European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2024/4663

9.8.2024

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums

Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija

(JOIN(2024) 10 final)

(C/2024/4663)

Ziņotājs:

Maurizio MENSI

Līdzziņotājs:

Jan PIE

Padomnieki

Alberto DAL FERRO (ziņotāja padomnieks, III grupa)

Vassilis THEODOSOPOULOS (līdzziņotāja padomnieks, I grupa)

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 27.3.2024.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

15.5.2024.

Pieņemts plenārsesijā

30.5.2024.

Plenārsesija Nr.

588

Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)

208/2/10

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju kā svarīgu soli ceļā uz Eiropas aizsardzības gatavības stiprināšanu un tādējādi tās spēju aizsargāt savus pilsoņus, teritoriju, pamatvērtības un dzīvesveidu.

1.2.

EESK uzskata, ka Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) gatavības un reaģētspējas garantēšana ir būtisks Eiropas aizsardzības gatavības pīlārs, jo EDTIB ir uzticams vietējais tādu mūsdienīgu iekārtu, programmatūru un pakalpojumu nodrošinātājs, kas mūsu bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami, lai veiktu savu uzdevumu.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē, ka uzsvars no ārkārtas pasākumiem ir pārlikts uz ilgtermiņa strukturālu reakciju, kas ir būtiski, lai atbalstītu EDTIB pielāgošanu jaunajai drošības videi. Komiteja it īpaši pauž gandarījumu, ka uzmanība ir vērsta uz vajadzību palielināt Eiropas avotu izmantojumu Eiropas vajadzību apmierināšanai. Šajā ziņā Eiropas pieprasījuma palielināšana, nostiprināšana un novirzīšana uz EDTIB ir tikpat būtiska kā EDTIB spēju palielināšana ar mērķi apmierināt šādu pieprasījumu.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka uzmanība tiek pievērsta piegādes drošībai, kas ir ļoti būtiska Eiropas aizsardzības gatavībai un ko pašlaik apdraud pārmērīga atkarība no piegādātājiem ārpus Eiropas un Eiropas līmeņa pārvaldības mehānisma trūkums krīzes laikā. Tā arī norāda, ka ierosinātais piegādes drošības režīms ietver vairākus interesantus elementus, taču tā piemērošana var būt problemātiska sakarā ar piegādes ķēžu sarežģītību un kartēšanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas iespējamo sensitivitāti un slepenību.

1.5.

Turklāt EESK uzsver, ka stratēģijas mērķu sasniegšanas nolūkā ir svarīgi izmantot partnerības ar draudzīgām valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības. Ukrainas dalība ES aizsardzības industriālajās programmās, kā arī ciešāku saišu veidošana starp EDTIB un Ukrainas DTIB radīs būtiskus stratēģiskus ieguvumus abām pusēm. Abpusēji interesējošos jautājumos vērtīga būtu arī aktīvāka koordinācija ar NATO, ja vien tiek pilnībā ievērotas visu ES dalībvalstu drošības intereses.

1.6.

Vienlaikus EESK pauž nožēlu, ka stratēģijā nav ņemta vērā sabiedrības attieksme. Tas ir būtisks trūkums, jo sabiedrības skatījums ir nozīmīgs faktors mūsu demokrātiskajā sabiedrībā un brīvajā tirgū un tādējādi svarīgs gan politikas, gan tirgus lēmumus ietekmējošs virzītājspēks saistībā ar EDTIB izaicinājumiem ilgtspējas jomā. Šī problēma ir steidzami jārisina, citstarp izmantojot koordinētu ES mēroga sabiedriskās komunikācijas kampaņu, lai cīnītos pret iesīkstējušiem, maldīgiem priekšstatiem un vairotu Eiropas sabiedrības atbalstu un izpratni par nepieciešamību aizsargāt Eiropas mieru, drošību, labklājību un vērtības, kā arī par EDTIB būtisko ieguldījumu šajā procesā.

1.7.

