P9_TA(2024)0079

Russiagate: iespējamā Krievijas iejaukšanās Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos

Eiropas Parlamenta 2024. gada 8. februāra rezolūcija par Russiagate: iespējamo Krievijas iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos (2024/2548(RSP))

(C/2024/6343)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2023. gada 13. septembra lēmumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā integritātes, neatkarības un pārskatatbildības stiprināšanai (1),

—	ņemot vērā 2023. gada 13. jūlija rezolūciju par ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un pretkorupcijas pasākumiem (2),

—	ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (3),

—	ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju (4),

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu (5),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūciju par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei (6),

—	ņemot vērā 2024. gada 17. janvāra rezolūciju par Eiropas vēsturisko apziņu (7),

—	ņemot vērā savu 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (8),

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2024. gada 23. janvāra ziņojumu “ 2nd EEAS Report on Foreign Information Manipulation and Interference Threats – A Framework for Networked Defence ” (“EĀDD 2. ziņojums par ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem — satvars tīklotai aizsardzībai”),

—	ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. decembra paziņojumu par demokrātijas aizsardzību (COM(2023)0630),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. decembra direktīvai, ar ko izveido saskaņotas prasības iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību un groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2023)0637),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu (COM(2020)0790),

—	ņemot vērā nevainīguma prezumpcijas juridisko principu,

—	ņemot vērā Reglamentu un Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu,

—	ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā ārvalstu iejaukšanās, informācijas manipulācija un dezinformācija nopietni iedragā vispārējās vērtības un principus, uz kuriem balstās Savienība un kuri cita starpā ietver cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, solidaritāti, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu; tā kā uzticēšanās Parlamenta integritātei un tiesiskumam ir ārkārtīgi svarīga Eiropas demokrātijas darbībai;

B.	tā kā ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulāciju daudzās demokrātiskās valstīs, kā arī par tās praktisko atbalstu ekstrēmistu spēkiem un radikāli domājošām vienībām nolūkā veicināt Savienības destabilizāciju;

tā kā Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformāciju, ir detalizēti atklājusi Krievijas īstenotos centienus un operācijas, kuru mērķis ir iefiltrēties un iejaukties Eiropas demokrātiskajās sabiedrībās un ES iestādēs, kā arī ietekmēt tās; tā kā Eiropas Parlaments daudz modrāk reaģē uz ārvalstu iejaukšanos; tā kā tomēr vēl ir jāveic stingrāki pasākumi un jāpieņem iekšējas reformas, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret nepamatotu ārēju ietekmi;

tā kā Krievija izmanto plašu hibrīdkara taktikas klāstu, lai sasniegtu savus mērķus, kas ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir apdraudēt Eiropas demokrātisko procesu pienācīgu darbību; tā kā Krievija izmantoja ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulāciju, lai šķeltu demokrātiskas sabiedrības, vēl pirms neprovocētā agresijas kara pret Ukrainu un pēc tam tas tika darīts vēl vairāk; tā kā Krievijas dezinformācijas izplatīšana gan tradicionālajos medijos, gan sociālo mediju platformās, elites uzpirkšana, vēlēšanu kandidātu informācijas uzlaušana un kiberuzbrukumi ir sasnieguši vēl nepieredzētu līmeni;

E.	tā kā sistemātiska vēstures viltošana jau gadu desmitiem ir bijusi daļa no Krievijas informācijas kara;

tā kā Kremlis visā ES uztur plašu ietekmes aģentu tīklu, kuri ir ietekmējuši vēlēšanu procesus un politiku svarīgos stratēģiskos jautājumos, piemēram, attiecībā uz enerģētikas infrastruktūru; tā kā šie ietekmes aģenti aktīvi vēršas pret visām sabiedriskās dzīves jomām, jo īpaši kultūru, vēsturisko atceri, medijiem un reliģiskajām kopienām, kā arī politiķiem un viņu ģimenēm; tā kā desmitos izmeklēšanu ir pierādīta saikne starp ievērojamiem aktīviem vai pensionētiem Eiropas politiskajiem un publiskajiem dalībniekiem un Kremli;

