1.   Algu, ko deputāts saņem saistībā ar citā parlamentā īstenotām pilnvarām, apvienojot tās ar pilnvarām Parlamentā, atņem no Nolikuma 10. pantā paredzētās algas.

2.   Šajā pantā “cits parlaments” ir jebkurš kādā no dalībvalstīm izveidots parlaments, kam ir likumdošanas pilnvaras un kam nepiemēro Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (3) 7. panta 2. punktu.

3.   Aprēķinus izdara, par pamatu ņemot katras konkrētās algas apmēru pirms nodokļu atvilkšanas.

4.   Deputātiem finansiālo interešu deklarācijā ir jānorāda visas pilnvaras 1. punkta nozīmē un visi saistībā ar to saņemtie maksājumi.

1.   Saskaņā ar Nolikuma 18. pantu un mutatis mutandis piemērojot Kopīgos noteikumus par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem (4) (“ JSIS noteikumi”), kā arī piemērojot to vispārējos izpildes noteikumus (5), tiesības saņemt medicīnas izdevumu, ar grūtniecību vai ar bērna piedzimšanu saistītu izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā ir šādām personām:

Personas, kuras minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā, var brīvi izvēlēties ārstus, slimnīcas vai klīnikas, kā noteikts JSIS noteikumu 19. panta 1. punktā.

2.   Piemērojot JSIS noteikumu 24. panta 2. punktu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām, ar Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6) (“Civildienesta noteikumi”) paredzēto mēneša pamatalgu saprot algu, kuru nosaka saskaņā ar Nolikuma 10. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzētās atmaksājamās summas sedz no Parlamenta budžeta. Piemēro Civildienesta noteikumu 72. panta 3. un 4. punktu un JSIS noteikumu 20. panta 6. punktu.

4.   Avansu JSIS noteikumu 30. panta nozīmē var piešķirt tikai slimnīcas izdevumu tiešās apmaksas veidā. To izdevumu daļu, kas ir jāsedz šā panta 1. punktā minētajiem atmaksas saņēmējiem, pēc atmaksas skalas piemērošanas pārskaita atpakaļ Parlamentam, ievērojot JSIS noteikumu 30. panta 2. un 3. punkta nosacījumus.

5.   Deputāti un bijušie deputāti, kuri saņem Nolikuma 13. pantā noteikto pārejas pabalstu vai Nolikuma 14. un 15. pantā minēto pensiju, var atteikties no šā panta 1. punktā noteiktās medicīnas izdevumu atmaksas, sākot ar tā mēneša pirmo dienu, kurš seko pieprasījuma iesniegšanas dienas mēnesim. Šāda atteikšanās stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku, kas sniedzas līdz pat attiecīgā deputāta pirmā pilnvaru termiņa sākuma dienai, ja attiecīgais pieprasījums ir iesniegts trīs mēnešu laikā pēc minētā sākuma datuma, ar noteikumu, ka attiecīgais deputāts šajā laikposmā nav pieprasījis medicīnas izdevumu atmaksu.

Ja saņēmējs atsakās no savām tiesībām uz medicīnas izdevumu atmaksu, viņam ir tiesības atgūt divas trešdaļas no veselības apdrošināšanas iemaksām, maksimālajai atgūstamajai summai nepārsniedzot 400 EUR par mēnesi.

6.   Ikviens deputāts vai bijušais deputāts, kurš saskaņā ar 5. punktu atsakās no savām tiesībām uz medicīnas izdevumu atmaksu, zaudē tiesības atkārtoti tikt iekļauts 1. punktā minētajā medicīnas izdevumu atmaksas tiesību sistēmā ātrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad atteikšanās stājusies spēkā. Tāpat arī jebkādas turpmākas izmaiņas neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz atkārtotu iekļaušanu 1. punktā paredzētajā medicīnas izdevumu atmaksas sistēmā vai atteikšanos no šādām tiesībām, drīkst veikt tikai pēc divpadsmit mēnešu minimālā perioda.

Neskarot pirmo daļu, turpmākie izmaiņu pieprasījumi stājas spēkā, sākot ar tā mēneša pirmo dienu, kurš seko pieprasījuma iesniegšanas dienas mēnesim.

7.   Arī bijušajiem deputātiem, kuri saņem Nolikuma 13. pantā minēto pārejas pabalstu, šo pantu piemēro laika posmā no pirmās dienas pēc pienākumu izpildes pārtraukšanas līdz dienai, kad viņiem ir tiesības saņemt pārejas pabalstu.

8.   Arī bijušajiem deputātiem, kuri saņem 52. pantā minēto vecuma pensiju, šo pantu piemēro laika posmā no pirmās dienas pēc pienākumu izpildes pārtraukšanas līdz dienai, kad viņiem ir tiesības saņemt pensiju, ja vien līdz pienākumu izpildes pārtraukšanai viņi atbilst 52. panta 1. punkta nosacījumiem.

1.   Ievērojot apdrošināšanas līgumu noteikumus, deputātiem ir tiesības uz:

2.   Divas trešdaļas no apdrošināšanas prēmijas sedz no Parlamenta budžeta, bet vienu trešdaļu – paši deputāti. Deputāta samaksas daļu ietur tieši no Nolikuma 10. pantā paredzētās algas.

3.   Šo pantu piemēro līdz ar deputāta pilnvaru termiņa sākumu, ja vien viņš neatsakās no tiesībām uz apdrošināšanas segumu, par to skaidri un rakstveidā paziņojot ģenerālsekretāram. Šādā gadījumā tiesības uz apdrošināšanas segumu beidzas tā mēneša beidzamajā dienā, kura laikā viņš ir iesniedzis paziņojumu par atteikšanos.

1.   Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises noteikumos ir paredzēts apdrošināšanas segums nelaimes gadījumiem, kuros varētu ciest deputāti jebkur pasaulē visā viņu pilnvaru laikā.

2.   Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē ir noteikts, ka:

3.   Kopīgos noteikumus deputātiem piemēro mutatis mutandis, izņemot tos noteikumus, kas saistīti ar arodslimībām un mūža maksājumiem, kā arī visus tos noteikumus, kuru piemērošana nav atdalāma no ierēdņa statusa.

Piemēro šo Īstenošanas noteikumu 76. pantā paredzēto sūdzību procedūru.

Iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Kopīgajos noteikumos, attiecībā uz deputātiem īsteno Parlamenta priekšsēdētājs.

Piemērojot šo pantu un Kopīgos noteikumus, pastāvīgas pilnīgas vai daļējas invaliditātes atzīšana nekādā veidā nenozīmē automātisku Nolikuma 15. panta piemērošanu un otrādi. Tāpat Statūtu 15. panta piemērošana neliedz atzīt pilnīgu vai daļēju pastāvīgu invaliditāti, ievērojot šo pantu un Kopīgos noteikumus.

4.   Saskaņā ar Kopīgajos noteikumos ietvertajiem nosacījumiem apdrošināšana sedz arī ārsta, farmaceitiskos, slimnīcas, ķirurģiskos, protezēšanas, radiogrāfijas, masāžu, ortopēdiskos, klīniku rēķinu un transporta izdevumus un citus tiem līdzīgus izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu. Tomēr šādu atmaksu veic tikai pēc to līdzekļu iztērēšanas un papildus tiem līdzekļiem, kurus attiecīgā persona saņem, piemērojot Nolikuma 18. panta noteikumus par medicīnas izdevumu atmaksu.

1.   Apdrošināšanas pret personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu zādzību un zudumu polises noteikumi paredz:

2.   Zādzības un zudumus ārpus Parlamenta telpām sedz tikai tad, ja šīs zādzības vai zuduma laikā attiecīgais deputāts ir atradies Parlamenta vai politiskās grupas finansētā braucienā. Ja zādzība ir notikusi Parlamenta telpās, to sedz tikai tad, ja nozagtā lieta ir atradusies drošā vietā.

3.   Naudas zādzību vai zudumu, kurš noticis ārpus Parlamenta telpām un par kuru ir ziņots policijai, sedz ne vairāk kā 250 EUR apmērā, ja zaudētā vai nozagtā nauda ir bijusi daļa no zaudētā vai nozagtā personiskā īpašuma. Naudas zādzību vai zudumu Parlamenta telpās nesedz.

4.   Ja, deputātam atrodoties Parlamenta vai politiskās grupas finansētā braucienā, bagāža noklīst vai pazūd pārvadātāja vainas dēļ uz laiku, kas pārsniedz divpadsmit stundas, un ja viņa brauciena mērķis nav viņa dzīvesvieta, deputātam radušās personiskā īpašuma vai personiskās lietošanas priekšmetu iegādes vai īres izmaksas sedz ne vairāk kā 500 EUR apmērā.

