzraudzības iestāde būtu vadošajai uzraudzības iestādei jāiesaista lēmuma projekta un jebkura galīgā lēmuma sagatavošanā saskaņā attiecīgi ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu un 60. panta 7.–9. punktu .

(21)

Lai efektīvi aizsargātu tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) , tai skaitā ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts jebkāds individuāls pasākums, kas viņu varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ir svarīgi paredzēt skaidrus noteikumus par šo tiesību izmantošanu.

(21)

Lai efektīvi aizsargātu tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Hartā, tai skaitā ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts jebkāds individuāls pasākums, kas viņu varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ir svarīgi paredzēt skaidrus noteikumus par šo tiesību izmantošanu visām lietā iesaistītajām personām . Ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām atteikties no tiesībām tikt uzklausītai.

(22)

Noteikumiem par administratīvo procedūru, ko uzraudzības iestādes piemēro, īstenojot Regulu (ES) 2016/679, būtu jānodrošina, ka personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, faktiski ir iespēja paust savu viedokli par uzraudzības iestādes izvirzīto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un atbilstību visā procedūras laikā, tādējādi ļaujot tām izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Sākotnējos konstatējumos ir izklāstīta sākotnējā nostāja par iespējamo Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pēc izmeklēšanas. Tāpēc tie ir būtiska procesuāla garantija, kas nodrošina tiesību tikt uzklausītam ievērošanu. Personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, būtu jānodrošina dokumenti, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizstāvētos un komentētu pret viņām vērstos apgalvojumus , saņemot piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem.

(22)

Noteikumiem par administratīvo procedūru, ko uzraudzības iestādes piemēro, īstenojot Regulu (ES) 2016/679, būtu jānodrošina, ka personām faktiski ir tiesības tikt uzklausītām un iespēja paust savu viedokli par uzraudzības iestādes izvirzīto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un atbilstību visā procedūras laikā, tādējādi ļaujot tām izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Sākotnējos konstatējumos ir izklāstīta sākotnējā nostāja par iespējamo Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pēc izmeklēšanas. Tāpēc tie ir būtiska procesuāla garantija, kas nodrošina tiesību tikt uzklausītam ievērošanu. Personām būtu jānodrošina visi nepieciešamie dokumenti, kas vajadzīgi, lai efektīvi komentētu izmeklēšanā būtiskus jautājumus , saņemot piekļuvi administratīvajiem kopējiem lietas materiāliem.

(23)

Sākotnējie konstatējumi nosaka izmeklēšanas tvērumu un līdz ar to jebkādu turpmāku galīgo lēmumu (kas atkarībā no konkrētā gadījuma pieņemts, pamatojoties uz saistošu lēmumu, kuru kolēģija izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu), kas var būt adresēts pārziņiem vai apstrādātājiem. Sākotnējie konstatējumi būtu jāizsaka tā, lai, pat ja tie ir īsi, tie būtu pietiekami skaidri, lai personas , pret kurām vērsta izmeklēšana, varētu pienācīgi noteikt iespējamā Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma būtību. Pienākums sniegt personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, visu vajadzīgo informāciju, lai tās varētu pienācīgi aizstāvēties, ir izpildīts, ja galīgajā lēmumā netiek apgalvots, ka personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir izdarījušas pārkāpumus, kas nav minēti sākotnējos konstatējumos, un ja tajā ņemti vērā tikai tie fakti, par kuriem personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, ir bijusi iespēja paust savu viedokli. Tomēr vadošās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam nav obligāti jābūt sākotnējo konstatējumu kopijai. Vadošajai uzraudzības iestādei galīgajā lēmumā būtu jāļauj ņemt vērā personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, atbildes uz sākotnējiem konstatējumiem un attiecīgā gadījumā pārskatīto lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu un 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu  – lēmumu, ar ko risina strīdu starp uzraudzības iestādēm. Vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai pašai novērtēt faktus un juridiskos ierobežojumus, ko izvirzījušas personas , pret kurām vērsta izmeklēšana , lai vai nu atsauktu iebildumus, ja uzraudzības iestāde konstatē, ka tie ir nepamatoti, vai papildinātu un pārstrādātu savus argumentus gan faktiski, gan juridiski, pamatojot tās izvirzītos iebildumus. Piemēram, tāda argumenta ņemšana vērā, ko administratīvajā procedūrā izvirzījusi persona, pret kuru vērsta izmeklēšana un kurai nav bijusi iespēja paust viedokli šajā saistībā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, nevar per se būt tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

(23)

