Ziņotāja:

Katrīna LEITĀNE

Pilnsapulces lēmums	18.1.2024.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.9.2024.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2024.
Plenārsesija Nr.	590
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	216/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Aktīva jauniešu līdzdalība politikas veidošanā, politikas izstrādē un lēmumu pieņemšanā ir atzīta par vitālu komponentu veselīgā demokrātijā, kas ir piemērota visām paaudzēm (1). Lai jauniešu līdzdalības mehānismi būtu jēgpilni, tiem jābūt visām ieinteresētajām personām pārredzamiem (2), veidojot uzticēšanos starp visiem dalībniekiem un paaudzēm (3). Jauniešu intereses un bažas ir jāņem vērā katrā politikas veidošanas cikla posmā, vienlaikus neaizmirstot, ka jaunatnes politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē.

1.2.

Atzīstot, ka demokrātiskā sistēmā jaunieši, kuriem ir tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās, var būt pārstāvēti un ka viņus pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pilsoniskais dialogs, ES iestādes un struktūras strādā pie tā, lai ES politikas veidošanā arvien vairāk stiprinātu jaunatnes aspektus, piemēram, ieviešot ES pārbaudi par ietekmi uz jauniešiem (4). ES jaunatnes dialogs ir vēl viens mehānisms, kas jauniešiem paver iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos ES līmenī.

1.3.

EESK uzsver, ka ikviens jauniešu iesaistes un līdzdalības mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai nerastos uzdevumu un funkciju pārklāšanās un skaita pieaugums. Šajā kontekstā ar katru jauniešu līdzdalības mehānismu, piemēram, ES jaunatnes dialogu, jaunieši būtu jāiesaista gan tematu izvēlē, gan sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, novērtēšanā un rezultātu izplatīšanā. Attiecīgā gadījumā jauniešiem vajadzētu būt arī iespējai piedalīties pēcpasākumos un apspriedēs. Tāpēc ikvienā jauniešu līdzdalības mehānismā būtu jāparedz uzraudzības un izplatīšanas stratēģijas (5), lai jauniešus informētu par to, kāda ietekme ir bijusi viņu līdzdalībai, arī ES jaunatnes dialoga procesos (6).

1.4.

EESK ierosina izstrādāt pamatnostādnes, ar kurām atbalstīt ES jaunatnes dialoga rezultātu un ietekmes uzraudzību un izplatīšanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ES jaunatnes dialoga ilgtermiņa, ilgtspējīgu un labi funkcionējošu pārvaldību, tostarp izveidot institucionālās atmiņas procesus, lai palielinātu ES jaunatnes dialoga procesa atvērtību, pārredzamību un pārskatatbildību.

1.5.

EESK turpinās meklēt veidus, kā iesaistīties ES jaunatnes dialogā, piemēram, darboties kā partnerei ES Jauniešu ieinteresēto personu grupā vai sadarboties ar ES Padomes prezidentvalsti Eiropas koordinācijas grupā, lai stiprinātu saikni ar jaunatnes organizācijām un sekmētu to iesaistīšanos ES jaunatnes dialoga procesā.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES jaunatnes dialogs ir konsultatīvs mehānisms, ko koordinē triju ES Padomes prezidentvalstu komanda. Katra ES prezidentvalsts sešu mēnešu pilnvaru laikā izvirza prioritātes un vada ES jaunatnes dialoga īstenošanas procesu. Eiropas koordinācijas grupa ir platforma, kurā triju prezidentvalstu komanda regulāri tiekas un koordinē ES jaunatnes dialoga procesus. Eiropas Jaunatnes forums ir pastāvīgs Eiropas koordinācijas grupas dalībnieks un sniedz administratīvu atbalstu. Valstu darba grupas rīko konsultācijas un citus ES jaunatnes dialoga pasākumus valstu līmenī. Kopš 2017. gada ES jaunatnes dialoga procesu ietvaros pielietoto metodiku un analīzi atbalsta jaunatnes pētnieki, kas izraudzīti atklātā procedūrā.

2.2.

ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (7) ir svarīgākais visaptverošais politikas dokuments, ar ko izveido un definē ES jaunatnes dialogu, tā procesus un mērķus; minētajā dokumentā arī skaidri norādīts, ka programma “Erasmus+ Jaunatne” ir viens no galvenajiem ES jaunatnes dialoga īstenošanas mehānismiem (8). Nesen tika veikts ES jaunatnes stratēģijas starpposma izvērtējums (9), un tāpat šobrīd tiek vērtēta arī programma “Erasmus+ Jaunatne” (10), abos gadījumos ar nolūku apzināt, kādi mehānismi ir īstenoti pēc iespējas labākajā veidā un kādi pielāgojumi varētu būt vajadzīgi, lai labāk sasniegtu minēto iniciatīvu mērķus. Rezolūcijā, ar ko iedibina pārvaldības procesus, kurus piemēro ES jaunatnes dialogam, ir skaidri izklāstīts pārskatīšanas process, kurā veicami attiecīgi pielāgojumi pēc 2024. gada (sk. rezolūcijas 15. punktu) (11). Tā ir iespēja pilnveidot ES jaunatnes dialogu, proti, tā pārredzamību, kā arī pārskatatbildību jauniešu un citu ieinteresēto personu priekšā. Turklāt viens no mērķiem, kas skaidri formulēts pašreizējā (desmitajā) ES jaunatnes dialoga ciklā, ir vēl vairāk stiprināt un pilnveidot ES jaunatnes dialogu (12), un jau pieejamā novērtējuma ziņojumā uzraudzība un datu vākšana ir nepārprotami minēta ieteikumos turpmākai ES jaunatnes dialoga pilnveidošanai (13).

2.3.

Rezolūcijā, ar ko izveido ES jaunatnes dialoga darbības satvaru, ir skaidri noteikts, ka vajag “nodrošināt dalībnieku veiktu cikla novērtējumu, kā arī tā uzraudzību, papildpasākumus un ES jaunatnes dialoga rezultātu izmantošanu un plašu izplatīšanu” (14). Tomēr jāatzīmē, ka ES jaunatnes dialogu īsteno dažādas ES dalībvalstis, tāpēc ES Padomes rotējošās prezidentūras dēļ koordinējošā iestāde praktiski mainās ik pēc sešiem mēnešiem. Iespēja ieviest pamatnostādnes, ar ko palīdzēt prezidentvalstīm nodrošināt konsekventu uzraudzību un izplatīšanu visos ES jaunatnes dialoga ciklos, ir minēta “Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam” (15).

2.4.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem arī norādīts, ka ir vajadzīga vienota un sistemātiska pieeja uzraudzībai un izplatīšanai (16).

2.5.

Svarīgas apspriedes par ES jaunatnes dialoga rezultātu uzraudzību un izplatīšanu nesen atbalstīja ES Padomes prezidentvalsts Beļģija. Kā viens no ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātiem 2024. gada maijā tika pieņemti Padomes secinājumi par iekļaujošu sabiedrību jauniešiem; secinājumos norādīts, cik svarīga ir ES jaunatnes dialoga uzraudzība, ar to saistīti pēcpasākumi un rezultātu izvērtēšana (47. punkts). Turklāt ES Padomes prezidentvalsts Beļģija organizēja ES Jaunatnes padomes sanāksmi, kurā piedalījās jaunatnes lietu ministri no visām 27 ES dalībvalstīm, ES iestāžu pārstāvji, kā arī valstu jaunatnes padomju un Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvji. Klātesošās puses apsprieda un ļoti atzinīgi novērtēja atbalstu tādu uzraudzības un atsauksmju mehānismu izveidei, ar kuru palīdzību ES jaunatnes dialoga rezultāti tiktu apkopoti un izplatīti jauniešiem.

2.6.

EESK aicina Padomi un dalībvalstu valdību pārstāvjus atbilstīgi subsidiaritātes principam un savas attiecīgās kompetences ietvaros apsvērt vienotu un sistemātisku pieeju, izstrādājot pamatnostādnes attiecībā uz ES jaunatnes dialoga rezultātu uzraudzību un izplatīšanu. EESK atzīst, ka šādām pamatnostādnēm piemīt potenciāls sekmēt ES jaunatnes dialoga mērķu sasniegšanu un palielināt atvērtību, pārredzamību un atbildību gan to desmitiem tūkstošu jauniešu priekšā, kuri piedalās ES jaunatnes dialoga procesos, gan miljoniem citu jauniešu priekšā, kurus skar dialoga rezultāti un ietekme. Tām piemīt arī potenciāls radīt pamatu pastāvīgai ES jaunatnes dialoga uzraudzībai un kvalitātes novērtējumiem ilgtermiņā, tādējādi veicinot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un uz pierādījumiem balstītu paša ES jaunatnes dialoga attīstību nākotnē.

2.7.

Lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, proti, pārredzamību un jēgpilnu līdzdalību ES jaunatnes dialogā, EESK aicina dalībvalstis un Komisiju atbilstīgi subsidiaritātes principam un savas attiecīgās kompetences ietvaros veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu gan politikas, gan citus rezultātus un ietekmi, kā arī izplatīt visu savākto informāciju. Uzraudzības un izplatīšanas mērķi citastarp ir veicināt izpratnes vairošanu par ES jaunatnes dialoga rezultātiem un ietekmi, paplašināt un padziļināt jauniešu speciālās zināšanas par ES jaunatnes dialogā izskatītajiem tematiem, radīt pamatu dažādiem novērtēšanas pasākumiem saistībā ar ES jaunatnes dialogu, veicināt demokrātisko procesu pārredzamību Eiropas Savienībā un veidot uzticēšanos starp jauniešiem un demokrātiskajām iestādēm. Visi šie mērķi atbilst pašreizējās apspriedēs izskanējušajam (17).

2.8.

Šī pašiniciatīvas atzinuma izstrādē izmantota gan aptauja, kuru izstrādājuši šī atzinuma ziņotāja un viņas padomnieks, gan apaļā galda apspriedes, individuālas un grupu apspriedes un vairākkārtējas EESK izpētes grupas apspriedes. Visās minētajās darbībās piedalījās attiecīgie ES jaunatnes dialoga dalībnieki, piemēram, valstu jaunatnes padomes, ES dalībvalstu pārstāvji, kas iesaistīti ES Padomes prezidentūrās, ES iestāžu pārstāvji (piemēram, ES jaunatnes koordinators), komunikācijas un analīzes eksperti (piemēram, Eurodesk, ES jaunatnes dialogā iesaistītie jaunatnes pētnieki) un starptautiskas jaunatnes organizācijas (piemēram, Eiropas Jaunatnes forums).

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta ES jaunatnes dialoga ilgtermiņa, ilgtspējīga un labi funkcionējoša pārvaldība, tostarp institucionālās atmiņas un spēju veidošanas procesu ieviešana. To varētu panākt, izveidojot pastāvīgu ES jaunatnes dialoga sekretariātu, kas atbalstītu ES jaunatnes dialoga procesus dažādu prezidentūru laikā un Eiropas koordinācijas grupai regulāri nodrošinātu speciālās zināšanas, administratīvu palīdzību, datu pārvaldību un pat spēju veidošanas pakalpojumus saistībā ar ES jaunatnes dialogu. Šāds ES jaunatnes dialoga sekretariāts varētu balstīties uz to attiecīgo dalībnieku speciālajām zināšanām, kuri jau piedalās ES jaunatnes dialoga procesos, piemēram, kādu jauniešu vadītu starptautisku struktūru iepazīstinot ar attiecīgām ES jaunatnes dialoga ekspertzināšanām (piem., tādiem pieredzējušiem dalībniekiem kā Eiropas Jaunatnes forums), kādu jaunatnes informācijas ekspertu struktūru (piem., organizācijas, kurām Eiropas līmenī ir izcili rezultāti informācijas sniegšanā jauniešiem, piemēram, Eurodesk) un kādu Eiropas Komisijas pārstāvi (piem., tādu pieredzes bagātu dalībnieku kā ES jaunatnes koordinators).

3.2.

