PIELIKUMS

Šajā pielikumā ir aprakstīti mērķi, principi, galvenie attiecīgie dalībnieki, mijiedarbība ar citiem attiecīgiem krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismiem un tāda plāna (“ES kritiskās infrastruktūras plāns”) darbība, ko izmanto, lai koordinētu reaģēšanu uz kritiskās infrastruktūras incidentiem ar būtisku pārrobežu nozīmi un vajadzības gadījumā uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz šādiem incidentiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām. ES kritiskās infrastruktūras plāns nekādā veidā neietekmē citu mehānismu nozīmi un darbību.

I daļa. Mērķi, principi, dalībnieki un citi instrumenti

1.   Mērķi

ES kritiskās infrastruktūras plāna mērķis ir, reaģējot uz kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, attiecīgā gadījumā sekmēt šādus trīs galvenos mērķus:

a)

kopīga situācijas apzināšanās, jo laba izpratne par kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi dalībvalstīs, tā izcelsmi un iespējamām sekām, ko tas rada visām attiecīgajām ieinteresētajām personām operatīvajā un stratēģiskajā/politiskajā līmenī, ir būtiska pienācīgā koordinētā reaģēšanā;

b)

koordinēta sabiedrības informēšana, jo tā palīdz mazināt kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi negatīvo ietekmi un samazināt atšķirības vēstījumos, kas tiek sniegti sabiedrībai dalībvalstīs, pilnībā ievērojot valstu kompetenci attiecībā uz informēšanu par krīzi. Ja tas ir sabiedrības interesēs un ja šī informēšana nekavē krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas operācijas, svarīga ir arī skaidra sabiedrības informēšana, lai mazinātu dezinformācijas sekas;

c)

koordinēta un efektīva reaģēšana, jo dalībvalstu reaģēšanas stiprināšana un sadarbība starp tām un ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām var palīdzēt mazināt kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi ietekmi un ļaut ātri atjaunot pamatpakalpojumu sniegšanu tā, ka tiek mazināta neaizsargātība pret turpmākiem būtiskiem incidentiem.

2.   Principi

Proporcionalitāte

Incidenti, kas traucē kritiskās infrastruktūras darbību un/vai pamatpakalpojumu sniegšanu, bieži vien ir zem kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi robežvērtības, kas norādīta šā ieteikuma 2. punktā. Tādējādi tos principā var efektīvi risināt valstu līmenī. Tāpēc ES kritiskās infrastruktūras plāna piemērošana būtu jāattiecina tikai uz kritiskās infrastruktūras incidentiem ar būtisku pārrobežu nozīmi.

Subsidiaritāte

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstis ir primāri atbildīgas par reaģēšanu uz traucējumiem kritiskās infrastruktūras darbībā vai kritisko vienību sniegtajos pamatpakalpojumos. Tomēr attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestam (“EĀDD”) var būt svarīga papildinoša nozīme kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi gadījumā, jo šāds incidents var ietekmēt vairākas vai pat visas saimnieciskās darbības jomas iekšējā tirgū, Savienībā dzīvojošo iedzīvotāju dzīvi, Savienības drošību un starptautiskās attiecības ar partneriem, neskarot dalībvalstu pienākumu garantēt valstu drošību un aizsardzību.

Papildināmība

ES kritiskās infrastruktūras plānā būtu jāņem vērā un jāatspoguļo darbs, ko Savienības līmenī veic esošie krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismi, proti, Padomes integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (“ IPCR ”) mehānismi, Komisijas iekšējais krīzes koordinācijas process ARGUS, Savienības civilās aizsardzības mehānisms (“ UCPM ”), ko atbalsta Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (“ ERCC ”), kas izveidots saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“ UCPM ”) ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (1), un EĀDD mehānisms reaģēšanai krīzes situācijās. Tam arī būtu jābalstās uz nozaru pasākumiem, tostarp noteikumiem par plaša apmēra kiberdrošības incidentu koordinētu pārvaldību, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2555 (2), EU-SCICF mehānismā, ko ieteikusi Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (3) (“ESRK”), Transporta kontaktpunktu tīkls (4), Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienība (5), Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupa (6), Gāzes koordinācijas grupa (7) un Naftas koordinācijas grupa (8).

Turklāt ES kritiskās infrastruktūras plānā būtu jāņem vērā esošās struktūras un mehānismi Savienības līmenī un jāizmanto tie, tostarp attiecīgās Padomes darba grupas (proti, PROCIV CER darba grupa) un tās, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (9), jo īpaši attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju un sadarbību Kritisko vienību noturības grupā (CERG), kura izveidota ar Direktīvu (ES) 2022/2557. Tajā būtu jāņem vērā arī attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumi saskaņā ar tiem piemērojamo tiesisko regulējumu. Kritiskās infrastruktūras krīzes situācijās veicamās reaģēšanas darbības Savienības, valstu un nozaru līmenī papildina citus krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismus, kuri atbalsta daudznozaru koordināciju.

Informācijas konfidencialitāte

ES kritiskās infrastruktūras plānā būtu jāņem vērā, ka svarīgi ir aizsargāt ar kritisko infrastruktūru un kritiskajām vienībām saistītās klasificētās informācijas un sensitīvās neklasificētās informācijas konfidencialitāti.