5.   Deputāts ziņo policijai par personiskā īpašuma un personiskās lietošanas priekšmetu zādzību vai zudumu ārpus Parlamenta telpām. Ja zādzība vai zudums ir notikuši Parlamenta telpās, par to ziņo par drošību atbildīgajam Parlamenta dienestam.

6.   Par zādzībām un zudumu astoņu dienu laikā paziņo ģenerālsekretāram. Paziņojuma veidlapai pievieno zaudētā vai nozagtā priekšmeta iegādes kvīti vai, ja tā nav pieejama, aizvietojošā priekšmeta iegādes kvīti, ja summa pārsniedz 700 EUR.

7.   Apdrošināšana nesedz zādzības un zuduma gadījumus, uz kuriem attiecas deputāta privātā apdrošināšana.

1.   Deputātiem ir tiesības uz brīvi izvēlētu personīgo līdzstrādnieku pakalpojumiem. Parlaments sedz faktiskās izmaksas, kas ir radušās pilnībā un vienīgi, pieņemot darbā vienu vai vairākus palīgus vai izmantojot pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar šiem Īstenošanas noteikumiem un ievērojot Prezidija paredzētos noteikumus.

2.   Sedz tikai tos izdevumus, kas atbilst nepieciešamajai palīdzībai, kura tieši saistīta ar deputāta parlamentāro pilnvaru īstenošanu. Nekādā gadījumā nesedz ar deputātu privāto dzīvi saistītus izdevumus.

3.   Izdevumus sedz visā deputāta pilnvaru laikā. Izdevumus var segt tikai tad, ja tie nav radušies agrāk kā:

4.   No 2023. gada 1. jūlija visu 30. pantā minēto personīgo līdzstrādnieku pakalpojumu segšanas maksimālais apmērs mēnesī ir 28 696 EUR.

5.   Ja deputāta pilnvaras nesākas mēneša pirmajā dienā vai nebeidzas mēneša pēdējā dienā, attiecīgajā mēneša parlamentārās palīdzības izmaksu segšanas apmēru aprēķina proporcionāli.

6.   Finanšu gada beigās uzkrāto 4. punktā paredzētās mēneša summas neizmantoto atlikumu pārnes uz nākamo finanšu gadu, nepārsniedzot minētajā punktā norādīto maksimālo mēneša summu.

1.   Deputāti var izmantot:

2.   Divi vai vairāki deputāti var veidot grupu, lai kopīgi pieņemtu darbā vienu vai vairākus 1. punktā minētos palīgus vai vienu vai vairākus praktikantus vai izmantotu viņu pakalpojumus, ja viņi to dara rakstiski un izmantojot kompetentā kredītrīkotāja apstiprinātu standarta vienošanos. Šādos gadījumos attiecīgie deputāti no sava vidus izvēlē deputātu(-us), kurš(-i) šīs grupas vārdā ir tiesīgs(-i) parakstīt līgumus vai iesniegt pieteikumu par pieņemšanu darbā. Grupas nosaukumā neiekļauj nekādas atsauces uz politisko partiju, fondu vai kustību.

Deputāti iesniedz rakstisku paziņojumu attiecīgajam Parlamenta dienestam, kurā precizē sadalījumu atskaitījumiem no 29. panta 4. punktā noteiktās summas. Neviena deputāta īpatsvars grupā nedrīkst pārsniegt 80 %.

Lai aprēķinātu līgumu skaitu uz vienu deputātu, katru palīgu vai praktikantu, kas pieņemts darbā deputātu grupā, piesaista vienam no iesaistītajiem deputātiem, kuru izraudzījies atbildīgais deputāts.

3.   Šo noteikumu 32. līdz 40. pantu nepiemēro reģistrētajiem deputātu palīgiem.

4.   Ievērojot Prezidija pieņemtos noteikumus, var segt arī izdevumus, kas radušies saistībā ar prakses līgumiem.

5.   Deputāti var izmantot arī kādā dalībvalstī iedibinātas fiziskas personas vai kādā dalībvalstī reģistrētas juridiskas personas, kuras sniedz tiem specializētus un precīzi aprakstītus pakalpojumus un ar kurām tie ir noslēguši pakalpojumu līgumu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem. Šiem pakalpojumu sniedzējiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai vai pieredzei attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

Juridiskām personām, kas sniedz pakalpojumus, kuru izmaksas pārsniedz 60 000 EUR, ieskaitot PVN, ar deputātu noslēgtā līguma spēkā stāšanās dienā ir jābūt reģistrētām dalībvalstī un aktīvi strādājušām attiecīgajā jomā vismaz vienu gadu.

Izņemot pakalpojumus, ko sniedz vietējie palīgi saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzēju izraugās iepirkuma procedūrā, ja pakalpojumu izmaksas pārsniedz robežvērtību, kura ir 60 000 EUR, ieskaitot PVN. Šo robežvērtību piemēro kumulatīvi tādu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz līdzīgiem tā paša pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem. Iepirkuma procedūrā piedalās vismaz pieci pilnīgi neatkarīgi pretendenti. Lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu var pieņemt tikai tad, ja ir iesniegti vismaz trīs derīgi piedāvājumi. Līgumslēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kurš iesniedzis piedāvājumu ar labāko cenas un kvalitātes attiecību.

6.   Pakalpojumu sniegšana nedrīkst ietvert personāla nodrošināšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu pakalpojumus sniedz pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina personālu saistībā ar profesionālu un regulāru darbību un ir pilnvaroti to darīt saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

Par pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, apakšuzņēmuma līgumus neslēdz. Par pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar 5. punktu, apakšuzņēmuma līgumus slēdz tikai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ un pēc Parlamenta attiecīgā dienesta informēšanas, un jebkurā gadījumā ne vairāk kā par 20 % no attiecīgā līguma kopējās vērtības.

7.   Prezidijs pieņem sarakstu, kurā uzskaitītas izmaksas, ko var segt no parlamentārās palīdzības piemaksas (9).

8.   Parlamenta tīmekļa vietnē publicē palīgu un praktikantu vārdus un uzvārdus, kā arī pakalpojumu sniedzēju un pilnvaroto maksātāju nosaukumus un vārdus un uzvārdus visā to līgumu darbības laikā, turpat norādot arī deputāta vai deputātu vārdu(s) un uzvārdu(s), kuriem tie sniedz palīdzību.

Palīgi, praktikanti, pakalpojumu sniedzēji, pilnvarotie maksātāji un attiecīgais deputāts pienācīgi pamatotu iemeslu, piemēram, viņu drošības aizsardzības, dēļ vai sakarā ar to, ka ir apturēts vai izbeigts attiecīgais līgums, lai gan tas joprojām ir aktīvs, var rakstiski pieprasīt ģenerālsekretāram, lai viņu vārdus, uzvārdus vai nosaukumus Parlamenta tīmekļa vietnē nepublicē. Par to, vai šādu prasību apmierināt, lemj ģenerālsekretārs. Visas attiecīgās personas tiek informētas par minēto lēmumu.

9.   Pie deputāta strādājošo palīgu skaits neatkarīgi no viņu darba laika grafika vienlaikus nedrīkst pārsniegt četrus reģistrētos deputāta palīgus un desmit vietējos palīgus. Izņēmuma kārtā un ne ilgāk kā vienu mēnesi maksimālo reģistrēto deputāta palīgu skaitu var palielināt līdz pieciem, ja tas ir nepieciešams, lai atvieglotu viena palīga nomaiņu ar citu.

Reģistrētos deputātu palīgus, kas pieņemti darbā, lai kompensētu pienācīgi pamatotu reģistrēta deputāta palīga prombūtni saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (10) VII sadaļas Īstenošanas noteikumu 18. panta 6. punktu, neieskaita šā punkta pirmajā daļā noteiktajā maksimālajā skaitā.

10.   Sniedzot norādes par administratīvo pakāpju piešķiršanu saviem reģistrētajiem deputātu palīgiem, deputātiem būtu jāņem vērā viņu kvalifikācija un pieredze, kādi uzdevumi viņiem tiks uzticēti, karjeras attīstības iespējas un nepieciešamība nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

11.   Vismaz 40 % no summas, kas paredzēta šo īstenošanas noteikumu 29. panta 4. punktā, piešķir sanāksmju izmaksu segšanai, kas radušās saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļu. Tādējādi visi citi izdevumi saistībā ar parlamentārās palīdzības izdevumiem, izņemot tos, kas radušies saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļu, kopā nedrīkst pārsniegt 60 % no summas, kas paredzēta šo īstenošanas noteikumu 29. panta 4. punktā.

