P9_TA(2024)0040

Īstenošanas ziņojums par Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem

Eiropas Parlamenta 2024. gada 18. janvāra rezolūcija par Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem īstenošanu (2023/2081(INI))

(C/2024/5729)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 169. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (4),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (7),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Regulu (ES) 2021/522, ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (8),

—	ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 20. maija darba dokumentu “Kopsavilkums par Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem novērtējumu attiecībā uz uzturvielu aprakstiem un veselīguma norādēm par augiem un to preparātiem un par vispārējo tiesisko regulējumu to izmantošanai pārtikas produktos” (SWD(2020)0096),

—	ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2021. gada 15. decembra zinātnisko atzinumu “Pārtikas cukuru augstākā pieļaujamā deva” (10),

—	ņemot vērā PVO 2022. gada publikāciju “Uzturvērtības marķējums: politikas kopsavilkums” (11),

—	ņemot vērā PVO 2019. gada publikāciju “Vadošie principi un satvara rokasgrāmata par marķējumu iepakojuma priekšpusē veselīga uztura veicināšanai” (12);

—	ņemot vērā ANO trešo ilgtspējīgas attīstības mērķi “nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”,

—	ņemot vērā UNICEF 2013. gada decembra publikāciju “Bērnu tiesības ietekmes novērtējumos: rokasgrāmata par bērnu tiesību integrēšanu ietekmes novērtējumos un rīcību attiecībā uz bērniem” (13);

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0416/2023),

tā kā Regula (EK) Nr. 1924/2006 (Uzturvērtības un veselīguma norāžu regula jeb NHCR) tika ieviesta ar mērķi nodrošināt visaugstāko iespējamo patērētāju aizsardzības līmeni un atvieglot izvēli patērētājiem; tā kā NHCR attiecas uz brīvprātīgām uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem visu veidu komerciālajā saziņā, kas ietver marķējumu un reklāmu, kā arī saziņā ar veselības aprūpes speciālistiem (14); tā kā Komisija apstiprina veselīguma norādes, kuru pamatā ir zinātniski pierādījumi un kuras ir saprotamas patērētājiem, pēc tam, kad EFSA ir veikusi šo norāžu zinātnisku novērtējumu;

tā kā norādes var iedalīt kategorijās kā “funkcionālas veselīguma norādes”, “riska samazināšanas norādes” vai “norādes attiecībā uz bērna attīstību”; tā kā 2023. gada jūlijā lietošanai ES tika apstiprinātas 269 veselīguma norādes; tā kā norādes attiecībā uz bērna attīstību un veselību pārtikas produktu marķējumā var atļaut saskaņā ar NHCR noteiktajām procedūrām un prasībām;

tā kā vismaz 18 % jauno produktu, kas ienāk ES pārtikas un dzērienu tirgū, ir uzturvērtības vai veselīguma norādes, un šādas norādes ir aptuveni vienai ceturtdaļai no visiem ES tirgū esošajiem pārtikas produktiem (15); tā kā saskaņā ar NHCR 10. apsvērumā sniegto skaidrojumu patērētāji var uzskatīt, ka pārtikas produktiem, kuru tirdzniecību veicina ar norādēm, ir uzturvērtības, fizioloģiskas vai citas priekšrocības attiecībā uz veselību, salīdzinot ar līdzīgiem vai citiem produktiem bez šādām pievienotām uzturvielām, un tas var mudināt patērētājus izdarīt izvēli, no kuras tieši ir atkarīgs atsevišķu uzturvielu vai citu vielu kopējais patēriņš, kas būtu pretrunā zinātnes atziņām;

