(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2), ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms (“mehānisms”), stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot Savienības finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada prioritātēm mehānisms palīdz panākt ekonomikas un sociālo atveseļošanu un īstenot ilgtspējīgas reformas un investīcijas, jo īpaši reformas un investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju Savienībā un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu.

(2)

2023. gada 27. februārī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/435 (3) (“REPowerEU regula”) mērķis ir ātri izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas palīdzēs iegūt enerģētisko drošību un dažādot Savienības energoapgādi, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti.

(3)

Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, lai nodrošinātu informācijas bāzi lēmumiem par politiku un radītu pamatnosacījumus izaugsmes palielināšanai. Paziņojumā kā viens no deviņiem savstarpēji pastiprinošiem faktoriem bija minēta konkurētspēja. Citi faktori bija piekļuve privātajam kapitālam, pētniecība un inovācija, izglītība un prasmes, kā arī funkcionējošs vienotais tirgus, kas ir ārkārtīgi svarīgas politikas prioritātes attiecībā uz reformām un investīcijām, lai risinātu pašreizējās produktivitātes problēmas, kā arī vairotu Savienības un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspēju. Komisija 2024. gada 14. februārī nāca klajā ar paziņojumu “2024. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju”. Minētajā paziņojumā detalizēti aprakstīts, kādas ir Eiropas vienotā tirgus priekšrocības un izaicinājumi, un tajā ir analizētas gada norises saskaņā ar deviņiem identificētajiem konkurētspējas faktoriem.

(4)

Komisija 2023. gada 21. novembrī pieņēma 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2024. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropadome 2024. gada 22. martā apstiprināja 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā izvirzītās prioritātes, kas attiecas uz konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Komisija 2023. gada 21. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (4) pamata pieņēma arī 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā nenorādīja Bulgāriju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2024. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana. Padome pieņēma Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (5) (“2024. gada ieteikums par eurozonu”) 2024. gada 12. aprīlī un Vienoto nodarbinātības ziņojumu 2024. gada 11. martā.

(5)

Savienības jaunais ekonomikas pārvaldības satvars stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Šis satvars ietver jauno Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību, grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (6) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES (7) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Jaunā ekonomikas pārvaldības satvara mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Jaunais ekonomikas pārvaldības satvars arī veicina valstu līdzatbildību un vairāk orientējas uz vidēju termiņu apvienojumā ar efektīvāku un konsekventāku izpildi. Katrai dalībvalstij ir jāiesniedz Padomei un Komisijai savs valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns. Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ir iekļautas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības, plānošanas periodam aptverot četrus vai piecus gadus atkarībā no tā, cik ilgs ir valsts likumdevēja parastais sasaukuma laiks. Neto izdevumu (8) virzībai valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos ir jāatbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām, piemēram, par to, ka līdz korekcijas perioda beigām jāpanāk vai jānotur vispārējās valdības parāda ticama samazināšanās vai tam jāsaglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ka vispārējās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā jāsamazina un/vai jāsaglabā zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1263 izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt līdz trim gadiem. Lai palīdzētu sagatavot minētos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, Komisija 2024. gada 21. jūnijā publicēja norādījumus par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānos un gada progresa ziņojumos. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 5. un 36. pantu Komisija dalībvalstīm attiecīgā gadījumā nosūtīja atsauces trajektorijas un tehnisko informāciju. Dalībvalstīm savi valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni ir jāiesniedz līdz 2024. gada 20. septembrim, izņemot, ja dalībvalsts un Komisija vienojas šo termiņu pagarināt par saprātīgu laikposmu. Saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu dalībvalstis var apspriest savus vidēja termiņa plānu projektus ar savu valsts parlamentu, lūgt neatkarīgām fiskālajām iestādēm sniegt atzinumu, kā arī apspriesties ar sociālajiem partneriem un citām valsts ieinteresētajām personām.

(6)

2024. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus, jo šie plāni palīdz efektīvi novērst visas problēmas, kas konstatētas iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētajos attiecīgajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020., 2022. un 2023. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas ir pārskatīti, atjaunināti vai grozīti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu.