EESK uzskata, ka ES jaunatnes dialoga politikas rezultātu uzraudzība būtu jāveic ES līmenī un dalībvalstu līmenī. ES līmenī labāka informācijas apkopšana palīdzētu pilnveidot dažādus ar ES jaunatnes dialogu saistītus pēcpasākumus. Šajā nolūkā varētu apkopot šādu informāciju: politikas dokumentus, kas izstrādāti ES jaunatnes dialoga rezultātā (piemēram, Padomes secinājumus un rezolūcijas), politikas dokumentus, kuru pamatā ir ES jaunatnes dialoga rezultāti (piemēram, rīcības plānus, stratēģijas, politikas iniciatīvas un pasākumus) un politikas debates, kas balstītas uz ES jaunatnes dialogu vai uzsāktas tā rezultātā (piemēram, apspriedes sanāksmēs, kurās piedalās par jaunatnes lietām atbildīgie ģenerāldirektori, ES Padomes apspriedes utt.). ES jaunatnes koordinators, kas strādā Komisijā sadarbībā ar Padomes prezidentvalstīm, ir piemērotā pozīcijā, lai uzraudzītu iepriekšminētos rezultātus ES līmenī, un būtu jāparedz pietiekami resursi, lai ES jaunatnes koordinatoru atbalstītu šā uzdevuma izpildē. Dalībvalstu līmenī var apkopot tādu informāciju kā politikas dokumenti, kas saistīti ar ES jaunatnes dialoga rezultātiem vai balstās uz tiem (piemēram, valstu politikas pasākumi, stratēģijas, rīcības plāni utt.). Attiecīgā gadījumā uzraudzība varētu ietvert arī reģionālo līmeni, it īpaši gadījumos, kad reģioni ir atbildīgi par konkrētām politikas jomām. Uzraudzību var attiecināt gan uz saistošiem, gan nesaistošiem pasākumiem. Turklāt, ņemot vērā ES jaunatnes dialoga sarežģītību, ir jābūt skaidrībai par funkcijām un pienākumiem. ES jaunatnes dialoga ietvaros izveidotās valstu darba grupas ir piemērotas, lai uzraudzītu ES jaunatnes dialoga rezultātus valstu līmenī, un būtu jānodrošina pietiekami resursi un vadlīnijas, lai atbalstītu valstu darba grupas šā uzdevuma veikšanā (18). Tāpat arī Eiropas Jaunatnes forums ir piemērots, lai palīdzētu Eiropas koordinācijas grupai koordinēt ES jaunatnes dialoga uzraudzību.

3.3.

Visus savāktos dokumentus var īsi aprakstīt tiem pievienotās piezīmēs, kurās būtu šāda informācija: dokumenta numurs, autors/izcelsme (piem., īpaša ministrijas struktūrvienība vai kādas ES iestādes departaments) un atbilstība. Skaidrojumos par “atbilstību” varētu īsi aprakstīt, kā attiecīgais dokuments ir saistīts ar ES jaunatnes dialoga procesiem vai rezultātiem, kādā veidā tas balstās uz citiem ES jaunatnes dialoga rezultātiem vai ir ar tiem saistīts un vai tas ir saistošs vai nē.

3.4.

Informāciju par turpmākiem rezultātiem varētu apkopot arī pašu jauniešu politiskās līdzdalības jomā. Šādi rezultāti varētu ietvert pasākumus, ko saistībā ar ES jaunatnes dialoga politikas rezultātiem vai procesiem organizē jauniešiem vai jaunieši paši (piemēram, izglītojoši videomateriāli), strukturālas izmaiņas jauniešu politiskās līdzdalības procesos, kas skar ES jaunatnes dialogu (piemēram, strukturētāka un biežāka sadarbība starp jaunatnes lietu struktūrām un ministrijām), un turpmāki īstenošanas pēcpasākumi (piem., “Erasmus+” 3. pamatdarbības projekti, kas saistīti ar ES jaunatnes dialoga rezultātiem). Uz tiem jāatsaucas kā uz rezultātiem, kas gūti, piedaloties ES jaunatnes dialogā, un tādējādi tie jānošķir no iepriekšējos punktos aprakstītajiem politikas rezultātiem.

3.5.

Informāciju par ES jaunatnes dialoga rezultātiem varētu apkopot iepriekš saskaņotos intervālos (piemēram, vienu reizi katras ES Padomes prezidentūras laikā vai vienu reizi gadā), un to varētu koncentrēt uz visiem ES jaunatnes dialoga cikliem – kā iepriekšējo, tā arī pašreizējo. Šādi būtu iespējams sekot līdzi politikas un citiem rezultātiem, kas saistīti ar konkrētu ES jaunatnes dialoga ciklu, taču panākti pēc attiecīgā cikla noslēguma.

3.6.

