(-1)

Visu veidu atkritumu rašanās novēršana un apsaimniekošana ir būtiski svarīgs politikas instruments vides un cilvēku veselības aizsardzībai Eiropas Savienībā. Dalībvalstis pastāvīgi tiecas uzlabot atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas programmas, tādēļ ir ļoti būtiski stingri ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. [Gr. 1]

(1)

Eiropas zaļajā kursā un aprites ekonomikas rīcības plānā (3) aicināts pastiprināt un paātrināt Savienības un dalībvalstu rīcību, ar ko nodrošina tekstilizstrādājumu un pārtikas nozares vidisko un sociālo ilgtspēju, jo tās ir resursietilpīgas nozares, kas rada būtiskas negatīvas vidiskās eksternalitātes. Minētajās nozarēs virzību uz aprites ekonomiku un dekarbonizāciju cita starpā kavē finansējuma nepietiekamība un tehnoloģiskās nepilnības. Pārtikas un tekstilizstrādājumu nozare ir attiecīgi pirmā un ceturtā resursietilpīgākā nozare (4), un tajās netiek pilnībā ievēroti Savienības atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi, ko paredz atkritumu hierarhija, saskaņā ar kuru par prioritāti jāizvirza atkritumu rašanās novēršana, kam seko sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde. Minētajām problēmām ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, un to risināšanā jāizmanto aprites cikla pieeja , īpašu uzmanību pievēršot pārtikai un tekstilizstrādājumiem . [Gr. 2]

(2)

Saskaņā ar ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju ir jāizdara (5) , būtiskas izmaiņas un jāatkāpjas no pašreiz valdošās lineārās domāšanas tekstilizstrādājumu izstrādes, ražošanas, izmantošanas un izmešanas posmā, un it sevišķi ir jāierobežo ātrā mode . Saskaņā ar stratēģisko redzējumu 2030. gadam patērētājiem būtu ilgāk izmantot kvalitatīvus un cenas ziņā pieņemamus tekstilizstrādājumus . Minētajā stratēģijā atzīts, ka ir svarīgi panākt, ka ražotāji uzņemas atbildību par savu produktu radītajiem atkritumiem, un tajā ir norādīts, ka attiecībā uz tekstilizstrādājumiem jāizstrādā saskaņoti Savienības paplašinātās ražotāja atbildības noteikumi, kuros būtu paredzēta maksu ekomodulācija. Tajā paredzēts, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus. Šajā nolūkā tā paredz, ka ievērojama daļa no ražotāju iemaksām paplašinātās ražotāja atbildības shēmās ir jāvelta atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai. Tā arī atbalsta nepieciešamību pēc stingrākām un inovatīvākām ilgtspējīgas bioloģisko resursu pārvaldības pieejām, kuras palīdzētu palielināt pārtikas atkritumu apritīgumu un valorizāciju un biobāzētu tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu. [Gr. 3]

(2a)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras informatīvo ziņojumu par tekstilizstrādājumu radīto mikroplastmasu Eiropā  (6) līdz 35 % no visas mikroplastmasas, kas nonāk pasaules ūdens, sauszemes un jūras ekosistēmās, ir no sintētiskiem tekstilizstrādājumiem. Plastmasas atkritumus, kas kaitē ūdens, sauszemes un jūras ekosistēmām, var atbilstīgi savākt un reciklēt un galu galā tiem var dot jaunu dzīvi, veicinot pilnīgu aprites ekonomiku, kā arī uzlabot sabiedrības informētību, lai izplatītu paraugpraksi. [Gr. 4]

(3)

Ņemot vērā pārtikas izšķērdēšanas negatīvo ietekmi, dalībvalstis apņēmās veikt pasākumus, kuri veicinātu pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam , īpaši IAM 12.3. mērķrādītāju, un jo īpaši tās mērķrādītāju līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī un samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, arī zudumus pēc ražas novākšanas. Minētie pasākumi bija vērsti uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas izplatīšanas kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. [Gr. 5]

(4)

Pēc Konferences par Eiropas nākotni Komisija apņēmās dot iespēju pirms dažiem svarīgiem priekšlikumiem pilsoņu paneļdiskusijās apspriesties un sniegt ieteikumus. Šajā sakarā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim tika organizēta Eiropas pilsoņu paneļdiskusija, kurā tika izstrādāta virkne ieteikumu (7) par to, kā pastiprināt pasākumus, ar ko Savienībā samazina pārtikas izšķērdēšanu. Tā kā vairāk nekā pusi no pārtikas atkritumiem Savienībā rada mājsaimniecības, iedzīvotāju atziņas par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu ir īpaši svarīgas. Iedzīvotāji iezīmēja trīs galvenos rīcības virzienus, proti, pārtikas vērtības ķēdē stiprināt sadarbību, aicināt pārtikas uzņēmumus nākt klajā ar savām iniciatīvām un veicināt patērētāju paradumu maiņu. Paneļdiskusijas ieteikumi arī turpmāk būs noderīgi pārtikas izšķērdēšanas novēršanai veltītajā Komisijas kopējā darba programmā, un tie var kalpot par ceļvedi, kas dalībvalstīm palīdzētu sasniegt pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājus.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (8) no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (9) darbības jomas izslēdza oglekļa dioksīdu, kas uztverts un transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai un ko ģeoloģiski uzglabā saskaņā ar Direktīvas 2006/12/EK prasībām. Tomēr Direktīvu 2006/12/EK grozošās Direktīvas 2009/31/EK noteikums netika iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (10), ar kuru Direktīva 2006/12/EK tika atcelta. Tāpēc, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā ir iestrādāti Direktīvas 2009/31/EK grozījumi, ar ko no Direktīvas 2008/98/EK darbības jomas izslēdz oglekļa dioksīdu, kas uztverts un transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai un ko ģeoloģiski uzglabā.

(5a)

Koksne ir vērtīgs resurss, un tiek ierosināts to iekļaut to materiālu sarakstā, uz kuriem attiecas atsevišķas savākšanas prasības un atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas mērķrādītāji. [Gr. 6]

(6)

Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj tekstilizstrādājumu ražotāju, tiešsaistes platformu un ražotāju atbildības organizāciju definīcijas, kas saistītas ar paplašinātas ražotāja atbildības īstenošanu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, lai precizētu šo jēdzienu tvērumu un saistītos pienākumus.

