1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 205. pants

jāinterpretē tādējādi, ka

tam nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, kurā, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, solidāra atbildība neatkarīgi no vainas paredzēta nevis tam nodokļa maksātājam, kam parasti būtu jāmaksā šis nodoklis, bet citam nodokļa maksātājam, tomēr kompetentajai tiesai nav iespējas īstenot rīcības brīvību atkarībā no dažādu tādu personu līdzdalības, kuras iesaistītas krāpšanā nodokļu jomā, ja vien šis nodokļa maksātājs var pierādīt, ka viņš ir veicis visus pasākumus, ko no tā saprātīgi var prasīt, lai pārliecinātos, ka darījumi, kurus tas veicis, nav bijuši šīs krāpšanas daļa.

2)

Direktīvas 2006/112 205. pants, ievērojot nodokļu neitralitātes principu,

jāinterpretē tādējādi, ka

tam nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, ar kuru nevis tam nodokļa maksātājam, kuram parasti būtu jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), bet citam nodokļa maksātājam noteikts solidārs pienākums samaksāt šo nodokli, neņemot vērā pēdējā minētā tiesības uz maksājamā vai samaksātā PVN priekšnodokļa atskaitīšanu.

3)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauta tādu kriminālsodu un krimināltiesiska rakstura administratīvo sodu kumulēšana, kas izriet no dažādiem procesiem par vienāda veida faktiem, kuri tomēr ir notikuši secīgos finanšu gados un par kuriem uzsākta administratīva vajāšana, kam ir krimināltiesisks raksturs, par vienu finanšu gadu un kriminālvajāšana – par citu finanšu gadu.