Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par jauniešus iekļaujošām sabiedrībām

(C/2024/3808)

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA:

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Savienības mērķis arī ir veicināt mieru un savu tautu labklājību, apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicināt sociālo taisnīgumu un aizsardzību, respektēt savu kultūru un valodu daudzveidību, ņemt vērā bērna intereses un aizsargāt bērnu un jauniešu tiesības (1).

Savienības rīcības mērķis ir palīdzēt attīstīties jaunatnes apmaiņai un jaunatnes darbinieku apmaiņai un sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē, kā arī padarīt pieejamākas arodmācības un veicināt mācībspēku un mācāmo, un jo īpaši jaunatnes mobilitāti (2).

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ietver tiesības uz izglītību, apmācību un mūžizglītību (1. princips), vienlīdzīgas iespējas (3. princips), bērnu aprūpi un atbalstu bērniem (11. princips) un personu ar invaliditāti iekļaušanu (17. princips). Lai īstenotu šīs tiesības un principus, ir noteikti ES pamatmērķrādītāji attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības mazināšanu, kas ir jāsasniedz līdz 2030. gadam.

ATGĀDINOT PAR POLITISKO KONTEKSTU, KAS IZKLĀSTĪTS PIELIKUMA PIELIKUMĀ, JO ĪPAŠI TO, KA:

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķis ir veicināt jauniešu nabadzības un visu veidu diskriminācijas izskaušanu un sekmēt jauniešu sociālo iekļaušanu, un uzlabot politikas lēmumus attiecībā uz to, kā tie ietekmē jauniešus visās nozarēs, jo īpaši sociālās iekļaušanas jomā.

Eiropas jauniešu viedokļus atspoguļo vienpadsmit Eiropas Jaunatnes mērķi, jo īpaši Eiropas Jaunatnes mērķis Nr. 3 – veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā, Eiropas Jaunatnes mērķis Nr. 5 – panākt labāku psihoemocionālo labbūtību un izbeigt psihoemocionālās veselības problēmu stigmatizāciju, tādējādi veicinot visu jauniešu sociālo iekļaušanu, un Eiropas Jaunatnes mērķis Nr. 9 – stiprināt jauniešu demokrātisko līdzdalību un autonomiju, kā arī visās sabiedrības jomās nodrošināt jauniešiem paredzētas telpas.

Cīņa pret sociālo atstumtību ir viena no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu galvenajām saistībām (3). Sociālā atstumtība nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju labbūtību, mazina spēju izpausties un piedalīties sabiedrības dzīvē.

ATZINĪGI VĒRTĒJOT:

ES saskaņotos centienus kohēziju, noturību un vērtības veicināt ar tādām programmām un iniciatīvām kā programma “Erasmus+” (tostarp ES jaunatnes dialogs), Eiropas Solidaritātes korpuss, Komisijas Īstenošanas lēmums par programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa iekļaušanas pasākumu satvars 2021.–2027. gadam, Eiropas Sociālais fonds Plus, tostarp attiecīgā gadījumā iniciatīva “Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz”(ALMA), programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, iniciatīva “Jauns Eiropas “Bauhaus””, konference par Eiropas nākotni (2021.–2022. gads), Eiropas Jaunatnes gads (2022) un tā mantojums (4), kā arī Eiropas Prasmju gads (2023), ar mērķi veicināt sociālo kohēziju, sociālo iekļaušanu un jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

ES jaunatnes dialoga 10. ciklu, ko vada trīs prezidentvalstis Spānija, Beļģija un Ungārija un kurā galvenā uzmanība pievērsta Eiropas Jaunatnes mērķim Nr. 3 – iekļaujošas sabiedrības ar devīzi “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI” –, kā arī 2024. gada 2.–5. martā Gentē notikušās ES jaunatnes konferences iznākumu.

To, ka turpmāka jauniešiem paredzētu iekļaujošu telpu izveide veicina iekļaujošas sabiedrības, tādējādi sekmējot apstiprināto Padomes secinājumu (5) īstenošanu.

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA:

10.

Līdzāspastāvēšana miermīlīgās un iekļaujošās sabiedrībās ir viena no prioritātēm Eiropas Padomes stratēģijā attiecībā uz jaunatnes nozari 2030. gadam.

11.

ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam tika atkārtoti pausta apņemšanās nevienu neatstāt novārtā.

ATZĪSTOT:

12.

Attiecīgo ES politiku un no tās izrietošās stratēģijas un ieteikumus: Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (BIK+) (2022), ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021–2030), ES rasisma apkarošanas rīcības plānu (2020–2025), LGBTIK līdztiesības stratēģiju (2020–2025), Dzimumu līdztiesības stratēģiju (2020–2025), ES stratēģisko satvaru romu jautājumos (2020–2030), Stratēģiju, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES (2020), ES stratēģiju par bērna tiesībām (2021–2024), ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju (2021–2030), Padomes ieteikumus, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (2021) un pastiprinātu Garantiju jauniešiem (2020), un visaptverošo pieeju psihoemocionālajai veselībai (2023).

ATZĪSTOT ARĪ TO, KA:

13.

Jaunieši nav viendabīga grupa, un tādējādi viņiem ir dažādas identitātes, dažādas vajadzības, resursi, izcelsme, dzīves situācijas un intereses un atšķirīgas problēmas un iespējas. Šajā sakarā būtu jāturpina izstrādāt jaunatnes politiku un uz jauniešiem vērstus pasākumus, kas ir paredzēti visiem jauniešiem, izmantojot iekļaujošu, daudzveidības specifikai pielāgotu un intersekcionālu pieeju (6);

14.

Jaunieši ir viens no mūsu sabiedrības spēkiem, viņiem ir savas tiesības un viņi ir pārmaiņu veicinātāji. Daudziem jauniešiem piemīt stingra noturība, un viņi turpina mobilizēties, lai paustu savas bažas. Ar minēto rīcību viņi veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Šāda jauniešu iesaiste būtu jādara iespējama, jāatbalsta un jāstiprina.

15.

Jauniešiem ir svarīga loma uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanas procesu veidošanā un demokrātijas stiprināšanā. Šīs lomas īstenošanā jauniešus var atbalstīt viņu potenciāla atzīšana un veicināšana un viņu jēgpilna iesaiste visos līmeņos un visos viņus ietekmējošās politikas veidošanas posmos. Būtu jāatzīst arī jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizāciju atbalsts šajos centienos, kas redzams ES jaunatnes dialogā, un tāpēc šiem dalībniekiem vajadzētu būt iespējai izmantot atbilstošus atbalsta pasākumus.

16.

Globālā klimata krīze, biodaudzveidības zudums (7), Covid-19 pandēmija, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, konflikts Tuvajos Austrumos un konflikti citās pasaules daļās, no tā izrietošās enerģētikas un inflācijas krīzes, kā arī pēdējos gados piedzīvotās ekonomikas un sociālās krīzes un digitālās revolūcijas paātrināšanas negatīvā ietekme ir daži no elementiem, kas ietekmē bērnu un jauniešu psihoemocionālo veselību un labbūtību. Minētie apstākļi un parādības, tostarp migrācija, šīs desmitgades sākumā ir būtiski iezīmējušas Eiropas sabiedrības un atklājušas arvien lielāku nevienlīdzību un polarizāciju mūsu sabiedrībās.

17.

Šīs sabiedriskās norises un daudzās krīzes dažādas jauniešu grupas ir skārušas atšķirīgi un dažas grupas – nesamērīgi. Līdz ar to spiedienam ir pakļautas jauniešu sociālās tiesības, pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības, jo īpaši tās, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, minoritāšu aizsardzību un piekļuvi pakalpojumiem un resursiem, kas vajadzīgi iztikas nodrošināšanai, attīstībai un emancipācijai (8). Turklāt dažām grupām nav vienlīdzīgas piekļuves šīm tiesībām un resursiem. Arī pieaugošais sabiedrības spiediens, piemēram, spiediens rādīt rezultātus, arvien vairāk ietekmē jauniešu psihoemocionālo veselību un labbūtību (9).

18.

Sociālās norises un krīzes nesamērīgi ietekmē jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, un tas varētu izraisīt intersekcionālu diskrimināciju, atstumtību vai nevienlīdzīgu attieksmi (10). Turklāt arvien lielākam skaitam jauniešu ir risks nonākt nelabvēlīgā situācijā (11). Tā kā sociālekonomiska, demokrātiska un digitāla atstumtība bieži vien ir cieši saistītas, šī situācija var ietekmēt aktīvu pilsoniskumu un uzticēšanos iestādēm.

19.

Jaunieši, kuriem draud sociālā atstumtība vai kuri ir neaizsargātā situācijā, ir pakļauti lielākam psihoemocionālās veselības problēmu un izaicinājumu riskam. Pakļaušana diskriminācijai un nevienlīdzībai kaitē viņu psihoemocionālajai veselībai, jo īpaši gadījumos, kad jauniešus skar daudzējādu diskriminācijas veidu vai nelabvēlīgu apstākļu kombinācija. Līdztiesības, iecietības, solidaritātes un dialoga veicināšana mūsu sabiedrībās ir būtisks preventīvs pasākums šo psihoemocionālo veselības problēmu un izaicinājumu risināšanā (12).