Turklāt izdevumi, kas saistīti ar šajā pantā minēto pakalpojumu sniegšanu, nedrīkst pārsniegt 20 % no summas, kas paredzēta 29. panta 4. punktā.

Minētos ierobežojumus aprēķina proporcionāli par katru finanšu gadu, apkopojot ikmēneša summas, kas paredzētas 29. panta 4. punktā, un pieskaitot visu neizlietoto atlikumu, kas pārnests uz nākamo finanšu gadu saskaņā ar 29. panta 6. punktu.

12.   Parlaments, ievērojot mēneša maksimālos apjomus, sedz izdevumus fiziskām personām, kuras deputāti pieņem darbā kā vietējos palīgus, vai par specializētu pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz bruto algām vai samaksu par darbu, atskaitot PVN. Šos maksimālos apjomus nosaka Prezidijs saskaņā ar 12. punktu, un Prezidijs tos var pielāgot katru gadu. Piemērojamos maksimālos apjomus publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.

13.   Maksimālos apjomus nosaka, atsauces summu reizinot ar trīsarpus. Atsauces summa ir viena divpadsmitā daļa no summas, ko Eiropas Savienības Statistikas birojs publicējis kā vidējo gada bruto darba samaksu uz pilnu slodzi nodarbinātām personām attiecīgā deputāta ievēlēšanas dalībvalstī.

Tomēr šādi aprēķinātie maksimālie apjomi nedrīkst būt zemāki par 6. pakāpes reģistrēta deputāta palīga un augstāki par 19. pakāpes reģistrēta deputāta palīga pamatalgu.

Jebkādas piemaksas sedz tikai līdz iepriekšminētajiem ik gadu aprēķinātajiem maksimālajiem apjomiem, un tās nepārsniedz vienu sesto daļu no palīga ikgadējās bruto izpeļņas.

Maksimālos apjomus proporcionāli samazina, ja vietējais palīgs strādā nepilnu darba laiku vai ja vietējais palīgs nestrādā pilnu mēnesi.

14.   Bruto alga vietējam palīgam, kuram galvenokārt ir jāveic administratīvā atbalsta un sekretariāta pienākumi, kā arī jāveic dokumentu sagatavošanas un konsultatīvie pienākumi, nepārsniedz 60 % no mēneša maksimālajiem apjomiem, ko Prezidijs noteicis saskaņā ar 13. punktu.

Bruto alga vietējam palīgam, kuram galvenokārt ir jāveic administratīvā atbalsta un sekretariāta pienākumi, kā arī jāveic dokumentu sagatavošanas un konsultatīvie pienākumi, nepārsniedz 70 % no mēneša maksimālajiem apjomiem, ko Prezidijs noteicis saskaņā ar 13. punktu, ja vien vietējam palīgam nav diploma, kas apliecina, ka ir sekmīgi pabeigtas vismaz trīs gadu ilgas augstskolas studijas, vai ja viņš ir ieguvis līdzvērtīgu profesionālo pieredzi.

15.   Parlaments sedz ceļa izdevumus, kas vietējiem palīgiem faktiski radušies, pēc deputāta pieprasījuma veicot neregulārus darba braucienus saistībā ar viņu pienākumu izpildi. Darba braucienus, kas saistīti ar Parlamenta plenārsēdēm, uzskata par neregulāriem.

Šādus izdevumus sedz pēc apliecinošo dokumentu uzrādīšanas.

Izvēlas visekonomiskākos un visefektīvākos transporta un izmitināšanas veidus atkarībā no to pieejamības un piekļūstamības attiecīgajā laikā. Braucienus ar gaisa transportu vai vilcienu veic attiecīgi ekonomiskajā vai otrajā klasē. Apmesties drīkst standarta tipa numurā. Taksometru izmanto izņēmuma gadījumos un tikai īsiem attālumiem, ja nav pieejams sabiedriskais transports.

Izdevumu segšana ir ierobežota līdz minimumam, kas paredzēts piemērojamajos valsts tiesību aktos, un izmitināšanas izdevumu gadījumā – līdz maksimālajai summai, ko piemēro Parlamenta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

1.   Visi kāda deputāta vai deputātu grupas noslēgtie darba vai pakalpojumu sniegšanas līgumi, kā arī prakses līgumi attiecībā uz praktikantiem, kuri atrodas ievēlēšanas dalībvalstī, obligāti ir jāpārvalda pilnvarotam maksātājam, kas ir iedibināts kādā no dalībvalstīm.

2.   Pilnvarotā maksātāja pakalpojumus sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ir pilnvarota kādā no dalībvalstīm veikt profesionālo darbību darba līgumu vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izskatīšanā nodokļu un sociālajā jomā, piemērojot valsts tiesības.

Uz fizisku vai juridisku personu, kas sniedz pilnvarotā maksātāja pakalpojumus, nedrīkst attiekties neviena no izslēgšanas situācijām, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (11) (“Finanšu regula”) 136. panta 1. punktā.

Pilnvarotie maksātāji izmanto profesionālu datorizētu algu sistēmu.

3.   Deputāti slēdz individuālu līgumu ar brīvi izraudzītu pilnvaroto maksātāju, kurš atbilst šā panta 2. punktā minētajam nosacījumam.

Izdevumus, kas radušies, izmantojot pilnvarotā maksātāja pakalpojumus saskaņā ar šā panta 1. punktu, sedz no 29. panta 4. punktā paredzētās summas un tos neskar 30. panta 11. punkta otrajā daļā minētais ierobežojums attiecībā uz pakalpojumiem.

Samaksa pilnvarotajam maksātājam (bez PVN) nedrīkst pārsniegt 4 % no summas, kas paredzēta 29. panta 4. punktā.

Samaksas ierobežojumus pilnvarotajiem maksātājiem pārskata kumulatīvi par kalendāro gadu proporcionāli viņu līguma ilgumam.

4.   Līgumu starp deputātu un pilnvaroto maksātāju slēdz, izmantojot atbildīgā kredītrīkotāja apstiprinātu tipveida līgumu.

Jebkuras jaunas tipveida līguma versijas izmantošana kļūst obligāta pēc tam, kad par to paziņots deputātiem. Tai nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz spēkā esošiem līgumiem.

Tipveida līgumā ir noteikta maksāšanas kārtība atbilstīgi šai nodaļai attiecībā uz līgumiem, kas minēti 1. punktā, kā arī pilnvarotā maksātāja atalgojums un atbildība.

1.   Pilnvarotais maksātājs saviem pārraugāmajiem līgumiem nodrošina atbilstīgu valsts un Savienības tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši sociālajā un nodokļu jomā.

2.   Samaksu pilnvarotajam maksātājam veic pēc attiecīgo rēķinu uzrādīšanas.

3.   Deputāti pilnvarotajiem maksātājiem iesniedz visus dokumentus un sniedz visu informāciju, kas viņiem ir nepieciešama, lai viņiem uzticētie līgumi būtu likumīgi un tiktu atbilstīgi pārraudzīti, bet jo īpaši dokumentus un informāciju, kas norādīta 34. panta 2. punktā, 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. pantā, 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 40. pantā.

4.   Summas, kas pilnvarotajam maksātājam pienākas saistībā ar viņam uzticēto līgumu, tostarp prakses līgumu, izpildi Parlaments izmaksā pēc apliecinošo dokumentu uzrādīšanas.

5.   Saistībā ar darba līgumu vai prakses līgumu Parlaments izmaksā pilnvarotajam maksātājam avansu par izdevumiem, kas rodas saistībā ar atalgojumu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un nodokļiem.

Par šāda avansa izlīdzināšanu atbild deputāti un viņu pilnvarotie maksātāji, un to veic, ievērojot šos Īstenošanas noteikumus un piemērojamos valsts tiesību aktus.

1.   Deputāts vai viņa pilnvarotais maksātājs saskaņā ar 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2., 4. un 5. punktu iesniedz attiecīgajam Parlamenta dienestam visu attiecīgo deputātu parakstītu pieprasījumu segt parlamentārās palīdzības izdevumus, norādot maksājumu saņēmējus un apmēru, un pieprasījumu paraksta arī pilnvarotais maksātājs. Tam pievieno 35. pantā norādītos apliecinošos dokumentus attiecībā uz darba līgumiem un 39. pantā norādītos dokumentus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem.

2.   Deputāts nekavējoties brīdina pilnvaroto maksātāju un attiecīgo Parlamenta dienestu par jebkādām izmaiņām līgumattiecībās un maksāšanas norādījumos, viņam nosūtot informāciju par līgumā izdarītajiem grozījumiem.

Pilnvarotais maksātājs nekavējoties un negaidot norēķinu nokārtošanu, šo informāciju un apliecinošos dokumentus nosūta attiecīgajam Parlamenta dienestam.

