2023/0200 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Ukrainas mehānisma izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu un 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Ukraina 2014. gadā sāka vērienīgas reformas pakāpeniskai integrācijai ar Eiropas Savienību, ko apliecina 2014. gada 27. jūnijā parakstītais asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kurš stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)

Kopš 2022. gada 24. februārī sākās neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes ir mobilizējušas nepieredzētu atbalstu Ukrainas ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai, kurā apvienots atbalsts no Savienības budžeta, ieskaitot pilnīgi vai daļēji no Savienības budžeta garantētu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību un Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu, kā arī turpmāku finansiālu atbalstu no dalībvalstīm.

(3)

Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai, kas ir paudusi ciešu apņēmību savā virzībā uz Eiropu saistīt atjaunošanu ar reformām. Turpināt sniegt spēcīgu atbalstu Ukrainai ir būtiska Savienības prioritāte, kā arī pienācīgs veids, kā īstenot Savienības stingro politisko apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

(4)

Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2463 2023. gadam par summu līdz 18 miljardiem EUR tika atzīta par pienācīgu veidu, kā 2023. gadā novērst Ukrainas finansējuma deficītu, un tā palīdzēja mobilizēt lielu finansējumu no citiem līdzekļu devējiem un starptautiskām finanšu iestādēm. Tas bija būtisks faktors, kas izšķirīgā brīdī veicināja Ukrainas makroekonomisko un finansiālo noturību.

(5)

Lielu finansiālu atbalstu Savienība sniedz arī ar papildu paketi, kurā apvienoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 izveidotā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI) līdzekļi un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Atbalstu turpina sniegt arī dalībvalstu iestādes, kopienas, NVO un brīvprātīgo grupas.

(6)

Turklāt Padome Lēmumā (KĀDP) 2021/509 lēma par ārpusbudžeta palīdzības pasākumiem 5,6 miljardu EUR apmērā Ukrainas bruņoto spēku atbalstam no Eiropas Miera mehānisma un par militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam ar 0,1 miljardu EUR kopējām izmaksām. Savienība un tās dalībvalstis ir arī īstenojušas vēl nepieredzētu ārkārtas reakciju natūrā, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, kas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/836, un tā ir lielākā ārkārtas operācija kopš minētā mehānisma izveides.

(7)	Turklāt 2022. gada maijā izveidotās ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir palīdzējušas Ukrainas ekonomikai līdz 2023. gada maija beigām radīt eksporta vērtību, kas tiek lēsta 31 miljarda EUR apmērā.

(8)

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir nodarījis Ukrainai zaudējumus, kas 2023. gada 24. februārī pārsniedza 270 miljardus EUR (un atjaunošanas izmaksas tiek lēstas 384 miljardu EUR apmērā), kā arī tā dēļ ir zaudēta piekļuve finanšu tirgiem un ievērojami samazinājušies publiskie ieņēmumi, savukārt publiskie izdevumi, kas nepieciešami humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai, ir ievērojami palielinājušies. Tādas aplēses, kā arī no visiem pārējiem atbilstīgiem un secīgiem avotiem gūtā analītiskā informācija ir piemērots pamats, lai apzinātu turpmāko gadu attiecīgās finansējuma vajadzības, kā arī apsvērumus, kas attiecas uz reģioniem un nozarēm.

(9)

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2023. gada 30. martā aplēsa, ka valsts finansējuma deficīts līdz 2027. gadam sasniegs 75,1 miljardu EUR, un vienojās ar Ukrainu par četru gadu programmu 14,4 miljardu EUR vērtībā, kas atbalstīs rīcībpolitikas, kuras uztur fiskālo un ārējo stabilitāti, cenu un finanšu stabilitāti un atbalsta ekonomikas atveseļošanu, vienlaikus uzlabojot pārvaldību un stiprinot iestādes, lai veicinātu ilgtermiņa izaugsmi saistībā ar pēckara atjaunošanu un Ukrainas virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

(10)

Ņemot vērā to, ka tikmēr, kamēr turpināsies Krievijas agresijas karš Ukrainā, Ukrainas valdības iekasētie nodokļu ieņēmumi joprojām lielā mērā tiks novirzīti kara vajadzībām un Ukrainas finansējuma vajadzības vēl nebūs pilnībā apmierinātas vismaz līdz 2027. gadam, ir ātri jāsniedz ievērojams un elastīgs atbalsts Ukrainas valdībai, lai tā varētu turpināt veikt savas funkcijas, sniegt publiskos pakalpojumus, kā arī atbalstīt valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju.

(11)

Ņemot vērā kaitējumu, ko Krievijas izraisītais agresijas karš ir nodarījis Ukrainas ekonomikai, sabiedrībai un infrastruktūrai, Ukrainai būs vajadzīgs ievērojams atbalsts un institucionālās pārvaldības kapacitāte s avu funkciju saglabāšanai, kā arī īstermiņa palīdzība un atbalsts valsts ātrai atveseļošanai, atjaunošanai un modernizācijai. Ukrainai būs vajadzīgs vispusīgs atbalsts, lai to atjaunotu labāku, nekā tā bija, īstenojot atveseļošanu, kuras centrā ir cilvēki un kas koncentrējas uz ilgtspējīgu attīstību, uzlabo iekļautību un kohēziju, samazina nevienlīdzību un rada pamatus brīvai un pārtikušai valstij ar spēcīgu tirgus ekonomiku , kas balstīta Eiropas vērtībās, ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā un strauji virzās uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

(12)

Šādā kontekstā ir nepieciešams izveidot vienotu vidēja termiņa instrumentu, kas, garantējot koordināciju un efektivitāti, apvieno divpusējo atbalstu, ko Savienība sniedz Ukrainai. Tālab ir nepieciešams izveidot Ukrainas mehānismu (“Mehānisms”), kas nodrošinātu līdzsvaru starp elastību un plānojamību, kad Savienības reaģē uz Ukrainas finansējuma deficīta, atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām, un kas vienlaikus atbalstītu Ukrainas reformas, kuras tā īsteno virzībā uz Savienību.

(13)

Ukrainas mehānisma pamatā vajadzētu būt atjaunošanas plānam (“Ukrainas plāns”), ko izstrādājusi Ukrainas valdība pēc apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, apstiprinājusi Augstākā Rada un atbalsta Savienība un kas ir saskaņots, izvirza prioritātes un izveido strukturētu un prognozējamu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas satvaru ar Savienības budžeta, reformu un investīciju atbalstu un satur skaidri formulētas prasības iestājai Savienībā.

(14)	Savienības atbalsts Ukrainai 2024.–2027. gadā būtu jāsniedz pirmām un galvenām kārtām Ukrainas mehānisma robežās, kas, aizstājot vai attiecīgā gadījumā papildinot esošo instrumentu robežās veiktās aktivitātes, ar apvienotu instrumentu nodrošinās konsekventu pieeju.

(15)

Šādā sakarā Savienības atbalstam, kas tiek sniegts Mehānisma robežās, būtu jāaizstāj divpusējais atbalsts, kurš tiek sniegts saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI), kas izveidots uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 pamata, tiktāl, ciktāl pēdējais tiks pakāpeniski aizstāts ar Mehānismu un papildinās finansējumu, kas, kad Ukraina uz to varēs pretendēt, tiks sniegts saskaņā ar IPA regulām . Tomēr ir svarīgi gādāt par to, lai Ukraina var turpināt saņemt reģionālo un tematisko atbalstu, ātrās reaģēšanas un cita veida atbalstu NDICI, kā arī pārrobežu sadarbības programmu robežās un vispār turpināt veicināt reģionālo, makroreģionālo un pārrobežu sadarbību un teritoriālo attīstību, arī īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas.

(16)

Humānā palīdzība, aizsardzība vai atbalsts dalībvalstīm, kas nodrošina aizsardzību Ukrainas bēgļiem, kuri bēg no kara, būtu jāsniedz humāni, adekvāti, konsekventi un savlaicīgi ārpus Mehānisma un konstruktīvi jākoordinē ar citiem līdzekļu devējiem . Turklāt Ukraina var turpināt saņemt atbalstu no attiecīgajām esošajām Savienības programmām.

(17)

Mehānismam būtu jāpalīdz novērst Ukrainas finansējuma deficītu līdz 2027. gadam, prognozējamā, nepārtrauktā, sakārtotā un savlaicīgā veidā piešķirot dotācijas un ar ļoti izdevīgiem noteikumiem sniegtu finansiālu atbalstu. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, pamatojoties uz konkrētām reformām un investīcijām, tostarp atjaunošanas projektiem, ko Ukraina ierosinājusi, un tam jābūt ar skaidriem atskaites punktiem un grafikiem. Palīdzībai būtu jāatbalsta Ukrainas makrofinansiālā stabilitāte un jāmazina Ukrainas ārējā finansējuma ierobežojumi. Lai nodrošinātu Ukrainas parāda atmaksājamību, pēc iespējas priekšroka būtu jādod dotācijām. Aizdevumiem nevajadzētu apdraudēt parāda ilgtermiņa atmaksājamību. Ukrainas valsts parāda dinamikas atkārtota novērtēšana un nepieciešamība to samazināt procentos no Ukrainas IKP būtu jāveic 2026. gadā pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas un nepieciešamo finansēšanas mehānismu pieņemšanas.

(18)

Saskaņā ar jauno mehānismu būtu steidzami jāsāk investēt ilgtspējīgā Ukrainas atveseļošanā, rekonstrukcijā un modernizācijā, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus Ukrainas iedzīvotājiem un atjaunotu kritisko infrastruktūru , radītu darbu un ienākumus un pakāpeniski samazinātu nepieciešamās starptautiskās palīdzības apmērus , vienlaikus arī nodrošinot tāda vides kaitējuma mazināšanu, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, cik nu kara plosītā valstī tas iespējams, un atbalstot Ukrainu tās divējādās — zaļās un digitālās — pārkārtošanās procesā .

(19)	Ņemot vērā pievienošanos, Mehānismam būtu jāveido cieša saikne starp atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju un Savienības prasības attiecībā uz pievienošanās procesu, saistot finansiālu atbalstu ar reformu īstenošanu un investīcijām.

(20)

Vidējai termiņa perspektīvai, ko sniedz Ukrainas plāns ar vienotu instrumentu, būtu arī jāveicina tas, ka pēc atjaunošanas valsts būs labāka nekā bija , vienlaikus mudinot Ukrainu virzīt investīcijas un reformas, kā arī vadot tās pārejai uz zaļu, ilgtspējīgu , digitālu un iekļaujošu ekonomiku, un būtu jāpalīdz mobilizēt līdzīgi domājošus līdzekļu devējus, tostarp no privātā sektora, daudzgadu investīcijām Ukrainas atbalsta vajadzībās. Investīcijas būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar Savienības klimata un vides acquis un tām būtu jāveicina Ukrainas nacionālā klimata un enerģētikas plāna īstenošana.

(21)

Atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas centienu pamatā vajadzētu būt Ukrainas atbildībai, ciešai sadarbībai un koordinācijai ar atbalsta valstīm un organizācijām un Ukrainas virzībai uz pievienošanos Savienībai. Paredzams, ka šajā procesā svarīga loma būs arī reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ekspertiem, viņiem pilnībā piedaloties šā procesa izstrādē un pārbaudē . Vienādranga sadarbība un programmas, kas iestrādātas partnerībās starp Savienības un Ukrainas pilsētām un reģioniem, jau ir atvieglojušas humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai un tādējādi nodrošina pamatu atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas procesa veicināšanai un paātrināšanai.

(22)

Savienībai būtu arī jānodrošina iesaistīšana politikas veidošanā , jāveicina cieša apspriešanās un vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšana, kuras aptver ļoti dažādus valsts pārvaldes zemākos līmeņus un atzarus, ieskaitot reģionus, pašvaldības, rajonus un teritoriālās kopienas (hromadas) un to apvienības, kā arī intensīva apspriešanās ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības iestādēm un ekspertiem . Savienībai būtu jānodrošina to jēgpilna līdzdalība Ukrainas atveseļošanā, atjaunošanā un modernizācijā, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus vietējā un reģionālā līmenī. Savienībai būtu jāatzīst un jāatbalsta tās daudzveidīgās funkcijas, ko vietējās un reģionālās iestādes un pilsoniskās sabiedrības rīcībspēki pilda kā teritoriālas un iekļaujošas pieejas veicinātāji attīstībai vietējā un reģionālā mērogā, arī attiecībā uz decentralizācijas procesiem, līdzdalību un pārskatatbildību, kas būtu jāveido, piešķirot vietējām pašvaldībām juridiskas personas statusu, un turpmāk būtu jāpalielina atbalsts vietējo un reģionālo iestāžu spēju veidošanai, kā arī jānodrošina specializētās zināšanas, kas nepieciešamas Mehānismu finansēto projektu īstenošanai .

(23)	Savienībai būtu jāatbalsta pāreja uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, dotu ieguvumu Ukrainai. Šādā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas savu reformu procesā.

(24)

Mehānisma robežās sniegtajam atbalstam kopā ar galvenajām organizācijām, kas atbalsta Ukrainas reformas un atjaunošanu, tādām kā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Starptautiskais Valūtas fonds, būtu arī jāveido sinerģija un tā maksimāla jāpalielina.

(25)

Ņemot vērā ar karu saistīto nenoteiktību, ir lietderīgi, ka pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, īpaši situācijai karā būtiski pasliktinoties, Mehānisms varētu sniegt Ukrainai atbalstu, palīdzēt saglabāt tai savu makrofinansiālo stabilitāti un garantēt Mehānisma mērķu sasniegšanu. Tāda ārkārtas finansēšana būtu jānodrošina, pieņemot deleģēto aktu , kad tiek secināts, ka Ukraina, būdama atbalsta saņēmēja, nevar izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajiem atbalsta veidiem, un tā būtu jāpārtrauc, tiklīdz no jauna kļūst iespējama nosacījumu izpilde. Tādai finansēšanai nebūtu jāietekmē finansējums no citiem konkrētiem Savienības instrumentiem, kas būtu jāmobilizē dabas katastrofu vai citu humanitāru vai civilās aizsardzības ārkārtas situāciju gadījumā.

(26)

Šīs regulas īstenošanas vispārīgo politikas satvaru būtu jāveido paplašināšanās politikas satvaram, ko noteikusi Eiropadome un Padome, asociācijas nolīgumam, partnerības un sadarbības nolīgumam, daudzpusējiem nolīgumiem, kuru puse ir Savienība, un citiem nolīgumiem, kas izveido juridiski saistošas attiecības ar Ukrainu, kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcijām, Komisijas paziņojumiem un Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgiem paziņojumiem. Komisijai būtu jāgādā par saskanību starp Mehānisma robežās sniegto palīdzību un paplašināšanās politikas satvaru.

(27)

Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu nosaka, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kuras respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas minētās vērtības sekmēt, var lūgt, lai to uzņem Savienības locekli. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda iekļautība un plurālisms, nav diskriminācijas un valda tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(28)

Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp īstenot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

(28a)

Ukraina ir sekmīgi risinājusi divu galveno tiesu pārvaldības struktūru — Augstās tieslietu padomes un Tiesnešu augstākās kvalifikācijas komisijas — reformu. Attiecībā uz Konstitucionālās tiesas reformu Savienība ir apstiprinājusi “labu progresu”. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai starptautiski izvirzītajiem locekļiem būtu izšķiroša loma, kā ierosinājusi valdība un kā paredz Venēcijas komisijas ieteikumi. Attiecībā uz korupcijas apkarošanu un deoligarhizāciju Ukraina ir panākusi “zināmu progresu”, ieceļot jaunus Specializētās korupcijas apkarošanas prokuratūras un Ukrainas Valsts pretkorupcijas biroja vadītājus, kā arī nākusi klajā ar rīcības plānu oligarhu ietekmes mazināšanai.

(29)

Savienības un Ukrainas kopīgajās interesēs ir pastiprināt Ukrainas centienus reformēt savu politisko, tiesisko un ekonomisko sistēmu, lai pievienotos Savienībai. ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai ir stratēģisks Savienības ieguldījums mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā un dod Savienībai lielākas iespējas pievērsties globālām problēmām. Tas arī paver plašākas ekonomiskās un ar tirdzniecību saistītas iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan Ukrainai, vienlaikus atbalstot pakāpenisku valsts transformāciju. Iespējai kļūt par Savienības dalībvalsti piemīt spēcīga transformējoša ietekme, kas rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

(30)

Pieņemt Eiropas pamatvērtības un apņemties tās ievērot ir izvēle, un tas ir izšķirīgi Ukrainai, tiecoties kļūt par Savienības dalībvalsti. Ņemot to vērā, Ukrainai būtu jāuzņemas atbildība un pilnībā jāapņemas sargāt Eiropas vērtības, kā arī atbalstīt noteikumos un vērtībās balstītu globālo kārtību un savu iedzīvotāju interesēs aktīvi veikt nepieciešamās reformas.

(31)

Atjaunošana pēc Krievijas agresijas kara nodarītā kaitējuma nevar aprobežoties tikai ar iznīcinātā izveidošanu tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms kara. Atjaunošana paver iespēju atbalstīt Ukrainu tās ekonomiskās integrācijas ar Savienību veicināšanā un sociālekonomiskās attīstības veicināšanā, palīdzībā pārrobežu sadarbībai, integrācijai vienotajā tirgū un tās ilgtspējīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšanā saskaņā ar Savienības politiku. Tāpēc Mehānismam būtu jāveicina atjaunošana, kā arī dabas un vides atjaunošana un rehabilitācija tādā veidā, kas modernizē un uzlabo Ukrainas ekonomiku un sniedz labumu visai sabiedrībai . Mehānismam būtu jāatbilst Ukrainas valsts atveseļošanas plānam, ko Nacionālā atveseļošanas padome pieņēma 2022. gada jūnijā, un jāveicina Ukrainas atveseļošana, atjaunošana un modernizācija noturīgā veidā, prioritāti piešķirot kritiskajai infrastruktūrai, ražošanas jaudai un cilvēkkapitālam, ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības riskus un vispārējo sarežģīto apdraudējuma ainu . Turklāt Mehānismam būtu jābalstās uz Savienības noteikumiem un standartiem un no tā līdzekļiem jāveic investīcijas Ukrainas pārejā uz zaļu, ilgtspējīgu, digitālu un iekļaujošu ekonomiku, lai Ukraina kļūtu par modernu, eiropeisku labklājības valsti ar tirgus ekonomiku. Šādas atjaunošanas mērķim vajadzētu būt pēc iespējas lielākā mērā apmierināt neaizsargāto grupu vajadzības.

(32)

Mehānismam būtu jāgādā par to, lai tiktu ievērots Parīzes nolīgums un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvenciju par klimata pārmaiņām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, un lai netiktu sekmēta vides degradācija vai nodarīts kaitējums videi vai klimatam. Proti, Mehānisma kontekstā piešķirtajam finansējumam būtu jāsaskan ar ilgtermiņa mērķi globālās vidējās temperatūras pieaugumu noturēt krietni zem 2° C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un arī turpmāk censties ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5° C. Tam būtu arī jāsaskan gan ar mērķi palielināt spēju pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām un veicināt noturību pret klimata pārmaiņām, gan ar atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aprites ekonomikai un nulles piesārņojumam. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kas rada līdzieguvumus un sasniedz vairākus mērķus, arī klimata, bioloģiskās daudzveidības un vides jomā. Mehānismam būtu arī jāpalīdz mazināt un novērst milzīgo kaitējumu videi, ko nodarījuši Krievijas agresori, un tas attiecas arī uz plūdiem, ko izraisīja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta uzspridzināšana, un bombardēšana un mīnēšana plašās Ukrainas teritorijās. Šajā sakarā ar Ukrainas plānu atbalstītajiem un no Mehānisma finansētajiem pasākumiem būtu, cik vien tas iespējams, jāveicina klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, vides aizsardzība, zaļā pārkārtošanās, tostarp bioloģiskā daudzveidība, un būtu jārisina no tām izrietošās problēmas, un šiem mērķiem būtu jāatvēlē vismaz 20 % no Ukrainas plāna kopējā piešķīruma, pamatojoties uz šīs regulas pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekošanas metodiku.