20.

Jauniešu telpas sabiedrībā ir pakļauta spiedienam. Jauniešu telpu sarukšana kavē viņu personisko un pilsonisko attīstību, kā arī viņu spēju definēt savu telpu sabiedrībā. Strukturāli šķēršļi dažādos līmeņos kavē viņu piekļuvi dažādām telpām, tiesībām un pakalpojumiem un vienlīdzīgu līdzdalību sabiedrībā. Lai atbalstītu jauniešus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju, dotu viņiem iespējas un viņus stiprinātu, un lai radītu taisnīgu un vienlīdzīgu sabiedrību visiem, ir vajadzīga plurālistiska sabiedrība, ko raksturo taisnīgums, solidaritāte un kurā tiek novērtēta, cienīta un atzīta visu veidu daudzveidība.

21.

Taisnīguma, iecietības, solidaritātes un dialoga veicināšanā un jauniešu aktīvas līdzdalības un iekļaušanas savās kopienās un lēmumu pieņemšanā sekmēšanā svarīga loma var būt valsts un nevalstiskām struktūrām, tostarp vietējām kopienām, darbam ar jaunatni (13) un brīvprātīgajam darbam. Darbs ar jaunatni dod jauniešiem iespējas kritiski domāt par sabiedrību un kļūt par pārmaiņu virzītājiem un atbalsta un stiprina viņus šajā ziņā. Efektīvs darbs ar jaunatni un reāli tā rezultāti veicina sociālo iekļaušanu. Šādi centieni bieži ietver proaktīvus pasākumus, eksperimentālas pieejas un paraugprakses izplatīšanu (14).

ŠAJĀ SAKARĀ IZVIRZA MĒRĶI:

22.

Nodrošināt mērķtiecīgus pasākumus, lai veicinātu taisnīgumu, iekļaušanu un atbalstu jauniešiem, kad viņi definē un ieņem savu vietu sabiedrībā, jo īpaši, izmantojot darbu ar jaunatni un izstrādājot transversālu, iekļaujošu jaunatnes perspektīvu visās attiecīgajās politikas jomās, kuras var palīdzēt šo mērķi panākt. Turklāt var izveidot mehānismus jauniešu ar dažādu izcelsmi jēgpilnai un iekļaujošai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, piemēram, jaunatnes padomes un jaunatnes organizācijas, vienlaikus veicinot jauniešu līdzdalību arī ārpus šīm organizācijām.

23.

Nodrošināt jauniešu aktīvu, jēgpilnu, taisnīgu un vienlīdzīgu līdzdalību un dot viņiem iespēju veidot telpas, kas attiecas uz viņiem, un attiecīgā gadījumā radīt, pilnveidot, pielāgot un aizsargāt emancipatīvas telpas jauniešiem un viņu vajadzībām, lai dotu viņiem pilnvērtīgas iespējas attīstībai neatkarīgi no izcelsmes un atzītu, novērtētu un realizētu viņu viedokli un ieguldījumu.

24.

Turpināt veidot saiknes starp jauniešiem, nodrošināt un atvieglot viņu pieredzi un mijiedarbību ar visu veidu daudzveidību, piemēram, izmantojot mācību mobilitāti vai pārrobežu solidaritātes darbības.

25.

Jo īpaši attiecībā uz tādiem jauniešiem, kuriem draud atstumtība, pastiprināt iedarbību, kāda ir darbam ar jaunatni un citām attiecīgām struktūrām un pakalpojumiem, lai atbalstītu jauniešu attīstību, psihoemocionālo veselību un labbūtību, mācīšanos un eksperimentēšanu nolūkā pārvarēt šķēršļus, ar kuriem jaunieši saskaras dažādos līmeņos.

PIEŅEM ZINĀŠANAI:

26.

Idejas un viedokļus, ko jaunieši pauda Beļģijas ES jaunatnes konferencē 2024. gada martā attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem panākt jauniešus iekļaujošu sabiedrību, kā arī viņu ieteikumus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm šo ideju īstenošanai, kā izklāstīts šo secinājumu III pielikumā:

Labāk atbalstīt jauniešu, kuri saskaras ar nabadzību vai kuriem draud nabadzība un finansiāla atstumtība, pāreju uz finansiālu neatkarību un drošību, īstenojot pasākumus, kas veicina cenas ziņā pieejamus mājokļus, uzlabo piekļuvi kvalitatīvam darbam un nodarbinātībai, novērš mobilitātes šķēršļus un nodrošina jauniešu finanšpratību.

Nodrošināt jauniešiem piekļuvi cenas ziņā pieejamām, jauniešiem draudzīgām un personalizētām kvalitatīvām veselības aprūpes un psihoemocionālās veselības atbalsta sistēmām. Papildus minētajam radīt drošu un atvērtu vidi, kur jaunieši varētu brīvi izteikties un uzzināt par veselību un psihoemocionālo labbūtību.

Veicināt izglītību un darbu ar jaunatni un ieguldīt tajos, lai padarītu mācību vidi piekļūstamāku un iekļaujošāku jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, pielāgojot to jauniešu vajadzībām, un palielināt sadarbību starp formālo izglītību, neformālo izglītību un ikdienējo mācīšanos, kā arī starp citām nozarēm.

Palielināt finansējumu, spēju veidošanu un citādu atbalstu, lai pedagogi varētu nepārtraukti izglītoties par tādu jauniešu iekļaušanu, kuriem ir mazāk iespēju, produktīvi izmantojot jauniešu daudzveidību, radot drošas telpas, ko kopīgi var lietot un kur var mācīties dažādas izcelsmes jaunieši, kā arī uz jauniešiem vērstas un personalizētas mācīšanas un mācīšanās pieejas.

Uzlabot to cilvēku spējas, kuri strādā ar jauniešiem un viņu labā, lai efektīvi izplatītu jauniešiem draudzīgu informāciju nolūkā nodrošināt piekļuvi informācijai par tiesībām un iespējām. Stiprināt arī jauniešu medijpratību un informācijpratību, lai viņi varētu atpazīt uzticamu informāciju un droši orientēties informācijā.

Ieviest politiku, kura grauj sistemātisku diskrimināciju, neapzinātus aizspriedumus un naidīgu attieksmi un kura veicina pastāvīgu mācīšanos par visu veidu daudzveidību, kā arī par atbrīvošanos no aizspriedumiem. Šāda politika būtu jāizstrādā kopā ar jauniešiem, kuriem ir atbilstoša dzīves pieredze visās jomās.

AICINA DALĪBVALSTIS ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS:

27.

Izmantot intersekcionālo pieeju (15) kā metodi, kā apzināt un izprast šķēršļus un izaicinājumus, ar ko saskaras jaunieši (jo īpaši tie, kuriem ir mazāk iespēju), un rīkoties, lai tos atzītu, attiecīgi rīkotos un tos pārvarētu. Politikas pasākumos un darbībās būtu jāņem vērā attiecīgo jauniešu dažādās identitātes, lai labāk novērstu šķēršļus un izaicinājumus, ar kuriem viņi saskaras, jo īpaši saistībā ar piekļuvi tiesībām un pakalpojumiem, to izmantošanu un ievērošanu.

28.

Uzlabot visu jauniešu, tostarp to, kuriem ir mazāk iespēju, dzīves apstākļus un psihoemocionālo labbūtību, palielinot publisko struktūru informētību par to jauniešu specifiskajām vajadzībām, kuriem ir mazāk iespēju.

29.

Apsvērt veidus, kā garantēt un aizsargāt piekļuvi tiesībām un attiecīgajiem sabiedriskajiem, sociālajiem, politiskajiem un kultūras pakalpojumiem, un jo īpaši par prioritāti noteikt pakalpojumus, kas ir būtiski jauniešu nabadzības un bezpajumtniecības problēmas risināšanai, un pakalpojumus, kas visiem jauniešiem nodrošina piekļuvi pienācīgiem dzīves apstākļiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, izglītībai, brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm un veselības aprūpei.

30.

Nodrošināt piekļūstamus informācijas pakalpojumus, tostarp konsultāciju pakalpojumus, un jauniešiem draudzīgu informāciju un saziņu, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši apzinās savas tiesības un iespējas un tās izmanto, spēj izpētīt iespējas un iztēloties iespējamās savas dzīves trajektorijas. Jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, būtu jāsniedz pietiekams atbalsts, lai viņi varētu reāli piekļūt savām tiesībām un tās izmantot.

31.

Atvieglot visu jauniešu piekļuvi digitālajām telpām un pakalpojumiem, ietverot gan piekļuvi materiālā ziņā (tostarp interneta savienotību un attiecīgā gadījumā ierīces), gan digitālo kompetenču un digitālās pratības un medijpratības apguvi, lai tiktu galā ar izaicinājumiem un iespējām, ko rada tiešsaistes telpas.