(7)

Bulgārija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu Komisijai iesniedza 2021. gada 15. oktobrī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2022. gada 4. maijā pieņēma Īstenošanas lēmumu par Bulgārijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (9) un 2023. gada 8. decembrī grozīja šo lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu, lai atjauninātu neatmaksājamā finanšu atbalsta maksimālo finanšu iemaksu (10). Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Bulgārija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

(8)

2024. gada 30. aprīlī Bulgārija iesniedza savu 2024. gada valsts reformu programmu un 2024. gada stabilitātes programmu, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (11) 8. panta 1. punktu. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 27. pantā, 2024. gada valsts reformu programma atspoguļo arī Bulgārijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.

(9)

2024. gada 19. jūnijā Komisija publicēja 2024. gada ziņojumu par Bulgāriju. Tajā tika izvērtēts, kā Bulgārija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam, un kā Bulgārija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Bulgārijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un Savienības pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(10)

Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem Bulgārijas vispārējās valdības budžeta deficīts no 2,9 % no IKP 2022. gadā samazinājās līdz 1,9 % 2023. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds no 22,6 % no IKP 2022. gada beigās palielinājās līdz 23,1 % 2023. gada beigās.

(11)

Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica (12) Bulgārijai rīkoties, lai nodrošinātu, ka 2023. gadā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai (13), ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Bulgārijai tika ieteikts būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Bulgārijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot mehānismu un citus Savienības fondus. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja (14) 2023. gadā bija visumā neitrāla, proti, 0,0 % no IKP. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā bija ekspansīva ietekme uz fiskālo nostāju 0,2 % apmērā no IKP. Tas ietver to ārkārtas atbalsta pasākumu (uz konkrētiem mērķiem vērsto un nevērsto) izmaksu samazinājumu par 1,3 % no IKP, kuri mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija paredzēti, reaģējot uz enerģijas cenu pieaugumu, kā arī tādu izmaksu palielinājumu par 0,3 % no IKP, kas saistītas ar pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas. Galvenais valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieauguma virzītājs bija nesen tiesību aktos noteiktais pensiju un algu palielinājums. Kopumā – 2023. gada valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilda Padomes 2022. gada 12. jūlija ieteikumam. Izdevumi, kas finansēti no mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem, 2023. gadā veidoja 1,2 % no IKP. Valsts finansētās investīcijas 2023. gadā bija 2,7 % no IKP – salīdzinājumā ar 2022. gadu ir vērojams palielinājums par 0,8 procentpunktu. Bulgārija no mehānisma dotācijām un citiem Savienības fondiem finansēja papildu investīcijas. Bulgārija finansēja publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, piemēram, investīcijas kompleksos un darījumdarbības modeļos, kas paredz atkritumus izmantot par resursu aprites ekonomikas atbalstam, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un atbalstīt dabisko dzīvotņu un aizsargājamo sugu efektīvu aizsardzību. Minētās publiskās investīcijas daļēji finansē no mehānisma un citiem Savienības fondiem.

(12)

2024. gada konverģences programmas budžeta prognožu pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 3,2 % un 2025. gadā par 2,7 %, savukārt inflācija, ko mēra, izmantojot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), 2024. gadā plānota 2,4 % apmērā un 2025. gadā 2,8 % apmērā. Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies līdz 3 % no IKP gan 2024., gan 2025. gadā, turklāt sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs palielinājusies līdz 25 % un 2025. gada beigās – līdz 27,3 %. Prognozēts, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies līdz 2,8 % no IKP 2026. gadā, bet 2027. gadā atkal pieaugs līdz 3,0 % no IKP. Līdz ar to tiek plānots, ka vispārējās valdības bilance visā programmas aptvertajā laikā nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Toties paredzams, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski palielināsies līdz 30 % 2026. gadā un 30,7 % 2027. gadā.

(13)

Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 1,9 % un 2025. gadā par 2,9 %, un inflācija, ko mēra, izmantojot SPCI, 2024. gadā plānota 3,1 % apmērā un 2025. gadā 2,6 % apmērā.

(14)

Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 2,8 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās sasniegs 24,8 %. Deficīta palielinājumu 2024. gadā galvenokārt rada izdevumi pensijām un algām. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 2024. gadā būs ierobežojoša (0,3 % no IKP).

