P9_TA(2024)0043

Nelegālas zvejas ietekme uz pārtikas nodrošinājumu — Eiropas Savienības loma

Eiropas Parlamenta 2024. gada 18. janvāra rezolūcija par nelegālas zvejas ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu — Eiropas Savienības loma (2023/2027(INI))

(C/2024/5732)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju,

—	ņemot vērā ANO 1995. gada Nolīgumu par zivju krājumiem,

—	ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas () 1995. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā ( Atbilstības nolīgums),

—	ņemot vērā 1995. gada Atbildīgas zvejniecības rīcības kodeksu,

—	ņemot vērā 2001. gada Starptautisko nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu,

—	ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2007. gada 14. jūnija Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā,

—

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (1) (NNN zvejas regula),

—

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (2) (Zivsaimniecības kontroles regula),

—	ņemot vērā 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	ņemot vērā 2012. gada Keiptaunas nolīgumu par 1993. gada protokola, kas attiecas uz 1977. gada Torremolinosas Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību, noteikumu īstenošanu,

—	ņemot vērā 2014. gada Karoga valsts darbības brīvprātīgās vadlīnijas,

—	ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (3),

—	ņemot vērā ES NNN zvejas koalīcijas 2021. gada decembra ziņojumu “Jūras produktu izsekojamība: RZPO nozvejas dokumentēšanas shēmu saskaņošana, lai apkarotu NNN zveju”,

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada pētījumu “Pētījums par dalībvalstu tiesisko regulējumu un izpildes sistēmām attiecībā uz pienākumiem un sankcijām valstspiederīgajiem par to noteikumu pārkāpumiem, kas izriet no NNN zvejas regulas”,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Revīzijas palātas 2022. gada 26. septembra Īpašo ziņojumu 20/2022 “Eiropas Savienības rīcība cīņā pret nelegālu zveju: kontroles sistēmas ir ieviestas, bet tās vājina pārbaužu un sankciju nevienmērīga piemērošana dalībvalstīs”, kas aptver ES politiku nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanai,

—	ņemot vērā FAO 2022. gada ziņojumu “The State of World Fisheries and Aquaculture 2022 – Towards Blue Transformation” (Stāvoklis 2022. gadā zvejniecības un akvakultūras nozarē pasaulē: virzībā uz zilo pārkārtošanos),

—	ņemot vērā NNN zvejas rīcības alianses apņemšanos stimulēt cīņas pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju vērienu un darbību, par ko vienojās 2022. gada 28. jūnijā,

—	ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2022. gada nolīgumu par zvejniecības subsīdijām, ar ko tiek aizliegtas kaitīgas zvejniecības subsīdijas,

—	ņemot vērā 2023. gada vadlīniju dokumentu “Visaptverošas izsekojamības veicināšana — kritiskie izsekošanas notikumi un galvenie datu elementi zvejniecības un akvakultūras vērtību ķēdēs”,

—

ņemot vērā 2023. gada tehniskās vadlīnijas “Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna īstenošana – 1. Metodikas un rādītāji nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas smaguma un ietekmes noteikšanai. 1.1. Principi un pieejas”,

—

ņemot vērā Tirgus konsultatīvās padomes un Tāljūras flotes konsultatīvās padomes 2023. gada 21. aprīļa kopīgo ieteikumu par nepieciešamību pēc saskaņotas importa kontroles starp dalībvalstīm, lai novērstu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas produktu ienākšanu Eiropas Savienības tirgū,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM(2022)0453),

—	ņemot vērā 2023. gada 17. oktobra rezolūciju par Ķīnas zvejniecības darbību radītajām sekām ES zvejniecībai un turpmāko rīcību (4),

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Dzīvība ūdenī: saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0433/2023),

tā kā ES ir nozīmīga pasaules mēroga dalībniece zivsaimniecībā, ņemot vērā, ka tās zvejas flotē ir aptuveni 73 000 kuģu, un pasaules lielākā zivsaimniecības produktu importētāja — gandrīz 70 % no visiem ES patērētajiem jūras produktiem ir importēti, kas veido 34 % no kopējās pasaules tirdzniecības vērtības, un tādēļ tai ir svarīga loma cīņā pret NNN zveju visā pasaulē;

