EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2023. gada 8. decembris),

ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2023/13)

(C/2024/3114)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (1) un jo īpaši tā IX pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (2) un jo īpaši tās 3. pantu un 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (3), un jo īpaši tās VII sadaļas 4. nodaļas I iedaļu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), un jo īpaši tā 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu nacionālo makrouzraudzības politikas pasākumu saskaņotību un efektīvu piemērošanu, ir svarīgi papildināt Savienības tiesību aktos paredzēto atzīšanu ar brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu.

(2)

Regulējuma brīvprātīgai makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai, kurš noteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2 (5), mērķis ir nodrošināt, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(3)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2017/4 (6) iesaka attiecīgajai aktivizētājai iestādei, iesniedzot Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) savstarpējas atzīšanas pieprasījumu, ierosināt maksimālo būtiskuma robežvērtību, par kuru zemāks individuāla finanšu pakalpojumu sniedzēja riska darījums saistībā ar apzināto makrouzraudzības risku jurisdikcijā, kurā aktivizētāja iestāde piemēro makrouzraudzības politikas pasākumu, var tikt uzskatīts par nebūtisku. ESRK vajadzības gadījumā var ierosināt noteikt atšķirīgu robežvērtību.

(4)

Banco de Portugal, rīkojoties kā norīkotā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 133. panta nolūkā, 2023. gada 4. oktobrī paziņoja ESRK par savu nodomu saskaņā ar minētās direktīvas 133. panta 9. punktu noteikt sektora sistēmiskā riska rezervju (sectoral systemic risk buffer – sSyRB) normu 4 % apmērā, lai novērstu un mazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, ko rada uz iekšējiem reitingiem balstīti (IRB) riska darījumi ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē. Plānotā sSyRB norma tiks piemērota vietējām kredītiestādēm, no kurām dažas ir citā ES dalībvalstī iedibinātu uzņēmumu meitasuzņēmumi. ESRK 2023. gada 13. novembrī pieņēma Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2023/11 (7), kurā tā paziņoja, ka pasākums ir pamatots, piemērots, samērīgs, efektīvs un lietderīgs, lai novērstu riskus, kuriem to plānots piemērot.

(5)	Sagaidāms, ka sSyRB norma tiks piemērota ar 2024. gada 1. oktobri un paliks spēkā ne ilgāk kā divus gadus vai līdz brīdim, kad attiecīgie riski materializēsies vai izzudīs.

(6)

Banco de Portugal 2023. gada 4. oktobrī iesniedza ESRK arī lūgumu ieteikt iepriekš minētā makroprudenciālās politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 5. punktu. Pēc citu dalībvalstu iesniegtā lūguma par pasākuma savstarpēju atzīšanu un nolūkā novērst to, ka īstenojas negatīva pārrobežu ietekme, Portugālē turpmāk piemērotā makrouzraudzības politikas pasākuma īstenošanai izraisot kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu, ESRK Valde nolēmusi šo pasākumu iekļaut to makroprudenciālās politikas pasākumu sarakstā, kurus ieteikts savstarpēji atzīt saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2015/2. ESRK Valde tāpat nolēmusi ieteikt kredītiestādei specifisku maksimālo būtiskuma robežvērtību 1 mljrd. EUR apmērā, lai virzītu to, ka savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis piemēro de minimis principu.

(7)

Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrija, rīkojoties kā norīkotā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 133. panta nolūkā, 2023. gada 10. oktobrī paziņoja ESRK par nodomu noteikt sSyRB normu 7 % apmērā saskaņā ar minētās direktīvas 133. panta 9. punktu. Pasākums attieksies uz visām iekšzemes kredītiestādēm. To piemēros jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecības projektu izstrādāšanu, kā identificēts saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (8).

(8)	ESRK 2023. gada 16. novembrī pieņēma Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Atzinumu ESRK/2023/12 (9), kurā tā paziņoja, ka pasākums ir pamatots, piemērots, samērīgs, efektīvs un lietderīgs, lai novērstu riskus, kuriem to plānots piemērot.

(9)	Sagaidāms, ka sSyRB normu piemēros ar 2024. gada 30. jūniju. Direktīvas 2013/36/ES 133. panta nolūkā norīkotā iestāde pasākumu pārskatīs ne vēlāk kā divus gadus pēc tā sākotnējās piemērošanas.