(33)

Šajā kontekstā pasākumiem, ko finansē no Mehānisma, pēc iespējas lielākā mērā kara plosītajā valstī vajadzētu būt saderīgiem ar ES klimata un vides standartiem un principiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un “nevienu neatstāt novārtā” . Mehānisma pamatā vajadzētu būt uz vajadzībām balstītai, efektīvai un lietderīgai resursu sadalei un izmantošanai un būtu jāizvairās no nevajadzīgas vai pārmērīgas līdzekļu koncentrēšanās kādā nozarē vai ģeogrāfiskā teritorijā, visu reģionu, nozaru un uzņēmumu vajadzības pēc finansējuma ir jānovērtē taisnīgi, ņemot vērā to vajadzības.

(34)

Šīs regulas īstenošanā būtu jāvadās pēc vienlīdzības, iekļaušanas un nediskriminācijas principiem, kas izstrādāti Savienības, kurā valda līdztiesība, stratēģijās. Tai būtu jānodrošina sieviešu jēgpilna līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos , jāveicina un jāsekmē dzimumu līdztiesība un integrēšana , pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm un jāaizsargā un jāveicina viņu tiesības saskaņā ar ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāniem, attiecīgajiem Padomes secinājumiem un starptautiskajām konvencijām. Mehānismam būtu jāreaģē uz Ukrainas vajadzībām veselības aprūpē un jāatbalsta Ukrainas smagi traumētās sabiedrības atveseļošana, izmantojot proaktīvu un mērķtiecīgu garīgās veselības un traumu aprūpi, kas ir nepieciešama veselīgai pēckara sabiedrībai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem. Mehānisma īstenošanai būtu jānotiek atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un jāgarantē attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī tā investīciju un tehniskās palīdzības pieejamība viņiem. Mehānismam būtu arī jāatbalsta un jāveicina bērnu aprūpes sistēmas reformas.

(35)

Ukrainā joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, kas liedz tai tuvināties Savienībai un pilnā mērā sagatavoties uzņemties saistības, ko uzliek dalība Savienībā. To vidū: tiesiskuma, tostarp tiesu varas neatkarības, stiprināšana; cīņa pret korupciju un jo īpaši augsta līmeņa korupciju, oligarhiskām struktūrām, kā arī jebkāda veida favorītismu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un organizēto noziedzību; pārredzamības, tostarp publiskas piekļuves informācijai, stiprināšana ; laba pārvaldība visos līmeņos, garantējot pašvaldībām juridiskas personas statusu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ekspertu līdzdalību, kā arī nodrošinot drošu un labvēlīgu darbības telpu cilvēktiesību aizstāvjiem; brīvu un plurālistisku mediju aizsardzība un cīņa pret dezinformāciju, no ārvalstīm īstenotu manipulāciju ar informācijas un iejaukšanos ; valsts pārvaldes reformas pastiprināšana, arī tādās jomās kā publiskais iepirkums, konkurence un valsts atbalsts ▌. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ir jāgūst manāmi rezultāti, minētie jautājumi Ukrainas mehānisma robežās sniegtajam atbalstam būtu jāatrisina pēc iespējas drīz.

(36)

Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas un līdzsvara un atsvara principu vajadzībām Savienībai būtu jāsekmē parlamenta spēju stiprināšana, parlamentārā uzraudzība, demokrātiskās procedūras un taisnīga pārstāvība Ukrainā , kā arī reģionu, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības jēgpilna līdzdalība visos demokrātiskā procesa posmos, nodrošinot lielāku demokrātisko kontroli . Ukrainas plānā būtu jāparāda, kā tika paredzēta un īstenota ieinteresēto personu jēgpilna līdzdalība, izmantojot apspriešanos ar pietiekamiem termiņiem un pārredzamību, kā arī skaidras turpmākas procedūras, lai sniegtu ieguldījumu. Paredzams, ka Ukrainas Augstākā Rada tiks informēta un ar to apspriedīsies visos Mehānisma darbības cikla posmos.

(37)	Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības jomā starp Savienību un Ukrainu ir būtiska, lai efektīvi un sekmīgi vērstos pret drošības apdraudējumiem un organizētās noziedzības un terorisma draudiem.

(38)

Ukrainas mehānisma robežās veiktajām darbībām attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī uzticības veicināšanas pasākumi un procesi, ar kuriem tiek veicināts tiesiskums, patiesības noskaidrošana, tas, ka agresors samaksā par nodarīto kaitējumu, un jāsniedz neatkārtošanās garantijas, kā arī pierādījumu vākšana par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem , lai sauktu pie atbildības par noziegumiem, ko Krievija, tās sabiedrotie un partneri pastrādāja pilna mēroga karadarbības Ukrainā laikā .

(39)

Mehānisma sniegtais atbalsts būtu jādara pieejams ar priekšnosacījumu, ka Ukraina turpina ievērot parlamentāro demokrātiju , efektīvus demokrātiskus mehānismus un institūcijas , tostarp pienācīgu līdzsvara un atsvara sistēmu , daudzpartiju parlamentāro sistēmu, labu pārvaldību visos līmeņos, brīvas un godīgas vēlēšanas saskaņā ar Ukrainas konstitūciju , tiesiskumu ar neatkarīgu tiesu varu un valsts prokuratūru un ka tā virzās uz priekšu cīņā ar korupciju . Ukrainai būtu arī jāturpina garantēt cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošo tiesību, ievērošana un jāstrādā pie tā, lai palielinātu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

(40)	Atbalsts, kas, arī Ukrainas virzībai uz pievienošanos, tiek sniegts Ukrainas mehānisma robežās, būtu jāsniedz uz noteiktu kritēriju pamata un ar skaidriem nosacījumiem, lai sasniegtu vispārīgos un konkrētos mērķus.

(41)

Ukrainas mehānisma vispārīgajam mērķim vajadzētu būt cita starpā palīdzēt Ukrainai risināt kara izraisītās sociālās, ekonomiskās, psiholoģiskās un vidiskās sekas, veicināt valsts atjaunošanu, kā arī atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju, veicināt demokrātijas un sociālo, ekonomisko, vidisko un teritoriālo kohēziju un noturību, pakāpenisku integrāciju Savienības un pasaules ekonomikā un tirgos , kā arī augšupēju ekonomisko, sociālo un vidisko konverģenci, lai sasniegtu Savienības standartus un sagatavotu Ukrainu dalībai Savienībā nākotnē. Šādi mērķi būtu jāsasniedz savstarpēji pastiprinošā veidā un regulāri uzraugot mainīgos sociālos un ekonomiskos apstākļus Ukrainā . Ukrainai būtu jāgarantē sabiedrības piekļuve informācijai par iespējām iegūt finansējumu no Mehānisma, kā arī brīva un godīga konkurence konkursa procedūrās un dotāciju piešķiršanā no Mehānisma līdzekļiem.

41.a)

Mehānisms garantē decentralizētu īstenošanas sistēmu un zinātības izveidi un koordināciju resursu piešķiršanai un izmantošanai, īpašu uzmanību pievēršot MVU un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku atbalstam.

(42)

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru Mehānismam būtu jāatbalsta solidaritāte, integrācija un sociālais taisnīgums, lai radītu un uzturētu kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, gādātu par iespēju un sociālās aizsardzības vienlīdzību un pieejamību, aizsargātu neaizsargātas grupas, sevišķi sievietes, jauniešus, bāreņus, personas ar invaliditāti un kara veterānus , un uzlabotu dzīves līmeni. Mehānismam būtu jāatbalsta bērnu aprūpes sistēmas reformas. Mehānismam būtu arī jāpalīdz izskaust nabadzību, situācijas, kad cilvēki palikuši bez pajumtes, un bezdarbu un radīt kvalitatīvas darbvietas, iekļaut un integrēt nelabvēlīgā situācijā esošas grupas. Mehānismam būtu jānodrošina iespējas, arī profesionālās izglītības un apmācības ceļā, investēt prasmēs tā, lai sagatavotu darbaspēku digitālajai un zaļajai pārejai. Tam būtu arī jāatbalsta sociālā dialoga, infrastruktūras un pakalpojumu stiprināšana.

(43)

Mehānismam būtu jānodrošina konsekvence ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā izklāstītajiem Savienības ārējās darbības vispārīgajiem mērķiem, to skaitā pamattiesību un principu ievērošana, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipu aizsardzību un veicināšana, arī korupcijas apkarošanas, tiesu varas, valsts pārvaldes un labas pārvaldības jomā, un Mehānismam būtu jānodrošina šo mērķu papildināmība.

(44)

Ņemot vērā ar Krievijas agresijas karu saistīto nenoteiktību, Mehānismam vajadzētu būt elastīgam, ļaujot Savienībai apmierināt Ukrainas vajadzības ar dažādotu instrumentu kopumu, kuri nodrošina finansējumu Ukrainas valstij, atbalsta īstermiņa atveseļošanas un atjaunošanas prioritātes, investīcijas un piekļuvi finansējumam, kā arī tehnisko palīdzību, spēju veidošanu un citas attiecīgas aktivitātes.

(45)

Savienības atbalsts būtu jāorganizē trīs pīlāros, proti, i) Ukrainas plānā izklāstīts finansiāls atbalsts, kas paredzēts Ukrainas valstij reformu un investīciju īstenošanai, kā arī valsts makrofinansiālās stabilitātes saglabāšanai; ii) Ukrainai paredzēto investīciju satvars, kas mobilizē investīcijas un uzlabo piekļuvi finansējumam; iii) pievienošanās palīdzība, kas mobilizē tehniskās speciālās zināšanas un spēju veidošanu.

(46)

Tā kā atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzības ir ievērojamas un tās nevar segt tikai no Savienības budžeta, vienlīdz svarīgām vajadzētu būt gan publiskajām, gan privātajām investīcijām. Mehānismam būtu jāļauj savlaicīgi mobilizēt gan publiskās, gan privātās investīcijas un būtu jāparedz iespēja palielināt atbalstu investīcijām ilgtermiņa atjaunošanā, kad to ļaus apstākļi, arī ņemot vērā Ukrainas īstenošanas un apguves spēju. Privāto investīciju mobilizēšanai, izmantojot Mehānismu, būtu jāveicina Ukrainas ilgtermiņa konkurētspēja un inovācijas spējas.

(46a)

Krievijai un tās sabiedrotajiem ir jāmaksā par Ukrainai nodarīto kaitējumu. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu ciešā sadarbībā ar citām institūcijām un valstīm jāizveido juridiskais pamats Krievijas publisko aktīvu konfiskācijai, lai finansētu Ukrainas atjaunošanu un izmaksātu kompensācijas no Krievijas agresijas cietušajiem, kas saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām ir atļauts vai nu kā kolektīvs pretpasākums, reaģējot uz to, ka Krievija pārkāpj pamatnoteikumu, kas aizliedz agresijas karus, vai kā kolektīvas pašaizsardzības akts saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu.

(46b)

Ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 29. un 30. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros pausts aicinājums turpināt darbu šajā jautājumā, ir lietderīgi jau šajā regulā paredzēt juridisku mehānismu, lai pievienotu summas kā ārējos piešķirtos ieņēmumus Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē, ko vēlāk varētu saņemt vai nu no jebkādiem konfiscētiem Krievijas Federācijas un citu valstu aktīviem, vai no jebkādām vienībām vai personām, kas tiešā veidā saistītas ar Krievijas agresijas karu un uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, vai jebkādas peļņas vai procentiem, kas no tiem gūti, saskaņā ar jebkādiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, kas jāpieņem nākotnē saskaņā ar piemērojamiem starptautisko paražu tiesību noteikumiem. Jebkādiem šādiem ieņēmumiem būtu papildina resursi, kas jau ir pieejami saskaņā ar Mehānismu, un tie būtu jāizmanto dotāciju veidā.

(47)

Mehānismam paredzētā Savienības atbalsta maksimālajai kopējai summai 2024.–2027. gada periodā visu veidu atbalstam vajadzētu būt 50 miljardiem EUR faktiskajās cenās. Ņemot vērā mainīgos apstākļus un paša Mehānisma mērķus, Savienības atbalstam ir jānodrošina līdzsvars starp elastīgumu un plānojamību. Visa divpusējā palīdzība Ukrainai tiks sniegta no Ukrainas mehānisma, ir vajadzīgi papildu līdzekļi ārējo piešķirto ieņēmumu veidā papildus 6. pantā noteiktajam finansējumam, lai nodrošinātu papildu dotācijas Ukrainas tālākam atbalstam.

(48)

Attiecībā uz Savienības atbalstu, kas netiek sniegts aizdevumu veidā, šī regula būtu jāfinansē no Ukrainas rezerves un saskaņā ar to, kā ierosināts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 grozījumā, par summu līdz 50 miljardiem EUR 2024.–2027. gada periodā. Šāda maksimālā summa ikgadējās budžeta procedūras laikā nav Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kādā tā noteikta 18. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

(49)	Ukrainas rezerve būtu jāmobilizē, lai saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 ierosināto 10.b pantu grozījumu atbalstam, kas netiek sniegts aizdevuma veidā, nodrošinātu vismaz gada provizorisko summu.

(50)

Saskaņā ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, vai izmantot par labu tām. Tādēļ subjekti, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt Mehānisma atbalstu.

(51)

Saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas no Ukrainas rezerves būtu jāmobilizē katru gadu budžetā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo summu. Lai efektīvi nodrošinātu budžeta lēmējinstitūcijas uzraudzību un rīcības brīvību, Ukrainas rezerve būtu jāveido no vismaz trim papildu budžeta pozīcijām, kas atbilst katram no pīlāriem, kuros priekšlikums ir strukturēts.

(52)

Attiecībā uz to Ukrainas mehānisma atbalsta daļu, kas tiek sniegta aizdevumu veidā, ir lietderīgi paplašināt Savienības budžeta garantiju, lai segtu Ukrainai sniegto finansiālo palīdzību, kas ir apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punktu. Tāpēc grozījums Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 ierosina mobilizēt nepieciešamās apropriācijas Savienības budžetā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus finansiālajai palīdzībai Ukrainai, kas pieejama līdz 2027. gada beigām.

(53)

Ievērojot principu, ka Savienības budžets tiek noteikts katru gadu, būtu jānodrošina iespēja saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 piemērot elastības iespējas citām politikas jomām, proti, attiecībā uz līdzekļu pārnesumiem un atkārtotu piešķiršanu, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu, tādējādi maksimāli palielinot Mehānisma ietvaros pieejamos Savienības līdzekļus.

(54)	Atbilstības ierobežojumi Mehānisma piešķiršanas procedūrās būtu jāatļauj, ņemot vērā aktivitātes īpašo raksturu vai gadījumos, kad aktivitāte ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību.

(55)

Lai nodrošinātu Mehānisma efektīvu īstenošanu, tajā skaitā Ukrainas integrācijas veicināšanu Eiropas vērtības ķēdēs, visām piegādēm un materiāliem, ko finansē un iepērk saskaņā ar Mehānismu, vajadzētu būt no dalībvalstīm, Ukrainas, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām pusēm, valstīm, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/947 I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1529 I pielikums, un valstīm, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai Ukrainā, izņemot gadījumus, kad piegādes un materiālus nevar iegūt ar saprātīgiem nosacījumiem nevienā no minētajām valstīm.

(56)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot saskaņotību, konsekvenci un papildināmību ar pārējiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā panākt kopīgu mērķi, būtu jāparedz, ka Mehānisms var sniegt ieguldījumu darbībās citu programmu ietvaros.

(57)	Savienībai būtu jāsekmē daudzpusēju un noteikumos un vērtībās balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam un problēmām un šajā ziņā būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

(58)

Ņemot vērā nepieciešamību koordinēt starptautisko atbalstu Ukrainas atveseļošanai, atjaunošanai un modernizācijai, dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, starptautiskām finanšu iestādēm vai citiem avotiem vajadzētu būt iespējai sniegt ieguldījumu Mehānisma īstenošanā. Šādas iemaksas būtu jāīsteno atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem un tām būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, d) un e) apakšpunktu.

(59)

Komisijai , apspriežoties ar Eiropas Parlamentu , un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, pārredzamība, saskaņotība, konsekvence un papildināmība, jo īpaši, regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju dažādos palīdzības sniegšanas cikla posmos ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējā un reģionālā līmenī. Ņemot vērā dažādu starptautisko līdzekļu devēju klātbūtni, būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību ar citiem līdzekļu devējiem, tostarp panākot vienošanos par kopējiem standartiem un regulāri apspriežoties. Šajā sakarā daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma būtu jāizmanto kā jau iedibināts forums šādai apmaiņai. Eiropas Parlamentam kopā ar Ukrainas Augstāko Radu un ASV Kongresu kā platformas triju struktūru parlamentiem vajadzētu būt novērotāju lomai tās Vadības komitejā, lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāro kontroli, demokrātisko pārraudzību, pārredzamību un pārskatatbildību. Platformā būtu arī jāparedz teritoriālais komponents, kurā koordinējoša loma būtu Eiropas aliansei “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”.

(60)

Uz šo regulu būtu jāattiecina horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz 322. pantu LESD, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes.

(61)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt Mehānisma mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punktā.

(62)

Ar Ukrainu būtu jānoslēdz pamatnolīgums, lai noteiktu Savienības un Ukrainas finansiālās sadarbības principus, tostarp nepieciešamos mehānismus izdevumu kontrolei un revīzijai. Vajadzības gadījumā atkarībā no katra pīlāra būtu jānoslēdz arī finansēšanas un aizdevuma nolīgumi ar Ukrainu, lai definētu nosacījumus līdzekļu atbrīvošanai.

(62a)

Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāatzīst Savienības finansējuma izcelsme un jānodrošina tā pamanāmība, tostarp attiecīgā gadījumā izvietojot Savienības emblēmu un atbilstošu paziņojumu par finansējumu, kurā teikts “finansē Eiropas Savienība”.

(63)	Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas, ir lietderīgi, ka atmaksājumi un ieņēmumi no finanšu instrumentiem veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus Mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai.

(64)	Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, ir lietderīgi, ka Ukrainas garantijai izveidoto uzkrājumu pārpalikums veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus Mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai.

(65)

Mehānisma I pīlāra ietvaros būtu jānodrošina finansējums, lai atbalstītu Ukrainas plāna īstenošanu, kurā izklāstīta Ukrainas reformu un investīciju programma virzībā uz Mehānisma vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, kas arī būtu jāintegrē ekonomikas un fiskālās politikas satvarā. Finansējums šā pīlāra ietvaros būtu jānodrošina pēc plānā izklāstīto nosacījumu apmierinošas izpildes.

(66)

Ukrainai plāns būtu jāsagatavo kā saskaņota, visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz Ukrainas atjaunošanu un modernizāciju, atbalstot tās ekonomikas, sociālo un vides atveseļošanu, ilgtspējīgu attīstību un progresu virzībā uz pievienošanos Savienībai saskaņā ar Mehānismu izklāstītajiem mērķiem un prasībām . Tādējādi Ukrainas plāns arī nodrošinātu pamatu citiem līdzekļu devējiem prioritāro finansējuma jomu noteikšanai Ukrainas atjaunošanai un veicinātu līdzatbildību, saskaņotību un papildu ieguldījumu šajā nolūkā. Šā mērķa labad Ukrainai būtu jānodrošina, ka sagatavotais plāns integrētā veidā aptver tās atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzības, nosakot, cik lielā mērā ir sagaidāms, ka plānā paredzētos pasākumus Savienība finansēs ar Mehānisma starpniecību. Sagatavojot plānu, Ukrainai būtu jāņem vērā atbalsts, kas sniegts citu Savienības programmu ietvaros. Ukrainai būtu jāizstrādā plāns, kas nodrošina, ka citi līdzekļu devēji var sniegt ieguldījumu plāna pasākumu atbalstīšanā, tostarp palielinot Mehānisma ietvaros pieejamo finansējumu.

(67)	Lai gan Ukrainas plānam vajadzētu būt par pamatu atbalstam, ko sniedz saskaņā ar Mehānisma pirmo pīlāru, tajā būtu jāiekļauj arī atsauce uz atbalstu, kas sniedzams saskaņā ar Mehānisma otro un trešo pīlāru. Otrā un trešā pīlāra finansētajiem pasākumiem būtu jāatbalsta plāna mērķi un īstenošana.

(68)	Ukrainas plānā būtu jāiekļauj reformu un investīciju pasākumi, kā arī kvalitatīvi un kvantitatīvi soļi, kas pamato minēto pasākumu apmierinošu izpildi, un indikatīvs grafiks minēto pasākumu īstenošanai. No 2023. gada 1. janvāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi.