tā kā atklātībā nonāk arvien jauna informācija par finansējumu no valstīm ārpus ES, kas novirzīts politiskajām darbībām un politiķiem Eiropas Savienībā pirms un pēc 2022. gada 24. februāra, jo īpaši no Krievijas; tā kā šis finansējums apdraud demokrātisko procesu integritāti ES dalībvalstīs un prasa rūpīgu izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības līdzdalībniekus šajās darbībās; tā kā Kremlis ir sponsorējis un atbalstījis vairākas galēji labējās un galēji kreisās partijas un politiķus Eiropā un cita starpā 2013. gadā palīdzēja Marinas Lepēnas partijai saņemt aizdevumu no Krievijas bankas 9,4 miljonu EUR apmērā; tā kā kopš tā laika Marina Lepēna un viņas partijas biedri vairākkārt ir pauduši savu Kremli atbalstošo nostāju;

tā kā Krievija ir izveidojusi kontaktus ar partijām, personībām un kustībām, lai paļautos uz dalībniekiem Savienības iestādēs nolūkā leģitimizēt Krievijas nostājas, atbalstīt neatkarības kustības un ielikteņu valdības un censties panākt, lai tiktu atvieglotas sankcijas un mazinātas starptautiskās izolācijas sekas; tā kā EP deputāti no dažām politiskajām grupām, kā arī daži pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti Parlamentā ir izplatījuši acīmredzami Kremli atbalstošu propagandu,

tā kā arī galvenajās politiskajās partijās ir “Russlandversteher” (Krieviju saprotošie) politiķi; tā kā vairākas publiskas personas no ES dalībvalstīm, tostarp bijušie valdību vadītāji un ministru kabinetu locekļi, jo īpaši Gerhard Schröder, ir ieņēmuši labi apmaksātus amatus Kremļa kontrolētos enerģētikas uzņēmumos; tā kā pat pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dažas no šīm personām nolēma neatkāpties no amata un turpināja saņemt asinīm slacītu naudu no Kremļa un viņu politiskajām partijām par to klusējot; tā kā viņi turpina izmantot savu prokrievisko ietekmi gan vietējā, gan Eiropas politiskajā vidē;

J.	tā kā neatkarīgu mediju 2024. gada 29. janvāra publikācijās tika sniegti konkrēti pierādījumi, kas apliecina, ka vismaz no 2004. līdz 2017. gadam EP deputāte Tatjana Ždanoka, iespējams, ir darbojusies kā Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta (FSB) Piektā dienesta informatore;

tā kā viņas darbības tika aprakstītas kā tādas, kas ietver politisko atbalstu Krievijas Federācijas vārdā, organizējot pasākumus, kā arī sniedzot informāciju par Parlamenta iekšējo darbību; tā kā izmeklēšanas ziņojumā ir norādīts, ka attiecīgā EP deputāte vismaz vienu reizi no saviem sadarbības partneriem pieprasīja maksājumu, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas;

L.	tā kā šie apgalvojumi cita starpā balstās uz nopludināto e-pastu apmaiņu starp attiecīgo EP deputāti un diviem FSB Piektā dienesta aģentiem sākot no 2005. gada 3. oktobra;

tā kā attiecīgā EP deputāte ir labi pazīstama ar savu prokrievisko nostāju un pret Latviju un ES vērsto vēstījumu konsekventu izplatību visā EP deputātes pilnvaru laikā, tostarp vēršanos pret Latvijas kā suverēnas valsts pastāvēšanu un atteikšanos nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā; tā kā ir arī zināms, ka EP deputāte ir iesaistījusies ļoti apšaubāmā politiskā darbībā, cita starpā piedaloties referenduma novērošanā Krievijas okupētajā Krimā 2014. gadā, apmeklējot Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu 2016. gadā un piedaloties Kremli atbalstošās propagandas TV raidījumos Maskavā; tā kā EP deputāte apzināti radīja iespaidu, ka šie braucieni notika Eiropas Parlamenta vai ES vārdā; tā kā attiecīgā EP deputāte Eiropas Parlamentā ir organizējusi un popularizējusi pasākumus ar Kremli atbalstošiem pārstāvjiem no Doneckas un Luhanskas reģioniem pirms to nelikumīgās aneksijas; tā kā tiek ziņots, ka viņas darbību bieži ir sponsorējušas Kremļa finansētas fasādes grupas, piemēram, fonds “Russkij Mir”; tā kā attiecīgā EP deputāte kopā ar citiem EP deputātiem ir organizējusi publiskus pasākumus un devusies uz Lietuvu, lai piedalītos demonstrācijā Lietuvas pilsoņa un bijušā diplomāta un politiķa Alģirda Palecka atbalstam, kurš tika notiesāts par spiegošanu Krievijas labā;