(15)

Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no mehānisma neatmaksājamā atbalsta (“dotācijām”) 2024. gadā tiks finansēti izdevumi, kuru vērtība atbilst 0,4 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,1 % no IKP 2023. gadā). No mehānisma dotācijām finansētie izdevumi dos iespēju veikt kvalitatīvas investīcijas un produktivitāti palielinošas reformas, tiešā veidā neietekmējot Bulgārijas vispārējās valdības bilanci vai parādu.

(16)

Padome 2023. gada 14. jūlijā ieteica (15) Bulgārijai nodrošināt, ka 2024. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu (16) nominālo pieaugumu līdz ne vairāk kā 4,6 %. Dalībvalstis tika aicinātas sava 2023. gada budžeta izpildes gaitā un 2024. gada budžeta plāna projektu sagatavošanas gaitā ņemt vērā, ka Komisija, pamatojoties uz 2023. gada budžeta izpildes rezultātu datiem, ierosinās Padomei sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi Bulgārijas neto valsts finansētie primārie izdevumi 2024. gadā pieaugs par 6,2 % – tātad šis rādītājs pārsniegs ieteikto maksimālo pieauguma tempu. Šis izdevumu pārsniegums salīdzinājumā ar valsts finansēto neto primāro izdevumu ieteikto maksimālo pieauguma tempu 2024. gadā atbilst 0,6 % no IKP. Tomēr neto primārie izdevumi 2023. gadā bija mazāki, nekā Padomes 2023. gada 14. jūlija ieteikuma brīdī tika prognozēts (par 3,3 % no IKP). Tā kā 2023. gada 14. jūlija ieteikums bija formulēts kā pieauguma temps, atbilstības novērtējumā ir jāņem vērā arī 2023. gada bāzes efekts. Ja neto primārie izdevumi 2023. gadā būtu bijuši tādi, kādi tie tika prognozēti 2023. gada 14. jūlija ieteikuma pieņemšanas laikā, attiecīgais neto primāro izdevumu pieauguma temps 2024. gadā būtu bijis par 2,7 % no IKP zemāks nekā ieteiktais maksimālais pieauguma temps. Kopumā vērtējums ir tāds, ka pastāv risks, ka neto valsts finansētie primārie izdevumi ne pilnībā atbilst Padomes ieteikumam.

(17)

Turklāt Padome ieteica Bulgārijai 2023. un 2024. gadā pēc iespējas drīz izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus un attiecīgos ietaupījumus izmantot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Padome arī ieteica, ka tad, ja enerģijas cenas atkal pieaugtu un tāpēc būtu nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai būtu jāturpina esošie pasākumi, Bulgārijai ir jānodrošina, ka šādi atbalsta pasākumi ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieņemami un saglabā stimulus taupīt enerģiju. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu aplēstās neto budžeta izmaksas (17) ir 0,0 % no IKP 2023. gadā, bet 2024. un 2025. gadā tiek prognozētas 0,0 % līmenī. Ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumi ir izbeigti 2023. un 2024. gadā. Tas atbilst Padomes ieteikumam.

(18)

Padome turklāt Bulgārijai ieteica arī saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt mehānisma dotāciju un citu Savienības fondu efektīvu apguvi, jo īpaši nolūkā veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi valsts finansētās publiskās investīcijas samazināsies no 2,7 % no IKP 2023. gadā līdz 2,1 % no IKP 2024. gadā. Šo samazinājumu daļēji nosaka 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas Savienības struktūrfondiem, kuriem līdzekļi bija pieejami līdz 2023. gadam, taču tas pārsniedz samazinājumu, ko var izskaidrot ar valsts līdzfinansējuma daļu. Līdz ar to pastāv risks, ka valsts finansētās publiskās investīcijas neatbildīs Padomes ieteikumam. Savukārt paredzams, ka publiskie izdevumi, kas tiek finansēti no ieņēmumiem no Savienības fondiem, tai skaitā no mehānisma dotācijām, samazināsies no 1,2 % no IKP 2023. gadā līdz 0,8 % no IKP 2024. gadā. Šo samazinājumu nosaka 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas Savienības struktūrfondiem, kuriem līdzekļi bija pieejami līdz 2023. gadam.

(19)

Pamatojoties uz prognozes sagatavošanas termiņā zināmajiem politikas pasākumiem un pieņēmumu, ka politika nemainīsies, Komisija savā 2024. gada pavasara prognozē paredz, ka valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 2,9 % no IKP. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2025. gada beigās palielināsies līdz 24,6 %.