D.	tā kā saskaņā ar NHCR 13. panta 3. punktu Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 31. janvārim bija jāpieņem Kopienas atļauto norāžu saraksts;

tā kā uzturvērtības vai veselīguma norāžu izmantošana ietekmē patērētāju pārtikas izvēli, kā arī citus raksturlielumus, piemēram, cenu, zīmolu, krāsu un iepakojuma veidu; tā kā veselīguma norādēm, jo īpaši riska samazināšanas norādēm, ir lielāka ietekme uz patērētāju attieksmi nekā uzturvērtības norādēm (16); tā kā patērētāju izpratni par uzturvērtības un veselīguma norādēm ietekmē dažādi faktori, tostarp zināšanas par uzturvērtību un izglītības līmenis, un tas būtu jāņem vērā, lai tādējādi atvieglotu pāreju uz veselīgāku uzturu un stimulētu pārtikas sastāva pārveidošanu; tā kā informācijas sniegšana, izglītošana un izpratnes veicināšanas kampaņas vien tomēr nav pietiekamas, lai panāktu nepieciešamās pārmaiņas virzībā uz ilgtspējīgāku un veselīgāku patērētāju izvēli, jo to var ietekmēt citi svarīgi pārtikas vides elementi, piemēram, cenas pieņemamība, tirgvedība un pieejamība;

tā kā NHCR paredzēja pilnvaras Komisijai līdz 2009. gada 19. janvārim noteikt uzturvielu aprakstus pārtikas produktiem un konkrētām pārtikas produktu kategorijām; tā kā uzturvielu apraksti praksē vēl nav noteikti; tā kā Komisija 2020. gada novērtējuma ziņojumā par NHCR atkārtoti apstiprināja nepieciešamību izstrādāt uzturvielu aprakstus kā instrumentu, lai aizsargātu patērētājus pret ietekmi, ko var radīt pārtikas produkti ar veselīguma norādēm un zemu uzturvērtību; tā kā stratēģijā “No lauka līdz galdam” atkārtoti apstiprināts, ka būtu jānosaka uzturvielu apraksti, lai ierobežotu neveselīgas pārtikas tirdzniecību un veicināšanu, izmantojot uzturvērtības un veselīguma norādes;

tā kā Parlaments 2021. gada rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” sevišķi atzinīgi novērtēja paziņojumu par tiesību akta priekšlikumu par uzturvielu aprakstu noteikšanu, lai aizliegtu izmantot uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ar augstu tauku, cukura un/vai sāls saturu vai kopumā neveselīgiem pārtikas produktiem, un aicināja pievērst īpašu uzmanību bērniem paredzētai pārtikai un citai īpašiem nolūkiem paredzētai pārtikai;

H.	tā kā patērētājus joprojām ietekmē pozitīvas uzturvērtības vai veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls vai cukura saturu, kas nav saderīgas ar mērķi nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

tā kā svara problēmas un aptaukošanās strauji pieaug lielākajā daļā dalībvalstu un vairāk nekā pusei pieaugušo Eiropā un katram trešajam bērnam ir liekais svars vai aptaukošanās problēma (17); tā kā bērnu liekais svars un aptaukošanās palielina globālās sabiedrības veselības problēmas; tā kā ir pietiekami pierādījumi tam, ka bērnu aptaukošanos ietekmē tādu pārtikas produktu tirdzniecība, kuros ir augsts tauku, sāls un cukura saturs, tomēr bērni joprojām ir pakļauti augstam šādas tirdzniecības līmenim, kur tiek izmantotas spēcīgas un pārliecinošas metodes, tostarp arvien vairāk izmantojot digitālos līdzekļus;

tā kā neveselīgs uzturs, kurā ir augsts sāls, cukura un tauku, tostarp piesātināto tauku un transtauku, līmenis ir galvenais slimību un mirstības riska faktors Eiropā un saskaņā ar PVO datiem ik gadu izraisa 8 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu; tā kā 2017. gadā katrs piektais nāves gadījums bija saistīts ar neveselīgu uzturu, galvenokārt sirds un asinsvadu slimību un vēža dēļ; tā kā lielāka uzmanība ir jāpievērš slimību profilaksei;