(69)

Plānā būtu jāparedz nosacījumi, kas atspoguļo progresu, kādu plānots panākt tajā ietverto pasākumu īstenošanā. Šiem nosacījumiem būtu jāizpaužas kā kvalitatīviem vai kvantitatīviem soļiem. Minētie soļi būtu jāplāno ne vēlāk par 2027. gada 31. decembri, lai gan pasākumus, uz kuriem attiecas šādi soļi, kopumā pabeigt var arī pēc 2027. gada. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti, vienlaikus atbalstot tās atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas centienus saistībā ar pievienošanos Savienībai, plānā jo īpaši būtu jāiekļauj nosacījumi, kas saistīti ar i) pamatprasībām, piemēram, makrofinansiālo stabilitāti, budžeta pārraudzību un publisko finanšu pārvaldību, kuras var definēt tā, lai atspoguļotu apmierinošu progresu virzībā uz izpildi, un ar ii) plānā izklāstītajām nozaru un strukturālajām reformām un investīcijām. Maksājumi būtu attiecīgi jāstrukturē, ņemot vērā šādas nosacījumu kategorijas un atspoguļojot Mehānisma mērķus.

(70)

Sagatavojot un īstenojot plānu, Ukrainai būtu īpaši jāņem vērā situācija Ukrainas reģionos un pašvaldībās, ņemot vērā to īpašās vajadzības atveseļošanas un atjaunošanas, reformu, modernizācijas un decentralizācijas jomā, un tas būtu jāveic jēgpilni un bez diskriminācijas , apspriežoties ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm , kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ekspertiem saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Šajā kontekstā plānam jo īpaši būtu jāveicina Ukrainas reģionu un pašvaldību ekonomiskā, sociālā, vides un teritoriālā attīstība, jāatbalsta decentralizācijas reforma visā Ukrainā un konverģence ar Savienības standartiem , kas jāpapildina ar teritoriālo vienību juridiskas personas statusa nepārprotamu atzīšanu . Plānam būtu jāatbalsta decentralizācijas reforma visā Ukrainā un konverģence virzībā uz Savienības standartiem; tam būtu arī jānodrošina vietējo un reģionālo iestāžu, jo īpaši pašvaldību, un zemāka līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu atjaunošanas procesā vietējā līmenī un ka šādu vietējo un reģionālo iestāžu izvēlētie un īstenotie atjaunošanas projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu. Kādā no plāna nodaļām būtu jāizklāsta, kā apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir notikusi bez aizspriedumiem un veltot tām pietiekami daudz laika, ja to ieguldījums ir atspoguļots plānā un nav ņemts vērā, un pielikumā sīki jāizklāsta to ieguldījums.

(71)

Plānā būtu arī jāiekļauj detalizēts skaidrojums par Ukrainas sistēmu un tās plānotajiem pasākumiem, lai efektīvi novērstu, atklātu un izbeigtu pārkāpumus, korupciju, īpaši augsta līmeņa korupciju , krāpšanu un interešu konfliktus un efektīvi izmeklētu kriminālpārkāpumus saistībā ar Mehānisma līdzekļu izmantošanu un tiesātu par tiem , un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no Mehānisma un citām Savienības programmām vai citu līdzekļu devēju piešķirtajiem līdzekļiem. Plānā paredzētajiem pasākumiem būtu jānodrošina efektīva pārvaldības un kontroles sistēma. Šādi pasākumi Ukrainai būtu jāīsteno līdz orientējošam datumam, ko attiecīgā gadījumā atkarībā no katra pasākuma vajadzētu noteikt visā Mehānisma darbības laikā. Šā plāna ievērošanai būs būtiska nozīme gan Savienības finanšu interešu saglabāšanā, gan acquis integrēšanā Ukrainas iekšējā tiesību sistēmā, kas tuvinās Ukrainu dalībai Savienībā.

(72)	Komisijai būtu jānovērtē Ukrainas plāns, pamatojoties uz šajā regulā noteikto kritēriju sarakstu. Ņemot vērā to, cik svarīga ir Ukrainas plānam sniegtā atbalsta finansiālā ietekme, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģēto aktu . ▌

(73)

Ņemot vērā neskaidrības un vajadzību pēc elastības Mehānisma īstenošanā, Ukrainai vajadzētu būt iespējai iesniegt pamatotu pieprasījumu Komisijai grozīt deleģēto aktu , ja Ukraina objektīvu , ar karu saistītu apstākļu dēļ vairs pilnībā vai daļēji nevar īstenot Ukrainas plānu, tostarp attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos soļus. Komisija, vienojoties ar Ukrainu, var arī ▌grozīt deleģēto aktu , jo īpaši, lai ņemtu vērā pieejamo summu izmaiņas. Ukrainai būtu arī jāspēj iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt plānu, tostarp attiecīgā gadījumā ierosinot papildinājumus, lai ņemtu vērā papildu finansējumu, kas pieejams no citiem līdzekļu devējiem vai citiem avotiem, piemēram, iesaldētiem un imobilizētiem Krievijas aktīviem.

(74)

Finansiālajam atbalstam Ukrainas plānam vajadzētu būt iespējamam aizdevuma veidā. Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220.a pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, kas tajā noteikta, kā vienota finansēšanas metode, kas, paredzams, uzlabos Savienības obligāciju likviditāti un Savienības emisijas pievilcību un rentabilitāti.

(75)

Ņemot vērā Krievijas agresijas kara izraisīto situāciju Ukrainā un lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi piešķirt Ukrainai aizdevumus ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem uz laiku, kas nepārsniedz 35 gadus, ar pamatsummas atmaksas sākumu ne agrāk kā 2034. gadā. Ir lietderīgi arī atkāpties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim segt procentu likmju izmaksas (finansējuma izmaksas un likviditātes pārvaldības izmaksas), kā arī nelikt segt administratīvās izmaksas (administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas), kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Aizņēmumu izmaksu subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu Mehānisma ietvaros sniegtā atbalsta efektivitātes nodrošināšanai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punkta nozīmē.

(76)	Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām.

(77)

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, finansiālās saistības no aizdevumiem saskaņā ar šo regulu nebūtu jāatbalsta ar Ārējās darbības garantiju. Aizdevumu veida atbalsts Mehānisma ietvaros būtu jāuzskata par finansiālo palīdzību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 1. punkta nozīmē. Apsverot finanšu riskus un budžeta segumu, nebūtu jāveido uzkrājumi finansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā Mehānisma ietvaros, kā ierosināts garantēt, pārsniedzot maksimālās robežvērtības, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likme nebūtu jānosaka.

(78)

Sniedzot Savienības atbalstu Ukrainai, ir svarīgi garantēt gan elastību, gan plānojamību, gan arī stabilitāti. Šajā nolūkā maksājumi Mehānisma ietvaros būtu jāveic saskaņā ar fiksētu ceturkšņa grafiku atkarībā no finansējuma pieejamības, pamatojoties uz Ukrainas iesniegtu maksājuma pieprasījumu, un pēc tam, kad Komisija ir pārbaudījusi, vai attiecīgie nosacījumi , tostarp attiecīgie starpposma mērķi un galamērķi , ir apmierinoši izpildīti. Ja kāds nosacījums nav izpildīts saskaņā ar indikatīvo grafiku, kas noteikts plāna apstiprināšanas lēmumā, Komisijai no maksājuma būtu jāatskaita summa, kas atbilst minētajiem nosacījumiem , ievērojot iepriekš noteikto metodoloģiju attiecībā uz daļēju izpildi . Atbilstošo ieturēto līdzekļu izmaksa varētu notikt nākamajā maksājumu posmā un līdz divpadsmit mēnešiem pēc sākotnējā termiņa, kas noteikts indikatīvajā grafikā, ja ir izpildīti nosacījumi.

(79)

Lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir pieejams pietiekams finansējums, lai apmierinātu tās makrofinansiālās stabilitātes vajadzības un sāktu valsts atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju, Ukrainai vajadzētu būt piekļuvei līdz 7 % no neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma priekšfinansējuma veidā, ja ir pieejams finansējums un ir ievērots priekšnosacījums atbalstam Ukrainai mehānisma ietvaros.

(80)	Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. un 5. punkta, ir lietderīgi noteikt maksājuma termiņu, kas sākas dienā, kad paziņots lēmums, ar ko atļauj izmaksu Ukrainai, un izslēgt Komisijas veiktos nokavējuma procentu maksājumus Ukrainai.

(81)

Pārredzamība visos Mehānisma īstenošanas posmos ir pastāvīgs Savienības atbalsta priekšnoteikums . Ukrainai būtu jāpublicē aktuāli dati par personām, vienībām un gala saņēmējiem , kas saņem finansējuma summas, kuras pārsniedz 100 000 EUR ekvivalentu Ukrainas plānā norādīto reformu un investīciju īstenošanai. Informācijas atklāšanai par juridisko personu faktisko īpašnieku vajadzētu būt obligātam priekšnosacījumam finansējuma saņemšanai. Turklāt Ukrainai būtu jāatjaunina un jāpublicē 2 000. gada lielāko galasaņēmēju saraksts. Informāciju nevajadzētu publicēt, ja pienācīgi pamatotos gadījumos informācijas atklāšana var apdraudēt attiecīgo personu vai vienību tiesības un brīvības vai nopietni kaitēt saņēmēju komerciālajām interesēm. Pamatnolīgumā būtu jāiekļauj precīzi noteikumi un grafiks attiecībā uz datu vākšanu, ko veic Ukraina, un par Komisijas, OLAF un vajadzības gadījumā Eiropas Prokuratūras (EPPrimriminO) piekļuvi , tostarp attiecībā uz informācijas formātu un tiesībām piekļūt informācijai Eiropas un Ukrainas sabiedrībai, kā arī Augstākajai Radai un Eiropas Parlamentam .

(82)

Mehānisma II pīlāra ietvaros būtu jāizveido investīciju satvars, kura mērķis ir atbalstīt atveseļošanas un atjaunošanas investīcijas, ko veic privātā sektora uzņēmumi, pašvaldības, valsts uzņēmumi vai citi dalībnieki. Ukrainai paredzēto investīciju satvarā būtu jāpievēršas Ukrainas plānā noteiktajām prioritātēm un jāatbalsta tā mērķi un īstenošana. Ukrainai paredzēto investīciju satvara pārvaldībā būtu jāiesaista Ukrainas iestādes.

(82a)

Ņemot vērā nepieciešamību koordinēt starptautisko atbalstu Ukrainas atveseļošanai, atjaunošanai un modernizācijai, starptautiskajām organizācijām, starptautiskajām finanšu iestādēm, īpaši EIB un ERAB kā galvenajām finanšu iestādēm, kā arī dalībvalstīm, valstu attīstības bankām, trešām valstīm vai citiem līdzekļu devējiem var būt nozīmīga loma Mehānisma atbalstīto pasākumu vai projektu finansēšanā vai īstenošanā. Instrumentu īstenošanā var iesaistīt Ukrainas pašas valsts un vietējās privātās un valsts kontrolētās finanšu iestādes.

(83)

Investīciju satvaram vajadzētu būt integrētai finanšu paketei, kas nodrošina finansēšanas spējas finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas darbību veidā Ukrainā. Atbalsts saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru būtu jāīsteno netiešā pārvaldībā, jo sevišķi izmantojot starptautisko finanšu iestāžu un Eiropas attīstības finanšu iestāžu finansiālās un tehniskās spējas, tostarp to dalību riska novēršanā, kas saistīts ar investīcijām ar pašu resursiem. Ņemot vērā Ukrainas atveseļošanas un atjaunošanas investīciju apmēru, kam būs nepieciešama riska dalīšana, Savienībai ir jāizveido īpaša garantiju spēja — Ukrainas garantija. Operācijas, uz kurām attiecas Ukrainas garantija, tiks īstenotas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. panta 4. punktu. Eksporta kredīta aģentūras un citas finanšu iestādes, kas sniedz tirdzniecības veicināšanas atbalstu, var darboties kā finanšu starpnieki. Īstenojot un pārvaldot Ukrainas garantiju, Komisijai būtu jānodrošina cieša koordinācija ar atbalstu, ko īsteno saistībā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947.

(84)

Mehānisma atbalsta elastība būtu jāuzlabo, paredzot elastīgu Ukrainas garantijas īstenošanu, kuru varētu piešķirt pakāpeniski. Ir lietderīgi atkāpties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrā teikuma, lai līdz 2027. gada 31. decembrim varētu izveidot uzkrājumus, kas ir vienādi ar uzkrājumu apmēru piešķirtajai garantijai, nevis ar vispārējo uzkrājumu summu. Atkāpes ietvaros vajadzētu būt arī iespējai veidot uzkrājumus pakāpeniski, lai atspoguļotu progresu to finansēšanas un investīciju operāciju atlasē un īstenošanā, ar kurām atbalsta Mehānisma mērķus, nevis atspoguļot finanšu pārskatu, kas minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā.

(85)

Lai efektīvi izmantotu šā pīlāra līdzekļus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Ukrainas garantijas uzkrājumu likmes grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(85a)

Lai veicinātu privātās investīcijas un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, daļa līdzekļu, kas nodrošināti ar Ukrainas garantiju, ir jāatvēlē jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā, jāziņo par šādas līdzekļu daļas piešķiršanu un jāseko tiem līdzi.

(86)

Saskaņā ar Mehānisma III pīlāru atbalstam galvenokārt vajadzētu būt vērstam uz pakāpenisku saskaņošanu ar Savienības noteikumiem, standartiem, politiku un praksi (“acquis”), ņemot vērā dalību Savienībā nākotnē, tādējādi veicinot Ukrainas plāna īstenošanu. Šajā procesā būtu jāņem vērā arī starptautisko struktūru un reģionālo alianšu , piemēram, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas, attiecīgie ieteikumi. Atbalsta mērķim vajadzētu būt arī ieinteresēto personu, tostarp demokrātisko institūciju, tiesu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spēju stiprināšanai, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībnieku spēju, tostarp to publiskās kontroles lomas, veidošanai .

(87)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES) 2017/1939 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar efektīviem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, dubultas finansēšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, kā arī zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un izmeklēšana un pasākumiem, lai efektīvi izmeklētu, sauktu pie atbildības un tiesātu tādu noziedzīgu nodarījumu izdarītājus un līdzdalībniekus, kas skar Mehānisma ietvaros piešķirtos līdzekļus . Komisijas dienestiem būtu jānodrošina pietiekamas administratīvās spējas un personāls, lai tā šos mērķus izpildītu.

(87a)

Tā kā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 EPPO kompetencē ir noziedzīgi nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses, pat ja galvenā noziedzīgā rīcība notiek ārpus Savienības, uz kuru attiecas iesaistītās EPPO dalībvalsts eksteritoriālā jurisdikcija attiecībā uz nodarījumu, kas skar Savienības finanšu intereses, saskaņā ar minētās regulas 24. panta 1. punktu ir būtiski, lai Komisija, Revīzijas padome un OLAF bez liekas kavēšanās ziņotu EPPO par jebkuru noziedzīgu rīcību, kas skar saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus, lai EPPO varētu novērtēt savu kompetenci un vajadzības gadījumā sākt izmeklēšanu. Turklāt ir būtiski, lai Ukrainas kompetentās iestādes nekavējoties izskatītu EPPO un dalībvalstu kompetento iestāžu izdotos savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumus un izdošanas pieprasījumus saistībā ar šiem līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem instrumentiem par starptautisko sadarbību krimināllietās.

(88)

Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) vajadzētu spēt veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai konstatētu un noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses , un ziņot EPPO par jebkuru noziedzīgu darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu .

(89)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 nepieciešamās tiesības un piekļuve būtu jāpiešķir Komisijai, Eiropas Parlamentam, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO), tostarp no trešām personām, kas iesaistītas Savienības līdzekļu apgūšanā. Ukrainai būtu arī jāizmanto agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēma un jāziņo Komisijai par pārkāpumiem saistībā ar līdzekļu izlietojumu.

(90)

Iekšējās kontroles sistēmu, tostarp ex-ante kontroles , stiprināšana, cīņa pret visu veidu korupciju, nepotismu, favorītismu, krāpšanu, pārredzamības, labas pārvaldības un efektīvas publisko finanšu un pārvaldības veicināšana, kā arī neatkarīga ārējā revidenta veikta verifikācija ir svarīgas reformu prioritātes Ukrainai , kas palielinās Ukrainai sniegtā atbalsta leģitimitāti, un tāpēc tie būtu jāatbalsta ar Mehānisma palīdzību.

(91)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Mehānisma ietvaros tiek efektīvi aizsargātas Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā būtu jāizveido neatkarīga Revīzijas padome, lai sniegtu Komisijai informāciju par iespējamu līdzekļu nepareizu pārvaldību un garantētu, ka ar neatkarīgas ārējas revīzijas palīdzību tiek sasniegts pareizs pārliecības līmenis . Revīzijas padomei būtu jāpiemēro ziņošanas pienākumi EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu. Šāda informācija būtu jādara pieejama OLAF, EPPO un attiecīgā gadījumā attiecīgajām Ukrainas iestādēm, īpaši Augstākās Radas revīzijas palātai . Komisijai ar Savienības delegācijas palīdzību vajadzētu būt tiesībām veikt regulāras pārbaudes par to, kā Ukraina izmanto līdzekļus visā projekta dzīves ciklā. Komisijai būtu jāpiešķir pietiekams finansējums un cilvēkresursi revīzijas un pārbaužu veikšanai. Revīzijas padomei būtu jānodrošina regulārs dialogs un sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu.

(92)

Lai gan nodrošināt, ka Mehānisms tiek īstenots saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem Mehānisms darbosies, primāri ir Ukrainas pienākums, Komisijai šajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no Ukrainas. Šajā nolūkā Ukrainai plānā būtu jāapņemas uzlabot savu pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu un atgūt nepareizi izlietotās summas. Ukrainai tās plānā būtu arī jāapņemas uzlabot tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, kas skar no Mehānisma piešķirtos līdzekļus. Šajā sakarā Ukrainai būtu jāapņemas nodrošināt, ka Ukrainas kompetentās iestādes nekavējoties izskata EPPO un dalībvalstu kompetento iestāžu izdotos savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumus un izdošanas pieprasījumus. Ukrainai būtu jāizveido uzraudzības sistēma, kas tiek ņemta vērā gada progresa ziņojumā. Ukrainai būtu jāvāc dati un informācija, kas ļautu novērst, atklāt un labot pārkāpumus, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus un ļautu efektīvi izmeklēt, saukt pie atbildības un tiesāt tādu noziedzīgu nodarījumu izdarītājus un līdzdalībniekus, kas skar saskaņā ar Mehānismu piešķirtos līdzekļus . Pamatnolīgumā un finansēšanas un aizdevumu nolīgumos būtu jāparedz Ukrainas pienākumi nodrošināt pienācīgu datu un informācijas vākšanu un piekļuvi tiem par personām un vienībām, kas saņem finansējumu Ukrainas plāna pasākumu īstenošanai. Pamatnolīgums, finansēšanas nolīgums un aizdevuma līgums būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un Augstākajai Radai.

(93)	Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā arī tad, ja līdzekļus īsteno tiešā pārvaldībā, izmantojot dotācijas un iepirkumu, un netiešā pārvaldībā kopā ar subjektiem, kam veikti pīlāru novērtējumi, jo īpaši saskaņā ar Mehānisma otro un trešo pīlāru.

(94)	Lai īstenotu Mehānisma palīdzību, būtu jāpieņem darba programmas.

(95)

Būtu jāuzlabo Ukrainas komunikācijas spējas, lai nodrošinātu spēcīgu un brīvu plurālistisku mediju pastāvēšanu un sabiedrības atbalstu un veicinātu izpratni par Savienības vērtībām un par priekšrocībām un pienākumiem, kas izrietētu no dalības Savienībā, vienlaikus pievēršoties dezinformācijai , manipulācijai ar informāciju un iejaukšanās jautājumam, ko veic ārvalstis . Ir nepieciešams nodrošināt arī Savienības finansējuma pamanāmību.

(96)	Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti skaidri uzraudzības un izvērtēšanas mehānismi, lai garantētu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību Savienības budžeta īstenošanā un nodrošinātu efektīvu novērtējumu par virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu.

