Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/5918)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Roussette de Savoie”

PDO-FR-A0173-AM01

Paziņojuma datums: 11.7.2024.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā vārdi “tiek nodrošināti” ir aizstāti ar vārdu “notiek” un pēc vārda “šādu” ir pievienoti vārdi “pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2020. gada oficiālo klasifikatoru”.

Šāds redakcionāls grozījums ļauj atsaukties uz ģeogrāfisko apgabalu atbilstoši INSEE publicētā oficiālā 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora spēkā esošajai redakcijai un juridiski noteikt ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Lai ņemtu vērā notikušās administratīvās izmaiņas, ģeogrāfisko apgabalu veidojošo komūnu saraksts, kā arī to nosaukumi, ir precizēti, neizmainot apgabala perimetru.

Ir grozīts vienotā dokumenta 6. punkts “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

IV iedaļas 1. punktā ir iekļauts arī teikums ar informāciju par to, ka uz ģeogrāfisko apgabalu attiecināmie kartogrāfiskie dokumenti ir pieejami INAO vietnē.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkta a) apakšpunktā pēc vārda “šādu” ir iekļauti vārdi “pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2020. gada oficiālo klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj atsaukties uz tiešās apkaimes apgabalu saistībā ar administratīvi teritoriālo vienību oficiālā klasifikatora spēkā esošo 2020. gada redakciju, ko publicējis INSEE.

Šādas atsauces iekļaušana ļauj juridiski noteikt tiešās apkaimes apgabala robežas.

Lai ņemtu vērā notikušās administratīvās izmaiņas, tiešās apkaimes apgabalu veidojošo komūnu saraksts, kā arī to nosaukumi, ir atjaunināti, neizmainot apgabala perimetru.

Attiecīgi ir grozīta vienotā dokumenta sadaļa “Papildu nosacījumi”.

3. Stādījumu biezība

Specifikācijas I nodaļas VI iedaļas 1. punkta a) apakšpunkts ir aizstāts ar šādiem noteikumiem:

Vīnkoku minimālā stādīšanas biezība ir 5 000 stādu uz hektāru, un vidējais atstatums starp rindām nepārsniedz 2,50 metrus, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir vienāds vai lielāks par 0,80 metriem.

Vīnkokiem, kuru stādīšanas biezība ir vienāda vai lielāka par 6 000 stādiem uz hektāru, atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,70 metri.

Sākotnējā redakcija ir pārveidota, neizmainot pašu noteikumu.

Ir pievienots jauns noteikums, kas ļauj arī turpmāk apzīmēt ar šo nosaukumu tādus vīnogulājus, kuru stādīšanas biezība ir lielāka par minimālo biezību, bet kuri tomēr ir iestādīti, ievērojot atstatumu starp vīnkokiem robežās no 0,70 līdz 0,80 metriem.

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts “Vīndarības metodes”.

4. Maksimālais atļautais ražas iznākums

Specifikācijas I nodaļas VIII iedaļas 2. punktā:

—	skaitlis “68” ir aizstāts ar skaitli “70”;

—	skaitlis “62” ir aizstāts ar skaitli “66”.

Kalnu vīndārzi ir neaizsargāti pret klimata pārmaiņām, kuras var ievērojami samazināt ražas potenciālu.

Lai šos zaudējumus kompensētu labvēlīgajos gados, ir palielināti maksimālie atļautie ražas iznākumi (maksimālie ražas iznākumi).

Ir grozīts vienotā dokumenta 5. punkts “Vīndarības metodes”.

5. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Ir svītrots specifikācijas I nodaļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Lai būtu iespējama agrīna vīna pārvietošana, jo īpaši uz tirdzniecības uzņēmumiem, ir svītrots datums, sākot no kura vīnus var laist apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

IX iedaļas 4. punkta virsraksts ir grozīts, svītrojot vārdus “produktu apritē un”.

IX iedaļas 4. punkta a) apakšpunktā:

—	virsraksta a) apakšpunkts ir svītrots;

—	termini “vispārīgi noteikumi” ir svītroti.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

6. Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI iedaļa attiecībā uz pārejas pasākumiem ir svītrota.

Pārejas pasākumi ir beigušies.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

7. Noformēšanas un marķēšanas noteikumi

Specifikācijas I nodaļas XII iedaļa ir kļuvusi par XI iedaļu.