K.	tā kā 2022. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas spēju stiprināšanu cīņai pret vēzi — ceļā uz visaptverošu un koordinētu stratēģiju (18) Parlaments uzsvēra veselīga uztura nozīmi vēža izplatības profilaksē un ierobežošanā;

tā kā EFSA nevarēja noteikt “drošu līmeni” brīvam un pievienotam cukuram, jo “palielinās nelabvēlīgas ietekmes uz veselību (reaģēšanas) risks visos novērotajos patēriņa (devu) līmeņos pastāvīgā (lineārā) veidā, t. i., jo lielāks patēriņš, jo lielāks ir nelabvēlīgās ietekmes risks” (19); tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra saldinātāju aspartāmu ir klasificējusi kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem; tā kā PVO veikts sistemātisks pārskats liecina, ka saldinātāji, kas nav cukurs, varētu būt saistīti ar palielinātu 2. tipa diabēta risku, sirds un asinsvadu slimībām, mirstību no jebkāda cēloņa un palielinātu ķermeņa svaru; tā kā veselīgāks uzturs, kas ietver augu izcelsmes pārtikas, piemēram, svaigu augļu un dārzeņu, pilngraudu un pākšaugu, patēriņa pieaugumu un izvairīšanos no gaļas un ultrapārstrādātu produktu pārmērīga patēriņa, veicina veselības uzlabošanos, samazina mirstību no neinfekcijas slimībām, kas saistītas ar uzturu, un sniedz labumu videi;

tā kā efektīvi informācijas instrumenti, piemēram, uzturvērtības marķējums iepakojuma priekšpusē, palīdz pilsoņiem izvēlēties veselīgāku pārtiku un izvairīties patērēt neveselīgu pārtiku ar augstu sāls, tauku un cukura saturu; tā kā Parlaments šāda marķējuma pieņemšanu atbalstīja 2021. gada 20. oktobra patstāvīgajā rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kurā tas aicināja Komisiju nodrošināt obligāta un saskaņota ES uzturvērtības marķējuma iepakojuma priekšpusē izstrādi, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un pierādītu patērētāju izpratni, lai atbalstītu precīzas informācijas sniegšanu par pārtiku un veselīgākām alternatīvām;

tā kā Komisija 2012. gadā izveidoja “atlikto” veselīguma norāžu sarakstu, iekļaujot tajā 2 078 veselīguma norādes, kas saistītas ar augu izcelsmes vielām, galvenokārt tādēļ, ka trūka intervences pētījumu par ietekmi uz cilvēkiem, kā rezultātā 2010. gadā tika apturēta EFSA novērtējuma un apstiprināšanas procedūra; tā kā “atliktās” veselīguma norādes – gan tās, kas novērtētas negatīvi, gan arī tās, kas vēl nav pārbaudītas, – joprojām var izmantot ES tirgū saskaņā ar NHCR paredzētajiem pārejas pasākumiem, līdz tiks pieņemts lēmums par “atlikto” norāžu sarakstu;

tā kā 2020. gadā Komisija novērtējuma ziņojumā par NHCR secināja, ka patērētāji joprojām saskaras ar tādām augu izcelsmes vielu veselīguma norādēm, kurām ir atšķirīgs zinātniskā novērtējuma līmenis, tostarp nepamatotām veselīguma norādēm, par kurām patērētāji varētu uzskatīt, ka norādītā labvēlīgā ietekme ir zinātniski izvērtēta, lai gan tas tā nav;