(97)

Komisijai katru gadu būtu jānovērtē Mehānisma ietvaros Ukrainai sniegtā atbalsta īstenošana. Tai būtu jāļauj komitejai, kas izveidota ar šo regulu, iegūt pietiekamu informāciju, lai palīdzētu Komisijai. Šī informācija būtu jādara pieejama arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai efektīvi uzraudzītu īstenošanu, Ukrainai reizi gadā būtu gada progresa ziņojumā jāziņo par īstenošanu. Šādi valdības sagatavoti ziņojumi būtu pienācīgi jāatspoguļo Ukrainas plānā. Saskaņā ar Mehānisma otro un trešo pīlāru īstenotā Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jānosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(98)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(99)	Komisija pienācīgi ņems vērā Padomes Lēmumu 2010/427/ES un attiecīgā gadījumā EĀDD lomu, jo īpaši pārraugot Savienības atbalsta priekšnosacījuma izpildi, novērtējot Ukrainas plānu un apkopojot padomus par Ukrainai paredzēto investīciju satvaru.

(100)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(101)

Lai nodrošinātu nepārtrautktību atbalsta sniegšanai attiecīgajā politikas jomā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido Ukrainas mehānismu (“Mehānisms”).

Regula nosaka Mehānisma mērķus, tā finansējumu, budžetu laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus tā ietvaros un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2. Mehānisms sniedz palīdzību Ukrainai saskaņā ar šādiem trim pīlāriem:

a)	I pīlārs — Ukrainai sniedzams finansiāls atbalsts reformu un investīciju veikšanai, lai īstenotu Ukrainas plānu, kā arī saglabātu valsts makrofinansiālo stabilitāti, kā izklāstīts III nodaļā;

b)	II pīlārs — īpašs Ukrainai paredzēto investīciju satvars, lai atbalstītu investīcijas un nodrošinātu piekļuvi finansējumam, kā izklāstīts IV nodaļā;

c)	III pīlārs — tehniskā palīdzība un ar to saistīts atbalsts Ukrainai, lai izstrādātu un īstenotu ar pievienošanos ES saistītas reformas un veicinātu Ukrainas administratīvo spēju, kā arī citas attiecīgas aktivitātes, kā izklāstīts V nodaļā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.	“Pamatnolīgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju un Ukrainu un nosaka principus Ukrainas un Komisijas finansiālajai sadarbībai saskaņā ar šo regulu.

2.	“Pasākumi” ir reformas un investīcijas saskaņā ar Ukrainas plānu, kas izklāstīts III nodaļā.

3.	“Nosacījumi” ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi pasākumi, kas saistīti ar ekonomikas un finanšu stabilitātes saglabāšanas nodrošināšanu vai kas saistīti ar to reformu un investīciju īstenošanu, kuras noteiktas III nodaļā izklāstītajā Ukrainas plānā.

“Finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, vai no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem.

3. pants

Ukrainas mehānisma mērķi

1. Mehānisma vispārīgie mērķi ir palīdzēt Ukrainai:

a)	likvidēt Krievijas agresijas kara izraisītās sociālās, ekonomiskās, ekoloģiskās un psiholoģiskās sekas, tādējādi veicinot valsts atveseļošanu, rekonstrukciju , atjaunošanu un modernizāciju, kā arī Ukrainas sabiedrības atgūšanos no kara ;

b)	veicināt demokrātisko, sociālo, ekonomisko, ekoloģisko un teritoriālo kohēziju un noturību, pakāpenisku integrāciju Savienībā un pasaules ekonomikā un tirgos un augšupēju ekonomisko, sociālo un vides konverģenci, lai atbilstu ES standartiem ;

ba)	uzlabot piekļuvi kapitālam, tostarp attīstot institucionālo banku un apdrošināšanas sistēmu, lai stiprinātu uzņēmējdarbību un progresīvu pētniecību un attīstību;

sniegt papildu atbalstu Ukrainai, pieņemot un īstenojot politiskās, institucionālās, tiesiskās, administratīvās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas vajadzīgas, lai tā pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, vērtībām, standartiem, politikai un praksei ("acquis") ar mērķi nākotnē panākt dalību Savienībā, ādējādi veicinot savstarpēju stabilitāti, drošību, mieru, labklājību un ilgtspēju.

2. Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:

palīdzēt saglabāt valsts makrofinansiālo stabilitāti un atvieglot Ukrainas ārējā un iekšējā finansējuma ierobežojumus , jo īpaši sniedzot pagaidu maksājumu atbalstu, tostarp regulāro izdevumu segšanai kā daļu no makroekonomiskās palīdzības, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti un Ukrainas valsts darbības nepārtrauktību ;

atjaunot un modernizēt kara rezultātā bojāto infrastruktūru, piemēram, enerģētikas infrastruktūru, ūdens sistēmas, iekšējos un pārrobežu transporta tīklus, tostarp dzelzceļu, autoceļus, tiltus un robežšķērsošanas vietas , kā arī izglītības un kultūras infrastruktūru un veicināt modernu, uzlabotu un noturīgu infrastruktūru, atjaunot pārtikas ražošanas jaudu, palīdzēt risināt sociālās un veselības problēmas un uzlabot un stiprināt sociālās aprūpes sistēmas un to pieejamību, tostarp psiholoģiskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, jo īpaši konkrētām kara skartām grupām, piemēram, veterāniem, iekšzemē pārvietotām personām, vecākiem, kas vieni audzina bērnus, kara atraitnēm un atraitņiem, bāreņiem, bērniem, īpaši bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, tostarp bērniem, kas uzturas aprūpes iestādēs vai no tām iznākuši, personām ar invaliditāti, personām ar ilgtermiņa veselības problēmām, ko izraisījis karš, minoritātēm, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem un citām apdraudētām personām;

ba)	stiprināt kiberdrošību un aizsardzību, kā arī noturību pret dezinformāciju, ārvalstu īstenotām manipulācijām ar informāciju un iejaukšanos; veicināt darbu pie atmīnēšanas un dekontaminācijas, jo citādi nebūs iespējama atjaunošana un rekonstrukcija;

veicināt pāreju uz ilgtspējīgu , klimatneitrālu un iekļaujošu ekonomiku un stabilu investīciju vidi; atbalstīt Ukrainas integrāciju Savienības vienotajā tirgū, remontēt, atjaunot un uzlabot sociālo infrastruktūru, piemēram, mājokļus , sociālās, sporta, jauniešu un veselības aprūpes iestādes , īpašu uzsvaru liekot uz traumu aprūpi, skolām un augstākās izglītības iestādēm , kas atsaucas uz vietējām drošības vajadzībām, un pētniecības infrastruktūru; stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību un iekļaušanu , īpašu uzmanību pievēršot meitenēm , sievietēm un jauniešiem, tostarp ar kvalitatīvu izglītību, apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, apmaiņas programmām studentiem, pētniekiem un ierēdņiem , un nodarbinātības politiku, tostarp pētniekiem;

ca)

atbalstīt kultūru un kultūras mantojumu, stiprināt stratēģiskās ekonomikas nozares; veicināt investīciju un konkurences institucionālo sistēmu, lai ļautu privātpersonām, mikrouzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem izstrādāt modernus un konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, palielinot Ukrainas spēju ilgtspējīgi pārstrādāt savus dabas resursus un radīt produktus ar pievienoto tirgus vērtību; atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību, akvakultūru un zivsaimniecību; pārstrukturēt Ukrainas finanšu tirgus, tostarp banku nozari un kapitāla tirgus, uzlabojot piekļuvi aizdevumiem un apdrošināšanas segumu; palielināt iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju; stiprināt Ukrainas tirdzniecības spējas; veikt pasākumus, lai pārorientētu Ukrainas ekonomiku no resurscentrēta modeļa uz konkurētspējīgu satvaru, kas līdzinās ES dalībvalstu modelim, diversificējot ekonomiku un virzoties prom no spēcīgās atkarības no dabas resursiem;

turpināt stiprināt tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tostarp stiprinot demokrātiskās iestādes, jo īpaši Augstāko Radu, kā arī reģionālās un pašvaldību pārstāvības struktūras, un to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz publisko līdzekļu sadali un piekļuvi tiem ; veicināt neatkarīgu tiesu sistēmu un lielāku drošību, palielināt cīņu pret krāpšanu, korupciju , augsta līmeņa korupciju , organizēto noziedzību, favorītismu, oligarhiskām struktūrām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu apiešanu , izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā , kā arī šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību ; pilnībā ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus, ko raksturo brīva un neizkropļota konkurence, kas aizliedz jebkādu pret konkurenci vērstu praksi; palielināt atbilstību starptautiskajām tiesībām; stiprināt mediju brīvību un neatkarību , akadēmisko brīvību un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi, veicināt sociālo dialogu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti ; veicināt nediskrimināciju un iecietību, lai nodrošinātu un stiprinātu pie visām minoritātēm piederošu personu, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu un LGBTI personu , tiesību ievērošanu, veicināt dzimumu līdztiesību, integrēt dzimuma jautājuma, kā arī pavērt iespējas sievietēm un meitenēm un ievērot bērnu un cilvēku ar invaliditāti tiesības ; pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti, nodrošināt piekļuvi informācijai, nodrošināt pilsoniskās sabiedrības un jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un publiskajā kontrolē un atbalstīt pārredzamību, strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos, tostarp publisko finanšu pārvaldības, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta jomā; atbalstīt iniciatīvas, struktūras un organizācijas , kas iesaistītas demokrātijas , starptautiskā tiesiskuma un korupcijas apkarošanas centienu atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā;

da)

radīt apstākļus Ukrainas iekšienē pārvietotām personām un personām, uz kurām attiecas pagaidu aizsardzība, atgriezties mājās un no jauna iekļauties valsts sociālajā un ekonomiskajā dzīvē; radīt apstākļus bērnu un jauniešu reintegrācijai, tostarp izmantojot Savienības atbalstītas izglītības programmas, lai vajadzības gadījumā aizpildītu kara apstākļu izraisītos robus izglītībā; pievērsties gados jauno kara veterānu vajadzībām, nodrošinot sociālās integrācijas iespējas un novēršot kara izraisītas traumas;

attīstīt un stiprināt ilgtspējīgu zaļo pārkārtošanos visās ekonomikas nozarēs, tostarp Ukrainas pāreju uz klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu ; uzlabot informētību par noziegumiem pret vidi un cīnīties pret tiem, pilnībā īstenojot Kijivas Protokolu par piesārņojošo vielu noplūdes un pārneses reģistriem un nodrošinot dabas aizsardzības tiesību aktu ievērošanu; veicināt digitālo pārveidi kā ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes veicinātāju; nodrošināt ekoloģisko atveseļošanu pēc militāro operāciju nodarītā kaitējuma videi un veicināt dekontamināciju, atmīnēšanu un citu sprādzienbīstamu kara palieku likvidēšanu, kā arī naftas vai ķīmisko piesārņojumu, ko rada militāra darbība, satīrīšanu; sniegt ieguldījumu centienos dokumentēt, kartēt un izmērīt kaitējumu un ar to saistītās sekas;

f)	atbalstīt politisko un administratīvo decentralizāciju un vietējo attīstību, jo īpaši nodrošinot jēgpilnu apspriešanos ar un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pārvaldes līmeņiem, kad tie piekļūst līdzekļiem, izmantojot atklātas, taisnīgas, neitrālas un pārredzamas procedūras;

fa)	atbalstīt pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu, tādās jomās kā tirdzniecība, vides aizsardzība, cīņa pret starptautisko noziedzību.

4. pants

Vispārēji principi

1. Sadarbība Mehānisma ietvaros ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgā gadījumā sekmē tos visās izpausmēs, proti, Ukrainas pašatbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Sadarbība balstās uz vajadzībām un efektīvu resursu sadali un lietderīgu to izmantošanu. Mehānisms izvairās no pārmērīgas piešķirto un izmantoto resursu koncentrēšanās kādā nozarē vai ģeogrāfiskā teritorijā un nodrošina pienācīgi līdzsvarotu projektu ģeogrāfisko aptvērumu.

2. No Mehānisma sniegtais atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Aktivitātēm, kam pienākas finansējums saskaņā ar šo regulu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

3. Lai veicinātu darbības un iniciatīvas papildināmību un efektivitāti, Komisija un dalībvalstis sadarbojas un cenšas izvairīties no dublēšanās starp palīdzību saskaņā ar šo regulu un citu palīdzību, ko sniedz Savienība, dalībvalstis, trešās valstis, daudzpusējas un reģionālas organizācijas un subjekti, piemēram, starptautiskas organizācijas un attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes, aģentūras un līdzekļu devēji ārpus Savienības, saskaņā ar noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā, tostarp izmantojot ciešāku koordināciju ar dalībvalstīm vietējā līmenī un saskaņojot politiku un procedūras, jo īpaši starptautiskos attīstības efektivitātes principus.

4. Mehānisma ietvaros veiktās darbības , ciktāl iespējams kara plosītā valstī, atbilst Savienības klimata un vides standartiem . Šajās darbībās integrē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, vides aizsardzību un vides saglabāšanu, cilvēktiesības, demokrātiju, dzimumu līdztiesību un attiecīgā gadījumā katastrofu riska mazināšanu un energoinfrastruktūras drošību un atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veicinot integrētas darbības, kas saskaņotā veidā var radīt papildu ieguvumus un panākt vairāku mērķu sasniegšanu. Tajās izvairās no balasta aktīviem un tām, cik vien tas iespējams, jābūt saderīgām ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā arī ar ilgtspējas integrēšanas pieeju, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā , un tām jāvadās arī pēc principa “nevienu neatstāt novārtā” . Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai attiecībā uz katru no minētajiem principiem noteiktu norādījumus un metodiku Ukrainas atbalstam Ukrainas plāna sagatavošanā.

5. No Mehānisma līdzekļiem neatbalsta darbības vai pasākumus, kas nav saderīgi ar Ukrainas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ja tāds ir, ar Ukrainas nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu vai kas veicina investīcijas fosilajā kurināmajā, vai kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, klimatu vai bioloģisko daudzveidību , ņemot vērā nepieciešamību noturīgā veidā atjaunot un modernizēt kara rezultātā bojāto infrastruktūru un atjaunot sabojāto dabu , un attiecīgā gadījumā tos papildina ar atbilstīgiem pasākumiem, lai izvairītos no šīs ietekmes, novērstu vai samazinātu un, ja iespējams, kompensētu to.

6. Saskaņā ar ES iekļaujošas partnerības principu un ES Rīcības kodeksu Komisija nodrošina , ka ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Augstāko Radu , vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tiek pienācīgi un godīgi veikta apspriešanās un ka tām ir savlaicīga piekļuve attiecīgajai informācija i, lai tās varētu jēgpilni iesaistīties to darbību izstrādē un īstenošanā, kurām pienākas finansējums no Mehānisma, un saistītajos uzraudzības, kontroles un izvērtēšanas procesos. Šādas iesaistes mērķis ir pārstāvēt Ukrainas sabiedrības un uzņēmējdarbības aprindu plurālismu un nodrošināt dažādo Ukrainas kopienu iekļaušanu.

Komisija īpašu uzmanību pievērš sieviešu līdzdalībai konsultācijās, kā arī neaizsargātu grupu, piemēram, kara veterānu un personu ar invaliditāti, iekļaušanai. Komisija jo īpaši veicina Augstākās Radas, kā arī reģionālo vai vietējo pārstāvības un publisko iestāžu iesaistīšanos saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Komisija nodrošina, ka pirms Ukrainas plāna iesniegšanas Komisijai notiek jēgpilna apspriešanās ar Augstāko Radu par visu plānu un ka tā spēj pilnībā izpildīt pietiekamus izmeklēšanas un uzraudzības pienākumus Mehānisma darbības laikā un pēc tā.

Komisija nemitīgi izvērtē, kādā mērā ieinteresēto personu iesaiste ir godīga un kā tā atspoguļo Ukrainas sabiedrības un uzņēmējdarbības kopienu interešu plurālismu, bet jo īpaši izvērtē, vai ir notikusi pienācīga apspriešanās ar dažāda lieluma ieinteresētajām personām un dalībniekiem, kam ir atšķirīgas vai pretējas intereses. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija nodrošina, ka Ukrainas pilsoniskā sabiedrība, izmantojot piemērotus pastāvīgos kanālus un platformas, var nepastarpināti ziņot Komisijai par visiem pārkāpumiem, ko tā varētu būt atklājusi.

7. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Ukrainu nodrošina, ka tiek īstenotas Savienības saistības attiecībā uz lielāku pārredzamību un pārskatatbildību palīdzības sniegšanā, tostarp veicinot Orhūsas konvencijas pilnīgu īstenošanu un iekšējās kontroles sistēmu un krāpšanas apkarošanas politikas īstenošanu un stiprināšanu. Komisija informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu dara publiski pieejamu vienotā tīmekļa portālā un nodrošina, ka dati ir atjaunināti, viegli pieejami, pieejami mašīnlasāmā formātā un salīdzināmi. Publicē to 2 000 lielāko galasaņēmēju un visu galasaņēmēju vārdus un juridisko identitāti, kuri ir saņēmuši summas, kas kopā pārsniedz 100 000 EUR.

4.a pants

Saistība ar citiem finansēšanas instrumentiem

1. Mehānisms pēc iespējas drīz pakāpeniski aizstāj divpusējo piešķīrumu, ko Ukrainai piešķir saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI-GE), un atbalstu, ko sniedz makrofinansiālās palīdzības veidā.

2. Ukraina joprojām ir tiesīga saņemt atbalstu no NDICI reģionālajām, pārrobežu, tematiskajām un krīzes reaģēšanas programmām, kā arī citiem Savienības instrumentiem. Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar Mehānismu, neliedz Ukrainai nākotnē kļūt tiesīgai saņemt finansējumu saskaņā ar IPA regulām. Komisija gādā par saskanību starp Mehānisma robežās sniegto palīdzību un paplašināšanās politikas satvaru.

3. Darbības, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1257/96 darbības jomā, kā arī Eiropas Miera mehānisma darbības jomā, nefinansē no Mehānisma.

4. Lai izvairītos no dubultas finansēšanas, Komisija nodrošina papildināmību un sinerģiju starp Mehānismu un citām Savienības programmām.

5. pants

Savienības atbalsta priekšnosacījums

1. Priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai Ukrainai no Mehānisma līdzekļiem ir tāds, ka Ukraina turpina atbalstīt, attīstīt un ievērot efektīvus demokrātiskos mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu visos valdības līmeņos, aizsargā demokrātiskās opozīcijas tiesības un prerogatīvas, nodrošina līdzsvara un atsvara sistēmu, piemēram, mediju brīvību, pārredzamu un institucionālu budžeta piešķīrumu, mehānismus un iestādes, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu par tiem, tiesiskumu, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas saskaņā ar Ukrainas konstitūciju . Ukrainai turklāt būtu jāturpina garantēt cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošo tiesību, ievērošana un jāstrādā pie tā, lai palielinātu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā .

2. Komisija uzrauga 1. punktā noteiktā priekšnosacījuma izpildi pirms līdzekļu izmaksāšanas Ukrainai no Mehānisma un visā Mehānisma sniegtā atbalsta laikposmā, pienācīgi ņemot vērā Komisijas regulāro paplašināšanās ziņojumu. Komisija šajā procesā ņem vērā starptautisko struktūru, piemēram, Eiropas Padomes un tās Venēcijas komisijas, ieteikumus. Komisija var pieņemt lēmumu, kurā secināts, ka šis priekšnosacījums nav izpildīts, un jo īpaši apturēt 25. pantā minētos maksājumus neatkarīgi no 15. panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā arī kontekstu Ukrainā un karastāvokļa piemērošanas sekas šajā valstī. Komisijas novērtējums tiek vienlaikus iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

II NODAĻA

Finansēšana un īstenošana

6. pants

Budžets

1. Resursi Ukrainas mehānisma īstenošanai ir pieejami saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 10.b pantu, ievērojot šādu indikatīvu sadalījumu:

a)	75 % neatmaksājama finansiāla atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas III nodaļu, no kuriem vismaz 15 % ir paredzēti Ukrainas vietējo un reģionālo pašvaldību, piemēram, reģionu, pilsētu un vietējo kopienu, atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām ;

b)	16 % izdevumiem saskaņā ar IV nodaļu;

c)	8 % izdevumiem saskaņā ar V nodaļu;

d)	līdz 1 % izdevumiem saskaņā ar šā panta 5. punktu.

2. Finansiālais atbalsts aizdevuma veidā saskaņā ar III nodaļu laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir pieejams par summu līdz 50 000 000 000 EUR.