(7)

Dalībvalstis jau ir izstrādājušas dažus materiālus un īstenojušas dažas kampaņas, kas vēršas pie patērētājiem un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, aicinot samazināt pārtikas izšķērdēšanu, tomēr tie galvenokārt ir orientēti uz izpratnes veicināšanu un būtiskām izmaiņām uzturā, ietverot , nevis uz paradumu maiņu. Lai pilnībā atraisītu pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas potenciālu un nodrošinātu pakāpenisku progresu, ir jāizstrādā uz paradumu maiņu vērsti intervences pasākumi, kas pielāgoti dalībvalstu konkrētajai situācijai un vajadzībām un pilnībā integrēti nacionālajās pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās. Liela nozīme būtu jāpiešķir arī reģionāliem aprites risinājumiem, arī publiskā un privātā sektora partnerībām un iedzīvotāju iesaistei, kā arī būtu jāpielāgojas specifiskām reģionālajām vajadzībām, piemēram, tālākajos reģionos vai salās. [Gr. 7]

(8)

Neraugoties uz pieaugošo izpratni par pārtikas izšķērdēšanas negatīvo ietekmi un sekām, politiskajām saistībām ES un dalībvalstu līmenī un Savienības pasākumiem, kas īstenoti kopš 2015. gada Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas, pārtikas atkritumu rašanās nesamazinās pietiekami strauji, lai tiktu panākts būtisks progress ANO 12. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 12.3. mērķrādītāja sasniegšanā. Lai nodrošinātu būtisku ieguldījumu IAM 12.3. mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāpastiprina pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai panāktu progresu šīs direktīvas un citu tādu pasākumu īstenošanā, kuri ir piemēroti, lai samazinātu pārtikas atkritumu rašanos.

(9)

Lai īstermiņā sasniegtu rezultātus un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, patērētājiem un publiskajām iestādēm sniegtu pārskatu par ilgtermiņa iecerēm, būtu jānosaka kvantitatīvi mērķrādītāji pārtikas atkritumu rašanās samazināšanai, kuri dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2030. gadam.

(10)

Ņemot vērā Savienības apņemšanos sasniegt vērienīgo IAM 12.3. mērķrādītāju, Nosakot pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāju nospraušanai mērķrādītājus , kas dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2030. gadam , ievērojot ES apņemšanos sasniegt IAM 12.3 mērķrādītāju , būtu jādod spēcīgs rīcībpolitiskais stimuls rīkoties un sniegt būtisku ieguldījumu globālo mērķrādītāju sasniegšanā. Tomēr, ņemot vērā šādu mērķrādītāju juridiski saistošo raksturu, tiem vajadzētu būt samērīgiem , sasniedzamiem un īstenojamiem, un tajos būtu jāņem vērā dažādo pārtikas piegādes ķēdes aktoru loma un spējas (sevišķi runājot par mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem). Tādējādi juridiski saistošu mērķrādītāju nospraušanā būtu jāpiemēro pakāpeniska pieeja, proti, būtu jāsāk ar līmeni, kas ir zemāks par saskaņā ar IAM noteikto līmeni, lai nodrošinātu konsekventu dalībvalstu rīcību un taustāmu progresu virzībā uz 12.3. mērķrādītāja sasniegšanu. [Gr. 8]

(10a)

Pārtikas piegādes ķēdēs visā ES joprojām pastāv atšķirības lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju un pircēju spējā aizstāvēt savas intereses. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības nozari, jo lauksaimniecības produktu specifika un ar to saistītā vajadzība tos ātri realizēt jau no paša sākuma izjauc pušu vienlīdzību. Tādēļ būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka saistošo pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāju rezultātā nepalielinās visbiežāk izmantotā netaisnīgā tirdzniecības prakse, kas ietekmē lauksaimniecības produktu piegādātājus, jo īpaši ātrbojīgu produktu piegādē. [Gr. 9]

(10b)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānismā ir atzīts, ka iepakojums palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu un nodrošināt pārtikas piegādi un nodrošinātību ar pārtiku. [Gr. 10]

(11)

Lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu ražošanas un patēriņa posmos, ir vajadzīgas dažādas pieejas un pasākumi un ir jāiesaista dažādas ieinteresēto personu grupas. Tādēļ viens mērķrādītājs būtu jāierosina attiecībā uz pārstrādes un ražošanas posmu, otrs – attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecību un citiem izplatīšanas kanāliem, restorāniem un sabiedrisko ēdināšanu un mājsaimniecībām. Pārtikas atkritumu samazināšana jebkurā pārtikas piegādes ķēdes posmā nodrošina būtisku pozitīvu ietekmi uz vidi. [Gr. 11]

(12)

Ņemot vērā savstarpējo atkarību starp izplatīšanas un patēriņa posmiem pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši mazumtirdzniecības prakses ietekmi uz patērētāju paradumiem un saikni starp pārtikas patēriņu mājās un ārpus tām, ir ieteicams šiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem noteikt vienu kopīgu mērķrādītāju. Atsevišķu mērķrādītāju nospraušana katram no šiem posmiem radītu nevajadzīgu sarežģītību un ierobežotu dalībvalstu elastību koncentrēties uz savām konkrētajām problemātiskajām jomām. Lai izvairītos no tā, ka kopīgs mērķrādītājs dažiem operatoriem rada pārmērīgu slogu, dalībvalstīm tiks ieteikts, kopīgā mērķrādītāja sasniegšanas pasākumu noteikšanā ņemt vērā proporcionalitātes principu.

(13)

Patērētās pārtikas daudzumu un radītos pārtikas atkritumus būtiski ietekmē demogrāfiskās izmaiņas. Tāpēc, lai ņemtu vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kopīgais pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājs, kas piemērojams mazumtirdzniecībai un citiem pārtikas izplatīšanas kanāliem, restorāniem un sabiedriskajai ēdināšanai un mājsaimniecībām, būtu jāizsaka kā procentuālās izmaiņas pārtikas atkritumu līmeņos uz vienu iedzīvotāju.

(14)

Balstoties uz saskaņoto metodiku, kas izklāstīta Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597 (11), pirmais gads, par kuru savākti dati par pārtikas atkritumu līmeņiem, bija 2020. gads. Tāpēc 2020. gads būtu jāizmanto par bāzlīniju pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāju nospraušanai. Dalībvalstīm, kuras var pierādīt, ka tās ir veikušas pārtikas atkritumu mērījumus pirms 2020. gada, izmantojot ar Deleģēto lēmumu (ES) 2019/1597 saskanīgas metodes, būtu jāatļauj izmantot agrāku bāzlīniju.