Šādā kontekstā EESK uzskata, ka stratēģijai piemīt daži turpmāk norādītie trūkumi. Attiecībā uz tās mērķiem maz ticams, ka galvenais tās īstenošanas instruments (EAIP jeb Eiropas Aizsardzības industrijas programma) sāks darboties pirms 2025. gada beigām. Tāpēc stratēģija ir jāpapildina ar citiem īstermiņa pasākumiem, kuru mērķis ir apmierināt neatliekamās vajadzības.

1.8.

EESK tāpēc aicina dalībvalstis pieņemt Komisijas aicinājumu izskatīt īstermiņa iespējas, kā, izmantojot pieejamos instrumentus, veicināt liela mēroga kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā, izvērst EDTIB plašā mērogā un uzsākt aizsardzības pamatprojektus.

1.9.

EESK arī uzskata, ka gan rūpnieciskā, gan stratēģiskā ziņā kritiski svarīgi ir nodrošināt, lai aizsardzības industrijai būtu pieejamas prasmes, tehnoloģija un pētniecība. Šajā nolūkā izšķiroša nozīme ir ieguldījumiem apmācībā, pētniecībā un stratēģijas izstrādē. Turklāt iepriekš minētajā kampaņā, kuras mērķis ir palielināt Eiropas sabiedrības informētību par EDTIB ieguldījumu Eiropas drošībā, labklājībā un vērtībās, jāiekļauj komponents, kas veltīts tam, lai vairotu EDTIB daudzveidību un pievilcību topošo un jauno profesionāļu vidū, kā arī palīdzētu novērst tādus šķēršļus kā civilās klauzulas augstskolu noteikumos. Varētu izpētīt arī iniciatīvas, kas veicina darbaspēka mobilitāti aizsardzības jomā, un, iespējams, iedvesmoties no programmas “Military Erasmus”.

1.10.

EESK uzsver, ka stratēģijas panākumi galvenokārt būs atkarīgi no tā, vai dalībvalstis pilnībā iesaistīsies un atzīs Eiropas pieejas pievienoto vērtību. Tāpēc tā aicina dalībvalstis nodrošināt, ka īstenošana tiek uzsākta bez nepamatotas kavēšanās un tiek atbalstīta ar piemērotiem finanšu resursiem. Šajā saistībā EESK arī pilnā mērā atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Investīciju bankai mainīt tās aizdevumu politiku un pilnībā atbalstīt aizsardzības industriju, kā arī atzinīgi vērtē precizējumus par aizsardzības pasākumu neiekļaušanu ES vides taksonomijā. Ir būtiski izveidot ciešāku saikni un sadarbību starp rūpniecību, militāro jomu, zinātni un pētniecību.

2.   Atzinuma konteksts, tostarp saistībā ar ierosināto tiesību akta priekšlikumu

2.1.

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2024. gada 5. martā iepazīstināja ar pirmo Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju un ar Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EAIP).

2.2.

Stratēģijas mērķis ir plašākā mērogā stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) gatavību un konkurētspēju, kas ir būtisks priekšnoteikums Eiropas aizsardzības gatavībai.

2.3.

Aizsardzības gatavība ir kļuvusi kritiski svarīga jaunajā drošības vidē, ko raksturo straujš reģionālo un globālo drošības draudu pieaugums, un it īpaši augstas intensitātes konvencionālā kara atgriešanās Eiropā pēc Krievijas nelikumīgā un brutālā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

2.4.

To ņemot vērā, ES un tās dalībvalstis saskaras ar diviem nozīmīgiem izaicinājumiem. Ļoti īsā laikā tām jāspēj palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas agresijai. Bez tam Eiropas Savienībai ir steidzami jātop gatavai plaša mēroga konflikta iespējamībai. Tas ir ļoti svarīgi, jo Eiropas militārie eksperti ir vairākkārt brīdinājuši, ka Krievija, kas arvien vairāk novirza resursus savam militārajam aparātam, dažu gadu laikā varētu sākt plaša mēroga hibrīduzbrukumu vai militāru uzbrukumu kādai ES dalībvalstij, un kāds Eiropas līderis nesen pauda skaidru brīdinājumu, ka Eiropa ir nonākusi “pirmskara laikmetā”.