tā kā laikrakstu publikācijās jau ilgu laiku ir uzsvērti kontakti un ciešas personiskās attiecības starp separātistiem Katalonijā, tostarp Katalonijas autonomā apgabala valdības iestādēm un Kremli; tā kā pētnieciskie žurnālisti ir ziņojuši, ka bijušais Krievijas diplomāts Nikolajs Sadovņikovs Barselonā pirms Katalonijas nelikumīgā referenduma 2017. gada oktobrī tikās ar toreizējo separātistu vadītāju un tagadējo EP deputātu Carles Puigdemont; tā kā, attīstot kontaktus un attiecības, Krievijas mērķis ir veidot politisku un ekonomisku ietekmi, lai destabilizētu demokrātiju Eiropas Savienībā; tā kā Barselonas Izmeklēšanas tiesa Nr. 1, kas ir atbildīga par Voloh lietas izmeklēšanu, kurā cita starpā ir konstatēta bijušā Katalonijas prezidenta un viņam pietuvināto personu saistība ar Krieviju, nesen pagarināja izmeklēšanu par sešiem mēnešiem; tā kā Spānijas reģiona Katalonijas separātistu grupas pārstāvji, kuri ir uzturējuši attiecības ar Kremlim pietuvinātām personām, tostarp attiecīgo Eiropas Parlamenta deputāti, prasa, lai viņiem tiktu piešķirta amnestija par iespējamajiem noziegumiem

O.	tā kā attiecīgā EP deputāte tika izslēgta no savas politiskās grupas un tagad darbojas kā pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte; tā kā attiecīgā deputāte saņēma atbalstu no dažiem citiem EP deputātiem, kuru publiskā nostāja starptautiskos jautājumos ir līdzīga viņas nostājai;

tā kā pēc šiem atklājumiem Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja nekavējoties paziņoja par iekšējās izmeklēšanas sākšanu, tostarp par lietas nodošanu Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos; tā kā patlaban notiek izmeklēšana; tā kā iespējamās sankcijas, kas paredzētas Reglamentā, paredz tiesību saņemt dienas naudu zaudēšanu, dalības pagaidu apturēšanu visās vai atsevišķās Parlamenta darbībās un ierobežojumus attiecībā uz tiesībām piekļūt konfidenciālai vai klasificētai informācijai; tā kā Latvijas drošības dienests paziņoja, ka tas izmeklēs šos apgalvojumus;

tā kā attiecīgā EP deputāte nav vienīgais Eiropas Parlamenta deputāts, kas ir iesaistījies darbībās, tostarp piedalījies viltus vēlēšanu novērošanas misijās Krievijas okupētajās teritorijās un veicina sajukumu ar oficiālajām Eiropas Parlamenta misijām; tā kā vairāki EP deputāti tika sodīti par šo pārkāpumu saskaņā ar Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas procedūru; tā kā šie apmeklējumi sistemātiski notika Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās;

tā kā ir ziņots par gadījumiem, kad EP deputāti ir izmantojuši Parlamenta resursus, lai aizstāvētu un veicinātu darbības, kas ir tieši vai netieši saistītas ar ārvalstu iejaukšanās gadījumiem, piemēram, 2022. gada decembrī, kad Baltkrievijas valsts propagandas kanāls STV ieguva piekļuvi Parlamenta telpām un VoxBox videoieraksta iekārtai Parlamentā un tā rezultātā vairāki EP deputāti izmantoja Parlamenta telpas, lai izveidotu Kremli atbalstošu un pret ES vērstu dezinformācijas saturu,