32.

Plaši integrējot jaunatnes jautājumus, – veicināt un atbalstīt starpnozaru partnerības un iniciatīvas, jo īpaši attiecīgā gadījumā starp darba ar jaunatni nodrošinātājiem, izglītības un mācību iestādēm, sociālajiem un nodarbinātības dienestiem, sociālās aizsardzības un nodrošinājuma sistēmām un sociālajiem partneriem, kas palīdz visiem jauniešiem pilnveidoties, jo īpaši veicināt vienotus vēstījumus, kas palīdz dažādu attiecīgo ieinteresēto personu darbā iegult “iekļaujošu jaunatnes perspektīvu”.

33.

Veicināt ilgtspējīgu mobilitāti jauniešu (tostarp jauniešu, kas dzīvo lauku, attālos, nomaļos, mazāk attīstītos un tālākajos reģionos) vidū, pievēršoties mobilitātes šķēršļiem, piemēram, sabiedriskā transporta jautājumiem.

34.

Atzīt un stimulēt jauniešu spēju domāt kritiski, kā arī atzīt dažādos veidus, kādos jaunieši iesaistās kā pārmaiņu veicinātāji, lai panāktu saliedētākas sabiedrības, jo īpaši, dodot iespējas, atbalstot un stiprinot jauniešu centienus kļūt par pozitīvu paraugu attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, ar jaunatnes padomju, jaunatnes organizāciju, jaunatnes iniciatīvu, līdzdalības projektu vai solidaritātes projektu starpniecību.

35.

Veidot jaunas un aizsargāt esošās drošās, sagaidošās un piekļūstamās emancipatīvās fiziskās un virtuālās telpas un pakalpojumus, kuri ir brīvi no sabiedrības spiediena, no spiediena rādīt rezultātus un no vērtību spriedumiem un kuros visi jaunieši var tikties un veidot kontaktus.

36.

Stiprināt jauniešu, jo īpaši to, kuriem ir mazāk iespēju, lomu tādu telpu radīšanā, attīstīšanā, projektēšanā, būvēšanā, veidošanā un pielāgošanā, kas attiecas uz viņiem, ietverot arī publisko telpu.

37.

Likvidēt atlikušos šķēršļus, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai iesaistītos darbā ar jaunatni, aktīvi uzrunājot viņus, piedāvājot papildu atbalstu, pielāgojot darbības viņu dažādajām vajadzībām un cenšoties sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām citās jomās, kas nodarbojas ar jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, un ar organizācijām, kas viņus pārstāv.

38.

Veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas atvieglo jauniešu, jo īpaši jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, iesaisti darbā ar jaunatni un aktīvas lomas uzņemšanos šajā darbā.

39.

Veicināt dažādu veidu ilgtspējīgu atbalstu darbam ar jaunatni, koncentrējoties uz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, nolūkā radīt labvēlīgus apstākļus iekļaujošam un plaukstošam kvalitatīvam darbam ar jaunatni, piemēram, nodrošinot pienācīgu īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu, resursus un infrastruktūru.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS UN ATTIECĪGAJOS LĪMEŅOS:

40.

Vēl vairāk veicināt iekļaujošu jaunatnes perspektīvu attiecīgajās politikas jomās, piemēram, izveidojot, iekļaujot vai turpinot regulatīvās ietekmes uz jauniešiem novērtējuma mehānismus, kuru mērķis ir attiecīgos gadījumos labāk izprast un novērst šķēršļus un izaicinājumus, ar ko saskaras jaunieši. Tas var palīdzēt uzlabot jaunatnes aspektu integrāciju visās politikas jomās un var ietvert iespējamu ES jauniešu testa vai pārbaudes piemērošanu.

41.

Atbalstīt visu līmeņu un visu nozaru politikas veidotājus, sniedzot būtisko informāciju un zināšanas par labu praksi attiecībā uz iekļaujošām sabiedrībām, iekļaujošu un pret daudzveidību sensitīvu darbu ar jaunatni, iekļaujošām un emancipatīvām telpām jauniešiem un līdzradīšanu, lai attiecīgos gadījumos visās attiecīgajās politikas jomās izplatītu transversālu un iekļaujošu jaunatnes perspektīvu.

42.

Stiprināt dialogu un sinerģiju starp jaunatnes organizācijām, darbu ar jaunatni, jaunatnes politiku un jaunatnes pētniecību un veicināt koordināciju starp vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas līmeni, lai veicinātu sadarbību, spēju veidošanu, mācīšanos no līdzbiedriem, tīklu veidošanu un apmaiņu attiecībā uz šādiem aspektiem:

—	darbs ar jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

—	drošu, iekļaujošu un empancipatīvu telpu (visās nozīmēs) veidošana jauniešiem.

—	iespēju nodrošināšana jauniešiem un viņu kvalifikācijas celšana, palīdzot viņiem aizstāvēt un popularizēt iekļaušanu un daudzveidību savās kopienās.

—	atbalstītu un atvieglotu iespēju jauniešiem radīšana un veicināšana ar mērķi dzīvē iepazīt visu veidu daudzveidību un mācīties ar to mijiedarboties.

—	atbalsts un cieņa jauniešiem, jo īpaši attiecībā uz viņu tiesībām uz pašnoteikšanos un līdzdalību, lai palielinātu viņu piederības un svarīguma sajūtu. Šie ir priekšnosacījumi, kas vajadzīgi jauniešu psihoemocionālās veselības un labbūtības stiprināšanai.

43.

Risināt psihoemocionālās veselības jautājumus un pievērsties noteicošajiem faktoriem, radot vidi, kas atbalsta ikviena jaunieša sociālekonomisko, fizisko un psiholoģisko labbūtību, īstenot daudznozaru darbības, kas veicina jauniešu psihoemocionālo veselību un sekmē vienlīdzīgas un cenas ziņā pieejamas piekļuves uzlabošanu psihoemocionālās veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši, īstenojot Padomes secinājumus par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (16).

44.

Apzināt kompetences, kas jauniešiem, algotiem un brīvprātīgiem jaunatnes darbiniekiem un citiem pedagogiem ir vajadzīgas, lai apzinātos daudzveidību, intersekcionālo diskrimināciju, atstumšanas faktorus, stereotipus, aizspriedumus, diskrimināciju un privilēģijas sabiedrībā, tostarp izglītībā un darba tirgū, un izstrādāt mācīšanās iespējas un moduļus, lai censtos panākt darbu ar jaunatni, kas ir sensitīvs pret daudzveidību un diskrimināciju un ir sociāli iekļaujošs, lai veicinātu pieredzes gūšanu attiecībā uz visu veidu daudzveidību un mijiedarbību ar to un radītu drošas, emancipatīvas un iekļaujošas fiziskās un virtuālās telpas.

45.

Izcelt darbu ar jaunatni kā iekļaušanas virzītājspēku, kas veicina saikni starp dažādām jauniešu grupām un dažādās nozarēs, stimulējot, atbalstot, veidojot un aizsargājot zināšanas par daudzveidību darbā ar jaunatni un tā dalībnieku daudzveidību, un šo daudzveidību demonstrējot, ņemot vērā, ka jaunieši nav viendabīga grupa un līdz ar to viņiem ir daudzas un dažādas identitātes, atšķirīgas vajadzības, resursi, izcelsmes apstākļi, dzīves situācijas un intereses.

46.

Vēl vairāk atbalstīt dezagregētu sociālās atstumtības datu izpēti un analīzi, monitoringu un vākšanu; uzsvērt atstumtības ietekmi uz jauniešiem un iespējamos iekļaušanas pasākumus darbam ar jaunatni; atbalstīt iekļaujošas sabiedrības un telpu izveidi un nodrošināt, ka rezultāti ir viegli nolasāmi un piekļūstami. To darot, maksimāli jāizmanto esošās programmas un pētniecības iniciatīvas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” un RAY tīkls.

47.

Nodrošināt īstenu dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem Eiropā, lai uzturētu Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt Eiropas jauniešus, ieviešot līdzekļus tam, lai uzraudzītu ar ES jaunatnes dialogu saistītos turpmākos pasākumus un izvērtētu tā rezultātus, kā arī lai sniegtu jauniešiem atgriezenisko saiti par šiem turpmākajiem pasākumiem.

AICINA EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

48.

Turpināt mobilizēt ES programmas kohēzijas, noturības un vērtību jomā, lai vēl vairāk stiprinātu sociālo iekļaušanu un sociālo kohēziju, nodrošinot transversālu jauniešu iekļaušanas dimensiju visās ES programmās, un turpināt uzsvērt, ka jaunieši ir pozitīvi pārmaiņu virzītāji attiecībā uz iekļaušanu, daudzveidību un saliedētām sabiedrībām, – un to panākt, vēršot šīs ES programmas uz atbalstu iekļaujošām, jauniešu virzītām darbībām un iniciatīvām.

49.