2.5.

Lai sasniegtu šos mērķus, EDTIB uzdevums ir vienmēr būt gatavai un spējīgai nodrošināt pilnu kvalitatīvi augstāku spēju spektru, kas nepieciešams Eiropas bruņotajiem spēkiem.

2.6.

Taču pašlaik tas tā nav. Pēc trīs gadu desmitus ilgušā nepietiekamā ieguldījuma bruņojumā un ar aizsardzību saistītā apmācībā un prasmēs visā Eiropā EDTIB ražošanas spēja ir ievērojami samazinājusies. ES dalībvalstis ir pārsvarā izmantojušas savus ierobežotos aizsardzības aprīkojuma budžetus, lai nekoordinētā veidā iepirktu produktus ārpus Eiropas.

2.7.

Kopš 2022. gada februāra aizsardzības investīciju izdevumi visā ES ir strauji palielinājušies, taču tendence veikt individuālus iepirkumus no ārvalstīm ir saasinājusies. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 78 % no ES dalībvalstu veiktajiem aizsardzības iepirkumiem laikposmā no Krievijas agresijas kara sākuma līdz 2023. gada jūnijam tika veikti no piegādātājiem ārpus ES, un saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) datiem 2022. gadā tikai 18 % no kopējiem aprīkojuma izdevumiem Eiropas Savienībā radās, veicot kopīgu iepirkumu. Šāda tendence ļoti nelabvēlīgi ietekmē EDTIB, jo tādēļ tiek zaudēti ieņēmumi, ieguldījumu spējas, apjomradīti ietaupījumi, zinātība un ražošanas spējas.

2.8.

Lai risinātu šo problēmu, Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā ir izklāstīti vairāki pasākumi, kas strukturēti četros pīlāros, proti: 1) atvieglot un stimulēt dalībvalstu kopīgu plānošanu, ieguldījumus un iepirkumus no EDTIB (1); 2) atbalstīt EDTIB ražošanas un inovācijas spējas un izveidot ES piegādes drošības režīmu; 3) integrēt aizsardzības industrijas apsvērumus visās ES politikas jomās un 4) izmantot partnerības ar Ukrainu, NATO un citiem partneriem, lai atbalstītu šos mērķus.

2.9.

Stratēģijā atzīts, ka EAIP pieejamie resursi (1,5 miljardi EUR) saskaņā ar pašreizējo ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir pietiekami tikai darbībai nelielā mērogā un ka tie īstermiņā būtu jāpapildina ar citiem svarīgiem līdzekļiem un finansējuma avotiem. Pēc 2027. gada ļoti būtiska nozīme būs vērienīgam finansējumam nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

2.10.

Stratēģijā ir izvirzīti nesaistoši vidēja termiņa mērķi attiecībā uz ES iekšējās aizsardzības ražojumu tirdzniecības daļu kopējā ES aizsardzības tirgū.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju kā svarīgu soli ceļā uz Eiropas aizsardzības gatavības stiprināšanu un tādējādi tās spēju aizsargāt savus pilsoņus, teritoriju, pamatvērtības un dzīvesveidu. Tā ir visu ES dalībvalstu ārkārtīgi svarīga interešu joma.

3.2.

EESK uzskata arī, ka EDTIB gatavības un reaģētspējas nodrošināšana ir ļoti nozīmīgs Eiropas aizsardzības gatavības pīlārs.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē, ka uzsvars no ārkārtas pasākumiem ir pārlikts uz ilgtermiņa strukturālu reakciju, kas ir būtiski, lai atbalstītu EDTIB pielāgošanu jaunajai drošības videi.