Nevienai dalībvalstij nav jāsniedz informācija, kuras izpaušana būtu pretrunā to būtiskajām valsts drošības, sabiedriskās drošības vai aizsardzības interesēm. Neskarot LESD 346. pantu, ar informāciju, kas ir konfidenciāla, ievērojot Savienības vai valstu noteikumus, piemēram, noteikumus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, būtu jāapmainās ar Komisiju un citām attiecīgajām iestādēm tikai tad, ja šāda apmaiņa ir nepieciešama šī ieteikuma piemērošanai. Ar informāciju būtu jāapmainās tikai tiktāl, ciktāl tas ir atbilstīgi un samērīgi minētās apmaiņas nolūkam. Informācijas apmaiņā būtu jāievēro minētās informācijas konfidencialitāte un kritisko vienību drošība un komerciālās intereses, vienlaikus ievērojot dalībvalstu drošību.

3.   Iesaistītie dalībnieki

Katrai dalībvalstij un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas minēti turpmāk a)–g) apakšpunktā, saskaņā ar tiem piemērojamiem noteikumiem un procedūrām būtu jānosaka attiecīgie dalībnieki katrā kritiskās infrastruktūras incidentā ar būtisku pārrobežu nozīmi, attiecīgā gadījumā atkarībā no skartās nozares un incidenta veida.

a)   Dalībvalstis

—

Kompetentās iestādes (piemēram, par kritisko infrastruktūru atbildīgās iestādes, attiecīgās nozaru iestādes, vienotie kontaktpunkti, kas izraudzīti vai izveidoti, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2557 9. panta 2. punktu, iestādes, kuras izraudzītas vai izveidotas, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2557 9. panta 1. punktu).

—	Citas ieinteresētās personas, tostarp privātā sektora vienības vai personas, kam ir īpašas funkcijas, piemēram, kritiskās infrastruktūras operatori, tostarp tie, kas identificēti kā kritiskās vienības.

—	Ministri, kas atbildīgi par kritiskās infrastruktūras noturību, un/vai ministri, kas ir atbildīgi par nozari vai nozarēm, kuras visvairāk ietekmējis attiecīgais kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi.

b)   Padome

—	Padomes prezidentvalsts.

—	Pastāvīgo pārstāvju komiteja, Politikas un drošības komiteja un IPCR mehānismi.

—	Attiecīgās darba grupas, piemēram, Civilās aizsardzības jautājumu darba grupa – Kritisko vienību noturība (“ PROCIV CER darba grupa”) un citasu attiecīgo darba grupu priekšsēdētāji.

—	Padomes Ģenerālsekretariāts.

c)   Eiropadome

—	Eiropadomes priekšsēdētājs.

d)   Komisija

—	Izraudzītais vadošais dienests un Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts kā par šo jomu atbildīgais dienests un starpnozaru incidenta gadījumā – Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts un citi attiecīgie Komisijas dienesti.

—	Komunikācijas ģenerāldirektorāts un preses dienests.

—	Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) ģenerāldirektorāts.

—	CERG, ko vada Komisijas pārstāvis (Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts), un citas attiecīgās ekspertu grupas un komitejas.

—	ERCC, kas izveidots saskaņā ar UCPM (24/7 operatīvās ārkārtas situāciju pārvaldības centrs UCPM ietvaros, kas atrodas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātā).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 (10) 4. pantā minētā Veselības drošības komiteja.

—	Komisijas Ģenerālsekretariāts (ARGUS sekretariāts) un ģenerālsekretāra vietnieks (ARGUS process), Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts (Drošības direktorāts).

—	Citas attiecīgas Komisijas ekspertu grupas, kas palīdz Komisijai koordinēt pasākumus ārkārtas vai krīzes situācijā.

—	Citi krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas tīkli, tai skaitā nozaru tīkli (piemēram, Transporta kontaktpunktu tīkls, ko pārvalda Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, starpiestāžu Kiberkrīžu darba grupa (11), Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienība).

—	Priekšsēdētājs un/vai atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks/komisārs.

—	Citi Komisijas dienesti, kuriem var būt kompetence konkrētās kompetences jomās.

e)   EĀDD

—	Vienotā izlūkdatu analīzes procedūra (“ SIAC ”), ko veido Izlūkošanas un situāciju centrs (“ IntCen ”) un ES Militārā štāba Izlūkošanas direktorāts (“ EUMS Int ”).

—	Krīzes Reaģēšanas centrs (“KRC”).

—	Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (“Augstais pārstāvis”).

f)   Attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras, piemēram, Eiropols vai ENISA, atkarībā no skartās nozares (12)

g)   Citas attiecīgas struktūras

—	Eiropas Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīkls (“ EU-CyCLONe ”), kas izveidots ar Direktīvas (ES) 2022/2555 16. pantu.

—	Datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (“ CSIRT ”) tīkls, kas izveidots ar Regulas (ES) 2022/2555 15. pantu.

—	Sistēmisks kiberincidentu Eiropas līmeņa koordinācijas mehānisms (“ EU-SCICF ”), kā minēts ESRK Ieteikumā ESRK/2021/17.