1.   Par katru nodarbināto vietējo palīgu un katru praktikantu, kas atrodas ievēlēšanas dalībvalstī, pilnvarotie maksātāji attiecīgajam Parlamenta dienestam ne vēlāk kā līdz 31. martam nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada iesniedz pārskatus par izdevumiem, kas radušies attiecībā uz algām, nodokļu atskaitījumiem, darba devēju un darbinieku sociālajām iemaksām un visiem pārējiem atmaksājamiem izdevumiem, jo īpaši lai izlīdzinātu veiktos avansa maksājumus. Turklāt tie sniedz pierādījumu par minēto vietējo palīgu iekļaušanu sociālā nodrošinājuma sistēmā, norādot deputātu kā darba devēju, izziņu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā, ja piemērojamajos valsts tiesību aktos tiek prasīta šāda apdrošināšana, un gada ienākumu pārskatu. Tie arī apliecina, ka ir nokārtotas visas saistības, kas noteiktas piemērojamajos valsts tiesību aktos, un – pēc Parlamenta attiecīgā dienesta pieprasījuma – iesniedz visus algas aprēķinus, kas izdoti par pārskata periodu, kā arī apliecinājumus par algu, sociālo iemaksu un nodokļu samaksu.

Gadījumā, ja tiek izbeigts līgums starp pilnvaroto maksātāju un deputātu, kā arī beidzoties deputāta pilnvarām, minētās saistības tiek izpildītas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā.

Pirmajā daļā minētos pārskatus sagatavo saskaņā ar Parlamenta sniegtajiem norādījumiem.

2.   Ja 1. punktā minētie pārskati nav iesniegti noteiktajā termiņā, uzskata, ka visi attiecīgie maksājumi ir neatbilstīgi. Pēc 1. punktā minēto pārskatu pārbaudes vai šādu pārskatu neiesniegšanas gadījumā attiecīgais Parlamenta dienests nosūta pilnvarotajiem maksātājiem paziņojumu, tā kopijas adresējot deputātam, un tajā konstatē veikto maksājumu atbilstību vai neatbilstību, kā arī attiecīgā gadījumā norāda trūkstošos dokumentus, kuri vēl ir jāiesniedz.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā ir konstatēta maksājumu neatbilstība, to atbilstības nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti ir jāiesniedz attiecīgajam Parlamenta dienestam viena mēneša laikā pēc paziņojuma datuma. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti minētajā termiņā, Parlaments piemēro attiecīgi 71. vai 72. pantu, vai abus pantus.

1.   Pilnvarotais maksātājs dalībvalsts piemērojamajos tiesību aktos noteiktajā periodā un vismaz piecus gadus pēc deputāta attiecīgā pilnvaru laika beigām glabā maksājumu kvītis, kurās redzamas summas, kas pārskaitītas kā atalgojums un – attiecīgā gadījumā – nodokļi un darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, pēc pilnvarotā maksātāja līguma beigām deputātam, kā arī jebkuram viņa izraudzītam kvalificētam speciālistam nekavējoties nosūta apliecinātu visu to dokumentu kopiju, kas attiecas uz algu sarakstu.

2.   Palīgi atturas veikt jebkādas darbības, kas izraisītu interešu konfliktu ar tiem deputātiem, kuriem viņi palīdz, un ar Parlamentu. Viņi nekavējoties informē attiecīgo deputātu par savu nodomu iesaistīties jebkādā apmaksātā vai neapmaksātā ārējā darbībā vai kandidēt vēlēšanās.

Viņi dzīvo tādā attālumā no savas darbvietas, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu pildīšanu.

3.   Deputāts nekavējoties informē attiecīgo Parlamenta dienestu par visām izmaiņām darba nosacījumos, kas skar parlamentārās palīdzības izdevumus, un par jebkuriem palīgu plāniem iesaistīties ārējās darbībās, kas nav darbības, kuras jau deklarētas saskaņā ar 35. panta g) punktu, vai kandidēt vēlēšanās. Deputātam, īstenojot attiecīgus pasākumus, kas var ietvert palīga darba laika pielāgošanu vai palīga ikgadējo atvaļinājumu vai neapmaksātu atvaļinājumu, ir jānodrošina, ka citas darbības un kandidēšana vēlēšanās netraucē palīgiem veikt savus pienākumus un nav pretrunā Savienības finanšu interesēm. Attiecīgais Parlamenta dienests var pieprasīt pierādījumus par to, kāda vienošanās notikusi ar attiecīgo palīgu šajā nolūkā.

4.   Vietējie palīgi, kas paredzējuši kandidēt vēlēšanās, ievēro valsts tiesību aktus attiecībā uz vēlēšanu kampaņām. Ja viņi tiek ievēlēti, ar viņiem saistīto izmaksu segšana izbeidzas, ja vien viņi nevar iesniegt pierādījumu, ka viņu mandāts ir saderīgs ar viņu pienākumu veikšanu kā deputātu palīgiem.

5.   Līgumos, kas tiek noslēgti starp deputātiem un palīgiem, jābūt iekļautiem nosacījumiem, kas paredzēti 2. un 4. punktā.

6.   Izdevumus, kas radušies saistībā ar darba līgumiem, kuri noslēgti ar vietējiem palīgiem, var segt ar noteikumu, ka minimālais darba laiks ir 5 stundas nedēļā un kopējais darba laiks, ieskaitot ārējām darbībām veltīto laiku, nepārsniedz 48 stundas nedēļā. Piemērojot šo punktu, 35. pantā minētās neapmaksātās darbības ņem vērā tikai tad, ja konkrētajā gadījumā par šādām darbībām parasti tiek saņemts atalgojums.

1.   Izdevumus, kas radušies, izbeidzot darba līgumus, kurus deputāti noslēguši ar vietējiem palīgiem, var segt, ja:

2.   Izdevumus, kas minēti šā panta 1. punktā, iespējams segt tikai tiesību aktos noteiktā minimuma apmērā un ievērojot 29. panta 4. punktā noteiktos ierobežojumus.

3.   Papildu izdevumus, kas izriet no īpaša pušu līguma ārpus tiesiskajām saistībām un līgumsaistībām, var segt, ievērojot 29. panta 4. punktā noteiktos ierobežojumus, līdz summai, kas atbilst vietējā palīga vidējai bruto mēneša pamatalgai pēdējā nodarbinātības gadā.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja:

5.   Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts darba tiesību aktiem deputātiem ir tiesiski saistošs pienākums par darba attiecību izbeigšanas izdevumiem maksāt palīgam summu, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz viņa vidējo bruto mēnešalgu, šādas izmaksas var segt pēc atbilstīgi sagatavotu dokumentu uzrādīšanas, kas obligāti jāapliecina atbildīgajām valsts iestādēm.

1.   Izņemot specializētos pakalpojumus, kuru izmaksas nepārsniedz 500 EUR, ieskaitot PVN, attiecībā uz pakalpojumu līgumiem izdevumu segšanas pieprasījumā ir:

2.   Pakalpojumu sniegšanas izdevumus sedz, ja deputāts attiecīgajam Parlamenta dienestam iesniedz rēķinu vai maksājumu deklarāciju, kurā detalizēti izklāstīti attiecīgā pakalpojumu sniedzēja faktiski sniegtie pakalpojumi, un ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma kopiju. Rēķinam vai maksājumu deklarācijai pievieno deputāta apstiprinājumu, ka pakalpojums patiešām ticis sniegts. Pēc Parlamenta attiecīgā dienesta pieprasījuma deputāts arī iesniedz galvenos apliecinošos dokumentus.

Ja pakalpojumi daļēji vai pilnībā ir atbrīvoti no PVN, attiecīgais Parlamenta dienests var pieprasīt pilnvarotajam maksātājam uzrādīt šā atbrīvojuma juridisko pamatu.

1.   Prezidijs pieņem noteikumus par deputātu iespēju izmantot Parlamenta nodrošinātos iekšējos pakalpojumus un par materiālo labumu nodrošināšanu, bet īpaši par to, kā:

2.   Prezidijs var pieņemt arī noteikumus par priekšrocību piešķiršanu bijušajiem Parlamenta priekšsēdētājiem viņu parlamentāro pilnvaru laikā, kā arī par bijušo deputātu piekļuvi Parlamenta infrastruktūrai.

1.   Deputātiem ir tiesības uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai segtu savas parlamentārās darbības izdevumus.

2.   Saskaņā ar Nolikuma 17. apsvērumu un 20. panta 3. punktu piemaksu par vispārējiem izdevumiem izmaksā kā vienreizēju maksājumu.

