1.1.

“Tā kā pasaule tagad atrodas uz vēl vienas – mākslīgā intelekta (MI) izplatības izraisītas – digitālās revolūcijas sliekšņa, Eiropai ir pavēries iespēju logs labot savas inovācijas un produktivitātes neveiksmes un atjaunot ražošanas potenciālu (1).”

1.2.

Šobrīd digitālo tehnoloģiju, piemēram, MI, jomā Eiropa ir vāja (2). ASV un Ķīna jau ir aizsteigušās labu gabalu priekšā, un pārvarēt šo plaisu būs grūti (3). Turklāt starp ASV un ES (eurozonu) pastāv lielas darba ražīguma izaugsmes atšķirības (4). Kopš pandēmijas beigām līdz 2024. gada vidum darba ražīgums stundā eurozonā palielinājās par 0,9 % salīdzinājumā ar 6,7 % ASV. Eiropas Centrālās bankas veiktā analīzē apgalvots, ka šie skaitļi ir saistīti ar darba tirgus mainību un lielākiem ieguldījumiem digitalizācijā (5).

1.3.

MI izmantojuma izvēršanas potenciālie ieguvumi ir būtiski: tas paaugstina konkurētspēju un ražīgumu, virza inovāciju un zinātnes progresu (6), veicina zaļo pārkārtošanos (7) un sekmē darba apstākļu uzlabošanu. Mums ir jānodrošina, ka ES nepalaiž garām digitālās pārkārtošanās iespēju. Lai gūtu labumu no MI potenciāla, ir jālikvidē un jāmazina ar MI saistīti mīti un bailes.

1.4.

Darba vidē MI priekšrocības ietver, piemēram, ikdienišķu un apgrūtinošu uzdevumu automatizāciju; darbinieku spēju papildināšanu un viņu atslogošanu, lai viņi varētu koncentrēties uz stimulējošāku darbu, kas rada lielāku pievienoto vērtību; iespēju veikt uzdevumus ātrāk un uzlabot darba rezultātu kvalitāti. MI var arī palīdzēt uzlabot darba organizāciju un darba plānošanu un labāk apzināt nākotnē nepieciešamās prasmes un darbā pieņemšanas vajadzības (8). Tam ir vajadzīgs plašs darbinieku atbalsts un sadarbība ar tiem, kā arī jānodrošina darba ņēmēju apmācība, kas nepieciešama MI ieviešanai un izmantošanai darbavietā. EESK atgādina, ka MI izstrādē, ieviešanā un izmantošanā vienmēr ir jāievēro princips “kontroli saglabā cilvēks”.

1.5.

MI plaša ieviešana arī palielinās vadītāju un darba ņēmēju spēju uzlabot darba aizsardzību, stiprinot objektīvus un uz pierādījumiem balstītus riska novērtējumus, mērķtiecīgas darba aizsardzības pārbaudes un patiešām palīdzot labāk identificēt problēmas (tostarp psihosociālos riskus), kurās nepieciešama iejaukšanās. Tas nozīmē arī labāku profilaksi attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā (9).

1.6.

Vienlaikus pastāv bailes un bažas, kas saistītas ar plašāku MI izmantošanu darba pasaulē. Tās ir saistītas, piemēram, ar darba intensifikāciju, kas palielina stresu, ar pastiprinātu uzraudzību un kontroli, cilvēka virsvadības trūkumu, autonomijas zaudēšanu un iegūto prasmju ātru novecošanos.

1.7.

Lai kliedētu šīs bažas, būtiska loma jāuzņemas sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam visos līmeņos. EESK uzskata, ka atbildīga un “uzticama” MI popularizēšanai darba pasaulē ir vajadzīga pozitīva un sociālajam dialogam labvēlīga vide atbilstoši piemērojamiem valstu noteikumiem un praksei.

1.8.

EESK norāda, ka ES digitālajā programmā 2030. gadam kopumā ir iekļauti 116 tiesību akti (10). Konkrētāk, MI ietekmi uz darba pasauli jau regulē ES tiesību akti par MI, ievērojot principu “kontroli saglabā cilvēks”, kā arī spēkā esošie sociālās jomas tiesību akti (11). Ir būtiski īstenot un izpildīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu MI netraucētu ieviešanu un tas varētu būt ES ekonomiskā un tehnoloģiskā progresa dzinējspēks.