Atbalstīt tādu iekļaušanas un iekļaujošu projektu izstrādi, kuros aktīvi iesaistīti jaunieši, kam ir mazāk iespēju, un stiprināt viņu mobilitāti ar dažādu ES programmu, iniciatīvu un, ja iespējams, ilgtspējīgu resursu palīdzību, tostarp galvenajām programmām jaunatnes jomā, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu, un tās turpinot.

50.

Turpināt centienus padarīt ES jaunatnes programmas iekļaujošākas un sensitīvākas pret daudzveidību, jo īpaši, izmantojot darbības, kas pielāgotas to jauniešu vajadzībām, kuriem ir mazāk iespēju, un organizācijām, kas viņus pārstāv vai ar viņiem strādā, jo īpaši attiecībā uz sociālekonomisko piekļūstamību, darbības ilgumu, personīgo un pielāgoto atbalstu un administratīvajām un ziņošanas prasībām.

51.

Vēl vairāk palielināt visu jauniešu piekļuvi ES jaunatnes programmām, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusam ar šādiem paņēmieniem:

—

viegli saprotamā valodā sniedzot piekļūstamu, jauniešiem draudzīgu informāciju un saziņu par programmu iespējām, iekļaujošajiem pasākumiem un atbalsta pakalpojumiem, piemēram, izmantojot Eiropas Jaunatnes portālu, un darot plašāk zināmu esošo informāciju, piemēram, par īstenošanas pamatnostādņu pasākumiem, “ Erasmus+ ” un Eiropas Solidaritātes korpusa iekļaušanas un daudzveidības stratēģiju.

—	vienkāršojot un pielāgojot noteikumus un procedūras, tostarp, īstenojot kopīgus izstrādes procesus ar programmu atbalsta saņēmējiem.

—	novērtējot iespēju īstenot Eiropas Solidaritātes korpusa izcilības zīmogu (17), lai veicinātu sociālo kohēziju ar jauniešu virzītām solidaritātes aktivitātēm.

52.

Atbalstīt un integrēt iekļaujošu jaunatnes perspektīvu ES programmās un iniciatīvās, kuru mērķis ir kohēzija, noturība un vērtības, tostarp iniciatīvā “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” un tās turpinājumā, un veicināt sinerģiju starp tām, lai virzītu uz priekšu centienus eksperimentēt ar iniciatīvām, kuras vērstas uz to, lai attīstītu iekļaujošas, drošas un emancipatīvas telpas jauniešiem, kas veicina saliedētu sabiedrību izveidi, šādas iniciatīvas veidot un atbalstīt.

53.

Nodrošināt papildu stimulus, lai radītu vairāk telpu jēgpilnai līdzdalībai ar ES jaunatnes dialoga starpniecību. To var panākt, atbalstot valstu darba grupas paraugprakses apmaiņā par informēšanas pasākumiem un darbu ar jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, un palielinot informētību par ES jaunatnes dialogu dažādās nozarēs un ES politikas jomās un programmās. Jo īpaši to varētu panākt, veicot speciāli paredzētas darbības jauniešu iekļaušanai un līdzdalībai attiecīgajās ES virzītajās iniciatīvās un programmās, tādējādi vēl vairāk atbalstot ES jaunatnes stratēģijas divējādo pieeju un mērķi integrēt jaunatnes jautājumus visās politikas jomās.

54.

Veicināt ciešāku sadarbību starp ES jaunatnes koordinatoru un Eiropas Komisijas koordinatoru bērna tiesību jautājumos, kā arī ar citiem attiecīgajiem Eiropas Komisijas koordinatoriem, kas iesaistīti iekļaušanas atbalstīšanā un diskriminācijas apkarošanā, piemēram, veicinot apmaiņas, biežu saziņu un sadarbību.

55.

Stimulēt sinerģiju starp ES jaunatnes dialogu, Eiropas Jaunatnes portālu un ES Bērnu līdzdalības platformu.

56.

Veicināt šo aicinājumu īstenošanu iepriekš minētajās ES stratēģijās, izmantojot ES jaunatnes stratēģijas divējādo pieeju (18).

MUDINA PILSONISKO SABIEDRĪBU, KAS AKTĪVI PIEDALĀS DARBĀ AR JAUNATNI:

57.

Turpināt likvidēt strukturālos šķēršļus un pievērsties izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jaunieši, un jo īpaši tie, kuriem ir mazāk iespēju. Pēc tam iestāties par jauniešu tiesībām, piedalīties attiecīgajos lēmumu pieņemšanas procesos un veidot saiknes starp politikas veidotājiem un jauniešiem visā viņu daudzveidībā.

58.

Turpināt veidot un popularizēt atbalstītas drošas un emancipatīvas fiziskās un virtuālās telpas un palielināt to redzamību, lai palīdzētu jauniešiem iepazīt dzīvē visu veidu daudzveidību un mācīties mijiedarboties ar to, un nodrošināt, ka jaunatnes darbiniekiem, pedagogiem un citiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kas strādā sociālajos un nodarbinātības dienestos, vai tiem, kas strādā ar jauniešiem, jo īpaši ar tādiem, kuriem ir mazāk iespēju, ir šim nolūkam nepieciešamās zināšanas un kompetences.

59.

Palielināt darba ar jaunatni pamanāmību un atzīšanu, dodot par sevi zināt un piedaloties pozitīvu diskursu līdzradīšanā jauniešiem, jo īpaši tādiem, kuriem ir mazāk iespēju.

60.

Atvieglot, veicināt un atbalstīt mobilo darbu ar jaunatni, lai aktīvāk uzrunātu tos jauniešus, kurus citi darba ar jaunatni veidi nesasniedz.

61.

Apmainīties ar informāciju un labo praksi, sadarboties un veidot tīklus vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, lai veicinātu iekļaujošu sabiedrību jauniešiem un ar viņiem.

(1) Eiropas Savienības vērtības, kas nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, 3. panta 1. un 3. punktā, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9. un 10. pantā un Pamattiesību hartas 21. pantā un 24. panta 2. punktā.

(2) TFEU 165. panta 2. punkts un 166. panta 2. punkts.

(3) Kā uzsvērts LES 3. panta 1. un 3. punktā, kā arī LESD 8., 9. un 10. pantā; “Mūsdienās jaunieši visā Eiropā saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, ar grūtībām izmantot savas sociālās tiesības, sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī apdraudējumu, ko rada viltus ziņas un propaganda”, Rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2018/C 456/01, 5. lpp.).

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022), (COM/2024/1 final).

(5) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību (2021/C 501 I/04); Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem (2023/C 185/06); Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā, (2013/C 168/03); Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (2021/C 241/03); Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni (2019/C 414/02); Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (C/2023/1337); Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (2022/C 495/03), un citi.

(6) Padomes rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam (2018/C 456/01) ir izklāstīts iekļaušanas pamatprincips un norādīts, ka “ņemot vērā, ka jaunieši nav viendabīga grupa, un tādējādi tiem ir atšķirīgas vajadzības, izcelsme, dzīves situācijas un intereses, ES jaunatnes stratēģijai vajadzētu sekmēt tādas darbības un politikas, kas ir iekļaujošas visiem jauniešiem, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un/vai tiem, kuru balsis var tikt nesadzirdētas”; Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem, 6. punkts, (2023/C 185/01 6. lpp.).

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”.

(8) Tādi pakalpojumi un resursi kā pamata aprūpe, veselība, izglītība, atpūta un brīvā laika pavadīšana un piekļuve informācijai.

(9) Eiropas Jaunatnes mērķis Nr. 5: “Ievērojams un aizvien pieaugošs skaits jauniešu visā Eiropā pauž bažas par to, ka viņu vienaudžu vidū ir izplatītas tādas garīgās veselības problēmas kā augsts stresa līmenis, trauksme, depresija un citas garīgās slimības. Jaunieši norāda uz milzīgo spiedienu no sabiedrības puses, ar ko viņi sastopas, un pauž vajadzību pēc labākas garīgās veselības aprūpes jauniešiem,” Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (C/2023/1337).

(10) Eurostat, “Young people in Europe: a statistical summary” , 2022. Eurostat dati liecina, ka 2021. gadā ceturtajai daļai (25,3 %) jauniešu Eiropas Savienībā draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība. Sabiedrībā kopumā šis rādītājs bija zemāks – mazliet vairāk par piekto daļu (21,7 %).

(11) Eiropas Komisija, “Employment and Social Developments in Europe – Young Europeans: employment and social challenges ahead” , 2022. gads.

(12) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (C/2023/1337), 10. un 18. punkts.

(13) Darbs ar jaunatni, kā aprakstīts Eiropas Padomes Ieteikumā CM/Rec(2017)4 un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei (2020/C 415/01), OV C 415, 1.12.2020., 1.–8. lpp.

(14) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (2022/C 495/03), 3. un 4. punkts; Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā (2013/C 168/03), 10. punkts.