(10)

Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrija 2023. gada 10. oktobrī iesniedza ESRK arī lūgumu ieteikt iepriekš minētā makroprudenciālās politikas pasākuma savstarpēju atzīšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 5. punktu. Pēc citu dalībvalstu iesniegtā lūguma par pasākuma savstarpēju atzīšanu un nolūkā novērst to, ka īstenojas negatīva pārrobežu ietekme, Dānijā turpmāk piemērotā makrouzraudzības politikas pasākuma īstenošanai izraisot kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu, ESRK Valde nolēmusi šo pasākumu iekļaut to makroprudenciālās politikas pasākumu sarakstā, kurus ieteikts savstarpēji atzīt saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2015/2. ESRK Valde tāpat nolēmusi ieteikt kredītiestādei specifisku maksimālo būtiskuma robežvērtību 200 milj. EUR apmērā, lai virzītu to, ka savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis piemēro de minimis principu.

(11)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

GROZĪJUMI

Ieteikumu ESRK/2015/2 groza šādi:

ar šādu punktu aizstāj 1. iedaļas C ieteikuma 1. punktu:

“1.

Tiek ieteikts attiecīgajām iestādēm veikt tādu makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kurus pieņēmušas citas attiecīgās iestādes un kurus ESRK ieteikusi savstarpēji atzīt. Tiek ieteikts savstarpēji atzīt šādus pielikumā papildus aprakstītos pasākumus:

Beļģija:

—	sistēmiskā riska rezerves norma 9 % apmērā visiem IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā, to piemērojot līdz 2024. gada 31. martam;

—	sistēmiskā riska rezerves norma 6 % apmērā visiem IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā, to piemērojot ar 2024. gada 1. aprīli;

Vācija:

—

sistēmiskā riska rezerves norma 2 % apmērā i) visiem IRB riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā, un ii) visiem uz SP balstītiem riska darījumiem, kuri pilnībā nodrošināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*1) 125. panta 2. punktā minēto mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā;

Lietuva

—	2 % sistēmiskā riska rezerves norma visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem mazapjoma riska darījumiem ar fiziskām personām, kas ir Lietuvas Republikas rezidenti.

Luksemburga:

—

juridiski saistoši un dažādām aizņēmēju kategorijām atšķirīgi piemērojami kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) ierobežojumi jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā:

a)	LTV ierobežojums 100 % apmērā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

LTV ierobežojums 90 % apmērā kredītiem citiem pircējiem (t. i., pircējiem, kas nav pirmā mājokļa pircēji), kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām. Šo ierobežojumu īsteno proporcionāli, izmantojot portfeļa kvotu. Konkrētāk, 15 % no šādiem aizņēmējiem izsniegtu jaunu hipotēku kredītu portfeļa aizdevēji var izsniegt, pārsniedzot LTV 90 % apmērā, bet nepārsniedzot maksimālo LTV 100 % apmērā;

c)	LTV ierobežojums 80 % apmērā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam).

Nīderlande:

—

minimālā vidējā riska pakāpe, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro Nīderlandē, kas saņēmušas atļauju Nīderlandē un izmanto IRB pieeju, lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības attiecībā uz tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu. Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir atsevišķo kredītu riska pakāpes vidējais svērtais lielums.

Norvēģija:

—

sistēmiskā riska rezerves norma 4,5 % apmērā, kura piemērojama visiem riska darījumiem Norvēģijā un kuru visām Norvēģijā licencētajām kredītiestādēm piemēro atbilstoši 133. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (*2), kas piemērojama Norvēģijai ar 2022. gada 31. decembri saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (*3) (“EEZ līgums”) (turpmāk – “KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri ”);

—

zemākā robežvērtība 20 % apmērā (riska darījumu svērtajai) vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktam Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas piemērojama Norvēģijai ar 2022. gada 31. decembri saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem (turpmāk – “KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri ”), piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi;

—

zemākā robežvērtība 35 % apmērā (riska darījumu svērtajai) vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktam KPR, kas piemērojama Norvēģijai ar 2022. gada 31. decembri, piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

Zviedrija:

—

Kredītiestādei specifiska zemākā robežvērtība 25 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu piemēro kredītiestāžu, kuras licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, portfeļiem, kas ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazapjoma riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti;

—

kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 35 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver tādus riska darījumus ar juridiskajām personām, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām (īpašumiem, kuri fiziski atrodas Zviedrijā un tikuši iegādāti komerciāliem mērķiem, lai radītu īres ienākumus), un kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 25 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver tādus riska darījumus ar juridiskajām personām, kas nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu hipotēkām (dzīvokļu ēkām, kuras fiziski atrodas Zviedrijā un tikušas iegādātas komerciāliem mērķiem, lai radītu īres ienākumus, ja tajās ir vairāk kā trīs dzīvokļi); abas robežvērtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu piemēro tādu kredītiestāžu portfeļiem, kuras licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

Portugāle:

—	sektora sistēmiskā riska rezerves norma 4 % apmērā visiem IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē.

Dānija:

—

sektora sistēmiskā riska rezerves norma 7 % apmērā jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecības projektu izstrādāšanu, kā identificēts saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1893/2006.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)."

(*3) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp. ”."

2)	pielikumu aizstāj ar šā ieteikuma pielikumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 8. decembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO

(1) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(2) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(3) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(4) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2015/2 (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp).

(6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2017/4 (2017. gada 20. oktobris), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 431, 15.12.2017., 1. lpp).

(7) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2023/11 (2023. gada 13. novembris) attiecībā uz Portugāles paziņojumu par tās nolūku noteikt sistēmiskā riska rezervju normu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Atzinums ESRK/2023/12 (2023. gada 16. novembris) attiecībā uz Dānijas paziņojumu par sistēmiskā riska rezervju normas noteikšanu vai grozīšanu saskaņā ar 133. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Beļģija

Sistēmiskā riska rezerve visiem IRB mazapjoma riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā.

I. Pasākuma apraksts

Līdz 2024. gada 31. martam Beļģijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 9 % sistēmiskā riska rezerves normu IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

Ar 2024. gada 1. aprīli Beļģijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 6 % sistēmiskā riska rezerves normu IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

II. Savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Beļģijas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības). Alternatīvi pasākumu var veikt, izmantojot šādu COREP ziņojumu tvērumu: IRB mazapjoma riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras atrodas Beļģijā (gan riska darījumi, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības).

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie nozares riska darījumi nepārsniedz 2 mljrd. EUR. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Vācija

Sistēmiskā riska rezerves norma 2 % apmērā attiecībā uz i) visiem IRB riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā, un ii) visiem uz SP balstītiem riska darījumiem, kuri pilnībā nodrošināti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. panta 2. punktā minēto mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā.

I. Pasākuma apraksts

Vācijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 2 % sistēmiskā riska rezerves normu visiem riska darījumiem (t. i., mazapjoma un lielapjoma riska darījumiem) ar fiziskām un juridiskām personām, kas nodrošināti ar Vācijā esošu mājokļa nekustamo īpašumu. Pasākums attieksies uz i) kredītiestādēm, kas licencētas Vācijā un izmanto IRB metodi, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kuri nodrošināti ar Vācijā esošu mājokļa nekustamo īpašumu, un ii) kredītiestādēm, kas licencētas Vācijā un izmanto SP, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumiem, kuri pilnībā nodrošināti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. panta 2. punktā minēto mājokļa nekustamo īpašumu, kas atrodas Vācijā.

II. Savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm ieteikts veikt Vācijas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētām kredītiestādēm.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2023. gada 1. februāri.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie nozares riska darījumi nepārsniedz 10 mljrd. EUR. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

Attiecīgajām iestādēm būtu jāuzrauga riska darījumu būtiskums. Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 10 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Lietuva:

Sistēmiskā riska rezerves norma 2 % apmērā visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem mazapjoma riska darījumiem ar fiziskām personām, kas ir Lietuvas Republikas rezidenti.

I. Pasākuma apraksts

Lietuvas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 2 % sistēmiskā riska rezerves normu visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem mazapjoma riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā.

II. Savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Lietuvas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētu banku filiālēm Lietuvā un ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem tiešajiem pārrobežu riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējām hipotēku pozīcijām tur ārvalstu banku filiāles, kas darbojas Lietuvā, tāpēc pasākuma savstarpēja atzīšana no citu dalībvalstu puses palīdzētu veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu, ka visi nozīmīgie tirgus dalībnieki ņem vērā pieaugošo mājokļa nekustamā īpašuma risku Lietuvā un palielina savu noturību.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 50 milj. EUR, kas ir aptuveni 0,5 % no Lietuvas kredītiestāžu sektora attiecīgajiem riska darījumiem. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

Šādas robežvērtības pamatojums:

a.	Jāsamazina regulējuma sadrumstalotības iespējamība, jo tā pati būtiskuma robežvērtība attieksies arī uz Lietuvā licencētām kredītiestādēm;

b.	Šādas būtiskuma robežvērtības piemērošana palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tādā nozīmē, ka sistēmiskā riska rezerves prasību piemēro iestādēm ar līdzīga lieluma riska darījumiem;

Robežvērtība ir būtiska finanšu stabilitātei, jo mājokļu nekustamā īpašuma riska turpmākā attīstība galvenokārt būs atkarīga no aktivitātes mājokļu tirgū, kas daļēji ir atkarīga no jaunu kredītu apjoma mājokļa iegādei. Tāpēc pasākums būtu jāpiemēro tirgus dalībniekiem, kas darbojas šajā tirgū, pat ja to hipotēku kredītu portfeļi nav tik lieli kā lielāko kredītu sniedzēju portfeļi.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 50 milj. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Luksemburga:

Juridiski saistoši un dažādām aizņēmēju kategorijām atšķirīgi piemērojami kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) ierobežojumi jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā:

a)	LTV ierobežojums 100 % apmērā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

c)	LTV ierobežojums 80 % apmērā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam).

I. Pasākuma apraksts

Luksemburgas iestādes ir aktivizējušas juridiski saistošus LTV ierobežojumus jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā. Ievērojot Comité du Risque Systémique (Sistēmisko risku komitejas) ieteikumu (1), Commission de Surveillance du Secteur Financier (Finanšu sektora uzraudzības komisija) (2) sadarbībā ar Banque centrale du Luxembourg ir aktivizējusi LTV ierobežojumus, kas atšķiras trīs aizņēmēju kategorijās. Katrai no trim kategorijām ir šādi LTV ierobežojumi:

a)	LTV ierobežojums 100 % apmērā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

c)	LTV ierobežojums 80 % apmērā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam).

LTV ir rādītājs visu to kredītu vai kredīta daļu summas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar mājokļu nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, attiecībai pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī.

LTV ierobežojumus piemēro neatkarīgi no īpašumtiesību veida (piem., pilnīgas īpašumtiesības, lietojuma tiesības, īpašumtiesības bez lietojuma tiesībām).

Pasākumu piemēro visiem aizņēmējiem privātajā sektorā, kuri saņem hipotēku kredītu, lai nekomerciālos nolūkos iegādātos mājokļu nekustamo īpašumu Luksemburgā. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējs darījuma pabeigšanai izmanto tādu juridisku struktūru kā nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrība, kā arī vairāku aizņēmēju kopēja kredīta gadījumā. “Mājokļu nekustamais īpašums” ietver apbūves zemi neatkarīgi no tā, vai būvdarbi tiek veikti tūlīt pēc iegādes vai pēc vairākiem gadiem. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējam tiek piešķirts kredīts īpašuma iegādei ar ilgtermiņa nomas līgumu. Nekustamo īpašumu var izmantot īpašnieka vajadzībām vai iegādāties izīrēšanai.