B.	tā kā ES zvejniecības nozarē ir tieši nodarbināti 124 000 zvejnieku un katru gadu tiek gūti ieņēmumi 6,3 miljardu EUR apmērā;

tā kā ir grūti aplēst NNN zvejas apjomu un tā ekonomisko vērtību; tā kā pētījumos ir konstatēts, ka kopējais nereģistrētās nozvejas apjoms 2016. gadā bija aptuveni 28 miljoni tonnu, kas lēsts 41 miljarda USD apmērā; tā kā 2000. gadu sākumā nelegālās nozvejas apjoms tika lēsts no 10 līdz 26 miljoniem tonnu zivju ar vērtību aptuveni 10–23 miljardu USD apmērā; tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā katru gadu importē no NNN zvejas iegūtus produktus aptuveni 500 000 tonnu apmērā ar vērtību 1,1 miljards EUR (5);

tā kā NNN zvejas prakse būtiski ietekmē piekrastes kopienu nodrošinātību ar pārtiku un nodarbinātības iespējas un nopietni apdraud jūras ekosistēmas un zivju krājumus, kas savukārt rada būtiskus draudus zvejnieku un piekrastes kopienu iztikai Eiropas Savienībā un trešās valstīs un rada negodīgu konkurenci zvejas produktu tirgū;

E.	tā kā ES ir apņēmusies sasniegt 14.4. ilgtspējīgas attīstības mērķi, proti, līdz 2020. gadam izskaust NNN zveju un pēc iespējas nepieļaut, ka ES tirgū joprojām tiek importēti NNN zvejas izcelsmes produkti;

tā kā ES tālā flote konkurē ar dažām ārvalstu flotēm, kuras tiek apsūdzētas NNN zvejā, tostarp piespiedu darbā, darbaspēka ekspluatācijā un cilvēku tirdzniecībā, un kuras tādējādi apdraud zvejnieku iztikas līdzekļus un cilvēktiesības visā pasaulē un zivju krājumu ilgtspēju, un kuras ES tirgū pārdod zemu izmaksu zvejas produktus, tādējādi padarot augstas kvalitātes ES produktus par nekonkurētspējīgiem; tā kā ES rīcība, kas vērsta NNN zveju, palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu operatoriem;

G.	tā kā ES ir stabila zivsaimniecības tiesību aktu sistēma, tostarp pasākumi, lai uzlabotu uzraudzības, inspekcijas, kontroles un pārraudzības spējas, ko izmanto NNN zvejas apkarošanai;

tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par ES rīcību NNN zvejas apkarošanā NNN zvejas regula ir uzlabojusi izsekojamību un pastiprinājusi importa kontroli, tā ir izrādījusies lietderīga un izraisījusi pozitīvas reformas lielākajā daļā attiecīgo valstu, tomēr tā secina, ka nevienmērīgas pārbaudes un sankcijas vājina dalībvalstu kontroles sistēmas;

I.	tā kā NNN nozvejas sertifikātu digitalizācija sistēmā samazinās krāpnieciska importa iespējas; tā kā turklāt ES nozvejas sertifikācijas sistēma ir visaptverošākā salīdzinājumā ar sistēmām, ko īsteno ASV un Japāna, kuras attiecīgi ir otrais un trešais lielākais pasaules importētājs;

tā kā NNN zvejas regulas 12. pants aizliedz importēt NNN zvejā iegūtus zvejas produktus un saskaņā ar tās 31.–36. panta noteikumiem trešās valstis var noteikt par nesadarbīgām valstīm; tā kā ES īsteno pilnīgas neiecietības politiku pret NNN zveju un tā attiecas uz visiem zvejas aspektiem neatkarīgi no tā, vai šī zveja notiek ES vai ārpus tās;

tā kā piecām trešām valstīm pašlaik ir piešķirta sarkanā kartīte un astoņām valstīm — dzeltenā kartīte; tā kā tomēr vienam no lielākajiem jūras produktu ražotājiem, proti, Ķīnas Tautas Republikai, nekad nav piemērota NNN zvejas regulā paredzētā procedūra, neraugoties uz ievērojamiem pierādījumiem par tās būtisko un aizvien lielāko iesaistīšanos NNN zvejā, un tā kā tās neregulētās un miglainās zvejas operācijas būtiski apdraud globālo zvejas resursu un piegādes ķēžu saglabāšanu;