3.4.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā ES kompetenci aizsardzības jomā, stratēģijā ir aptvertas galvenās minētā jautājuma dimensijas, tostarp pieprasījuma konsolidācija, atbalsts industrijai – arī pētniecībai, izstrādei, attīstībai un inovācijai –, piegādes drošība, aizsardzības gatavības iekļaušana ES politikā un partnerattiecības, un tajā ir paredzēta stabila sistēma un instrumenti turpmākai Eiropas sadarbības stimulēšanai.

3.5.

EESK īpaši pauž gandarījumu, ka uzmanība ir vērsta uz vajadzību palielināt Eiropas avotu izmantojumu Eiropas vajadzību apmierināšanai. Šajā ziņā Eiropas pieprasījuma palielināšana, nostiprināšana un virzīšana uz EDTIB ir tikpat būtiska kā EDTIB spēju palielināšana ar mērķi apmierināt šādu pieprasījumu.

3.6.

Stratēģijā noteiktie vidēja termiņa mērķrādītāji ir svarīgs progresa rādītājs, un tie ir nepieciešami turpmākā darba novērtēšanai un potenciālai pielāgošanai. Taču EESK pauž nožēlu, ka mērķrādītāji nav saistoši, un uzskata, ka tie ir noteikti pārāk zemu un ir pārāk lēni, ņemot vērā attiecīgo apdraudējumu drošībai. Saskaņā ar pašas industrijas veiktajām aplēsēm, lai izveidotu jaunajai drošības videi piemērotu EDTIB, 80 % no Eiropas aizsardzības pirkumu budžeta ir jāiegulda Eiropā. Tāpēc EESK uzskata, ka tas būtu jānosaka kā mērķrādītājs un ka Eiropas Savienībai būtu jācenšas to sasniegt steidzami un ne vēlāk kā līdz 2040. gadam.

3.7.

EESK aicina dalībvalstis, kā arī Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šie mērķrādītāji nepaliek tikai ieceru līmenī, bet gan tiek pilnībā īstenoti. Tas arī palīdzēs izvairīties no izšķērdīgas sadrumstalotības un dublēšanās un ļaus efektīvāk sadalīt ierobežotos resursus.

3.8.

Aizsardzības industrijas apsvērumu integrēšana ES politikā ir svarīgs šā mērķa sasniegšanu veicinošs faktors. Īpaši nozīmīgs ir Komisijas skaidrais vēstījums par EDTIB būtisko ieguldījumu noturībā un drošībā un par nepieciešamību šo ieguldījumu atspoguļot nozares piekļuvē finansējumam. EESK arī pilnā mērā atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Investīciju bankai mainīt tās aizdevumu politiku un pilnībā atbalstīt aizsardzības nozari, kā arī atzinīgi vērtē precizējumus par aizsardzības pasākumu neiekļaušanu ES vides taksonomijā.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka stratēģijā ir pievērsta uzmanība piegādes drošībai, kritiski svarīgām izejvielām, mikroshēmām un kompetencēm, kas ir kritiski svarīgi aizsardzības gatavībai. Eiropā piegādes drošību pašlaik apdraud pārmērīga paļaušanās uz piegādātājiem ārpus Eiropas un ES līmeņa pārvaldības mehānisma trūkums krīžu laikā. Ierosinātais piegādes drošības režīms ietver vairākus interesantus elementus, piemēram, atšķirību starp dažādu veidu krīzēm un diferencētus pasākumus, kā arī iespējamu atbalstu stratēģiskai pamatkomponentu uzkrāšanai. Būtiski uzlabot piegādes drošību varētu arī citi noteikumi, piemēram, spēkā esošo pamatlīgumu atvēršana krīzes laikā. Tajā pašā laikā šāda režīma īstenošana varētu būt sarežģīta. Aizsardzības piegādes ķēžu sarežģītības dēļ visaptveroša kartēšana un uzraudzība kļūtu resursu ziņā ietilpīga un sarežģīta, it īpaši attiecībā uz elementiem, kas atrodas ārpus Savienības. Vēl viena problēma var būt nepieciešamās informācijas iespējamā sensitivitāte un slepenība. Izmantojot galvenokārt publiski pieejamu informāciju un brīvprātīgus informācijas pieprasījumus, šīs grūtības var mazināt, bet tas var arī mazināt informācijas precizitāti, derīgumu, atbilstību un pilnīgumu.