(14a)

Lai veicinātu pārtikas izšķērdēšanas datu vienādu un saskaņotu interpretēšanu un dažādu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku ziņojumu sniegšanu dalībvalstu iestādēm, Komisijai būtu jāsniedz visaptverošas pamatnostādnes par pārtikas atkritumu mērīšanas metodiku. [Gr. 12]

(14b)

Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/1597  (12) noteiktā saskaņotā metodika paredz dažādu ziņošanas metožu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka turpmākie dati ir zinātniski pamatoti, kvalitatīvi un salīdzināmi, dalībvalstīm ir jānosaka un jāpiemēro skaidras un konsekventas mērīšanas metodes un obligāto kvalitātes prasību minimums vienotajai pārtikas atkritumu mērīšanai. [Gr. 13]

(15)

Lai nodrošinātu, ka pakāpeniskā pieeja globālā mērķrādītāja sasniegšanai sasniedz mērķus, būtu jāizskata un vajadzības gadījumā jāpārskata juridiski saistošo pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītāju līmeņi nolūkā ņemt vērā dalībvalstu laika gaitā panākto progresu. Tas dotu iespēju mērķrādītājus koriģēt, lai stiprinātu Savienības ieguldījumu un vēl vairāk pieskaņotos IAM 12.3. mērķrādītājam, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un sniegtu norādes par progresu, kas jāpanāk pēc minētā datuma.

(16)

Lai nodrošinātu ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu saistīto noteikumu labāku, savlaicīgāku un vienveidīgāku īstenošanu, prognozētu īstenošanas nepilnības un dotu iespēju veikt pasākumus pirms mērķrādītāju sasniegšanas termiņiem, 2018. gadā ieviestās agrīnās brīdināšanas ziņojumu sistēmas tvērumā būtu jāiekļauj arī pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāji.

(16a)

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tādus risinājumus kā skaidrāks datuma marķējums uz pārtikas produktiem un veicinātu datuma marķējumu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011  (13) , lai patērētājiem neradītu neskaidrības par datuma marķēšanu. [Gr. 14]

(17)

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā, ir būtiski, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž noteiktus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uzņemtos atbildību par savu produktu apsaimniekošanu aprites cikla beigās, kā arī paildzinātu to kalpošanas laiku, darot lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pieejamus tirgū atkārtotai izmantošanai. Lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi noteikt tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu apsaimniekošanas pienākumus ražotājiem, kas ietver visus izgatavotājus, importētājus vai izplatītājus, kuri neatkarīgi no izmantotās pārdošanas metodes, ieskaitot pārdošanu ar distances līgumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (14) 2. panta 7) punktā, minētos produktus pirmo reizi kādas dalībvalsts teritorijā profesionāli dara pieejamu ar savu nosaukumu vai preču zīmi. No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu jāizslēdz mikrouzņēmumi , kuriem šāda atbildība radītu nesamērīgu finansiālu un administratīvu slogu, un pašnodarbināti drēbnieki, kas ražo individualizētus produktus, ņemot vērā to ierobežoto lomu tekstilizstrādājumu tirgū; tāpat no piemērošanas jomas būtu jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu, arī ar remonta, pārjaunošanas un valorizējošas pārstrādes palīdzību, kā rezultātā dažas oriģinālā produkta funkcijas tiek mainītas. Tomēr mikrouzņēmumiem būtu jāļauj iesaistīties ražotāju atbildības organizācijās. [Gr. 15]

(18)

Pastāv lielas atšķirības tajā, kā notiek vai tiek plānota tekstilizstrādājumu atsevišķa savākšana, izmantojot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas vai citas pieejas. Arī tad, ja tiek apsvērtas paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, pastāv lielas atšķirības, piemēram, attiecībā uz to tvērumā ietilpstošajiem produktiem un ražotāju atbildību, kā arī pārvaldības modeļiem. Tāpēc Direktīvas 2008/98/EK noteikumi par paplašinātu ražotāja atbildību būtu vispārīgi jāpiemēro paplašinātas ražotāja atbildības shēmām, ko piemēro tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu ražotājiem. Tomēr tie būtu jāpapildina ar tekstilnozares specifikai relevantiem noteikumiem, proti, būtu jāņem vērā tādi aspekti kā liels mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars ražotāju vidū, sociālo uzņēmumu loma un atkārtotas izmantošanas nozīme tekstilizstrādājumu vērtības ķēdes ilgtspējas palielināšanā. Tāpat tiem vajadzētu būt detalizētākiem un saskaņotākiem, lai nepieļautu, ka veidojas sadrumstalots tirgus, kas varētu negatīvi ietekmēt nozari, jo īpaši mikrouzņēmumus un MVU, sekmētu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī dotu skaidrus stimulus izstrādāt ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu dizainu un rīcībpolitikas un sekmētu otrreizējo izejvielu tirgu. Šajā sakarā dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt, vai nepiešķirt atļaujas vairākām ražotāju atbildības organizācijām, jo konkurence starp šādām ražotāju atbildības organizācijām var sniegt lielāku labumu patērētājiem, palielināt inovāciju, samazināt izmaksas, uzlabot savākšanas rādītājus un palielināt izvēles iespējas ražotājiem, kuri vēlas ar šādām organizācijām noslēgt līgumu.