Sākotnējie konstatējumi būtu jāizsaka tā, lai, pat ja tie ir īsi, tie būtu pietiekami skaidri, lai personas varētu pienācīgi noteikt iespējamā Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma būtību. Pienākums sniegt personām visu vajadzīgo informāciju, lai tās varētu pienācīgi uzklausīt , ir izpildīts, ja galīgajā lēmumā ņemti vērā tikai tie fakti, par kuriem personām ir bijusi iespēja paust savu viedokli. Tomēr vadošās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam nav obligāti jābūt sākotnējo konstatējumu kopijai. Vadošajai uzraudzības iestādei galīgajā lēmumā būtu jāļauj ņemt vērā personu atbildes uz sākotnējiem konstatējumiem un attiecīgā gadījumā pārskatīto lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu — kolēģijas lēmumu, ar ko risina strīdu starp uzraudzības iestādēm saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu . Vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai pašai novērtēt faktus un juridiskos ierobežojumus, ko izvirzījušas personas, lai vai nu atsauktu iebildumus, ja uzraudzības iestāde konstatē, ka tie ir nepamatoti, vai papildinātu un pārstrādātu savus argumentus gan faktiski, gan juridiski, pamatojot tās izvirzītos iebildumus.

(24)

Personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, būtu jānodrošina tiesības tikt uzklausītām, pirms tiek iesniegts pārskatīts lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu vai pirms kolēģija pieņem saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(24)

Personām būtu jānodrošina tiesības tikt uzklausītām attiecīgos procedūras posmos, jo īpaši pirms tiek iesniegts pārskatīts lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu vai pirms kolēģija pieņem saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(25)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jādod iespēja iesaistīties procedūrās, ko uzraudzības iestāde ir uzsākusi, lai noteiktu vai precizētu jautājumus, kas saistīti ar iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu. Tas, ka uzraudzības iestāde jau ir sākusi izmeklēšanu par sūdzības priekšmetu vai izskatīs sūdzību ex officio izmeklēšanā pēc sūdzības saņemšanas, neliedz datu subjektu kvalificēt kā sūdzības iesniedzēju. Tomēr uzraudzības iestādes veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu, ko izdarījis pārzinis vai apstrādātājs, nav sacīkstes tiesvedība starp sūdzības iesniedzēju un personām, pret kurām vērsta izmeklēšana. Tā ir procedūra, ko uzraudzības iestāde sāk pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punktu. Tāpēc personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs neatrodas vienādos procesuālajos apstākļos, un sūdzības iesniedzējs nevar atsaukties uz tiesībām tikt taisnīgi uzklausītam, ja lēmums nelabvēlīgi neietekmē viņa tiesisko stāvokli. Sūdzības iesniedzēja iesaiste procedūrā pret personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, nevar apdraudēt šo personu tiesības tikt uzklausītām.

(25)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jādod iespēja iesaistīties procedūrās, ko uzraudzības iestāde ir uzsākusi, lai noteiktu vai precizētu jautājumus, kas saistīti ar iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu. Tas, ka uzraudzības iestāde jau ir sākusi izmeklēšanu par sūdzības priekšmetu vai izskatīs sūdzību ex officio izmeklēšanā pēc sūdzības saņemšanas, neliedz datu subjektu kvalificēt kā sūdzības iesniedzēju.

(25a)

Neskatoties uz to, ka personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs neatrodas vienādos procesuālajos apstākļos, noteiktos apstākļos sūdzību iesniedzēji var sniegt argumentus un pierādījumus izmeklēšanas laikā, kas var palīdzēt virzīt izmeklēšanu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad bezpeļņas struktūra, organizācija vai asociācija ir iesniegusi sūdzību datu subjekta vārdā vai pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 80. pantu. Uzraudzības iestādēm būtu jāveicina šādu sūdzību iesniedzēju uzklausīšana visos izmeklēšanas, arī ex officio izmeklēšanas, posmos, vienlaikus saglabājot to neatkarību.

(26)

Sūdzību iesniedzējiem būtu jādod iespēja rakstiski paust viedokli par sākotnējiem konstatējumiem. Tomēr minētās personas nedrīkst piekļūt komercnoslēpumiem vai citai konfidenciālai informācijai, kas pieder citām lietas izskatīšanā iesaistītajām pusēm. Sūdzību iesniedzējiem nevajadzētu būt tiesībām uz vispārēju piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem.

(27)

Nosakot termiņus , kuros personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzējiem jāsniedz viedoklis par sākotnējiem konstatējumiem, uzraudzības iestādēm būtu jāņem vērā sākotnējos konstatējumos izvirzīto jautājumu sarežģītība, lai nodrošinātu, ka personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzējiem ir pietiekamas iespējas jēgpilni paust savu viedokli par izvirzītajiem jautājumiem.