Līdz ar I nodaļas XI iedaļas svītrošanu XII iedaļai ir mainīta numerācija.

Šis specifikācijas grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Atsauces uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļas II iedaļas pirmā daļa ir grozīta, jo ir pārskatīti redakcionālie noteikumi.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Roussette de Savoie”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīna produktu kategorijas

Vīns

3.1. Kombinētās nomenklatūras kods

—	22. DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶI 2204. Dabiskie vīnogu vīni, ieskaitot spirtotus; vīnogu misa, izņemot 2009. preču pozīcijā minēto

4. Vīna vai vīnu apraksts

1. Nedzirkstošie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 10 %. Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Vīnu partijām, kas ir gatavas pārdošanai bez taras vai iepakojumā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar kopējā skābuma saturu, kas izteikts gramos uz litru vīnskābes, pieskaitot 2 gramus, bet nepārsniedzot 8 gramus fermentējamo cukuru uz litru. Gaistošā skābuma un sēra dioksīda saturi ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos. Nobaudot vīnu, vispirms izceļas galvenokārt tā svaigums, un buķeti ļoti bieži papildina balto augļu un medus nianses.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālais kopējais skābums: –

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): –

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): –

2. Nedzirkstošie baltvīni, kas papildināti ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Frangy”, “Marestel”, “Monterminod” un “Monthoux”

ĪSS APRAKSTS

Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %. Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13,5 %. Vīnu partijām, kas ir gatavas pārdošanai bez taras vai iepakojumā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar kopējā skābuma saturu, kas izteikts gramos uz litru vīnskābes, pieskaitot 2 gramus, bet nepārsniedzot 8 gramus fermentējamo cukuru uz litru. Gaistošā skābuma un sēra dioksīda saturi ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos. Vīniem, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Marestel”, ir plašāks garšas diapazons, jo vīnogu gatavības pakāpe ir augstāka. Vīniem, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Frangy”, “Monterminod” un “Monthoux”, ir sauso vīnu profils, to aromātā dominē ziedu notis.

Vispārīgās analītiskās īpašības

—	Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %): –

—	Minimālais kopējais skābums: –

—	Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): –

—	Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): –

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Vīniem, ko apzīmē ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Frangy”, “Marestel”, “Monterminod” vai “Monthoux”, pēc bagātināšanas kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 %.

Pastāvīgas darbības vīnspiedes izmantošana ir aizliegta.

Biezība, apgriešanas noteikumi un ražas novākšana

Audzēšanas prakse

—	Stādījumu biezība

Vīnkokiem, kuru stādīšanas biezība ir vienāda vai lielāka par 6 000 stādiem uz hektāru, atstatums starp vienas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,70 metri.

—	Apgriešanas noteikumi

Vīnus ražo no vīnogulājiem, kurus katru gadu apgriež:

—

vai nu īsi (“Gobelet”, “Éventail” vai Rojā (Royat) kordona griezumā), atstājot ne vairāk par 4 augļzariem uz vienu stādu. Uz katra augļzara atstāj ne vairāk kā 2 vīnstīgu pumpurus. Atjauninot zemesgabalu, kur vīnogulāji ir apgriezti Rojā kordona griezumā, vīnstīgu pumpuru skaits uz katru stādu nepārsniedz 8;

—	vai arī gari (vienkāršajā Gijo (Guyot) griezumā vai dubultajā Gijo griezumā), ar ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuriem uz stādu.

—	Īpaši noteikumi par novāktās ražas pārvadāšanu

—	Iekārtām ražas pārvadāšanai un pieņemšanai kopumā ir jābūt labā stāvoklī.

—	Ražas tvertņu aprīkojumā ir aizliegts izmantot centrbēdzes sūkņus ar lāpstiņām.