1.9.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, EESK pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pašreizējo plašo tiesisko satvaru, kas jau nodrošina visaptverošu un pietiekamu MI regulējumu darba vidē, Eiropas Komisija uzskata, ka saistībā ar digitalizācijas ietekmi uz darba pasauli joprojām ir vajadzīgi jauni tiesību akti (12). Tas ir pretrunā arī pašreizējai politiskajai apņēmībai vienkāršot regulējumu un par 25 % samazināt regulatīvās un ziņošanas prasības. Pašreizējā tiesiskā regulējuma grozīšana vēl pirms tā īstenošanas būtu ļoti negatīvs vēstījums attiecībā uz progresu un ieguldījumiem MI jomā Eiropas Savienībā.

1.10.

Tā vietā Komisijai būtu jāļauj uzņēmumiem atbilstīgi pašreizējam tiesiskajam regulējumam izstrādāt atbildīgas un ētiskas pieejas darbam ar MI tehnoloģijām. Tādējādi varēs nodrošināt, ka tiek respektēta sociālo partneru autonomija un ka MI ieviešana būs instruments, ar ko uzlabot darba apstākļus, virzīt zaļo pārkārtošanos un paaugstināt ES konkurētspēju.

1.11.

Lai MI ieviešanā efektīvi atbalstītu uzņēmumus, it īpaši MVU, ir nepieciešams i) efektīvi un lietderīgi īstenot un izpildīt spēkā esošos tiesību aktus un norādījumus, vienlaikus par katru cenu izvairoties no papildu prasību ieviešanas, kā arī daudzkārtējas ziņošanas; ii) spēcīgs sociālais dialogs, arī stiprinot sociālo partneru spējas un vienlaikus respektējot valstu praksi, un iii) kvalificēta darbaspēka pieejamība un piemērotas apmācības iespējas.

2.1.

Atzinums SOC/803 tika sagatavots, pamatojoties uz II grupas iesniegto pašiniciatīvas atzinuma priekšlikumu (ierosināts ar sākotnējo nosaukumu “Par darba ņēmējam labvēlīgu mākslīgo intelektu. Arodbiedrību loma negatīvās ietekmes novēršanā un mazināšanā darba vidē”), kura mērķis būtu novērtēt MI ietekmi darba vidē un sniegt priekšlikumus (gan leģislatīvus, gan neleģislatīvus) un ieteikumus, kā risināt darba ņēmēju privātuma un pamattiesību jautājumus, un kurš vēlāk tika apvienots ar prezidentvalsts Polijas pieprasīto izpētes atzinumu “Mākslīgais intelekts – potenciāls un riski nodarbinātības un darba tirgus politikas kontekstā” (13).

2.2.

EESK uzskata, ka MI piemīt potenciāls radīt milzīgus ieguvumus, tostarp ievērojami palielināt ražīgumu, paātrināt zinātnes progresu un palīdzēt risināt klimata pārmaiņu problēmu (14). Tas virza inovāciju un tiek pamatoti dēvēts par transformatīvu spēku, kas pārveido visu mūsu ekonomiku (15). Ir ārkārtīgi svarīgi, ka ES uzņēmumi ir šīs attīstības priekšgalā, lai uzlabotu ES konkurētspēju un pozicionētu ES kā starptautisku atsauci MI jomā. “Ar mūsu mākslīgā intelekta (MI) palīdzību Eiropa jau rāda ceļu, lai padarītu MI drošāku un uzticamāku un novērstu riskus, kas izriet no tā ļaunprātīgas izmantošanas. Tagad mūsu centieni ir jākoncentrē uz to, lai kļūtu par pasaules līderi MI inovācijas jomā  (16) .”

2.3.