(27)

Nosakot termiņus un ierobežojot iesniegumu garumu personām, kam jāsniedz viedoklis par sākotnējiem konstatējumiem, uzraudzības iestādēm būtu jāņem vērā sākotnējos konstatējumos izvirzīto jautājumu sarežģītība, kā arī personu , pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzēju spēja atbildēt, lai nodrošinātu, ka personām ir pietiekamas iespējas jēgpilni paust savu viedokli par izvirzītajiem jautājumiem. Tomēr tam nevajadzētu novest pie nepamatoti garām procedūrām.

(28)

Viedokļu apmaiņa pirms lēmuma projekta pieņemšanas ietver atklātu dialogu un plašu viedokļu apmaiņu, kurā uzraudzības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai panāktu konsensu par izmeklēšanas turpmāko virzību. Savukārt domstarpībām, kas izteiktas saistībā ar tādiem būtiskiem un motivētiem iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu, kuri palielina potenciālu strīdu risināšanai starp uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu un kavē kompetentās uzraudzības iestādes galīgā lēmuma pieņemšanu, būtu jārodas izņēmuma gadījumā, kad uzraudzības iestādes nav panākušas konsensu, un, ja vajadzīgs, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 konsekventu interpretāciju. Šādi iebildumi būtu jāizmanto piesardzīgi – kad tiek skarti jautājumi par Regulas (ES) 2016/679 konsekventu izpildi –, jo ikreiz, kad tiek izmantoti būtiski un motivēti iebildumi, tiek atlikts datu subjekta tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Tā kā lēmums par izmeklēšanas tvērumu un attiecīgajiem faktiem būtu jāpieņem pirms sākotnējo konstatējumu paziņošanas, attiecīgajām uzraudzības iestādēm nevajadzētu izvirzīt šos jautājumus, sniedzot būtiskus un motivētus iebildumus. Tomēr attiecīgās uzraudzības iestādes tos var izvirzīt savos komentāros par galveno jautājumu kopsavilkumu saskaņā ar 9. panta 3. punktu, pirms personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiek paziņoti sākotnējie konstatējumi.

(29)

Lai efektīvi un iekļaujoši noslēgtu strīdu risināšanas procedūru, kurā visām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj paust savu viedokli, kā arī ņemot vērā laika ierobežojumus strīdu risināšanā, būtisku un motivētu iebildumu veidam un struktūrai būtu jāatbilst konkrētām prasībām. Tāpēc būtiskiem un motivētiem iebildumiem vajadzētu būt ierobežotiem līdz noteiktam garumam, tajos būtu skaidri jāizsaka nepiekrišana lēmuma projektam, un tie būtu jāformulē pietiekami skaidri, saskaņoti un precīzi.

(29)

Lai efektīvi un iekļaujoši noslēgtu strīdu risināšanas procedūru, kurā visām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj paust savu viedokli, kā arī ņemot vērā laika ierobežojumus strīdu risināšanā, būtisku un motivētu iebildumu veidam un struktūrai būtu jāatbilst konkrētām prasībām. Tāpēc būtiskos un motivētos iebildumos būtu skaidri jāizsaka nepiekrišana lēmuma projektam, un tie būtu jāformulē pietiekami skaidri, saskaņoti un precīzi.

(30)

Piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem tiek nodrošināta kā daļa no Hartā paredzētajām tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz labu pārvaldību. Kad personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, tiek paziņots par sākotnējiem konstatējumiem, tām būtu jānodrošina piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem , un būtu jānosaka termiņš, kādā tām jāiesniedz rakstiska atbilde uz sākotnējiem konstatējumiem .

(30)

Piekļuvi kopējiem lietas materiāliem var nodrošināt saskaņā ar Hartā paredzētajām tiesībām uz labu pārvaldību. Personām būtu jānodrošina piekļuve kopējiem lietas materiāliem. Personu piekļuvi kopējiem lietas materiāliem pēc personas lūguma var ierobežot, lai aizsargātu to juridiski atzītās tiesības vai citu personu tiesības, vai ja tas ir sabiedrības interesēs. Šādam ierobežojumam jābūt samērīgam, ņemot vērā citu personu attiecīgās atzītās tiesības vai attiecīgās sabiedrības intereses.

(31)

Piešķirot piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzība. Citas konfidenciālas informācijas kategorijā ietilpst informācija, kas nav komercnoslēpumi un ko var uzskatīt par konfidenciālu, ciktāl tās izpaušana būtiski kaitētu pārzinim, apstrādātājam vai fiziskai personai. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana un kuras iesniedz vai ir iesniegušas dokumentus vai paziņojumus, norādītu, kura informācija ir konfidenciāla.