(20)

Publisko investīciju pārvaldības efektivitāti var palielināt, pastiprinot galveno pasākumu īstenošanu. Bulgārijai joprojām ir trūkumi tādās svarīgās jomās kā investīciju lēmumu un ilgtermiņa stratēģisko mērķu saskaņošana un kapitālizdevumu savlaicīga izpilde. Vēl nav ieviestas standartizētas projektu atlases un novērtēšanas procedūras, kuru pamatā ir objektīvi izmaksu lietderības kritēriji.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktu un minētās regulas V pielikuma 2.2. kritēriju atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Paredzams, ka minētās reformas un investīcijas palīdzēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Šajā īsajā termiņā ir svarīgi nekavējoties turpināt efektīvu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās uzlabotu Bulgārijas ilgtermiņa konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu. Lai izpildītu atveseļošanas un noturības plānā noteiktās saistības līdz 2026. gada augustam, Bulgārijai ir svarīgi būtiski paātrināt reformu un investīciju īstenošanu, uzlabojot publiskās administrācijas darbību un publisko investīciju pārvaldību. Vēl jāstrādā pie administratīvo procesu digitalizācijas un iepirkuma procedūru kvalitātes uzlabošanas. Darbinieku atlasei, apmācībai un talantīgu darbinieku noturēšanai ir būtiska nozīme kompetentas administrācijas izveidē gan centrālā, gan vietējā līmenī. Uzņēmējdarbības regulējums joprojām ir būtiska uzņēmumu problēma, un puse no tiem to uzskata par galveno šķērsli ilgtermiņa investīciju veikšanai. Aptuveni 53 % investoru nav pārliecināti, ka viņu investīcijas aizsargā tiesību akti un tiesas. Visi šie elementi arī uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Bulgārijā. Atveseļošanas un noturības plānā ātri iekļaujot REPowerEU nodaļu, radīsies iespēja finansēt vēl papildu reformas un investīcijas, kas atbalstīs Bulgārijas un Savienības stratēģiskos mērķus enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomā. Joprojām ir būtiski sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu plašu līdzdalību atveseļošanas un noturības plāna sekmīgā īstenošanā.

(22)

Gatavojot kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatu, Bulgārijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (18) 18. pantu līdz 2025. gada martam jāpārskata katra programma, ko atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda Plus (“ESF+”), Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (“TPF”), cita starpā ņemot vērā 2024. gada konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos norādītos problēmjautājumus, kā arī nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Uz minētā pārskata pamata notiek katrā programmā iekļautā Savienības finansējuma galīgā piešķiršana. Lai gan Bulgārijai ir progress kohēzijas politikas programmu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, problēmjautājumi ir saglabājušies. Bulgārija izjūt iedzīvotāju skaita samazināšanos un ievērojamas reģionālās atšķirības, joprojām sevišķi atpaliek trīs ziemeļu reģioni. Ir ļoti būtiski paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un stiprināt administratīvās spējas visos līmeņos. Programmās iekļautās prioritātes vēl aizvien ir aktuālas. Joprojām svarīga ir reģionālo un vietējo dalībnieku spēja piemērot integrētas pieejas investīcijām vietējā līmenī. Īpaši svarīgi ir stimulēt reģionālos un vietējos pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsta tīklus, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus tehnoloģiju pārnesei un komercializācijai. Prioritātes joprojām ir investīcijas ilgtspējīgā transportā, tostarp dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras attīstībā, kā arī intramodalitātē. Īpaša uzmanība ir jāpievērš taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu īstenošanai, tostarp attiecībā uz valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku efektīvu pārvaldību, koordināciju un spējām. Ir arī jāturpina zaļās investīcijas, sevišķi, lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu, dzeramā ūdens piegādi un notekūdeņu attīrīšanu, kā arī nodrošinātu atkritumu un resursu efektīvu apsaimniekošanu. Joprojām vērojams darbaspēka trūkums, sevišķi profesijās, kuras saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, trūkst medmāsu. Lai gan kopumā bezdarba līmenis ir zems, tas joprojām ir daudz augstāks neaizsargāto grupu (jauniešu, personu ar invaliditāti un romu) vidū un atsevišķos reģionos, – tas liecina, ka pastāv darbaspēka palielināšanas potenciāls. Prioritāte joprojām ir aktīva darba tirgus politikas pasākumi, sevišķi grupām, kam darba tirgus ir grūtāk sasniedzams, un investīcija prasmju apgūšanā, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Joprojām aktuāla ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītības sistēma, tostarp Eiropas Garantijas bērniem īstenošana. Neraugoties uz pakāpenisku samazināšanos, Bulgārijā ir viens no augstākajiem nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvariem, tas skar vairāk nekā katru trešo bērnu un vairāk nekā vienu no trim gados vecākiem (65+) cilvēkiem. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks arī personām ar invaliditāti un romiem. Turklāt pastāv ievērojama ienākumu nevienlīdzība. Šo problēmu risināšana arī palīdzētu atbalstīt augšupēju sociālo konverģenci atbilstoši Komisijas dienestu otrā posma valstu analīzei, kuras pamatā ir 2024. gadā sāktās sociālās konverģences sistēmas iezīmes. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu Eiropas pusgads ietver nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzību, ko veic Komisija, cita starpā izmantojot satvaru sociālās konverģences risku identificēšanai. Bulgārija varētu arī izmantot Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/795 (19), tostarp palielinot investīcijas digitalizācijā, tīrās un resursefektīvās tehnoloģijās un rūpniecības zaļajā pārveidē. Minētā iniciatīva varētu ļaut Bulgārijai ar viedās specializācijas stratēģiju īstenot savas saistības attiecībā uz tīrām tehnoloģijām, aprites ekonomiku un mazoglekļa ekonomiku un nodrošināt saskaņotu pieeju rūpniecības ilgtspējas veicināšanai.

