European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2024/5600

30.9.2024

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 5. jūnijā iesniegusi Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – PPC Renewables Romania SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Guvernul României, Ministerul Finanțelor

(Lieta C-392/24, PPC Renewables Romania)

(C/2024/5600)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: PPC Renewables Romania SRL

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Guvernul României un Ministerul Finanțelor

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai, interpretējot [Regulas] 2021/1119 (1) 2. panta 1. un 2. punktu un 4. panta 2. punktu, tos skatot kopsakarā ar LESD 191. panta 2. punktu, kurā paredzēts dalībvalstu pārejas uz enerģētikas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, būtiskums, kā arī Savienības vides politikas svarīgums, Eiropas Savienības tiesības liedz Rumānijas valstij ieviest elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā [Fondul de Tranziție Energetică]?

2)

Vai, interpretējot Direktīvas 2018/2001 (2) 3. panta 1., 3. un 4. punktu, kuros paredzēts Eiropas Savienībai saistošs mērķrādītājs nodrošināt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 32 %, kā arī dalībvalstu pienākums nodrošināt šī īpatsvara sasniegšanu, Eiropas Savienības tiesības liedz dalībvalstij ieviest elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā?

3)

Vai, interpretējot Direktīvas 2019/944 (3) 3. panta 1. un 4. punktu, 9. panta 2. punktu, kā arī 58. panta b), c) un d) punktu, un Regulas 2019/943 (4) 3. panta b), f), g), j) un n) punktu, tos skatot kopsakarā ar LESD 101. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānodrošina elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgi un nediskriminējoši konkurences apstākļi, Eiropas Savienības tiesības liedz dalībvalstij ieviest tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā tikai noteiktām elektroenerģijas ražotāju kategorijām, atbrīvojot dažas ražotāju kategorijas no maksājuma samaksas?

4)

Vai, interpretējot LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 3. punktu, Eiropas Savienības tiesības liedz ieviest tādu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā, kas atbrīvo noteiktus elektroenerģijas ražotājus no maksājuma samaksas, tādējādi veidojot valsts atbalstu, kam ir piemērojams paziņošanas pienākums un kas piešķirts subjektiem, kuri ir atbrīvoti no šī maksājuma?

5)

Vai, interpretējot Regulas 2019/943 3. panta a), b), h) un p) punktu, un 10. panta 1., 4. un 5. punktu, tos skatot kopsakarā ar šīs regulas preambulas 22. un 23. apsvērumu, Direktīvas 2019/944 5. panta 1., 3. un 4. punktu, kā arī Regulas 2022/1854 (5) 8. pantu, kas regulē principus, kuri attiecas uz cenu veidošanu enerģijas vairumtirgū, Eiropas Savienības tiesības liedz dalībvalstij ieviest tādu papildu nodokļu pienākumu kā maksājums par elektroenerģijas ražotāju ieņēmumiem? Vai, interpretējot minētās tiesību normas, maksājums var būt uzskatāms par samērīgu, ja tajā nav ņemtas vērā faktiskās elektroenerģijas ražotāju darbības izmaksas?

6)

Vai, interpretējot Direktīvas 2019/944 5. panta 4. punktu, to skatot kopsakarā ar LESD 49. un 56. pantu un 63. panta 1. punktu, Eiropas Savienības tiesības liedz Rumānijas valstij ieviest elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā, ja nav skaidra pamatojuma un nav galīgas ietekmes uz patērētājiem?

7)

Vai, interpretējot Direktīvas 2006/112 (6) 401. pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstis nevar ieviest apgrozījuma nodokļus vai nodevas, Eiropas Savienības tiesības liedz dalībvalstij ieviest elektroenerģijas ražotājiem tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums Enerģētikas pārejas fondā?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV 2021, L 243, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV 2018, L 328, 82. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV 2019, L 158, 125. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV 2022, L 261I, 1. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, l. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5600/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)