(31)

Piešķirot piekļuvi kopējiem lietas materiāliem, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina komercnoslēpumu un citas juridiski aizsargātas konfidenciālas informācijas aizsardzība , kā arī informācijas aizsardzība sabiedrības interesēs saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem . Citas konfidenciālas informācijas kategorijā ietilpst informācija, kas nav komercnoslēpumi un ko var uzskatīt par konfidenciālu, ciktāl tās izpaušana būtiski kaitētu pārzinim, apstrādātājam vai fiziskai vai juridiskai personai. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana un kuras iesniedz vai ir iesniegušas dokumentus vai paziņojumus, norādītu, kura informācija ir konfidenciāla , un iesniegtu versiju, kas nav konfidenciāla .

(33)

Atsaucoties uz strīda risināšanas priekšmetu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz kolēģijai visa nepieciešamā informācija, lai tā varētu novērtēt būtisku un motivētu iebildumu pieņemamību un pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Kad kolēģija ir saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus, kas uzskaitīti 23. pantā, kolēģijas priekšsēdētājam būtu jāreģistrē jautājuma iesniegšana Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punkta nozīmē.

(33)

Atsaucoties uz strīda risināšanas priekšmetu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz kolēģijai visa nepieciešamā informācija, lai tā varētu novērtēt būtisku un motivētu iebildumu pieņemamību un pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Kad kolēģija ir saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus, kolēģijai būtu jāreģistrē jautājuma iesniegšana saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktu.

(34)

Kolēģijas saistošajam lēmumam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, kuru rezultātā sākta strīda risināšana, un tam vajadzētu būt sagatavotam tā , lai vadošā uzraudzības iestāde varētu pieņemt galīgo lēmumu, pamatojoties uz kolēģijas lēmumu , vienlaikus saglabājot savu rīcības brīvību .

(34)

Kolēģijas saistošajam lēmumam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, kuru rezultātā sākta strīda risināšana, un tam vajadzētu būt sagatavotam skaidrā un precīzā valodā , lai vadošā uzraudzības iestāde varētu pieņemt galīgo lēmumu, pamatojoties uz kolēģijas lēmumu.

(36)

Lai racionalizētu kolēģijas steidzamu atzinumu un steidzamu, saistošu lēmumu pieņemšanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, ir jānosaka procedūras noteikumi attiecībā uz steidzama atzinuma vai steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanas laiku, kolēģijai iesniedzamajiem dokumentiem un dokumentiem, kuriem vajadzētu būt kolēģijas lēmuma pamatā, to, kam būtu jāadresē kolēģijas atzinums vai lēmums, kā arī attiecībā uz kolēģijas atzinuma vai lēmuma sekām.

(36)

Lai racionalizētu kolēģijas steidzamu atzinumu un steidzamu, saistošu lēmumu pieņemšanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, ir jānosaka procedūras noteikumi attiecībā uz steidzama atzinuma vai steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanas laiku, kolēģijai iesniedzamajiem dokumentiem un dokumentiem, kuriem vajadzētu būt kolēģijas lēmuma pamatā, to, kam būtu jāadresē kolēģijas atzinums vai lēmums, kā arī attiecībā uz kolēģijas atzinuma vai lēmuma sekām. Pagaidu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktu būtu jāietver visi iespējamie pasākumi, kas ir uzraudzības iestāžu pilnvaru jomā atbilstīgi minētās regulas 58. pantam.

(36a)

Kolēģijai vajadzētu būt iespējai lūgt uzraudzības iestādēm visu papildu informāciju, kas tai vajadzīga saistoša lēmuma pieņemšanai.

(36b)

Sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt tiesībām uz tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja uzraudzības iestāde neizmanto savas pilnvaras vai citādi neīsteno vajadzīgo rīcību, ko prasa Regula (ES) 2016/679. Turklāt personām vajadzētu būt tiesībām rīkoties pret vadošo uzraudzības iestādi nerīkošanās vai pārmērīgi garu procedūru gadījumā. Lai nodrošinātu, ka nav piemērošanas plaisas, lietā iesaistītajām personām un organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 80. panta 1. punktu vajadzētu būt pilnvarotām vērsties pēc tiesiskās aizsardzības līdzekļa sabiedrības interesēs, ja uzraudzības iestāde neievēro kolēģijas lēmumu un ja tā uzskata, ka apstrādes rezultātā ir pārkāptas datu subjekta tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(38)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri [ ] sniedza kopīgu atzinumu,

