Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 29. oktobrī iesniegusi Mestský súd Bratislava I (Slovākija) – kriminālprocess pret AC

(Lieta C-748/24, Kotaňák (1) )

(C/2025/1073)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Mestský súd Bratislava I

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

Apsūdzētāja: Okresná prokuratúra Bratislava III

Apsūdzētais: AC

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesības uz nevainīguma prezumpcijas ievērošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar Direktīvas 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (2), 4. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu, kā arī samērīguma princips un tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punktu nepieļauj to, ka augstākas instances tiesa, izskatot prokurora sūdzību par pirmās instances tiesas lēmumu izbeigt kriminālprocesu, nolēmuma pamatojumā – vēl pirms lietas iztiesāšanas pēc būtības un bez pierādījumu iegūšanas procesa lietā – izdara šādus secinājumus par tiesībām un faktiem:

“Nepatiesas, tīri intīma rakstura ziņas, ko apsūdzētais ar sava ieraksta starpniecību darīja pieejamu plašam sekotāju lokam, to satura dēļ var nopietni kaitēt partnerattiecībām, ģimenes un draudzības attiecībām un graut uzticēšanos cietušajai [..]. No pierādījumiem, kas iegūti pirmstiesas procesā un uz kuriem balstījās arī rajona tiesa, neapšaubāmi izriet, ka apsūdzētais pret viņu lieto melus, uzbrūk viņai, kā rezultātā viņa nonāca ļoti nepatīkamās situācijās savas ģimenes un apkārtējo lokā. Intīmās attiecības starp viņu un SB ir apsūdzētā iztēles auglis, un tas, ko apsūdzētais norādīja savās liecībās, nekad nav noticis [..]. Attiecībā uz noteikšanu, kura no publicētajām ziņām bija nepatiesa, neapšaubāmi runa ir par ziņu, kuras patiesums tika pārbaudīts pirmstiesas procesā, pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem, un tā attiecās uz cietušās un liecinieka SB intīmajām attiecībām un seksuālajām darbībām, kuru veikšanu apsūdzētais nepārprotami aprakstīja ierakstā”?

Vai atbildi uz pirmo jautājumu ietekmē tas, ka ne valsts tiesiskais regulējums, ne valsts prakse neprasa, lai augstākas instances tiesa atcelšanas lēmuma pamatojumā veiktu faktisko un tiesisko apstākļu izvērtējumu, un ka šis pamatojums varēja aprobežoties tikai ar to, ka zemākas instances tiesas nolēmums ir kļūdains, jo pirmās instances tiesai bija jāveic pierādījumu iegūšana galvenajā tiesas sēdē un lieta jāizlemj, pamatojoties uz šī pierādījumu iegūšanas procesa rezultātiem?

3)	Vai atbildi uz pirmo jautājumu ietekmē tas, ka augstākas instances tiesa, lemjot par prokurora sūdzību, sprieda tiesu, pamatojoties tikai uz pirmstiesas procesā iegūtajiem pierādījumiem, kuri pat nebija izskatīti pirmās instances tiesā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai – lai nodrošinātu nevainīguma prezumpcijas ievērošanu Direktīvas 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 4. panta 2. punkta izpratnē – turpmāk minētās darbības un nolēmumi ir atbilstīgi pasākumi:

(i)

darbība, ko veic valsts pirmās instances tiesa, kura – atsaucoties uz Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principu –, neņem vērā augstākas instances tiesas nolēmuma pamatojumā ietvertos secinājumus par tiesībām un faktiem, ja tie ir pretrunā Savienības tiesībām, lai gan citādi šie secinājumi būtu juridiski saistoši saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, un kura pati izlemj lietu pēc atbilstošas pierādījumu iegūšanas;

vai

darbība, ko veic valsts pirmās instances tiesa, kura – atsaucoties uz Savienības tiesību pārākuma un efektivitātes principu –, neņem vērā augstākās tiesas nolēmuma pamatojumā ietvertos secinājumus par tiesībām un faktiem, ja tie ir pretrunā Savienības tiesībām, lai gan citādi šie secinājumi būtu juridiski saistoši saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, un kura pati no jauna izlemj lietu, pieņemot tādu pašu nolēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ko augstākas instances tiesa jau vienreiz ir atcēlusi;

vai

(ii)	augstākas instances tiesas tiesnešu noraidīšana no dalības tiesvedībā, jo trūkst objektivitātes nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma dēļ, pamatojoties uz aizdomās turētā izvirzīto iebildumu par objektivitātes neesamību?

(1) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

(2) OV 2016, L 65, 1. lpp.