(15) “Intersekcionālitāte” ir analītisks rīks, kura nolūks ir pētīt, izprast un reaģēt uz to, kā savstarpēji mijiedarbojas personu raksturojošas iezīmes un identitātes un kā šāda krustošanās var ietekmēt unikālas pieredzes veidošanos saskarē ar diskrimināciju. Sk. arī 16. zemsvītras piezīmi dokumentā “ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam”.

(16) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (C/2023/1337).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp.) 29. panta 5. punkts.

(18) “Divējāda pieeja: politikās, ar ko cenšas uzlabot jauniešu dzīvi, nekad nevar aprobežoties tikai ar jaunatnes jomu. Tāpēc joprojām neaizstājama ir divējādā pieeja, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējā sadarbības regulējumā 2010.–2018. gadam, jo ar to teicas risināt jauniešu jautājumus, no vienas puses, iniciatīvas integrējot dažādās politikas jomās, un, no otras puses, izstrādājot īpašas iniciatīvas jaunatnes jomā” (Eiropas Savienības Padomes rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2018/C 456/01, 3. lpp.)).

I PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Šo secinājumu pieņemšanā Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji ir ņēmuši vērā šādus dokumentus.

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (COM/2024/1 final);

—	Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (C/2023/1337);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par to, ka jāveicina jaunatnes aspekta integrēšana politikas lēmumu pieņemšanas procesos Eiropas Savienībā (C/2023/1342);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai (COM/2023/298 final);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par ilgtspējīgas Eiropas sociālo dimensiju jauniešiem (2023/C 185/06);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2023/936 (2023. gada 10. maijs) par Eiropas Prasmju gadu (Dokuments attiecas uz EEZ) (PE/12/2023/REV/1);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par starppaaudžu dimensijas veicināšanu jaunatnes jomā nolūkā sekmēt dialogu un sociālo kohēziju (2022/C 495/03);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitāla desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ” (BIK+) (COM/2022/212 final);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi “Veicināt jauniešu kā pārmaiņu virzītājspēku iesaisti ar mērķi aizsargāt vidi” (2022/C 159/07);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (Dokuments attiecas uz EEZ) (PE/81/2021/REV/1);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesveida atbalstam” (2021-2030) (COM/2021/615 final);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par tādu pilsonisko telpu sargāšanu un veidošanu jauniešiem, kas veicina jēgpilnu jaunatnes līdzdalību (2021/C 501 I/04);

—	Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (ST/9106/2021/INIT);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu saistībā ar jauniešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos veicināšanu (2021/C 241/03);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM/2021/142 final);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)102 final);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021) 101 final);

—	Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai “Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES” (COM/2020/711 final);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM/2020/698 final);

—	Padomes Ieteikums (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (2020/C 372/01);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars” (COM(2020)620 final);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020) 565 final);

—	ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam (JOIN/2020/5 final);

—	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM/2020/152 final);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni (2019/C 414/02);

—	Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2018/C 456/01);

—	Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (2017/C 428/09);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2014. gada 20. maijs) par pārskatu pār strukturētā dialoga procesu, tostarp jauniešu sociālo iekļaušanu (2014/C 183/01);

—	Padomes 2014. gada 20. maija secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību (2014/C 183/040);

—	Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (2014/C 30/03);

—	Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā (2013/C 168/03);

—	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi (2012. gada 27. novembris) par jauniešu – jo īpaši jauniešu ar migrantu izcelsmi – līdzdalību un sociālo iekļaušanu (2012/C 393/05);

—	Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2012/C 326/02);

—	Padomes Rezolūcija (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2009/C 311/01).

III PIELIKUMS

ES JAUNATNES KONFERENCES IZNĀKUMS (GENTE, 2024. GADA MARTS)

ES jaunatnes dialoga 10. ciklā, ko vada trīs prezidentvalstis Spānija, Beļģija un Ungārija, tematiskais uzsvars ir likts uz Eiropas jaunatnes mērķi Nr. 3 – iekļaujošas sabiedrības –, kura nolūks ir veicināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā, ar devīzi “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI”.

Šo centienu ietvaros prezidentvalsts Beļģija 2024. gada 2.–5. martā organizēja ES jaunatnes konferenci Gentē. Konferencē desmit darba grupas apsprieda sešus tematus, kas saistīti ar iekļaujošām sabiedrībām: 1) strukturāli šķēršļi, 2) informācijas nozīme, 3) veselība un psihoemocionālā labbūtība, 4) iekļaujoša mācību vide formālajā, 5) neformālajā un ikdienējā izglītībā un 6) diskriminējošas attieksmes un prakses novēršana.

Konferences mērķis bija izveidot stabilu pamatu politiskai rīcībai, un diskusiju rezultātus paredzēts izmantot kā norādes turpmākajā politikas izstrādē. Konferences rezultāti ietver sešus ieteikumus un trīsdesmit četrus īstenošanas pasākumus.

Ieteikumi: diskusijās konferences darba grupās tika izstrādāti seši ieteikumi, kas aptver sešas tēmas attiecībā uz iekļaujošām sabiedrībām. Šos ieteikumus, pamatojoties uz konferences dalībnieku ieguldījumu un atsauksmēm un ministru pārstāvju sniegtajām specializētajām zināšanām, sagatavoja un izstrādāja īpaša redakcionāla grupa, kuras sastāvā ir jaunatnes pārstāvis no Beļģijas valsts jaunatnes padomēm, Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvis, pētnieki, kuri iesaistīti konsultāciju procesa rezultātu analīzē, SALTO iekļaušanas un daudzveidības eksperts un prezidentvalsts pārstāvis. Šie ieteikumi ir formulēti šo Padomes secinājumu 26. punktā.

Iespējamie īstenošanas pasākumi: ir ierosināti 34 iespējamie īstenošanas pasākumi, kas tieši izriet no diskusijām konferences darba grupās un kuru pamatā ir ministru pārstāvju sniegtās speciālās zināšanas. Minēto pasākumu mērķis ir sešos ieteikumos izklāstītās jauniešu idejas pārvērst reālās darbībās, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, attiecīgās kompetences jomas, attiecīgos līmeņus un iesaistītos dalībniekus. Katram ierosinātajam pasākumam tiek noteikts politikas līmenis, kurā to varētu īstenot.

Iespējamie pasākumi, ar kuru palīdzību īstenot Eiropas Jaunatnes mērķi Nr. 3 par iekļaujošu sabiedrību

1. SISTĒMAS MAIŅA: STRUKTURĀLI ŠĶĒRŠĻI SOCIĀLAJAI IEKĻAUŠANAI

1.1. Pētījums par to, kā veicināt jauniešu mobilitāti pierobežas reģionos

Eiropas Komisijai būtu jāveic pētījums par pārrobežu transportu lauku apvidos un par pasākumiem, ar kuriem atvieglināt reģionālo transporta veidu sadarbību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai lielākā mērā saskaņotu pārrobežu cenu noteikšanas sistēmas, kas paredzētas jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Jāizveido rīkkopa ar piemērotiem pasākumiem.

Rezultātā būtu jāsamazinās cenām un jāveidojas patērētājiem pieejamākai biļešu sistēmai.

LĪMENIS:

reģionālais,

1.2. Neatkarīga jaunatne: subsīdijas jauniešu mājokļiem

Šī pasākuma mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem (tostarp jaunieši, kas mācās, strādā, jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, u. c.), kuriem, pamatojoties uz viņu sociālekonomiskajiem apstākļiem un statusu, tiek piešķirtas mājokļa subsīdijas. Šo pasākumu īsteno tā, lai tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas un taisnīgas subsīdijas.

Rezultātā būtu jāpanāk jauniešu neatkarība un labklājība visos sociālās līdzdalības aspektos.

LĪMENIS:

1.3. Digitālo iespēju nodrošināšana Eiropas jauniešiem lauku un tālākos apvidos

Eiropas Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis visiem Eiropas jauniešiem nodrošināt vienlīdzīgu digitālo piekļuvi. Cita starpā tas nozīmē plaši darīt pieejamu Wi-Fi lauku apvidos un nodrošināt klēpjdatoru pieejamību kopienās, kur pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā līmenī. Digitālo iekļaušanu padarot par prioritāti, mēs jauniešiem nodrošinām pilnvērtīgas iespējas, jo viņiem tiek doti nepieciešamie rīki attālinātam darbam, savu prasmju attīstīšanai un piekļūšanai digitālajiem pakalpojumiem.

Rezultātā būtu jāpalielinās nodarbināmības rādītājiem un jāuzlabojas iespējām piekļūt informācijai.

LĪMENIS:

1.4. Bezmaksas sabiedriskais transports visiem jauniešiem

Nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu visiem jauniešiem, tādējādi uzlabojot piekļuvi skolām, darbvietām un sociālajām iespējām un ļaujot mazāk labvēlīgiem apgabaliem veidoties lielu sabiedriskā transporta mezglu tuvumā. Šī iniciatīva rāda, ka ES atzīst jauniešu grūtības un cenšas šīs problēmas efektīvi risināt.

Rezultātā ilgtspējīgi un visās jomās būtu jāmazinās nevienlīdzībai.