(38)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri 2023. gada 19. septembrī sniedza kopīgu atzinumu,

1)

“ personas , pret kurām vērsta izmeklēšana” ir pārzinis(-ņi) un/vai apstrādātājs(-i), pret kuru(-iem) tiek veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu saistībā ar pārrobežu apstrādi ;

1)

“persona, pret kuru vērsta izmeklēšana” ir pārzinis(-ņi) un/vai apstrādātājs(-i), par kuru(-iem) iesniegta sūdzība vai pret kuru(-iem) tiek veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu , kā arī to pārstāvis(-ji) ;

1a)

“sūdzības iesniedzējs” ir datu subjekts vai bezpeļņas struktūra, organizācija vai asociācija, kas ir iesniegusi sūdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 77. pantu un ko tādēļ uzskata par procedūrā iesaistītu personu;

1b)

“persona” ir persona vai personas, pret ko vērsta izmeklēšana, sūdzības iesniedzējs(-i) un jebkura trešā persona lietā, kā noteikts valstu tiesību aktos;

1c)

“valsts procesuālās tiesības” ir dalībvalsts tiesību akti, noteikumi un administratīvie noteikumi, kas reglamentē procedūru uzraudzības iestādē;

1d)

“sūdzību procedūra” ir procedūra, kas nosaka sūdzības iznākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 77. pantu;

1e)

“ex officio procedūra” ir izmeklēšana par fiziskas vai juridiskas personas, publiskas iestādes, aģentūras vai citas struktūras darbībām pēc uzraudzības iestādes iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

1f)

“kopējie lietas materiāli” ir jebkuras šīs regulas darbības jomā esošas konkrētas lietas īpaša elektroniska datne, kuru pārvalda vadošā uzraudzības iestāde un kurā tiek uzglabāta visa attiecīgā informācija, jo īpaši dokumenti, iesniegumi, memorandi un cita informācija par lietu, kā arī kurai ļauj attālināti piekļūt attiecīgajām uzraudzības iestādēm un lietas personām;

1g)

“sūdzības saņēmēja iestāde” ir uzraudzības iestāde, kurai iesniegta sūdzība, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 22. punkta c) apakšpunktā;

2)

“galveno jautājumu kopsavilkums” ir kopsavilkums, kas vadošajai uzraudzības iestādei jāsniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm, norādot galvenos būtiskos faktus un vadošās uzraudzības iestādes viedokli attiecīgajā lietā;

2)

“galveno jautājumu kopsavilkums” ir kopsavilkums, kas vadošajai uzraudzības iestādei jāsniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm, norādot galvenos būtiskos faktu un juridiskos elementus izmeklēšanas sākotnējā tvērumā un vadošās uzraudzības iestādes faktu un juridisko viedokli attiecīgajā lietā;

3)

“sākotnējie konstatējumi” ir dokuments, kuru vadošā uzraudzības iestāde iesniedz personām , pret kurām vērsta izmeklēšana, un kurā izklāstīti apgalvojumi, attiecīgie fakti, apstiprinošie pierādījumi, juridiskā analīze un attiecīgā gadījumā ierosinātie korektīvie pasākumi;

3)

“sākotnējie konstatējumi” ir dokuments, kuru vadošā uzraudzības iestāde iesniedz personām un kurā izklāstīti apgalvojumi, attiecīgie fakti, apstiprinošie pierādījumi, juridiskā analīze un attiecīgā gadījumā ierosinātie korektīvie pasākumi;

4a)

“dokumenta konfidenciālā versija” ir dokuments, kas satur konfidenciālu vai sensitīvu informāciju, kura var būt juridiski privileģēta saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valstu tiesību aktiem un datu aizsardzības noteikumiem;

4b)

“dokumenta nekonfidenciālā versija” ir dokumenta versija, no kuras rediģēta konfidenciālā vai sensitīvā informācija un ko var nodrošināt sūdzības iesniedzējam, nepārkāpjot Savienības vai valsts tiesību aktus vai datu aizsardzības noteikumus;

a)

uz to, ka tās lieta tiek objektīvi un taisnīgi izskatīta, un uz vienlīdzīgu attieksmi, pat ja tas notiek atšķirīgās uzraudzības iestādēs dažādās jurisdikcijās (“taisnīga procedūra”);

b)

tikt uzklausītai pirms jebkāda tāda pasākuma īstenošanas, kas nelabvēlīgi ietekmētu personu, tostarp pirms tiek pieņemts lēmums apmierināt sūdzību vai pilnībā vai daļēji noraidīt sūdzību (“tiesības tikt uzklausītam”);

c)

piekļūt kopējiem lietas materiāliem, izņemot uzraudzības iestādes jebkādas iekšējas apspriešanas vai apspriešanas starp iestādēm ('procedūras pārredzamība").