3.   Deputātiem ir tiesības uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, sākot no mēneša, kurā saņemts viņu maksājuma pieteikums.

4.   Deputāti var izvēlēties saņemt visu piemaksas par vispārējiem izdevumiem summu vai daļu no tās.

1.   Piemaksu par vispārējiem izdevumiem maksā visā deputāta pilnvaru laikā.

2.   Piemaksas par vispārējiem izdevumiem mēneša apmērs ir 4 950 EUR.

3.   Ja deputāta pilnvaru termiņš sākas pēc mēneša piecpadsmitā datuma, viņš šajā mēnesī saņem tikai pusi piemaksas par vispārējiem izdevumiem.

4.   Ja deputāts ir pildījis pilnvaras vismaz sešus mēnešus, bet viņu neievēlē atkārtoti, viņam maksā pusi piemaksas par vispārējiem izdevumiem arī trīs mēnešus pēc tā mēneša, kura laikā beidzas pilnvaras.

1.   Visas summas, kas saistītas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, izmaksā deputātam tieši.

2.   Ikvienam deputātam, kurš parlamentārā gada laikā (no 1. septembra līdz 31. augustam) nav ieradies vismaz 50 % no dienām, kas paredzētas Parlamenta plenārsesijām, ir jāatmaksā Parlamentam 50 % no vispārējo izdevumu piemaksas par attiecīgo periodu.

3.   Priekšsēdētājs var attaisnot visus 2. punktā minētos prombūtnes periodus attiecīgā deputāta slimības vai sarežģītu ģimenes apstākļu dēļ vai tādēļ, ka attiecīgais deputāts bijis darba braucienā citur, ko atļāvis priekšsēdētājs, Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference. Apliecinošos dokumentus iesniedz kvestoriem ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem, šo laiku skaitot no prombūtnes pirmās dienas.

4.   Deputāte, kas gaida bērnu, trīs pēdējos mēnešus pirms šī bērna piedzimšanas var nepiedalīties Parlamenta oficiālajās sanāksmēs. Šai deputātei ir jāiesniedz ārsta izziņa, kurā ir norādīts paredzamais dzemdību datums. Pēc dzemdībām deputāte sešus mēnešus var nepiedalīties oficiālajās sanāksmēs. Deputātei ir jāiesniedz bērna dzimšanas apliecības kopija.

1.   Piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, lai segtu cita starpā tādus izdevumus kā biroja darbības un biroja uzturēšanas izmaksas, biroja piederumu, dokumentācijas un biroja aprīkojuma izmaksas vai pārstāvības darbību vai administratīvās izmaksas.

2.   Ja deputāti konstatē, ka ir izsmelti līdzekļi, kas piešķirti ar citām šajos Īstenošanas noteikumos vai citos Parlamenta noteikumos paredzētajām piemaksām, deputāti ir tiesīgi izmantot piemaksu par vispārējiem izdevumiem arī, lai tieši apmaksātu darbības, kas tiktu segtas no minētajām piemaksām.

1.   Lai deputātiem būtu vieglāk pārvaldīt un uzraudzīt izdevumus, Parlaments līdzekļus, kas paredzēti piemaksai par vispārējiem izdevumiem, iemaksā šai piemaksai paredzētā kontā, kurā tas šī iemesla dēļ nepārskaita nekādus citus līdzekļus. Uz šādu kontu attiecas parastās garantijas, kas ir piešķirtas saskaņā ar deputāta pilnvarām.

2.   Par to, kā tiek izlietotas summas, kas samaksātas saskaņā ar šo nodaļu, ir atbildīgi tikai deputāti.

3.   Deputāti paši vai ar ārējā revidenta atbalstu var dokumentēt minēto summu izlietojumu detalizēti vai grupējot darījumus pa šā panta 4. punktā uzskaitītajiem izmaksu veidiem, un šo informāciju pilnībā vai daļēji publiskot savā tiešsaistes lapā Parlamenta tīmekļa vietnē saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 11. pantu.

4.   Šā panta 3. punktā minētie izmaksu veidi ir šādi:

5.   Prezidijs pieņem visus papildu pasākumus, ko tas uzskata par nepieciešamiem, lai palīdzētu īstenot deputātu lēmumus attiecībā uz 3. punktu.

1.   Ja bijušie deputāti, kuriem ir tiesības uz pārejas pabalstu, ir ieguvuši pilnvaras kādā citā parlamentā vai ieņem kādu valsts amatu, tad algu, uz kuru viņiem ir tiesības, ņem vērā pārejas pabalsta noteikšanā.

2.   Noteikumu 2. panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro pārejas pabalstam.

3.   Šajā pantā “cits parlaments” ir jebkurš parlaments, kas ir izveidots kādā no dalībvalstīm un kam ir likumdošanas pilnvaras.

4.   Šajā pantā “valsts amats” ir kāds no šiem amatiem:

1.   Ja bijušajam deputātam vienlaikus ir tiesības uz pārejas pabalstu, kas minēts Nolikuma 13. pantā, un Nolikuma 14. pantā minēto vecuma pensiju vai Nolikuma 15. pantā minēto pensiju, bijušais deputāts saņem jebkuru no abiem maksājumiem pēc savas izvēles. Viņš par savu lēmumu informē ģenerālsekretāru ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnvaru termiņa beigām. Šāds lēmums ir neatsaucams.

2.   Ja bijušais deputāts izvēlas pārejas pabalstu, laikposmā, kamēr viņam ir tiesības saņemt pārejas pabalstu, vecuma vai invaliditātes pensijas izmaksu pārtrauc.

1.   Lai varētu saņemt pārejas pabalstu, bijušais deputāts iesniedz pieteikumu par to trīs mēnešu laikā pēc sava pilnvaru termiņa beigām, pievienojot rakstisku deklarāciju, kurā norādīts, vai viņš pilda kādu no šo Īstenošanas noteikumu 49. pantā minētajiem pienākumiem. Pēc minētā termiņa pārejas pabalsts tiek piešķirts, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgie Parlamenta dienesti ir saņēmuši pieteikumu. Pārejas pabalsta saņemšanas periodu nosaka saskaņā ar Nolikuma 13. panta 2. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam rakstiskajam paziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno 50. panta 1. punktā minēto deputāta lēmumu.

3.   Par jebkādu tādu apstākļu maiņu, kas ir bijuši par pamatu pārejas pabalsta piešķiršanai un kas var radīt izmaiņas bijušā deputāta tiesībās uz minēto pabalstu, nekavējoties paziņo attiecīgajam Parlamenta dienestam. Šaubu gadījumā ģenerālsekretārs var lūgt attiecīgo bijušo deputātu sniegt paskaidrojumu.

4.   Ja uz pārbaudāmu faktu pamata un no publiski pieejamiem avotiem ģenerālsekretārs iegūst informāciju, ka bijušais deputāts pilda kādu no 49. pantā minētajiem pienākumiem, viņš pārtrauc pārejas pabalsta maksāšanu un bijušo deputātu par to informē.

5.   Bijušais deputāts jebkurā brīdī var atteikties no savām tiesībām uz pārejas pabalstu. Par šādu lēmumu viņš paziņo ģenerālsekretāram.

1.   Deputātiem, kuri savas pilnvaras ir pildījuši vismaz vienu veselu gadu, pēc pilnvaru beigām ir tiesības uz vecuma pensiju uz mūžu, un to maksā no mēneša pirmās dienas pēc tam, kad deputāts ir sasniedzis 63 gadu vecumu, kā minēts Nolikuma 14. pantā.

Bijušie deputāti vai viņu likumīgie pārstāvji iesniedz pieteikumu vecuma pensijas izmaksai sešu mēnešu laikā no tiesību uz pensiju spēkā stāšanās, izņemot nepārvaramas varas gadījumus. Pēc tam, kad šis termiņš pagājis, vecuma pensija tiek piešķirta, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kad pieteikums saņemts.

2.   Vecuma pensijas izmaksu pārtrauc, ja tās saņēmēju no jauna ievēlē Parlamentā. Tiesības uz vecuma pensiju, ko deputāts uzkrāj jauno pilnvaru laikā, pierēķina vecuma pensijas tiesībām, kas ir uzkrātas pirms atkārtotās ievēlēšanas. Vecuma pensijas izmaksu atsāk, tiklīdz beidzas deputāta pilnvaras Parlamentā.

3.   Ja deputāts pilnvaras īsteno ar pārtraukumu, aprēķinot vecuma pensiju, visus pilnvaru termiņus saskaita.

1.   Vecuma pensiju, ko bijušais deputāts saņem saistībā ar kādā citā parlamentā īstenotajām pilnvarām vienlaikus ar Eiropas Parlamentā īstenotām pilnvarām, atskaita no Nolikuma 14. pantā paredzētās vecuma pensijas.