L.	tā kā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds sniedza atbalstu uzraudzības, kontroles un izpildes darbībām, šim nolūkam paredzot kopējo budžetu 580 miljonu EUR apmērā;

tā kā Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) sniedz nozīmīgu atbalstu uzraudzības, kontroles un noteikumu izpildes darbībām ar konkrētu mērķi “veicināt efektīvu zivsaimniecības kontroli un noteikumu izpildi, tostarp cīņu pret NNN zveju” saskaņā ar 1. prioritāti “Veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu”;

N.	tā kā NNN zvejā iegūtie produkti apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, kaitējot piekļuvei visiem pieejamai, nekaitīgai, cenas ziņā pieņemamai, kvalitatīvai un izsekojamai pārtikai;

O.	tā kā tas atzīst, ka NNN zveja nesamērīgi ietekmē neaizsargātas un marginalizētas kopienas gan ES, gan trešās valstīs;

P.	tā kā ES 2023. gada martā pievienojās NNN zvejas rīcības aliansei,

atkārtoti apstiprina, ka ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpiemēro nulles tolerances pieeja NNN zvejai, piemērojot šo pieeju vienādi visām valstīm neatkarīgi no to lieluma, un jāveicina ekonomiski, vidiski un sociāli ilgtspējīga zivsaimniecība, lai cīnītos pret pārzveju, jūras ekosistēmu iznīcināšanu un negodīgu konkurenci ES zvejniecības nozarei, vienlaikus garantējot nodrošinātību ar pārtiku un sabiedrības veselību;

norāda, ka zvejniecības nozarei ir izšķiroša nozīme pasaules nodrošinātības ar pārtiku un uzturu garantēšanā un iztikas līdzekļu nodrošināšanā piekrastes teritorijās dzīvojošajiem cilvēkiem; uzsver, ka Savienība par ļoti svarīgu uzskata pasaules zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un piespiedu darba, cilvēku tirdzniecības un cita veida ļaunprātīgas izturēšanās izskaušanu, tostarp zvejniecības nozarē; atzīst, ka daudzi ES zvejnieki ir pauduši apņemšanos un ievēro noteikumus attiecībā uz zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanu;

atzīst, ka cīņā pret NNN zveju ir vajadzīga holistiska pieeja, kas pievēršas NNN zvejas cēloņiem, piemēram, nabadzībai, ekonomisko alternatīvu trūkumam un vājai pārvaldībai dažos reģionos; mudina Komisiju iesaistīties spēju veidošanas programmās un starptautiskajā sadarbībā, lai palīdzētu risināt šos pamatjautājumus un veicinātu ilgtspējīgu zvejas praksi;

mudina Komisiju jo īpaši sadarboties ar trešām valstīm, kas ir nozīmīgas zvejas produktu eksportētājas uz ES, lai nodrošinātu, ka tās īsteno pasākumus NNN zvejas novēršanai, tostarp darba un vides noteikumus; mudina Komisiju apsvērt sankcijas vai citus tirdzniecības pasākumus, ja trešās valstis neievēro starptautiskās normas;

aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību un veicināt spēju veidošanu atbilstoši ES starptautiskās okeānu pārvaldības mērķiem, izmantojot visus iespējamos kopējās zivsaimniecības politikas kanālus, lai mudinātu piekrastes valstis, ar kurām Savienība uztur dialogu, pastiprināt cīņu pret NNN zveju un stiprināt ilgtspējas un pārredzamības prasības nosacījumos par piekļuvi to ekskluzīvajām ekonomikas zonām, un atbalstītu tās šajā procesā;

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2023. gada 10. maijā publiskot tīmekļa vietni, kurā sniegti dati par zvejas atļaujām, kas piešķirtas ES kuģiem, kuri zvejo ārpus ES ūdeņiem, un trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos; mudina trešo valstu zivsaimniecības iestādes un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) veikt līdzīgus pasākumus;

atzinīgi vērtē jaunajā Zivsaimniecības kontroles regulā noteikto, ka Savienībā importētajiem zvejas produktiem, kas nozvejoti jūrā, ir jānorāda zvejas kuģa SJO numurs vai, ja SJO numurs nav piemērojams, cits unikāls kuģa identifikators;

atzinīgi vērtē NNN zvejas rīcības alianses apņemšanos stimulēt cīņas pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju vērienu un darbību, par ko vienojās 2022. gada 28. jūnijā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība nesen pievienojās NNN zvejas rīcības aliansei; mudina alianses dalībniekus koordinēt savas nacionālās sistēmas NNN zvejas apkarošanai un jo īpaši izskatīt iespēju kopīgi izdot dzeltenās un sarkanās kartītes vai citus līdzīgus instrumentus;

uzsver, ka ir jāveic stingri zinātniski pētījumi un datu vākšana, lai labāk izprastu NNN zvejas īpašo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu, vietējo ekonomiku un vidi; aicina Komisiju piešķirt finansējumu un resursus šādai pētniecībai un regulāri atjaunināt savus novērtējumus, lai sniegtu informāciju uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai;