a)

nosaka, vai provizoriski sūdzība ir saistīta ar sūdzības iesniedzēja persondatu pārrobežu apstrādi, ņemot vērā vismaz:

i)

attiecīgo pārzini vai apstrādātāju konkrētajā apstrādē;

ii)

pārziņa vai apstrādātāja iedibinājumu skaitu ES;

iii)

galvenā iedibinājuma vietu;

iv)

iedibinājumu darbības vairāk nekā vienā dalībvalstī;

v)

būtisku ietekmi vai potenciālu būtisku ietekmi uz datu subjektiem vairāk nekā vienā dalībvalstī;

b)

nosaka, kura uzraudzības iestāde ir pieņemtā vadošā uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punktu un vai lieta pēc rakstura ir vietēja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 2. punktu;

c)

veic kādu no šādām darbībām:

i)

nosūta sūdzību pieņemtajai vadošajai uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punktu un par to informē sūdzības iesniedzēju. Sūdzības pieņemamības novērtējums uzraudzības iestādē, kurai sūdzība tika iesniegta, ir saistošs vadošajai uzraudzības iestādei; vai

ii)

apstrādā sūdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 2. punktu;

II nodaļa

II nodaļa

a)

to, cik lietderīgi ir nodrošināt efektīvu un savlaicīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli sūdzības iesniedzējam;

a)

efektīva un savlaicīga tiesiskās aizsardzības līdzekļa nodrošināšanu sūdzības iesniedzējam;

b)

iespējamā pārkāpuma smagumu;

b)

izmeklēšanu par visiem faktu un juridiskajiem elementiem, kas vajadzīgi, lai kopīgi lemtu par sūdzību un izdotu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7.–9. punktu;

c)

iespējamā pārkāpuma sistēmisko raksturu vai atkārtošanos.

c)

izmeklēšanu par jebkādiem citiem elementiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) 2016/679, ietverot pilnvaru ex officio īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 58. panta 2. punktu, 83. pantu vai 84. pantu, it sevišķi sistēmisku vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā.

a)

astoņām nedēļām, ja tiek iesniegti komentāri saskaņā ar 9. panta 3. punktu par galveno jautājumu kopsavilkumu vai atjauninātu galveno jautājumu kopsavilkumu;

b)

astoņām nedēļām, ja vadošā uzraudzības iestāde plāno uzlikt naudas sodu vai citas sankcijas;

c)

laikposmu starp atsauci saskaņā ar 26.a panta 1. vai 2. punktu un kolēģijas lēmumu;

d)

jebkura tāda pagarinājuma periodu, ko kolēģija atļauj saskaņā ar 26.a panta 3. punktu.

a)

vai ir izpildīti mierizlīguma nosacījumi saskaņā ar 1.a punktu un

b)

vai nepieciešams uzsākt ex officio izmeklēšanu saskaņā ar 1.d punktu.

a)

persona, pret kuru vērsta izmeklēšana, ir atkārtots pārkāpējs;

b)

persona, pret kuru vērsta izmeklēšana, ir bijusi persona lielā skaitā citu mierizlīgumu;

c)

sūdzības plašāks tvērums attiecas uz lielu skaitu datu subjektu, kas nav sūdzības iesniedzējs, tās sekas ir ilgstošas un smagas; vai

d)

pilnvaru īstenošana tiek prasīta citādi, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 efektīvu, samērīgu un atturošu izpildi.

a)

norāde par to, ka uzraudzības iestāde ir attiecīgā uzraudzības iestāde; kā arī

b)

galveno jautājumu kopsavilkums saskaņā ar 9. pantu.

a)

informē attiecīgo uzraudzības iestādi, ka ir uzsākusi ex officio procedūru;

b)

informē attiecīgo uzraudzības iestādi, ka uz lietu attiecas Regulas (ES) 2016/679 56. panta 2. punkts un ka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 56. panta 3. punktu vadošā uzraudzības iestāde neplāno pati izskatīt lietu; vai

c)

noraida pieprasījumu, ja uzskata, ka nav vadošā uzraudzības iestāde vai ka prima facie nav Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma.

a)

astoņām nedēļām, ja tiek iesniegti komentāri saskaņā ar 9. panta 3. punktu par galveno jautājumu kopsavilkumu vai atjauninātu galveno jautājumu kopsavilkumu;

b)

astoņām nedēļām, ja vadošā uzraudzības iestāde plāno uzlikt naudas sodu vai citas sankcijas;

c)

laikposmu starp atsauci saskaņā ar 26.a pantu un kolēģijas lēmumu;

d)

jebkura tāda pagarinājuma periodu, ko kolēģija atļauj saskaņā ar 26.a panta 3. punktu.