3.10.

Turklāt EESK uzsver, ka stratēģijas mērķu sasniegšanas nolūkā ir svarīgi izmantot partnerības ar draudzīgām valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības. Ukrainas dalība ES aizsardzības industriālajās programmās, kā arī ciešāku saišu veicināšana starp EDTIB un Ukrainas DTIB radīs būtiskus stratēģiskus ieguvumus abām pusēm gan kara laikā, gan pēc tā, tostarp ņemot vērā iespējamo Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai. Abpusēji interesējošos jautājumos vērtīga būtu arī aktīvāka koordinācija ar NATO, ja vien tiek pilnībā ievērotas visu ES dalībvalstu drošības intereses.

3.11.

Vienlaikus EESK pauž nožēlu, ka stratēģijā nav konkrēti ņemts vērā sabiedrības skatījums. Tas ir būtisks trūkums, jo sabiedrības skatījums ir nozīmīgs faktors mūsu demokrātiskajā sabiedrībā un brīvajā tirgū un tādējādi svarīgs gan politikas, gan tirgus lēmumus ietekmējošs virzītājspēks saistībā ar EDTIB izaicinājumiem ilgtspējas jomā. Konkrētāk, ļoti daudz Eiropas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka aizsardzības industrija ir “ilgtnespējīga” un izšķērdē sociālos izdevumus, un tāpēc nav pelnījusi atbalstu; šādā skatījumā nav pienācīgi ņemts vērā ne aizsardzības būtiskais ieguldījums sabiedrības drošības labā, ne abpusēji izdevīgā savstarpējā progresa sekmēšana starp civilajām un aizsardzības tehnoloģijām un inovāciju. Šos maldīgos priekšstatus var saasināt ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās mūsu sabiedrībā un politiskajos procesos; tā ir daļa no hibrīdkampaņām, ko īsteno ļaunprātīgi dalībnieki, it īpaši Krievija. Šis negatīvais aizsardzības nozares tēls EDTIB rada vērā ņemamas problēmas attiecībā uz piekļuvi ne tikai finansējumam, bet arī apdrošināšanai, enerģijai, iekārtām un prasmēm. Šī problēma ir steidzami jārisina, citstarp izmantojot koordinētu ES mēroga sabiedriskās komunikācijas kampaņu, lai cīnītos pret iesīkstējušiem, maldīgiem priekšstatiem un vairotu Eiropas sabiedrības atbalstu un izpratni par nepieciešamību aizsargāt Eiropas mieru, drošību, labklājību un vērtības, kā arī par EDTIB būtisko ieguldījumu šajā procesā. Politisko līderu pienākums ir atgādināt mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības iedzīvotājiem, ka miers un brīvība nav par velti un ir jāaizstāv. Vienlaikus, lai no hibrīddraudiem aizsargātu EDTIB, būtu jāizmanto arī ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopa, kas paredzēta Stratēģiskajā kompasā.

3.12.

Kopumā EESK pauž atzinību par to, ka stratēģijā ir atzīts ārkārtējais izaicinājums, ko Eiropai rada Krievijas agresija. Tajā pašā laikā Eiropa saskaras arī ar citiem nozīmīgiem riskiem, piemēram, pašreizējiem un nākotnē iespējamiem konfliktiem Eiropas kaimiņvalstīs un tālākos reģionos, kā arī varbūtēju tās galvenā sabiedrotā attālināšanos. Stratēģija top laikā, kad šīs problēmas ir kļuvušas neatliekamas un ir steidzami jārisina ilgi apspriestā nepieciešamība Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību. Tāpēc stratēģijas patiesais kritērijs būs tas, vai tā spēs tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

3.13.