(18a)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju patlaban mazāk kā 1 % no visiem apģērbu atkritumiem tiek izmantoti jaunu apģērbu izgatavošanai aprites ciklā. Pašlaik lielākā daļa tekstilizstrādājumu nav paredzēti aprites ekonomikai. 78 % no visiem tekstilizstrādājumiem ir jāizārda, lai varētu veikt reciklēšanu atbilstīgi principam “no tekstilizstrādājuma — tekstilizstrādājums”. Lai nodrošinātu ieguldījumus apritīgos tekstilizstrādājumos, būtu jānosaka tekstilatkritumu rašanās novēršanas, savākšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un vietējās atkārtotas izmantošanas mērķrādītāji, kā arī reciklēšanas un šķiedru reciklēšanas šķiedrās mērķrādītāji, lai atbalstītu un virzītu tehnoloģiju attīstību un ieguldījumus infrastruktūrā, kā arī veicinātu tekstilizstrādājumu ekodizainu. Saskaņā ar aplēsēm kopējais radītais tekstilatkritumu daudzums, kas ietver apģērbu un apavus, mājsaimniecības tekstilizstrādājumus, tehniskos tekstilizstrādājumus, kā arī pēcrūpniecības un pirmspatēriņa tekstilizstrādājumus, ir 12,6 miljoni tonnu. Tas ietver frakcijas, kas tiek izmestas tekstilizstrādājumu ražošanas laikā un mazumtirdzniecības posmā, kā arī mājsaimniecību un komercstruktūru atkritumus  (15) . [Gr. 16]

(19)

Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un apģērbs veido lielāko daļu no Savienības tekstilizstrādājumu patēriņa, un šīs preces visvairāk stimulē ilgtnespējīgus pārmērīgas ražošanas un pārmērīga patēriņa modeļus. Mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un apģērbi, kā arī citi pēcpatēriņa apģērbi un aksesuāri un apavi, kas primāri nesastāv no tekstilmateriāliem, ir arī visu dalībvalstīs pastāvošo atsevišķās savākšanas sistēmu uzmanības centrā. Tāpēc izveidotās paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tvērumā būtu jāiekļauj mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un citi apģērba gabali, apģērba piederumi un apavi. Lai ražotājiem nodrošinātu juridisko noteiktību par to, kuri produkti ietilpst paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tvērumā, tie būtu jāidentificē ar kombinētās nomenklatūras kodiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (16) I pielikumu. [Gr. 17]

(20)

Tekstilrūpniecība ir resursietilpīga nozare. Lai gan izejvielu un tekstilizstrādājumu ražošanā , 73 % no Eiropā patērētajiem apģērbiem un mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem tiekot importētiem  (17) , lielākā daļa slodžu un ietekmes, kas saistīta ar apģērbu, apavu un mājsaimniecības tekstilizstrādājumu patēriņu Savienībā, rodas trešās valstīs, ņemot vērā globālo ietekmi uz klimatu un vidi, tās ietekmē arī Savienību. Tāpēc tekstilatkritumu novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde var palīdzēt samazināt nozares globālo vidisko pēdu, arī Savienībā. Turklāt pašreizējā resursu ziņā neefektīvā tekstilatkritumu apsaimniekošana nav saskanīga ar atkritumu hierarhiju un kaitē videi gan Savienībā, gan trešās valstīs, arī ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas incinerācijā un apglabāšanā poligonos. [Gr. 18]

(21)

Paplašināta ražotāja atbildība par tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem nodrošinās augstu vides un veselības aizsardzības līmeni Savienībā, radīs veselu ekonomikas sektoru, kurā notiek savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, jo īpaši šķiedru reciklēšanai šķiedrās, kā arī stimulēs ražotājus nodrošināt, ka produkti tiek izstrādāti, ievērojot aprites principus. Lai nodrošinātu, ka paplašinātas ražotāja atbildības pienākumi netiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku un ir saskaņā ar juridiskās noteiktības principu, tekstilizstrādājumu un apavu ražotājiem būtu jāsedz izmaksas, ko rada tādu savākto lietoto tekstilizstrādājumu un apavu un to atkritumu (t. sk. par atkritumiem uzskatīto nepārdoto patēriņa produktu) savākšana, šķirošana atkārtotai izmantošanai, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī citu veidu apstrāde, kuri dalībvalstu teritorijā piegādāti pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā. Minētajiem ražotājiem būtu jāsedz arī izmaksas par jaukto savākto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumu veikšanu, finansiāli jāatbalsta šķirošanas un pārstrādes tehnoloģiju , jo īpaši digitālo risinājumu, pētniecība un izstrāde, ziņošana par dalītu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un citu apstrādi, kā arī jāsedz izmaksas par informācijas sniegšanu tiešajiem lietotājiem par tekstilizstrādājumu ietekmi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ražotājiem būtu arī jāfinansē atkalizmantošanas un remonta darbību veidošana. [Gr. 19]

(22)

Ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai tiktu izveidotas visu lietoto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšanas sistēmas, un par to, lai pēc tam tie tiktu šķiroti atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei; tas maksimāli palielinātu lietotu apģērbu un apavu pieejamību un samazinātu atkritumu apjomus, kas tiek apstrādāti ar paņēmieniem, kuri atkritumu hierarhijā ierindojas zemākā vietā. Visiedarbīgākais veids, kā ievērojami samazināt ietekmi uz klimatu un vidi, ir nodrošināt, ka tekstilizstrādājumus var izmantot un atkārtoti izmantot un tie tiek izmantoti un atkārtoti izmantoti ilgāku laiku. Turklāt tam vajadzētu nodrošināt ilgtspējīgus un apritīgus darījumdarbības modeļus, piemēram, atkārtotu izmantošanu, īri un remontu, atpakaļpieņemšanas pakalpojumus un lietotu preču mazumtirdzniecību, kuri radīs jaunas kvalitatīvas zaļās darbvietas un pavērs iedzīvotājiem iespējas ietaupīt. Lai tekstilatkritumu rašanos atsaistītu no nozares izaugsmes, ir svarīgi panākt, ka ražotāji ir atbildīgi par savu produktu radītajiem atkritumiem. Tāpēc ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem arī par pārstrādi, jo īpaši par prioritāti nosakot šķiedru reciklēšanu šķiedrās lielākos apjomos, kā arī citas reģenerācijas un apglabāšanas operācijas.