4.   Mijiedarbība ar citiem attiecīgiem krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismiem un instrumentiem

ES kritiskās infrastruktūras plānam vajadzētu būt elastīgam rīkam, ar ko plāno dažādas darbības, kuras varētu veikt daļēji vai pilnībā, izmantojot dažādus esošos mehānismus, atkarībā no kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi veida un smaguma un no operatīvās, stratēģiskās/politiskās koordinēšanas nepieciešamības.

a)   Integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (“IPCR”) mehānismi

Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1993 (13) mehānismiem krīzes gadījumā, kad ir aktivizēti IPCR mehānismi, ES kritiskās infrastruktūras plānā ietvertie pasākumi varētu būt daļa no ES reaģēšanas politiskā līmenī. Šādā gadījumā tiktu piemērots IPCR lēmumu pieņemšanas process, un ES kritiskās infrastruktūras plānu varētu izmantot kā papildu rīku, kas IPCR sniedz īpašu atbalstu kritiskās infrastruktūras jomā, lai nodrošinātu labi koordinētu reaģēšanu. IPCR mehānismi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu savlaicīgu politikas koordināciju un reaģēšanu Savienības politiskajā līmenī (Pastāvīgo pārstāvju komiteja / Padome) nopietnu ārkārtas situāciju vai krīžu gadījumā. IPCR izmanto arī, lai stratēģiskā/politiskā līmenī koordinētu reaģēšanu uz solidaritātes klauzulas piemērošanu (LESD 222. pants) nolūkā nodrošināt Savienības un dalībvalstu rīcības saskaņotību un papildināmību. Kārtība, kādā Savienība īsteno solidaritātes klauzulu, ir noteikta Padomes Lēmumā 2014/415/ES (14).

b)   Savienības civilās aizsardzības mehānisms (“UCPM”)

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES UCPM var aktivizēt, lai reaģētu uz faktiskām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām vai katastrofas draudiem Savienībā un ārpus tās (tostarp tiem, ko rada incidenti, kuri ietekmē kritisko infrastruktūru) ar ERCC operatīvo atbalstu. ERCC strādā ciešā saziņā ar valstu civilās aizsardzības iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām, lai katastrofu pārvarēšanā veicinātu starpnozaru pieeju.

c)   ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopa un ES protokols hibrīddraudu apkarošanai (“ES protokols”)

ES protokolā hibrīddraudu apkarošanai (15) (“ES protokols hibrīddraudu apkarošanai”) ir izklāstīti procesi un rīki, kas piemērojami hibrīddraudu vai hibrīdkampaņu gadījumā visā krīzes un ārkārtas situāciju pārvaldības ciklā.

Būtiska kritiskās infrastruktūras incidenta ar hibrīddimensiju gadījumā papildus ES kritiskās infrastruktūras plānam attiecīgā gadījumā piemēro ES protokolā hibrīddraudu apkarošanai aprakstītos procesus un rīkus, piemēram, attiecībā uz konkrētu informāciju, analīzi vai informēšanu par kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi hibrīdaspektiem un attiecībā uz sadarbību ar ārējiem partneriem. Konkrētāk, ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopa (16) nodrošina satvaru koordinētai reaģēšanai uz hibrīdkampaņām. Tā kā galvenā atbildība par hibrīddraudu apkarošanu gulstas uz dalībvalstīm, tiek piemērots lēmumu pieņemšanas process, kas aprakstīts īstenošanas pamatnostādnēs attiecībā uz satvaru koordinētai Savienības reaģēšanai uz hibrīdkampaņām.

d)   Direktīvā (ES) 2022/2555 paredzētie noteikumi par plašapmēra kiberdrošības incidentu koordinētu pārvaldību

Direktīva (ES) 2022/2555 ietver noteikumus par plašapmēra kiberdrošības incidentu koordinētu pārvaldību, izmantojot pastāvošos sadarbības tīklus, jo īpaši EU-CyCLONe un CSIRT tīklu. EU-CyCLONe un CSIRT tīkls sadarbojas, izmantojot procesuālo kārtību, kas precizē minētās sadarbības detaļas, un izvairās no jebkādas uzdevumu dublēšanās.

EU-CyCLONe darbojas kā starpnieks starp tehnisko un politisko līmeni plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu laikā, un tas uzlabo sadarbību operatīvajā līmenī un atbalsta lēmumu pieņemšana politiskajā līmenī. EU-CyCLONe izmanto CSIRT tīkla konstatējumus un savas spējas, lai sagatavotu plašapmēra kiberdrošības incidentu un krīžu ietekmes analīzi. Tāda kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi gadījumā, kas sakrīt ar plašapmēra kiberdrošības incidentu vai šķiet saistīts ar to, attiecīgajām Padomes darba grupām būtu jānosaka pienācīga koordinācija operatīvajā līmenī, tostarp sadarbībā ar EU-CyCLONe. Koordinēšanas mērķim vajadzētu būt noteikt, kurš dalībnieks, rīks(-i) vai mehānisms(-i) varētu visefektīvāk palīdzēt reaģēt uz kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un paralēliem darba virzieniem. Šādai koordinācijai vajadzētu būt saskaņotai ar esošajiem attiecīgajiem mehānismiem incidenta laikā.

e)   Citi nozaru vai starpnozaru mehānismi un instrumenti

Ar šo ES kritiskās infrastruktūras plānu nevajadzētu dublēt citus nozaru vai starpnozaru krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas instrumentus vai koordinācijas mehānismus. Ja šādi rīki vai mehānismi jau pastāv, šo ES kritiskās infrastruktūras plānu tā piemērošanas jomā būtu jāizmanto kā papildu rīku nozaru vai starpnozaru rīkiem vai mehānismiem, bet tam nevajadzētu aizstāt tos. Lai izvairītos no šādas dublēšanās, būtu jānodrošina nepieciešamā koordinācija starp dažādiem dalībniekiem. IPCR aktivizēšanas gadījumā IPCR ietvaros tiks īstenota politiskā un stratēģiskā koordinācija. Komisijā iekšējo krīzes koordināciju nodrošina tās iekšējais krīzes koordinācijas process ARGUS, ko atbalsta ERCC.