10.

uzsver, ka ES NNN zvejas noteikumi ir jāīsteno ar saskaņotu pieeju, nodrošinot vienādu īstenošanas līmeni visās dalībvalstīs, kas tos padarītu efektīvākus un novērstu jebkādas iespējamās nepilnības;

11.

prasa Komisijai nodrošināt, ka ES pamatnostādnes par ES NNN zvejas noteikumu īstenošanu sniedz vadlīnijas par to, kā uzlabot ES NNN zvejas regulas īstenošanu tajās dalībvalstīs, kas neievēro regulas prasības, un kā vislabāk pārbaudīt divgadu ziņojumos sniegto informāciju;

12.

uzsver, ka ir svarīgi ieviest lielāku importa kontroli, lai aizsargātu sabiedrības veselību un ES zvejniecības nozares konkurētspēju, īstenojot stingrus un savlaicīgus pasākumus un sankcijas;

13.

mudina dalībvalstis piešķirt pietiekamas spējas un resursus, lai nodrošinātu efektīvu importa kontroles īstenošanu;

14.

mudina valstu iestādes nodrošināt NNN zvejas regulas pienācīgu īstenošanu, lai rādītu labas prakses piemēru citām dalībvalstīm, veicinātu atbilstīgas izsekojamības sistēmas īstenošanu un nodrošinātu atbildīgu zvejas praksi, uzlabojot drošību jūrā un darba apstākļus uz zvejas kuģiem, kā arī uzlabotu precīzu ziņošanu par nozveju;

15.

uzsver, ka Komisijai ir jāsniedz pienācīgs atbalsts valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par zvejas produktu importa kontroli, un norāda, ka šis atbalsts, ja iespējams, var ietvert trešās valstīs piemērojamo pārvaldības un saglabāšanas pasākumu saraksta sagatavošanu un detalizētas informācijas apmaiņu par trūkumiem, kas konstatēti saistībā ar ES NNN zvejas regulas īstenošanu attiecībā uz trešām valstīm;

16.

uzsver, ka Komisijai kopā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāsniedz papildu atbalsts valstu iestādēm attiecībā uz to, kā vislabāk īstenot NNN zvejas regulu, šo atbalstu sniedzot vadlīniju, labas prakses apmaiņas, mācību un līdzīgu pasākumu veidā, kas arī ļaus valstu zvejniecībām atgūt konkurētspēju;

17.

aicina dalībvalstis izmantot EJZAF, lai nodrošinātu, ka tas sniedz vajadzīgo mērķorientēto atbalstu mazapjoma un nerūpnieciskajiem zvejniekiem, kuriem bieži ir unikālas problēmas ievērot NNN zvejas noteikumus; uzsver, ka šiem zvejniekiem ir izšķiroša nozīme vietējā nodrošinātībā ar pārtiku un viņiem būtu jāsaņem vajadzīgā palīdzība;

18.

mudina Komisiju izpētīt iespējas atbalstīt skartās kopienas dalībvalstīs; atzīst, ka pāreja uz ilgtspējīgu zvejas praksi var izraisīt ekonomikas traucējumus un darbvietu zudumu, un tādēļ aicina veikt pasākumus, lai aizsargātu no zvejniecības nozares atkarīgo personu iztikas līdzekļus, piemēram, nodrošināt profesionālo apmācību un finansiālu pārejas atbalstu;

19.

uzsver, ka Komisijas pienākums ir nodrošināt, ka visā ES konsekventi piemēro un īsteno importa kontroles procedūras, tostarp nozvejas sertifikātu pārbaudes, uz risku balstītu pieeju, verifikācijas un pārkāpumu procedūras;

20.

saskaņā ar neseno vienošanos par Zivsaimniecības kontroles regulas pārskatīšanu mudina ieviest attālās elektroniskās uzraudzības pasākumus trešo valstu ūdeņos, lai apkarotu NNN zveju;

21.

sagaida, ka Komisija atbalstīs inovāciju un pētniecību, lai izstrādātu uzraudzības, izsekošanas un ģeolokācijas instrumentus kuģiem atklātā jūrā, atbalstot tādu starptautisku iniciatīvu īstenošanu, kuru mērķis ir koordinēt datu sistēmas un sniegt pilnīgus un precīzus datus un pārredzamu informāciju par zvejas kuģu atrašanās vietu, izcelsmi un darbību;

22.

atgādina Komisijai, ka ir jāsaskaņo importa kontrole visās dalībvalstīs, lai novērstu NNN zvejas produktu nonākšanu ES tirgū, un stingri mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus šajā jomā; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzlabo kontrole un izpilde, lai apkarotu piespiedu darbu gan zvejniecības, gan importēto produktu apstrādes nozarēs;

23.

atzīst, ka SJO 2012. gada Keiptaunas nolīgums, FAO 2009. gada Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, SDO 1930. gada Piespiedu darba konvencijas protokols (Nr. 29) un SDO Konvencija par darbu zvejniecībā (Nr. 188) ir svarīgi instrumenti, ar kuriem nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un palīdzēt novērst nepieņemamus darba veidus visiem zvejniekiem, jo īpaši piespiedu darbu, cilvēku tirdzniecību un citus pārkāpumus, kā arī apkarot NNN zveju; aicina dalībvalstis parakstīt un ratificēt šīs konvencijas vai pievienoties tām;

24.

aicina Komisiju palielināt informētību par cilvēktiesību aizsardzību zvejniecības nozarē; uzsver, ka konkrētu ģeogrāfisko apgabalu zivsaimniecības nozarēs ir lielāks risks, ka piespiedu darbu uzspiedīs valsts iestādes; mudina gadījumos, kad tiek konstatēts piespiedu darbs, aizliegt no tā izrietošajiem produktiem ienākt ES tirgū;

25.

prasa Komisijai veikt pasākumus nolūkā izbeigt izdevīguma karogu izmantošanu; prasa nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai par visu karogu zvejas kuģu faktiskajiem īpašniekiem; aicina Komisiju uzlabot NNN zvejā iesaistīto kuģu identifikācijas sistēmu, kā paredzēts Īstenošanas regulā (ES) 2022/1184, lai kuģa izcelsmes valsti varētu identificēt pat tad, ja nav skaidra tā karoga valsts, un lai iekļautu arī kuģus, uz kuriem konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi;

26.

atzinīgi vērtē to, ka pārskatītā Zivsaimniecības kontroles regula jo īpaši aizliedz Savienības operatoriem, tostarp faktiskajiem īpašniekiem, turēt īpašumā, ekspluatēt vai pārvaldīt kuģus, kas reģistrēti ar to valstu karogu, kurām izdota sarkanā kartīte par nesadarbošanos NNN zvejas apkarošanā;

27.

mudina dalībvalstis izveidot un uzturēt visaptverošas datubāzes, kurās vāc un reģistrē informāciju par reģistrēto kuģu faktiskajiem īpašniekiem;

28.

mudina dalībvalstis sadarboties ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu par kuģu faktiskajiem īpašniekiem savākto datu precizitāti nolūkā atvieglot politikas veidošanu un pārskatītās Zivsaimniecības kontroles regulas izpildi;

29.

mudina Komisiju ātri strādāt, lai nodrošinātu, ka sistēma pilnībā darbojas un ka dalībvalstu iestādes ir pilnībā iepazinušās ar tās izmantošanu divu gadu laikā no pārskatītās Zivsaimniecības kontroles regulas 4. panta piemērošanas dienas;

30.

aicina Komisiju garantēt pietiekamus cilvēkresursus, lai nodrošinātu minētās IT sistēmas ātrāku un efektīvāku īstenošanu dalībvalstīs;

31.

atzinīgi vērtē ar pārskatīto Zivsaimniecības kontroles regulu izveidoto jauno CATCH IT sistēmu;

32.