Digitālā pārveide Eiropai ir izdevība, bet mēs saskaramies ar ievērojamām problēmām. Aplēses liecina, ka kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (ĢMI) rīku parādīšanās MI rīku sākotnēji lēnā ieviešana Eiropas uzņēmumos ir strauji pieaugusi, taču šķiet, ka ieviešanā pastāv būtiskas atšķirības starp lieliem uzņēmumiem un MVU (17). Vērojamas arī atšķirības pa nozarēm un valstīm: saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā MI tiek plaši izmantots informācijas un komunikācijas sektorā, profesionālajās, zinātniskajās un tehniskajās darbībās, savukārt citās nozarēs ieviešana ir vairāk ierobežota. Būtiskas atšķirības tā ieviešanā pastāv arī ES valstīs (18).

2.4.

M. Draghi ziņojumā teikts:“Tā kā pasaule tagad atrodas uz vēl vienas – mākslīgā intelekta (MI) izplatības izraisītas – digitālās revolūcijas sliekšņa, Eiropai ir pavēries iespēju logs labot savas inovācijas un produktivitātes neveiksmes un atjaunot savu ražošanas potenciālu (19).” Tomēr digitālo tehnoloģiju, piemēram, MI, jomā Eiropa ir vāja. ASV un Ķīna jau ir aizsteigušās labu gabalu priekšā, un šo plaisu pārvarēt būs grūti (20).

2.5.

Stanfordas Universitātes globālais MI dinamikas rīks (21) parāda MI dinamikas klasifikāciju atsevišķās valstīs. Trīs vadošās valstis ir ASV, Ķīna un Apvienotā Karaliste, un starp 10 vadošajām valstīm ir tikai divas ES dalībvalstis (Francija un Vācija ierindotas attiecīgi 5. un 8. vietā). Runājot par MI modeļu izcelsmi, saskaņā ar MI indeksa ziņojumu (22) ASV bāzētas iestādēs ir radies 61 ievērojams MI modelis, un to veikums nepārprotami pārsniedz ES 21 un Ķīnas 15 MI modeļus.

2.6.

Saskaņā ar McKinsey globālo apsekojumu (23) 65 % respondentu norāda, ka viņu organizācijas regulāri izmanto ģeneratīvo MI (ĢMI), un tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms nepilna gada, kad tika veikts iepriekšējais apsekojums. Tas ietekmē uzņēmumu sniegumu. Aptuvenās aplēses liecina, ka, piemēram, darbavietā ieviešot labi zināmas ĢMI tehnoloģijas, efektivitāte pieaug par 10–20 %, un, ja MI tiek izmantots darbplūsmu un uzdevumu pārveidei, potenciāls var būt vēl lielāks (24). Funkcijas, kurās uzņēmumi visbiežāk izmanto MI, ir tirgvedība un pārdošana, produktu un pakalpojumu izstrāde, kā arī IT (25).

2.7.1.

MI ietekmēs darba vidi daudzos veidos un varētu kļūt par būtisku iezīmi daudzu cilvēku darbvietās visās ekonomikas nozarēs. Rodas gan iespējas, gan problēmas, un liela nozīme ir arī tam, kā tās uztver gan darba devēji, gan darba ņēmēji.

2.7.2.

MI paaugstina ražīgumu, piemēram, automatizējot ikdienišķus uzdevumus un papildinot darba ņēmēju spējas (26). Viena no 10 svarīgākajām MI indeksa ziņojumā (27) minētajām atziņām bija tāda, ka MI palīdz darba ņēmējiem kļūt produktīvākiem un paaugstina darba kvalitāti. MI ļauj darba ņēmējiem veikt uzdevumus ātrāk un uzlabot savu rezultātu kvalitāti. Ir pētījumi, kas liecina par MI potenciālu mazināt prasmju plaisu starp mazprasmīgiem un augstprasmīgiem darba ņēmējiem. Vienlaikus citi pētījumi brīdina, ka MI izmantošana bez pienācīgas cilvēka virsvadības var samazināt veiktspēju.

2.7.3.

MI rīki var palīdzēt uzņēmumiem noteikt, kāda veida prasmju trūkst uzņēmuma darbiniekiem, un novērst digitālo (vai citu) prasmju trūkumu (28). Tādējādi MI var palīdzēt uzņēmumiem labāk prognozēt turpmākās darbā pieņemšanas vajadzības. Arī Eiropas Darba iestāde (EDI) norādījusi, ka 70 % cilvēkresursu aģentu visā Eiropā, meklējot vai vērtējot kandidātus, izmanto kādu no MI rīkiem un ka MI atbalstītas darbā pieņemšanas procedūras var arī uzlabot pieteikuma iesniedzēju pieredzi šajā procesā (29).