II daļa. Informācijas apmaiņa un koordinēta reaģēšana

Turpmāk aprakstītās darbības ietver sadarbības veidus, proti, informācijas apmaiņu, koordinētu informēšanu un reaģēšanu. Šī struktūra atbilst Padomes krīzes situāciju koordinācijas mehānisma IPCR režīmiem, un tajā plašākā nozīmē ir ņemta vērā jau Savienības līmenī pastāvošo krīzes koordinācijas mehānismu iespējamā izmantošana. Šajā struktūrā ir parādīts, kā šie sadarbības veidi tajā tiktu integrēti, ja tos izmantotu. Tomēr lielāko daļu šo darbību var veikt arī autonomi: tās nav atkarīgas no minētā mehānisma izmantošanas, bet drīzāk to papildina. Darbības ir izklāstītas hronoloģiskā secībā, vienlaikus ņemot vērā, ka tādas plaša apmēra krīzes gadījumā, kas ietver kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, vairākas darbības varētu veikt vienlaikus un pastāvīgi.

1.   Informācijas apmaiņa

a)   Operatīvajā līmenī

Dalībvalstīm, kuras skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, būtu jāpiemēro savi ārkārtas pasākumi, jānodrošina koordinācija ar attiecīgajiem valsts krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismiem un attiecīgā gadījumā jānodrošina visu attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku iesaiste.

Attiecīgā gadījumā – attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzību un UCPM – koordināciju starp dalībvalstīm un ar Komisiju nodrošina, izmantojot ERCC un dalībvalstu kontaktpunktus saskaņā ar UCPM tiesību aktiem.

i)   Informācijas apmaiņa un paziņošana, ko veic valstu kompetentās iestādes

Papildus paziņošanas un informēšanas pienākumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2557 15. pantu un atbilstīgi attiecīgajam valsts tiesiskajam regulējumam valstu kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par kritisko infrastruktūru dalībvalstīs, kuras skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, ar savu vienoto kontaktpunktu starpniecību un bez nepamatotas kavēšanās – ja vien tas nav operacionāli neiespējams – būtu jāsniedz Padomes prezidentvalstij un Komisijai attiecīgā informācija, kas varētu ietvert informāciju, kas saņemta no kritiskajām vienībām vai kritiskās infrastruktūras operatoriem vai citiem avotiem, par aktivizētajiem krīzes un ārkārtas situāciju pārvaldības mehānismiem.

Informācijas apmaiņa par kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, būtu jāierobežo līdz tādai, kas ir būtiska un samērīga ar minētās apmaiņas mērķi, un tai būtu jānotiek, izmantojot piemērotus saziņas kanālus ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem. Attiecīgā un piemērotā gadījumā varētu izmantot IPCR platformu un ERCC. Ar informāciju būtu jārīkojas saskaņā ar iedibinātajām procedūrām un noteikumiem, tostarp par rīcību ar klasificētu informāciju. ERCC iespējamai izmantošanai nevajadzētu ietekmēt ne UCPM resursus, ne ERCC pieejamību, lai tas varētu turpināt pilnvērtīgi kalpot UCPM.

Šāda informācijas apmaiņa varētu ietvert attiecīgi būtiska kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi veidu un cēloni, novēroto vai aplēsto traucējumu ietekmi uz kritisko infrastruktūru un pamatpakalpojumu sniegšanu, incidenta sekām dažādās nozarēs un pāri robežām un ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas jau veikti vai plānoti valsts līmenī vai ar attiecīgajām citām dalībvalstīm un Komisiju, izmantojot esošos mehānismus, piemēram, informācijas apmaiņas kārtību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2557 9. un 15. pantu. Šāda informācijas apmaiņa būtu jānodrošina, nenovirzot kritiskās infrastruktūras vai dažos gadījumos kritiskās vienības vai dalībvalsts resursus no darbībām, kuras saistītas ar incidenta risināšanu, kam jābūt noteiktai par prioritāti.

Lai nodrošinātu turpmākus pasākumus, informāciju saņēmušajiem Komisijas dienestiem, tostarp tiem, kas ir atbildīgi par nozari, kurā notika kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu ietekmi, informē Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta kontaktpunktu un Komisijas Ģenerālsekretariātu.

Ja informācija varētu būt būtiska kiberdrošības dimensijas risināšanai vai saistīta ar kiberdrošības incidentu, Komisijai un Padomes prezidentvalstij būtu jāapmainās ar attiecīgo informāciju ar EU-CyCLONe. Direktīvā (ES) 2022/2557 paredzētajām kompetentajām iestādēm un Direktīvā (ES) 2022/2555 paredzētajām kompetentajām iestādēm būtu arī jāsadarbojas un bez nepamatotas kavēšanās jāapmainās ar informāciju, kas saistīta ar šādiem incidentiem.

