EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT Padomes 2022. gada 9. jūnija secinājumus par ilgtspējīga publiskā iepirkuma attīstību , kuros Padome uzskatīja, ka stratēģisku publiskā iepirkuma noteikumu ieviešanā būtiska ir pakāpeniska un saskaņota pieeja, lai sasniegtu ES vides un klimata mērķus, vienlaikus ņemot vērā ES un valstu līmeņa regulējumu, kura mērķis ir uzlabot ES ekonomikas konkurētspēju un noturību;

ATGĀDINOT Eiropadomes 2023. gada 26. un 27. oktobra secinājumus, kuros jo īpaši aicināts “attīstīt ES konkurētspējas priekšrocības digitālo un tīro tehnoloģiju jomā, tostarp, koncentrējoties uz inovāciju, pētniecību, izglītību un prasmēm; un ar stratēģisko partnerību palīdzību mazināt būtiskas kritiskās atkarības un dažādot piegādes ķēdes”  (1);

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas 2024. gada darba programmu “Rezultāti šodien, gatavība rītdienai”  (2);

PAUŽOT GANDARĪJUMU par ekonomikas ministru viedokļu apmaiņu neformālajā Konkurētspējas padomē 2024. gada 9. februārī Genkā, kurā atkārtoti tika apstiprināta stratēģiskā publiskā iepirkuma (zaļā, sociālā un inovatīvā iepirkuma) nozīme ES ilgtspējīgas un iekļaujošas konkurētspējas stiprināšanā;

ATGĀDINOT, ka publiskais iepirkums veido 14 % no ES IKP un tādēļ tam var būt liela nozīme Eiropas Savienības galveno stratēģisko mērķu sasniegšanā, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību uzlabot ES ekonomikas noturību un ilgtspēju;

UZSVEROT, ka kopīgi un papildu centieni ir absolūti būtiski un steidzami, lai panāktu publiskās investīcijas, kas veicina Savienības inovāciju, piegādes drošību un stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku; un ATGĀDINOT par publiskā iepirkuma būtisko nozīmi, lai panāktu zaļo pārkārtošanos uz apritīgāku, klimatneitrālāku, mazāk piesārņojošu un sociāli atbildīgāku ekonomiku, vienlaikus ATZĪSTOT, ka publiskā iepirkuma noteikumu izpilde un konkurences veicināšana publiskā iepirkuma jomā ir Komisijas un dalībvalstu kopīga atbildība;