LĪMENIS:

valsts

1.5. Neapdzīvota mājokļa nodoklis, ko izmanto, lai finansiāli stimulētu jauniešu sociālos mājokļus

Mājokļiem, kas netiek apdzīvoti ilgāk nekā divus gadus (tiek apdzīvoti mazāk nekā vienu mēnesi gadā), uzliek neapdzīvota mājokļa nodokli. Ar šā nodokļa palīdzību iegūtos līdzekļus izmanto, lai stimulētu namīpašniekus savu dzīvojamo fondu darīt pieejamu sociālo mājokļu tirgū, jo īpaši tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Rezultātā namīpašnieki tiktu iesaistīti jauniešu mājokļu shēmās un jauniešiem vajadzētu būt pieejamākām plašākām iespējām.

LĪMENIS:

valsts

1.6. Augsti finanšpratības standarti visiem ES jauniešiem

Laba izpratne par finansēm (finanšpratība) jauniešiem nodrošina iespējas un rada pārliecību par saviem spēkiem tikt galā ar dzīves izaicinājumiem un īstenot savus ilgtermiņa mērķus. Lai īstenotu visaptverošu finanšpratības programmu, ir vajadzīga integrēta pieeja un plaša ieinteresēto personu loka (piemēram, skolu, uzņēmumu, banku un bezpeļņas organizāciju) iesaistīšanās.

Rezultātā jauniešiem būtu pilnvērtīgas iespējas un būtu jāuzlabojas jauniešu finanšpratībai un spējai plānot dzīves mēroga projektus.

LĪMENIS:

valsts

2. VESELĪBA UN PSIHOEMOCIONĀLĀ LABBŪTĪBA

2.1. Psihologa pieejamība katrā skolā

Dalībvalstīm un kandidātvalstīm būtu jānodrošina, ka visos formālās izglītības posmos ir pieejami psihologi. Psihologu atrašanās skolā var uzlabot psihoemocionālās veselības aprūpes pieejamību un palīdzēt agrīni mazināt stigmatizāciju. Būtiski, lai preventīvajā darbā notiktu aktīva mijiedarbība ar visu skolas kopienu. Šiem psihologiem vajadzētu būt pilnvarotiem neatkarīgi no mācībspēkiem un bez vecāku piekrišanas ieteikt, ka skolēnam būtu jāsaņem turpmāks profesionāls atbalsts.

Rezultātā būtu jāuzlabojas psihologu pieejamībai un iespējām novērst psihoemocionālās veselības problēmas.

LĪMENIS:

valsts

2.2. Kritērijos, saskaņā ar kuriem piešķir finansējumu pētniecībai veselības jomā, iekļaut dažādas pētniecības grupas

Kritērijos, ko izmanto finansējuma piešķiršanai medicīnas pētniecības jomā, Eiropas Komisijai būtu jāietver dažādas grupas. McKinsey & Company pētījums “Novērst datu iztrūkumu sieviešu veselības jomā” liecina, ka medicīniskajos pētījumos pastāv dzimumneobjektivitāte. Rezultātā lielākā iedzīvotāju daļa nesaņem efektīvu veselības aprūpi. Šī problēma īpaši skar jaunas sievietes, tā kā iespēja, ka viņām tiks noteikta diagnoze, ir mazāka.

Rezultātā būtu jāmazinās mirstības rādītājiem un jāveidojas tādām veselības aprūpes sistēmām, kurās jauniešiem ir vienlīdzīgas iespējas.

LĪMENIS:

2.3. Atbalstīt izglītību un iniciatīvas, kas sekmē jauniešu psihoemocionālo labbūtību

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, pamatojoties uz 2023. gada garīgās veselības stratēģiju un izmantojot neformālo izglītību, labas prakses apmaiņu un pētniecībā balstītu informāciju, būtu jāatbalsta programmas, kas uzlabo jauniešu informētību par labbūtību un psihoemocionālo veselību. Esošo metodiku un programmu kopīgošanai, veicināšanai un popularizēšanai būtu jāizmanto dažādas platformas dalībvalstīs. Arī ES kandidātvalstis tiek mudinātas īstenot šo pasākumu.

Rezultātā būtu jāpalielinās ieinteresēto personu spējām un jāuzlabojas jauniešu psihoemocionālajai noturībai.

LĪMENIS:

2.4. Tiesību aktos iekļaut veselību kā pamatu diskriminācijai

Lai aizsargātu indivīdus no diskriminācijas, piemēram, darbā un izglītībā, dalībvalstīm diskriminācijas pamatu sarakstā būtu jāiekļauj veselība; veselība ietver psihoemocionālo un fizisko veselību. Tiesiskajam regulējumam būtu jāaizsargā visi iedzīvotāji, tai skaitā tie izglītojamie un darbinieki, kam ir veselības traucējumi, un jānodrošina viņiem resursi, kas nepieciešami, lai viņi savā vidē varētu justies vienlīdz labi.

Rezultātā izglītībai un darbam vajadzētu būt vienlīdz pieejamiem visiem iedzīvotājiem.

LĪMENIS:

2.5. Psihoemocionālās labbūtības mācību programma pedagogiem un jaunatnes darbiniekiem

Pedagogiem un jaunatnes darbiniekiem būtu obligāti jāpiedalās sākotnējās un turpmākās mācībās, kurās tiek apgūtas empātijas un dzīvē noderīgas prasmes, lai viņi spētu prasmīgi sazināties, sniegt psihoemocionālo atbalstu un iedvesmot jauniešus iegūt informāciju, pielāgojoties viņu vajadzībām. Piedevām attiecīgajām iestādēm būtu jānodrošina pastāvīgi atjaunināti materiāli, izmantojot esošos ES instrumentus un programmas. Šim pasākumam būtu jāsaņem pietiekams finansējums no attiecīgajām iestādēm. Arī ES kandidātvalstis tiek mudinātas īstenot šo pasākumu.

Rezultātā jauniešiem būtu pieejams personāls, kas ir izglītots, lai sniegtu atbalstu psihoemocionālās veselības jautājumos.

LĪMENIS:

3. IEKĻAUJOŠA MĀCĪBU VIDE FORMĀLAJĀ IZGLĪTĪBĀ UN SKOLĀS

3.1. NVO vadītu neformālo izglītību integrēt formālajā pilsoniskajā izglītībā

Mudināt skolas sadarbībā ar jaunatnes darbiniekiem iesaistīt jauniešu vadītas NVO pilsoniskās izglītības programmas īstenošanā, izmantojot neformālas metodes. Šai iniciatīvai būtu jāsaņem ES iestāžu atbalsts. Šajā kursā būtu jāizmanto valsts mācību programma, un tas būtu jāsagatavo kopā ar jaunatnes darbiniekiem un skolotājiem. Jauniešu vadīto NVO stundās jaunieši varēs iegūt zināšanas par pilsonisko sabiedrību, šīs stundas viņiem nodrošinās vairāk iespēju iesaistīties un palielinās viņu sociālo iekļautību, nodrošinot iespēju praktiski mācīties no vienaudžiem.

Rezultātā ar pilsoniskās izglītības palīdzību tiktu nodrošinātas iespējas iesaistīties un apgūt praktiskas iemaņas .

LĪMENIS:

vietējais,

valsts,

3.2. Izveidot tiesiskos regulējumus iekļaujošām izglītojamo pārstāvības struktūrām valsts mērogā un reģionālā mērogā

Dalībvalstīm šie tiesiskie regulējumi būtu jāīsteno, lai definētu izglītojamo pašpārvaldi, veicinātu pilsonisko līdzdalību un piešķirtu noteiktas pilnvaras piedalīties ar pārvaldību saistītās konsultācijās, tādējādi dodot iespēju izglītojamajiem kļūt par nozīmīgām ieinteresētajām personām lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos. Šajās struktūrās – gan darbībās, gan visā struktūrā – par prioritāti ir jānosaka intersekcionalitāte, nodrošinot iekļautības un daudzveidības speciālistu amata pastāvēšanu. Tiesiskajam regulējumam ir jāaizsargā izglītojamo iespējas brīvi paust savas bažas un sniegt atgriezenisko saiti.

Rezultātā tiktu stiprināta izglītojamo pārstāvība, pašpārvalde un līdzdalība, kā arī pārliecība par demokrātiju.

LĪMENIS:

vietējais,

reģionālais,

valsts

3.3. Uzlabot diskriminācijas novēršanas metodes profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA)

Būtu jāizveido atbalsta sistēmas izglītojamajiem, kas meklē prakses vietas, un būtu jāveicina viņu iespējas sekmīgi kandidēt uz mācekļa vietu:

—	īstenojot juridiski saistošu diskriminācijas novēršanas politiku, kas iekļaujama nolīgumos, kurus PIA iestādes slēdz ar uzņēmumiem, kas piedāvā prakses vietas.

—	prasot, lai darba devēji mācekļiem darba vietā nodrošinātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

—	anonimizējot uz prakses vietu kandidējošo mācekļu pieteikšanās procedūras, lai viņu identitāte (piemēram, dzimums, vecums, etniskā izcelsme, invaliditāte) nekļūtu par iemeslu diskriminācijai.