Jūrlietu jomā valstu kompetentajām iestādēm būtu jāapsver iespēja izmantot vienoto informācijas apmaiņas vidi (“ CISE ”), lai bez nepamatotas kavēšanās apmainītos ar informāciju.

ii)   Informācijas apmaiņa Savienības līmenī

Komisija pēc iespējas ātrāk sasauc CERG, lai veicinātu attiecīgās informācijas par incidentu (veidu, cēloni, ietekmi un sekām dažādās nozarēs un pāri robežām) apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par kritisko infrastruktūru, un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, un informē par to Padomes prezidentvalsti. Tā kā minētajā CERG sanāksmē uzmanība tiks pievērsta attiecīgajam kritiskās infrastruktūras incidentam ar būtisku pārrobežu nozīmi un tā sekām, dalībvalstīm tiek atgādināts, ka tās var lūgt Komisiju uzaicināt uz šo CERG sanāksmi valstu tematiskos ekspertus, lai veicinātu vispiemērotāko dalībvalstu pārstāvību. Atkarībā no incidenta smagumcentra attiecīgie Komisijas dienesti varētu būt cieši saistīti ar CERG sanāksmi, lai apmainītos ar informāciju, kas iegūta, izmantojot esošos nozaru instrumentus.

Tādu incidentu gadījumā, kuros apvienoti kiberdrošības un fiziski ar kiberdrošību nesaistīti aspekti, CSIRT tīkls un EU-CyCLONe sadarbosies, pamatojoties uz procesuālo kārtību, kas minēta Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 6. punktā. Prezidentvalstij būtu jānodrošina koordinācija ar attiecīgajām darba grupām, attiecīgajiem Komisijas dienestiem, EĀDD, CERT-EU, ENISA un Eiropolu. Vajadzības gadījumā CERT-EU apmainās ar attiecīgo informāciju ar CSIRT tīklu, savukārt Komisija dalās informācijā ar EU-CyCLONe. Vienojoties ar attiecīgajiem priekšsēdētājiem, Komisija (Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts) vajadzības gadījumā var ierosināt CERG kopīgu sanāksmi ar EU-CyCLONe un CSIRT tīklu un par to informē Padomes prezidentvalsti.

Starpnozaru kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi gadījumā, kam ir plaša ietekme vai politiska nozīme Savienības līmenī, Padomes prezidentvalsts pēc savas iniciatīvas un pēc apspriešanās ar skarto dalībvalsti, Komisiju un Augsto pārstāvi vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma var izskatīt starpnozaru koordinācijas iespējas, izmantojot IPCR. IPCR aktivizēšanas gadījumā, piemēram, informācijas apmaiņas režīmā, IPCR ietvaros notiktu politiska un stratēģiska koordinācija, un ES kritiskās infrastruktūras plāns sniegtu nepieciešamo ieguldījumu attiecībā uz kritisko infrastruktūru, lai atbalstītu IPCR darbu.

Ja kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi skar arī kādu trešo valsti, Padomes prezidentvalstij, apspriežoties ar skartajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jāapsver sadarbības ar trešo valsti piemērotība un kārtība.

iii)   Komisijas un Savienības aģentūru sniegtais atbalsts

Attiecīgā gadījumā un rīkojoties saskaņā ar savām pilnvarām, Eiropols Savienības līmenī sniedz incidenta situāciju ziņojumu. Citas Savienības aģentūras, attiecīgā gadījumā un rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, sniedz attiecīgo informāciju, kas veicina situācijas apzināšanos vai koordinētu reaģēšanu uz kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, kuri savukārt ziņo Komisijai (Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātam) kā CERG priekšsēdētājam. Komisija pienācīgi informē Padomes prezidentvalsti.

Komisija attiecīgā gadījumā un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesiskajiem regulējumiem var veicināt situācijas apzināšanos, izmantojot tādus Savienības kosmosa programmas (17) līdzekļus kā Copernicus, Galileo vai EGNOS.

b)   Stratēģiskajā līmenī

i)   Ziņojumu sagatavošana, pamatojoties uz dalībvalstu ieguldījumu

Komisija sagatavo ziņojumu kritiskās infrastruktūras noturības jomā, pamatojoties uz informāciju (par kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi un esošo paraugpraksi attiecībā uz šāda incidenta risināšanu), ar ko valstu kompetentās iestādes apmainās CERG sanāksmē vai kopīgās sanāksmēs ar attiecīgajiem dienestiem, ekspertu grupām vai tīkliem, un citu pieejamu informāciju. Šo ziņojumu izplatīs CERG locekļiem, PROCIV CER darba grupas locekļiem un, apspriežoties ar Padomes prezidentvalsti, citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Vajadzības gadījumā ziņojums tiks klasificēts atbilstošā līmenī un jebkurā gadījumā izplatīts attiecīgajiem saņēmējiem dalībvalstīs saskaņā ar noteikumiem un procedūrām attiecībā uz informācijas drošību, kā noteikts piemērojamajā tiesiskajā regulējumā.

Šajā ziņojumā attiecīgā gadījumā no kiberdrošības viedokļa tiks ņemti vērā rezultāti, kas gūti attiecīgajos Savienības līmeņa riska novērtējumos, izvērtējumos un scenārijos, tostarp tajos, ko veikusi Komisija, Savienības Augstais pārstāvis un sadarbības grupa.

