1)

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, aplūkojot tos saistībā ar efektivitātes principu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka prasības atmaksāt izdevumus, ko patērētājs līguma ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgšanas brīdī ir samaksājis saskaņā ar līguma noteikumu, kura negodīgums ir konstatēts ar galīgu tiesas nolēmumu, kas ir pasludināts pēc šo izdevumu samaksas, noilguma termiņš sākas šīs samaksas dienā, un tas nav atkarīgs no jautājuma, vai šis patērētājs minētā maksājuma veikšanas brīdī, vai arī pirms šī noteikuma spēkā neesamības konstatēšanas ar šo nolēmumu, zināja vai varēja saprātīgi zināt par šī noteikuma negodīgumu.

2)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka prasības atmaksāt izdevumus, ko patērētājs ir samaksājis saskaņā ar tādu ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgta līguma noteikumu, kura negodīgums ir konstatēts ar galīgu tiesas nolēmumu, noilguma termiņš sākas datumā, kurā valsts augstākā tiesa citā lietā ir pasludinājusi agrāku spriedumu, ar kuru par negodīgu ir atzīts šim līguma noteikumam atbilstošs standarta noteikums.