Aizdevumu izmaksu kopējā summā ņem vērā summas, kas darītas pieejamas saskaņā ar 1. punktu, un 3. punktā minēto summu.

3. Resursu summa, kas darīta pieejama saskaņā ar 1. un 2. punktu, laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam nepārsniedz 50 000 000 000 EUR. Budžeta lēmējinstitūcija katru gadu Savienības budžetā mobilizē summas no Ukrainas rezerves, kas pārsniedz daudzgadu finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus. Ukrainas rezerves nomenklatūru veido papildu budžeta pozīcijas, kas atbilst katram no pīlāriem, ko savā struktūrā paredz šī regula.

4. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta finansēšanai var veikt papildu iemaksas saskaņā ar 7. pantu.

5. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 4. punktā minētos resursus var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Mehānisma īstenošanā, piemēram, sagatavošanas darbībām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas Mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriedēm ar Ukrainas iestādēm, konferencēm, apspriedēm ar ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp iekļaujošām informēšanas darbībām, un korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās patiešām ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumiem saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, korporatīvajiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, un visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai radušies saistībā ar Mehānisma pārvaldību un izmaksām galvenajā mītnē un Savienības delegācijās. Izdevumi var segt arī citu atbalsta aktivitāšu izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un projektu neatkarīgu uzraudzību uz vietas, un izmaksas, kas rodas, konsultācijām piesaistot līdzbiedrus un ekspertus, kuri palīdz novērtēt un īstenot reformas un investīcijas.

7. pants

Papildu finanšu resursi Mehānismam

1. Dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citi avoti var veikt papildu finanšu iemaksas vienā vai vairākos Mehānisma pīlāros, kas minēti 1. panta 2. punktā, un tām nav saistošs 6. panta 1. punktā minētais indikatīvais piešķīrums . Šīs iemaksas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un d) un e) apakšpunktu.

Papildu summas, kas saņemtas kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai citiem Savienības tiesību aktiem, kas saistīti ar Krievijas atbildību par Ukrainai nodarītajiem postījumiem , pievieno 6. pantā minētajiem resursiem. Jo īpaši un ievērojot piemērojamos ierastos starptautisko tiesību noteikumus, visus aktīvus un no tiem gūtos ieņēmumus, kas konfiscēti Krievijas Federācijai vai citām valstīm, vienībām vai indivīdiem, kas tiešā veidā saistīti ar Krievijas agresijas karu, vai jebkādus ieņēmumus, kas iegūti, pārvaldot šos Krievijas Federācijas aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, var saņemt arī kā papildu summas —kā ārējos piešķirtos ieņēmumus — Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē saskaņā ar jebkuru attiecīgu Savienības tiesību aktu, kas jāpieņem nākotnē.

2. Šā panta 1. punktā minētās iemaksas īsteno saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz 6. panta 1. punktā minēto summu.

3. Iemaksas Ukrainas garantijā un IV nodaļā minētajos finanšu instrumentos veic saskaņā ar 28. pantu.

8. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1. Mehānismu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai nu tiešā pārvaldībā, vai netiešā pārvaldībā ar jebkuru no subjektiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2. Savienības finansējumu var sniegt jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, iepirkuma, budžeta atbalsta, finanšu instrumentu, budžeta garantiju, finansējuma apvienošanas darbību un finansiālās palīdzības veidā.

3. Finanšu instrumentus, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības, kas apvieno atbalstu no finanšu instrumentiem vai budžeta garantijas mehānisma ietvaros, īsteno saskaņā ar principiem, kuri noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļā un jo īpaši 208. pantā un 209. panta 1., 2. un 4. punktā. Atkarībā no nepieciešamajām darbības un finansiālajām spējām budžeta garantijas partneris vai pilnvarotais subjekts, kas īsteno finanšu instrumentus, var būt Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, daudzpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vai divpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, attīstības bankas. Kad vien iespējams, finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu Mehānisma ietvaros papildina ar papildu veidu finansiālo atbalstu, ko sniedz vai nu dalībvalstis, vai trešās personas.

9. pants

Pamatnolīgums

1. Komisija noslēdz pamatnolīgumu ar Ukrainu par Mehānisma īstenošanu, nosakot īpašu kārtību Mehānisma līdzekļu pārvaldībai, kontrolei, pārraudzībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, ziņošanai un revīzijai, kā arī lai novērstu, izmeklētu un labotu pārkāpumus, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Pamatnolīgumu papildina ar finansēšanas nolīgumiem saskaņā ar 10. pantu un aizdevuma nolīgumiem saskaņā ar 21. pantu, kuros izklāstīti īpaši noteikumi par Mehānisma finansējuma pārvaldību un īstenošanu. Šo pamatnolīgumu, kā arī visus ar to saistītos dokumentus, vienlaikus un nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un publisko.

2. Izņemot 24. pantā minēto pagaidu finansējumu, finansējumu Ukrainai piešķir tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā pamatnolīgums un piemērojamie finansēšanas un aizdevuma nolīgumi.

3. Pamatnolīgums, finansēšanas nolīgumi un aizdevuma nolīgums, kas noslēgti ar Ukrainu, kopumā, un līgumi un nolīgumi, kas parakstīti ar personu vai subjektiem, kuri saņem Savienības līdzekļus, nodrošina, ka var izpildīt Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktos pienākumus.

4. Pamatnolīgumā jo īpaši paredz sīki izstrādātus noteikumus, proti:

Ukrainas apņemšanos apņēmīgi virzīties uz stabilu tiesisko regulējumu krāpšanas apkarošana, izveidot efektīvākas un lietderīgākas kontroles sistēmas, tostarp atbilstīgus mehānismus un pasākumus, lai efektīvi novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, kā arī stiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, organizēto noziedzību, oligarhiskām struktūrām, nepamatotu piešķirto resursu vai to izmantošanas koncentrēšanos kādā reģionā vai nozarē, publisku līdzekļu piesavināšanos, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citām nelikumīgām darbībām, kas skar no Mehānisma piešķirtos līdzekļus .

b)	darbības, kas saistītas ar Mehānisma ietvaros piešķirtā Savienības finansējuma kontroli, pārraudzību, uzraudzību, izvērtēšanu, ziņošanu un revīziju, kā arī izmeklēšanas, krāpšanas apkarošanas pasākumus un sadarbību;

ba)	uzraudzības komiteju izveidi saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, ievērojot paraugpraksi attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, progresa ziņojumu sagatavošanu, kā arī projektu, pasākumu un darbību uzraudzību un novērtēšanu;

c)	kontroles prasības finansējuma piešķiršanai Ukrainai;

d)	noteikumus par nodokļiem, nodevām un maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 27. panta 9. un 10. punktu;

e)	regulas 34. pantā minētās Revīzijas padomes pienākumu atzīšanu un kārtību Ukrainas sadarbībai ar to;

pienākumu personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar Mehānismu, nekavējoties paziņot Revīzijas padomei, Komisijai, OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO par aizdomām par pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktiem un citām nelikumīgām darbībām, kas skar no Mehānisma piešķirtos līdzekļus, un par turpmākiem pasākumiem saistībā ar tiem .

Komisijas tiesības uzraudzīt Mehānisma ietvaros veiktās aktivitātes, ko visā projekta ciklā veic Ukrainas iestādes, tostarp cita starpā projektu atlases un piešķiršanas procedūras, tajā skaitā publiskā iepirkuma procedūras, vajadzības gadījumā piedalīties tajās novērotāja statusā un sniegt ieteikumus šādu aktivitāšu uzlabošanai un Ukrainas iestāžu apņemšanos darīt visu iespējamo, lai īstenotu šādus Komisijas ieteikumus, un ziņot par šo īstenošanu;

h)	regulas 33. panta 2. punktā minētos pienākumus, tostarp precīzus noteikumus un termiņus attiecībā uz datu vākšanu, ko veic Ukraina, un Komisijas un OLAF piekļuvi datiem;

i)	Ukrainas pienākumu mašīnlasāmā formā un vienotā tīmekļa portālā elektroniski nosūtīt Komisijai 26. pantā minētos datus;

j)	procedūru, lai nodrošinātu, ka aizdevuma atbalsta izmaksas pieprasījumi atbilst pieejamajai aizdevumsa summai, ņemot vērā 6. panta 2. punktu.

10. pants

Finansēšanas nolīgumi

1. Finansēšanas nolīgumus noslēdz par III un V nodaļu , un tajos nosaka izmērāmus kvalitatīvus un kvantitatīvus pasākumus, kas saistīti ar līdzekļu izmaksu saskaņā ar šo regulu . Tajos nosaka Ukrainas atbildību un pienākumus Savienības līdzekļu apgūšanā, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktos pienākumus. Tajos nosaka arī neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksāšanas nosacījumu, tai skaitā saistībā ar 9. pantā minētā Pamatnolīguma īstenošanu, tostarp 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētās iekšējās kontroles sistēmas. Finansēšanas nolīgumos nosaka arī Savienības tiesības un pienākumus. Tos Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta vienlaicīgi.

2. Finansēšanas nolīgumos iekļauj noteikumus attiecībā uz ziņošanu Komisijai par to, kā tiek veiktas aktivitātes, un par to, vai ir izpildīti 15. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

11. pants

Noteikumi par personu un subjektu atbilstību, piegāžu un materiālu izcelsmi un ierobežojumu saskaņā ar Mehānismu

1. Dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz aktivitātēm, kuras finansē saskaņā ar Mehānismu, ir pieejama starptautiskām un reģionālām organizācijām un visām fiziskām personām, kas ir turpmāk minēto valstu valstspiederīgie, un juridiskām personām, kas ir faktiski iedibinātas turpmāk minētajās valstīs:

a)	dalībvalstis, Ukraina, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses un valstis, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/947 I pielikums un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1529 I pielikums;

b)	valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai Ukrainā.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto savstarpējo piekļuvi uz ierobežotu laiku –— vismaz vienu gadu — var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus subjektus no Savienības un no valstīm, kas ir tiesīgas pretendēt uz Mehānisma līdzekļiem.

Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi pēc apspriešanās ar Ukrainu.

3. Visas piegādes un materiāli, ko finansē un iepērk saskaņā ar Mehānismu, ir no jebkuras 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētas valsts, izņemot gadījumus, kad piegādes un materiālus nevar iegūt ar saprātīgiem nosacījumiem nevienā no minētajām valstīm. Turklāt piemēro 7. punkta noteikumus par ierobežojumiem.

4. Šajā pantā paredzētie atbilstības noteikumi neattiecas uz fiziskām personām, kuras nodarbina atbilstīgs līgumslēdzējs vai attiecīgā gadījumā apakšuzņēmējs vai ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību, izņemot gadījumus, kad valstspiederības ierobežojumu pamatā ir 7. punktā paredzētie noteikumi.

5. Darbībām, ko kopīgi līdzfinansē subjekts vai ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem subjektiem, vai darbībām, ko Ukrainas subjekti īsteno saskaņā ar šīs regulas III nodaļu, papildus šajā pantā paredzētajiem noteikumiem piemēro arī minēto subjektu vai Ukrainas atbilstības noteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ierobežojumus, kas paredzēti šā panta 7. punktā un pienācīgi atspoguļoti finansēšanas nolīgumos un līgumu dokumentos, kuri parakstīti ar minētajiem subjektiem.

6. Ja papildu iemaksas tiek veiktas saskaņā ar 7. pantu, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro atbilstības noteikumus nolīgumā ar personu, kas veic papildu iemaksu, ievērojot šā panta 7. punktā paredzētos noteikumus par ierobežojumiem.

7. Šā panta 1. un 3. punktā minētos atbilstības noteikumus un piegāžu un materiālu izcelsmi un 4. punktā minēto fizisko personu valstspiederību var ierobežot attiecībā uz to tiesību subjektu valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai veidu, kuri piedalās iepirkuma procedūrās, kā arī attiecībā uz piegāžu un materiālu ģeogrāfisko izcelsmi, šādos gadījumos:

a)	ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi darbības vai īpašas piešķiršanas procedūras īpašā rakstura un/vai mērķu dēļ un/vai ja šie ierobežojumi ir nepieciešami darbības efektīvai īstenošanai;

ja darbība vai īpašas piešķiršanas procedūras ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, jo īpaši attiecībā uz Savienības, tās dalībvalstu vai Ukrainas stratēģiskajiem aktīviem un interesēm, tostarp digitālās infrastruktūras, komunikācijas un informācijas sistēmu un saistīto piegādes ķēžu integritātes aizsardzību , īpaši tad, ja pastāv risks, ka iepriekš minēto varētu ietekmēt tādu valstu valdības, kas atzītas par sistēmiskām Savienības sāncensēm .

8. Pretendentus un kandidātus no valstīm, kas nav atbilstīgas, var pieņemt kā atbilstīgus steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

12. pants

Pārnesumi, gada maksājumi, saistību apropriācijas, budžeta garantijas pārpalikumi, atmaksājumi un ieņēmumi no finanšu instrumentiem

1. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 4. punkta, neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar Mehānismu automātiski pārnes un tās var attiecīgi piešķirt un izmantot līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

2. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par pārnestām saistību apropriācijām, tostarp attiecīgajām summām , kā to paredz Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 6. punkts.

3. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 15. panta par apropriācijām, kuras dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, jo darbība saskaņā ar Mehānismu pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

4. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas, jebkuri ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus Mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

5. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, jebkurš Ukrainas garantijai izveidoto uzkrājumu pārpalikums veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus Mehānismam vai tā pēctecīgajai programmai Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

6. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 112. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minētajām darbībām nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 114. panta 2. punkta trešo daļu.

13. pants

Ārkārtas finansējums

1. Pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tad, ja būtiskas kara situācijas pasliktināšanās dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta veidiem saskaņā ar šo regulu, Mehānisms var sniegt Ukrainai ārkārtas finansējumu ar mērķi saglabāt tās makrofinansiālo stabilitāti un veicināt 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Šādu ārkārtas finansējumu pārtrauc, tiklīdz nosacījumu izpilde atkal kļūst iespējama.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā, ja Komisija konstatē, ka šādu pienācīgi pamatotu ārkārtas apstākļu dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta veidiem saskaņā ar šo regulu , Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par ārkārtas finansējuma piešķiršanu Ukrainai no Mehānisma līdzekļiem.

3. Uz ārkārtas finansējumu jebkurā gadījumā attiecas 5. pantā minētais priekšnosacījums, un to finansē no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 6. panta 2. punktā minētajiem resursiem.

III NODAĻA

I pīlārs — Ukrainas plāns

14. pants

Ukrainas plāna saistība ar Mehānisma pīlāriem

1. Ukrainas plāns (“Plāns”) nodrošina visaptverošu satvaru 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

2. Ukrainas plāns ir pamats atbalstam, ko sniedz saskaņā ar Mehānisma I pīlāru, kā noteikts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kā minēts šajā nodaļā. To izmanto arī kā atsauci atbalstam, kas jāsniedz saskaņā ar IV un V nodaļā minētā Mehānisma II un III pīlāru.

15. pants

Ukrainas plānā paredzētā finansējuma principi

1. Ukrainas plānā izklāsta Ukrainas reformu un investīciju programmu, kas integrēta ekonomikas un fiskālās politikas satvarā un kuras mērķis ir sasniegt 3. pantā minētos vispārējos un konkrētos mērķus. Plānā ietver pasākumus reformu un publisko investīciju īstenošanai, izmantojot visaptverošu un saskaņotu pasākumu kopumu, kas var ietvert arī publiskas shēmas, kuru mērķis ir stimulēt privātās investīcijas. Ukrainas plānā norāda finansiālā atbalsta summu, kas palīdzēs atbalstīt makrofinansiālo stabilitāti, kā definēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī finansiālā atbalsta summu, kas palīdzēs atbalstīt reformas un investīcijas, kā definēts citos 3. panta punktos.

2. Ja ir apmierinoši izpildīti no plāna izrietošie nosacījumi, Mehānisms nodrošina finansējumu saskaņā ar šo nodaļu izmērāmu kvalitatīvu vai kvantitatīvu pasākumu posmu veidā , par ko panākta vienošanās finansēšanas nolīgumā . Šādi nosacījumi atspoguļo dažādos Mehānisma mērķus, kā noteikts 3. pantā, un vispārējos principus, kas izklāstīti 4. pantā, un ietver nosacījumus, kas saistīti ar pamatprasībām, piemēram, ekonomikas un finanšu stabilitātes uzturēšanu, budžeta pārraudzību un publisko finanšu pārvaldību, un nosacījumus, kas saistīti ar plānā izklāstīto reformu un investīciju īstenošanu.

3. Šajā pantā minētie nosacījumi attiecas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētajām summām un attiecīgajām iemaksām saskaņā ar minētā panta 4. punktu.

4. Pasākumi, kas sākti no 2023. gada 1. janvāra, ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

5. Ukrainas plāns sniedz pienesumu visām prioritātēm vai ievērojamai to daļai , kas noteiktas saistībā ar Ukrainas pievienošanos, kā izklāstīts Komisijas atzinumā un analītiskajā ziņojumā, kā arī asociācijas nolīgumā, tostarp padziļinātajā un visaptverošajā brīvās tirdzniecības nolīgumā , un tas atbilst minētajām prioritātēm . Tas atbilst arī Ukrainas nacionāli noteiktajam devumam saskaņā ar Parīzes nolīgumu un, ja pieejams, nacionālajam enerģētikas un klimata plānam un veicina to izpildi .

▌.

16. pants

Ukrainas plāna saturs

1. Lai varētu saņemt atbalstu no Mehānisma, Ukraina iesniedz Komisijai Ukrainas plānu.

2. Ukrainas plānā jo īpaši izklāsta šādus pienācīgi argumentētus un pamatotus elementus:

vai pasākumi veido vajadzībās balstītu, saskaņotu, visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, tostarp strukturālajām reformām un pasākumiem konverģences veicināšanai ar Savienību, kā arī 15. panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildi , lai Ukrainas plāns kopumā palielinātu Ukrainas ekonomikas izaugsmes tempu, samazinātu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību un nodrošinātu reālu Ukrainas progresu virzībā uz Savienības sociālajiem, ekonomiskajiem un vides standartiem ;

aa)

vai Ukrainas plāns palīdz efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kas konstatētas Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, vai problēmas, kas konstatētas citos attiecīgos dokumentos, kurus Komisija ir oficiāli pieņēmusi saistībā ar Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā;

b)	skaidrojums par to, kā Plāns un tā pasākumi atbilst 4. pantā minētajiem vispārējiem principiem, kā arī 15. pantā minētajām prasībām , plāniem un programmām;

c)	▌indikatīvs laika grafiks un paredzētie kvalitatīvie un kvantitatīvie pasākumu posmi, kas jāīsteno līdz 2027. gada 31. decembrim;

ca)	izmērāmi un sasniedzami atskaites punkti un mērķrādītāji, indikatīvs ex ante izmaksu aprēķins, kā arī skaidrojums par to, kā šie pasākumi atbilst 15. panta, īpaši tā 3. punkta, prasībām;

d)	Ukrainas plāna efektīvas uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas kārtību, tostarp ierosinātie izmērāmie kvalitatīvie un kvantitatīvie pasākumu posmi un saistītie rādītāji, kā arī ierosinātā Augstākās Radas un 17.a pantā minēto uzraudzības komiteju visaptveroša un savlaicīga iesaiste;

skaidrojums par to, kā plāns atbilst atveseļošanas, atjaunošanas , rekonstrukcijas un modernizācijas vajadzībām, kas Ukrainas reģionos un pašvaldībās izriet no Krievijas izraisītā agresijas kara , un tādējādi veicina iekļaujošu to ekonomisko, sociālo, vides un teritoriālo attīstību, atbalsta decentralizācijas reformu visā Ukrainā un konverģenci ar Savienības standartiem; šajā skaidrojumā ņem vērā pilnvaras, uzdevumus un pienākumus, kas piešķirti dažādiem pārvaldes līmeņiem; skaidrojums par metodoloģiju un procesiem, ko izmanto projektu atlasē un īstenošanā, un mehānismiem, lai vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistītu lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu rekonstrukcijas procesā vietējā līmenī un demokrātiskās kontroles procesā, jo īpaši attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un līdzekļiem ; metodika, kas izmantota saistīto izdevumu izsekošanai; un skaidrojums par to, kā plāns nodrošina, ka šādu vietējo un reģionālo pašvaldību izvēlētie un īstenotie atjaunošanas projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu; šajā skaidrojumā ir arī jāatspoguļo tīklošanās un partnerības starp pilsētām, kā arī vienādranga sadarbība un programmas, kas iestrādātas partnerībās starp Savienības un Ukrainas pilsētām un reģioniem;

lai sagatavotu un, ja tas ir pieejams, īstenotu Ukrainas plānu — kopsavilkumu par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Augstāko Radu un vietējām un reģionālajām pārstāvības iestādēm un pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots Ukrainas plānā;

skaidrojums par to, cik lielā mērā ar Ukrainas plānā noteiktajiem pasākumiem paredzēts veicināt:

—	klimata, bioloģiskās daudzveidības un vides mērķu izpildi, jo īpaši nodrošinot konverģenci ar Savienības klimata un vides standartiem, kā arī attiecīgajām likumdošanas iniciatīvām un reformām un to, kā pēc iespējas tiks nodrošināta principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošana;

—	tiesiskumu;

—	sociālo mērķu izpildi, tostarp neaizsargātu grupu, piemēram, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku, iekļaušana un bērnu interešu ievērošana;

—	dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgas iespējas sievietēm un meitenēm , tostarp sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzība un veicināšana saskaņā ar ES rīcības plāniem par dzimumu līdztiesību un attiecīgajiem Padomes secinājumiem un starptautiskajām konvencijām;

detalizēts skaidrojums par Ukrainas sistēmu un plānotajiem pasākumiem , kuru mērķis ir efektīvi novērst, atklāt un labot pārkāpumus, krāpšanu, korupciju, augsta līmeņa korupciju, un interešu konfliktus, kā arī efektīvi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas skar saskaņā ar Mehānismu piešķirtos līdzekļus, un saukt pie atbildības par tiem , un par kārtību, kuras mērķis ir izvairīties no dubulta finansējuma no Mehānisma un citām Savienības programmām vai līdzekļu devēju līdzekļiem , kā arī nodrošināt ātru tiesu iestāžu sadarbību ar Savienības un tās dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

ha)	skaidrojums par to, kā Ukraina nodrošina pienācīgu ES finanšu interešu aizsardzības līmeni, piemērojot standartus, kas salīdzināmi ar tiem, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046) un citos saistītajos Savienības tiesību aktos;

i)	cita būtiska informācija.