To ņemot vērā, EESK uzskata, ka stratēģijai ir daži turpmāk norādītie trūkumi. Attiecībā uz tās mērķiem maz ticams, ka galvenais tās īstenošanas instruments (EAIP jeb Eiropas Aizsardzības industrijas programma) sāks darboties pirms 2025. gada beigām. Šajā termiņā nav iespējams apmierināt Ukrainas steidzamās vajadzības un novērst dalībvalstu īstermiņa spēju trūkumu, uz ko ir nekavējoties jāreaģē. Tāpēc stratēģija ir jāpapildina ar citiem īstermiņa pasākumiem, kuru mērķis ir apmierināt tūlītējās vajadzības.

3.14.

EESK uzsver arī, ka, lai gan Komisija un Augstais pārstāvis ar stratēģijas starpniecību ziņo par paradigmas maiņu ES pieejā aizsardzības industrijai, pati stratēģija nenodrošinās Eiropai nepieciešamo industriālo bāzi, kas gatava kara apstākļiem. Faktiski dalībvalstīm ir resursi un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai mainītu aizsardzības iepirkuma tendences, sadarbotos spēju veidošanas programmu jomā un stingri formulētu viedokli par aizsardzību kā drošības garantiju. Komisija var mudināt dalībvalstis uz rīcību šajos virzienos un radīt stimulus to darīt, taču pašlaik pieejamie stimuli ir ierobežoti un finansējums ir galu galā atkarīgs arī no dalībvalstu vēlmes rīkoties.

3.15.

EESK uzsver, ka jau gadu desmitiem pastāv milzīga plaisa starp dalībvalstu retoriku un rīcību visdažādākajos ar aizsardzību saistītos jautājumos, sākot no militāro prasību un sadarbības projektu saskaņošanas līdz tam, ka dalībvalstis ilgstoši izslēdz aizsardzību no daudzu valsts pensiju fondu ieguldījumu politikas, un tie ir tikai daži piemēri. Svarīgi ir tas, ka aizsardzība dalībvalstīs bieži tikusi uzskatīta par sekundāru jautājumu, nevis par būtisku prioritāti. Turklāt aizsardzības budžeti, it īpaši to ieguldījumu elementi, bieži tikuši izmantoti kā budžeta regulators finansiālu ierobežojumu laikā.

3.16.

EESK arī piekrīt Komisijas vērtējumam, ka līdz šim pieejamie līdzekļi stratēģijas īstenošanai nav pietiekami. Ierosinātais EAIP budžets 1,5 miljardu EUR apmērā ir pārāk maza daļa no Eiropas vajadzībām un aizsardzības izdevumiem, lai strukturāli ietekmētu tirgu, savukārt iespējamā iesaldēto Krievijas aktīvu neparedzētās papildu peļņas izmantošana EAIP finansēšanai joprojām ne tuvu nav garantēta.

3.17.

Tāpēc EESK aicina dalībvalstis pieņemt Komisijas aicinājumu izskatīt īstermiņa iespējas, kā, izmantojot pieejamos instrumentus, veicināt liela mēroga kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā, izvērst EDTIB plašā mērogā un uzsākt aizsardzības pamatprojektus. Pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā aizsardzības ieguldījumu atzīšana par būtisku faktoru varētu būt īpaši svarīga šādu projektu finansēšanai.

3.18.

EESK piekrīt Komisijas novērtējumam, ka stratēģijas mērķu sasniegšanai būs nepieciešams patiesi vērienīgs finansējums nākamajā DFS. Lai atbalstītu EDTIB pielāgošanu jaunajam stratēģiskās konkurences laikmetam, no 2028. gada līdz 2035. gadam varētu būt nepieciešama ES budžeta pozīcija aizsardzībai 100 miljardu EUR apmērā. Šis finansējums būtu vajadzīgs, lai pienācīgi finansētu pētniecības un izstrādes projektus saskaņā ar pastiprinātu Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), kā arī lai stimulētu un atbalstītu dalībvalstu kopīgo iepirkumu un spēju, it īpaši stratēģisko veicinātāju, uzturēšanu, un lai palīdzētu industrijai vairot tās gatavību, ražošanas jaudu un piegādes ķēdes noturību saskaņā ar pilnvērtīgu programmu, kas nāks pēc EDIP.