mudina nākamajās sistēmas iterācijās ātri iekļaut visaptverošākus riska kritērijus un datu kontrolpārbaudes, kā ieteikusi Tāljūras flotes konsultatīvā padome; uzskata, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku standartu noteikšanu, Komisijai ir jāpārliecinās, ka sistēmā piemērotais riska novērtējums ir vismaz tikpat rūpīgs kā novērtējums, ko piemēro dalībvalstīs, kurās jau ir elektroniska sistēma nozvejas sertifikātu pārbaudei; uzskata, ka starplaikā Komisijai ir jānodrošina sadarbspēja starp un valstu IT sistēmām, nepalielinot slogu uzņēmējiem;

33.

mudina Komisiju palielināt to darbinieku skaitu, kuri Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātā strādā okeānu pārvaldības un NNN zvejas jomā;

34.

mudina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ieviestas nepieciešamās procedūras, gatavojoties sistēmas juridiskajai pieņemšanai, un nodrošināt, ka sistēma pēc iespējas ātrāk ir gatava lietošanai;

35.

mudina dalībvalstis pastiprināt kontroles sistēmas, lai novērstu nelegālas zvejas produktu importu, un veikt nepieciešamos pasākumus; atzinīgi vērtē svaigu, saldētu un apstrādātu zvejas produktu pilnīgu izsekojamību, par ko panākta vienošanās jaunajā Zivsaimniecības kontroles regulā un kas varētu veicināt pārtikas nekaitīgumu ES un mudināt trešās valstis palielināt izsekojamību, lai to zvejas produkti varētu ienākt Savienības tirgū;

36.

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot visu zvejas un akvakultūras pārtikas produktu izsekojamību, lai patērētāji, pērkot šos produktus, varētu pieņemt apzinātus lēmumus; uzskata, ka gan būtu jāapsver konkrētāks un pārredzamāks marķējums gan ES, gan trešo valstu produktiem, skaidri norādot produkta ceļu no ražotāja līdz šķīvim; mudina dalībvalstis uzsākt atbilstīgas jūras velšu produktu popularizēšanas kampaņas, lai palielinātu patērētāju informētību par to, ko viņi iegādājas, un izsekojamības pasākumiem;

37.

mudina dalībvalstis ātri īstenot jauno Zivsaimniecības kontroles regulu, lai izpildītu savu juridisko pienākumu noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas pret NNN zveju, tādējādi samazinot stimulus veikt NNN zveju un novēršot jebkādus turpmākus pārkāpumus;

38.

uzsver, ka efektīvā NNN zvejas apkarošanā būtiski ir īstenot daudzpusēju sadarbību un globālu saskaņotu politiku attiecībā uz NNN zveju, tirdzniecību un okeānu pārvaldību; šajā sakarībā aicina Komisiju arī turpmāk mudināt partnerus uz rīcību, izmantojot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, savu NNN zvejas politiku un RZPO un PTO satvaru, kā arī pastiprināt sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, Japānu un citiem galvenajiem zivsaimniecības un okeānu politikas dalībniekiem, izmantojot diplomātiskos un tirdzniecības instrumentus, un mudināt citas trešās valstis pieņemt stingrus tiesību aktus un pasākumus NNN zvejas apkarošanai;

39.

atzīst, ka NNN zvejas noteikumu efektīvai izpildei ir vajadzīga dalībvalstu sadarbība un koordinēta pieeja ES līmenī; mudina Komisiju kopā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru pastiprināt koordinācijas centienus apkarot NNN zveju, dalīties paraugpraksē un saskaņot noteikumu izpildes pasākumus visās dalībvalstīs;

40.

atzīst, ka cīņā pret NNN zveju ir svarīgi veicināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrības ieinteresētajām personām; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt ieinteresētās personas, lai pēc iespējas labāk īstenotu NNN zvejas regulu; aicina Komisiju sadarboties ar šīm ieinteresētajām personām, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejas praksi un nodrošinātu, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek uzklausīti skarto kopienu viedokļi;

41.

aicina ES izveidot visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzības programmu, lai mudinātu personas, kurām ir zināšanas par NNN zvejas darbībām, nākt klajā ar būtisku informāciju; uzsver, ka šādā programmā būtu jāiekļauj tiesiskās garantijas, anonimitāte un stimuli trauksmes cēlējiem ziņot par pārkāpumiem, nebaidoties no atriebības;

42.

