1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (1) 10. panta 2. punkta f) apakšpunkts, to aplūkojot kopsakarā 3. panta j) un l) punktu, kā arī direktīvas I pielikumu, nepieļauj interpretāciju, saskaņā ar kuru izņemtā kredīta summas jēdziens, kas ir pamats aizņēmuma likmes aprēķināšanai, attiecas ne tikai uz summu, kas patērētājam faktiski nodota brīvai lietošanai, bet arī uz summu, kura patērētājam “pārskaitīta”, lai ar to nekavējoties segtu ar procentiem nesaistītas kredīta izmaksas tādējādi, ka: banka patērētājam dara pieejamu summu, kura saskaņā ar līgumu tiek nekavējoties iekasēta – uz ieskaita pamata –, lai segtu ar procentiem nesaistītas kredīta izmaksas, un banka izmaksā patērētājam summu, kura saskaņā ar līgumu ir paredzēta bankas komisijas maksu segšanai, bet šī summa tiek pārskaitīta tieši uz bankas kontu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta f) apakšpunkts, kas lasīts kopsakarā ar direktīvas 3. panta j) un l) punktu – Savienības tiesību efektivitātes principa un šīs direktīvas mērķa kontekstā –, kā arī ņemot vērā Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (2) 3. panta 1. un 2. punktu, kas lasīts kopsakarā ar 4. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda prakse, ka patērētāju kredītlīgumos, kuru saturs neizriet no pārdevēju vai piegādātāju (kreditoru) un patērētāju (aizņēmēju) atsevišķas apspriešanās, tiek iekļauti līguma noteikumi, kuros ir paredzēta procentu likme ne tikai par patērētājam izmaksāto kredīta summu, bet arī par kredīta izmaksām, kuras nav saistītas ar procentiem (proti, komisijas maksām vai citiem maksājumiem) un kuras nav patērētājam faktiski izmaksātās kredīta summas daļa, bet kuras ir “izņemtas” pirmajā jautājumā izklāstītajā kārtībā?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta f) un g) apakšpunkts – Savienības tiesību efektivitātes principa un šīs direktīvas mērķa kontekstā –, kā arī ņemot vērā Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 5. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda prakse, ka patērētāju kredītlīgumos, kuru saturs neizriet no pārdevēju vai piegādātāju (kreditoru) un patērētāju (aizņēmēju) atsevišķas apspriešanās, tiek iekļauti līguma noteikumi, kuros vienīgi tiek norādīta aizņēmuma likme un summas veidā izteikta kapitalizēto procentu kopējā vērtība, kuri patērētājam ir jāmaksā, pildot savas saistības saskaņā ar šo līgumu, vienlaikus skaidri neinformējot patērētāju, ka (summas veidā izteiktu) kapitalizēto procentu aprēķināšanas pamatā ir summa, kas nav patērētājam faktiski izmaksātā kredīta summa, un it īpaši – ka tā ir summa, ko veido patērētājam izmaksātā kredīta summa, kā arī ar procentiem nesaistītas kredīta izmaksas (proti, komisijas maksas vai citi maksājumi, kas nav patērētājam izmaksātās kredīta summas daļa, bet kas veido daļu no kopējās summas, kura patērētājam jāmaksā, izpildot savas saistības saskaņā ar patēriņa kredītlīgumu)?

4)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkts – Savienības tiesību efektivitātes principa un šīs direktīvas mērķa kontekstā –, kā arī ņemot vērā Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 5. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditora sniegtajā informācijā par pirmstermiņa atmaksas tiesībām un pirmstermiņa atmaksas procedūru ir skaidri jānorāda arī informācija par iespēju saņemt kreditora iekasētās komisijas maksas daļēju atmaksu?

5)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunkts – Savienības tiesību efektivitātes principa un šīs direktīvas mērķa kontekstā –, kā arī ņemot vērā Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 5. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditora sniegtajā informācijā par atteikuma tiesībām vienmēr skaidri jānorāda Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās tiesības?

6)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 23. pants, kā arī efektivitātes, līdzvērtības un samērīguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību interpretāciju tiesā, saskaņā ar kuru patērētājs minētās direktīvas 23. pantā paredzēto sankciju var izmantot viena gada prekluzīvā termiņā no kreditora saistību izpildes dienas, proti, no visas kredīta summas izmaksāšanas brīža?

7)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 23. pants – efektivitātes, līdzvērtības un samērīguma principu kontekstā – ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kreditors ir pārkāpis kādu no iepriekš minētajos jautājumos minētajiem pienākumiem, tas katrā gadījumā ir pamats automātiskai valsts tiesībās paredzētās sankcijas piemērošanai (patērētājam izmantojot tiesības iesniegt paziņojumu, ar kuru zūd patērētāja pienākums maksāt kreditoram procentus un citus maksājumus), vai arī šādas sankcijas piemērošana ir atkarīga no abu līguma pušu situācijas visaptveroša izvērtējuma, un it īpaši, vai patērētāja tiesības izmantot minētās tiesības nerodas, ja kreditora informācijas sniegšanas pienākumu pārkāpums nav nelabvēlīgi ietekmējis patērētāja tiesības un pienākumus vai nav bijis viņam būtisks patēriņa kredīta līguma noslēgšanā un izpildē un patērētāja tiesību aizsardzība tiek nodrošināta ar citām tiesību normām, tostarp tiesību normām, kas aizsargā patērētājus pret nepieļaujamiem līguma noteikumiem?