IPCR aktivizēšanas gadījumā šis ziņojums var sniegt ieguldījumu integrētajā situācijas apzināšanās analīzē (“ ISAA ”), ko sagatavo Komisijas dienesti un EĀDD.

Attiecīgā gadījumā SIAC sniedz jaunāko uz izlūkdatiem balstītu novērtējumu par incidentu.

ii)   Savienības krīzes koordinācijas mehānismu aktivizēšana un Savienības rīku izmantošana

Atbilstoši ar UCPM saistītajiem tiesību aktiem ERCC var sākt sniegt situācijas apzināšanās atbalstu saistībā ar incidentu, kad ir aktivizēts UCPM  (18). Turklāt skartās dalībvalstis var pieprasīt savas teritorijas satelītattēlus, izmantojot Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu.

Ja to uzskata par vajadzīgu, lai Komisijā apmainītos ar informāciju ar EĀDD un attiecīgajām Savienības aģentūrām, vadošais ģenerāldirektorāts vai Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts – koordinācijā ar Ģenerālsekretariātu – aktivizē Komisijas iekšējā krīzes koordinācijas procesa ARGUS I posmu, uzsākot pasākumu ARGUS IT rīkā. Komisija nodrošina, ka attiecīgā informācija tiek kopīgota ar dalībvalstīm IPCR apaļā galda sanāksmēs un IPCR platformā.

Padomes prezidentvalsts var aktivizēt IPCR mehānismus informācijas apmaiņas režīmā, kas nozīmē, ka Komisija un EĀDD ar valstu kompetento iestāžu un attiecīgā gadījumā citu avotu atbalstu izstrādā ISAA ziņojumus. Pat neaktivizējot IPCR, Padomes prezidentvalsts var izveidot IPCR tīmekļa platformas uzraudzības lapu. Padomes Ģenerālsekretariāts, vienojoties ar prezidentvalsti, uzraudzības lapu var izveidot, iespējams, pēc skartās dalībvalsts, Komisijas dienestu vai EĀDD pieprasījuma.

Citus (nozaru) Savienības krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas mehānismus un rīkus attiecīgā gadījumā var aktivizēt, ievērojot attiecīgās procedūras. Komisija nodrošinās koordināciju starp šiem mehānismiem un rīkiem.

Ja fiziskais incidents sakrīt vai šķiet saistīts ar plašapmēra kiberdrošības incidentu, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 7. punktā, Padomes prezidentvalsts var arī piemērot noteikumus par plašapmēra kiberdrošības incidentu koordinētu pārvaldību, kas noteikti Direktīvā (ES) 2022/2555, lai noteiktu pienācīgu koordināciju, kurā – saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām – cita starpā piedalās Kiberjautājumu horizontālā darba grupa, PROCIV CER darba grupa, CERG, EU-CyCLONe un CSIRT tīkls.

iii)   Sabiedrības informēšana koordinēšana

Dalībvalstīm, kuras ir skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, būtu, cik vien iespējams, jākoordinē sabiedrības informēšana par krīzi, vienlaikus ievērojot valstu kompetences un administratīvo regulējumu šajā jomā. Attiecīgā gadījumā var iesaistīt IPCR krīzes saziņas koordinatoru tīklu.

Pamatojoties uz kopīgo situācijas apzināšanos, PROCIV CER darba grupa – sadarbībā ar skartajām dalībvalstīm un apspriežoties ar Komisiju – var organizēt viedokļu apmaiņu par dalībvalstu un Komisijas īstenotajām sabiedrības informēšanas pieejām. Vajadzības gadījumā PROCIV CER darba grupai būtu jācenšas rast kopīgu pamatu, lai atvieglotu koordināciju starp dalībvalstīm.

Tas būtu jādara, paturot prātā, ka informēšanas centieniem nevajadzētu apdraudēt valsts krīzes un ārkārtas situāciju pārvarēšanas operācijas.

Eiropols un citas attiecīgās Savienības aģentūras savas sabiedrības informēšanas darbības koordinē ar Komisijas preses dienestu, pamatojoties uz kopīgu situācijas apzināšanos un apspriežoties ar skartajām dalībvalstīm. Saskaņā ar plānu ERCC nebūs paredzēta nekāda loma sabiedrības informēšanā par krīzi.

Ja kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi ietver ārējo dimensiju vai hibrīddimensiju, sabiedrības informēšanu koordinē ar EĀDD un Komisijas preses dienestu, kā aprakstīts ES protokolā hibrīddraudu apkarošanai.

2.   Reaģēšana (kas ietver nepārtrauktas darbības, kuras aprakstītas sadaļā “Informācijas apmaiņa”, un papildu darbības stratēģiskajā/politiskajā līmenī)

a)   Stratēģiskajā līmenī

i)   Pastāvīga situācijas ziņojumu sagatavošana

PROCIV CER darba grupa būtu jāinformē par ziņojumu sagatavošanu (piemēram, par ISAA, ja tiek aktivizēta IPCR, vai par Komisijas sagatavoto ziņojumu, kura pamatā ir dalībvalstu ieguldījumi kritiskās infrastruktūras noturības jomā), un tai būtu jāsagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja, ja tā vēl nav sasaukta, vai attiecīgā gadījumā Politikas un drošības komitejas sanāksme.