(23)

Ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām būtu jāfinansē tekstilizstrādājumu pārstrādes kāpināšana, un tas jo īpaši attiecas uz šķiedru reciklēšanu šķiedrās, kas ļauj pārstrādāt plašāku materiālu klāstu un iegūt tekstilizstrādājumu ražošanai vajadzīgās izejvielas Savienībā. Tāpat ir svarīgi, lai ražotāji finansiāli atbalstītu pētniecību un inovāciju tādu automātiskās šķirošanas un sastāva noteiktas šķirošanas risinājumu tehnoloģiskajā izstrādē, kas dod iespēju atdalīt un pārstrādāt jauktus materiālus un dekontaminēt atkritumus; tas dotu iespēju izstrādāt augstas kvalitātes risinājumus šķiedru reciklēšanai šķiedrās un veicinātu pārstrādātu šķiedru matriāla apguvi. Lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu šai direktīvai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tekstilnozares uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir pieejama informācija un palīdzība, proti, norādījumi, finansiāls atbalsts, piekļuve finansējumam, specializēti vadības un personāla apmācību materiāli vai organizatoriska un tehniska palīdzība. Ja atbalstu finansē no valsts līdzekļiem, arī tad, ja to pilnībā finansē no iemaksām, ko uzlikusi publiska iestāde un ko iekasē no attiecīgajiem uzņēmumiem, tas var būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē; šādos gadījumos dalībvalstīm jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem. Privāto un publisko investīciju mobilizācija tekstilnozares apritīguma un dekarbonizācijas veicināšanai ir arī vairāku Savienības finansēšanas programmu un ceļvežu uzmanības centrā; te kā piemērus var minēt apritīguma mezglus un atsevišķus uzaicinājumus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Tāpat jāturpina vērtēt, vai ir praktiski iespējams nospraust Savienības līmeņa tekstilizstrādājumu pārstrādes mērķrādītājus, lai atbalstītu un veicinātu tehnoloģiju attīstību un investīcijas pārstrādes infrastruktūrā, kā arī centienus noteikt ekodizaina prasības pārstrādes jomā.

(24)

No 2025. gada 1. janvāra lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi un to atkritumi būtu jāvāc atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, piemēram, metāla, papīra un kartona, stikla, plastmasas, koksnes un bioatkritumiem, lai saglabātu to atkārtotu izmantojamību un kvalitatīvas pārstrādes potenciālu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi un materiālu zudumu, kas rodas, ja lietotus tekstilizstrādājumus un tekstilatkritumus nevāc atsevišķi un līdz ar to neapstrādā vidi saudzējošā veidā, lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu un to atkritumu savākšanas tīklam būtu jāaptver pilnībā visas dalībvalstu teritorijas, arī tālākie reģioni, un tam vajadzētu atrasties tuvu tiešajiem lietotājiem, un tam nebūtu jāaptver tikai tās teritorijas un produkti, kur un kuru savākšana ir rentabla. Savākšanas tīkls būtu jāorganizē sadarbībā ar citiem aktoriem, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas un atkārtotas izmantošanas nozarēs, piemēram, pašvaldībām un sociālajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā būtiskos vidiskos un klimatiskos ieguvumus, kas saistīti ar atkārtotu izmantošanu, savākšanas tīkla primārajam un sekundārajam mērķim vajadzētu būt attiecīgi atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu savākšanai. Tā kā patērētājs nav apmācīts nošķirt atkārtoti izmantojamus un pārstrādājamus priekšmetus, savākšanas sistēmām, arī loģistikas efektivitātes labad, būtu jānodrošina savākšanas konteineri, kuros tiek vākti gan lietoti, gan par atkritumiem uzskatāmi priekšmeti. Augsti savākšanas rādītāji veicinātu augstu atkārtotas izmantošanas sniegumu un kvalitatīvu pārstrādi tekstilizstrādājumu piegādes ķēdēs, sekmētu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu apguvi un atbalstītu investīciju plānošanu tekstilizstrādājumu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūrā. Lai verificētu un uzlabotu savākšanas tīkla un informācijas kampaņu rezultativitāti, būtu jāveic regulāri savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumi vismaz NUTS 2 līmenī, kuros būtu jānosaka tekstilatkritumu un apavu atkritumu daudzums tajos. Turklāt ražotāju atbildības organizācijām ik gadu būtu jāaprēķina un jāpublisko informācija par atsevišķās savākšanas sistēmu sniegumu un sasniegto ikgadējo atsevišķas savākšanas rādītāju.

(25)

Ņemot vērā sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas struktūru būtisko lomu esošajās tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmās un to potenciālu Savienībā radīt vietējus, ilgtspējīgus, līdzdalīgus un iekļaujošus darījumdarbības modeļus un kvalitatīvas darbvietas saskaņā ar ES Sociālās ekonomikas rīcības plāna (18) mērķiem, līdz ar paplašinātas ražotāja atbildības shēmu ieviešanu būtu jāsaglabā un jāatbalsta lietotu tekstilizstrādājumu un tekstilatkritumu apsaimniekošanā iesaistīto sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas struktūru darbības. Tāpēc atsevišķās savākšanas sistēmās, kas atbalsta sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, atkārtotas izmantošanas un remonta mērogu kāpināšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu visiem, jo īpaši mazaizsargātām grupām, šīs struktūras būtu jāuzskata par partneriem. [Gr. 20]

(26)

Ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas būtu aktīvi jāiesaista tiešo lietotāju, jo īpaši patērētāju, informēšanā par to, ka lietotie tekstilizstrādājumi un apavi būtu jāvāc atsevišķi, ka savākšanas sistēmas ir pieejamas un ka tiešajiem lietotājiem ir svarīga loma, proti, viņi var palīdzēt panākt atkritumu rašanās novēršanu un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu vidiski optimālā veidā. Minētajā informācijā būtu jāietver informācija par to, kādi tekstilizstrādājumu un apavu atkārtotas izmantošanas pasākumi ir pieejami un kādi ir ilgtspējīga patēriņa vidiskie ieguvumi un tekstilapģērba industrijas ietekme uz vidi, veselību un sociālo jomu. Tiešie lietotāji būtu arī jāinformē par viņu svarīgo lomu informētas, atbildīgas un ilgtspējīgas izvēles izdarīšanā par tekstilizstrādājumu patēriņu un tekstilatkritumu un apavu atkritumu vidiski optimālas apsaimniekošanas panākšanā. Minētās informēšanas prasības piemēro papildus Produktu ilgtspējas ekodizaina regulā (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1007/2011 (20) noteiktajām prasībām par informācijas sniegšanu tiešajiem lietotājiem par tekstilizstrādājumiem. Visu tiešo lietotāju informēšanā būtu jāizmanto modernas informācijas tehnoloģijas. Informācija būtu jāsniedz gan ar klasiskiem paņēmieniem, piemēram, vides reklāmu, plakātiem, kampaņām sociālajos medijos, gan ar novatoriskākiem līdzekļiem, piemēram, elektronisku piekļuvi vietnēm, ko nodrošina kvadrātkodi , un digitālā produkta pase . [Gr. 21]

(27)