a)

sūdzību un sūdzību iesniedzēju viedokļu tulkošanu valodā, ko izmanto vadošā uzraudzības iestāde, izmeklēšanas vajadzībām;

b)

vadošās uzraudzības iestādes iesniegto dokumentu tulkošanu valodā, ko izmanto saziņai ar sūdzības iesniedzēju, ja šādi dokumenti ir jānodrošina sūdzības iesniedzējam saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2016/679.

a)

informācija par izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu ;

a)

informācija par ex officio izmeklēšanas vai sūdzību procedūras sākšanu;

e)

kopsavilkums par galvenajiem jautājumiem izmeklēšanā saskaņā ar 9. pantu;

e)

kopsavilkuma izdošana vai atjaunināšana par galvenajiem jautājumiem izmeklēšanā saskaņā ar 9. pantu;

ea)

komentāri par galveno jautājumu kopsavilkumu saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

f)

informācija par pasākumiem, kuru mērķis ir noteikt Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pirms sākotnējo konstatējumu sagatavošanas;

f)

informācija par pasākumiem, kuru mērķis ir noteikt Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pirms sākotnējo konstatējumu sagatavošanas un pirms lēmuma projekta sagatavošanas ;

i)

sūdzības iesniedzēja viedoklis par sākotnējiem konstatējumiem ;

i)

sūdzības iesniedzēja viedoklis par sākotnējo konstatējumu nekonfidenciālo versiju un attiecīgā gadījumā par citiem izmeklēšanas aspektiem, attiecībā uz kuriem sūdzības iesniedzējs iesniedzis formālus rakstiskus iesniegumus ;

ka)

jebkurš lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu vai pārskatīts lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu;

kb)

jebkādi būtiski un motivēti iebildumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu;

kc)

jebkāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas ierosināts procedūras laikā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. pantu vai piemērots pret lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7.–9. punktu;

a)

galvenie būtiskie fakti;

a)

būtiskie fakti;

b)

izmeklēšanas tvēruma, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 noteikumu, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, kas tiks izmeklēts, sākotnēja noteikšana;

b)

izmeklēšanas tvēruma, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 noteikumu, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, sākotnēja noteikšana un attiecīgā gadījumā norāde par to, vai noteikumi ir šķietami pārkāpti ;

c)

tādu sarežģītu juridisku un tehnoloģisku novērtējumu noteikšana, kas ir būtiski novērtējuma sākotnējai ievirzei;

c)

sākotnēji faktu vai juridiski novērtējumi, kas saistīti ar visiem attiecīgajiem viedokļiem, ko paudušas personas, sagatavojot kopsavilkumu, tostarp attiecīgā Eiropas judikatūra, kā arī kolēģijas izdotas pamatnostādnes, ieteikumi un paraugprakse;

a)

izmantotā valoda ir pietiekami skaidra un satur precīzus terminus, lai vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes varētu sagatavot savu nostāju;

b)

juridiskie argumenti ir izklāstīti īsi un sagrupēti, atsaucoties uz to galveno jautājumu kopsavilkuma daļu, uz kuriem tie attiecas;

c)

attiecīgās uzraudzības iestādes komentāri var būt pamatoti ar dokumentiem, ar kuriem var papildināt komentārus par konkrētiem jautājumiem.

b)

sākotnējo ievirzi attiecībā uz sarežģītiem juridiskiem novērtējumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

b)

sākotnējiem faktu vai juridiskiem novērtējumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

c)

sākotnējo ievirzi attiecībā uz sarežģītiem tehnoloģiskiem novērtējumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

ca)

iespējamā(-o) korektīvā(-o) pasākuma(-u) sākotnējo noteikšanu saskaņā ar 9. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

a)

informāciju, kas minēta 9. panta 2.  punkta a) un b) apakšpunktā ;

a)

attiecīgo informāciju, kas minēta 9. panta 2.  punktā, tostarp visu jaunāko informāciju, kad tā pieejama ;

b)

tās attiecīgās uzraudzības iestādes komentārus, kura nepiekrīt vadošās uzraudzības iestādes sākotnēji noteiktajam izmeklēšanas tvērumam.

b)

to attiecīgo uzraudzības iestāžu komentārus, kuras nepiekrīt vadošās uzraudzības iestādes sākotnēji noteiktajam izmeklēšanas tvērumam vai 9. panta 2. punktā minētā galveno jautājumu kopsavilkuma elementu faktu vai juridiskajam novērtējumam .

ba)

piekļuvi kopējiem lietas materiāliem;

a)

tās uzraudzības iestādes nosaukumu, kura izdeva lēmumu;

b)

lēmuma izdošanas datumu;

c)

objektīvu kopsavilkumu par lietai būtiskajiem faktiem un to avotu;

d)

lēmuma juridisko pamatu;

e)

izmantotās korektīvās pilnvaras, sodus vai citus pasākumus, kā arī

f)

informāciju par tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu un jebkādām piemērojamām valsts procesuālajām tiesībām.