tā kā 2016. gadā Krievijas valdošā partija “Jedinaja Rossija” (Vienotā Krievija) parakstīja sadarbības nolīgumu ar Austrijas galēji labējās brīvības partiju (FPÖ), aicinot pastiprināt abu pušu sadarbību un stiprināt politiskās un ekonomiskās saites starp Vīni un Maskavu; tā kā šis nolīgums tika parakstīts, klātesot EP deputātam no partijas FPÖ, kurš kopš tā laika ir vairākkārt aicinājis atvieglot ES sankcijas pret Krieviju un izplatījis Kremli atbalstošu dezinformāciju;

tā kā Vācijas Ārlietu ministrija ir atklājusi plaša mēroga dezinformācijas kampaņu platformā X (iepriekš pazīstama kā Twitter), kuru, iespējams, ir organizējusi Krievija un kuras mērķis ir manipulēt ar sabiedrisko domu; tā kā visnotaļ cienījami Vācijas mediji ir atklājuši, ka kāds Vācijas Bundestāga deputāta darbinieks, kas ir partijas “Alternative für Deutschland” (AfD) biedrs, ir identificēts kā FSB kontaktpersona;

tā kā jau vairākus gadus daži EP deputāti ir pieņēmuši darbā un nodarbina Krievijas valstspiederīgos, kuri atbalsta Putina režīmu, kā praktikantus, reģistrētus deputātu palīgus un grupu padomdevējus un nav pārtraukuši to darīt pat pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; tā kā 2018. un 2019. gadā Vladimira Putina runaspersonas Dmitrija Peskova meita Elizaveta Peskova strādāja par praktikanti pie EP deputāta;

V.	tā kā pēc Katargeitas atklājumiem Parlaments 2023. gada septembrī atjaunināja un būtiski pastiprināja savu iekšējās integritātes satvaru, cita starpā padziļināti pārskatot savu reglamentu, EP deputātu rīcības kodeksu un attiecīgos Prezidija lēmumus;

tā kā 2024. gads ir izšķirošs vēlēšanu gads un papildus 2024. gada 6.–9. jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām dalībvalstīs paredzēts rīkot vairākas prezidentu, valsts, vietējās un reģionālās vēlēšanas; tā kā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, visticamāk, būs īpašs dezinformācijas kampaņu mērķis vietējā, reģionālā un ES līmenī,

pauž ārkārtīgi lielu sašutumu un nopietnas bažas par Krievijas pastāvīgajiem centieniem graut Eiropas demokrātiju; pauž sašutumu par ticamiem ziņojumiem, kas parāda Krievijas centienus veicināt šķelšanos Eiropas pilsoņu vidū, pieņemot darbā EP deputātus kā ietekmes aģentus, kā arī par tās centieniem sistemātiski izveidot atkarības sistēmu ar Eiropas politisko partiju starpniecību, kuras pēc tam darbojas kā Kremļa propagandas pastiprinātāji un kalpo tā interesēm; atgādina, ka, īstenojot ilgtermiņa ārvalstu iejaukšanās stratēģiju, Krievija cenšas graut un galu galā iznīcināt demokrātiju Eiropā; norāda uz Putina centieniem pilnībā likvidēt jebkādu demokrātiju Krievijā un uzsver, ka tam ir jākļūst par brīdinājuma signālu neignorēt Putina ilgtermiņa mērķus un līdz ar to novērst šos Krievijas iejaukšanās mēģinājumus, jo tie ir ārkārtīgi nopietni; uzsver, ka ir jāparāda, ka šāda taktika nepaliks bez sekām; atkārtoti aicina dalībvalstis turpināt izstrādāt un precizēt sankciju kopumus, kas pieņemti pret Krievijas Federāciju, un novērst nepilnības pašlaik spēkā esošo ierobežojošo pasākumu īstenošanā;