5.2. Maksimālais ražas iznākums

1. “Roussette de Savoie”

70 hektolitri no hektāra

2. “Roussette de Savoie” ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Frangy”, “Marestel”, “Monterminod” un “Monthoux”

66 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek nodrošināta šādu komūnu teritorijā, pamatojoties uz 2020. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

—	Izēras (Isère) departamentā: Chapareillan;

—

Savojas (Savoie) departamentā: Apremont, Arbin, Barby, Billième, Le Bourget-du-Lac, Brison-Saint-Innocent, Challes-les-Eaux, Chanaz, Chignin, Chindrieux, Cruet, Entrelacs (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijusī komūna Saint-Germain-la-Chambotte), Fréterive, Jongieux, Lucey, Montmélian, Motz, Myans, Porte-de-Savoie, Ruffieux, Saint-Alban-Leysse, Saint-Baldoph, Saint-Jean-de-Chevelu, Saint-Jean-de-la-Porte, Saint-Jeoire-Prieuré, Saint-Pierre-d’Albigny, Serrières-en-Chautagne un Yenne;

—	Augšsavojas (Haute-Savoie) departamentā: Ayse, Ballaison, Bassy, Bonneville, Challonges, Chaumont, Chessenaz, Clarafond-Arcine, Desingy, Douvaine, Franclens, Frangy, Loisin, Marignier, Marin, Massongy, Musièges, Publier, Sciez, Thonon-les-Bains, Usinens, Vanzy un Ville-la-Grand.

7. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes

“Altesse B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

8.1. Apraksts par dabas faktoriem, kas nodrošina saikni

Vīndārzi plašā lokā pārklāj Alpu kalnu masīva pakāji, no Thonon-les-Bains ziemeļos līdz Albertville rietumdaļai dienvidos, šķērsojot Frangy, Lac du Bourget un Chambéry dienviddaļu, tad pakāpjas atpakaļ Combe de Savoie. Tie izvietojas Savojas un Augšsavojas departamentos, kā arī Izēras departamenta ziemeļu malā. Tādējādi ģeogrāfiskais apgabals aptver 52 komūnu teritoriju.

Vīndārzi aizņem vairākus ļoti atšķirīgus ģeoloģiskos veidojumus:

—

Savojas priekškalne, kas veido lielu ieplaku apkārt Alpiem un ko aizpilda melase (jūras nogulsnes, kas radušās Alpu kalnu erozijas rezultātā terciārajā apgabalā); bieži vien to aizsedz nesenie sanesumi vai kvartāra perioda ledāju izraisītie pārrakumi, par kuriem liecina Ženēvas ezers vai Buržē ezers;

—	juras perioda krokas, kas iegrimušas melasē; tās veido šā masīva vistālāk rietumos esošos reljefus (Dent du Chat, Chautagne), ar vispārēju orientāciju no ziemeļiem uz dienvidiem;

—	Alpu ielejas un ieplakas, kas šķērso no kaļķakmens veidotos ārējos Alpus (Arve ieleja, Cluse de Chambéry un Combe de Savoie).

Dažādās vīnogu audzēšanas vietas aizņem lielākoties nesenus ģeoloģiskus veidojumus, kas radušies intensīvas Alpu kalnu masīva erozijas rezultātā un joprojām ir aktīvi:

—	straujo Alpu kalnu upju kvartāra perioda smilšainie grants sanesumi, it īpaši Ženēvas ezera malās;

—	ledāju morēnas, kas radušās agrīnajā kvartāra periodā un veido klājumus kalnu pakājēs vai ieleju malās;

—	pēcledus laikmeta veidojumi, kas aizsedz reljefa pamatni (Monterminod, Combe de Savoie);

—	terciārās melases (Frangy);

—	visbeidzot, substrāti, kas radušies Mont-Granier sabrukuma rezultātā pēc nesenās ģeoloģiskās kataklizmas (1248. gadā), pārveidojoties merģelim (māla kaļķakmenim) un krīta kaļķakmenim.

Vietām ir atklāti arī vecāki ieži, kas nav veidojušies nesen, galvenokārt merģeļi un kaļķakmeņi no vēlīnā juras perioda (Marestel, Monthoux).

Klimatam ir okeāna klimata iezīmes, un rietumu vēju ietekme izraisa mitrumu un mērenas temperatūras svārstības. Tomēr ir vērojams arī kontinentālā un dienvidu klimata iespaids. Ziemeļu plūsmas periodiski atnes sausu aukstumu. Dienvidu plūsmas ienes maigumu. Topogrāfija modulē šīs ietekmes. Ar klimatu saistīto mitrumu pastiprina lielās ūdens rezerves (ezeri, sniegs un ledus), ko nodrošina plašs un pastāvīgs hidrogrāfiskais tīklājs. Saulains laiks ir aptuveni 1 600 stundas gadā, ar vēlīnu siltuma sezonu. Vīndārzi ir orientēti uz dienvidiem un dienvidaustrumiem vai rietumiem. Visi šie elementi, reljefs, augstums virs jūras līmeņa, saules iedarbība un vertikālās temperatūras svārstības nosaka daudzās klimatiskās variācijas, kuru ietvaros vīndārzi tiek veidoti vairāk vai mazāk plašās salās.