aicina dalībvalstis veicināt godīgas tirdzniecības praksi zivsaimniecības nozarē, lai panāktu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES zivsaimniecības produktiem un trešo valstu zivsaimniecības produktiem; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja īstenot tirdzniecības pasākumus, kuros ņemti vērā importēto produktu vidiskie un darba standarti;

43.

aicina Komisiju un dalībvalstis atturēties no preferenciālas tirgus piekļuves piešķiršanas tām valstīm, kas saistītas ar NNN zvejas praksi un nopietniem darba tiesību pārkāpumiem, tostarp piespiedu darbu; uzskata, ka ES būtu jācenšas izveidot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES ražotiem jūras velšu produktiem un trešās valstīs ražotiem jūras velšu produktiem; uzskata, ka, konkrēti, autonomais tarifu kvotu instruments, kas ir neaizstājams, lai nodrošinātu Savienības apstrādes nozares konkurētspēju un novērstu kaitējumu Savienības zvejas produktiem, garantējot šai nozarei zvejas produktu piegādi pienācīgā daudzumā, būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad zvejas produktu piegāde ES tirgiem ir nepietiekama, un ka to nevajadzētu izmantot, lai importētu NNN zvejā iegūtus produktus vai izdarītu spiedienu uz ES ražoto preču cenām;

44.

mudina Komisiju nodrošināt sarkanās un dzeltenās kartītes sistēmas konsekventu un stingru īstenošanu, neņemot vērā valsts lielumu vai ekonomisko un komerciālo ietekmi; šajā sakarībā, kā prasīts Eiropas Parlamenta rezolūcijā “Ķīnas zvejniecības darbību radītās sekas ES zvejniecībai un turpmākā rīcība” (A9–0282/2023), aicina Komisiju izvērtēt visas Ķīnas iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot NNN zveju, un, pamatojoties uz šiem novērtējumiem veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar NNN zvejas regulu;

45.

uzsver, ka pieejamās NNN zvejas datubāzes ir nepārredzamas, t. i., nav zināmi kuģu nosaukumi, izcelsme vai īpašumtiesības, kas izraisa ienākumu zudumu, jo īpaši nabadzīgajās valstīs; uzsver, ka starptautiskajām struktūrām, kas iesaistītas cīņā pret NNN zveju, būtu jākoordinē NNN zvejas kontroles darbības ar kopīgām elektroniskām datubāzēm, skaidrām stratēģijām un strukturētiem plāniem, kas starptautiskā līmenī panāk pēc iespējas mazāku NNN zvejas prakses apmēru;

46.

mudina dalībvalstis uzlabot regulāru un savlaicīgu informācijas apmaiņu, tostarp par noraidītiem sūtījumiem, kas var ļaut iestādēm labāk piemērot tiesību aktus un nodrošināt to izpildi; uzsver, ka šajā ziņā var palīdzēt Nolīgums par ostas valsts pasākumiem;

47.

norāda, ka RZPO ir izrādījušās noderīgas cīņā pret nelegālu zveju; aicina Komisiju aktīvi veicināt atbilstīgāku RZPO izveidi; mudina dalībvalstis veicināt FAO un attiecīgo RZPO iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot NNN zvejas darbības, un apmainīties ar informāciju par zvejas kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veic šādas darbības;

48.

uzsver, ka daudzpusējas nozvejas dokumentēšanas sistēmas, kuras ir izstrādājušas un par kurām vienojušās RZPO līgumslēdzējas puses un sadarbīgās puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un kuras paredz, ka kritiski svarīga informācija par sūtījumu ir jāreģistrē un jānodod visā piegādes ķēdē, ir izrādījušās efektīvi instrumenti izsekojamības uzlabošanai un veicina cīņu pret NNN zveju;

49.

atgādina par mērķiem līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % okeānu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pirms 2030. gada ir ieviesti efektīvi pasākumi, un nodrošināt, ka NNN zvejas regula tiek pilnībā īstenota;

50.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(3) OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0366.

(5) Informatīvais apskats “Energy poverty in the IUU”, Eiropas Parlaments, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, 2022. gada 14. oktobris, https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2022/733583/EPRS_BRI(2017)614598_EN.pdf ; Temple, Andrew J. et al., Illegal, unregulated and unreported fishing impacts: A systematic review of evidence and proposed future agenda, Marine Policy, Volume 139, 2022, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0308597X2200080X ; Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums 20/2022.