Līdzīgi esošajām platformām (19) un saskaņā ar pašreizējo labo praksi atklāto datu sniegšanas jomā ir jāizveido tiešsaistes repozitorijs, kurā būtu pieejami savāktie dokumenti. Atbildību par repozitorija izveidi un uzturēšanu varētu uzticēt kādai ekspertu struktūrai, kas darbojas jaunatnes informācijas jomā (piem., organizācijām, kurām Eiropas līmenī ir izcili rezultāti informācijas sniegšanā jauniešiem, tādām kā Eurodesk), un šim nolūkam būtu jāparedz pietiekami resursi. Repozitorijam jābūt ērti lietojamam, atvērtam, bez maksas, ar meklēšanas iespējām un regulāri atjauninātam; tajā būtu jāiekļauj lejupielādei pieejamas dokumentiem pievienotās piezīmes, kā arī apkopotie dokumenti. Repozitoriju varētu izmantot arī citu ES līmenī pieejamu jaunatnes līdzdalības procesu rezultātiem (piemēram, pilsoņu paneļdiskusiju un EESK jauniešu līdzdalības pasākumu rezultātiem), tādējādi tas veicinātu koordināciju un zināšanu veidošanu dažādos ES jaunatnes līdzdalības mehānismos. Repozitorijs radītu pierādījumu un datu bāzi, ko varētu izmantot, lai izplatītu un izziņotu turpmāk aprakstītās darbības, tostarp – bet ne tikai – dažādus novērtējumus, gatavošanos turpmākajiem ES jaunatnes dialoga cikliem, kopsavilkuma ziņojumus, piemēram, reizi trijos gados ES ziņojumu par jaunatni, un darbu, ko veic īpašas jaunatnes struktūras, piemēram, ES Jauniešu ieinteresēto personu grupa (20). Varētu izstrādāt komunikācijas stratēģiju, kas veicinātu ES jaunatnes dialogā ieinteresēto personu, jauniešu un jaunatnes organizāciju informētību par tiešsaistes repozitoriju, lai maksimāli palielinātu repozitorija lietderību, tādējādi sekmējot iepriekšējos ES jaunatnes dialoga ciklos sniegto ieteikumu īstenošanu (21).

3.7.

ES jaunatnes dialoga rezultātu uzraudzība būtu jākoordinē Eiropas koordinācijas grupai. Saskaņā ar 2019. gada rezolūcijā definēto funkciju Eiropas koordinācijas grupa varētu būt atbildīga par datu vākšanu valsts un ES līmenī, iesaistot turpmāk uzskaitītās ieinteresētās personas. Eiropas koordinācijas grupa varētu būt atbildīga arī par datu apstrādi un publicēšanu, un to varētu atbalstīt jaunizveidotais ES jaunatnes dialoga pastāvīgais sekretariāts (sk. 3.2. punktu). Jaunizveidotā ES jaunatnes dialoga pastāvīgā sekretariāta rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem resursiem minēto uzdevumu veikšanai.

3.8.

ES jaunatnes dialoga ietekmes uzraudzību varētu veikt sadarbībā ar pašreizējām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Eurostat un citām attiecīgajām struktūrām. Eurostat statistiku par ES jaunatnes dialoga rezultātiem, piemēram, konkrētiem rīcības plāniem un jau īstenotiem politikas pasākumiem un iniciatīvām, varētu regulāri paziņot Eiropas koordinācijas grupa, un to varētu atjaunināt attiecīgajā tiešsaistes repozitorija sadaļā. Eiropas koordinācijas grupa, izmantojot iepriekšminētos kanālus, varētu apkopot novērtējuma ziņojumus un citas publikācijas, kurās mērīta ar ES jaunatnes dialogu saistītu dažādu politikas pasākumu ietekme, un tos publicēt attiecīgajā tiešsaistes repozitorija sadaļā.

3.9.

Lai izplatītu informāciju par ES jaunatnes dialoga rezultātiem un ietekmi, būtu jāiesaista organizācijas, kurām Eiropas līmenī ir izcili rezultāti informācijas sniegšanā jauniešiem, piemēram, Eurodesk, un jāizmanto to spējas, kā arī jāpalīdz tām saglabāt savas speciālās zināšanas un veidot spējas. Varētu ieviest īpašu ES jaunatnes dialoga komunikācijas un izplatīšanas stratēģiju, kurai piešķirtu atbilstošus resursus. Šāda stratēģija varētu nodrošināt saskaņotu un konsekventu ES jaunatnes dialoga ilgtermiņa komunikāciju, atbalstot ES jaunatnes dialogu dažādu ES Padomes prezidentūru laikā. Ar ES jaunatnes dialoga komunikācijas un izplatīšanas stratēģiju varētu izplatīt informāciju par ES jaunatnes dialoga rezultātiem un ietekmi, vispārīgi palielināt jauniešu informētību par ES jaunatnes dialoga procesiem (piem., sadarbībā ar tādām radniecīgām nozarēm kā formālā izglītība), mudināt jaunpienācējus aktīvi piedalīties ES jaunatnes dialoga procesos valsts mērogā (piemēram, valstīs notiekošajās konsultācijās) un ES līmenī (piemēram, ES jaunatnes konferencēs un atbalstot ES iestāžu veiktos izplatīšanas pasākumus) un sekmēt ES jaunatnes dialoga ietvaros radīto valstu darba grupu spēju veidošanu. ES jaunatnes dialoga komunikācijas un izplatīšanas stratēģijā būtu jāizmanto dažādas komunikācijas metodes, formāti un platformas, kā arī jāatbalsta valstu līmeņa dalībnieki kā multiplikatori un jāizmanto iekļaujoši formāti, valoda un pieejas.