8.2. Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas nodrošina saikni

Vīnogu šķirne “Altesse B” Savojā ir konstatēta jau 14. gadsimtā. Vispirms to sāka audzēt terasēs, ko veidoja kalnu nogāzēs, komūnās Jongieux un Lucey, un tur iegūtais vīns pēc tam tika nosūtīts karaļa galdam. Šis vīns ieguva nosaukumu “Marestel” pēc tam, kad 1563. gadā to augstu novērtēja Claude Mareste, hercoga Emmanuel Philibert de Savoie padomnieks. Pēc tam vīns tika apzīmēts ar nosaukumu “Roussette”, atsaucoties uz sarkano krāsu, ko ogas iegūst nogatavojušās. Vēlāk daudzi autori aprakstīja, kā šo kvalitatīvo vīnu pakāpeniski sāka ražot no “kungu” un “buržuju” vīnogulājiem, ko audzēja līdzās “zemnieku” vīnogulājiem līdz pat 19. gadsimtam. Tā, piemēram, A. Costa de Beauregard 1774. gadā publicēja eseju par lauksaimniecību, kurā pieminēja vīnogu šķirni “Altesse B”, kam piemīt zināms trauslums, jo īpaši nespējot aizsargāties pret parazītu sēnītēm, tomēr tā spēj sasniegt augstu brieduma pakāpi, ja vides apstākļi ļauj nobriešanas periodu pagarināt.

Tā kā ģeogrāfiskais apgabals aptver divus Savojas reģiona departamentus, patērētāji ir identificējuši četras vietas, kurās ir īpaši labvēlīgi apstākļi vīnogu šķirnes “Altesse B” audzēšanai, un tās atpazīst pēc šādiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem: “Frangy”, “Marestel”, “Monterminod” un “Monthoux”.

Līdz ar dzelzceļa parādīšanos un neatkarības perioda beigām 19. gadsimta otrajā pusē bija vērojama konkurence ar Francijas, jo īpaši tās dienvidu reģionu, vīniem. Šī sāncensība ievadīja vīna tirdzniecībai nelabvēlīgu laikposmu, it īpaši 20. gadsimta sākumā. Starpkaru periodā izdzīvoja tikai nelielās saimniecības, kuras izmantoja ne vairāk kā pusi no kopējās vīndārzu platības.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, zemnieki, kas nodarbojās ar vīnkopību, organizējās, lai modernizētu audzēšanas un ražošanas metodes. Tādēļ ražotāji apvienojās vietējās biedrībās un izveidoja četrus vīna pagrabu kooperatīvus.

Kopš kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atzīšanas 1973. gadā, vīndārzi ir attīstījušies, vienlaikus saglabājot tradicionālās vīnogulāju audzēšanas metodes.

Šī dinamika, ieviešot papildu ģeogrāfiskos nosaukumus, ir uzlabojusi reputāciju kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Roussette de Savoie”, ar ko apzīmētos vīnus ražo tikai no “Altesse B” šķirnes vīnogām, vienlaikus veicinot tādu teritoriju atgūšanu, kam piemīt augsta lauksaimnieciskā un ainaviskā vērtība. Arī pati šī struktūra, kas sastāv no vairākās paaudzēs pārmantotām un pārsvarā vienas ģimenes saimniecībām, ļauj saglabāt lauku saimniecību tīklu. Līdz ar to vīnkopji cenšas attīstīt savas produkcijas tiešo pārdošanu.

8.3. Cēloniskā saikne

Tā kā kalnu grēdas, no vienas puses, izraisa to, ka saules gaisma skar zemi izteikti atšķirīgā intensitātē, un, no otras puses, tās rada īpašas gaisa straumes (ielejas brīzi un augšupejošās straumes), bet hidrogrāfiskais tīkls (ezeri, avoti un upes) ir blīvs, vīndārzi tiek stādīti lielākās vai mazākās salās.