II. Savstarpēja atzīšana

Dalībvalstīm, kuru kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un profesionāļiem, kas veic kreditēšanas darbības (hipotēku kredītu aizdevēji), ir būtiski kredītriska darījumi Luksemburgā, izmantojot tiešu pārrobežu kredītu, tiek ieteikts veikt Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu savā jurisdikcijā. Ja dalībvalstu jurisdikcijā nav paredzēts tāds pats pasākums visiem attiecīgajiem pārrobežu riska darījumiem, attiecīgajām iestādēm būtu jāpiemēro pieejamie pasākumi, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga aktivizētā makrouzraudzības politikas pasākuma ietekmei.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo ESRK par Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu vai par de minimis atbrīvojumu izmantošanu saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 D ieteikumu. Paziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc savstarpējās atzīšanas pasākuma pieņemšanas, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni. ESRK publicēs paziņojumus ESRK interneta vietnē, tādējādi publiskojot valstu savstarpējās atzīšanas lēmumus. Publikācijā ietvers informāciju par visiem izņēmumiem, ko noteikušas savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis, kā arī par dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt nepilnību izmantošanu un vajadzības gadījumā rīkoties.

Dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākuma savstarpējo atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina divas būtiskuma robežvērtības – dalībvalstij specifiska un kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība –, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Dalībvalstij specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 350 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus 2020. gada decembrī. Kredītiestādei specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 35 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 0,1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus Luksemburgā 2020. gada decembrī. Savstarpējā atzīšana jāveic tikai tad, ja ir pārsniegta gan dalībvalstij specifiskā robežvērtība, gan arī kredītiestādei specifiskā robežvērtība.

Nīderlande:

Minimālā vidējā riska pakāpe, ko piemēro kredītiestādes, kuras izmanto IRB metodi, attiecībā uz to portfeļiem, kas ietver tādus riska darījumus ar fiziskām personām, kuri nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu. Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir atsevišķo kredītu riska pakāpes vidējais svērtais lielums.

I. Pasākuma apraksts

Nīderlandes pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu, nosaka minimālo vidējo riska pakāpi IRB kredītiestāžu tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esoša mājokļa īpašuma hipotēku. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, ir atbrīvoti no pasākuma.

Minimālo vidējo riska pakāpi aprēķina šādi:

Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Kredīta/nodrošinājuma attiecība (LTV), kas jāizmanto šajā aprēķinā, būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem.

b)	Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe atsevišķiem kredītiem, un to aprēķina iepriekš tekstā paskaidrotajā veidā. Aprēķinot minimālo vidējo riska pakāpi, neņem vērā atsevišķus kredītus, kas atbrīvoti no pasākuma.

Šis pasākums neaizstāj spēkā esošās kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un izriet no tās. Bankām, uz kurām attiecas pasākums, jāaprēķina hipotekārā portfeļa tās daļas vidējā riska pakāpe, uz kuru attiecas šis pasākums, pamatojoties gan uz Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem parasti piemērojamajiem noteikumiem, gan arī uz pasākumā noteikto metodi. Aprēķinot savas kapitāla prasības, tām pēc tam jāpiemēro augstākā no abām vidējām riska pakāpēm.

II. Savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Nīderlandes pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir tādi riska darījumi ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu, jo attiecīgais banku sektors ar savu filiāļu starpniecību var būt tieši vai netieši pakļauts sistēmiskajam riskam Nīderlandes mājokļu tirgū.

Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Nīderlandē īstenotais pasākums.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no minimālās vidējās riska pakāpes IRB kredītiestāžu portfeļiem, kas ietver tādus riska darījumus ar fiziskām personām, kuri nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu hipotēkām, ja šī vērtība nepārsniedz 5 mljrd. EUR. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, netiek iekļauti būtiskuma robežvērtības aprēķinā.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Norvēģija:

—

Sistēmiskā riska rezerves norma 4,5 % apmērā attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā, kuru visām Norvēģijā licencētajām kredītiestādēm piemēro atbilstoši 133. pantam Direktīvā 2013/36/ES, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) (turpmāk – “KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri ”);

—

zemākā robežvērtība 20 % apmērā (riska darījumu svērtajai) vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktam Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem (turpmāk – “KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri ”), piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) metodi;

—

zemākā robežvērtība 35 % apmērā (riska darījumu svērtajai) riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktam KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri, piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

I. Pasākuma apraksts

Finansdepartementet (Norvēģijas Finanšu ministrija) ar 2020. gada 31. decembri ieviesusi trīs makroprudenciālos pasākumus, proti, i) sistēmiskā riska rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā saskaņā ar 133. pantu KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri, ii) riska pakāpes zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri, un iii) riska pakāpes zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas Norvēģijā, saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā ar 2022. gada 31. decembri.