(23)

Bulgārija saskaras ar vairākām problēmām, kas saistītas ar ekonomikas un enerģijas ražošanas dekarbonizāciju, ilgtspējīgu transportu, kā arī izglītības un prasmju kvalitāti. Šos jautājumus varētu turpināt risināt arī ārpus atveseļošanas un noturības plāna un kohēzijas politikas programmu darbības jomas.

(24)

Piekļuve tīrai un cenas ziņā pieejamai enerģijai Bulgārijā joprojām ir prioritāra. Lai gan valsts ir panākusi ierobežotu progresu, joprojām pastāv vēl citas strukturālas problēmas. Konkrētāk, atliktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija, kas ir viena no būtiskajām dekarbonizācijas reformām saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, kavē pāreju uz tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju. Turklāt centralizētās siltumapgādes sistēmas Bulgārijā bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, un lielākā daļa no tām galvenokārt izmanto dabasgāzi vai ogles. Saules fotoelementu ieviešana 2023. gadā ievērojami pieauga – jaunā uzstādītā jauda bija gandrīz 1,2 GW, un kopējā jauda līdz ar to sasniedza gandrīz 3 GW. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā stagnē vēja enerģijas jaudas palielinājums: krasta iekārtu jauda ir 700 MW. Tā notiek par spīti vēja enerģijas potenciālam palielināt elektroenerģijas sistēmas balansēšanas jaudu zema pieprasījuma periodos. Tiek lēsts, ka neizmantotais atkrastes vēja enerģijas potenciāls ir 26 GW (20). Tajā pašā laikā arvien acīmredzamāk pietrūkst pietiekamas enerģijas uzkrāšanas iespēju, sevišķi saulainās stundās, un tas rada risku tīkla mēroga atjaunīgo energoresursu turpmākai izvēršanai Bulgārijā. Neraugoties uz to, ka ir uzstādīti jaudīgi elektroenerģijas starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm, ieskaitot jaunu 400 kV līniju ar Grieķiju (KIP Maritsa East–Nea Santa), pārvades un sadales tīklu nepilnības joprojām pastāv. Situāciju varētu uzlabot turpmāka tīklu pārvaldības pilnveidošana, ieviešot viedtīkla elementus, tostarp viedos skaitītājus un pieprasījumreakcijas pasākumus. Lai gan Bulgārijā vērojami nelieli uzlabojumi enerģētiskās nabadzības rādītājos, joprojām pastāv būtiskas problēmas. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri nespēja pienācīgi apsildīt savu mājokli, 2022. gadā bija 22,5 %, kas ir augstākais rādītājs Savienībā, ievērojami pārsniedzot Savienības vidējo rādītāju – 9,3 %. Lai gan Bulgārija ir pieņēmusi oficiālu enerģētiskās nabadzības definīciju, konkrētas atbalsta shēmas vēl nav pilnībā izstrādātas, un pašreizējais mērķorientētais siltumapgādes pabalsts joprojām ir gan ilguma, gan tvēruma ziņā ierobežots.