Zemesgabali, kas konkrēti izvēlēti vīnogu audzēšanai, atrodas vīndārziem piemērotās nogāzes, ko balsta Priekšalpu masīvi, kā arī morēnu pakalnos ar māla un kaļķakmens augsnēm, kurās ir mazs māla īpatsvars; šīs augsnes ir nabadzīgas, labi uzsūc mitrumu un veido atsegumus dienvidu/dienvidrietumu virzienā.

Vīnkopis saskarē ar grūtībām, kas saistītas ar to, ka vīndārzi atrodas kalnu nogāzēs un ir grūti mehanizējami, visu uzmanību pievērš vīnogulāju audzēšanas metodēm, piemēram, stublāju aizvākšanai, ražas novākšanai, kamēr tā vēl ir zaļa, lapu noņemšanai un metodikas pamatošanai. Šīs metodes ļauj kontrolēt vīnogulāju garumu un ražas iznākumu, kā arī palīdz uzlabot vīnogu sanitāro kvalitāti. Minēto apstākļu apvienojums ar stingriem agrotehniskiem ierobežojumiem un vīnkopju ieviestajām metodēm rada vīnogu šķirnei “Altesse B” iespēju paildzināt vīnogu nobriešanu, lai paaugstinātu vīnu organoleptisko kompleksitāti.

Šos vīnus lielākoties tirgo reģiona robežās, jo īpaši sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Vīnu kombinēšana ar vietējiem pārtikas produktiem, jo īpaši ar zivīm un sieru, palīdz uzlabot šo vīnu gastronomisko tēlu. Patēriņa paplašināšanos sekmē komerciālā dinamika, ko izraisa ziemas tūrisma pasākumi kalnos un vasaras tūrisms, jo īpaši pie ezeriem (pie Ženēvas, Annecy, Bourget un Aiguebelette ezeriem). Šī dinamika veicina vīnu “Roussette de Savoie” atpazīstamību ārpus reģiona robežām.

9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi vīnu vinifikācijai un gatavošanai, pamatojoties uz 2020. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, veido šādu komūnu teritorijas:

Ēnas (Ain) departamentā:

Ambléon, Andert-et-Condon, Anglefort, Arboys en Bugey, Belley, Billiat, Brégnier-Cordon, Brens, Challex, Champfromier, Chanay, Chazey-Bons, Chézery-Forens, Collonges, Colomieu, Confort, Conzieu, Corbonod, Cressin-Rochefort, Culoz, Farges, Giron, Injoux-Génissiat, Izieu, Lavours, Léaz, Magnieu, Massignieu-de-Rives, Montanges, Murs-et-Gélignieux, Parves et Nattages, Péron, Peyrieu, Plagne, Pollieu, Pougny, Premeyzel, Saint-Germain-de-Joux, Saint-Germain-les-Paroisses, Saint-Jean-de-Gonville, Surjoux-Lhopital, Seyssel, Valserhône, Villes un Virignin.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Izēras (Isère) departamentā:

Les Abrets en Dauphiné (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijušās komūnas Les Abrets un Fitilieu), Les Adrets, Aoste, Barraux, La Bâtie-Montgascon, Bernin, Biviers, La Buissière, Le Champ-près-Froges, Chamrousse, Le Cheylas, Chimilin, La Combe-de-Lancey, Corbelin, Crêts en Belledonne (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijusī komūna Moretel-de-Mailles), Crolles, Domène, Entre-deux-Guiers, la Flachère, Froges, Goncelin, Granieu, Hurtières, Laval, Lumbin, Miribel-Les-Echelles, Montbonnot-Saint-Martin, Murianette, La Pierre, Plateau-des-Petites-Roches, Pontcharra, Le Pont-de-Beauvoisin, Pressins, Revel, Romagnieu, Saint-Albin-de-Vaulserre, Saint-André-le-Gaz, Saint-Christophe-sur-Guiers, Saint-Ismier, Saint-Jean-d’Avelanne, Saint-Jean-le-Vieux, Saint-Joseph-de-Rivière, Saint-Laurent-du-Pont, Saint-Martin-de-Vaulserre, Saint-Martin-d’Uriage, Saint-Maximin, Saint-Mury-Monteymond, Saint-Nazaire-les-Eymes, Saint-Pierre-de-Chartreuse, Saint-Pierre-d’Entremont, Saint-Vincent-de-Mercuze, Sainte-Agnès, Sainte-Marie-d’Alloix, Sainte-Marie-du-Mont, Tencin, La Terrasse, Theys, Le Touvet, Le Versoud un Villard-Bonnot.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Savojas (Savoie) departamentā:

Aiguebelette-le-Lac, Aillon-le-Jeune, Aillon-le-Vieux, Aiton, Aix-les-Bains, Argentine, Arith, Arvillard, Attignat-Oncin, Avressieux, Ayn, La Balme, Barberaz, Bassens, La Bauche, Bellecombe-en-Bauges, Belmont-Tramonet, Betton-Bettonet, La Biolle, Bonvillard, Bonvillaret, Bourdeau, Bourget-en-Huile, Bourgneuf, La Bridoire, Chambéry, Chamousset, Chamoux-sur-Gelon, Champagneux, Champ-Laurent, La Chapelle-Blanche, La Chapelle-du-Mont-du-Chat, La Chapelle-Saint-Martin, Châteauneuf, Le Châtelard, La Chavanne, Cléry, Cognin, Coise-Saint-Jean-Pied-Gauthier, La Compote, Conjux, Corbel, La Croix-de-la-Rochette, Curienne, Les Déserts, Détrier, Domessin, Doucy-en-Bauges, Drumettaz-Clarafond, Dullin, Les Echelles, Ecole, Entrelacs (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijušās komūnas Albens, Cessens, Epersy, Mognard un Saint-Girod), Entremont-le-Vieux, Epierre, Frontenex, Gerbaix, Grésy-sur-Aix, Grésy-sur-Isère, Hauteville, Jacob-Bellecombette, Jarsy, Laissaud, Lepin-le-Lac, Lescheraines, Loisieux, Marcieux, Méry, Meyrieux-Trouet, Les Mollettes, Montagnole, Montailleur, Montcel, Montendry, Montgilbert, Montsapey, La Motte-en-Bauges, La Motte-Servolex, Mouxy, Nances, Notre-Dame-des-Millières, Novalaise, Le Noyer, Ontex, Planaise, Plancherine, Le Pont-de-Beauvoisin, Le Pontet, Presle, Pugny-Châtenod, Puygros, La Ravoire, Rochefort, Rothèrens, Saint-Alban-de-Montbel, Saint-Alban-des-Hurtières, Saint-Béron, Saint-Cassin, Saint-Christophe, Saint-Franc, Saint-François-de-Sales, Saint-Genix-les-Villages, Saint-Georges-d’Hurtières, Saint-Jean-d’Arvey, Saint-Jean-de-Couz, Saint-Léger, Saint-Offenge, Saint-Ours, Saint-Paul, Saint-Pierre-d’Alvey, Saint-Pierre-de-Belleville, Saint-Pierre-de-Curtille, Saint-Pierre-d’Entremont, Saint-Pierre-de-Genebroz, Saint-Pierre-de-Soucy, Saint-Sulpice, Saint-Thibaud-de-Couz, Saint-Vital, Sainte-Hélène-du-Lac, Sainte-Hélène-sur-Isère, Sainte-Marie-d’Alvey, Sainte-Reine, Sonnaz, La Table, Thoiry, La Thuile, Tournon, Traize, Tresserve, Trévignin, La Trinité, Val-d’Arc, Valgelon-La Rochette, Verel-de-Montbel, Verel-Pragondran, Le Verneil, Verrens-Arvey, Verthemex, Villard-d’Hery, Villard-Léger, Villard-Sallet, Villaroux, Vimines, Vions, Viviers-du-Lac un Voglans.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Augšsavojas (Haute-Savoie) departamentā:

Abondance, Alby-sur-Chéran, Allèves, Allinges, Allonzier-la-Caille, Amancy, Ambilly, Annecy (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijušās komūnas Annecy un Meythet), Annemasse, Anthy-sur-Léman, Araches-la-Frasse, Arbusigny, Archamps, Arenthon, Armoy, Arthaz-Pont-Notre-Dame, La Balme-de-Sillingy, La Balme-de-Thuy, La Baume, Beaumont, Bellevaux, Bernex, Le Biot, Bloye, Boëge, Bogève, Bonne, Bonnevaux, Bons-en-Chablais, Bossey, Le Bouchet-Mont-Charvin, Boussy, Brenthonne, Brizon, Burdignin, Cercier, Cernex, Cervens, Chainaz-les-Frasses, Champanges, La Chapelle-d’Abondance, La Chapelle-Rambaud, Chapeiry, Châtel, Châtillon-sur-Cluses, Chavannaz, Chêne-en-Semine, Chênex, Chens-sur-Léman, Chevenoz, Chevrier, Chilly, Choisy, Clermont, Les Clefs, La Clusaz, Cluses, Collonges-sous-Salève, Contamine-Sarzin, Contamine-sur-Arve, Copponex, Cornier, La Côte-d’Arbroz, Cranves-Sales, Crempigny-Bonneguete, Cruseilles, Cusy, Dingy-en-Vuache, Droisy, Eloise, Epagny Metz-Tessy, Essert-Romand, Etaux, Etercy, Etrembières, Evian-les-Bains, Excenevex, Faucigny, Feigères, Fessy, Feternes, Fillière (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijušās komūnas Aviernoz, Evires, Les Ollières un Thorens-Glières), Fillinges, La Forclaz, Gaillard, Les Gets, Glières-Val-de-Borne, Le Grand-Bornand, Groisy, Gruffy, Habère-Lullin, Habère-Poche, Hauteville-sur-Fier, Héry-sur-Alby, Jonzier-Epagny, Juvigny, Larringes, Lornay, Lovagny, Lucinges, Lugrin, Lullin, Lully, Lyaud, Machilly, Magland, Manigod, Marcellaz-Albanais, Marcellaz, Margencel, Marigny-Saint-Marcel, Marlioz, Marnaz, Massingy, Maxilly-sur-Léman, Mégevette, Meillerie, Menthonnex-en-Bornes, Menthonnex-sous-Clermont, Mésigny, Messery, Mieussy, Minzier, Monnetier-Mornex, Montriond, Mont-Saxonnex, Morzine, Moye, La Muraz, Mures, Nancy-Sur-Cluses, Nangy, Nernier, Neuvecelle, Neydens, Nonglard, Novel, Onnion, Orcier, Peillonnex, Perrignier, Pers-Jussy, Poisy, Présilly, Reignier-Esery (tikai attiecībā uz to daļu, kur atradās bijusī komūna Reignier), Le Reposoir, Reyvroz, La Rivière-Enverse, La Roche-Sur-Foron, Rumilly, Saint-André-de-Boëge, Saint-Blaise, Saint-Cergues, Saint-Eusèbe, Saint-Félix, Saint-Germain-sur-Rhône, Saint-Gingolph, Saint-Jean-d’Aulps, Saint-Jean-de-Sixt, Saint-Jean-de-Tholomé, Saint-Jeoire, Saint-Julien-en-Genevois, Saint-Laurent, Saint-Paul-en-Chablais, Saint-Pierre-en-Faucigny, Saint-Sigismond, Saint-Sixt, Saint-Sylvestre, Sales, Sallenoves, Le Sappey, Savigny, Saxel, Scientrier, Scionzier, Serraval, Seyssel, Seytroux, Sillingy, Taninges, Thyez, Thollon-les-Mémises, Thônes, Thusy, La Tour, Vachèresse, Vailly, Valleiry, Vallières-sur-Fier, Vaulx, Veigy-Foncenex, La Vernaz, Vers, Versonnex, Vétraz-Monthoux, Villard, Les Villards-sur-Thônes, Villaz, Ville-en-Sallaz, Villy-le-Bouveret, Vinzier, Viry, Viuz-la-Chiésaz, Viuz-en-Sallaz, Vougy, Vovray-en-Bornes, Vulbens un Yvoire.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam “Roussette de Savoie” var pievienot papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Frangy”, “Marestel”, “Monterminod” vai “Monthoux” vīniem, kas atbilst ražošanas nosacījumiem, kuri paredzēti katram šādam nosaukumam.

Kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar norādi par izmantoto vīnogu šķirni.

Visas neobligātās norādes marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuru lielums gan augstumā, gan platumā nepārsniedz divkāršu to rakstzīmju lielumu, kuras tiek izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Norādi par izmantoto vīnogu šķirni marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuru lielums gan augstumā, gan platumā ir mazāks par divām trešdaļām no to rakstzīmju lieluma, kuras tiek izmantotas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-6439ab55-354d-4ff9-80b9-9aa41578f181

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.