3. Ukrainas plāns ir balstīts uz rezultātiem un iekļauj izmērāmus rādītājus, piemēram, attiecīgā gadījumā galvenos snieguma rādītājus, kuri ir paredzēti, lai novērtētu virzību uz 3. pantā minēto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

17. pants

Ukrainas plāna sagatavošana un iesniegšana

1. Ukrainas plānu sagatavo Ukrainas valdība, un to apstiprina Augstākā Rada, kam dod pietiekami daudz laika likumprojekta novērtēšanai . Ukraina cenšas plānu iesniegt Komisijai trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ukraina var iesniegt Komisijai Plāna projektu. Plāna projektu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Sagatavojot Plānu saskaņā ar 16. pantu, Ukraina īpaši ņem vērā attiecīgās Augstākās Radas rezolūcijas un situāciju Ukrainas reģionālajās, vietējās un pilsētu teritorijās, ņemot vērā to konkrētās vajadzības pēc atveseļošanas un atjaunošanas, reformām, modernizācijas un decentralizācijas.

3. Ukrainas plāna sagatavošanu un īstenošanu veic, apspriežoties ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm, tostarp attiecīgajām ministrijām, pilsonisko sabiedrību un ekspertu kopienu saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Saskaņā ar ES partnerības principu un Eiropas Rīcības kodeksu Ukraina un Komisija nodrošina, ka notiek pienācīga apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tās tiek pienācīgi iesaistītas procesā un tām ir savlaicīga piekļuve attiecīgajai informācijai, lai tās varētu jēgpilni piedalīties Ukrainas plāna izstrādē un īstenošanā.

17.a pants

Augstākās Radas iesaiste un uzraudzības komiteju pienākumi Ukrainas plāna īstenošanā un novērtēšanā

1. Pēc Ukrainas plāna iesniegšanas Ukrainas valdība visaptveroši un savlaicīgi regulāri sniedz Augstākajai Radai un sabiedrībai kopsavilkumus ar visu attiecīgo informāciju par Ukrainas plāna īstenošanu, jo īpaši saistībā ar 20. pantā minētajiem Ukrainas plāna grozījumiem. Ukrainas valdība reizi ceturksnī sniedz ziņojumus Augstākās Radas plenārsēdēs.

2. Ukrainas valdība saskaņā ar ES partnerības principu un Eiropas rīcības kodeksu izveido uzraudzības komitejas, kurās iesaistīts plašs ieinteresēto personu loks, tostarp nevalstiskās organizācijas, ko atbalsta īpašs pamatnolīgums par sadarbību ar minētajām nevalstiskajām organizācijām. Uzraudzības komitejas tiek regulāri informētas par Ukrainas plāna īstenošanas gaitu un tā pasākumu novērtējumu. Tās šajā nolūkā sniedz visaptverošu, savlaicīgu un būtisku informāciju, un tām dod pienācīgu laiku šādas informācijas apstrādei. Uzraudzības komiteju atzinumus nosūta Komisijai, kurai tie nekavējoties jādara pieejami Eiropas Parlamentam un Eiropadomei.

3. Pēc labi pamatota uzraudzības komiteju pieprasījuma Ukrainas valdība vai attiecīgā gadījumā Komisija pieprasa viena vai vairāku Ukrainas plāna pasākumu revīziju vai ārēju izvērtēšanu, ko finansē no līdzekļiem, kuri pieejami saskaņā ar 6. panta 1. punktu d) apakšpunktu.

18. pants

Komisijas sniegtais Ukrainas plāna novērtējums

1. Komisija bez liekas kavēšanās novērtē Ukrainas plāna vai attiecīgā gadījumā 20. pantā minētā plāna grozījuma atbilstību, vispusību un piemērotību un attiecīgā gadījumā var pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 19. pantu. Veicot minēto novērtējumu, Komisija cieši sadarbojas ar Ukrainu un var sniegt apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju.

2. Veicot Ukrainas plāna novērtējumu un nosakot Ukrainai piešķiramo summu, Komisija ņem vērā attiecīgo pieejamo analītisko informāciju par Ukrainu, Ukrainas sniegto pamatojumu un elementus saskaņā ar 16. panta 2. punktu, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju, jo īpaši 15. panta 5. punktā uzskaitīto informāciju.

3. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

vai Plāns paredz vajadzībās balstītu , saskaņotu, visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, tostarp strukturālajām reformām un pasākumiem tiesiskuma un konverģences veicināšanai ar Savienību, kā arī 15. panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildi, lai Plāns kopumā sekmētu ilgtspējīgu Ukrainas ekonomikas izaugsmi , samazinātu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību un nodrošinātu reālu Ukrainas progresu virzībā uz Savienības sociālajiem, ekonomiskajiem un vides standartiem ;

aa)

ab)	vai Ukrainas plāns un tā pasākumi atbilst 4. pantā minētajiem vispārējiem principiem, kā arī 15. pantā minētajām prasībām;

vai Ukrainas plāns atbilst tādām atveseļošanas, atjaunošanas, rekonstrukcijas un modernizācijas vajadzībām Ukrainas reģionos un pašvaldībās, kas izriet no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu , un tādējādi veicina to ekonomisko, sociālo, vides un teritoriālo attīstību, atbalsta decentralizācijas reformu visā Ukrainā un konverģenci ar Savienības standartiem; vai projektu atlasē un īstenošanā izmantotā metodika un procesi, kā arī mehānismi vietējo un reģionālo iestāžu, īpaši pašvaldību , kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā par atbalsta izmantošanu rekonstrukcijas procesā vietējā līmenī un demokrātiskās kontroles procesā, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un līdzekļiem, ir atbilstoši ; vai metodika, kas izmantota to atjaunošanas projektu saistīto izdevumu izsekošanai, kurus šādas vietējās un reģionālās iestādes ir izvēlējušās un īstenojušas, ir piemērota un vai šādi projekti veido pietiekami būtisku atbalsta daļu;

ba)

vai ir sagaidāms, ka Ukrainas plānā paredzētie pasākumi veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, vides aizsardzību, zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdzēs risināt no šiem izaicinājumiem izrietošās problēmas, un vai tie veido vismaz 20 % no Plāna kopējā piešķīruma, pamatojoties uz šīs regulas pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekošanas metodiku;

bb)

vai Ukrainas plāns nodrošina, ka tajā iekļautie pasākumi ir saderīgi ar principiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” un “nevienu neatstāt novārtā” un ka neviens no Plānā iekļautajiem pasākumiem nav nesaderīgs ar Ukrainas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ja tāds būs pieņemts, un ar Ukrainas nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu un neveicina investīcijas fosilajā kurināmajā;

bc)	vai Ukrainas plāns sekmēs dzimumu līdztiesību un pavērs pilnvērtīgas iespējas sievietēm un meitenēm, vai ar to centīsies aizsargāt un veicināt sieviešu un meiteņu tiesības saskaņā ar ES rīcības plāniem par dzimumu līdztiesību un attiecīgajiem Padomes secinājumiem un starptautiskajām konvencijām;

vai ir sagaidāms, ka Ukrainas ierosinātie pasākumi nodrošinās efektīvu Ukrainas plāna un jebkādu tā papildinājumu efektīvu uzraudzību un īstenošanu, kā arī ziņošanu par tiem , īpaši 17.a pantā minētās Augstākās Radas un uzraudzības komiteju visaptverošu un savlaicīgu iesaisti, tostarp vai tie ietvers paredzēto grafiku, izmērāmus kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus un saistītos rādītājus, u n vai tie nodrošinās Savienības finanšu interešu aizsardzību ;

vai var sagaidīt, ka Ukrainas ierosinātie pasākumi efektīvi novērsīs, atklās un izbeigs pārkāpumus, krāpšanu, korupciju, oligarhiskas struktūras un interešu konfliktus, kā arī, vai tiks efektīvi izmeklēti un sodīti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar Mehānisma līdzekļiem un vai tiks nodrošināts, ka tiek novērsta dubulta finansēšana no Mehānisma un citām Savienības programmām, kā arī citiem līdzekļu devējiem;

da)

vai Ukrainas plāns efektīvi atspoguļo ieguldījumu, kas gūts apspriešanās ar ieinteresētajām personām procesā, kurš saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Augstāko Radu, vietējām un reģionālajām pārstāvības struktūrām un iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

4. Saistībā ar Ukrainas iesniegtā Ukrainas plāna novērtēšanu Komisijai var palīdzēt eksperti.

19. pants

Deleģētais akts par papildu noteikumiem

1. Ja Ukrainas iesniegtais Ukrainas plāns vai attiecīgā gadījumā ▌saskaņā ar 20. panta 1. vai 2. punktu iesniegtais grozījums ir novērtēts pozitīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem, kuros izklāstīti šā panta 2. un 3. punktā minētie jautājumi .

2. Deleģētajā aktā attiecībā uz to daļu, ko finansē no Mehānisma, nosaka Ukrainai īstenojamās reformas un investīcijas, nosacījumus, kas izriet no plāna, kā aprakstīts 15. panta 2. punktā, tostarp indikatīvo laika grafiku, mērķrādītājus un mērķus, no kuriem atkarīga to summu piešķiršana , kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, un attiecīgās iemaksas saskaņā ar minētā panta 4. punktu.

3. Šā panta 2. punktā minētajā deleģētajā aktā arī nosaka:

indikatīvo neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevuma atbalsta indikatīvo summu, kas izmaksājama pa daļām, strukturējot to saskaņā ar 15. panta 2. punktu, tiklīdz Ukraina ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas noteikti saistībā ar Ukrainas plāna īstenošanu;

b)	neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevuma atbalsta summu, kas izmaksājama priekšfinansējuma veidā saskaņā ar 23. pantu, un šī atbalsta mērķi ;

c)	termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2027. gada 31. decembrī un līdz kuram jābūt īstenotiem kā investīciju projektu, tā arī reformu nobeiguma kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pasākumu posmiem;

d)	Ukrainas plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, j o īpaši Augstākās Radas un 17.a pantā minēto uzraudzības komiteju iesaisti, kā arī attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 33. panta prasības;

e)	rādītājus, ar kuriem novērtē progresu saistībā ar 3. pantā minēto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu;

f)	kārtību, kādā jāsniedz Komisijai pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatojošajiem datiem.

3.a Ja Komisijas novērtējums par Ukrainas plānu ir negatīvs, tā divu mēnešu laikā pēc Ukrainas priekšlikuma iesniegšanas sagatavo pienācīgi pamatotu novērtējumu. Komisija pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma ierodas uz kompetento komiteju sanāksmēm, lai paskaidrotu, kādēļ Ukrainas plāns ir novērtēts negatīvi. Attiecīgo un būtisko informāciju Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaicīgi un ar vienādiem noteikumiem vismaz piecas darbdienas pirms sanāksmes.

20. pants

Grozījumi Ukrainas plānā

1. Ukrainas valdība pēc apspriešanās ar Augstāko Radu un 17.a pantā minētajām uzraudzības komitejām var ierosināt grozījumus Ukrainas plānā. Šādā gadījumā Ukraina var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu iesniegt priekšlikumu grozīt visu 19. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu vai tā daļu.

2. Pēc tam, kad par to informēti Eiropas Parlaments un Padome , Komisija, vienojoties ar Ukrainu, var grozīt 19. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu , lai ņemtu vērā pieejamās summas izmaiņas, jo īpaši sakarā ar dalībvalstu veiktajām papildu iemaksām vai papildu iemaksām no citiem avotiem, kā minēts 6. panta 4. punktā.

3. Ja Komisija uzskata, ka Ukrainas norādītie iemesli pamato grozījuma izdarīšanu Ukrainas plānā, Komisija novērtē grozīto Ukrainas plānu saskaņā ar 18. pantu un iesniedz priekšlikumu grozīt 19. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu.

20.a pants

Ukrainas sasniegto sociālo, ekonomisko un vides rezultātu pārskats

1. Komisija izveido Ukrainas plāna rezultātu pārskatu (“rezultātu pārskats”), kurā atspoguļo Plāna īstenošanas progresu attiecībā uz katru no 3. pantā minētajiem mērķiem, kā arī sociālo, ekonomisko un vides situāciju Ukrainā un progresu virzībā uz Savienības standartiem.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātus rezultātu pārskata elementus, lai uzrādītu Ukrainas plāna īstenošanas progresu, kā minēts 1. punktā, sociālo, ekonomisko un vides situāciju Ukrainā un progresu virzībā uz Savienības standartiem.

3. Rezultātu pārskatu ievieš līdz 2024. gada jūlijam, un Komisija to atjaunina divas reizes gadā. Rezultātu pārskatu dara publiski pieejamu tiešsaistē.

21. pants

Aizdevuma līgums, aizņēmumu un aizdevumu operācijas

1. Lai finansētu atbalstu saskaņā ar Mehānismu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar 220.a pantu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

2. Pēc 19. panta 1. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar Ukrainu par 6. panta 2. punktā minēto summu. Aizdevuma līgumā nosaka pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus atbalsta saņemšanai no Mehānisma aizdevumu veidā, tostarp saistībā ar 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām iekšējās kontroles sistēmām. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 35 gadi. Papildus elementiem, kas noteikti 220. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 , aizdevuma nolīgumā ietver priekšfinansējuma summu un noteikumus par priekšfinansējuma noskaidrošanu. Komisijas vienlaikus un bez kavēšanās iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šādus elementus:

a)	aizdevuma summa, izteikta EUR;

b)	vidējais termiņš;

c)	cenu noteikšanas formula un aizdevuma pieejamības periods;

d)	maksimālais maksājumu skaits, kā arī skaidrs unprecīzs atmaksāšanas grafiks.

3. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, finansiālo palīdzību, ko Ukrainai sniedz aizdevumu veidā no Mehānisma, neatbalsta ar Ārējās darbības garantiju.

4. Aizdevumu uzkrājumus saskaņā ar šo regulu neveido, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likmi, kas izteikta procentos no šīs regulas 6. panta 2. punktā minētās summas, nenosaka.

4.a Aizdevuma līgumu vienlaikus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī Augstākajai Radai.

22. pants

Aizņēmumu izmaksu subsīdija

1. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punkta un, ja ir pieejami līdzekļi, no Mehānisma līdzekļiem var segt finansēšanas izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas, kas saistītas ar aizņemšanos un aizdevumiem (“aizņēmumu izmaksu subsīdija”), izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim aizņēmumu izmaksu subsīdiju sedz saskaņā ar V nodaļu. No Mehānisma līdzekļiem var segt arī procentu maksājumus par subsīdijām, kas laikam no 2024. līdz 2027. gadam piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2463, Lēmumu (ES) 2022/1628, Lēmumu (ES) 2022/1201 un Lēmumu (ES) 2022/313.

2. Ukraina katru gadu var pieprasīt 1. punktā minēto aizņēmumu izmaksu subsīdiju. Komisija var piešķirt aizņēmumu izmaksu subsīdiju par summu, kas nepārsniedz gada budžetā pieejamo apropriāciju limitus.

23. pants

Priekšfinansējums

1. Ukraina kopā ar Ukrainas plāna iesniegšanu var pieprasīt priekšfinansējuma maksājumu līdz 7 % apmērā no neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma, kas jāsniedz saskaņā ar III nodaļu.

2. Attiecībā uz neatmaksājamo finansiālo atbalstu Komisija var veikt priekšfinansējuma maksājumu pēc 19. pantā minētā plāna pieņemšanas un 10. pantā minētā finansēšanas nolīguma stāšanās spēkā ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un ir izpildīts 5. pantā minētais priekšnosacījums.

3. Attiecībā uz aizdevuma atbalstu Komisija var veikt priekšfinansējuma maksājumu pēc 19. pantā minētā plāna apstiprināšanas un 21. pantā minētā aizdevuma līguma stāšanās spēkā. Maksājumus veic ar nosacījumu, ka kapitāla tirgos ir pieejams finansējums saskaņā ar 21. panta 1. punktu un ka ir izpildīts 5. pantā noteiktais priekšnosacījums.

4. Komisija lemj par termiņu priekšfinansējumam, ko var izmaksāt vienā vai vairākās daļās.

24. pants

Ārkārtas pagaidu finansējums

1. Neskarot 23. pantu, ja līdz 2023. gada 31. decembrim 9. pantā minētais Pamatnolīgums netiek parakstīts vai III nodaļā minētais Ukrainas plāns netiek pieņemts, Komisija var nolemt sniegt ierobežotu ārkārtas atbalstu Ukrainai uz laiku līdz trim mēnešiem vai nu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, vai 2024. gada 1. janvārī, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, ar nosacījumu, ka saistībā ar Ukrainas plāna sagatavošanu ir gūts apmierinošs progress attiecībā uz valsts makrofinansiālās stabilitātes atbalstīšanu, ievērojot nosacījumus, kas jāsaskaņo saprašanās memorandā starp Komisiju un Ukrainu, ievērojot 5. pantā minēto priekšnosacījumu, nodrošinot atbilstību 6. pantam un ņemot vērā pieejamo finansējumu.

2. Šāda atbalsta summa nepārsniedz 1 500 000 000 EUR katru mēnesi. Komisija noslēdz finansēšanas vai aizdevuma nolīgumu ar Ukrainu, kurš attiecīgā gadījumā atbilst attiecīgi 10. un 21. pantam.

25. pants

Noteikumi par neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumu maksājumiem, ieturēšanu un samazināšanu

1. Neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma maksājumus Ukrainai atbilstīgi šim pantam veic saskaņā ar gadskārtējo budžeta procedūru un atkarībā no pieejamā finansējuma. Maksājumi tiek veikti pa daļām: daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2. Katru ceturksni Ukraina var iesniegt pienācīgi pamatotu neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma maksājuma pieprasījumu, un Komisija izmaksā attiecīgo neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevumu, pamatojoties uz 3. punktā aprakstīto novērtējumu. Šo pieprasījumu nodod attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai, kā arī attiecīgajai Padomes konfigurācijai.

3. Komisija bez liekas kavēšanās novērtē, vai Ukraina ir apmierinoši izpildījusi kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas izklāstīti 19. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā . Kvalitatīvu un kvantitatīvu pasākumu posmu apmierinoša izpilde nozīmē, ka pasākumus, kas saistīti ar soļiem, kuru izpilde Ukrainā ir apmierinoša, Ukraina nav atcēlusi. Komisijai var palīdzēt eksperti.

4. Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi, tā bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu, ar ko atļauj izmaksāt neatmaksājamā finansiālā atbalsta daļu un šādiem posmiem atbilstošo aizdevuma daļu. Komisijas novērtējums tiek vienlaikus iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Ja Komisija sniedz negatīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu izpildi saskaņā ar indikatīvo grafiku, neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksājumu un šādiem posmiem atbilstošā aizdevuma maksājumu ietur. Ieturēto maksājumu izmaksā tikai tad, kad Ukraina saistībā ar nākamā maksājuma pieprasījuma ir pienācīgi pamatojusi, ka tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi. Komisija publicē metodiku vadlīniju veidā, kā rīkoties, kad pasākumu posmi izpildīti daļēji. Komisijas novērtējums tiek vienlaikus iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Ja Komisija secina, ka Ukraina nav veikusi vajadzīgos pasākumus divpadsmit mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā sākotnējā negatīvā novērtējuma, Komisija neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma summu proporcionāli samazina līdz daļai, kas atbilst attiecīgajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pasākumu posmiem. Ukraina var iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu laikā pēc Komisijas secinājumu paziņošanas.

7. Komisija var samazināt neatmaksājamā finansiālā atbalsta summu, tostarp ar ieskaitu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 102. pantu vai ar aizdevumu, kas jāizmaksā Ukrainai, kā minēts 4. pantā, ja tiek konstatēti gadījumi vai radušās nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktiem, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kuros Ukraina nav veikusi korektīvus pasākumus, vai gadījumos, kad ir noticis no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums, tostarp balstoties uz 34. pantā minētās revīzijas padomes ziņojumiem vai uz OLAF sniegto informāciju. Informāciju par šādiem lēmumiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

8. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņš, kas minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sākas dienā, kad saskaņā ar šā panta 4. punktu paziņots lēmums, ar ko atļauj veikt izmaksu Ukrainai.

9. Maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu un šīs regulas 23. pantu, nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 5. punktu.

26. pants

Pārredzamība attiecībā uz personām un gala saņēmējiem, kas saņem finansējumu plāna īstenošanai

1. Ukraina publicē atjauninātus datus par personām, vienībām un gala saņēmējiem , kas saņem finansējuma summas, kuras 4 gadu periodā pārsniedz 100 000 EUR , lai īstenotu reformas un investīcijas, kas norādītas šajā nodaļā minētajā Ukrainas plānā. Piemēro Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 ietvertos noteikumus.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajām personām, vienībām un galīgajiem saņēmējiem tīmekļa vietnē mašīnlasāmā formātā, sarindojot saņemto līdzekļu lieluma secībā un pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, publicē šādu informāciju:

a)	juridiskas personas gadījumā – saņēmēja pilns juridiskais nosaukums un PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja pieejams, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī , kā arī saņēmēja patiesais īpašnieks, kura izpaušana saņēmējam ir obligāta ;

b)	fiziskas personas gadījumā – saņēmēja vārds, uzvārds(-i) un dzīvesvieta ;

c)	katra saņēmēja saņemto līdzekļu summa, kā arī reformas un investīcijas saskaņā ar Ukrainas plānu, ko šī summa palīdz īstenot.

3. Izņēmuma kārtā un ja Ukrainas valdība to pienācīgi pamato , 2. punktā minēto informāciju nedrīkst publicēt gadījumos, kad informācijas izpaušana var nepamatoti apdraudēt attiecīgo personu vai vienību tiesības un brīvības. Šādu informāciju nodod Eiropas Komisijai un Revīzijas padomei, kas var atcelt lēmumu nepublicēt šādu informāciju.

4. Ukraina vismaz reizi gadā Komisijai elektroniski un mašīnlasāmā formātā nosūta datus par 1. punktā minētajām personām un vienībām mašīnlasāmā formātā , kas jānosaka 9. panta 4. punkta i) apakšpunktā minētajā Pamatnolīgumā.

Komisija ciešā sadarbībā ar Ukrainas iestādēm sagatavo tādu uzņēmumu reģistru, kas atrodas oligarhu ietekmē un varētu kavēt brīvu un godīgu konkurenci tirgū. Šajā reģistrā iekļautās vienības nav tiesīgas saņemt līdzekļus no Mehānisma, ja ir izpildīti nepieciešamie noteikumi par juridisko aizsardzību. Reģistrs tiek sagatavots līdz ... [seši mēneši pēc regulas stāšanās spēkā] un atjaunināts katru ceturksni.

IV NODAĻA

II pīlārs — Ukrainai paredzēto investīciju satvars

27. pants

Darbības joma un struktūra

1. Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru Komisija sniedz Savienības atbalstu Ukrainai budžeta garantijas, finanšu instrumentu vai finansējuma apvienošanas darbību veidā.

2. Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanā Komisiju atbalsta darbības padome. Komisija ierosina darbības padomes reglamentu.

3. Ukrainai paredzēto investīciju satvara darbības padomē ir Komisijas, katras dalībvalsts, Eiropas Parlamenta un Ukrainas valdības un Augstākās Radas pārstāvji. Partneriem, kas īsteno Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, var piešķirt novērotāja statusu. Darbības padomi vada Komisija.

4. Darbības padome sniedz Komisijai padomus par atbalsta veidu izvēli, ieviešamo finanšu produktu izstrādi un par nozarēm, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu. Tā formulē atzinumus par Savienības atbalsta izmantošanu ar Ukrainas garantiju, finanšu instrumentu un finansējuma apvienošanas darbību starpniecību.

5. Komisija nodrošina, ka Savienības atbalsts, ko sniedz saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, atbilst Ukrainas plānam un veicina tā īstenošanu, kā arī papildina Savienības atbalstu Ukrainai, par ko panākta vienošanās saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem , ņemot vērā korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu un atbildīgu uzņēmējdarbību, tostarp jo īpaši to, kā tiek ievērotas vadlīnijas un principi, par ko panākta starptautiska vienošanās, un konvencijas, kas attiecas uz investīcijām .

5.a Vismaz 35 % no garantijām, kas sniegtas saskaņā ar II pīlāru, izmanto, lai sniegtu atbalstu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā, kā arī jaunuzņēmumiem, tostarp izmantojot finanšu instrumentus, kuru mērķis ir samazināt risku, kas saistīts ar vietējo Ukrainas banku aizdevumu operācijām.

5.b II pīlāra vajadzībām Komisija ar darbības padomes atbalstu izstrādā metodiku un procesus ikgadējai ziņošanai par investīciju atbalstu, iekļaujot vismaz šādus elementus:

dotāciju un aizdevumu sadalījums pa:

i)	gala saņēmēju lielumiem;

ii)	reģioniem, kur atrodas gala saņēmēju galvenās mītnes;

iii)

nozarēm;

b)	finanšu instrumenta izmantojums MVU atbalstam;

c)	investīciju atbalsta procentuālā daļa ar augstu vērtības samazināšanās iespējamību;

d)	II pīlāra galveno panākumu un problēmu kvalitatīvā analīze.

▌.

7. Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru sniegtais atbalsts jo īpaši kalpo III nodaļā minētā Ukrainas plāna īstenošanai, vienlaikus papildinot šajā regulā noteiktos finansējuma avotus.

8. Komisija katru gadu ziņo par atbalsta īstenošanu saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 41. panta 4. un 5. punktu. Šajā nolūkā katrs Ukrainas garantijas partneris un katra pilnvarotā vienība, kas īsteno finanšu instrumentus, katru gadu sniedz informāciju, kas Komisijai ir vajadzīga ziņošanas pienākumu izpildei.

28. pants

Papildu iemaksas Ukrainas garantijā un finanšu instrumentos

1. Dalībvalstis, trešās valstis un trešās personas var veikt iemaksas Ukrainas garantijā un finanšu instrumentos, kas izveidoti saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru. Iemaksas Ukrainas garantijā tiek veiktas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 218. panta 2. punktu.

2. Iemaksas Ukrainas garantijā palielina Ukrainas garantijas summu, neradot Savienībai papildu iespējamās saistības.

3. Attiecībā uz visām 1. punktā minētajām iemaksām Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs noslēdz iemaksu nolīgumu. Tajā jo īpaši ietver noteikumus par maksāšanas nosacījumiem. Komisija nekavējoties un vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajām iemaksām.

29. pants

Ukrainas garantijas un finanšu instrumentu īstenošana

1. Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, īsteno netiešā pārvaldībā atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktam.

2. Atbalsttiesīgie partneri Ukrainas garantijas nolūkā un atbalsttiesīgie pilnvarotie subjekti finanšu instrumentu nolūkā ir tie, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu. Turklāt, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Ukrainas garantijas nolūkā atbalsttiesīgas ir struktūras, ko reglamentē tās dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kura ir veikusi iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, un kas nodrošina pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām un darbības spējām. Priekšroku dod tām struktūrām, kuras atklāj informāciju, kas saistīta ar vides, sociālajiem, nodokļu un korporatīvās pārvaldības kritērijiem. Šajā nolūkā Komisija izveido tīmekļa portālu ar atbilstošiem un lietotājdraudzīgiem norādījumiem par informācijas atklāšanu, ietverot šādas izpaušanas piemērus.

3. Komisija ar iekļaujošas pieejas palīdzību nodrošina, ka atbalsttiesīgie partneri un — attiecīgā gadījumā — atbalsttiesīgie pilnvarotie subjekti izmanto pieejamos resursus efektīvi, lietderīgi, atbilstoši vajadzībām un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību un pienācīgi ņemot vērā to spējas, pievienoto vērtību, pieredzi un riska uzņemšanās spēju.

3.a Komisija prasa, lai visi atbalsttiesīgie partneri un visi atbilstīgie pilnvarotie subjekti darītu visu iespējamo, lai izvairītos no koruptīvas prakses, favorītisma vai nepamatotas resursu piešķiršanas vai izmantošanas koncentrēšanās kādā reģionālā vai nozarē, ziņotu par to un pretotos šādai praksei, un attiecīgā gadījumā pieprasa īpašus ziņojumus un revīzijas par šiem aspektiem.

4. Komisija nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem atbalsttiesīgajiem partneriem un visiem atbalsttiesīgajiem pilnvarotajiem subjektiem, kā arī nodrošina, ka visā Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanas laikposmā netiek pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt no atbalsttiesīgajiem partneriem Ukrainas garantijas nolūkā vai no atbalsttiesīgajiem pilnvarotajiem subjektiem finanšu instrumentu nolūkā visu attiecīgo informāciju par viņu operācijām, kas nesaņem ES atbalstu.

30. pants

Ukrainas garantija

1. Izveido Ukrainas garantiju 8 914 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās, lai garantētu operācijas, ar kurām atbalsta Mehānisma mērķus. Ukrainas garantija ir neatkarīga un autonoma no Ārējās darbības garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/947, un to piešķir kā neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 1. punktu.

1.a Ukrainas garantija atbalsta finansēšanas un investīciju darbības, kas atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Ukrainas garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem operāciju veidiem saskaņā ar 27. panta noteikumiem :

a)	aizdevumi, tostarp aizdevumi vietējā valūtā;

b)	garantijas;

c)	pretgarantijas;

d)	kapitāla tirgus instrumenti;

e)	jebkurš cits finansējuma vai kredīta uzlabošanas, apdrošināšanas un pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzdalības veids.

3. Komisija Savienības vārdā līdz 2027. gada 31. decembrim noslēdz ar atbalsttiesīgajiem partneriem Ukrainas garantijas nolīgumus. Ukrainas garantiju var piešķirt pakāpeniski.

Komisija ziņojumos, kas minēti 27. panta 8. punktā, sniedz informāciju par katra Ukrainas garantijas nolīguma parakstīšanu. Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus paziņo par visu to garantijas nolīgumu parakstīšanu, kas noslēgti saskaņā ar Ukrainas garantiju. Visus Ukrainas garantijas nolīgumus vienlaikus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

4. Ukrainas garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus elementus:

a)	detalizēti noteikumi par segumu, aplēstajām ikgadējām investīcijām, prasībām, attiecināmību un procedūrām;

b)	detalizēti noteikumi par Ukrainas garantijas nodrošināšanu, tostarp tās noteikumi par segumu un tās noteikto portfeļu un konkrētu instrumentu veidu projektu segumu, kā arī projektu un projekta portfeļu riska analīze, tostarp nozares, reģionālā un valsts līmenī;

c)	atsauce uz Mehānisma mērķiem un nolūku, vajadzību novērtējums un norāde par gaidāmajiem rezultātiem;

d)	atlīdzība par Ukrainas garantiju, ko nosaka ar izdevīgiem noteikumiem, kuros atspoguļota īpašā situācijā, kādā atrodas karā cietusī Ukraina, vienlaikus ņemot vērā investīciju programmu attiecīgos riska profilus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

e)	prasības par Ukrainas garantijas izmantošanu, tostarp maksāšanas nosacījumi, piemēram, konkrēti laika grafiki, procenti par maksājumu summām, izdevumi un piedziņas izmaksas, kā arī iespējamie nepieciešamie likviditātes mehānismi;

f)	prasījumu procedūras, tostarp, bet ne tikai, izraisītājnotikumi un nogaidīšanas periodi un procedūras attiecībā uz prasījumu piedziņu;

g)	uzraudzības, ziņošanas, pārredzamības un izvērtēšanas pienākumi;

h)	skaidras un pieejamas sūdzību procedūras trešām pusēm, ko varētu ietekmēt tādu projektu īstenošana, kurus atbalsta ar Ukrainas garantiju.

5. Komisija var izmantot līdz 30 % no šā panta 1. punktā minētās summas, lai palielinātu garantijas summas, kas piešķirtas saskaņā ar Ārējās darbības garantijas nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Regulas (ES) 2021/947 38. pantam, no noteikumu, ka:

šā punkta vajadzībām Ukrainas garantiju īsteno ar grozījumu vai papildinājumu nolīgumos, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 38. pantu ir noslēgti ar atbalsttiesīgajiem partneriem, kas izraudzīti atbilstīgi Regulas (ES) 2021/947 35. pantam, un ar kuriem palielina garantijas summu minēto nolīgumu ietvaros un kuri jāparaksta četru mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā;

b)	atbalsttiesīgie partneri izmanto Ukrainas garantiju saskaņā ar šo punktu vienīgi tam, lai atbalstītu operāciju īstenošanu Ukrainā, un tiesīgi saņemt Ukrainas garantijas segumu saskaņā ar šo punktu ir tikai garantijas pieprasījumi, kas attiecas uz operācijām Ukrainā;

c)	Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 36. panta 1. punkta otrās daļas, operācijas, uz kurām attiecas Ukrainas garantija saskaņā ar šo punktu, veido atsevišķu Ukrainas garantijas portfeli un netiek ņemtas vērā, aprēķinot 65 % segumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 36. panta 1. punktā;

riska dalīšana atsevišķā Ukrainas garantijas portfelī nodrošina interešu saskaņošanu starp Komisiju un atbalsttiesīgo partneri saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 2. punkta e) apakšpunktu, un partneris iemaksā šajā portfelī pašu resursus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 4. punktu;

e)	partneri izveido nošķirtu grāmatvedību un pārskatu sniegšanu, lai īstenotu Ukrainas garantiju saskaņā ar šo punktu;

šīs regulas 31. pantu piemēro Ukrainas garantijas nodrošināšanai saskaņā ar šo punktu. Nodrošinājumu izmanto vienīgi tādēļ, lai segtu zaudējumus Ukrainas garantijas ietvaros. Nodrošinājumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punktu, neizmanto Ukrainas garantijas operāciju segšanai.

6. Atbalsttiesīgais partneris apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām un atbilstīgi Ukrainas garantijas nolīguma noteikumiem.

7. Maksimālais periods, kurā atbalsttiesīgajiem partneriem ļauts parakstīt nolīgumus ar finanšu starpniekiem vai galasaņēmējiem, ir trīs gadi pēc attiecīgā Ukrainas garantijas nolīguma noslēgšanas — ar pagarināšanas iespēju gadījumos, kad piešķir papildu garantijas summu un groza garantijas nolīgumu.

8. Ar Ukrainas garantiju var segt:

a)	attiecībā uz parādu instrumentiem — pamatsummu un visus procentus, kā arī summas, kas maksājamas atlasītajam atbilstīgajam partnerim, bet nav saņemtas saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem pēc tam, kad ir noticis saistību neizpildes gadījums;

b)	attiecībā uz pamatkapitāla investīcijām — investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

c)	attiecībā uz citām finansēšanas un investīciju operācijām, kas minētas 2. punktā, — izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

d)	visus attiecīgos izdevumus un piedziņas izmaksas saistībā ar saistību neizpildes gadījumu, ja vien tās nav atvilktas no piedziņas ieņēmumiem.

9. Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, uz kuriem attiecas Ukrainas garantija, un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 4. punktu atbalsttiesīgie partneri, ar kuriem ir noslēgts Ukrainas garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai finanšu pārskatus par šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošām finansēšanas un investīciju operācijām, kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

a)	atbalsttiesīgo partneru finansēšanas un investīciju operāciju riska novērtējumu, tostarp informāciju par Savienības saistībām, kas aprēķinātas, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 80. pantā minētos grāmatvedības noteikumus un Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus;

b)	Savienības nenomaksātajām un no Ukrainas garantijas izrietošajām finanšu saistībām, kas sniegtas atbilstīgajiem partneriem un to finansēšanas un investīciju operācijām, sadalījumā pa atsevišķām operācijām.

9.a Atbilstīgie partneri pēc pieprasījuma sniedz Komisijai arī jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija izpildītu pienākumus, kas tai ir saskaņā ar šo regulu, kā arī informāciju par cilvēktiesību un sociālo, darba un vides standartu ievērošanu.

10. Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 4. punktā paredzēto nosacījumu par pašu resursu iemaksām piemēro katram atbalsttiesīgam partnerim, kuram saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru portfeļa līmenī ir piešķirta budžeta garantija.

11. Ukrainas garantijai piemēro Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus+ riska pārvaldības sistēmu, kas minēta Regulas (ES) 2021/947 33. panta 7. un 8. punktā. To operāciju vispārējais riska profils, ko sedz ar Ukrainas garantiju, var atšķirties no Ārējās darbības garantijas vispārējā riska profila. Komisija nodrošina, ka garantēto operāciju radītais risks nepārsniedz Savienības budžeta spēju uzņemties minētos riskus, kuru nosaka pieejamie budžeta resursi un šīs regulas 31. panta 1. punktā minētā uzkrājumu likme.

31. pants

Uzkrājumi

1. Ukrainas garantijas uzkrājumu likme sākotnēji ir 70 % , kas jānodrošina no Savienības budžeta, izmantojot īpašu budžeta pozīciju .

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta otrās daļas otrā teikuma, uzkrājumus veido laikposmā līdz 2027. gada 31. decembrim, un tie ir vienādi ar uzkrājumu summu, kas atbilst ar Ukrainas garantiju garantētajai summai, un tos var veidot pakāpeniski, lai atspoguļotu progresu tādu finansēšanas un investīciju operāciju atlasē un īstenošanā, ar kurām atbalsta Mehānisma mērķus.

2. Uzkrājumu likmi pārskata vismaz reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 38. pantu, lai grozītu uzkrājumu likmi, vienlaikus piemērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, un vajadzības gadījumā palielinātu vai samazinātu šīs regulas 30. panta 1. punktā minēto garantijas maksimālo summu ▌. Komisija var palielināt garantijas maksimālo summu tikai tad, ja tiek samazināta uzkrājumu likme. Neskarot 30. panta 3. punktu, Komisija var noteikt, ka palielinātā garantijas summa ir pieejama garantijas nolīgumu parakstīšanai pakāpeniski trīs gadu laikā.

4. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopējā uzkrājumu fondā attiecībā uz Ukrainas garantiju.

31.a pants

Sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānisms

Ņemot vērā sūdzības, kas var rasties trešām personām, tostarp kopienām un indivīdiem, kurus skar no Ukrainas garantijas atbalstītie projekti, Komisija un Eiropas Savienības delegācija Ukrainā savās tīmekļa vietnēs publicē tiešas atsauces uz to atbilstīgo partneru sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kuri ir noslēguši nolīgumus ar Komisiju. Komisija arī nodrošina iespēju tieši saņemt sūdzības, kas saistītas ar sūdzību izskatīšanu, ko veic atbalsttiesīgi partneri. Saņemto informāciju par jebkādām sūdzībām Komisija ņem vērā saistībā ar turpmāku sadarbību ar minētajiem partneriem.