Sistēmiskā riska rezerves norma ir noteikta 4,5 % apmērā, un to piemēro visu Norvēģijā licencēto kredītiestāžu iekšzemes riska darījumiem. Kredītiestādēm, kuras neizmanto uzlaboto IRB metodi, līdz 2023. gada 30. decembrim piemērojamā sistēmiskā riska rezerves norma attiecībā uz visiem riska darījumiem tomēr ir noteikta 3 % apmērā, savukārt pēc minētā datuma piemērojamā sistēmiskā riska rezerves norma attiecībā uz visiem iekšzemes riska darījumiem ir noteikta 4,5 % apmērā.

Mājokļu nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska zemākā robežvērtība vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi mājokļu nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazapjoma riska darījumi Norvēģijā.

Komerciālā nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska zemākā robežvērtība vidējai riska pakāpei attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi komerciālo nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas komerciālā nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti riska darījumi ar juridiskajām personām Norvēģijā.

II. Savstarpēja atzīšana

5.a.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt to Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz riska darījumiem Norvēģijā, saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt sistēmiskā riska rezerves normu 18 mēnešu laikā pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2021/3 (3) publicēšanas. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Riska pakāpes zemāko robežvērtību, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, savstarpējā atzīšana būtu jāveic standarta trīs mēnešu pārejas periodā pēc Ieteikuma ESRK/2021/3 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.b.

Tā kā būtiskuma robežvērtības pazemināšanas, kā minēts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2023/1 (4), nolūkā varētu būt nepieciešams, lai attiecīgā iestāde pieņemtu jaunu nacionālo savstarpējas atzīšanas pasākumu vai grozītu spēkā esošos nacionālos pasākumus, ar kuriem īsteno Norvēģijas sistēmiskā riska rezerves pasākuma savstarpēju atzīšanu, piemēro savstarpējas atzīšanas pasākumu īstenošanai paredzēto standarta trīs mēnešu pārejas periodu pēc Ieteikuma ESRK/2023/1 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijās pieejamos makrouzraudzības politikas pasākumus, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt līdzvērtīgus pasākumus, lai savstarpēji atzītu vidējās riska pakāpes zemākās robežvērtības, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu, un savstarpēji atzītu sistēmiskā riska rezervju normu attiecīgi 12 mēnešu un 18 mēnešu laikā pēc Ieteikuma ESRK/2021/3 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja būtiskuma robežvērtības pazemināšanas nolūkā nepieciešams pieņemt jaunu nacionālo savstarpējas atzīšanas pasākumu, kā minēts šajā daļā, vai grozīt spēkā esošos nacionālos pasākumus, ar kuriem īsteno Norvēģijas sistēmiskā riska rezervju pasākuma savstarpēju atzīšanu, piemēro savstarpējas atzīšanas pasākumu īstenošanai paredzēto standarta trīs mēnešu pārejas periodu pēc Ieteikuma ESRK/2023/1 publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[7.

7. punkts tika svītrots ar Ieteikumu ESRK/2023/1]

III. Būtiskuma robežvērtība

Šos pasākumus papildina šādas kredītiestādei specifiskas būtiskuma robežvērtības riska darījumiem Norvēģijā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu:

a)	sistēmiskā riska rezervei noteiktā būtiskuma robežvērtība ir riska darījumu riska svērtā vērtība 5 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 0,16 % no kredītiestāžu, kuras sniedz pārskatus Norvēģijā, kopējiem riska svērtajiem riska darījumiem;

b)	mājokļu nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākajai robežvērtībai noteiktā būtiskuma robežvērtība ir bruto kredītu apjoms 32,3 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 1 % no tādu nodrošināto kredītu bruto apjoma, kas izsniegti klientiem Norvēģijā mājokļu nekustamā īpašuma iegādei;

c)	komerciālā nekustamā īpašuma riska pakāpes zemākajai robežvērtībai noteiktā būtiskuma robežvērtība ir bruto kredītu apjoms 7,6 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 1 % no tādu nodrošināto kredītu bruto apjoma, kas izsniegti klientiem Norvēģijā komerciālā nekustamā īpašuma iegādei.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām Norvēģijā ir nebūtiski riska darījumi. Riska darījumus uzskata par nebūtiskiem, ja tie ir zemāki par kredītiestādei specifiskajām būtiskuma robežvērtībām, kas noteiktas 8. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtības, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegtas 8. punktā noteiktās būtiskuma robežvērtības, tām tiek ieteikts piemērot Norvēģijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

10.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētās būtiskuma robežvērtības ir ieteiktie maksimālo robežvērtību līmeņi. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteiktās robežvērtības, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemākas robežvērtības vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtības.