Rezultātā mazinātos iespēja, ka PIA mācekļi tiek diskriminēti darbā pieņemšanas procedūrās un prakses vietās.

LĪMENIS:

reģionālais,

valsts,

3.4. Kopīgas izglītības iniciatīvas ar skolēniem no dažādām vidēm

Jauniešiem no dažādām vidēm, tostarp tiem, kuriem ir mazāk iespēju, būtu neformālā vidē kopā jāstrādā pie kopīgām iniciatīvām (piemēram, tā var būt sadarbība starp skolām, kurās mācās jaunieši ar īpašām vajadzībām, un citām skolām). Skolām būtu jārīko kopīgi pasākumi, kuriem būtu viens mērķis un kuros uzmanības centrā būtu mācīšanās no vienaudžiem. Šādi pasākumi novērš šķēršļus jauniešiem, ļaujot viņiem savstarpēji mijiedarboties un bagātināties. Būtisks ir finansējums, lai visiem jauniešiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties.

Rezultātā dažādas jauniešu grupas iegūtu kopīgu pieredzi un labākas zināšanas un izpratni citam par citu.

LĪMENIS:

vietējais, valsts

3.5. Racionalizēts finansējums jauniešiem, kuriem izglītībā ir mazāk iespēju

Paredzēt konkrētu finansējumu tam, lai visos izglītības posmos izglītības iestādēs tiktu izveidotas atbalsta programmas izglītojamajiem, kas saskaras ar dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Šis finansējums būs paredzēts pielāgotiem atbalsta pakalpojumiem, tostarp palīgtehnoloģiju nodrošināšanai un infrastruktūras attīstīšanai, lai apmierinātu šo izglītojamo dažādās piekļuves vajadzības.

Rezultātā izglītība marginalizētiem izglītojamajiem būtu labāk piekļūstama un viņi tajā varētu gūt labākas sekmes.

LĪMENIS:

vietējais, valsts, ES

3.6. Skolotāju nepārtraukta izglītošana par iekļaušanu

“Erasmus+” izveidot konkrētus pasniedzēju mācīšanas projektus par iekļaušanu un daudzveidību, kas domāti skolotājiem, lai viņi pēc tam ar savām zināšanām un prasmēm dalītos ar kolēģiem savā(-s) skolā(-s). Izveidot skolām paredzētas valsts/reģionālas programmas, kuru mērķis būtu apmainīties ar metodēm iekļaušanas un daudzveidības jomā un tās izvērtēt. Tādējādi skolas uzlabotu savu pieeju iekļautībai un daudzveidībai un tiktu veicināta pastāvīga refleksija par savām metodēm.

Rezultātā skolotāji labāk izprastu iekļaušanu un attiecīgās prasmes.

LĪMENIS:

vietējais, valsts, ES

4. IEKĻAUJOŠA MĀCĪBU VIDE NEFORMĀLAJĀ UN IKDIENĒJĀ IZGLĪTĪBĀ UN DARBĀ AR JAUNATNI

4.1. Izmantot strukturālas investīcijas un mācības, lai visā Eiropā veicinātu profesionālu darbu ar jaunatni

Atzīt, ka ikdienēja mācīšanās un darbs ar jaunatni rada iekļaujošu telpu. Lai apliecinātu darba ar jaunatni ietekmi, mudināt veikt uz pierādījumiem balstītus akadēmiskos pētījumus. Finansējumam vajadzētu būt ilgtspējīgam un strukturālam, un tam vajadzētu nodrošināt labākus pakalpojumus jauniešiem un mācības par iekļaušanas jautājumiem. Ar kopīgu standartu palīdzību stiprināt jaunatnes darbinieku zinātības atzīšanu.

Rezultātā tiktu nodrošināta tādu jauniešu tiesību aizsardzība, kuriem ir bijuši nelabvēlīgi apstākļi.

LĪMENIS:

valsts,

4.2. Nodrošināt spēju veidošanu un pastāvīgu dialogu jaunatnes darbinieku un ieinteresēto personu starpā

Šis pasākums ir īstenojams trīs posmos: 1) apspriešanās posms, kurā jaunatnes darbinieki, neformālās un ikdienējās izglītības pedagogi piedalās dialogā ar politikas veidotājiem, lai izveidotu vajadzību karti; 2) rīcības plāna izstrādes posms, kurā lēmumu pieņēmēji vienojas par darbību kopumu, kas veicams iepriekšējā posmā definētajās tematiskajās jomās; 3) īstenošanas un izvērtēšanas posms, kurā pasākumi tiek īstenoti un tiek izvērtēta to ietekme.

Rezultātā tiktu garantēts, ka tiek apmierinātas jaunatnes darbinieku vajadzības un notiek nepārtraukts dialogs.

LĪMENIS:

valsts

4.3. Plašāka piekļuve finansējuma iespējām vietējā līmenī

Ieviest lokalizētu un vienkāršotu finansēšanas sistēmu attiecībā uz neformālo izglītību un iespēju nodrošināšanu jauniešiem. Tās finansējumam būtu jānāk no īpašiem budžetiem, kuriem līdzekļus iegūtu no esošajām Eiropas un valsts līmeņa programmām. Šis finansējums dotu iespēju realizēt kopienas īstenotas iniciatīvas, kas paredzētas nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem. Informācijai par šo sistēmu vajadzētu būt viegli pieejamai dažādos piemērotos saziņas kanālos un struktūrās. Finansējumam ir jāvar piekļūt, izmantojot vienkāršu pieteikšanās procesu ērti lietojamās platformās.

Rezultātā tiktu panākts, ka nelabvēlīgākā situācijā esošiem jauniešiem ir pieejama labi finansēta neformālā izglītība un ka viņi var izmantot tās radītos ieguvumus.

LĪMENIS:

vietējais

4.4. Līdzdalīga budžeta plānošana, kas orientēta uz jauniešiem

Ar neformālu pieeju, uz datiem balstītu rezultātu un līdzdalības struktūru palīdzību vietējiem jauniešiem ir iespēja mijiedarbībā ar dažādām ieinteresētajām personām iesaistīties līdzdalīgā budžeta plānošanā. Tādējādi tiek veicināta sociālā iekļautība, novērsti šķēršļi un veicināta jauniešu pratība. Turklāt tādējādi tiks stimulētas zināšanas par neformālo izglītību.

Rezultātā būtu jāpalielinās jauniešu līdzdalībai, jāstiprinās kopienas kohēzijai un jāuzlabojas ekonomiskajām iespējām.

LĪMENIS:

vietējais,

reģionālais

4.5. Mobilais darbs ar jaunatni

Lai sasniegtu jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, dalībvalstīm būtu jānodrošina resursi mobilam darbam ar jaunatni. Kopā ar vietējām ieinteresētajām personām mobilais darbs ar jaunatni nodrošinās atbalstu, informāciju un programmas sociāli atstumtiem jauniešiem. Tas stiprinās jaunatnes darbinieku un vietējo ieinteresēto personu sadarbību, un tā mērķis ir sociāli atstumtiem jauniešiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi neformālās izglītības iespējām.

Rezultātā tiktu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve neformālās izglītības iespējām.

LĪMENIS:

vietējais,

valsts

4.6. Brīvprātīgā darba ar jaunatni oficiāla atzīšana

Nodrošināt bezmaksas mācības brīvprātīgajiem jaunatnes darbiniekiem, lai viņi varētu pastāvīgi iegūt vai uzlabot izpratni un kompetences, kas vajadzīgas, lai sadarbībā ar jaunatnes organizācijām izveidotu jauniešiem iekļaujošas un drošas telpas. Mācību beigās brīvprātīgie saņem apliecības, kas ir saistītas ar tādiem ieguvumiem kā augstskolu kredītpunkti, atlaides transportam un kultūras pasākumiem u. c. Minētās mācības nodrošinās nepieciešamās zināšanas un izpratni par diskrimināciju, (sociālo) atstumtību un psihoemocionālo veselību.

Rezultātā palielinātos brīvprātīgo jaunatnes darbinieku skaits un zināšanas.

LĪMENIS:

valsts

5. INFORMĀCIJAS UN SOCIĀLĀS IEKĻAUTĪBAS NOZĪME

5.1. Ieviest jauniešu informēšanas un kritiskās domāšanas darbseminārus skolās

Dezinformācijas apkarošanas nolūkā jaunatnes organizācijām būtu jārīko skolās neformāli darbsemināri, kas izstrādāti kopā ar jauniešiem un kuri vērsti uz jauniešiem, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju. Dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut minētos interaktīvos darbseminārus formālajā izglītībā. Finansējums jaunatnes organizācijām minēto darbsemināru īstenošanai būtu jānodrošina no Eiropas Komisijas iniciatīvām.

Rezultātā jaunieši iegūtu ilgtermiņa kritisko domāšanu un mediju lietotprasmi.