2.7.4.

Ir pētījumi, kas parāda MI ietekmi uz nodarbinātību. SVF diskusiju dokumentā (30) pausts uzskats, ka pasaulē MI tiks izmantots 40 % darbvietu. Konkrētāk, tiek lēsts, ka attīstītajās valstīs MI tiks izmantots 60 % darbvietu; puse no šīm darbvietām no MI gūs labumu un tajās pieaugs ražīgums, savukārt aptuveni pusi darbvietu MI var ietekmēt negatīvi. Saskaņā ar PEF datiem (31) paredzams, ka līdz 2030. gadam neto izaugsme būs 78 miljoni darbvietu (7 % no pašreizējās kopējās nodarbinātības).

2.7.5.

Plaša ESAO veikta darba ņēmēju un darba devēju aptauja par MI ietekmi darbā liecina, ka darba ņēmēji un darba devēji visnotaļ pozitīvi izsakās par MI ietekmi uz sniegumu un darba apstākļiem. Piemēram, finanšu un ražošanas nozarē attiecīgi 79 % un 80 % MI lietotāju norādījuši, ka MI ir uzlabojis viņu sniegumu, savukārt tikai 8 % abās nozarēs norāda, ka MI to ir pasliktinājis. Attiecībā uz visiem aplūkotajiem snieguma un darba apstākļu rādītājiem tie darba ņēmēji, kuri izmanto MI, vairāk nekā četras reizes biežāk apgalvo, ka MI viņu sniegumu un darba apstākļus ir uzlabojis, nevis pasliktinājis (32).

2.7.6.

EESK uzsver, ka uz MI balstīti rīki var uzlabot gan veselības un darba aizsardzības apstākļus, palīdzot samazināt darbinieku darba slodzi (33), gan darba un privātās dzīves līdzsvaru (34) un psihoemocionālo veselību darbavietā (35). MI rīki palīdzēs likvidēt vai samazināt bīstamus uzdevumus un izvairīties no balsta un kustību aparāta traucējumiem. Laiks, ko darbinieki ietaupa uzdevumu veikšanā, var uzlabot viņu labbūtību. MI rīki var palielināt apmierinātību ar darbu (36). MI lietojumprogrammu izmantošana var nodrošināt labākus, taisnīgākus un nediskriminējošus lēmumus un praksi, piemēram, saistībā ar pieņemšanu darbā (37).

2.7.7.

Veidi, kā MI var samazināt vai novērst darba aizsardzības riskus, cita starpā ir šādi:

2.7.8.

Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētījumā (40) ir konstatēts, ka pašreizējā digitalizācija un automatizācija visās nozarēs, kā arī centieni panākt efektivitāti virza algoritmiskās pārvaldības ieviešanu parastajās darbavietās. Pētījumā apzinātās un analizētās pārmaiņas un problēmas saistībā algoritmisko pārvaldību attiecas uz darba organizācijas izmaiņām un ietekmi uz darbvietu kvalitāti.

2.7.9.

Attiecībā uz darba organizācijas izmaiņām JRC īpaši norāda uz šādu iespējamo algoritmiskās pārvaldības ietekmi: zināšanu un kontroles centralizācija, uzdevumu un lomu pārdefinēšana un organizatorisko robežu neskaidrība.

2.7.10.

JRC konstatē arī ietekmi uz darbvietu kvalitāti, runājot par prasmēm un rīcības brīvību, darba intensitāti, sociālo vidi, kā arī ienākumiem un karjeras iespējām.

2.7.11.

Bažas, nenoteiktība un bailes par iespējamajiem MI izmantošanas riskiem un sekām var kavēt tā ieviešanu, lai gan MI var uzlabot darbvietas un padarīt tās efektīvākas.

2.7.12.

Profesijas nav statiskas, un EESK uzskata, ka pat tajās darbvietās, ko MI pašlaik būtiski neietekmē, būs jāveic pārkvalifikācija. Lai darbā pēc iespējas labāk izmantotu jaunos uz datiem balstītos tehnoloģiskos risinājumus (tostarp MI), ir vajadzīga apmācība un jaunas prasmes.