11.

Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Norvēģijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Norvēģijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

Zviedrija

—

I. Pasākumu apraksts

Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu un nosaka kredītiestādēm, kuras licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 35 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro konkrētiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, un kredītiestādei specifisks minimālais līmenis (zemākā robežvērtība) 25 % apmērā riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro konkrētiem riska darījumiem ar juridiskajām personām Zviedrijā, kuri nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu hipotēkām. Riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. pantu un svērta pēc attiecīgās riska vērtības. Šis pasākums neattiecas uz riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nodrošināti ar i) lauksaimniecības īpašumiem, ii) īpašumiem, kas tieši pieder pašvaldībām, pavalstīm vai reģioniem, iii) īpašumiem, kuros vairāk nekā 50 % no īpašuma izmanto pašu uzņēmējdarbībai, un iv) daudzdzīvokļu īpašumiem, kuros īpašuma mērķis nav komerciāls (piemēram, mājokļu apvienībām, kas pieder iemītniekiem un ir bezpeļņas organizācijas) vai kuros ir mazāk nekā četri mājokļi.

II. Savstarpēja atzīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumus, piemērojot tos iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, filiālēm Zviedrijā. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumus, piemērojot tos iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi un kurām ir mazapjoma riska darījumi ar parādniekiem – Zviedrijas rezidentiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēkām, un/vai riska darījumi ar juridiskajām personām Zviedrijā, kas nodrošināti ar komerciālā vai mājokļu nekustamā īpašuma hipotēkām. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5) piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Zviedrijā īstenotais pasākums.

Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Lēmumu par līdzvērtīgiem pasākumiem attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc attiecīgā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6).

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība 5 mljrd. SEK apmērā katram pasākumam, kas minēti attiecīgi 1. un 2. punktā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir riska darījumi, kas nepārsniedz būtiskuma robežvērtību 5 mljrd. SEK apmērā attiecībā uz pasākumiem, kas minēti attiecīgi 1. un 2. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegta 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot attiecīgos Zviedrijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

Ja nevienai iekšzemē licencētai kredītiestādei, kas izmanto IRB metodi, filiālēs Zviedrijā un/vai tiešās pārrobežu darbībās nav 1. punktā minēto mazapjoma riska darījumu, kuru apjoms pārsniedz 5 mljrd. SEK, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt 1. punktā minēto pasākumu, ja iekšzemē licencēta kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

Ja nevienai iekšzemē licencētai kredītiestādei, kas izmanto IRB metodi, filiālēs Zviedrijā un/vai tiešās pārrobežu darbībās nav 2. punktā minēto riska darījumiem ar juridiskajām personām, kuru apjoms pārsniedz 5 mljrd. SEK, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt 2. punktā minēto pasākumu, ja iekšzemē licencēta kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Portugāle

Sektora sistēmiskā riska rezerves norma 4 % apmērā visiem IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē.

I. Pasākuma apraksts

Portugāles pasākums, ko saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu piemēro augstākajā konsolidācijas līmenī, aktivizē jaunu sSyRB normu 4 % apmērā IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

Pasākuma mērķis ir uzlabot noturību pret uzkrātajām ievainojamībām hipotēku kredītu krājumos ekonomikas cikla iespējamās lejupslīdes laikā un/vai pret mājokļu nekustamā īpašuma cenu negaidītu būtisku korekciju.

II. Savstarpēja atzīšana

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Portugāles pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot IRB mazapjoma riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Portugālē (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības). Alternatīvi pasākumu var veikt, izmantojot šādu COREP ziņojumu tvērumu: IRB mazapjoma riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras atrodas Portugālē (gan riska darījumi, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības).

Pēc Banco de Portugal lūguma savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Portugāles pasākumu, piemērojot to augstākajā konsolidācijas līmenī.

Savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2024. gada 1. oktobri.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība riska darījumiem Portugālē, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sektora sistēmiskā riska rezerves normas prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 1 mljrd. EUR, kas ir aptuveni 1 % no mājokļa iegādes kredītu krājumiem Portugālē.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 1 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc attiecīgās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību. Nosakot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautība konstatētajam makroprudenciālajam riskam Portugālē un jānovērtē, vai to var uzskatīt par nebūtisku.

Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Portugālē, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Portugāles pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Portugāles pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

Dānija

Sektora sistēmiskā riska rezerves norma 7 % apmērā jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecības projektu izstrādāšanu, kā identificēts saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1893/2006.

I. Pasākuma apraksts

Sektora sistēmiskā riska rezerves normu 7 % apmērā piemēros visām iekšzemes kredītiestādēm.

To piemēros jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kuras veic operācijas ar nekustamo īpašumu, izņemot sociālo mājokļu asociācijas un mājokļu kooperatīvu apvienības, un būvniecības projektu izstrādāšanu. Debitora attiecīgās saimnieciskās darbības nosaka, atsaucoties uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (7).

Pasākumu piemēros individuāli un konsolidēti.

II. Savstarpēja atzīšana

Savstarpējo atzīšanu veicošajām attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Dānijas pasākumu, to piemērojot jebkāda veida riska darījumiem Dānijā ar nefinanšu sabiedrībām, kas veic konkrētas saimnieciskās darbības, kuras nosaka šādi: “Operācijas ar nekustamo īpašumu” saskaņā ar NACE (8) kodu “L”, izņemot sociālo mājokļu asociācijas un mājokļu kooperatīvu apvienības, un “Būvniecības projektu izstrādāšana” (41.1.) saskaņā ar NACE kodu “F”.

Pēc Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrijas lūguma attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt Dānijas pasākumu, piemērojot to individuāli un konsolidēti.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts nodrošināt, ka savstarpējās atzīšanas pasākums tiek piemērots un tā prasības ievērotas ar 2024. gada 30. jūniju.

III. Būtiskuma robežvērtība

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība riska darījumiem Dānijā, lai virzītu to, kā pasākuma savstarpējo atzīšanu īstenojošās attiecīgās iestādes potenciāli piemēro de minimis principu. Kredītiestādes var atbrīvot no sektora sistēmiskā riska rezerves normas prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 200 milj. EUR, kas ir aptuveni 0,3 % no kopējiem riska darījumiem ar nekustamā īpašuma kompānijām Dānijā.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 200 milj. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc attiecīgās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību. Nosakot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautība konstatētajam makroprudenciālajam riskam Dānijā un jānovērtē, vai to var uzskatīt par nebūtisku.

Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Dānijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Dānijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Dānijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

”

(1) Recommandation du comité du risque systémique du 9 novembre 2020 relative aux crédits portant sur des biens immobiliers à usage résidentiel situés sur le territoire du Luxembourg (CRS/2020/005).

(2) CSSF Régulation N.20-08 du 3 décembre 2020 fixant des conditions pour l’octroi de crédits relatifs à des biens immobiliers à usage résidentiel situés sur le territoire du Luxembourg.

(3) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2021/3 (2021. gada 30. aprīlis), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 222, 11.6.2021., 1. lpp).

(4) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2023/1 (2023. gada 6. marts), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 158, 4.5.2023., 1. lpp).

(5) Attiecībā uz 2018. gada 31. decembrī aktivizēto makroprudenciālās politikas pasākumu sk. Ieteikumu ESRK/2019/1.

(6) Attiecībā uz 2018. gada 31. decembrī aktivizēto makroprudenciālās politikas pasākumu sk. Ieteikumu ESRK/2019/1.

(7) Sektora riska darījumu to konkrēto apakšgrupu noteikšana, kurām tiks piemērota sSyRB, pamatojas uz EBI Pamatnostādnēm par nozares riska darījumu attiecīgām apakšgrupām, kam kompetentās vai norīkotās iestādes var piemērot sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 5. punkta f) apakšpunktu (EBA-GL-2020–13), kas pieejamas EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu

(8) NACE 2. red., Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, Regula (EK) Nr. 1893/2006.