SIAC pastiprina saziņu ar dalībvalstu izlūkdienestiem, apkopo visu avotu informāciju un sagatavo incidenta analīzi un novērtējumu, kā arī vajadzības gadījumā regulārus atjauninājumus.

ii)   Koordinācijas sanāksmju organizēšana

Pamatojoties uz kopīgo situācijas apzināšanos, Padomes prezidentvalstij būtu pēc iespējas drīz jāsasauc PROCIV CER darba grupas sanāksmes, lai saistībā ar kritiskās infrastruktūras noturību apspriestu nepilnības Savienības reaģēšanā uz kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi, un izpētītu iespējas veikt koordināciju starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Ja būtu jāaktivizē IPCR, prezidentvalsts minēto sanāksmju konstatējumus varētu iekļaut IPCR apaļā galda krīzes sanāksmēs. IPCR apaļā galda krīzes sanāksmēs var arī apzināt dažas konkrētas nepilnības reaģēšanā uz kritiskās infrastruktūras incidentiem ar būtisku pārrobežu nozīmi un cita starpā var uzdot PROCIV CER darba grupai tās novērst un par rezultātiem ziņot turpmākajās IPCR apaļā galda krīzes sanāksmēs, lai atbalstītu IPCR politiskās un stratēģiskās koordinācijas centienus.

iii)   Savienības krīzes koordinācijas mehānismu pilnīga aktivizēšana un Savienības instrumentu izmantošana

Ja Padomes prezidentvalsts aktivizē IPCR pilnā režīmā:

Reaģēšanas koordināciju Savienības politiskajā līmenī veic Padome, izmantojot IPCR mehānismus.

Padomes prezidentvalsts aicina savlaicīgi rīkot neformālu apaļā galda sanāksmi, pulcējot attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos dalībniekus, kurā skartā(-ās) dalībvalsts(-is) var ziņot par incidentu, prezidentvalsts var ziņot par attiecīgo Padomes darba grupu konstatējumiem un Komisijas dienesti var ziņot par iepriekš sasaukto(-ajām) grupas sanāksmi(-ēm), ko attiecīgā gadījumā papildina EĀDD.

Minētajā sanāksmē var uzaicināt SIAC un attiecīgās Savienības aģentūras sniegt jaunāko informāciju par situāciju saistībā ar kritiskās infrastruktūras incidentu ar būtisku pārrobežu nozīmi.

ISAA vadošais dienests (Komisijas vadošais dienests vai EĀDD) ar attiecīgo Komisijas dienestu, attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru un valstu kompetento iestāžu palīdzību sagatavo ISAA ziņojumu. Arī dalībvalstis tiek aicinātas sniegt ieguldījumu, izmantojot IPCR tīmekļa platformu.

Ja Komisijas priekšsēdētājs aktivizē Komisijas iekšējā krīzes koordinācijas procesa ARGUS II posmu, īsā laikā sasauc Krīzes koordinācijas komitejas sanāksmes, kurās)iesaista attiecīgos Komisijas dienestus, aģentūras un attiecīgā gadījumā EĀDD, lai koordinētu visus kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi aspektus.

Tāda kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi gadījumā, kas ir ES un NATO kopīgās interesēs, Komisijas dienesti un EĀDD var sasaukt Savienības un NATO strukturētā dialoga par noturību sanāksmi, lai veicinātu kopīgu situācijas apzināšanos un informācijas apmaiņu par pasākumiem, kurus veic Savienība un NATO, pilnībā ievērojot Savienības un dalībvalstu kompetences saskaņā ar Līgumiem un galvenos principus, kuri nosaka ES un NATO sadarbību, kā par to vienojusies Eiropadome, jo īpaši savstarpību, iekļautību un lēmumu pieņemšanas autonomiju, un pilnīgi pārredzami attiecībā uz visām dalībvalstīm. Atkārtoti apstiprinot, cik svarīga ir netraucēta informācijas apmaiņa starp Savienības un NATO, tādu informāciju par incidentiem, kuru skartā dalībvalsts uzskata par sensitīvu, varētu nodot NATO ar skartās dalībvalsts nepārprotamu piekrišanu. Dalībvalstis tiks informētas par strukturētā dialoga rezultātiem attiecībā uz ES kritiskās infrastruktūras plāna piemērošanu.

iv)   Sabiedrības informēšana

Attiecīgā gadījumā Padomei būtu jāveicina viedokļu apmaiņa par sabiedrības informēšanas pieejām un, ja nepieciešams, jācenšas rast kopīgu pamatu, lai atvieglotu koordināciju starp dalībvalstīm un ar Komisiju. Šo darbu var atbalstīt neformālais krīzes saziņas koordinatoru tīkls, kas izveidots ar IPCR. Komisijas dienesti, attiecīgā gadījumā un apspriežoties ar skartajām dalībvalstīm, sagatavo arī sabiedrības informēšanas paziņojumus.

