—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlijs Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1),un jo īpaši tās 44. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 44. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2024. gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2023. gada 22. novembrī  (3),

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (4),

—

ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5),

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom  (6),

—

ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2024 projektu, ko Komisija pieņēma 2024. gada 9. aprīlī (COM(2024)0920),

—

ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2024 projektu, ko Padome pieņēma 2024. gada 13. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2024. gada 16. septembrī (12081/2024 – C10-0107/2024),

—

ņemot vērā Reglamenta 96. un 98. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A10-0005/2024),

A.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2024 projekta mērķis ir 2024. gada budžetā iekļaut 2023. finanšu gada pārpalikumu 633 miljonu EUR apmērā;

B.

tā kā minēto pārpalikumu galvenokārt veido pozitīvs budžeta izpildes rezultāts ieņēmumu daļā — 238,7 miljoni EUR — un neizlietoti līdzekļi izdevumu daļā 393,9 miljonu EUR apmērā;

C.

tā kā ieņēmumu daļā pārpalikuma apjomu galvenokārt veido finanšu ieņēmumi, nokavējuma procenti un naudas sodi 1 766 miljoni EUR apmērā, savukārt muitas nodokļi bija par 1 649 miljoniem EUR mazāki, nekā paredzēts; tā kā administratīvo ieņēmumu pārpalikums 107 miljonu EUR apmērā galvenokārt ir saistīts ar to, ka pensiju iemaksu likme ir augstāka par sākotnēji prognozēto un 2023. gada janvārī tika piemērota starpposma algu korekcija, kas palielināja nodokļu, nodevu un pensiju iemaksu līmeni;

D.

tā kā izdevumu daļā maksājumiem paredzētie līdzekļi, kurus Komisija nav izlietojusi, bija 70 miljonu EUR apmērā (0,1 % no apstiprinātajām maksājumu apropriācijām); tā kā pārējās iestādes atcēla maksājumus 48 miljonu EUR apmērā, tādējādi saglabājot zemo nepilnīgas izpildes līmeni no 2022. gada budžeta;

E.

tā kā ar budžeta grozījuma Nr. 2/2024 projektu Vācijas, Nīderlandes, Dānijas, Zviedrijas un Austrijas ikgadējie NKI iemaksu fiksētas summas samazinājumi sasniedz aptuveni 5,4 miljardus EUR neto izteiksmē;

F.

tā kā Savienības budžetā rezerves un elastība joprojām ir ļoti ierobežota, neraugoties uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu un jaunā ESAI instrumenta ieviešanu, lai segtu lielākas Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizņēmumu izmaksas, kurām ir raksturīga nepastāvība, tādējādi radot neskaidrību par budžetu; tā kā šajā sarežģītajā kontekstā budžeta vajadzības pieaug,