viennozīmīgi nosoda nepārtrauktos Krievijas centienus ļaunprātīgi izmantot un falsificēt vēsturisko atceri par Eiropas traģiskākajiem periodiem, tostarp par Molotova-Rībentropa pakta sekām un teroru, kas pēc tam notika nacistiskās Vācijas un komunistiskās Krievijas iekarotajās teritorijās, lai censtos attaisnot savu pašreizējo brutālo, nelikumīgo un necilvēcīgo agresiju un ekspansīvo politiku;

pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka EP deputāte Tatjana Ždanoka, iespējams, ir darbojusies kā FSB Piektās pārvaldes informatore, vienlaikus pildot arī Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus; uzsver, ka FSB informators, kuram kā Eiropas Parlamenta deputātam ir piekļuve priekšrocībām un informācijai, nopietni apdraudētu mūsu Savienības drošību un demokrātiju; uzsver, ka Eiropas Parlamentam, kā arī Latvijas iestādēm ir obligāti rūpīgi jāizmeklē šis jautājums, lai nekavējoties noteiktu atbilstošās sankcijas un kriminālprocesa likumā paredzētas darbības;

uzsver, ka attiecīgā EP deputāte ir izslēgta no savas politiskās grupas tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņas nostāju attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, un tagad nepieder ne pie vienas politiskās grupas; uzsver, ka lielākā daļa EP deputātu nepiekrīt viņas viedoklim un ir pārliecinoši nosodījuši Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, hibrīdkara taktiku pret Eiropas demokrātiju un citām agresīvām un antidemokrātiskām politikas izvēlēm pēdējos gados; tomēr norāda, ka neliels skaits EP deputātu ir piedalījušies pasākumos kopā ar attiecīgo EP deputāti, paužot līdzīgus viedokļus un atklāti atbalstot Krievijai;

apņemas pilnībā atbalstīt Latvijas iestādes un sadarboties ar tām izmeklēšanā par attiecīgās EP deputātes rīcību; aicina kompetentās iestādes izmeklēt, vai pret attiecīgo EP deputāti ir jāsāk kriminālvajāšana saskaņā ar valsts krimināllikuma normām, un joprojām ir gatavs sniegt pilnīgu atbalstu un sadarboties šajā sakarā;

atzinīgi vērtē to, ka attiecīgās EP deputātes lieta ir nodota Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos; apņemas pilnībā īstenot savu piemērojamo iekšējo sankciju sistēmu; ņem vērā to, ka iespējamie fakti ir notikuši pirms nesenās Parlamenta integritātes satvara reformas pieņemšanas; uzskata, ka noteikumi paši par sevi nebūtu novērsuši EP deputātes iespējamo nosodāmo rīcību; tomēr joprojām ir gatavs turpināt izvērtēt un precizēt Parlamenta integritātes satvara darbību un sankcijas, kas tika nostiprināts pēc Katargeitas skandāla;

atbalsta notiekošās izmeklēšanas, bet uzsver, ka ir jāievēro pienācīgs process, tiesiskums un pamattiesības; atkārtoti uzsver, ka par politisko nostāju nevar piemērot kriminālatbildību un ka EP deputāti, īstenojot savas likumīgās pilnvaras, nedrīkst saskarties ar ierobežojumiem savu uzskatu paušanai;

norāda uz citiem gadījumiem, kad EP deputāti apzināti kalpo Krievijas interesēm; uzsver, ka šo EP deputātu darbības apdraud ES drošību, uzticamību un demokrātijas noturību; pauž dziļas bažas par attiecīgās EP deputātes iespējamo saikni ar citiem EP deputātiem un stingri nosoda jebkādus iekšējus koordinētus mēģinājumus virzīt uz priekšu Kremļa politisko programmu Parlamentā; uzskata, ka ir obligāti nekavējoties jāveic rūpīga iekšējā izmeklēšana, lai izvērtētu visus iespējamus Krievijas ārvalstu iejaukšanās gadījumus vai cita veida ļaunprātīgu iejaukšanos Eiropas Parlamenta darbā;

pauž īpašas bažas par nesenajiem ziņojumiem, ka Krievijas iestādes gatavo īpašus vēstījumus galēji labējām politiskajām partijām un dalībniekiem dažādās ES valstīs, jo īpaši Vācijā un Francijā, ar mērķi mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā; uzsver, ka ir nopietni jāuztver Krievijas sakari ar partijām un politiķiem Eiropas Savienībā un tās plašā iejaukšanās separātistu kustībās Eiropas teritorijās, piemēram, Katalonijā;