2.7.13.

Ir būtiski palīdzēt uzņēmumiem un to darbiniekiem MI ieviešanā un nodrošināt, ka visi uzņēmumi, it īpaši MVU, nezaudē MI izmantošanas jēgu, bet var pilnībā gūt labumu no MI. Lai to panāktu, ir jānodrošina darba ņēmēju prasmju pilnveide un lielāks atbalsts uzņēmumiem. Darba ņēmējiem ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajai apmācībai, un uzņēmumiem ir vajadzīga elastība, lai atrastu labākās apmācības metodes. Lai veidotu labu, uzņēmumiem pielāgotu praksi, būtiska nozīme ir uz uzticēšanos balstītam dialogam. Mērķis ir nodrošināt, ka MI tehnoloģiju ieviešana sniedz labumu gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem, jo tā palielina ražīgumu. Tam ir vajadzīga gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju apņemšanās.

2.7.14.

Lai gūtu labumu no MI potenciāla palielināt konkurētspēju un ražīgumu un nodrošinātu, ka ES necieš neveiksmi digitālās pārkārtošanās jomā, ir jālikvidē un jākliedē mīti un bailes saistībā ar MI un vienlaikus jākoncentrējas uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma īstenošanu un izpildi.

3.1.1.

EESK norāda, ka turpmāk minētais spēkā esošais ES regulējums ietver noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad MI rīks tiek ieviests darbavietā, pirmām kārtām tiek garantēti droši un taisnīgi darbinieku darba apstākļi un, otrkārt, darba ņēmēji tiek iesaistīti MI rīka ieviešanas procesā:

3.1.2.

Problēmas, kas uzņēmumiem rodas to organizatoriskajās darbībās (kiberdrošība, drošības pārkāpumi, privātums, datu pārvaldība u. c.), kā arī problēmas saistībā ar darba organizāciju, ir izskatītas arī ES līmenī. Papildus VDAR

3.1.3.

EESK norāda, ka pašlaik sadarbībā ar Mākslīgā intelekta biroju tiek sagatavots prakses kodekss attiecībā uz vispārīga lietojuma MI, lai sīki izklāstītu MI akta noteikumus, kas attiecas uz tiem, kuri nodrošina vispārīga lietojuma MI modeļus un vispārīga lietojuma MI modeļus ar sistēmiskiem riskiem (42).

3.2.1.

Sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam visos līmeņos ir būtiska nozīme atbildīga un “uzticama” MI popularizēšanā darba pasaulē. Lai nodrošinātu efektīvu sociālo dialogu MI jautājumos, EESK aicina veicināt pozitīvu un labvēlīgu vidi sociālajam dialogam. Spēcīgs un konstruktīvs sociālais dialogs, kas visos līmeņos notiek saskaņā ar piemērojamiem valstu noteikumiem un praksi, ir galvenais instruments, kurš ļauj mazināt riskus un iespējamo kaitīgo ietekmi, kā arī atvieglot MI izmantošanu, lai gūtu labumu no tā potenciāla. Šajā nolūkā ir jāattīsta sociālo partneru spēju veidošana MI jomā, lai nodrošinātu zināšanas un izpratni par tā radītajām problēmām un iespējām.

3.2.2.

EESK norāda, ka Eiropas sociālie partneri 2020. gadā noslēdza autonomo pamatnolīgumu par digitalizāciju (43). Tas aptver četras jomas: 1) digitālās prasmes un nodarbinātības drošība; 2) pieslēgšanās un atslēgšanās kārtība; 3) mākslīgais intelekts un cilvēkvadītas kontroles principa garantēšana; 4) cilvēka cieņas respektēšana un uzraudzības jautājums. Tas citstarp paredz, ka MI sistēmu ieviešanā būtu jāievēro cilvēkvadītas kontroles princips un tai vajadzētu būt drošai, t. i., tā nedrīkst pieļaut kaitējumu.

3.2.3.

