i.

sadarbojoties ar vietējām medijpratības organizācijām, kā arī attiecīgām apvienībām, grupām un tīkliem, finansiāli atbalstot, kopīgojot un integrējot ar vēlēšanām saistītas iniciatīvas un kampaņas platformā, cita starpā izstrādājot arī kopīgas iniciatīvas. Vietējās medijpratības organizācijas ir vērtīgs resurss attiecībā uz zināšanām par vietējiem apstākļiem un mērķauditoriju. Komisija iesaka izmantot EDMO un tā centru tīklu, kā arī Komisijas ekspertu grupu medijpratības jautājumos, lai atrastu attiecīgās organizācijas dalībvalstu līmenī;

ii.

izstrādājot un piemērojot profilakses pasākumus, kas preventīvi veido noturību pret iespējamiem un gaidāmiem dezinformējošiem vēstījumiem un manipulācijas paņēmieniem, lietotājus informējot un sagatavojot. Šādos pasākumos būtu jāņem vērā konkrētais vietējais konteksts, kurā tos veic, un tie būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kas lietotājiem sniedz uzticamu informāciju. Profilakse var izpausties dažādos veidos, cita starpā arī kā spēliskota iejaukšanās, piemēram, dalība tādās ar dezinformācijas radīšanu saistītās tiešsaistes spēlēs, kas veicina kritiskas pārdomas par ietekmēšanai izmantoto taktiku (25), videoklipi vai citu veidu saturs (26), un, ja iespējams, piekļuves atvieglošanas nolūkā tie būtu jāīsteno lietotnē;

iii.

izstrādājot medijpratības kampaņas, VLOP vai VLOSE nodrošinātājiem ieteicams ņemt vērā specifiskus vēstījumus, kā arī taktiku, paņēmienus un procedūras, kas veicina sistēmiskos riskus, kuri, visticamāk, radīsies pirms vēlēšanām, to laikā un pēc tām, saskaņā ar pieeju riska mazināšanas pasākumus pielāgot attiecīgajam valsts kontekstam un mērķauditorijai.

i.

neatkarīgu faktu pārbaudītāju un neatkarīgu mediju organizāciju faktu pārbaudes grupu nodrošināti faktu pārbaudes marķējumi uz identificētās dezinformācijas un FIMI satura. Faktu pārbaudes būtu jāveic visā ES un visās tās valodās, cita starpā stiprinot sadarbību ar vietējiem faktu pārbaudītājiem vēlēšanu periodos, integrējot un popularizējot ar vēlēšanām saistītu faktu pārbaudes saturu, kā arī izmantojot mehānismus, kas palīdzētu palielināt to ietekmi uz auditoriju. Faktu pārbaudes marķējumiem vajadzētu būt pieejamiem un rakstītiem viegli saprotamā valodā;

ii.

uzvednes, kas lietotājus mudina pirms satura kopīgošanas to izlasīt un izvērtēt tā precizitāti un avotu;

iii.

skaidras, pamanāmas un nemaldinošas norādes uz oficiālajiem kontiem, kā arī kontiem, kas sniedz autoritatīvu informāciju par vēlēšanu procesu, piemēram, vēlēšanu iestāžu kontiem, ieskaitot pārbaudes veikšanas pamatu. Kritērijiem, pēc kuriem izveido konta “oficiālo” marķējumu, vajadzētu būt viegli pieejamiem un sniegtiem viegli saprotamā valodā, lai novērstu to, ka šādas norādes rada ticamību kontiem, kas uzdoti par oficiāliem kontiem, piemēram, vēlēšanu iestāžu kontiem;

iv.

skaidrs, pamanāms un nemaldinošs to kontu marķējums, kurus pārvalda dalībvalstis, trešās valstis un struktūras, ko kontrolē vai finansē trešo valstu pārvaldītas struktūras;

v.

rīki un informācija, kas lietotājiem palīdz novērtēt informācijas avotu uzticamību, piemēram, avota integritāti apliecinošas uzticības zīmes, kuru pamatā ir pārredzama metodika un kuras izstrādājušas neatkarīgas trešās personas;

vi.