2.   Šajā pantā “cits parlaments” ir parlaments, kā definēts 2. panta 2. punktā.

3.   Aprēķinus izdara, par pamatu ņemot abu pensiju summu pirms nodokļu atvilkšanas.

4.   Bijušie deputāti, kuri ir īstenojuši pilnvaras kādā citā parlamentā vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, deklarē vecuma pensiju, uz kuru viņiem ir tiesības saistībā ar pilnvarām šajā citā parlamentā.

1.   Ja deputātam, ievērojot 59. pantā noteikto kārtību, ir noteikta invaliditāte, kas ir galīga un liedz viņam veikt savus pienākumus atlikušajā pilnvaru termiņā un ja viņš šā iemesla dēļ demisionē, viņam ir tiesības uz invaliditātes pensiju, ko maksā no dienas, kad demisija stājas spēkā, neskarot šā panta 3. punktu.

2.   Tiesības uz invaliditātes pensiju zūd, ja deputāts nepaziņo par demisiju triju mēnešu laikā pēc tam, kad deputātam oficiāli paziņots lēmums, ar kuru ir piešķirta invaliditāte.

3.   Deputāta tiesības uz invaliditātes pensiju rodas, beidzoties sasaukumam, kura laikā invaliditāte ir iestājusies, ja:

1.   Invaliditātes pensijas apmērs par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu ir 3,5 % no Nolikuma 10. pantā noteiktās algas un viena divpadsmitā daļa no tās par katru turpmāko pilno mēnesi, taču ne mazāk kā 35 % no šīs algas, tomēr pensijas apmērs nevar pārsniegt 70 % no šīs algas.

2.   Noteikumus par vecuma pensijas aprēķināšanu mutatis mutandis piemēro invaliditātes pensijas aprēķināšanai.

1.   Invaliditātes pensiju, ko bijušais deputāts saņem saistībā ar kādā citā parlamentā īstenotajām pilnvarām vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, atskaita no invaliditātes pensijas saskaņā ar 55. pantu.

2.   Šajā pantā “cits parlaments” ir parlaments, kā definēts 2. panta 2. punktā.

3.   Bijušie deputāti, kuri ir īstenojuši pilnvaras kādā citā parlamentā vienlaikus ar pilnvarām Parlamentā, deklarē invaliditātes pensiju, uz kuru viņiem ir tiesības saistībā ar pilnvarām šajā citā parlamentā.

1.   Deputāts vai viņa likumīgais pārstāvis iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam iesniegumu par darba nespēju invaliditātes dēļ, tam pievienojot medicīnisku izziņu un norādot tā ārsta uzvārdu, kuram uzdots viņu pārstāvēt 60. pantā minētajā invaliditātes komitejā.

2.   Triju mēnešu laikā pēc tam, kad ģenerālsekretārs to sasaucis, 60. pantā minētā invaliditātes komiteja, ievērojot Parlamenta noteiktās pilnvaras, iesniedz pamatotu medicīnisku ziņojumu, kurā novērtē, vai ir ievēroti 55. panta 1. punktā noteiktie invaliditātes pensijas saņemšanas nosacījumi. Ārkārtas gadījumā šo termiņu ģenerālsekretārs var pagarināt.

3.   Ja medicīniskajā ziņojumā tiek konstatēts, ka attiecīgais deputāts atbilst darba nespējas kritērijiem invaliditātes dēļ, Parlamenta priekšsēdētājs apstiprina attiecīgā deputāta tiesības uz invaliditātes pensiju un šo lēmumu paziņo attiecīgajam deputātam, aicinot viņu demisionēt. Ja medicīniskajā ziņojumā tiek konstatēts, ka attiecīgais deputāts darba nespējas kritērijiem invaliditātes dēļ neatbilst, priekšsēdētājs informē deputātu par pieejamajām apelācijas procedūrām.

1.   Invaliditātes komitejas sastāvā ir trīs ārsti, kurus komitejā ieceļ šādi:

Ja nav panākta vienošanās par trešā ārsta iecelšanu divu mēnešu laikā pēc otrā ārsta iecelšanas, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs ex officio norīko trešo ārstu pēc Parlamenta ierosinājuma.

2.   Invaliditātes komitejas darbības izdevumus, tostarp ceļa izdevumus, sedz Parlaments.

3.   Deputāts var iesniegt invaliditātes komitejai visus slēdzienus un izziņas, ko ir izsniedzis viņa ārstējošais ārsts vai speciālisti, kurus viņš ir izvēlējies konsultēšanās nolūkā.

4.   Invaliditātes komiteja strādā aizklāti.

1.   Bijušais deputāts, kas vairs neatbilst 55. panta 1. punktā paredzētajiem invaliditātes pensijas saņemšanas nosacījumiem, zaudē tiesības uz minēto pensiju.

2.   Kamēr bijušais deputāts nav sasniedzis 63 gadu vecumu, Parlaments var likt izraudzītam ārstam viņu pārbaudīt ik pēc pieciem gadiem, lai noskaidrotu, vai viņš joprojām atbilst 55. panta 1. punktā paredzētajiem invaliditātes pensijas saņemšanas nosacījumiem.

3.   Minēto pārbaudi var veikt arī pirms 2. punktā noteiktā termiņa, īpaši gadījumos, kad Parlaments ir ieguvis informāciju, ka bijušais deputāts veic algotus pienākumus. Šādā gadījumā minēto stāvokli izvērtē uz pārbaudāmu faktu pamata, kuri ir gūti no publiski pieejamiem avotiem, atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un pēc izmeklēšanas, kurā katrai pusei tiek dota iespēja sniegt paskaidrojumus lietā un atspēkot otras puses šajā pašā lietā izteiktos apgalvojumus.

4.   Pēc pārbaudi veikušā ārsta ierosinājuma invaliditātes komiteja var atzīt, ka bijušā deputāta veselība ir uzlabojusies tādā mērā, ka viņš vairs neatbilst 55. panta 1. punktā paredzētajiem invaliditātes pensijas saņemšanas nosacījumiem.

5.   Lēmumu pārtraukt invaliditātes pensijas izmaksu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs, balstoties uz invaliditātes komitejas secinājumiem. Šo noteikumu 59. un 60. pantu piemēro mutatis mutandis. Ja bijušais deputāts nenorāda ārstu, kas viņu pārstāvēs invaliditātes komitejā, piemēro 60. panta 1. punkta otro daļu.

1.   Deputāta vai bijušā deputāta, kurš viņa nāves brīdī saņēma vai nākotnē būtu bijis tiesīgs saņemt vecuma vai invaliditātes pensiju, pārdzīvojušais laulātais un visi konkrētā deputāta apgādībā esošie bērni var saņemt attiecīgi apgādnieka zaudējuma pensiju un bāreņa pensiju.

2.   Piemērojot šīs nodaļas noteikumus, pastāvīgajiem partneriem, kas nav laulātie, piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātajiem, ja pāris iesniedz oficiālu kādas dalībvalsts atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņi ir pastāvīgi partneri, kas nav laulātie.

3.   Par apgādājamu bērnu uzskata laulībā dzimušu, ārlaulības vai adoptētu deputāta vai bijušā deputāta, deputāta laulātā vai bijušā deputāta laulātā bērnu, ko deputāts vai bijušais deputāts faktiski uztur. Par apgādājamu bērnu uzskata arī gaidāmo bērnu, kā arī bērnu, attiecībā uz kuru deputāts vai bijušais deputāts ir uzsācis adopcijas procedūru un kura adopcija tiek pabeigta pēc viņa nāves.

1.   Apgādnieka zaudējuma un bāreņa pensijas maksimālais apmērs nepārsniedz tās vecuma pensijas apmēru, ko deputāts būtu bijis tiesīgs saņemt, beidzoties sasaukumam, ņemot vērā laiku starp nāves datumu un minētā sasaukuma beigu datumu.

2.   Bijušā deputāta gadījumā apgādnieka zaudējuma pensijas un bāreņa pensijas maksimālais apmērs nav lielāks par tās vecuma pensijas apmēru, ko deputāts saņēma vai uz ko viņam būtu bijušas tiesības.

3.   Apgādnieka zaudējuma pensija, ko saņem pārdzīvojušais laulātais, ir 60 % no šā panta 1. vai 2. punktā noteiktās summas un vismaz 30 % no Nolikuma 10. pantā noteiktās algas, pat ja šī summa pārsniedz šā panta 1. un 2. punktā noteiktās summas.