P.	tā kā augu izcelsmes vielu drošuma regulējuma lielāka koordinācija varētu palīdzēt uzlabot patērētāju aizsardzību;

tā kā tiesību akti par augu izcelsmes vielām pārtikā un uztura bagātinātājos nav saskaņoti ES līmenī; tā kā dalībvalstīm ir vai nu pozitīvi tādu augu izcelsmes vielu saraksti, ko atļauts izmantot pārtikā, vai negatīvi šādu vielu saraksti, vai arī šādu sarakstu nav vispār; tā kā augu izcelsmes vielu klasifikācija saistībā ar pārtiku vai zālēm ir katras dalībvalsts kompetencē; tā kā zāļu mērķis ir ārstēt vai profilaktiski nepieļaut cilvēku slimības un uztura bagātinātāji ir paredzēti patērētājiem, kuriem nav neatliekamu medicīnisku vajadzību; tā kā tāpēc ir svarīgi saglabāt skaidru atšķirību starp pārtiku un zālēm;

tā kā augu izcelsmes zālēm pirms to laišanas ES tirgū ir jāveic atļaujas piešķiršanas procedūras, kas prasa pierādīt produktu drošumu un iedarbīgumu un izpildīt papildu juridiskās prasības tādās jomās kā kvalitātes novērtējumi, farmakovigilance un atbilstība labai ražošanas praksei; tā kā attiecībā uz augu izcelsmes zālēm, kas ir droši lietotas 30 gadus, tostarp 15 gadus ES, var izmantot vienkāršotu reģistrācijas procedūru tradicionālajām augu izcelsmes zālēm, kuras ietvaros produkta drošuma un iedarbīguma pamatošanai tiek pieņemti dati par tradicionālo lietošanu;

S.	tā kā NHCR izpildes panākšana attiecībā uz norādēm par augu izcelsmes vielām ir būtiski aizkavējusies; tā kā NHCR mērķis nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni prasa ātru Komisijas rīcību, lai pilnībā īstenotu vai pārskatītu NHCR, jo dažos aspektos tā neatbilst paredzētajam mērķim;

tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par NHCR īstenošanu savā jurisdikcijā; tā kā dalībvalstīm ir pienākums piemērot savstarpējas atzīšanas principu; tā kā dalībvalstu atšķirīgas interpretācijas un īstenošanas dēļ atšķiras izpildes panākšanas darbības pēc norāžu nepareizas izmantošanas – no ieteikumiem par norāžu pielāgošanu līdz soda sankcijām par to neatbilstīgu izmantošanu;

tā kā sociālie mediji būtiski veicina pārtikas produktu un uztura bagātinātāju reklāmu un pārdošanu, taču apmērs, kādā NHCR reglamentē ar veselību saistītu saziņu par pārtikas produktiem tiešsaistē, joprojām ir neskaidrs; tā kā ietekmētāju vai slavenību komunikācija sociālajos medijos ne vienmēr ir nepārprotami komerciāla vai nekomerciāla (20) un var novest pie nepārbaudītu nepatiesu un maldinošu norāžu sniegšanas par pārtikas produktiem, piemēram, attiecībā uz olbaltumvielu un citu piedevu reklāmu, lai veicinātu muskuļu augšanu,

norāda, ka NHCR galvenais mērķis ir nodrošināt, ka norādes uz pārtikas produktiem ir balstītas uz vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem un ka var sagaidīt, ka vidusmēra patērētājs tās sapratīs; uzsver, ka faktiski joprojām tiek ziņots par maldinošām norādēm, tirgojot pārtikas produktus gan tiešsaistē, gan arī bezsaistē;

norāda uz patērētāju pieaugošo interesi par pārtikas produktu informāciju (21); uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka marķējumā norādītā informācija par pārtikas produktu uzturvērtību vai veselīgumu, kas tiek izmantota noformējumā, tirdzniecībā un reklāmā, ir precīza, zinātniski pamatota un jēgpilna; prasa regulāri atjaunināt uz pārtikas produktiem atļauto uzturvērtības un veselīguma norāžu sarakstu, ņemot vērā zinātnes attīstību pārtikas un uztura jomā;

uzsver, ka ir jānodrošina veselīguma norāžu atbilstība ES veselības politikai un prioritātēm; atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir Komisijas rīcības brīvība, lai neatļautu izmantot norādes, ja tās var sniegt pretrunīgu un maldinošu vēstījumu patērētājiem (22);