citi rīki, kas paredzēti digitālā satura izcelsmes novērtēšanai, tā vēstures, autentiskuma vai precizitātes labošanai. Tie lietotājiem palīdz pārbaudīt ar vēlēšanām saistītā satura autentiskumu vai noteikt tā izcelsmi vai avotu;

vii.

tādu efektīvu iekšējo pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir novērst jebkuras no iepriekš minētajām procedūrām un rīkiem ļaunprātīgu izmantošanu, it sevišķi marķētu kontu un satura pārbaudes procesa ļaunprātīgu izmantošanu.

i.

nodrošināt, ka ieteikumu sistēmas tiek izstrādātas un pielāgotas tā, lai lietotāji varētu izdarīt jēgpilnu izvēli un kontrolēt savu ziņu plūsmu, pienācīgi ņemot vērā mediju daudzveidību un plurālismu;

ii.

pamatojoties uz skaidrām un pārredzamām metodēm, ieviest pasākumus, kuru mērķis ir mazināt ar vēlēšanām saistītas dezinformācijas pamanāmību, piemēram, tāda maldinoša satura pamanāmību, kas faktu pārbaudē atzīts par nepatiesu vai iegūtu no kontiem, kuri atkārtoti atzīti par tādiem, kas izplata dezinformāciju;

iii.

ieviest pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot MI radīta maldinoša vai nepatiesa satura pastiprinātu izplatīšanu vēlēšanu kontekstā, izmantojot ieteikumu sistēmas;

iv.

regulāri novērtēt ieteikumu sistēmu sniegumu un ietekmi un pievērsties jebkādiem jauniem riskiem vai problēmām, kas saistītas ar vēlēšanu procesiem, cita starpā atjauninot un pilnveidojot politiku, praksi un algoritmus;

v.

ieviest pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ieteikumu sistēmu izstrādes un darbības pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz datiem un informāciju, ko izmanto tādu sistēmu izstrādē, kuras veicina mediju plurālismu un satura daudzveidību, lai atvieglotu trešo personu veiktu pārbaudi un izpēti;

vi.

sadarboties ar ārējām personām, lai attiecībā uz šīm sistēmām veiktu uzbrukuma testēšanu un mācības, kurās iesaistīts nosacīts pretinieks, nolūkā apzināt iespējamos riskus, piemēram, riskus, ko rada novirzes, uzņēmība pret manipulācijām vai maldinošas informācijas, dezinformācijas, FIMI vai cita kaitīga satura pastiprināta izplatība.

i.

sniegt lietotājiem informāciju par politiskajām reklāmām, kuras viņi redz, piemēram, norādot sponsora identitāti un attiecīgā gadījumā vienību, kam ir faktiskā kontrole pār sponsoru, informāciju par periodu, kurā paredzēts publicēt, piegādāt vai izplatīt politisko reklāmu, informāciju par kopējām summām un tādu citu ieguvumu kopējo vērtību, ko saņēmuši politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kā arī jēgpilnu informāciju par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kuram tiek rādīta reklāma;

ii.

uzturēt publiski pieejamu, ar meklēšanas funkciju aprīkotu politisko reklāmu repozitoriju, ko atjaunina tik tuvu reāllaikam, cik vien iespējams. Tas ietver vismaz sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopējo skaitu un attiecīgā gadījumā visu to grupu vai grupas veidojošo pakalpojuma saņēmēju kopskaitu katrā dalībvalstī, kā noteikts Regulas (ES) 2022/2065 39. pantā, un varētu ietvert arī, piemēram, kopējās summas un tādu citu ieguvumu kopējo vērtību, ko saņēmuši citi pakalpojumu sniedzēji, parādījumu skaitu un ģeogrāfiskos apgabalus, kuros reklāma tikusi parādīta;

iii.

ja politiskā reklāma nodrošinātāju pakalpojumos nav atļauta, tiem ir efektīvas pārbaudes sistēmas un tie veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi panākta lēmuma izpilde;

iv.

nodrošināt, ka ir ieviesta atbilstīga politika un sistēmas, lai novērstu reklāmas sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izplatīt maldinošu informāciju, dezinformāciju un FIMI attiecībā uz vēlēšanu procesiem, tostarp ģeneratīvā MI radītu maldinošu saturu.

i.