Pārdzīvojušā laulātā apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru neietekmē jauna šī laulātā laulība. Pārdzīvojušais laulātais nav tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja konkrētie apstākļi nepārprotami liecina par to, ka laulība ir tikusi noslēgta vienīgi nolūkā iegūt pensiju. Šādā gadījumā minēto stāvokli izvērtē uz pārbaudāmu faktu pamata, kuri ir gūti no publiski pieejamiem avotiem, atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un pēc izmeklēšanas, kurā katrai pusei tiek dota iespēja sniegt paskaidrojumus lietā un atspēkot otras puses šajā pašā lietā izteiktos apgalvojumus.

4.   Bāreņa pensija, ko saņem apgādībā esošais bērns ir 20 % no 1. vai 2. punktā noteiktās summas.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, ja apgādājamo bērnu ir vairāk nekā divi, katra apgādājamā bērna pensiju nosaka, summu, kas atbilst 40 % no attiecīgi 1. vai 2. punktā minētās maksimālās summas, dalot ar apgādājamo bērnu skaitu.

6.   Šajā gadījumā maksimālo izmaksājamās pensijas apmēru sadala laulātajam un apgādībā esošajiem bērniem saskaņā ar 3., 4. un 5. punktā noteikto procentuālo apjomu.

7.   Atkāpjoties no 4. un 5. punkta, ja pārdzīvojušā laulātā nav, katra apgādājamā bērna pensija ir 20 % no attiecīgi 1. vai 2. punktā minētās maksimālās summas. Tomēr, ja apgādībā esošo bērnu ir vairāk nekā pieci, maksimālo summu, kas minēta attiecīgi 1. vai 2. punktā, kuru ir iespējams piešķirt, sadala vienādās daļās starp apgādībā esošajiem bērniem, kuri ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju.

1.   Apgādnieka zaudējuma vai bāreņa pensiju piešķir no tā kalendārā mēneša pirmās dienas, kas seko deputāta vai bijušā deputāta nāves datumam.

2.   Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju beidzas tā kalendārā mēneša beigās, kad ir mirusi persona, kam ir tiesības saņemt pensiju.

3.   Tiesības uz bāreņa pensiju zaudē spēku tā mēneša beigās, kad apgādājamais bērns sasniedz 21 gada vecumu.

Tomēr bāreņa pensijas saņemšanas tiesību termiņu pagarina uz laiku, kamēr apgādībā esošais bērns iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, taču ne ilgāk kā līdz tā mēneša beigām, kad viņš sasniedz 25 gadu vecumu.

Pensiju saglabā apgādājamajam bērnam, kas slimības vai invaliditātes dēļ nespēj sevi apgādāt. Šī slimība vai invaliditāte ir jāatzīst Parlamenta ārstam. Pensijas saņēmējs drīkst apstrīdēt ārsta lēmumu, lūdzot sasaukt tādas komitejas sanāksmi, kuru izveido saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 3. iedaļā paredzētas invaliditātes komitejas izveides kārtību.

Šīs tiesības zūd, ja apgādībā esošais bērns atgūst spēju sevi apgādāt. Šajā nolūkā Parlaments var likt izraudzītam ārstam pārbaudīt apgādībā esošo bērnu ik pēc pieciem gadiem, lai noskaidrotu, vai viņš joprojām atbilst bāreņa pensijas saņemšanas nosacījumiem.

4.   Pārdzīvojušie laulātie un apgādībā esoši bērni, kam ir tiesības uz pensiju, pieteikumu pensijas izmaksai iesniedz sešu mēnešu laikā no brīža, kad radušās tiesības uz pensiju. Pēc minētā termiņa pensija tiek piešķirta, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgie Parlamenta dienesti ir saņēmuši pieteikumu.

1.   Lai īstenotu šos Īstenošanas noteikumus, kā arī attiecībā uz visiem saistībā ar tiem iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem ievēro Finanšu regulu.

2.   Ja šajos Īstenošanas noteikumos ir paredzēts slēgt līgumus starp Parlamentu un trešo pusi, atbildīgajam kredītrīkotājam ir pilnvaras tos parakstīt.

1.   Summas, kas ir izmaksātas saskaņā ar I sadaļas 4., 5. un 6. nodaļas noteikumiem, izmanto vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tās neizmanto personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai.

2.   Saistībā ar to līdzekļu izmantošanu, kas darīti pieejami saskaņā ar šiem Īstenošanas noteikumiem, deputāti neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm.

Interešu konflikts rodas tad, kad deputātu darbības ietekmē ģimene, emocionālās saites, ekonomiskās vai kādas citas tiešas vai netiešas personīgās intereses.

3.   Deputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus, izņemot gadījumu, kad tie ir izmaksāti kā vienreizējs maksājums.

1.   Šajos Īstenošanas noteikumos paredzētos maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 (12). Parlaments sedz bankas pārskaitījumu maksas, kas jāmaksā pārskaitītājam. Jebkādas citas maksas jāsedz pārskaitījuma saņēmējam.

2.   Maksājumus veic euro, izņemot ja saņēmējs ir ievēlēts vai viņa dzīvesvieta atrodas dalībvalstī, kuras valūta nav euro, un viņš lūdz visu maksājumu vai tā daļu veikt šīs citas dalībvalsts valūtā.

3.   Konvertēšanu starp euro un citām valūtām veic, izmantojot euro mēneša uzskaites valūtas kursu, ko nosaka saskaņā ar Finanšu regulas 19. panta 3. punktu.

4.   Attiecībā uz parlamentārās palīdzības izdevumu atmaksu, atkāpjoties no 3. punkta, konvertēšanu starp euro un citām valūtām veic, izmantojot euro mēneša uzskaites valūtas kursu iepriekšējā gada decembrī. Taču viena sasaukuma laikā deputātam mēnesī pieejamā maksimālā summa izdevumu segšanai, kas ir izteikta valūtā, kura nav euro, un pēc tam, kad ņemtas vērā gada indeksācijas, kā arī jebkurš Prezidija nolemts palielinājums, nevar būt mazāka par iepriekšējam gadam noteikto maksimālo mēneša summu.

1.   Stājoties pie pilnvaru īstenošanas, deputāts paziņo attiecīgajam Parlamenta dienestam viena vai vairāku tādu bankas kontu datus (proti, IBAN numuru, BIC (SWIFT) kodu un bankas adresi), kuri ir uz viņa vārda kādā Savienības dalībvalstī un kuri ir paredzēti Nolikuma 10. pantā noteiktās algas un citu piemaksu izmaksai, kā arī pārējo izdevumu atmaksai.

Ja deputāts, bijušais deputāts vai viņa tiesību pārņēmēji nesniedz citus norādījumus, kontu, kas atvērts Nolikuma 10. pantā paredzētās algas izmaksai, izmanto arī pārejas pabalsta, pensiju un pabalstu izmaksai.

2.   Lai veiktu maksājumus nevis deputātam, bet citai personai, iepriekš ir jāuzrāda maksājuma saņēmēja bankas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka viņš ir tā konta turētājs, uz kuru ir jāveic maksājums, un tajā ir jānorāda konta IBAN numurs, BIC (SWIFT) kods un bankas adrese.

3.   Saistībā ar maksājumiem par parlamentāro palīdzību, deputāts paziņo pilnvarotajam maksātājam vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgajam Parlamenta dienestam sava personīgā līdzstrādnieka bankas konta datus. Personīgajam līdzstrādniekam bankas konts ir jāatver kādā no Savienības dalībvalstīm. Maksājumus noformē tajā valūtā, kurā ir noteikta personīgā līdzstrādnieka alga vai honorārs.

Pilnvarotais maksātājs sava bankas konta datus paziņo attiecīgajam Parlamenta dienestam.

1.   Nolikuma 10. pantā noteikto algu, pārejas pabalstu un visas pensijas un pabalstus izmaksā kārtējā mēneša 15. datumā. Piemaksu par vispārējiem izdevumiem izmaksā kārtējā mēneša 1. datumā.

2.   Maksājumus, kas paredzēti pilnvarotajam maksātājam saistībā ar parlamentāro palīdzību, veic kārtējā mēneša 15. datumā.

Attiecībā uz minētajiem maksājumiem ņem vērā deputāta norādījumus, kas nosūtīti līdz iepriekšējā mēneša 25. datumam.

3.   Pārējo izdevumu atmaksu veic pēc šajos Īstenošanas noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas.

Pēc Parlamenta attiecīgā dienesta pieprasījuma pensiju saņēmēji iesniedz dokumentu, kas apstiprina, ka viņi ir dzīvi, proti, izziņu, ko sagatavojis ārsts vai kompetenta valsts iestāde.