Uzturvielu apraksti veselības norāžu novērtējumos

atgādina, ka saskaņā ar NHCR 4. pantu Komisijai līdz 2009. gada 19. janvārim bija jāizveido uzturvielu apraksti, lai ierobežotu uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošanu uz pārtikas produktiem ar augstu tauku, cukura un/vai sāls saturu; pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikums par uzturvielu aprakstiem vēl nav iesniegts, lai gan tika plānots to iesniegt 2022. gadā, pārskatot ES tiesību aktus par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem; uzstāj, ka uzturvielu aprakstu noteikšana ar īpašām uzturvielu robežvērtībām veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanai saskaņā ar NHCR 4. pantu joprojām ir lietderīga un nepieciešama, lai sasniegtu NHCR mērķus;

atgādina, ka norādēm nevajadzētu maldināt patērētājus par produkta patieso uzturvērtību; uzsver, ka, ja nav uzturvielu apraksta, norādēs var uzsvērt kopumā neveselīga produkta pozitīvu aspektu, kas pārsniedz konkrētu uzturvielu, piemēram, tauku, cukura un sāls, robežvērtības; norāda, ka daudzi pārtikas produkti, tostarp daži, kas tiek tirgoti kā bērniem paredzēti produkti, joprojām tiek apzīmēti ar veselīguma un uzturvērtības norādēm, neraugoties uz to, ka tiem ir augsts bažas raisošu uzturvielu līmenis; uzsver, ka ir jāizstrādā īpaši uzturvielu apraksti, kā paredzēts NHCR 4. pantā un saskaņā ar NHCR mērķiem, lai ierobežotu uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošanu pārtikas produktiem ar augstu tauku, cukura un/vai sāls saturu; uzsver, ka turpmākie uzturvielu profili, kuru pamatā vajadzētu būt pārliecinošiem un neatkarīgiem zinātniskiem pierādījumiem, varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu, veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas produktu izvēli;

pauž nožēlu par sistemātiskas un uz pierādījumiem balstītas pieejas trūkumu tādas pārtikas vides radīšanā, kas palīdz patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un veicina pāreju uz veselīgāku uzturu, tostarp augu izcelsmes pārtikas, piemēram, svaigu augļu un dārzeņu, pilngraudu un pākšaugu, lielāku patēriņu; uzskata, ka papildus pareizai NHCR īstenošanai Komisijai un dalībvalstīm būtu vairāk jāinvestē pārtikas un uztura izglītībā, piemēram, informācijas kampaņās, izmantojot dažādas programmas, tostarp programmu “ES — veselībai”, jo īpaši atbalstot pasākumus skolās, lai bērnus un pusaudžus mācītu par veselīgu un līdzsvarotu uzturu; uzsver sociālo faktoru ietekmi uz patērētāju lietotprasmi attiecībā uz norādēm uz pārtikas produktiem; norāda, ka ar informācijas, izglītošanas un izpratnes veicināšanas kampaņām vien nepietiek, lai nodrošinātu apzinātu patērētāju izvēli, un tās ir jāpapildina ar politiku, kas uzlabo pārtikas vidi;

Patērētāju informēšana

uzsver, ka patērētāji mēdz pārmērīgi lietot pārtikas produktus ar norādēm par veselības veicināšanu — tas ir tā dēvētais “oreola efekts”; atbalsta gan minimālās, gan maksimālās lietošanas robežvērtības iekļaušanu produkta marķējumā visiem pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem ar veselīguma norādēm, kā arī ieteikumu pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, jo īpaši, lai izvairītos no iespējamas nelabvēlīgas mijiedarbības ar konkrētu ārstēšanas režīmu un nepieļautu potenciālus ēšanas traucējumus; uzsver, ka ir sagaidāms, ka informācijas asimetrija saglabāsies strauji mainīgajā pārtikas vidē, un aicina finansēt pētījumus par to, kā patērētāji izprot norādes;

pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējies priekšlikums pārskatīt Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem attiecībā uz uzturvērtības marķējumu izstrādi iepakojuma priekšpusē, jo ir pierādīts, ka tas efektīvi palīdz patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku un dzērienus; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu, veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas produktu izvēli, pēc iespējas ātrāk pieņemot obligātu un saskaņotu ES uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē, kas izstrādāts, pamatojoties uz pārliecinošiem, neatkarīgiem zinātniskiem pierādījumiem un pierādītu patērētāju izpratni; norāda, ka pētījumi liecina, ka pārtikas ietekmi uz veselību nevar izskaidrot tikai ar uzturvielu sastāvu vien, bet arī ar pārstrādes līmeni, jo īpaši ultrapārstrādātu pārtikas produktu gadījumā; tādēļ uzsver, ka informācijas par pārtikas pārstrādi iekļaušana interpretējošajās uzturvērtības etiķetēs iepakojuma priekšpusē varētu būt sabiedrības veselības un patērētāju interesēs un varētu būt efektīva, palīdzot patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku; prasa veikt regulatīvus pasākumus, lai samazinātu slogu, ko sabiedrības veselībai rada ļoti pārstrādāti pārtikas produkti;

Norāžu būtiskums

norāda, ka daudzas no ES tirgū izmantotajām norādēm attiecas uz uzturvielām, kuras uzturā trūkst ļoti nedaudziem Eiropas patērētājiem; aicina Komisiju papildus šādu norāžu zinātniskā pamatojuma pārbaudei apsvērt likumdošanas iespēju paplašināt EFSA funkcijas, iekļaujot arī šādu norāžu izmantošanas būtiskuma izvērtēšanu; stingri atbalsta to, ka EFSA turpina publicēt īpašas vadlīnijas atbilsoši tam, kā norāde tiek izmantota;

10.

aicina Komisiju izvērtēt iespēju ierobežot atļautās uzturvērtības norādes “bez pievienota cukura” izmantošanu tādiem produktiem, kas satur saldinātājus vai augstu brīvo cukuru saturu;

11.

uzsver, ka pat tad, ja norādes uz maisījumiem zīdaiņiem ir zinātniski pamatotas, piemēram, veselīguma norāde “DHA uzņemšana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam”, to izmantošanai vajadzētu izvairīties ietekmēt zīdaiņu ēdināšanas izvēles un ierobežot uzlabojumus maisījumos zīdaiņiem (23);

12.

atbalsta iepriekšējas apspriešanās starp ražotājiem un EFSA izveidi, lai EFSA varētu paust savas vēlmes pieprasījuma iesniegšanas kontekstā, vienlaikus ievērojot EFSA neatkarības principu;

Augu izcelsmes vielas

13.

norāda, ka saskaņošanas trūkums ES līmenī attiecībā uz augu izcelsmes vielu klasificēšanu par pārtiku vai zālēm nozīmē, ka augu izcelsmes vielu vienā dalībvalstī var marķēt kā “pārtiku”, bet citā — kā “zāles”; uzsver, ka šādas neatbilstības rada problēmas ražotājiem un regulatoriem un var negatīvi ietekmēt patērētāju drošumu un labklājību, jo patērētājiem ir grūti atšķirt tradicionālās augu izcelsmes zāles un augu izcelsmes uztura bagātinātājus, kuru pamatā ir viena vai vairākas augu izcelsmes vielas, un tas var izraisīt pārpratumus par to lietošanu;

14.

norāda, ka ES nav pozitīva vai negatīva pārtikā un uztura bagātinātājos izmantoto augu izcelsmes vielu saraksta, kā arī nav augu izcelsmes vielu pozitīvas vai negatīvas ietekmes uz veselību visaptveroša uzskaitījuma, tādēļ dalībvalstīs rodas tiesību aktu atšķirības un tirgus sadrumstalotība un pie patērētājiem nonāk potenciāli nedroši produkti;