jānodrošina funkcija, kas ietekmētājiem ļauj paziņot, vai viņu sniegtais saturs ir politiskā reklāma vai to ietver, norādot arī sponsora identitāti un attiecīgā gadījumā vienību, kam ir faktiskā kontrole pār sponsoru, periodu, kurā paredzēts publicēt, piegādāt vai izplatīt politisko reklāmu, kopējās summas un tādu citu ieguvumu kopējo vērtību, ko saņēmuši politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, jārāda periods, kā arī cita nozīmīga informācija par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma;

ii.

jānodrošina, ka citi pakalpojuma saņēmēji var skaidrā, pamanāmā un nepārprotamā veidā un reāllaikā, tostarp izmantojot pamanāmu marķējumu, noteikt, vai sniegtais saturs ir politiskā reklāma vai to ietver, kā aprakstīts ietekmētāja paziņojumā.

i.

Komisija iesaka VLOP un VLOSE nodrošinātājiem izstrādāt savus noteikumus un panākt to ievērošanu, novēršot maldināšanu, ko rada kandidātu “līdzinieku” krāpniecība, maldinošu manipulētu mediju izvietošanu, viltus saistību izmantošanu, nepārredzamus apmaksātus ziņojumus vai ietekmētāju veiktu nepārredzamu popularizēšanu, kā arī neautentiska satura radīšanas vai uzvedības koordinēšanu.

ii.

Komisija iesaka sadarboties dažādu VLOP un VLOSE nodrošinātāju attiecīgajām grupām, lai apzinātu kopīgus draudus un cīnītos pret dezinformācijas kampaņām platformu starpā, FIMI darbību vai naidīgu, (vardarbīgu) ekstrēmistisku vai radikalizējošu darbību, kas var ietekmēt personu izvēli vēlēšanās un ļaunprātīgu dalībnieku migrāciju (sk. 3.4. iedaļu par sadarbību ar valstu iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām).

i.

Komisija iesaka VLOP un VLOSE nodrošinātājiem sniegt sabiedrībai skaidru informāciju par to, kādi iekšējie procesi un riska mazināšanas pasākumi, piemēram, satura marķēšana, apzīmēšana, popularitātes pazemināšana vai izņemšana, ir ieviesti šīs politikas īstenošanai.

ii.

Komisija iesaka VLOP un VLOSE nodrošinātājiem sadarboties un kopīgot informāciju par šādu maldinošu saturu ar faktu pārbaudītājiem, lai nodrošinātu, ka tiek samazināts pastiprinātas izplatīšanas risks citās platformās;

i.

Komisija VLOP un VLOSE nodrošinātājiem iesaka nodrošināt lietotājiem standarta un viegli lietojamas saskarnes un rīkus, lai MI radītajam saturam varētu pievienot marķējumu.

ii.

Ģeneratīvā MI satura marķēšanā Komisija VLOP un VLOSE nodrošinātājiem iesaka izmantot lietotājiem viegli atpazīstamus efektīvus marķējumus, ņemot vērā tādus aspektus kā grafika, atrašanās vieta un laiks, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem par marķējumu efektivitāti (31). VLOP un VLOSE nodrošinātājiem pirms šādu marķējumu izlaišanas būtu arī jāpārbauda to efektivitāte un tie jāpielāgo un jāuzlabo, pamatojoties uz atgriezenisko saiti un pieredzi.

iii.

Komisija VLOP un VLOSE nodrošinātājiem pārliecināties, vai marķētais ģeneratīvā MI saturs saglabā savu marķējumu, kad to platformā kopīgo citi lietotāji;

i.

Šajā kontekstā VLOP un VLOSE nodrošinātājiem būtu jāsadarbojas ar ģeneratīvā MI sistēmu nodrošinātājiem un jāveic vismodernākie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādas ūdenszīmes, metadatu identifikācija, kriptogrāfiskās metodes satura izcelsmes un autentiskuma pierādīšanai, reģistrēšanas metodes, pirkstu nospiedumi vai citi paņēmieni tiek atklāti uzticamā un efektīvā veidā; viņiem tiek ieteikts arī atbalstīt jaunu tehnoloģiju inovācijas, lai uzlabotu šādu rīku efektivitāti un sadarbspēju;