10.

atkārtoti pauž sašutumu par to, ka vairākās demokrātiskās valstīs regulāri tiek konstatēts, ka Krievija ir piešķīrusi lielu finansējumu politiskajām partijām, politiķiem, amatpersonām un kustībām, tādējādi cenšoties iejaukties šo valstu iekšējos procesos un tos ietekmēt; pieņem zināšanai to, ka lielākā daļa dalībvalstu ir pilnīgi vai daļēji aizliegušas ārvalstiskus ziedojumus politiskajām partijām un kandidātiem; pauž bažas par Krievijas saikni ar vairākām politiskajām partijām un politiķiem ES; atgādina — pat apstākļos, kad tiesību akti ierobežo politiskā finansējuma avotus, Krievijas rīcībspēki ir raduši veidus, kā tos apiet, un piedāvājuši atbalstu saviem sabiedrotajiem, iegādājoties aizdevumus ārvalstu bankās (kā tas notika, piemēram, partijas “Nacionālās fronte” gadījumā 2016. gadā), izmantojot pirkuma līgumus un komerclīgumus (par ko liecina, piemēram, Der Spiegel un Süddeutsche Zeitung2019. gada 17. maijā paustie apgalvojumi par partiju FPÖ, kā arī Buzzfeed un L’Espresso2019. gada 10. jūlijā paustie apgalvojumi par Lega per Salvini Premier) un finanšu darbību veicināšanu (kā tika ziņots Apvienotās Karalistes presē par kampaņu “Leave.eu”);

11.

pauž ārkārtīgi nopietnas bažas par iespējamām attiecībām starp Katalonijas separātistiem un Krievijas administrāciju; norāda, ka Krievijas iejaukšanās Katalonijā — gadījumā, ja tas apstiprinātos — būtu daļa no plašākas Krievijas stratēģijas iekšējās destabilizācijas un ES sašķeltības veicināšanai; pauž dziļas bažas par Krievijas īstenotajām plaša mēroga dezinformācijas kampaņām Katalonijā, kā arī par iespējamo intensīvo saziņu un tikšanos skaitu starp aģentiem, kas atbildīgi par Krievijas iejaukšanos, un neatkarības veicināšanas kustību, kā arī Katalonijas autonomās kopienas reģionālo valdību; aicina kompetentās tiesu iestādes efektīvi izmeklēt to EP deputātu saikni, kuri, iespējams, ir saistīti ar Kremli un Krievijas mēģinājumiem destabilizēt un iejaukties ES un tās dalībvalstīs; pauž nožēlu par visiem uzbrukumiem tiesnešiem, kuri izmeklē jebkādas iejaukšanās darbības; prasa attiecīgo Eiropas Parlamenta deputātu no Katalonijas lietas nodot izskatīšanai Padomdevējai komitejai deputātu rīcības jautājumos;

12.

stingri nosoda neseno incidentu Slovākijā, kad Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests priekšvēlēšanu moratorija laikā nāca klajā ar provokatīvu paziņojumu, kurā tika apšaubīta Slovākijas Republikas vēlēšanu procesa integritāte; pauž bažas par Krievijas diplomātijas redzamo un tiešo lomu Slovākijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē kopš parlamenta vēlēšanām 2023. gada septembrī;

13.

stingri nosoda Vācijas Ārlietu ministrijas atklāto plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, ko, iespējams, Krievija organizēja platformā X, lai manipulētu ar sabiedrisko domu Vācijā;

14.

ar bažām konstatē, ka platforma X vairs neievēro brīvprātīgo prakses kodeksu dezinformācijas jomā; pauž bažas par plaši izplatīto dezinformāciju un nelikumīgo saturu platformā;