31.b pants

Komisija savā tīmekļa portālā publicē informāciju par finansēšanas un investīciju operācijām un visu Ukrainas garantijas nolīgumu būtiskos elementus, tostarp informāciju par atbalsttiesīgo partneru juridisko identitāti, paredzamajiem attīstības ieguvumiem un sūdzību procedūrām, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

31.c pants

Saskaņā ar atbalsttiesīgo partneru pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un par piekļuvi dokumentiem un informācijai atbalsttiesīgie partneri savās tīmekļa vietnēs proaktīvi un sistemātiski dara publiski pieejamu informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ukrainas garantija, jo īpaši saistībā ar veidu, kādā minētās operācijas sekmē šīs regulas mērķu un prasību izpildi. Ja iespējams, šādu informāciju sadala projektu līmenī. Šādas informācijas sniegšanā tiek ņemta vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Atbalsttiesīgi partneri Savienības atbalstu arī atspoguļo visā informācijā, ko tie publicē par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas Ukrainas garantija.

V NODAĻA

III pīlārs: Savienības pievienošanās palīdzība un atbalsta pasākumi

32. pants

ES pievienošanās palīdzība un atbalsta pasākumi

1. Ar palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, atbalsta Ukrainu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar šo nodaļu sniegtās palīdzības mērķis jo īpaši ir atbalstīt Ukrainas pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis ar nolūku nodrošināt turpmāku dalību Savienībā, tādējādi veicinot savstarpēju stabilitāti, drošību, mieru un labklājību. Šāds atbalsts ietver tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas stiprināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes un institucionālās kapacitātes uzlabošanu, decentralizāciju un pārredzamības, strukturālo reformu, nozaru politikas un labas pārvaldības atbalstīšanu visos līmeņos. Ar šādu atbalstu arī jāveicina plāna īstenošana.

2. Palīdzību saskaņā ar šo nodaļu arī sniedz, lai nodrošinātu to, ka tiek stiprinātas ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo un reģionālo iestāžu, spējas, tostarp tīklošanās un pilsētu partnerību veidošana, kā arī vienādranga sadarbība un programmās, kas iestrādātas partnerībās starp Eiropas un Ukrainas pilsētām un reģioniem.

3. Palīdzība saskaņā ar šo nodaļu atbalsta arī uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, ar kuriem veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, Krievijas Federācijas maksājumus par nodarīto kaitējumu , kā arī pierādījumu vākšanu par noziegumiem, ko Krievija, tās sabiedrotie un pilnvarotie ir pastrādājuši kara laikā , lai sauktu pie atbildības par noziegumiem, ko Krievija pastrādājusi agresijas kara laikā pret Ukrainu. Saskaņā ar šo nodaļu var piešķirt finansējumu iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā. Šādu pasākumu rezultātā iegūtos konstatējumus dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4. Ar šajā nodaļā paredzēto palīdzību atbalsta tādu Ukrainas iestāžu izveidi un stiprināšanu, kuras atbild par to, lai nodrošinātu līdzekļu pienācīgu izmantošanu, revidēšanu un efektīvu cīņu pret publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, it īpaši pret krāpšanu, korupciju, augsta līmeņa korupciju, oligarhiskām struktūrām , interešu konfliktiem un pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar jebkādu summu, kura izlietota Mehānisma mērķu sasniegšanai.

5. Revīzijas padomes, kas minēta 34. pantā, darbību finansē saskaņā ar šo nodaļu.

6. Aizņēmumu izmaksu subsīdiju, kas minēta 22. pantā, finansē saskaņā ar šo nodaļu.

VI NODAĻA

Savienības finanšu interešu aizsardzība

33. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Mehānisma īstenošanas nolūkā Komisija un Ukraina veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ņemot vērā proporcionalitātes principu un īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem Mehānisms darbosies, 5. panta 1. punktā izklāstīto priekšnosacījumu un nosacījumus, kas izklāstīti pamatnolīgumā un konkrētajos finansēšanas vai aizdevuma nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu un uz tādu kriminālpārkāpumu izmeklēšanu un sodīšanu par tiem, kas skar līdzekļus no Mehānisma . Ukraina apņemas panākt progresu virzībā uz stabilu satvaru cīņai pret krāpšanos ar krimināllikuma palīdzību un efektīvām un lietderīgām pārvaldības un kontroles sistēmām un nodrošināt to, ka var atgūt nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Ukraina arī apņemas nodrošināt, ka Ukrainas kompetentās iestādes nekavējoties izskata EPPO un dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegtos savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un izdošanas pieprasījumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Mehānisma līdzekļus.

2. Nolīgumos, kas minēti 9., 10. un 21. pantā, paredz Ukrainas pienākumus:

regulāri pārbaudīt, vai piešķirtais finansējums ir izmantots saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, oligarhisku struktūru , korupcijas, interešu konfliktu, pārkāpumu vai jebkuras nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, novēršanu, atklāšanu un labošanu;

aa)	aizsargāt trauksmes cēlējus;

veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus , kā arī izmeklēt kriminālpārkāpumus un tiesāt par tiem, ja tie skar Savienības finanšu intereses, izvairīties no dubultas finansēšanas , atklāt to un veiktu tiesiskas darbības nolūkā atgūt nepareizi izmaksātus līdzekļus, tostarp attiecībā uz jebkādiem pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar Ukrainas plānu, kā arī veikt pienācīgus pasākumus, lai nekavējoties apstrādātu savstarpējās palīdzības pieprasījumus no EPPO un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuri attiecas uz kriminālpārkāpumiem, kas skar Mehānisma līdzekļus ; attiecīgā gadījumā kompetentās Ukrainas iestādes ziņo EPPO par jebkuru noziedzīgu rīcību, kas skar Mehānisma līdzekļus;

maksājuma pieprasījumam, kas minēts III nodaļā, pievienot deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izlietoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un atbilstīgi tiem paredzētajam mērķim un ir pienācīgi pārvaldīti, jo īpaši saskaņā ar Ukrainas noteikumiem — kurus papildina atbilstoši starptautiskie standarti — par pārkāpumu, krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kam pievienota Ukrainas iestāžu izdota ticamības deklarācija ;

ca)	izmantot agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu;

šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu izmantošanas pārbaudēm saistībā ar Ukrainas plānā paredzēto reformu un investīciju īstenošanu — nodrošināt pienācīgu datu vākšanu un piekļuvi šādiem datiem par personām un vienībām, kas saņem finansējumu Ukrainas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai saskaņā ar Mehānisma III nodaļu;

e)	skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF un Revīzijas palātu īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, proporcionalitātes principa piemērošanā.

ea)	nodrošināt Revīzijas padomes ieceltam neatkarīgam ārējam auditoram līdzīgu piekļuvi informācijai un pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas, kādas ir Komisijai un Revīzijas palātai.

3. Komisija ▌ dara Ukrainai pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas rīku, lai piekļūtu attiecīgajiem datiem, tostarp 2. punkta d) apakšpunktā uzskaitītajiem datiem, un tos analizētu. Ja šāda sistēma ir pieejama, Ukraina izmanto un ievada sistēmā attiecīgos datus, tostarp izmantojot V nodaļā minēto atbalstu. Dati dod iespēju Komisijai un citām revīzijas iestādēm veikt savus pienākumus bez liekas kavēšanās. Sistēma ļauj veikt lejupielādēšanu mašīnlasāmā formātā.

4. Šīs regulas 9., 10. un 21. pantā minētajos nolīgumos paredz arī Komisijas tiesības proporcionāli samazināt Mehānisma ietvaros sniegto atbalstu un atgūt visas summas, kas iztērētas Mehānisma mērķu sasniegšanai, vai pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa gadījumos, kad nopietni pasliktinās situācija tiesiskuma jomā vai tiek konstatēti pārkāpumi, krāpšana, korupcija un interešu konflikti, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kurus Ukraina nav novērsusi, vai gadījumos, kad ir noticis no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums. Lemjot par atgūstamo summu un samazinājumu vai pirms termiņa atmaksājamo summu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā to, cik nopietns ir pārkāpums, krāpšana, korupcija vai interešu konflikts, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai cik nopietns ir pienākuma pārkāpums. Pirms samazinājuma veikšanas vai pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanas Ukrainai dod iespēju iesniegt savus apsvērumus.

5. Personas un vienības, kas īsteno līdzekļus Mehānisma ietvaros, nekavējoties ziņo 34. pantā minētajai Revīzijas padomei, Komisijai, OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO par visiem iespējamiem vai faktiskiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, pārkāpumu vai citu neatbilstīgu darbību gadījumiem, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses.

5.a Personas un vienības, kas izmanto Mehānisma līdzekļus, kā arī personas, kuras ir informētas par šo līdzekļu izmantošanas procesu, var ziņot par korupcijas, krāpšanas, pārkāpumu un administratīvu kļūmju gadījumiem, izmantojot īpašu digitālo rīku un attiecīgos trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumus.

33.a pants

Ar Savienības finansiālo atbalstu veikto investīciju fiziskā aizsardzība un kiberaizsardzība

1. Nolīgumos, kas minēti 9., 10. un 21. pantā, paredz Ukrainas pienākumu identificēt fiziskos aizsardzības un kiberaizsardzības pasākumus katrai investīcijai, kas veikta ar Savienības finansiālo atbalstu. Attiecīgu Savienības finansiālā atbalsta summu var rezervēt fiziskām un kiberaizsardzības vajadzībām, un vajadzīgos ierobežojumus piemēro saskaņā ar 11. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

2. Līdz karadarbības pārtraukšanai fiziskā aizsardzība var ietvert pasākumus aizsardzībai pret munīciju un raķetēm un to ietekmi, tostarp izmantojot līdzekļus, kas rada kinētiskas sekas. Šādi līdzekļi ir jāizmanto Ukrainas valsts iestāžu aizbildnībā, un tos nedrīkst izmantot, lai nodarītu kaitējumu cilvēkiem.

34. pants

Revīzijas padome

1. Pirms Ukraina iesniedz pirmo maksājuma pieprasījumu, Komisija izveido Revīzijas padomi.

2. Revīzijas padomē ir neatkarīgi locekļi, kurus ieceļ Komisija. Komisija var uzaicināt dalībvalstu un citu līdzekļu devēju pārstāvjus piedalīties Revīzijas padomes darbā.

2.a Vismaz vienai piektdaļai Revīzijas padomes locekļu vajadzētu būt Ukrainas valstspiederīgajiem ar pierādītu augstu profesionālo kompetenci un godaprātu, kas nav personīgi vai profesionāli saistīti ar Ukrainas valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī klaji neatkarīgiem starptautiskiem ekspertiem, kuriem ir izpratne par Ukrainas ekonomiku un politisko sistēmu.

3. Revīzijas padome pilda savas funkcijas pilnīgi objektīvi un darbojas saskaņā ar labāko piemērojamo starptautisko praksi un standartiem. Tā rīkojas, neskarot Komisijas, OLAF, Revīzijas palātas un ▌EPPO pilnvaras.

3.a Revīzijas padome ieceļ neatkarīgu ārējo revidentu, kas sniedz ikgadēju ticamības deklarāciju par Ukrainas iestāžu deklarācijām, kuras pievienotas maksājuma pieprasījumam. Tā arī apstiprina neatkarīgā ārējā revidenta gada darba plānu.

3.b Revīzijas padome lemj par ieteikumiem Komisijai un Ukrainas iestādēm attiecībā uz summām, kas jāatgūst, balstoties uz neatkarīga ārējā revidenta konstatēto, un informē par šiem ieteikumiem Komisiju un Ukrainas iestādes.

4. Revīzijas padome nodrošina regulāru dialogu un sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu , kā arī ar Augstākās Radas Revīzijas palātu .

5. Pildot savus pienākumus, Revīzijas padome, tās locekļi un darbinieki nelūdz un nepieņem Ukrainas valdības vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus. Revīzijas padomes darbinieku atlasei, vadībai un budžetam piemēro stingras garantijas attiecībā uz neatkarību.

6. Revīzijas padome palīdz Komisijai apkarot Mehānisma ietvaros piešķirtā Savienības finansējuma nepareizu pārvaldību, jo īpaši krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas radušies saistībā ar visām summām, kuras izlietotas Mehānisma mērķu sasniegšanai.

7. Šajā nolūkā Revīzijas padome regulāri ziņo Komisijai un attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes komitejām un nekavējoties nosūta Komisijai informāciju, kuru tā iegūst vai kura tai kļūst zināma, par visiem konstatētajiem gadījumiem vai nopietnām bažām attiecībā uz publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, kas radušās saistībā ar visām summām, kuras izlietotas Mehānisma mērķu sasniegšanai, tostarp tā sniegumu .

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu Revīzijas padome ziņo EPPO par jebkuru noziedzīgu rīcību, kas varētu būt tās kompetencē.

Turklāt Revīzijas padome pieņem Ukrainai adresētus ieteikumus visos gadījumos, kad pēc Revīzijas padomes uzskata Ukrainas kompetentās iestādes nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas ietekmējuši vai nopietni draud ietekmēt Mehānisma ietvaros finansēto izdevumu pareizu finanšu pārvaldību, un visos gadījumos, kad Revīzijas padome ir konstatējusi nepilnības, kuras ietekmē Ukrainas iestāžu ieviestās kontroles sistēmas struktūru un darbību. Revīzijas padome publicē ieteikuma kopsavilkumu. Ukraina šādus ieteikumus īsteno savlaicīgi . Izņēmuma gadījumos var lūgt pagarināt ieteikumu īstenošanas termiņu, bet tas nekādā gadījumā nepārsniedz sešus mēnešus pēc sākotnējā ieteikuma sniegšanas. Ukrainas iestāžu sniegto informāciju par ieteikumiem publicē arī Revīzijas padome.

Revīzijas padomes ziņojumus un informāciju no tās nosūta arī OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO , un tos var darīt zināmus attiecīgajām Ukrainas iestādēm, jo īpaši, ja tām ir jāveic pasākumi, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kā arī izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses , un sauktu pie atbildības par tiem.

8. Revīzijas padomei ir piekļuve informācijai, datubāzēm un reģistriem, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai. Pamatnolīgumā, kas minēts 9. pantā, paredz noteikumus un kārtību, kādā Revīzijas padome piekļūst attiecīgajai informācijai un kādā Ukraina sniedz Revīzijas padomei attiecīgo informāciju.

9. Revīzijas padome var palīdzēt Komisijai, lai atbalstītu Ukrainu spēju veidošanas aktivitātēs cīņā pret publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību.

10. Revīzijas padomes darbību finansē saskaņā ar V nodaļu , tai skaitā piešķir finansējumu ieceltajam neatkarīgajam ārējam revidentam .

34.a pants

Pārredzamība

1. Starp Komisiju un Ukrainu noslēgto Pamatnolīgumu un Ukrainas plānu Komisija bez liekas kavēšanās vienlaikus un ar vienādiem noteikumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus. Padomē notikušo diskusiju attiecīgos rezultātus paziņo Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām.

3. Komisija sniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām pārskatu par tās sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz 15. pantā minēto attiecīgo nosacījumu apmierinošu izpildi.

4. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju un 34. pantā minēto izveidotās Revīzijas padomes vadītāju sniegt informāciju par tā brīža stāvokli Mehānisma novērtēšanā saistībā ar 34.b pantā minēto Rekonstrukcijas un pirmspievienošanās dialogu.

34.b pants

Rekonstrukcijas un pirmspievienošanās dialogs

1. Lai uzlabotu dialogu starp Savienības iestādēm, sevišķi Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā (-s) komiteja (-s) var uzaicināt Komisiju un citas ieinteresētās personas, piemēram, jo īpaši tādas kā 34.a pantā minēto revīzijas padomi, vismaz reizi četros mēnešos apspriest šādus jautājumus:

a)	stāvokli Ukrainas atjaunošanas un pievienošanās reformu jomā, kā arī pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

b)	Ukrainas plānu un Ukrainas plāna novērtējumu;

c)	galvenos 36. panta 4. punktā minētā pārskata ziņojuma konstatējumus;

d)	Ukrainas plāna nosacījumu izpildi;

e)	progresu pievienošanās kritēriju izpildē;

f)	maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp jebkādus novērojumus, kas iesniegti, lai nodrošinātu nosacījumu apmierinošu izpildi; kā arī

g)	jebkādu citu attiecīgu informāciju un dokumentāciju, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar Mehānisma īstenošanu.

2. Eiropas Parlaments rezolūcijās var paust savu viedokli par 1. punktā minētajiem jautājumiem.

3. Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti atjaunošanas un pirmsiestāšanās dialogā, tostarp attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

VII NODAĻA

Darba programmas, uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

35. pants

Darba programmas

1. Palīdzību, ko sniedz Mehānisma ietvaros, īsteno ar darba programmām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā. Īstenošanas aktus, ar kuriem pieņem darba programmas, pieņem saskaņā ar 39. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Palīdzību, ko sniedz saskaņā ar Mehānisma V nodaļu, var arī īstenot ar īpašām darba programmām, ja šādas palīdzības īstenošanai nav nepieciešams noslēgt 9. un 10. pantā minētos nolīgumus.

36. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Komisija uzrauga Mehānisma īstenošanu un novērtē 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir vērsta uz aktivitātēm, kas veiktas saskaņā ar Mehānismu, un ir samērīga ar šīm aktivitātēm.

2. Finansēšanas nolīgumos un aizdevuma nolīgumā, kas minēti attiecīgi 10. un 21. pantā, paredz noteikumus un kārtību, kādā Ukrainai ir jāziņo Komisijai šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām.

3. Par Savienības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, ziņo saskaņā ar 27. panta 8. punktu.

4. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par progresu, kas panākts šīs regulas mērķu sasniegšanā.

5. Komisija 4. punktā minēto ziņojumu iesniedz komitejai, kas minēta 39. pantā.

37. pants

Mehānisma izvērtēšana

1. Pēc 2027. gada 31. decembra, taču ne vēlāk kā līdz 2031. gada 31. decembrim, Komisija veic regulas ex post izvērtēšanu , kas izpaužas kā neatkarīgs ārējs novērtējums . Minētajā ex post izvērtēšanā novērtē Savienības ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā. Komisija pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumus par neatkarīgo ārējo novērtējumu.

2. Šajā ex post izvērtēšanā izmanto ESAO Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti mērķi, un formulētu ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanas nolūkā.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm šīs ex post izvērtēšanas konstatējumus un secinājumus, kas papildināti ar Komisijas apsvērumiem un turpmākiem pasākumiem. Pēc dalībvalstu vai Eiropas Parlamenta lūguma šo ex post izvērtēšanu var apspriest. Rezultātus izmanto programmu un darbību sagatavošanā un resursu piešķiršanā. Šīs izvērtēšanas un turpmākos pasākumus dara publiski pieejamus.

Saskaņā ar šo regulu sniegtā Savienības finansējuma izvērtēšanas procesā Komisija pienācīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp saņēmējus, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, un attiecīgā gadījumā tā var censties veikt kopīgus izvērtējumus ar dalībvalstīm un citiem partneriem, cieši iesaistot Ukrainu.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 4., 13., 19., 20., 20.a un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4., 13., 19., 20., 20.a un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu, sākot no septiņām dienām pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4., 13., 19., 20., 20.a un 31. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 4., 13., 19., 20.. 20.a un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

39. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

40. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Komisija var iesaistīties komunikācijas aktivitātēs, lai nodrošinātu tā Savienības finansējuma redzamību, kas atvēlēts Ukrainas plānā paredzētajam finansiālajam atbalstam, tostarp veicot kopīgas komunikācijas aktivitātes ar Ukrainu. Komisija attiecīgā gadījumā var nodrošināt, ka saskaņā ar Mehānismu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

2. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina to redzamību, tostarp attiecīgajā gadījumā pievienojot Savienības emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu “finansē Eiropas Savienība — Ukrainas mehānisms”, — jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, — sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3. Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Mehānismu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Mehānismu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Mehānismam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.a Informāciju, komunikāciju un publicitāti nodrošina pieejamā formātā saskaņā ar UNCRPD 9. pantu un attiecīgajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs / priekšsēdētāja