(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu fizisku un garīgu saslimšanu un slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai, arī vēzi.

(2)

Vakcinācijas politika, programmas un pakalpojumi ir dalībvalstu kompetence un pienākums. Tomēr vakcīnnovēršamas slimības pēc savas dabas ir pārrobežu slimības, tāpēc valstu centienus atbalsta un koordinē Komisija. Komisija cita starpā to dara ar tādiem komunikācijas centieniem kā Eiropas Vakcinācijas informācijas portāla izveide, kurā iedzīvotāji var iegūt uzticamu informāciju par vakcināciju un vakcīnām, un tādu informācijas un informētības uzlabošanas kampaņu izstrāde kā pašreizējā kampaņa #UnitedInProtection, kuru var pielāgot attiecīgās valsts problēmām un vajadzībām.

(3)

Daža veida pirmsvēža stāvokli un vēzi, proti, vēzi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV) un B hepatīta vīruss (HBV) var novērst ar vakcināciju. Vakcinācija joprojām ir viens no spēcīgākajiem un iedarbīgākajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kādi ir dalībvalstu rīcībā.

(4)

Eiropas Vēža uzveikšanas plānā (2) (2021) Komisija izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam pret HPV pilnīgi vakcinēt vismaz 90 % no Savienības meiteņu mērķgrupas un krietni palielināt zēnu vakcinēšanu. Turklāt Komisija paziņoja, ka tā palīdzēs nodrošināt vakcinācijas pret HBV piekļūstamību, lai paaugstinātu vakcinācijas aptveri.

(5)

Dažām dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju reģistriem balstītas imunizācijas informācijas sistēmas, ar kurām valstī monitorē vakcinācijas aptveri, arī zemākā pārvaldības līmenī. Tomēr citās valstīs monitorēšana ir neviendabīga, un dažas valstis ziņo par vakcinācijas datu vākšanas problēmām vakcinācijas programmu monitorēšanas ietvaros saistībā ar Regulas (ES) 2016/679 (3), Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas, īstenošanu.

(6)

Dažas dalībvalstis ir saskārušās ar problēmām, kas attiecas uz valstu procedūrām, kurās tiek iegūta nepieciešamā vecāku vai likumiskā aizbildņa piekrišana nepilngadīgo vakcinācijai, un kas, iespējams, negatīvi ietekmē vakcinācijas aptveri.

(7)

Jebkādai vakcinācijas vajadzībām īstenotai personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, būtu jāatbilst ES datu aizsardzības tiesību aktiem, jo īpaši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, galveno uzmanību pievēršot normām, kuras reglamentē īpašu kategoriju personas datu apstrādi Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta nozīmē. Šis noteikums sniedz dalībvalstīm iespēju saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.

(8)

Ir plānots, neskarot valstu datu aizsardzības iestāžu uzdevumus un ievērojot visus atbilstošos Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas norādījumus, atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai sniegt Savienības atbalstu dalībvalstīm elektronisku vakcinācijas reģistru vai to ekvivalentu izstrādē vai modernizācijā, kā arī optimizēt procedūras vecāku vai likumiskā aizbildņa piekrišanai attiecībā uz valsts tiesību aktiem šajā jomā. Cita starpā tas notiktu, apzinot valstu pieejas visā Savienībā un apspriežot veiksmīgas pieejas ar dalībvalstīm.

(9)

HPV infekcija sievietēm var izraisīt dzemdes kakla priekšvēža stāvokli un dzemdes kakla vēzi. Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) katru gadu konstatē apmēram 28 600 dzemdes kakla vēža gadījumu un 13 700 tā izraisītu nāves gadījumu (4). HPV infekcija gan sievietēm, gan vīriešiem spēj izraisīt arī cita veida anoģenitālu vēzi (vulvas, maksts, dzimumlocekļa un tūpļa vēzi), kā arī tāda veida galvas un kakla vēzi kā dažādi orofaringeālā vēža veidi, no kura Savienībā un EEZ 2022. gadā tika konstatēti apmēram 19 700 gadījumu, galvenokārt vīriešiem (apm. 15 000) (5). Tas norāda, ka ir svarīgi un nepieciešami pret HPV vakcinēt visas pusaudžu vecuma un jaunākas meitenes un zēnus un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vakcinācijai, lai sasniegtu augstu vakcinācijas līmeni ne tikai meitenēm, bet arī zēniem.

(10)

Uz riska analīzi balstīts skrīnings atbilstoši “Padomes Ieteikumam par profilakses stiprināšanu ar agrīnas atklāšanas palīdzību: jauna ES pieeja vēža skrīningam” (6), var palīdzēt sieviešu dzemdes kakla vēža profilaksē. Tomēr dalībvalstīs un EEZ valstīs pašlaik netiek ieteikta nekāda organizēta uz populāciju balstīta vai mērķtiecīga skrīninga programma sievietēm cita veida HPV infekcijas izraisīta vēža profilaksei. Līdz šim arī netiek ieteikts organizēts šāda veida vēža skrīnings vīriešiem. Turklāt sekundārās profilakses programmas var būtiski palīdzēt samazināt ar HPV saistīta vēža slogu, jo īpaši riska grupās.

(11)

Vakcinācijai pret HPV valstu imunizācijas programmās ir izšķiroša nozīme vēža profilaksei gan sievietēm, gan vīriešiem, taču, lai panāktu plašāku aptveri un aizsardzību, būtiski ir arī nodrošināt piekļuvi ārpus šīs sistēmas.

(12)

Visas dalībvalstis pret HPV iesaka vakcinēt pusaudžu vecuma un jaunākas meitenes. Daudzas dalībvalstis to iesaka arī attiecībā uz šo vecumgrupu zēniem, un dažas valstis ieteikumus paplašina tā, lai ar mērķtiecīgām kampaņas uzrunātu arī jaunus pieaugušos, kuri netika vakcinēti vai pilnībā vakcinēti pusaudžu gados vai jaunākā vecumā.

(13)

Dati par vakcinācijas aptveri liecina – lai gan nedaudzās dalībvalstīs ar vienu no šīm vecumgrupām (7) vajadzīgajām divām devām ir vakcinētas vairāk nekā 90 % pusaudžu vecuma vai jaunākas meitenes, citās dalībvalstīs šis rādītājs joprojām ir zems, proti, zem 50 % (8). Par zēnu un jaunu pieaugušo vakcinācijas aptveri dati pašlaik ir ierobežoti.

(14)

Sabiedrības uzticēšanās vakcīnām pret HPV visā Savienībā mazinās, jo īpaši jauniešu vidū. Kaut arī veselības aprūpes speciālistu uzticēšanās šīm vakcīnām kopumā ir augsta, dalībvalstīs tā ir atšķirīga (9).

(15)

Jautājumi par uzticēšanos vakcinācijai pret HPV būtu jārisina, pievēršoties nezūdošajām bažām par drošumu, kā arī uzskatam, ka risks HPV infekcijas dēļ saslimt ar vēzi ir mazs. Tam, ka vakcinācija pret HPV kā vēža profilakses līdzeklis netiek pietiekami augstu vērtēta, jo īpaši zēnu un viņu vecāku vai likumisko aizbildņu vidū, būtu arī jāpievēršas, turpinot komunikācijas centienus un vēršoties pret tādu maldinošu informāciju un dezinformāciju, kas saistīta ar HPV infekciju un vakcināciju pret HPV.

(16)

Vakcinācijas pret HPV piekļūstamības problēmas būtu jārisina, izmantojot zema sliekšņa vakcinācijas piedāvājumus un ar izglītības starpniecību. Tas varētu ietvert bezmaksas vakcināciju, piemēram, skolās un izglītības vidē, strukturētu uzaicinājumu un atgādinājumu sistēmu un mērķtiecīgus centienus, tostarp, sadarbojoties ar veselības aprūpes speciālistiem, vietējām asociācijām un uzticamām personām kopienas līmenī, lai novērstu strukturālos šķēršļus un palielinātu vakcinācijas pret HPV aptveri tādu pusaudžu vecuma un jaunāku meiteņu un zēnu vidū, kas pieder pie neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, kā personas ar invaliditāti, bezpajumtnieki, migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi, no Ukrainas pārvietotas personas, romi, cilvēki ar riskantu seksuālo uzvedību (piemēram, seksuālo pakalpojumu sniedzēji) un LGBTI personas (10).

(17)

2022. gadā tika sākta kopīgā rīcība PartnERship to Contrast HPV (PERCH) (11), kas saveda kopā Eiropas valstis, lai tās dažādos aspektos varētu cīnīties pret HPV infekcijas izraisīta vēža veidiem.

(18)

Valstu centienus šajā jomā varētu sekmēt tāda koordinēta pieeja ar HPV saistīta vēža profilaksei visā Savienībā, kas balstītos uz Vēža uzveikšanas plānā izvirzīto mērķi un kopīgās rīcības “PartnERship to Contrast HPV” (PERCH) veikumu un ņemtu vērā dalībvalstu individuālo situāciju attiecībā uz HPV infekcijas izraisīta vēža slogu. Šajā sakarā varētu būt noderīgi, ka tiek noteikts konkrēts mērķis, proti, cik lielai Savienības zēnu mērķgrupas procentuālai daļai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ līdz 2030. gadam vajadzētu būt vakcinētai.

(19)

HBV infekcija var kļūt hroniska un izvērsties par hronisku aknu slimību, cirozi un aknu vēzi. 30 dalībvalstis un EEZ valstis paziņoja, ka 2021. gadā tās ir konstatējušas 16 187 no jauna diagnosticētus HBV infekcijas gadījumus, no kuriem liela daļa, proti, 43 %, bija klasificēti kā hroniski (12). Lai gan sakarā ar efektīvām vakcinācijas programmām un citām profilakses stratēģijām vispārējā saslimstība ar HBV laika gaitā pakāpeniski mazinās, tiek lēsts, ka dalībvalstīs un EEZ ar hronisku HBV infekciju valstīs dzīvo apmēram 3,6 miljoni cilvēku (13).

(20)

Dalībvalstīs un EEZ valstīs dažās iedzīvotāju grupās, tostarp tādu cilvēku vidū kā migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi no valstīm ar augstu HBV endēmiju, ieslodzītie, cilvēki ar riskantu seksuālo uzvedību (piemēram, seksuālo pakalpojumu sniedzēji), injicējamu narkotiku lietotāji, vīrieši, kuriem ir seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem, HBV infekcijas slogs ir augstāks nekā sabiedrībā kopumā. Tomēr parastais HBV transmisijas ceļš Eiropā joprojām ir heteroseksuāli dzimumsakari, un pat tad, ja šajā pasaules daļā vertikāla pārnese pašlaik nav parastais pārneses veids, ir vajadzīgas profilakses stratēģijas, jo lielākajai daļai perinatāli inficētu zīdaiņu rodas hroniska infekcija (14).

(21)

Tas, ka vakcinācija ir ietverta HBV nacionālās imunizācijas programmās, ir būtiski svarīgi hronisku HBV infekciju izraisītu slimību, arī aknu vēža, profilaksei.

(22)

Lielākā daļa dalībvalstu iesaka pret HBV vakcinēt visus bērnus. Tām turklāt ir dažādas stratēģijas, kā novērst pārnesi no mātes uz bērnu (vertikālo pārnesi), tostarp zīdaiņu vakcinācija ar pirmo HBV vakcīnas devu 24 stundu laikā no piedzimšanas (“jaundzimušā deva”), grūtnieču skrīnings B hepatīta virsmas antigēna noteikšanai (HBsAg) un pēcekspozīcijas profilakse zīdaiņiem, kuru mātes ir inficētas ar HBV.

(23)

Daudzām dalībvalstīm ir pret HBV vērstas vakcinācijas ieteikumi tādām augsta riska un dažkārt neizdevīgā stāvoklī esošām grupām kā injicējamu narkotiku lietotāji, ieslodzītie, cilvēki ar riskantu seksuālo uzvedību (piemēram, seksuālo pakalpojumu sniedzēji), vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem, transpersonas, migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi no valstīm, kurās HBV ir endēmisks, un veselības aprūpes speciālisti. Tomēr attiecībā uz vakcinācijas aptveri ir datu iztrūkumi.

(24)

2017. gadā PVO savā Veselības nozares rīcības plānā reaģēšanai uz vīrushepatītu PVO Eiropas reģionā izvirzīja mērķi PVO Eiropas reģionā līdz 2030. gadam izskaust hepatītu kā sabiedrības veselības apdraudējumu (15).

(25)

Jo īpaši attiecībā uz vakcināciju PVO 2020. gadam noteica starpposma mērķrādītājus, pirmkārt, valstīs, kas īsteno vispārēju bērnu vakcināciju, 95 % aptveri ar trijām HBV vakcīnas devām, un, otrkārt, 90 % aptveri vertikālas pārneses novēršanai (vakcinācija pret HBV ar jaundzimušā devu vai cita pieeja) (16).

(26)

2022. gadā PVO atjaunināja reģionālo rīcības plānu, un 2030. gadam tā noteica šādus mērķrādītājus: pirmkārt, bērnu vakcinācija pret HBV ar vakcinācijas aptveri 95 % (3. deva), otrkārt, HBsAg noteikšanas skrīnings 95 % grūtnieču un, treškārt, 95 % jaundzimušo laikus (24 stundās no piedzimšanas) saņem vakcināciju pret HBV ar jaundzimušā devu (17).

(27)

ECDC atbalsta, ka tiek monitorēta dalībvalstu virzība uz PVO hepatīta izskaušanas mērķrādītāju sasniegšanu, tai skaitā to mērķrādītāju, kas saistīti ar bērnu vakcināciju un ar HBV vertikālas pārneses novēršanu. Dati par 2021. gadu, par spīti iztrūkumiem, liecina: lai sasniegtu kaut vai 2020. gada starpposma mērķrādītājus, daudzās dalībvalstīs vakcinācijas aptvere vēl joprojām ir jāuzlabo (18). Izaicinājums nav mazāk svarīgs arī attiecībā uz 2030. gada mērķrādītājiem.

(28)

Problēmas, kas saistītas ar sabiedrības uzticēšanos vakcinācijai pret HBV, būtu jārisina, uzlabojot veselībpratību augsta riska un dažkārt neizdevīgā stāvoklī esošās grupās, piemēram, tādu cilvēku vidū kā injicējamu narkotiku lietotāji, ieslodzītie, cilvēki ar riskantu seksuālo uzvedību (piemēram, seksuālo pakalpojumu sniedzēji), vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem, transpersonas un migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi no valstīm, kurās HBV ir endēmisks, kā arī veselības aprūpes speciālisti, un popularizējot vakcināciju pret HBV kā vēža profilakses līdzekli.

(29)

Vakcinācijas pret HBV piekļūstamības problēmas būtu jārisina, mērķtiecīgi cenšoties izprast strukturālus šķēršļus un īstenojot mērķgrupām pielāgotus un to riska profilam un situācijai atbilstošus vakcinācijas piedāvājumus vietējā vidē, piemēram, būtu jāizmanto mobilas vienības, jāpiedāvā vakcinācija citos veselības aprūpes pasākumos, piemēram, medicīnisku pārbaužu laikā, vai jānodrošina vakcinēšana bez maksas.

(30)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados vecākiem cilvēkiem un attālos reģionos dzīvojošiem cilvēkiem, kā arī injicējamo narkotiku lietotājiem un bezpajumtniekiem, vakcināciju pret HBV padarot par ierastu praksi narkotiku lietotāju ārstēšanā, ieslodzījuma vietu un kaitējuma mazināšanas dienestos un vakcināciju nodrošinot bezstigmas vidē uz brīvprātības principa, bez izmaksām vakcinējamajam un ar iespēju izmantot paātrinātu dozēšanas režīmu.

(31)

Paplašinātajās pilnvarās, kas iniciatīvas “Eiropas Veselības savienība” ietvaros ir piešķirtas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) (19), tam ir uzdots monitorēt vakcinācijas aptveres līmeni dalībvalstīs, balstoties uz uzticamiem datiem, kas pieejami no valstīm.

(32)

Padome pieņem zināšanai, ka līdz 2024. gada beigām Komisija plāno prasīt, lai ECDC īpašā infopanelī atainotu valstu datus, kas ir pieejami par vakcinācijas pret HPV un HBV aptveri dalībvalstīs, kopā ar informāciju par valstu monitorēšanas metodiku un nospraustajiem mērķiem un mērķrādītājiem (20). Būtu jāveicina darba koordinēšana ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un jānovērš dubulta ziņošana.

(33)

Vakcinācija pret HPV un HBV ir labāk jāintegrē profilakses programmās: ne tikai operatīvajā līmenī, bet arī tādēļ, lai veselības jomā nodrošinātu integrētu komunikāciju par vēža profilaksi, vakcināciju popularizējot ne vien kā dzimumveselības / reproduktīvās veselības instrumentu, bet arī kā vēža profilakses instrumentu. Ir jākoordinē arī vakcinācijas, skrīninga un vēža reģistri vai to ekvivalenti, lai mērītu vakcinācijas un vēža profilakses programmu vispārējo ietekmi, kā arī lai, iespējams, palielinātu skrīninga programmu izmaksu lietderīgumu. Tā kā mērķis ir palielināt vakcinācijas aptveri bērnu un jauniešu vidū, īpaša uzmanība būtu jāveltī sociālo mediju un digitālo platformu ietekmei un lomai.

(34)

Padome pieņem zināšanai, ka Komisija plāno Savienības līmenī izstrādāt paraugu uz faktiem balstītām informētības palielināšanas kampaņām par vakcinācijas pret HPV un HBV kā vēža profilakses instrumenta nozīmīgumu: kampaņas būtu pielāgojamas valstu problēmām un vajadzībām, modeļa izstrādē iesaistītos ieinteresēto personu asociācijas Eiropas līmenī, arī veselības aprūpes speciālistu asociācijas, zinātniskie partneri un valstu kolēģi, un tajā jau būtu iestrādāta stratēģija tam, kā Savienības līmenī, arī sociālajos medijos, turpināt monitorēšanu un vēršanos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju, kas saistīta konkrēti ar HPV infekciju un vakcināciju pret HPV. Vienlaikus komunikācijas kampaņās ir jāņem vērā dalībvalstu īpatnības.

(35)

Padome pieņem zināšanai, ka Komisija ir paredzējusi prasīt, lai Eiropas Zāļu aģentūra un ECDC regulāri sazinātos par tādu atjauninātu pārskatu un pētījumu rezultātiem, kuros aplūkots HPV un HBV vakcīnu drošums un iedarbīgums, lai, izmantojot citstarp Eiropas Vakcinācijas informācijas portālu, sniegtu aktuālāko informāciju un risinātu ar drošuma apsvērumiem saistītas akceptēšanas problēmas ES.

(36)

Padome pieņem zināšanai, ka Komisija saskaņā ar savu visaptverošo pieeju garīgajai veselībai (21) un ņemot vērā ES Stratēģiju par bērna tiesībām (22) un Eiropas Garantiju bērniem (23) plāno izstrādāt profilakses rīkkopu, kurā būtu pievērsta uzmanība saiknēm starp bērnu psihoemocionālo un fizisko veselību, arī fiziskās veselības saiknei ar vakcināciju, un tādējādi gūstot rezultātus viņu mūža visjutīgākajos un attīstībai svarīgākajos gados.

(37)

Vakcinācijas dati būtu jānodrošina arī digitālā, strukturētā un atkalizmantojamā veidā, un būtu vēl vairāk jāatvieglina Savienības iedzīvotāju piekļuve saviem vakcinācijas datiem, izmantojot esošās iniciatīvas un ņemot vērā jaunās infrastruktūras. Tā viņiem būtu iespēja labāk sekot līdzi savai vakcinācijas vēsturei un pieņemt lēmumus par vakcinēšanos. Visā Savienībā aprūpes nepārtrauktības nolūkos būtu arī vēl vairāk jāatvieglina šādu datu apmaiņa.

(38)

Komisija un Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir iesaistījušās partnerībā, kuras mērķis ir izveidot PVO globālo digitālās veselības sertifikācijas tīklu, kurā tiek izmantota ES digitālā Covid sertifikāta tehnoloģija. Šo tehnoloģiju var izmantot citos gadījumos, piemēram, plānveida imunizācijas datu reģistrācijai, lai Savienības pilsoņiem nodrošinātu labāku veselību.

(39)

Tas, ka dalībvalstis joprojām izmanto Savienības budžetā rodamās finansēšanas iespējas, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu+ un programmu “ES – veselībai”, atbilstoši katra instrumenta fokusam un juridiskajam pamatam, lai īstenotu programmas vakcinācijai pret HPV un HBV, arī to sekmēšanai paredzētas komunikācijas aktivitātes, varētu mazināt nevienlīdzību veselības jomā un ar vakcinācijas piekļūstamību un pieejamību saistīto nevienlīdzību veselības jomā.

(40)

Padome pieņem zināšanai, ka Komisija plāno atbalstīt modelēšanas rīku un analīzes izstrādi nolūkā aplēst, cik izmaksu ziņā lietderīga ir HPV un HBV infekciju izraisīta vēža novēršana ar vakcinācijas palīdzību, lai palīdzētu ES dalībvalstīm pieņemt lēmumu par šādu veidu vakcinācijas iestrādāšanu valsts imunizācijas programmās un profilakses programmās, jo īpaši vēža profilakses programmās. Komisija arī plāno Savienības līmenī atbalstīt ar HPV un HBV vakcīnām saistītu pētniecību, izstrādi un inovāciju, arī ar programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās pēctecīgo programmu starpniecību.

(41)

Ir paredzēts arī turpmāk veicināt Savienības rīcību, kuras mērķis ir globālā līmenī palielināt vakcinēšanos pret HPV un HBV, arī noskaidrojot rīcības noteicējus attiecībā uz vakcinēšanos un pievēršoties vakcinācijas šķēršļiem, strādājot ar tādiem starptautiskiem partneriem kā PVO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un ANO Bērnu fonds (UNICEF).

(42)

Padome pieņem zināšanai, ka Komisija plāno aicināt dalībvalstis regulāri sniegt informāciju (izmantojot, ja vien nav pamatots citādi, esošos datus, rādītājus un saskaņā ar esošajiem iesniegšanas termiņiem, tostarp tiem, kas attiecas uz starptautiskām organizācijām), lai šajā Padomes ieteikumā ietverto ieteikumu īstenošanu būtu iespējams pārraudzīt Ekspertu grupā sabiedrības veselības jautājumos un pēc četriem gadiem un atkal 2030. gadā ziņot par dalībvalstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, atjauninātu informāciju sniedzot Ekspertu grupā sabiedrības veselības jautājumos,