Lai palielinātu tekstilizstrādājumu apritīgumu un vidisko ilgtspēju un samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, ar Regulu.../... [PB ieraksta Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas sērijas numuru un papildina zemsvītras piezīmi] (21) palīdzību tiks nospraustas tekstilizstrādājumiem veltītas un saistošas ekodizaina prasības, kuras atkarībā no tā, kas ietekmes novērtējumā tiks atzīts par vēlamu tekstilizstrādājumu vidiskās ilgtspējas veicināšanā, reglamentēs tekstilizstrādājumu ilgizturību, atkārtotu izmantojamību, remontējamību un šķiedru reciklēšanu šķiedrās un noteiks obligāto pārstrādātu šķiedru saturu tekstilizstrādājumos. Tā arī reglamentēs bažas raisošu vielu klātbūtni, lai to izmantošanu varētu samazināt līdz minimumam un izsekot nolūkā samazināt atkritumu rašanos un uzlabot pārstrādi, kā arī novērst un samazināt vidē nonākušo sintētisko šķiedru daudzumu; tas palīdzēs būtiski samazināt mikroplastmasas izdalīšanos. Tajā pašā laikā iedarbīgs ekonomikas instruments, kā stimulēt ilgtspējīgāku tekstilizstrādājumu dizainu, tādējādi uzlabojot apritīguma dizainu, ir paplašinātas ražotāja atbildības maksu modulācija. Lai nodrošinātu spēcīgu stimulu virzīties uz ekodizainu, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus mērķus un tekstilnozares sastāvu, kurā galvenokārt darbojas MVU, kritēriji paplašinātas ražotāja atbildības maksu modulācijai ir jāsaskaņo, balstoties uz visbūtiskākajiem ekodizaina parametriem; tas palīdzēs panākt tekstilizstrādājumu apstrādi saskaņā ar atkritumu hierarhiju , kā arī uz vidē nonākošās mikroplastmasas proporciju . Maksu modulācija pēc ekodizaina kritērijiem būtu jābalsta uz ekodizaina prasībām un to mērīšanas metodikām, kas pieņemtas saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem vai saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, ar kuriem nosaka saskaņotus tekstilizstrādājumu ilgtspējas kritērijus un mērīšanas metodes (tikai tad, ja tie ir pieņemti). Ir lietderīgi pilnvarot Komisiju pieņemt saskaņotus noteikumus par maksu modulāciju, kuri nodrošinātu maksu modulācijas kritēriju saskaņošanu ar minētajām produktiem piemērojamām prasībām. [Gr. 22]

(27a)

Ieviešot digitālu produkta pasi kā rīku, lai ievērojami uzlabotu tekstilizstrādājumu izsekojamību visā to vērtības ķēdē, var ļaut patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītas izvēles, sniedzot labāku piekļuvi produkta informācijai par apsaimniekošanu aprites cikla beigās. Tas arī ļautu uzņēmējiem precīzi izsekot radītajam tekstilatkritumu daudzumam, palīdzētu dalībvalstīm īstenot un uzraudzīt tekstilizstrādājumu atsevišķās savākšanas pienākumus to atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai saskaņā ar šo regulu. [Gr. 23]

(28)

Lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda pienākumus, kas saistīti ar to finansiālajām un organizatoriskajām saistībām nodrošināt, ka tiek apsaimniekoti lietoti tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgi produkti un apavi, ko tie pirmo reizi dara pieejamus tirgū kādas dalībvalsts teritorijā, kā arī to atkritumi, katrai dalībvalstij ir jāizveido ražotāju reģistrs un tas jāpārvalda, savukārt ražotājiem vajadzētu būt pienākumam tajā reģistrēties. Reģistrācijas prasības un formāts būtu pēc iespējas jāsaskaņo visā Savienībā, lai atvieglotu reģistrāciju, jo īpaši gadījumos, kad ražotāji tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pirmo reizi dara pieejamus tirgū dažādās dalībvalstīs. Reģistrā norādītajai informācijai vajadzētu būt publiski pieejamai tām struktūrām, kuras ir iesaistītas paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildes verificēšanā un to izpildes panākšanā. [Gr. 24]

(29)

Tā kā 99 % tekstilnozarē strādājošo uzņēmumu ir mazi un vidēji uzņēmumi, paplašinātas ražotāja atbildības shēmas ieviešanai attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem vajadzētu būt vērstai uz to, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu. Tāpēc paplašinātie ražotāja pienākumi būtu jāpilda kolektīvi, ņemot talkā ražotāju atbildības organizācijas, kas uzņemtos atbildību to vārdā. Ražotāju atbildības organizācijām būtu jāsaņem dalībvalstu atļauja un cita starpā dokumentāri jāpierāda, ka tām ir finanšu līdzekļi, ar ko segt ar paplašināto ražotāja atbildību saistītās izmaksas, un ka tās pilda šos pienākumus.

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (22) 30. panta 1. punktā noteikts, ka noteiktiem tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas patērētājiem dod iespēju noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, kuri patērētājiem, kas atrodas Savienībā, piedāvā tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, pirms tie ražotājam ļauj izmantot savus pakalpojumus, ir pienākums no minētā ražotāja iegūt noteiktu identifikācijas informāciju un ražotāja pašsertifikāciju, ar kuru tas apņemas piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kas atbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Lai nodrošinātu paplašinātas ražotāja atbildības pienākumu reālu izpildi, būtu jāprecizē, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2022/2065 3. nodaļas 4. iedaļa, no minētajiem ražotājiem būtu jāsaņem informācija par reģistrāciju tekstilizstrādājumu ražotāju reģistrā, ko dalībvalstij ir pienākums izveidot saskaņā ar šo direktīvu, kā arī ražotāja reģistrācijas numurs vai numuri minētajā reģistrā un ražotāja pašsertifikācija, ar kuru tas apņemas piedāvāt tikai tos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uz kuriem attiecas šajā direktīvā noteiktās paplašinātas ražotāja atbildības prasības. Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļas noteikumi par izpildi attiecas uz šādu platformu nodrošinātājiem attiecībā uz minētajiem izsekojamības noteikumiem.