3.19.

EESK uzskata arī, ka aizsardzības nozares spēja piekļūt prasmēm ir izšķiroši svarīga gan rūpnieciskā, gan stratēģiskā aspektā. Tāpēc iepriekš minētajā kampaņā, kuras mērķis ir palielināt Eiropas sabiedrības atbalstu un informētību par EDTIB ieguldījumu Eiropas drošībā, labklājībā un vērtībās, būtu jāiekļauj komponents, kas veltīts tam, lai vairotu EDTIB daudzveidību un pievilcību topošo un jauno profesionāļu vidū, kā arī palīdzētu novērst tādus šķēršļus kā civilās klauzulas augstskolu noteikumos. Varētu izpētīt arī iniciatīvas, kas veicina darbaspēka mobilitāti aizsardzības jomā, un, iespējams, iedvesmoties no programmas “Military Erasmus”.

3.20.

Noslēgumā EESK uzskata, ka ar Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju būtiski tiek atzītas problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, un tas, ka ir steidzami jāveic visaptveroši pasākumi, lai stiprinātu EDTIB gatavību un konkurētspēju. Tajā pašā laikā šī mērķa sasniegšanai ierosinātie pasākumi atklāj ES ierobežotās kompetences un resursus aizsardzības jomā.

3.21.

Attiecīgi EESK uzsver, ka stratēģijas panākumi galvenokārt būs atkarīgi no tā, vai dalībvalstis pilnībā iesaistīsies un atzīs Eiropas pieejas pievienoto vērtību.

3.22.

Turklāt EESK uzskata, ka tikai valstu un valdību vadītāji var uzņemties vadību un veikt tādu konkrētu iepirkumu no dalībvalstu puses, kas ir steidzami nepieciešams, lai būtiski uzlabotu Eiropas aizsardzības (industriālo) gatavību.

3.23.

Tāpēc EESK aicina Eiropadomes līmenī paralēli rīkoties plašāk par Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju un nodrošināt, ka Eiropas aizsardzība un EDTIB saņem no dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta visu nepieciešamo atbalstu, lai stiprinātu Eiropas tehnoloģisko suverenitāti un stratēģisko autonomiju mūsdienu kritiskajā drošības vidē.

3.24.

EESK uzsver arī, ka Eiropas aizsardzības industrija ir viena no svarīgākajām nozarēm, kas ir Eiropas stratēģiskās autonomijas nākotnes pamatā, ne tikai tāpēc, ka pati aizsardzība ir ārkārtīgi būtiska, bet arī tāpēc, ka uzņēmumi, kas darbojas aizsardzības jomā, ir arī galvenie dalībnieki Eiropas stratēģiski nozīmīgajā kosmosa nozarē, un tie izstrādā uzticamus, augstvērtīgus kiberdrošības risinājumus, lai aizsargātu Eiropas kritiski svarīgo digitālo infrastruktūru.

3.25.

Visbeidzot, paturot prātā arvien bīstamāko ģeopolitisko vidi un nopietnās sekas, ko mūsu kopīgajai Eiropas drošībai varētu radīt nekoordinēta un neefektīva šīs stratēģijas un citu attiecīgo pasākumu īstenošana, EESK aicina dalībvalstis izpētīt visas iespējas, kā pilnīgāk izmantot spēkā esošos Līguma noteikumus, kas paredz pakāpenisku kopīgas aizsardzības politikas izstrādi, kuras rezultātā varētu tikt nodrošināta kopīga aizsardzība.

Briselē, 2024. gada 30. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE


(1)  Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2418 (2023. gada 18. oktobris), ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) (OV L, 2023/2418, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2418/oj), un Eiropas Ekonomikas un sociālo komitejas atzinumu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu” (COM(2022) 349 final) (OV C 486, 21.12.2022., 168. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4663/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)