4.   Šajos Īstenošanas noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas termiņš ir šāds:

5.   Ģenerālsekretārs var veikt īpašus pasākumus attiecībā uz maksājumiem, ko veic avansā par parastiem ceļa izdevumiem un uzturēšanās izdevumiem.

1.   Ja deputāts, bijušais deputāts, kāds no viņa pilnvaru pārņēmējiem vai pilnvarotajiem maksātājiem neievēro šos Īstenošanas noteikumus vai DIP noteikumus, atbildīgais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji izbeigt attiecīgos maksājumus.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs vispirms rakstveidā informē attiecīgo personu par nodomu izbeigt attiecīgos maksājumus un dod tai iespēju iesniegt rakstiskus apsvērumus, kā arī jebkādus pamatojošus pierādījumus. Šāda paziņojuma kopiju attiecīgā gadījumā nosūta jebkurai ieinteresētai trešai personai.

3.   Ja attiecīgā persona nesniedz pietiekamus pierādījumus par savu atbilstību šiem Īstenošanas noteikumiem vai DIP noteikumiem, atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu par attiecīgo maksājumu izbeigšanu. Neviens šāds lēmums neskar šo Īstenošanas noteikumu 72. pantu.

1.   Visas saistībā ar šiem Īstenošanas noteikumiem vai DIP noteikumiem nepareizi izmaksātās summas atgūst no attiecīgā deputāta vai bijušā deputāta, vai viņa vai viņas pilnvaru pārņēmējiem. Lēmumu par atgūšanu pieņem ģenerālsekretārs.

2.   Pirms atgūšanas lēmuma pieņemšanas ģenerālsekretārs rakstiski informē attiecīgo personu par atgūšanas procedūras sākšanu un dod tai iespēju iesniegt rakstiskus apsvērumus, kā arī jebkādus pamatojošus pierādījumus.

3.   Pēc atgūšanas lēmuma pieņemšanas ģenerālsekretārs veic atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulu. Atgūšanas kārtība tiek īstenota tā, lai deputāts varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras.

4.   Ģenerālsekretārs sev saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu piešķirtās pilnvaras var deleģēt kompetentajam ģenerāldirektoram.

5.   Šo pantu piemēro arī trešām personām.

1.   Šo noteikumu 3. panta 5. punktā, 15. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 20. pantā, 22. panta 1. un 3. punktā, 24. panta 2. punktā un 44. panta 2. punktā noteiktās summas Prezidijs var indeksēt katru gadu maksimāli tādā apmērā, kas atbilst Savienības gada inflācijas līmenim iepriekšējā gada oktobrī, kā to ir publicējis Eurostat.

2.   Šo Īstenošanas noteikumu 29. panta 4. punktā minēto summu Prezidijs attiecīgā gadījumā indeksē katru gadu, pamatojoties uz kopīgo indeksu, ko Eurostat ir noteicis, vienojoties ar dalībvalstu statistiskas birojiem un piemērojot Civildienesta noteikumu 65. pantu. Indeksāciju piemēro ar atpakaļejošu spēku no tā gada jūlija, uz kuru attiecas indekss.

1.   Nolikuma 10. pantā noteikto algu, pārejas pabalstu, vecuma pensiju, kas paredzēta šajos Īstenošanas noteikumos, vai DIP noteikumu III pielikumā paredzēto vecuma pensiju, taču ne vairāk kā trešdaļu no tās, var aizturēt pēc tiesas nolēmuma vai pēc atbildīgās administratīvās iestādes lēmuma.

2.   Ģenerālsekretārs sniedz norādījumus par šāda pasākuma īstenošanu. Minētajos norādījumos pienācīgi ņem vērā jaunāko pieejamo nabadzības riska slieksni, ko attiecīgā gadījumā attiecībā uz konkrētā deputāta vai bijušā deputāta pastāvīgās dzīvesvietas valsti aprēķinājis Eurostat, un attiecīgā gadījumā tie atbilst prasībai, ka deputātiem jāspēj efektīvi īstenot savas pilnvaras. Pirms jebkādu šādu norādījumu sniegšanas uzklausa attiecīgo deputātu.

1.   Deputāts vai bijušais deputāts, kurš uzskata, ka kompetentais dienests attiecībā uz viņu šos Īstenošanas noteikumus nepareizi piemērojis, var iesniegt sūdzību ģenerālsekretāram.

2.   Deputāts vai bijušais deputāts, kurš nepiekrīt ģenerālsekretāra lēmumam, var iesniegt sūdzību kvestoriem, kuri pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar ģenerālsekretāru. Sūdzību iesniedz kvestoru priekšsēdētājam.

3.   Ja kāda sūdzību procedūras puse nepiekrīt kvestoru pieņemtajam lēmumam, tā var iesniegt sūdzību Prezidijam, kas pieņem galīgo lēmumu. Šādu sūdzību adresē priekšsēdētājam, pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, kas iesniegti kopā ar sākotnējo sūdzību saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.   Visas sūdzības, kas iesniegtas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, pamato un iesniedz rakstiski kopā ar apliecinošiem dokumentiem divu mēnešu laikā pēc apstrīdētā lēmuma paziņošanas.

5.   Parlaments nodrošina, ka sūdzības iesniedzēji saņem apstiprinājumu par ikvienas to iesniegtās sūdzības saņemšanu.

6.   Ja pēc sūdzības iesniegšanas, pamatojoties uz šā panta 1., 2. vai 3. punktu, un pirms kompetentā pārsūdzības struktūra ir pieņēmusi lēmumu, deputāts apstrīd lēmumu, kas ir sūdzības priekšmets, iesniedzot atcelšanas prasību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, tiek atzīts, ka attiecībā uz sūdzību strīda priekšmets nepastāv, un procedūru izbeidz.

Sūdzību, pamatojoties uz šā panta 1., 2. vai 3. punktu, atzīst par nepieņemamu, ja deputāts to iesniedz pēc tam, kad iesniedzis atcelšanas prasību, pamatojoties uz LESD 263. pantu.

7.   Šo pantu piemēro arī deputātu un bijušo deputātu pilnvaru pārņēmējiem.

1.   Ja šajos Īstenošanas noteikumos ir paredzēta izdevumu atmaksāšanas vai segšanas pieprasījumu iesniegšana, šādus pieprasījumus var iesniegt elektroniskā formā kopā ar elektronisko parakstu.

2.   Ja šajos Īstenošanas noteikumos ir paredzēta apliecinošu dokumentu iesniegšana, šādus dokumentus var iesniegt kā skenētas kopijas ar noteikumu, ka deputāts apliecina, ka apliecinošo dokumentu skenētās kopijas atbilst to oriģināliem.

3.   Lai varētu tikt pārbaudīta apliecinošo dokumentu skenēto kopiju atbilstība to oriģināliem, deputāti saglabā oriģinālus līdz tā nākamā kalendārā gada 31. decembrim, kurš seko aiz gada, kurā atmaksāšanas vai segšanas pieprasījums iesniegts.

Attiecīgais Parlamenta dienests īsteno izlases pārbaudes sistēmu, lai nodrošinātu, ka apliecinošo dokumentu skenētās kopijas atbilst to oriģināliem.

1.   Parlamenta dienestu paziņojumus saskaņā ar šiem Īstenošanas noteikumiem un DIP noteikumiem var sniegt, izmantojot jebkurus pieejamos līdzekļus, kas nodrošina nosūtīšanas efektivitāti, cita starpā izmantojot e-pastu vai jebkādus citus elektroniskus līdzekļus. Attiecībā uz deputātiem e-pasta paziņojumus uzskata par pienācīgi nodotiem, kad tiek saņemts paziņojums par izlasīšanu, vai vēlākais piecas darba dienas pēc tam, kad saņemts paziņojums par tāda e-pasta saņemšanu, kas nosūtīts uz viņu oficiālo Parlamenta e-pasta adresi.

2.   Paziņojumu nosūtīšanas nolūkā deputāti par savu e-pasta adresi un pastāvīgās dzīvesvietas adresi informē Parlamentu savu pilnvaru termiņa beigās un pēc tam – izmaiņu gadījumā – viena mēneša laikā. Tas pats attiecas uz deputātu un bijušo deputātu pilnvaru pārņēmējiem, kuri savas e-pasta adreses un pastāvīgās dzīvesvietas adreses paziņo Parlamentam pilnvaru pārņemšanas brīdī un pēc tam – izmaiņu gadījumā – viena mēneša laikā.

3.   Piemērojot Finanšu regulas 98. panta 2. punkta otro daļu, uzskata, ka jebkuru Parlamenta kavēšanos, nosūtot parādzīmi parādniekam, izraisījusi parādnieka rīcība, ja uz šo parādnieku attiecās un tas nav ievērojis šā panta 2. punktu.