15.

atkārtoti pauž savu iepriekšējo nostāju, ka, ņemot vērā Krievijas ārvalstu iejaukšanās ārkārtējo raksturu, valstu un ES iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam, ir jāpieliek īpašas pūles, lai identificētu, novērstu un pārvarētu šo konkrēto apdraudējumu;

16.

stingri nosoda satraucošo atklājumu, par ko paziņoja visnotaļ cienījami Vācijas mediji, atklājot faktu, ka darbinieks, kurš ir partijas AfD biedrs un ir saistīts ar kādu Vācijas Bundestāga deputātu, ir identificēts kā FSB kontaktpersona, kas raisa nopietnas bažas par iespējamu ārvalstu ietekmi Vācijas politiskajā vidē;

17.

atgādina, ka ārvalstu iejaukšanās ir sistēmisks drauds, pret kuru enerģiski jācīnās; uzsver, ka hibrīdkarš un ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās ir ne tikai ārpolitikas un drošības jautājumi, bet faktiski apdraud mūsu demokrātiju pamatu; mudina ES iestādes pieņemt pastāvīgu transversālu pieeju nolūkā efektīvāk apkarot ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos; uzskata, ka iejaukšanās vienas dalībvalsts vēlēšanās skar visu ES kopumā, jo var ietekmēt ES iestāžu sastāvu; uzskata, ka valstu iestādes nevar novērst šos draudus, strādājot izolēti, un arī privātā sektora pašregulācija tos nevar novērst; atzinīgi vērtē darbu, ko Eiropas Ārējās darbības dienests veicis, izstrādājot otro ziņojumu par ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem, kas publicēts 2024. gada 23. janvārī, un iesaka ciešāk sadarboties ar NATO šajā jomā; joprojām ir apņēmības pilns turpmākajos gados turpināt centienus apkarot ārvalstu iejaukšanos ES, cita starpā izmantojot īpašu parlamentāro struktūru; atkārtoti aicina noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz EP deputātu braucieniem, par kuriem maksā ārvalstis un ārvalstu struktūras; uzskata, ka līdzīgi noteikumi būtu jāizstrādā attiecībā uz reģistrētu deputātu palīgu vai politisko grupu darbinieku braucieniem;

18.

joprojām pauž nelokāmu atbalstu centieniem uzlabot un īstenot noteikumus, kas aizsargā šīs iestādes kā Eiropas demokrātijas pīlāra integritāti; uzskata, ka apgalvojumi par attiecīgo EP deputāti uzsver nepieciešamību uzlabot drošības kultūru Eiropas Parlamentā; prasa visaugstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī pievērst uzmanību 2023. gada 13. jūlijā pieņemtajiem ieteikumiem reformēt Eiropas Parlamenta noteikumus par pārredzamību, integritāti, pārskatatbildību un korupcijas apkarošanu un aicina pilnībā īstenot ierosinātos pasākumus, tostarp EP deputātu un darbinieku obligātu un regulāru apmācību drošības un integritātes jomā, pienācīgu drošības pielaidi un darbinieku pastiprinātu pārbaudi, jo īpaši to darbinieku, kuri piedalās sanāksmēs aiz slēgtām durvīm; prasa stingrāk pārbaudīt pasākumu organizēšanu, Parlamenta ārējo viesu uzaicināšanu un piekļuvi Parlamenta komunikācijas platformām; aicina valstu iestādes visos gadījumos, kad tām tiek prasīts piešķirt drošības pielaidi EP deputātiem un Parlamenta darbiniekiem, kā arī attiecībā uz visām drošības pārbaudēm, kas saistītas ar ES iestādēm, ievērot procedūras un kopīgu grafiku; pauž stingru pārliecību, ka Parlamenta resursus, piemēram, pasākumu un ceļojumu sponsorēšanu, piekļuves piešķiršanu videoieraksta studijām un citām komunikācijas platformām un politisko grupu vai EP deputātu komunikācijas projektu finansēšanu, nedrīkst izmantot tam, lai apdraudētu ES vērtības vai lai autoritāri režīmi izplatītu naidīgu informāciju;