3.10.

Varētu regulāri sagatavot analīzi un kopsavilkumus par norisēm ES jaunatnes dialoga ietvaros gan konkrētā ciklā (t. i., triju prezidentvalstu vadītas ES Padomes prezidentūras laikā), gan ilgtermiņā (piemēram, koncentrējoties uz konkrētu tematu vai politikas jomu un aplūkojot to vairākos ciklos). Visu iepriekšminēto varētu koordinēt Eiropas koordinācijas grupa un ekspertu struktūra, kas īsteno ES jaunatnes dialoga komunikācijas un izplatīšanas stratēģiju, un varētu iesaistīt dažādus dalībniekus, tādus kā pētnieki no Eiropas Jaunatnes pētnieku grupas, ko koordinē ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerība, un tādus pētniekus un ekspertus, kurus apzinātu, sadarbībā ar Eurostat un citām ekspertu struktūrām ES līmenī (piemēram, SALTO Līdzdalības un informācijas resursu centru) izsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kā arī citos veidos.

---

(1)   567528-fit-for-generations-global-youth-report-highlights.pdf (oecd.org).

https://pjp-eu.coe.int/documents/42128013/47261953/PREMS+149821+GBR+2600+Study+on+Youth+political+participation+WEB+16x24+%281%29.pdf/d2ecb223-edda-a9d2-30f7-c77692a086bd.

https://app.box.com/s/e2stctnkiv14amhdugn12814cp1jx2ta.

(2)   https://pjp-eu.coe.int/documents/42128013/47261953/PREMS+149821+GBR+2600+Study+on+Youth+political+participation+WEB+16x24+%281%29.pdf/d2ecb223-edda-a9d2-30f7-c77692a086bd.

https://www.oecd.org/mena/governance/seven-key-findings-from-the-youth-governance-survey.pdf.

(3)   https://www.oecd.org/mena/governance/Young-people-in-OG.pdf.

(4)   https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_24_86.

(5)   Youth Participation Strategy (salto-youth.net) .

(6)   0017-20_FINAL_Policy20Paper20on20Quality20Youth20Participation.pdf (youthforum.org).

(7)   OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

(8)  Sk., piemēram,: https://erasmus-plus.ec.europa.eu/lv/programme-guide/part-b/key-action-3/youth-together.

(9)  Ziņojums par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu COM/2024/162 final.

(10)   https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13454-Erasmus+-2021-2027-gada-starpposma-novertejums-un-Erasmus+-2014-2020-gada-galigais-novertejums_lv.

(11)   OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.

(12)  42. punkts: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9134-2023-INIT/lv/pdf.

(13)   https://pjp-eu.coe.int/documents/42128013/47261884/Review+of+the+9+cycles+of+the+EU+Youth+Dialogue+%282010-2022%29+executive+summary.pdf/b95d939d-ffd2-382c-68f7-5597557d4e20?t=1708012066530.

(14)  9.d) punkts: OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.

(15)   Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai, 9. punkts.

(16)   Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 9. cikla rezultātiem, 12. un 19. punkts: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9134-2023-INIT/lv/pdf.

(17)  Ziņojums par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu (COM/2024/162 final).

(18)  Atbilstoši pašreizējām debatēm sk. Eiropas Jaunatnes foruma nostāju: https://www.youthforum.org/policy-library/eu-youth-dialogue-grants.

(19)  Eiropas Padome: https://www.coe.int/en/web/youth/official-documents.

Eiropas Jaunatnes portāls: https://youth.europa.eu/strategy/library_en.

Eiropas Jaunatnes portāls – ES jaunatnes dialogs: https://youth.europa.eu/get-involved/eu-youth-dialogue/previous-eu-youth-dialogue-consultations_lv.

ES Padomes pārvaldītā Padomes secinājumu bibliotēka: https://www.consilium.europa.eu/lv/documents-publications/public-register/council-concl/.

Jaunatnes vikivietne https://national-policies.eacea.ec.europa.eu/youthwiki.

(20)  ES Jauniešu ieinteresēto personu grupu plāno izveidot Eiropas Komisija: https://youth.europa.eu/strategy/euyouthstrategygroup_lv.

(21)  Komisijas dienestu darba dokuments par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu (SWD/2024/90 final).