Attiecībā uz pašreizējā ES regulējuma (MI akta) un sociālā dialoga mijiedarbību EESK aicina Eiropas MI biroju izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas starpnozaru sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka sociālā dialoga loma tiek pienācīgi atspoguļota gaidāmajās MI biroja pamatnostādnēs un sekundārajos tiesību aktos. EESK arī aicina MI biroju sniegt skaidrojumus par visām MI sistēmām. Būtu jāizveido padziļināti, stabili un skaidri strukturēti koordinācijas kanāli starp MI biroju un Eiropas Komisijas EMPL ĢD un CONNECT ĢD.

3.3.1.

EESK uzskata, ka Digitālajā programmā Eiropai (2030) iekļautie 116 tiesību akti, it īpaši VDAR, MI akts un citi iepriekš minētie tiesību akti, pietiekami aptver problēmjautājumus, ko MI rada darbā, tostarp diskrimināciju, darba drošību un veselības aizsardzību, informēšanu un uzklausīšanu, datu aizsardzību utt.

3.3.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pašreizējo plašo tiesisko satvaru, kas jau nodrošina visaptverošu un pietiekamu MI regulējumu darba vidē, Eiropas Komisija uzskata, ka saistībā ar digitalizācijas ietekmi uz darba pasauli joprojām ir vajadzīgi jauni tiesību akti. Pilnvarojuma vēstulē, kas adresēta Roxana Mînzatu kundzei, EK priekšsēdētājas izpildvietniecei sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos, teikts, ka pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem būtu jāizstrādā iniciatīva par algoritmisko pārvaldību un iespējami tiesību akti par mākslīgo intelektu darbavietā. (…) (44).

3.3.3.

Šis nodoms ir pretrunā arī pašreizējai politiskajai prioritātei vienkāršot regulatīvās un ziņošanas prasības un tās samazināt par 25 %. Tas ir arī acīmredzamā pretrunā kopīgajai izpratnei par nepieciešamību vienkāršot pašreizējo ES regulējumu, lai uzlabotu ES konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi.

3.3.4.

Tā vietā Komisijai būtu jāļauj uzņēmumiem atbilstīgi pašreizējam tiesiskajam regulējumam izstrādāt atbildīgas un ētiskas pieejas darbam ar MI tehnoloģijām. Tas nodrošina, ka tiek ievērota sociālo partneru autonomija.

3.3.5.

Tomēr, ja ir kāda potenciāla iniciatīva, kas saistīta ar mākslīgo intelektu darbavietā, tās mērķim pirmām kārtām un galvenokārt jābūt pašreizējā visaptverošā ES tiesiskā regulējuma efektīvai īstenošanai un izpildei. Otrkārt, tai vajadzētu būt paredzētai, lai palīdzētu uzņēmumiem mazināt iespējamos riskus darba pasaulē (45) un vienlaikus pilnībā izmantot MI piedāvātās iespējas. Tas nodrošinātu lielāku labklājību, ražīgumu, ilgtspēju un sociālo labbūtību.

3.3.6.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka gadījumā, ja Komisija ierosinās jaunu iniciatīvu par mākslīgo intelektu darbavietā vai par algoritmisko pārvaldību, tādā iniciatīvā nedrīkst izmantot Platformu darba direktīvas III nodaļu kā paraugu. Platformu darba direktīvas noteikumi ir īpaši izstrādāti šāda veida uzņēmumiem, un, ja pret visiem ES uzņēmumiem izturēsies tā, it kā tie būtu digitālā darba platformas, radīsies būtiski šķēršļi jaunu tehnoloģiju ieviešanai.

3.3.7.

Turklāt pašreizējā regulējuma plaša pārskatīšana radītu nevajadzīgu slogu gan likumdevējiem, gan izpildītājiem un sniegtu ļoti negatīvu vēstījumu par progresu un ieguldījumiem MI jomā Eiropas Savienībā.

3.3.8.

Raugoties nākotnē, EESK aicina pievērst lielu uzmanību juridiskās sarežģītības mazināšanai, jo tas dos Eiropas uzņēmumiem labākas iespējas atbildīgi un ētiski izmantot MI. Šī nepieciešamība samazināt juridisko sarežģītību izriet, piemēram, no spēkā esošo tiesību aktu pārklāšanās, kā arī no vairākkārtējiem un nepārtrauktiem ziņošanas pienākumiem.