1)

Vai šajā lietā, ņemot vērā aprakstītos faktiskos apstākļus un juridiskos pamatojumus, kas ir ņemti vērā attiecīgajā uzsāktajā kriminālprocesā Spānijā, un ņemot vērā dažādos spriedumus, kas iepriekš pasludināti Francijā attiecībā uz MSIG, pastāv “bis in idem” situācija [Eiropas Savienības Pamattiesību] hartas 50. panta un KĪŠN [Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu] 54. panta izpratnē attiecībā uz apsūdzību, kas pret viņu ir izvirzīta Spānijā, pamatojoties uz to, ka runa ir par “vieniem un tiem pašiem nodarījumiem” atbilstoši nozīmei, kas šīm jēdzienam piešķirta Eiropas judikatūrā?

2)

Vai tas, ka Spānijas tiesībās nav tāda regulējuma, kas ļautu atzīt citu dalībvalstu tiesu iepriekš pieņemtu galīgo spriedumu ietekmi, lai izskatāmajā lietā, pamatojoties uz faktu identiskumu, varētu izvērtēt bis in idem esamību, ir saderīgi ar Hartas 50. pantu un KĪŠN 54. pantu, kā arī ar Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) (1) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 1. panta 3. punktu, 3. panta 2. punktu un 4. panta 3. un 5. punktu?

3)

Šajā lietā vai vispārīgi – vai tas, ka Spānijas tiesībās nav tiesiskā regulējuma, prakses vai galu galā – juridiska mehānisma vai procedūras, kas ļautu atzīt citu dalībvalstu tiesu iepriekš pieņemtu galīgo spriedumu ietekmi, lai noteiktu sodu, to summētu, pielāgotu vai ierobežotu soda maksimālo apmēru vai nu kriminālvajāšanas un sprieduma pieņemšanas stadijā, vai vēlākā soda izpildes stadijā, lai, pakārtoti, ja nepastāv bis in idem faktu identiskuma dēļ, nodrošinātu kriminālsoda samērīgumu, ja, kā izskatāmajā lietā, pastāv iepriekšējs spriedums, ko citas dalībvalsts tiesa ir pasludinājusi, piespriežot smagus sodus, kas ir jau izciesti, par nodarījumiem, ko raksturo kopība (proti, kas notikuši vienlaicīgi, ir cieši saistīti vai kurus vieno noziedzīga vai līdzīga saikne) ar Spānijā iztiesājamiem nodarījumiem, ir pretrunā Hartas 45. pantam un 49. panta 3. punktam vai Padomes Pamatlēmuma 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (2) 7., 8., 9., 13. un 14. apsvērumam un 3. panta 1., 2., 4. un 5. punktam un Pamatlēmuma (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 12. apsvērumam un 1. panta 3. punktam?

4)

Ņemot vērā šīs lietas apstākļus un vispārīgi – vai iepriekšējo galīgo spriedumu, kas pasludināti citās ES dalībvalstīs, ietekmes absolūta izslēgšana, kā tas ir expressis verbis noteikts Ley Orgánica 7/2014 de 12 de noviembre, sobre intercambio de información de antecedentes penales y consideración de resoluciones judiciales penales en la Unión Europea [2014. gada 12. novembra Konstitutīvā likuma 7/2014 par informācijas apmaiņu saistībā ar iepriekšēju sodāmību un Eiropas Savienībā pasludinātu notiesājošu spriedumu ņemšanu vērā] 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā par Spānijā piespriestajiem sodiem, 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā par sprieduma izpildes rīkojumiem un tā vienīgajā papildu noteikumā (abos gadījumos pirms 2010. gada 15. augusta), ir saderīga ar: