1)

Padomes Direktīvas 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 1. panta 1. punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

notāra prakses vieta ietilpst jēdzienā “uzņēmums” vai “uzņēmējsabiedrība”, kas var būt “īpašumtiesību pārejas” priekšmets šīs direktīvas izpratnē, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šajā notāra prakses vietā praktizēt tiesīgais notārs konkrētā tirgū piedāvā pakalpojumus pret atlīdzību un uzņemas ar savas darbības veikšanu saistītos finansiālos riskus, un tādējādi veic saimniecisko darbību minētās direktīvas izpratnē, un, otrkārt, ka minētā notāra prakses vieta veido organizētu personu un resursu kopumu, kas dara iespējamu saimnieciskās darbības veikšanu noteikta mērķa sasniegšanas nolūkā, un ir pietiekami strukturēta un patstāvīga.

2)

Direktīvas 2001/23 1. panta 1. punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

jēdzienā “uzņēmējsabiedrības īpašumtiesību pāreja” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst situācija, kurā – pēc tam, kad kāds notārs galīgi izbeidzis savu darbību tāpēc, ka sasniedzis šīs darbības veikšanai noteikto vecuma ierobežojumu – šā pirmā notāra pagaidu aizstāšanai domātas procedūras iznākumā tiek iecelts cits notārs un šis otrs notārs pārņem šo darbību tajās pašās telpās, kur to veicis pirmais minētais notārs, un ar to pašu materiāltehnisko aprīkojumu, ar nosacījumu, ka tiek saglabāta attiecīgās notāra prakses vietas identitāte.