(31)

Lai nodrošinātu tekstilizstrādājumu apstrādi saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK noteikto atkritumu hierarhiju, ražotāju atbildības organizācijām būtu jānodrošina, ka visi atsevišķi savāktie tekstilizstrādājumi un apavi nonāk šķirošanas operācijās, kuru rezultātā iegūst atkārtotai izmantošanai piemērotus priekšmetus, kuri atbilst lietotu tekstilizstrādājumu un pārstrādes izejvielu saņemošo tirgu vajadzībām Savienībā un pasaulē. Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem. Minētās šķirošanas prasības, t. sk. par sākotnējo šķirošanu, kas var tikt veikta savākšanas punktā, Komisijai būtu jāizstrādā prioritārā kārtā kā daļa no saskaņotajiem Savienības kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai atkārtoti izmantojami tekstilizstrādājumi un pārstrādāti tekstilizstrādājumi pārstāj būt par atkritumiem. Minētajiem saskaņotiem kritērijiem būtu jānodrošina šķirošanas, atkritumu reģenerācijas operācijām un otrreizējo izejvielu ieguvei savākto frakciju, kā arī materiālu plūsmu konsekvence un augsta kvalitāte pāri robežām, un tam savukārt būtu jāveicina atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vērtības ķēžu mēroga izvēršana. Lietots apģērbs, ko atkārtotas izmantošanas operatori vai sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras savākšanas punktā no tiešajiem lietotājiem profesionāli novērtējuši par derīgu atkārtotai izmantošanai, nebūtu jāuzskata par atkritumiem. Ja atkārtota izmantošana vai pārstrāde tehniski nav iespējama, tik un tā būtu jāpiemēro atkritumu hierarhija, proti, pēc iespējas jāizvairās no apglabāšanas poligonos, jo īpaši attiecībā uz bionoārdāmiem tekstilizstrādājumiem, kuri rada metāna emisijas, un sadedzināšanas gadījumā jāveic enerģijas reģenerācija.

(32)

Lietotu tekstilizstrādājumu un to atkritumu eksports ārpus ES ir pastāvīgi palielinājies, un eksports veido lielāko ES radīto pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu atkārtotas izmantošanas tirgus daļu. Ņemot vērā to, ka pēc 2025. gadā plānotās atsevišķās savāšanas savākšanas ieviešanas savākto tekstilatkritumu daudzums ievērojami pieaugs, tad, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzību, ir svarīgi pastiprināt centienus apkarot nelikumīgus atkritumu sūtījumus uz trešām valstīm, kuri tiek uzdoti par tādiem, kas nav atkritumi. Balstoties uz Regulu.../... [PB ieraksta iestādes un sērijas numuru un aizpilda zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz Regulu par atkritumu sūtījumiem] (23) un ņemot vērā mērķi nodrošināt pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un apkarot nelikumīgus atkritumu sūtījumus, būtu jāparedz, ka visi atsevišķi savāktie lietotie tekstilizstrādājumi, tekstilizstrādājumiem radniecīgie produkti un apavi pirms nosūtīšanas tiek šķiroti. Turklāt būtu jāparedz, ka visus atsevišķi savāktos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus līdz to sašķirošanai, ko veic apmācīts atkārtotas izmantošanas un pārstrādes operators, un atbilstībai atkritumu stadijas izbeigšanās nosacījumiem uzskata par atkritumiem un uz tiem attiecas Savienības tiesību akti atkritumu jomā, arī tiesību akti par atkritumu sūtījumiem. Šķirošana būtu jāveic saskaņā ar saskaņotām šķirošanas prasībām, kuras nodrošina augstas kvalitātes atkārtoti izmantojamu frakciju, kas atbilst lietotu tekstilizstrādājumu saņemošo tirgu vajadzībām ES un pasaulē, kā arī būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem lietotas preces nošķir no atkritumiem. Lietotu tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu sūtījumiem būtu jāpievieno informācija, kas apliecina, ka šie priekšmeti ir iegūti šķirošanas vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai operācijas rezultātā un ka šie priekšmeti ir piemēroti atkārtotai izmantošanai un atbilst galamērķa valsts noteikumiem . Vienlaikus būtu jāatzīst, ka ne visi atkārtoti izmantojamie lietotie apģērbi, kas tiek eksportēti, saņēmējās valstīs patiešām tiek izmantoti atkārtoti un, iespējams, tiek izmesti, nevis izmantoti, pārmērīgi noslogojot saņēmēju valstu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Prioritāte būtu jāpiešķir papildu pasākumiem, lai mazinātu lietotu tekstilizstrādājumu eksportu, pēc iespējas palielinot atkārtotu izmantošanu uz vietas. [Gr. 25]

(33)

Lai dalībvalstis varētu sasniegt šajā direktīvā nospraustos mērķrādītājus, dalībvalstīm būtu jāpārskata savas pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas nolūkā iekļaut jaunus pasākumus, ar kuriem tiktu iesaistīti dažādi partneri no publiskā un privātā sektora , tostarp ražotāji, izplatītāji, piegādātāji, mazumtirgotāji un pārtikas pakalpojumu sniedzēji, kā arī sociālās ekonomikas dalībnieki un vides un patērētāju organizācijas , un koordinētas darbības, ar kurām tiktu risināti konkrēti īpaši sāpīgie jautājumi, kā arī mainīta attieksme un paradumi, kas noved pie pārtikas izšķērdēšanas. Gatavojot minētās programmas, dalībvalstis varētu iedvesmoties no ieteikumiem, kas saņemti pilsoņu paneļdiskusijā par pārtikas izšķērdēšanu. [Gr. 26]

(34)

Bez skaidras pārskatatbildības un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas pasākumu pārvaldības nebūs iespējams sekmīgi koordinēt pasākumus, kas veltīti pārmaiņu virzīšanai un šajā direktīvā nosprausto mērķrādītāju sasniegšanai. Ņemot vērā to, ka daudzas iestādes un dažās ieinteresētās personas vieno iecere apkarot pārtikas izšķērdēšanu dalībvalstīs, ir jāieceļ kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par darbību vispārēju koordināciju valsts līmenī.

(35)

Lai sekmīgāk uzraudzītu produktu atkārtotu izmantošanu, arī tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, tostarp ņemot vērā iespējamu snieguma mērķrādītāju noteikšanu nākotnē, Savienības līmenī būtu jāuzlabo informācijas detalizētība par pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu pašvaldībās. Dati par atkārtotu izmantošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai veido datu plūsmas, kuras ir svarīgas, lai sekotu līdzi tam, vai atkritumu rašanās tiek atsaistīta no ekonomikas izaugsmes un vai notiek pāreja uz ilgtspējīgu, iekļaujošu un aprites ekonomiku. Tāpēc šīs datu plūsmas būtu jāpārvalda Eiropas Vides aģentūrai.