1.f

Informācija, ko personām sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7.–9. punktu, ietver juridiski saistošā lēmuma kopiju un informāciju par pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu.

1.g

Uzraudzības iestādes bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieņemšanas, publicē visus izdotos juridiski saistošos lēmumus, ja vien tie būtiski neatšķiras no iepriekš publicētiem lēmumiem. Saskaņā ar piemērojamajiem valstu tiesību aktiem uzraudzības iestādes var rediģēt personu vārdu, citu informāciju, kas varētu ļaut identificēt personas, un citu informāciju, kura ir aizsargāta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

a)

ir balstīti tikai uz lēmuma projektā iekļautajiem faktiem un

a)

ir balstīti uz lēmuma projektā vai kopējos lietas materiālos iekļautajiem faktiem vai pierādījumiem vai uz jebkādiem papildu pierādījumiem, kas iesniegti kopā ar būtisku un motivētu iebildumu ;

b)

nemaina apgalvojumu tvērumu, izvirzot punktus par papildu apgalvojumu noteikšanu attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu vai mainot izvirzīto apgalvojumu būtību.

b)

nemaina lietas tvērumu, kā noteikts galveno jautājumu kopsavilkuma jaunākajā redakcijā, un

ba)

skaidri identificē lēmuma projekta elementus, kas būtu jāmaina, tostarp, ja iespējams, ierosināto izmaiņu precīzu formulējumu vai pietiekami precīzu aprakstu par ierosinātajām izmaiņām lēmuma projektā;

a)

katra būtiskā un pamatotā iebilduma un vadošās uzraudzības iestādes viedokļa par šādiem iebildumiem izklāsta garums nepārsniedz trīs lappuses, un tam nav pielikumu. Lietās, kas saistītas ar īpaši sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, maksimālo garumu var palielināt līdz sešām lappusēm, izņemot gadījumus, kad kolēģija pieņem īpašus apstākļus, kuri pamato garāku izklāstu;

aa)

galveno jautājumu kopsavilkumu;

b)

būtisko faktu kopsavilkums;

b)

būtisko faktu kopsavilkums , tostarp apraksts par apstrādes darbībām, apraksts par pārziņa organizāciju un apraksts par to, kur tiek pieņemti attiecīgie lēmumi par persondatu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem ;

d)

viedoklis , ko rakstiski sagatavojušas personas , pret kurām vērsta izmeklēšana, saskaņā ar 14. un 17.  pantu;

d)

viedokļi , ko rakstiski sagatavojušas personas saskaņā ar 14. pantu;

e)

attiecīgā gadījumā viedokļi, ko rakstiski sagatavojuši sūdzību iesniedzēji, saskaņā ar 11., 12. un 15. pantu;

f)

būtiskie un motivētie iebildumi, kurus vadošā uzraudzības iestāde neņēma vērā;

f)

būtiskie un motivētie iebildumi, kurus vadošā uzraudzības iestāde neņēma vērā , un iebildumi, ko vadošā uzraudzības iestāde ir noraidījusi kā nebūtiskus un nemotivētus ;

g)

iemesli, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde neievēroja būtiskos un motivētos iebildumus vai neuzskatīja iebildumus par būtiskiem vai motivētiem .

g)

iemesli, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde neievēroja iebildumus vai noraidīja iebildumus kā nebūtiskus vai nemotivētus ;

ga)

piekļuve kopējiem lietas materiāliem;

a)

lēmuma projekts vai pārskatītais lēmuma projekts, uz kuru attiecas būtiskie un motivētie iebildumi;

b)

būtisko faktu kopsavilkums;

c)

viedoklis, ko rakstiski sagatavojušas personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, saskaņā ar 14. un 17. pantu;

d)

attiecīgā gadījumā viedokļi, ko rakstiski sagatavojuši sūdzību iesniedzēji, saskaņā ar 11., 12. un 15. pantu;

e)

saglabātie būtiskie un motivētie iebildumi;

f)

iemesli, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde neievēroja saglabātos būtiskos un motivētos iebildumus.