LĪMENIS:

vietējais

5.2. Uzticamu ziņu, avotu un pārbaudāmas informācijas izpēte.

Būtu jāizveido neatkarīga iekļaušanas platforma, kurā var pārbaudīt faktus. Šī platforma nodrošina iekļaujošus rīkus izglītošanai un mediju lietotprasmes uzlabošanai. Zinot, ka dažās dalībvalstīs šāda platforma jau daļēji ir ieviesta, mēs mudinām izmantot mācīšanās no līdzbiedriem pasākumu, lai apmainītos ar labu praksi, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju. Lai nodrošinātu pareizu iekļaujošu īstenošanu, mēs mudinām platformas izveidē iesaistīt jauniešus, kuriem dažāda izcelsme.

Rezultātā tiktu novērsti aizspriedumi un stiprinātas iespējas jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

LĪMENIS:

5.3. Kampaņa par kvalitatīvu informāciju un mediju lietotprasmi, lai palielinātu jauniešu iespējas.

ES iestādēm sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido kampaņa, kurai būtu ilgstoša ietekme, nodrošinot resursus sabiedriskām, izglītojošām un informatīvām iniciatīvām un programmām, kuras vērstas uz jauniešiem. Tā veicina izpratni par to, cik kvalitatīva ir jauniešu patērētā informācija un mediji, kas ir ietekmīgs sociālās iekļaušanas faktors. Tā aktualizē mediju lomu Eiropā ar ANO Globālo mediju un informācijpratības nedēļu kā iespējamo orientieri.

Rezultātā jaunieši varētu identificēt kvalitatīvu informāciju un apkarot dezinformāciju.

LĪMENIS:

valsts,

5.4. Tādu iekļaujošu jaunatnes telpu izveide, kas darbojas kā informācijas mezgli.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta pašvaldības tādu vietēju jaunatnes telpu izveidē, kas ir interesantas jauniešiem, nodrošina eksperimentālas telpas mācībām un ir piemēroti aprīkotas gan jauniešiem, gan jaunatnes darbiniekiem. Minētajām telpām būtu jānodrošina pietiekams aprīkojums un resursi gan finansējuma, gan cilvēkresursu ziņā. Jaunatnes darbiniekiem vajadzētu būt labi informētiem un labi izglītotiem, viņiem būtu jāspēj norādīt jauniešiem uzticamus informācijas avotus un izveidot kvalitatīvas programmas.

Rezultātā jaunieši būtu labi informēt un aktīvi, un to iespējas būtu lielākas.

LĪMENIS:

vietējais,

reģionālais

5.5. Vienkāršoti izskaidrota ES: sistemātiski iekļaujoša informācija visai sabiedrībai

ES iestādēm būtu jāizmanto sistemātiska pieeja, lai visu jauniešiem svarīgo publisko ES informāciju, piemēram, tīmekļa vietnes, politikas pasākumus un programmas, darītu pieejamu viegli lasāmā un piekļūstamā valodā, izmantojot audiovizuālos formātus, zīmju valodu un visas Eiropas valodas. Šajā nolūkā būtu jānosaka kritēriji un jāsniedz norādes attiecībā uz šādas informācijas formulēšanu un jāizmanto mērķgrupas, lai pirms informācijas publicēšanas veiktu tās piekļūstamības kvalitātes pārbaudi.

Rezultātā tiktu radītas iespējas, īstenota iespēju izmantošana un lielāka uzticēšanās ES.

LĪMENIS:

6. DISKRIMINĒJOŠAS ATTIEKSMES UN PRAKSES NOVĒRŠANA

6.1. Iekļaujošas valodas lietošana ES politikas dokumentos

ES būtu jāpārskata aktīvas politikas dokumenti un vajadzības gadījumā diskriminējošas frāzes/termini/vārdi jāaizstāj ar iekļaujošām alternatīvām. Visi jaunie politikas satvari būtu jāformulē iekļaujošā valodā un jānovērtē nolūkā nodrošināt visu cilvēku pārstāvību neatkarīgi no vecuma, rases, dzimuma, reliģijas, etniskās piederības, izcelsmes un invaliditātes. Šīs norādes būtu jāievēro, tulkojot politikas dokumentus citās oficiālajās valodās, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots iekļaujošais aspekts.

Rezultātā visi cilvēki, uz kuriem attiecas šie dokumenti, justos pārstāvēti un iekļauti.

LĪMENIS:

valsts,

6.2. Pastāvīgs mācību process, kas vērsts uz daudzveidības pieņemšanu un izpratni par to

Lai izskaustu diskriminējošu attieksmi un praksi, visos iedzīvotāju dzīves posmos būtu jāveicina pastāvīgs mācību process, kurā galvenā uzmanība vērsta uz daudzveidības pieņemšanu un izpratni par to. Mācību materiālos uzsvars būtu jāliek uz kultūras apmaiņu, iekļautību, intersekcionalitāti un sabiedrības grupu sapludināšanu. Tiem vajadzētu būt pieejamiem (tiešsaistē/bezsaistē) un viegli piemērojamiem dažādām sabiedrības jomām, tostarp bērnu obligātajā izglītībā un nodarbinātības sektorā.

Rezultātā tiktu radīta izpratne par daudzveidību, kas veidos pieņemošāku sabiedrību kopumā.

LĪMENIS:

valsts,

6.3. Intersekcionālas un reprezentatīvas pieejas pieņemšana attiecībā uz visām stratēģijām

Lai novērstu diskriminējošu attieksmi un praksi, dalībvalstīm, īstenojot mehānismus un stratēģijas (piemēram, padarot ES jaunatnes dialogu iekļaujošāku, izstrādājot vai pienācīgi īstenojot valstu plānus), būtu jāpieņem intersekcionāla pieeja visās politikas jomās. Tas jāpanāk, iesaistot cilvēkus, kuri guvuši personīgu pieredzi, kā arī pārstāvības struktūras ilgtspējīgā līdzdalības procesā, kurā rūpējas par skartajām personām, un ievērojot ANO Konvenciju par bērna tiesībām un citas cilvēktiesību konvencijas.

Rezultātā veidotos sabiedrība, kurā ir garantēta personas vajadzību pilnīga ievērošana.

LĪMENIS:

valsts

6.4. Līdztiesības garantēšana: pienācīgas pārbaudes par ietekmi uz jauniešiem ieviešana visos līmeņos

Politikas veidošanas procesos netiek apsvērtas visas jauniešu vajadzības, un tādējādi viņiem rodas grūtības pilnībā izmantot savas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Pienācīgai pārbaudei par ietekmi uz jauniešiem, kas uzskatāma par ietekmes novērtējuma instrumentu, būtu divi posmi: priekšnovērtēšanas posms attiecībā uz ierosinātā likumprojekta iespējamo ietekmi uz jaunatni un pēcnovērtēšanas posms, kurā pārrauga pieņemtā tiesību akta radīto īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi.

Rezultātā tiktu ņemtas vērā jauniešu vajadzības un grūtības.

LĪMENIS:

vietējais,

reģionālais,

valsts,

6.5. ES finansējums starppaaudžu telpām Eiropas pašvaldībās

Organizētām, neorganizētām grupām un/vai privātpersonām un vietējām pašvaldībām vajadzētu būt iespējai pieteikties finansējumam drošām un brīvām telpām, kas apvieno cilvēkus/grupas. Kopienām vajadzētu būt iespējai sanākt kopā un mācīties, lai bagātinātu cita citu.

Telpām vajadzētu būt brīvām, piekļūstamām un drošām, un būtu jānodrošina dažādu grupu iesaiste.

Galalietotājiem būtu jāpiedalās/jāiesaistās neizmantotu telpu (pār)plānošanā, sākot no pieteikuma līdz pat apsaimniekošanai un ekspluatācijai.

Rezultātā ES tiktu (pār)plānotas 1 500 telpas.

LĪMENIS:

vietējais,

valsts,

6.6. Aizspriedumu novēršana, pieņemot minoritāšu grupas un izglītojot par pašizvērtēšanu

—	Veicināt minoritāšu grupu pieņemšanu, palielinot to pārstāvību dažādos medijos, piemēram, mācību grāmatās, filmās. Atbalstīt tādu filmu veidošanu, kurās precīzi atspoguļotas minoritāšu grupas, un nodrošināt to pamanāmību valsts televīzijā.

—	Veicināt formālo izglītību, palīdzot skolotājiem apmeklēt pašizvērtēšanas mācību programmas, neizmantojot brīvdienām paredzēto laiku. Piešķirt dotācijas, lai veicinātu dalību un iekļautu pašizvērtēšanas mācīšanu klases stundās.

—	Mērķis ir panākt pastāvīgu atbalstu izglītošanas pasākumiem par pašizvērtēšanu un pielāgotu atbalstu kopmītņu iniciatīvām.

Rezultātā tiktu veicināta savstarpēja izpratne, izskausti aizspriedumi un palielinātas iespējas pedagogiem.

LĪMENIS:

vietējais,

reģionālais,

valsts,