(35a)

Ir izšķiroši svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis turpinātu izstrādāt, atbalstīt un paplašināt esošās informēšanas un izglītošanas kampaņas atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas jomā un īstenotu jaunas kampaņas. Lai gan visās nozarēs uzlabojas vispārējā izpratne par atkritumu rašanās novēršanu un atbilstīgu atkritumu apsaimniekošanu, joprojām vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. [Gr. 27]

(36)

Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 8. punktā noteiktās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par vienotu metodiku un minimālajām kvalitātes prasībām, ar kurām nodrošina vienotu pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanu, ar nelieliem pielāgojumiem būtu jāpārceļ uz jaunu pantu, kas īpaši attiecas uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanu.

(36a)

Lai veicinātu to, ka valstu iestādes konsekventi interpretē datus par pārtikas atkritumiem un paziņošanas prasības, vienlaikus izvairoties piemērot nevajadzīgu administratīvo slogu pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, Komisijai būtu jāpieņem norādījumi par to, kā interpretējami deleģētie akti, piemēram, sekojot tādam paraugam kā Norādījumi par sadzīves atkritumu datu apkopošanu un paziņošanu  (24) vai Norādījumi par iepakojuma un izlietotā iepakojuma datu apkopošanu un paziņošanu  (25) . [Gr. 28]

(37)

Lai Direktīvā 2008/98/EK uzskaitītos kombinētās nomenklatūras kodus saskaņotu ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pielikumā uzskaitītajiem kodiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK IVc pielikuma grozījumiem pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(38)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 22.b panta 4. punktā noteiktajās informācijas prasībās balstītu saskaņotu formātu, kādā ražotāju reģistrē reģistrā, maksu modulācijas kritērijiem 22.c panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām un metodiku 22.c panta 6. punkta c) apakšpunktā minētā atsevišķās savākšanas rādītāja aprēķināšanai un verifikācijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(39)

Tāpēc Direktīva 2008/98/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(39a)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis būtiski un ātri uzlabotu Padomes Direktīvas 1999/31/EK  (27) īstenošanu, jo kaitējumu videi Eiropas Savienībā, tostarp pārrobežu problēmas, izraisa nelikumīgu atkritumu poligonu un izgāztuvju, piemēram minētajā direktīvā noteiktajiem standartiem un prasībām neatbilstošu izgāztuvju, izplatība un rašanās dažādās dalībvalstīs. Tādējādi ir pienācīgi, ka Komisija novērtē, pārskata un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Padomes Direktīvu 1999/31/EK. Ir svarīgi, lai novērtējumā tiktu izvērtēti veidi, kā stiprināt īstenošanas noteikumus. [Gr. 29]

(40)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu apsaimniekošanas vidisko ilgtspēju un nodrošināt lietotu tekstilizstrādājumu un tekstilatkritumu brīvu apriti iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi subsidiaritātes mērķa sasniegšanai,

(40a)

Ir svarīgi uzsvērt, ka Komisijai ir jāturpina centieni, lai panāktu atkritumu apsaimniekošanas atbilstību aprites ekonomikas principiem, kā arī jāapsver mērķtiecīga pārskatīšana, kas vērsta uz atkritumiem, kuri rodas saistībā ar veselības aprūpi, jo īpaši mājsaimniecību farmaceitiskajiem atkritumiem. Turklāt ir svarīgi samazināt ar veselības aprūpi saistīto atkritumu daudzumu, kā arī tos atkārtoti izmantot un reciklēt, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz vidi un resursu patēriņu, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību. Tas palīdzētu stiprināt ES apņēmību panākt atkritumu atbildīgu apsaimniekošanu un padarītu veselības aprūpes iestādes un nozari par nozīmīgu partneri Komisijas plašākos centienos samazināt atkritumus un veicināt ilgtspēju, [Gr. 30]

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).;” "

2)

direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).;"

(3)

direktīvas 9. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu un 5., 6. un 8. punktu svītro;

(4)

direktīvā iekļauj šādu 9.a pantu:

(*4)   Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/2429 (2023. gada 17. augusts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē, dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem un banānu nozarē, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1666/1999 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011 (OV L 2023/2429, 3.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2429/oj). "

(*5)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.). "

(*6)   Komisijas Regula (EK) Nr. 450/2009 (2009. gada 29. maijs) par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 135, 30.5.2009., 3. lpp.). ” ; "

4a)

direktīvas 10. pantā iekļauj šādu punktu:

4b)

direktīvas 10. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

5)

direktīvas 11. panta 1. punkta trešo teikumu daļu aizstāj ar šādu:

“ " Ievērojot 10. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis iedibina atsevišķu savākšanu izveido dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un līdz 2025 . gada 1. janvārim — tekstilmateriāliem. Tās tiek mudinātas arī izveidot dalītas savākšanas sistēmu koksnei.” ; [Gr. 50]

5a)

direktīvas 11. pantā pēc trešās daļas iekļauj šādu daļu:

“ “Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu atbilstīgu infrastruktūru atkritumu dalītai savākšanai un nodrošinātu tās vieglu pieejamību visiem atkritumu veidiem, kā arī attiecīgā gadījumā palielina atkritumu dalītas savākšanas punktu skaitu. Ja uzlabojumu veikšanai ir vajadzīgas sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas, dalībvalstis tās bez nepamatotas kavēšanās izveido.”; ” [Gr. 51]

(6)

direktīvas 11.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(7)

direktīvā iekļauj šādu 22.a līdz 22.d pantu:

(*7)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.). "

(*8)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.)."

(*9)  Regula.../... (OV..... lpp.) [PB ieraksta informāciju par Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas publikāciju]."

(*10)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.). "

(*11)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par atkritumu sūtījumu apstrādi un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Regulu (ES) 2020/1056 (COM(2021) 709 final). ” ; "

(8)

direktīvas 29. panta 2.a punktu svītro;

(9)

direktīvā iekļauj šādu 29.a pantu:

(10)

direktīvas 37. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 38. pantu groza šādi:

11a)

iekļauj šādupantu:

11b)

iekļauj šādu pantu:

(12)

pievieno IVc pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.