(25)

Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Bulgārijā rada nopietnas bažas, sevišķi autotransporta jomā, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas 2022. gadā bija palielinājušās par 29 % (salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni). Vieglo automobiļu izmantošanas līmenis joprojām ir augsts, savukārt baterijas elektrotransportlīdzekļu īpatsvars starp vieglajiem automobiļiem vēl aizvien ir ļoti zems. Turklāt uzlādes infrastruktūra joprojām ir nepietiekama, jo uz katriem trim elektrotransportlīdzekļiem ir tikai viens uzlādes punkts, un tas kavē elektromobilitātes ieviešanu. Turklāt Bulgārijas dzelzceļa infrastruktūra atpaliek no Savienības vidējā rādītāja, un pastāv īpašas atšķirības starp ziemeļu un dienvidu reģioniem. Būtiski ir stiprināt investīcijas valsts dzelzceļa tīklā un palielināt ilgtspējīga pilsētas transporta iniciatīvu skaitu, izveidot transporta savienojumus starp ziemeļu un dienvidu reģioniem, lielajiem pilsētu centriem un lauku un attāliem rajoniem, kā arī pabeigt savienojumu izveidi ar Eiropas transporta tīklu.

(26)

Par spīti dažiem grozījumiem tiesiskajā regulējumā, kas ir daļa no atveseļošanas un noturības plāna, izglītības rezultāti Bulgārijā ir vāji un ir vēl vairāk pasliktinājušies. Starptautisko novērtējumu jaunākajos izdevumos valstij ir reģistrēti zemāki rezultāti nekā iepriekšējos gados. Kā liecina ESAO Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma, skolēnu īpatsvars ar vājām sekmēm matemātikā, lasīšanā un zinātnēs ir viens no satraucošākajiem Savienībā. 53,5 % piecpadsmitgadīgu jauniešu trūkst minimālo prasmju matemātikā, 52,9 % – lasīšanā un 48 % – zinātnēs, turklāt ļoti augsti šie rādītāji ir skolēniem no nelabvēlīgas vides. Valsts standartizētie eksāmeni liecina par lielu un pieaugošu rezultātu nevienlīdzību un spēcīgu sociālo noslāņošanos Bulgārijas izglītības sistēmā. Aptuveni 50 % skolotāju ir vismaz 50 gadu veci, un ir vērojams skolotāju trūkums. Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, joprojām neizdodas uzlabot skolotāju sākotnējo izglītību un pastāvīgu profesionālo izaugsmi, lai veicinātu izglītības kvalitāti un vienlīdzību. To personu skaits, kuras priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, pēdējos gados ir samazinājies, taču tas joprojām ir īpaši augsts romu vidū un lauku apvidos. Turklāt pieaugušo zemā līdzdalība mācībās (9,5 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 39,5 %) ir novedusi pie nepietiekamām vai nepiemērotām prasmēm, tādējādi radot šķēršļus nodarbināmībai un vispārējai konkurētspējai. Profesionālās izglītības un apmācības tiesiskais regulējums ievieš obligātas kompetences vides aizsardzības jomā kā daļu no vispārējās profesionālās apmācības visām profesijām. Turklāt taisnīgas pārkārtošanās plānos ogļu ieguves reģioniem ir iekļauti vairāki pasākumi, kas aptver darbaspēka pārkvalifikāciju un darbvietu radīšanu šādos Bulgārijas reģionos. Digitālo prasmju līmenis joprojām ir daudz zemāks par Savienības vidējo rādītāju (2023. gadā: 35,5 % salīdzinājumā ar 55,5 %) un ietekmē nodarbināmību. Lai risinātu minētās problēmas, tiek īstenots vērienīgs mehānisma finansēts projekts, kura mērķis ir uzlabot darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, galveno uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, taču tā īstenošana ir aizkavējusies,