1)

Vai VDAR 4. panta 2. punktā ietvertais formulējums “personas datu apstrāde” jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz darbību, kuras ietvaros darbinieka personas lietai tiek pievienota informācija, ko darba devējs kā izmeklēšanas iestāde ir ieguvis ar kādas savas direkcijas starpniecību tieši attiecībā uz šo darbinieku?

2)

Vai VDAR 4. panta 6. punktā minētais jēdziens “kartotēka” ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz ierēdņa vai darbinieka, kas strādā kādā darba devēja direkcijā, personas lietu, ja informāciju ir apkopojusi cita darba devēja direkcija, kurai ir izmeklēšanas iestādes statuss?

3)

Vai VDAR 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba devēja struktūrvienība var vākt un glabāt datus par to, ka darbinieks ir bijis aizdomās turētais/apsūdzētais/apsūdzētais krimināllietas iztiesāšanas stadijā kriminālprocesā, ja šo informāciju ir apkopojusi cita darba devēja struktūrvienība, kurai ir izmeklēšanas iestādes statuss?

4)

Vai “tiesības tikt aizmirstam” atbilstoši VDAR 17. panta 1. punkta a) apakšpunktam jāinterpretē tādējādi, ka darba devējam no darbinieka personas lietas jāizdzēš visi dati, ko par to apkopojusi un uzglabājusi cita direkcija, kurai ir izmeklēšanas iestādes statuss attiecībā uz tā darbinieku, un no kuriem izriet, ka darbinieks:

5)

Vai “nelikumīgi apstrādāti” personas dati saskaņā ar VDAR 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu jāinterpretē tādējādi, ka tie ietver datus, ko darba devējs ieguvis, apkopojis un uzglabājis ar citas tā struktūrvienības starpniecību, kura veic izmeklēšanas uzdevumus kriminālprocesā pret citu darba devēja struktūrvienību darbiniekiem, ja šādi dati tiek glabāti personas lietā un ir saistīti ar to, ka darbinieks ir aizdomās turētais/apsūdzētais/apsūdzētais krimināllietas iztiesāšanas stadijā noziedzīgā nodarījumā, proti:

6)

Vai “personas dati” , kā definēts 3. panta 1) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (2) (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, kas skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka runa ir par datiem, kurus darba devējs ieguvis, savācis un uzglabājis, izmantojot vienu no savām struktūrvienībām, kas kriminālprocesā veic izmeklēšanas iestādes funkcijas pret darbinieku, kurš savu dienestu pilda citā darba devēja struktūrvienībā?

7)

Vai “apstrāde” , kā definēts 3. panta 2) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, kas skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz tādu datu glabāšanu darbinieka personas lietā, kurus darba devējs ieguvis, savācis un uzglabājis, izmantojot vienu no savām struktūrvienībām, kas kriminālprocesā veic izmeklēšanas iestādes funkcijas pret darba devēju darbinieku, kurš savu dienestu pilda citā darba devēja struktūrvienībā?

8)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 9. panta 1. punkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj darba devējam apkopot un glabāt informāciju par darbinieku, kurš ir aizdomās turētais/apsūdzētais/apsūdzētais krimināllietas iztiesāšanas stadijā, ja darba devējs šo informāciju apkopojis ar tādas citas tā struktūrvienības starpniecību, kurai ir izmeklēšanas iestādes statuss kriminālprocesā pret šo darbinieku?

9)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 16. pants 2. punkts, kas skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka darba devējam no darbinieka personas lietas jāizdzēš visi dati, kurus darba devējs apkopojis un uzglabājis ar tādas citas tā struktūrvienības starpniecību, kurai ir izmeklēšanas iestādes statuss kriminālprocesā pret šo darbinieku, un kuri ir saistīti ar to, ka darbinieks:

10)

Vai Padomes Direktīvas 2000/78/EK (3) (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj darba devējam, kura struktūrvienība veic izmeklēšanas pasākumus pret citas struktūrvienības darbinieku, atteikt darbiniekam paaugstināšanu amatā tikai tādēļ, ka šis darbinieks: