Pēc šīs publikācijas dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1143 (1) 17. pantu 3 mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas var iesniegt Komisijai iebildumu.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“ SENENO MESO ”

ES Nr.: TSG-SI-02988 – 23.8.2023

Dalībvalsts vai trešā valsts: Slovēnija

1.   Reģistrējamais nosaukums

“Seneno meso”

2.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.   Reģistrācijas pamatojums

3.1.   Produkts:

☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

Zālēdāju dzīvnieku gaļu, kas pazīstama kā “seneno meso” (gaļa no dzīvniekiem, kas baroti ar sienu), iegūst, izmantojot senu gaļas ražošanas veidu, kura pamatā ir primitīva audzēšanas prakse, citiem vārdiem, atgriešanās pie tradicionālās barības. Agrāk dzīvniekus ganīja veģetācijas periodā un ziemā baroja ar sienu, ko vasarā sagatavoja pļavā. Vienīgais veids, kā uzglabāt dzīvnieku barību, bija sausā stāvoklī, nevis saraudzējot to, kā tas pašlaik notiek dažos konservēšanas procesos. Gaļas ražošanā netika izmantota ģenētiski modificēta barība un dzīvnieki.

3.2.   Nosaukums:

☐	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☒	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Kvalitatīva lopbarība, siens (“seno”), bija un joprojām ir neaizstājams “seneno meso” ražošanā. To žāvē ilggadīgās pļavās un kultivētās pļavās, bet labākas kvalitātes iegūšanai vai laikapstākļu risku mazināšanai to var žāvēt arī kaltēs. Vissenākā žāvēšanas iekārta, iespējams, ir “kozolec”, kas rakstos minēta jau 1558. gadā. Vienā no zināmākajām norādēm par “kozolec”, kas datēta ar 1822. gadu, uzsvērts, ka mājdzīvniekus ir labi barot tieši ar šajā iekārtā žāvētu sienu. Šīs liecības apstiprina siena kā tradicionālas lopbarības izmantošanu un šāda veida tehnoloģiju plašo izplatību lielā daļā Eiropas.

4.   Apraksts

4.1.   Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā

Liellopu, mazo atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku gaļa saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

4.2.   Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi

Liellopu, mazo atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku gaļa, kas pazīstama kā “seneno meso”, no klasiskās šo sugu dzīvnieku gaļas atšķiras ar tās īpašo ražošanas procesu, kas aprakstīts šajā punktā.

“Seneno meso” ražo no liellopiem, mazajiem atgremotājiem un zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojot tradicionālos ražošanas procesus. Šajos procesos parasti ir aizliegts izmantot fermentētu lopbarību (piemēram, no lopbarības augiem iegūtu skābbarību, skābētu graudaugu sēklas, ietītās apaļās ķīpas u. c.) un ir aizliegts izmantot dzīvniekus un dzīvnieku barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem klasificēta kā “ģenētiski modificēta”.

“Seneno meso” ražošanai ir vajadzīgs, lai visi ganāmpulka dzīvnieki tiktu izlaisti ganībās ikreiz, kad vien apstākļi to atļauj. Veģetācijas periodā ganīšanas ilgumam jāilgst vismaz 120 dienas gadā.

Ja apstākļi ganībās to neļauj, no ganīšanas pienākuma var atteikties. Atteikšanās no ganīšanas pienākuma ir jāpamato. To var pamatot ar zemesgabalu sadrumstalotību, lielumu, slīpumu, izolētību, ganīšanas aizliegumu, ņemot vērā atrašanos zonā, kurā ganīšana nav atļauta, kā arī ar minēto iemeslu kombināciju. Ja ganīšana nav iespējama, dzīvnieki jāaudzē, tos nepiesienot, un apstākļos, kuros tie var pārvietoties bez ierobežojumiem. Iespēja pārvietoties bez ierobežojumiem tiek novērtēta pēc 1. tabulā norādītās iekštelpu platības.

1. tabula

	Iekštelpu platība (dzīvniekiem pieejamā neto platība)
Liellopi	Minimālais dzīvsvars (kg)	m2 uz vienu dzīvnieku
	līdz 100	1,5
	līdz 200	2,5
	līdz 350	4,0
	vairāk nekā 350	5
Slaucamās govis		6
Vaislas buļļi		10
Aitas		1,5
Jēri		0,35
Kazas		1,5
Kazlēni		0,35
Vaislas un nobarojamie zirgu dzimtas dzīvnieki	līdz 100	1,5
	līdz 200	2,5
	līdz 350	4,0
	vairāk nekā 350	5

Ganību periodā dzīvnieku turēšana novietnēs pirms to nokaušanas ir atļauta ne ilgāk kā 30 dienas.

Sausnas saturam rupjajā lopbarībā visu gadu jābūt lielākam par 70 %. Sausnas īpatsvaru rupjajā lopbarībā katrai lauku saimniecībai aprēķina vienreiz gadā.

Lauku saimniecībās visi vienas kategorijas dzīvnieki (liellopi, mazie atgremotāji, zirgu dzimtas dzīvnieki) ir jāaudzē atbilstoši šīs specifikācijas prasībām.

a)

Ja citas dzīvnieku sugas netiek audzētas vai nevar tikt audzētas saskaņā ar “seneno meso” ražošanas noteikumiem, jo tās neatbilst specifikācijai, saimniecībā esošie dzīvnieki un dzīvnieku barība ir pienācīgi jānodala un jāreģistrē. Aizliegums glabāt un ražot ietītās ķīpas, skābbarību un raudzēto lopbarību attiecas uz visu saimniecību, pat ja ne visas dzīvnieku sugas tiek audzētas atbilstoši noteikumiem, ko piemēro tā sauktajai “seneno meso” gaļai.

b)

Ja “seneno meso” pārstrādes iekārtā, kam veikta sertifikācijas procedūra, tiek ražota arī cita produkcija, tai jānodrošina sertificēto izejvielu pieņemšana un uzglabāšana atsevišķi no citām izejvielām. Šādos gadījumos pārtikas produktu ražošana no “seneno meso” ir jānodala telpā vai laikā, veicot visus pasākumus, lai nepieļautu izejvielu sajaukšanos vai aizstāšanu.

c)

Ja pārstrādes darbības pilnībā vai daļēji veic apakšuzņēmējs, kas nav sertificēts, ir nepieciešams rakstisks līgums. Ir jānodrošina sertificēto dzīvnieku vai izejvielu izsekojamība un iespēja kontrolēt darbības veikšanu. Kontroles kārtību atkarībā no deleģēto darbību apjoma nosaka sertifikācijas iestāde. Ja apakšuzņēmējs ir sertificēts atbilstoši šai specifikācijai, viņa darbība nav jākontrolē.

Atļautie lopbarības veidi

—	Sausā rupjā lopbarība – siens, žāvēta lucerna, žāvēts āboliņš u. c.

—	Zaļā rupjā lopbarība – ganību zāle, zālaugi, lucerna, āboliņš, rapsis, graudaugi, kukurūza, cukurbiešu laksti u. c.

—	Sakņaugi – lopbarības bietes, rāceņi, kāļi, lopbarības burkāni u. c.

—	Dažādu lauksaimniecības augu salmi (neapstrādāti vai sasmalcināti).

—	Svaiga pļavu lopbarība.

—

Žāvēti graudaugi (kukurūza, mieži, auzas, tritikāle, kvieši, rudzi u. c.), žāvēts biešu mīkstums, žāvētas alus drabiņas, žāvēti cukura ražošanas un graudu pārstrādes blakusprodukti un cita tirdzniecībā piedāvātā žāvētā lopbarība (piemēram, klijas, lucernas granulas utt.). Veģetācijas periodā dzīvniekus laiž ganībās un ziemā baro galvenokārt ar sauso rupjo lopbarību. Piebarošana ir atļauta ar zaļiem krustziežu dzimtas dārzeņiem, kukurūzu, graudaugiem un sakņu dārzeņiem, piemēram, rapšu sēklām, zaļām auzām un kukurūzu, lopbarības bietēm. Barības devas sastāvā var iekļaut lopbarības pākšaugus (pupas, zirņus, lupīnas u. c.), eļļaugus (rapšu sēklas, soju, saulespuķes u. c.) un olbaltumvielu koncentrātus (eļļaugu izspaidas un raušus, piemēram, no sojas, rapšu sēklām, saulespuķēm, ķirbjiem u. c.). Dzīvnieki var uzņemt papildbarību ganību vietās. Aprēķinot gada barības devu, tiek ņemts vērā papildbarības daudzums.

Aizliegtie lopbarības veidi

—	Lopbarības kultūru skābbarība un labības un citas dzīvnieku barības skābbarība.

—	Jebkura veida fermentēta barība.

—	Alus darītavu un spirta rūpnīcu blakusprodukti, sulas vai vīna spiešanas atliekas (izspaidas) un citas pārtikas ražošanas atliekas, piemēram, svaigu vai skābētu biešu mīkstums, svaigas vai skābētas alus drabiņas, svaigu vai skābētu augļu izspaidas u. c.

—	Lopbarība un barība, arī blakusprodukti mitrā stāvoklī (mitrināti).

—

Dzīvnieku izcelsmes barība (piens, sūkalas, gaļas vai kaulu milti utt.), izņemot mātes pienu līdz atšķiršanai no mātes. Papildināšana ar piena aizstājēju ir atļauta jauniem dzīvniekiem līdz atšķiršanai no mātes vai ne ilgāk kā līdz 90 dienu vecumam liellopiem, 45 dienu vecumam mazajiem atgremotājiem un 150 dienu vecumam zirgu dzimtas dzīvniekiem.

—	Urīnviela. Uz dzīvnieku barību, kas nav definēta šajā specifikācijā, attiecas Savienības noteikumi, kas reglamentē dzīvnieku barības izejvielu katalogu.

Ja kādam konkrētam barības veidam nav zināms faktiskais izmērītais sausnas īpatsvars, aprēķinot šīs barības sausnas saturu, ņem vērā 2. tabulā norādītos lielumus. Atļautajiem barības veidiem, kas nav norādīti tabulā, piemērojamos lielumus iegūst no pieejamās zinātniskās literatūras.

2. tabula

Sausnas saturs dzīvnieku barībā, ja tas nav noteikts analīzē

Barības veids	Sausna (%)
Siens, salmi, lucerna	86
Žāvēta melase	77
Dažādi žāvēti āboliņi	89
Svaiga zaļā lopbarība (zāle, lucerna)	20
Kombinētā lopbarība (vidēji)	88
Pupiņas, zirņi (kaltēti)	87
Graudaugi (graudi)	88
Dažādi rauši	88
Alus raugs (sauss)	90
Biešu mīkstums (sauss)	88
Lopbarības bietes (svaigas)	15

Lai saimniecībai aprēķinātu ikdienas patēriņa minimālās vajadzības un noteiktu īpatsvaru sausnai, kas iegūta no rupjās lopbarības, 3. tabulā norādītie lielumi ir uzskatāmi par sausnas ikdienas devu katrai dzīvnieku sugai un kategorijai.

3. tabula.

Minimālais ikdienas patēriņš (kg sausnas dienā)

Dzīvnieku suga, vecums vai piena izslaukums	Ķermeņa masa (kg)	Ikdienas patēriņš (kg sausnas dienā)
LIELLOPI
Teļi vecumā no 5 līdz 6 mēnešiem	150	3 –4
Jaunie vaislas liellopi	200 –300	4
	300 –400	6
	400 –500	8
	500 –650	9
Jaunie nobarojamie liellopi	200 –300	7
	300 –400	8,5
	400 –500	10
	500 –650	10,5
GOVIS (piena izslaukums)
Līdz 2 000  kg gadā	650	11,4
Līdz 4 000  kg gadā (līdzvērtīgi zīdītājgovīm)	650	14,9
Līdz 6 000  kg gadā	650	17,6
Līdz 8 000  kg gadā	650	19,7
Vairāk nekā 8 000  kg gadā	650	> 20,6
ZIRGI
Vieglam darbam	500	7 –9
Vidēji grūtam darbam	500	8 –9
Smagam darbam	500	10
AITAS
Slaucamās aitas	70	3
Zīdītājaitas (1–2 jēri)	70	1,8
Jaunas aitas	40 –70	1,2
Nobarojami jēri	20 –45	0,8 –1,6
KAZAS
Slaucamās kazas	70	Maks. 3,5
Zīdītājkazas ar kazlēniem	70	1,8

“Seneno meso” ražotājiem ir jāsaglabā visi vajadzīgie reģistri un apliecinošie dokumenti tādā veidā, lai kontroles iestāde jebkurā laikā kontroles ietvaros varētu pārbaudīt atbilstību visām šīs specifikācijas prasībām.

Mēslošanas līdzekļi

—	Ir aizliegts izmantot digestātu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru jauda ir lielāka par 50 IE (iedzīvotāja ekvivalents, ūdens slodzes vienība, kas atbilst pieauguša cilvēka radītajam piesārņojumam vienā dienā).

—	Platības, kas mēslotas ar digestātu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 50 IE, ir piemērotas ganībām trīs nedēļas pēc pēdējās mēslojuma izkliedēšanas.

Ķīmiskie palīglīdzekļi

Izsmidzināšanu pret lidojošiem kukaiņiem lopkopības saimniecībās drīkst veikt tikai dzīvnieku prombūtnē.

Ar dzīvnieku tirdzniecību saistītie aizliegumi

—

Lai iegūtu sertifikātu, kas piešķir “seneno meso” statusu dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas nav audzēti saskaņā ar šīs specifikācijas prasībām, ir jāievēro pārejas periods, tas ir, periods, kurā saimniecība vai dzīvnieki pārkārtojas uz siena lopkopību. Pārejas periods dzīvu dzīvnieku vai gaļas tirdzniecībai ir dzīves divas trešdaļas dzīvniekiem līdz 9 mēnešu vecumam un 6 mēneši – vecākiem dzīvniekiem. Dzīvu dzīvnieku tirdzniecība un gaļas marķēšana ar “seneno meso” apzīmējumu ir aizliegta līdz šī pārejas perioda beigām.

—	Ja pārbaudē tiek atklāta neatbilstība, kas ietekmē “seneno meso” statusu (barošana ar fermentētu barību u. c.), dzīvniekiem nosaka jaunu pārejas periodu.

Pārstrāde

—	Ar nosaukumu “seneno meso” var apzīmēt svaigu, atdzesētu, sasaldētu un pārstrādātu gaļu. Gaļas pārstrādē drīkst izmantot tikai tādas piedevas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav klasificētas kā “ģenētiski modificētas”.

—	Gaļas produktos un izstrādājumos “seneno meso” daļai ir jāveido vismaz 60 % no galaproduktā iekļautajām sastāvdaļām.

—	Gaļas produktiem un gaļas izstrādājumiem var pievienot medījamo savvaļas dzīvnieku gaļu, ja nokautie medījamie dzīvnieki ir no apgabaliem, kur nav atļauta “ģenētiski modificētu” augu sēšana.

Nosaukumu “seneno meso” vai “uz “seneno meso” bāzes” drīkst lietot tikai tad, ja produkta sastāvs atbilst “seneno meso” specifikācijas prasībām.

Ja produkts ir ražots no vairākiem gaļas veidiem, no kuriem ne visi ir klasificēti kā “seneno meso”, produkta aprakstā ir skaidri jānorāda, uz kuru gaļas veidu attiecas nosaukums “seneno meso”, kā arī ir jānorāda katra gaļas veida proporcija produktā.

4.3.   Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības

Līdz 1827. gadam Slovēnijas kalnus pārsvarā klāja meži. Otrajā vietā bija ganības (27,5 %), un tas liecina par lauksaimniecības un ganību lielo nozīmi tajā laikā. Pļavas aizņēma 12,6 %, aramzeme – 4,8 % un citas kategorijas – 9 % (Petek, 2005). 1929. gadā Slovēnijas kalnu rietumdaļā dominēja lopbarības lauksaimniecība, savukārt austrumdaļā tā jau bija vājāk izteikta (ar lielāku graudaugu un sakņaugu īpatsvaru un nedaudz mazāku lopbarības kultūru proporciju). Tā tas bija vēl 1960. gadā (Petek, 2005).

No aptuveni 4 440 lauku saimniecībām Slovēnijas kalnos, kas tika uzskaitītas 2000. gada saimniecību skaitīšanas ietvaros, 88 % nodarbojās ar lopkopību, proti, ar audzēšanu ganībās (59 %) vai ar jaukta tipa lopkopību (29 %) (Petek, 2005).

“Seneno meso” ražošana ir vissenākais gaļas ražošanas veids, jo pirmais zālēdāju (liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku) audzēšanas veids bija ganīšana vasarās un barošana ar sienu ziemās. Labas kvalitātes lopbarība bija un joprojām ir neaizstājama “seneno meso” ražošanā. Lauku saimniecībās liellopus, aitas, kazas un zirgu dzimtas dzīvniekus bieži vien ganīja kalnu ganībās ar nelīdzenu reljefu un attālās kalnainēs. Ziemās tos baroja ar sienu, kas izžāvēts ilggadīgajās un kultivētajās pļavās, taču sienu varēja žāvēt arī kaltēs, lai tādējādi panāktu labāku kvalitāti vai mazinātu laikapstākļu radītos apdraudējumus. Par senāko žāvēšanas iekārtu var uzskatīt “kozolec”. To jau 1558. gadā pieminējis profesors Oskars Mozers [Oskar Moser] (Juvanec, 2007, Kozolec, 24. lpp.). Vienu no svarīgākajām atsaucēm uz “kozolec”, uzsverot šīs iekārtas lielo nozīmi siena žāvēšanā, lai varētu pabarot mājlopus, sniedzis Jozefs Psainers [Joseph Pseiner] 1822. gadā (Juvanec, 2007, Kozolec, 26. lpp.). Šīs liecības apstiprina siena kā tradicionālās lopbarības izmantošanu un šāda veida tehnoloģiju plašo izplatību lielā daļā Eiropas.

Ganībās audzētu dzīvnieku gaļai ir uz pusi mazāks tauku saturs, un tajā ir daudz mazāk kaloriju nekā to dzīvnieku gaļā, kuri tiek baroti ar kukurūzas skābbarību un lielāku koncentrātu devu. Zinātniskā izpēte liecina, ka ganībās audzētu liellopu gaļā ir 10 reizes vairāk beta-karotīna, nekā prasa normas, un ka C vitamīna saturs tajā var būt par 30 %, bet alfa-tokoferola (E vitamīna) saturs – pat par 54 % augstāks par normu (Kmečki glas, 20.5.2021.). Ganībās audzētu aitu gaļa satur divreiz vairāk luteīna nekā ar lopbarību audzētu aitu gaļa. Ganībās audzētu dzīvnieku gaļa pēc kvalitātes ir līdzīga medījamo dzīvnieku gaļai, un tajā ir aptuveni tāds pats tauku saturs. Omega-6 un omega-3 taukskābju samērs tajā ir daudz labāks nekā ar kukurūzu barotu dzīvnieku gaļā (Robinson, 2000).

Dzīvnieku barošana ganībās un ar zāles lopbarību labvēlīgi ietekmē kopējo tauku samazināšanos, palielina beta-karotīna, E vitamīna (alfa-tokoferola), B vitamīna, tiamīna un riboflavīna, kalcija, magnija un kālija minerālvielu, kā arī kopējo omega-3 taukskābju saturu un veicina veselīgāku omega-6 un omega-3 taukskābju samēru, kā arī palielina ALC (cis-9 trans-11) saturu un vakēnskābes saturu (tā var pārvērsties par ALC) un samazina piesātināto tauku saturu (S. K. Duckett et al., 2009).

Ganībās turētas govis ir izturīgākas pret slimībām un distresu. Šīs izturības labvēlīgo ietekmi var pārnest arī uz cilvēkiem, kuri lieto pārtikā dzīvnieku pienu un gaļu (Robinson, 2000). Kukurūzas un citas koncentrētas barības iekļaušana “seneno meso” ražošanai paredzēto dzīvnieku barībā tiek kvantitatīvi ierobežota, jo pārmērīgs kukurūzas daudzums atgremotāju barībā veicina rezistenci pret Escherichia coli skābā reakcijā, tādējādi palielinot šīs baktērijas izplatības risku.

“Seneno meso” ražošana ir daļa no vietējām tradīcijām, tā ir ilgtspējīgs lopkopības veids, kurā tiek plaši izmantota zāles lopbarība (ganības un siens). Ganīšana ir labākais veids, kā ilgtspējīgi audzēt dzīvniekus, un apvienojumā ar barošanu ar sienu tā ir arī tradicionāla lopkopības metode. Ekstensīvo un tradicionālo lietošanas veidu apvienošana palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību (Večer, 2021). Turklāt nopļauto un noganīto ganību mijas sistēma ir pļavu izmantošanas veids, kas visefektīvāk saglabā bioloģisko daudzveidību dabā.

“Seneno meso” ražošana ir īpaši ilgtspējīga, jo tā aizsargā klimatu un augsni un veicina bioloģisko daudzveidību. Ir ļoti svarīgi saglabāt pļavas, lai nodrošinātu “seneno meso” ražošanu, jo pļavas un ganības piesaista aptuveni par trešdaļu vairāk oglekļa uz hektāru nekā aramzeme (149 t C/ha) – tas ir tāpēc, ka augsnes augšējos slāņos ir augsts trūdvielu saturs. Dziļākos augsnes slāņos pļavas piesaista līdzīgu oglekļa daudzumu (196 t C/ha) kā meža augsne vidēji (191 t C/ha) (ARGE Heumilch, 2021). Oglekļa piesaiste augsnēs uzlabo to struktūru un kvalitāti, vienlaikus veicinot lauksaimniecības ilgtspēju un dabas resursu apsaimniekošanu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L, 2024/1143, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1143/oj).