19.

atkārtoti pauž stingru apņemšanos turpināt veikt nopietnas un konkrētas reformas Eiropas Parlamentā, lai izrādītu pilnīgu neiecietību pret korupciju un koruptīvu politisko iejaukšanos un aizsargātu Eiropas demokrātiju;

20.

atkārtoti pauž atbalstu tam, lai iespējami drīz tiktu izveidota neatkarīga ētikas struktūra atbilstoši Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcijai; aicina visas ES iestādes izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz šīs struktūras izveidi;

21.

aicina ES Pārredzamības reģistra sekretariātu saskaņā ar Padomes 2022. gada 3. jūnija lēmumu par ierobežojošiem pasākumiem (10) aizliegt jebkādas struktūras, kurām ir tiešas vai netiešas attiecības ar Krievijas valdību;

22.

23.

sagaida, ka Komisija un Padome īstenos demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumu, lai steidzami rīkotos un novērstu daudzās nepilnības ES partiju finansēšanas tiesību aktos, rastu obligātu regulatīvo shēmu lielajām platformām un pastiprinātu ES kiberaizsardzību pret iespējamiem uzbrukumiem mūsu vēlēšanu sistēmai; mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt ievērojamus un ilgstošus ieguldījumus mūsu demokrātiskās noturības un tiesiskuma stiprināšanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ES pretizlūkošanas spējas; uzsver, ka kriminālizmeklēšana par apsūdzībām spiegošanā ir dalībvalstu kompetencē; uzsver, ka gandrīz visās dalībvalstīs ir atklāti Krievijas spiegošanas tīkli; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus un sadarbību, cita starpā nolūkā neitralizēt mēģinājumus iegādāties sensitīvas tehnoloģijas no ES uzņēmumiem, lai veicinātu Krievijas militārās spējas; atzinīgi vērtē to, ka vairākas ES valstis ir izveidojušas īpašas izmeklēšanas komitejas, kuru uzdevums ir vērsties pret Krievijas ietekmi;

24.

norāda, ka tiesību akti ir būtiski cīņā pret korupciju un noziedzīgu rīcību, bet tie paši par sevi nevar novērst atsevišķu EP deputātu noziedzīgas un neētiskas darbības; uzsver, ka visām Eiropas Parlamenta politiskajām grupām ir noteikts pienākums uzraudzīt savu deputātu darbību, un tādēļ atgādina visām grupām, ka tām ir ātri jārīkojas gadījumā, ja tās tiek informētas par jebkādu rīcību, kas rada šaubas par kāda deputāta integritāti; aicina visus EP deputātus un grupas šajā sakarībā pilnībā sadarboties ar attiecīgajām valstu un ES iestādēm;

25.

uzskata, ka brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātiskā procesa pamatā, un tādēļ mudina ES iestādes un dalībvalstis izlēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka valsts varas autoritātes pamatā ir tikai tautas griba un nenotiek ļaunprātīgu ārvalstu dalībnieku iejaukšanās, īpašu uzmanību pievēršot 2024. gada 6.–9. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanās procesam; aicina dalībvalstis un ES iestādes īstenot noturības stratēģijas attiecībā uz vēlēšanām un uzsver nepieciešamību stiprināt pastāvīgos uzraudzības centienus un uzlabot to īstenošanu labu laiku pirms vēlēšanām, referendumiem un citiem svarīgiem politiskiem procesiem visā Eiropā;

26.

uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko nozīmi, atklājot ārvalstu iejaukšanās mēģinājumus un slēptas darbības; atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai;

27.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0316.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0292.

(3) OV C, C/2023/1226, 21.12.2023., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2023/1226/oj?locale=lv.

(4) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.

(5) OV C 167, 11.5.2023., 18. lpp.

(6) OV C 171, 6.5.2021., 25. lpp.

(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0030.

(8) OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp.

(9) OV C 117, 11.3.2022., 159. lpp.

(10) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/884 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 153, 3.6.2022., 128. lpp.).