15.

pauž neapmierinātību par to, ka joprojām tiek apturēta norāžu par augu izcelsmes vielām novērtēšana, un uzsver, ka pastāv būtiskas juridiskas bažas par to, ka saskaņā ar NHCR pārejas pasākumiem joprojām tiek izmantotas “atliktās” norādes; uzsver, ka obligāti ir jārisina jautājums par “atlikto” norāžu attiecībā uz augu izcelsmes vielām sarakstu, sīkāk izvērtējot šīs norādes, kas ir steidzami nepieciešams pasākums patērētāju aizsardzībai, kā norādīts Komisijas 2020. gada novērtējuma ziņojumā par NHCR; pauž lielas bažas par to, ka saskaņā ar NHCR pārejas pasākumiem turpināto “atlikto” norāžu izmantošana varētu maldināt patērētājus un radīt viņiem veselības apdraudējumu, jo viņi var kļūdaini pieņemt, ka “atliktās” norādes ir zinātniski izvērtētas un risks tiek pārvaldīts;

16.

uzskata, ka ir būtiski, lai EFSA un Komisija saskaņā ar NHCR noteikumiem nekavējoties pārskatītu “atliktās” veselīguma norādes attiecībā uz augu izcelsmes vielām pārtikas produktos; aicina Komisiju noraidīt tās norādes no “atlikto” norāžu saraksta, kuras jau ir novērtētas negatīvi;

17.

mudina dalībvalstis efektīvi sadarboties, lai izveidotu koordinētu pieeju augu izcelsmes uztura bagātinātājiem, un aicina Komisiju sniegt norādījumus šai sakarā; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties izveidot ES līmeņa negatīvo sarakstu ar pārtikā izmantotām augu izcelsmes vielām, pamatojoties uz to toksiskumu vai nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kas jau ir konstatēta dalībvalstīs;

Izpildes panākšana

18.

aicina Komisiju sniegt pārskatītus norādījumus par to, kā novērst tirdzniecības praksi, kas tiek izmantota, lai apietu NHCR;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot zināšanu tīklu, kura mērķis būtu atbalstīt uzturvērtības un veselīguma norāžu darba grupu; norāda, ka šādam tīklam būtu jāpalīdz veicināt paraugprakses apmaiņa, jānovērš interpretācijas atšķirības dalībvalstu starpā, kā arī jānovērš atšķirības īstenošanā;

Veselīguma norādes saziņā tiešsaistē

20.

uzsver, ka NHCR tika pieņemta laikā, kad sociālajiem medijiem vēl nebija tik būtiska nozīme pārtikas un uztura bagātinātāju reklāmā un tirdzniecībā; pauž bažas, ka joprojām nav skaidrs, kādā mērā NHCR efektīvi reglamentē ar veselību saistītu saziņu tiešsaistē par pārtikas produktiem;

21.

pauž bažas par neatļautu un maldinošu uzturvērtības un veselīguma norāžu klātesamību tiešsaistē; uzsver nepieciešamību nodrošināt NHCR paliekošu aktualitāti tiešsaistes vidē, jo īpaši tāpēc, ka dažas neaizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni un pusaudži, var būt īpaši jutīgas pret konkrētām veselīguma norādēm un pārtikas produktu informāciju, kas tiek kopīgota sociālajos medijos, un tas rada risku viņu fiziskajai un garīgajai veselībai; uzskata, ka šai sakarā ir būtiski noteikt, kas ir komerciāla saziņa par pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem sociālajos medijos;

22.