Ja kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi ietver ārējo dimensiju vai hibrīddimensiju, sabiedrības informēšana būtu jākoordinē ar EĀDD un Komisijas preses dienestu. Saskaņā ar plānu ERCC nebūs paredzēta nekāda loma sabiedrības informēšanā par krīzi.

v)   Atbalsts dalībvalstīm un efektīva reaģēšana

Padomes prezidentvalsts var sasaukt vairākas PROCIV CER darba grupas un citu attiecīgo darba grupu sanāksmes, lai atbalstītu darbības, ko veic IPCR ietvaros, ja tā tiktu aktivizēta.

Dalībvalstis, kuras skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, var – divpusējā līmenī vai ar Padomes prezidentvalsts un/vai PROCIV CER darba grupas starpniecību – lūgt citu dalībvalstu tehnisko atbalstu, piemēram, konkrētas īpašas zināšanas, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi.

Dalībvalstis, kuras skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, var arī lūgt tehnisko un/vai finansiālo atbalstu Komisijai vai attiecīgajām Savienības aģentūrām. Pēc šāda lūguma saņemšanas Komisija koordinācijā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām novērtē tās iespējamo atbalstu un – attiecīgā gadījumā un ar skarto dalībvalstu piekrišanu – Savienības līmenī aktivizē tehniskos seku mazināšanas pasākumus saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām un koordinē tehniskās spējas, kas vajadzīgas, lai apturētu vai samazinātu ietekmi, ko rada kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi. Komisijai un prezidentvalstij būtu vienai otru pienācīgi jāinformē par šiem lūgumiem, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju.

Skartās valstis var aktivizēt UCPM, lai lūgtu palīdzību, un pēc tam ERCC – atbilstoši ar UCPM saistītajiem tiesību aktiem – sadarbotos ar dalībvalstu kontaktpunktiem, lai koordinētu palīdzības sniegšanu.

Eiropols un citas attiecīgās Savienības aģentūras saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām un pēc pieprasījuma var atbalstīt dalībvalstis, kuras skāris kritiskās infrastruktūras incidents ar būtisku pārrobežu nozīmi, incidenta izmeklēšanā.

b)   Politiskajā līmenī

Padomes prezidentvalsts var apsvērt nepieciešamību sasaukt IPCR apaļā galda sanāksmes, Padomes darba grupu, Pastāvīgo pārstāvju komitejas un Padomes sanāksmes, lai apmainītos ar informāciju par kritiskās infrastruktūras incidenta ar būtisku pārrobežu nozīmi iespējamo izcelsmi un paredzamajām sekām dalībvalstīs un Savienībā, vienotos par kopējām pamatnostādnēm un pieņemtu vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras skāris šāds incidents, un mazinātu tā sekas. Šo jautājumu var izskatīt arī Eiropadome.

ES kritiskās infrastruktūras plāna shematisks pārskats

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp.).

(3)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2021. gada 2. decembris) par sistēmisku kiberincidentu Eiropas līmeņa koordinācijas mehānismu attiecīgajām iestādēm (ESRK/2021/17).

(4)  Komisijas 2022. gada 23. maija paziņojums “Ārkārtas rīcības plāns transporta nozarei” (COM(2022) 211 final).

(5)  Izveidota saskaņā ar 19. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 28, 31.1.2019., 1. lpp.

(6)  Komisijas Lēmums 2012/C 353/02 (2012. gada 15. novembris), ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (OV C 353, 17.11.2012., 2. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2009/119/EK (2009. gada 14. septembris), ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (OV L 265, 9.10.2009., 9. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp.).

(11)  Neformāla grupa, kurā ietilpst attiecīgie Komisijas dienesti, EĀDD, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (“ ENISA ”), ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienība (“ CERT-EU ”) un Eiropols, kuras kopīgi vada Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts un EĀDD.

(12)  Piemēram, attiecībā uz transportu – Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“ EASA ”), Eiropas Jūras drošības aģentūra (“ EMSA ”), Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“ ERA ”); attiecībā uz veselību – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (“ ECDC ”) un Eiropas Zāļu aģentūrai (“ EMA ”); attiecībā uz enerģētiku – Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“ ACER ”); attiecībā uz kosmosu – ES Kosmosa programmas aģentūra (“ EUSPA ”); attiecībā uz pārtikas nozari – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“ EFSA ”); attiecībā uz jūrniecību – Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (“ EFCA ”); attiecībā uz kiberdrošības incidentiem – datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (“ CSIRT ”), Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienests (“ CERT-EU ”), ECB, ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādes (“EUI”).

(13)  Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1993 (2018. gada 11. decembris) par ES integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem (OV L 320, 17.12.2018., 28. lpp.)

(14)  Padomes Lēmums 2014/415/ES (2014. gada 24. jūnijs) par kārtību, kādā Savienība īsteno solidaritātes klauzulu (OV L 192, 1.7.2014., 53. lpp.)

(15)  Komisijas dienestu darba dokuments “ES protokols hibrīddraudu apkarošanai” (SWD(2023)116 final).

(16)  Padomes secinājumi (2022. gada 21. jūnijs) par satvaru koordinētai ES reaģēšanai uz hibrīdkampaņām un Īstenošanas pamatnostādnes attiecībā uz satvaru koordinētai ES reaģēšanai uz hibrīdkampaņām (15880/22)

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).

(18)  Piemēram, publicējot mediju monitoringa produktus, civilās aizsardzības ziņojumus, analītiskos kopsavilkumus, ECHO ikdienas kartes, ECHO ikdienas ziņas un citus pielāgotus produktus.