prasa no jauna pievērst uzmanību tam, lai panāktu efektīvu ES mēroga pieeju, novēršot pārstrādātu pārtikas produktu ar augstu tauku, cukura un sāls saturu reklamēšanu un tirgvedību apraides un digitālajos medijos bērnu un pusaudžu auditorijai; aicina Komisiju apsvērt tiesību aktus, lai aizsargātu šīs neaizsargātās patērētāju grupas veselību;

23.

aicina Komisiju izstrādāt visaptverošas vadlīnijas par NHCR īstenošanu tiešsaistē; uzskata, ka minētajās vadlīnijās būtu jānosaka skaidras procedūras un standarti veselības norāžu uzraudzībai un reglamentēšanai tiešsaistē, nodrošinot šādu norāžu pareizību un pārredzamību un aizsargājot patērētāju labbūtību Digitālo pakalpojumu akta ietvaros; norāda uz dalībvalstu un tiešsaistes platformu nodrošinātāju atbildību, kā noteikts Digitālo pakalpojumu aktā, proti, vērsties pret nelikumīga satura izplatīšanu un nodrošināt patērētājiem pārredzamību attiecībā uz tiešsaistes reklāmu;

24.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot platformu paraugprakses par NHCR izpildi tiešsaistē apmaiņai un veicināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

° °

25.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(3) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(4) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(5) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(6) OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.

(7) OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.

(8) OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.

(9) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp.

(10) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, “Tolerable upper intake levels for dietary sugars” , EFSA Journal, 20. sējums, 2. izdevums, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, 2021. gada 15. decembris.

(11) Pasaules Veselības organizācija, “Nutrition labelling: policy brief” , Pasaules Veselības organizācija, Ženēva, 2022. gads.

(12) Pasaules Veselības organizācija, “Guiding principles and framework manual for front-of-pack labelling for promoting healthy diets” , Pasaules Veselības organizācija, Ženēva, 2019. gads.

(13) UNICEF, “Children’s rights in impact assessments – A guide for integrating children’s rights into impact assessments and taking action for children” , UNICEF, Ženēva, 2013. gada decembris.

(14) Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. jūlija spriedums lietā C-19/15 Verband Sozialer Wettbewerb eV pret Innova Vital GmbH, ECLI:EU:C:2016:563.

(15) Eiropas Komisija, Final Report Summary – CLYMBOL (ar veselību saistītu norāžu un simbolu loma patērētāju uzvedībā), 2017. gada 8. marts.

(16) Pichierri, M. et al., “The interplay between health claim type and individual regulatory focus in determining consumers’ intentions toward extra-virgin olive oil” , Food Research International, 136. sējums, 109467. raksts, Elsevier, 2020. gada oktobris.

(17) Pasaules Veselības organizācija, WHO European Regional Obesity Report 2022 , Pasaules Veselības organizācija, Ženēva, 2022. gads.

(18) OV C 342, 6.9.2022., 109. lpp.

(19) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, “EFSA explains draft scientific opinion on a tolerable upper intake level for dietary sugars” , Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, 2021. gads.

(20) Ashwell, M. et al., “Nature of the evidence base and strengths, challenges and recommendations in the area of nutrition and health claims: a position paper from the Academy of Nutrition Sciences” , British Journal of Nutrition, 130. sējums, 2. izdevums, 2023. gada 28. jūlijs, 221.–238. lpp.

(21) Eiropas Savienība, “Eurobarometer – Making our food fit for the future – new trends and challenges” , 2020. gada oktobris.

(22) Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 8. jūnija spriedums lietā C-296/16 Dextro Energy GmbH & Co. KG pret Eiropas Komisiju, ECLI:EU:C:2017:437.

(23) Munblit, D. et al., “Health and nutrition claims for infant formula are poorly substantiated and potentially harmful” , British Medical Journal, 369. sējums, m875 raksts, 2020. gads, un Cheung, K.Y., et al., “Health and nutrition claims for infant formula: international cross sectional survey” , British Medical Journal, 380. sējums, 8371. izdevums, 2023. gads.