Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Dalmatinski med”

ES Nr.: PDO-HR-02837 – 14.4.2022

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN]

“Dalmatinski med”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

3.2.1.   Produkta definīcija

“Dalmatinski med” ir medus, ko Krainas medusbišu kolonijas (“ Apis mellifera carnica”, Pollmann 1879) ražo no šādu augu nektāra: ārstniecības salvija (“ Salvia officinalis” L.), Jeruzalemes ērkšķis (“ Paliurus spina-christi ” Mill.), kalnumētra (Satureja sugas), ērikas (Erica sugas), mandarīns (“ Citrus unshiu” Marc.), kā arī medusrasas, kas izdalās uz Montpeljē kļavas lapām (“ Acer monspessulanum” L.) un citu Dalmācijā augošo lapu koku sugu lapām.

Termins “Dalmatinski med” attiecas uz šādiem medus veidiem:

—	vienziedu medus, t. i., medus, kurā dominē vienas augu sugas nektārs, katrai no tām ir savas melisopalinoloģiskās, organoleptiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības, kas noteiktas šajā specifikācijā;

—	salvijas medus;

—	Jeruzalemes ērkšķa medus;

—	kalnumētras medus;

—	ēriku medus;

—	mandarīnu medus;

—	ziedu medus, t. i., daudzziedu medus, kas sastāv no dažādu augu nektāra, kurā neviena augu suga nav dominējoša;

—	Montpeljē kļavas lapu medus;

—	lapu koku lapu medus.

3.2.2.   Melisopalinoloģiskās īpašības

Medus veids	Ziedputekšņu spektrs		Piezīme
	Nektāraugu sugas	Augu, kas nav nektāraugi, sugas	Ja augu, kas nav nektāraugi, putekšņu saturu atskaita no kopējā putekšņu satura, piemēro šādus nosacījumus:
Salvijas medus	“Paliurus spina christi”, “Erica arborea”, Rhamnus sugas, Cirsium sugas, “Trifolium pratense”, Liliaceae, Apiaceae un Centaurea sugas.	Helianthemum sugas, Cistus sugas, Fraxinus sugas, “Quercus ilex”, Quercus sugas. un “Fraxinus ornus”	salvijas ziedputekšņi >10 %
Jeruzalemes ērkšķa medus	“Trifolium pretense”, Vicia sugas, Melilotus sugas, Apiaceae, “Salvia officinalis”, Brassicaceae un “Cornus sanguinea”	“Fraxinus ornus”, “Dactylis glomerata” un Helianthemum sugas	Jeruzalemes ērkšķa ziedputekšņi >50 %
Kalnumētras medus	Apiaceae, Rhamnus sugas, Centaurea sugas, “Trifolium pratense”, Asteraceae — Taraxacum tips, Allium sugas, Liliaceae un “Lotus corniculatus”	Helianthemum sugas, Fraxinus sugas, “Filipendula vulgaris”, Plantago sugas un “Dactylis glomerata”	Kalnumētras ziedputekšņi >25 %
Mandarīnu medus	“Rhamnus alaternus”, Asteraceae — Taraxacum tips, Brassicaceae, “Erica arborea”, Apiaceae un “Melilotus officinalis”	“Fraxinus ornus”, “Quercus ilex”, Quercus sugas, “Olea europea” un Cistus sugas	Mandarīnu ziedputekšņi >5 %
Ēriku medus	“Hedera helix”, “Satureja cuneifolia”, Brassicaceae, Apiaceae, Asteraceae, “Salvia officinalis”, “Myrtus communis” u Rhamnus sugas	Cistus sugas, “Fraxinus ornus” un Ephedra sugas	Ēriku ziedputekšņi >50 %
Ziedu medus	“Trifolium pretense”, Apiaceae, “Paliurus spina-christi”, Melilotus sugas, Rhamnus sugas, Liliaceae, Centaurea sugas, “Salvia officinalis”, Vicia sugas, “Lotus corniculatus” un “Cornus sanguinea”	“Fraxinus ornus”, Helianthemum sugas, Quercus sugas un Cistus sugas	—
Montpeljē kļavas lapu medus	“Trifolium pretense”, “Cerinthe minor”, Apiaceae, Rhamnus sugas, Melilotus sugas, Allium sugas un “Paliurus spina-christi”	Fraxinus sugas, Dactylis glomerata, Helianthemum sugas, Quercus sugas un Ephedra sugas	Medusrasas elementu un nektāraugu sugu putekšņu īpatsvars var būt no 1,17 % līdz 7,55 %.
Lapu koku lapu medus	“Trifolium pretense”, Apiaceae, Rhamnus sugas, “Paliurus spina-christi”, Melilotus sugas un Liliaceae	“Fraxinus ornus”, Helianthemum sugas Cistus sugas un Quercus sugas	Medusrasas elementu un nektāraugu sugu putekšņu īpatsvars var būt no 0,38 % līdz 4,46 %.

3.2.3.   Organoleptiskās īpašības

Medus veids	Krāsa	Smarža	Garša	Aromāts
Salvijas medus	Gaiša līdz tumša dzintara krāsa ar raksturīgo zaļgano spīdumu	Mērena intensitāte, ārstniecības augi, kaltēti un aromātiski ziedi, kampars, žāvēti vai vārīti augļi	Mēreni līdz ļoti noturīga, mēreni līdz ļoti salda, ar vidēju skābumu un vieglu līdz mērenu rūgtumu	Mēreni noturīgs, ziedi, kaltēti un aromātiski ziedi, augu liķieris, mandeles
Jeruzalemes ērkšķa medus	Gaiša līdz tumša dzintara krāsa	Zema līdz mērena intensitāte, siltums, karamele, vārīti augļi	Mēreni līdz ļoti noturīga, mēreni līdz ļoti salda, ar zemu skābumu	Mēreni noturīgs, silts, vaniļa, piena karamele, vasks, vārīti augļi
Kalnumētras medus	Gaiša līdz tumša dzintara krāsa	Vidēji līdz augsta intensitāte, kaltēti garšaugi, mitra zeme	Mēreni līdz ļoti noturīga, mēreni salda, ar zemu skābumu un vieglu līdz mērenu rūgtumu.	Mēreni vai ļoti noturīgs, ziedputekšņi, mitra zeme, aromātiskie garšaugi
Ēriku medus	Brūna līdz tumši brūna ar oranžu un sarkanu nokrāsu	Mērena intensitāte, karameles, vārīts cukurs	Viegli līdz mēreni noturīga, mēreni salda, ar nelielu rūgtumu	Viegli līdz mēreni noturīgs, karamele, aromātiska koksne, līme
Mandarīnu medus	No gaiši dzeltenas līdz oranžai	Mērena intensitāte, apelsīnu ziedu smarža, apelsīnu marmelāde	Viegli līdz mēreni noturīga, mēreni salda, ar zemu skābumu	Vidēji noturīgs, ziedi, augļi, anīsa sēklas
Ziedu medus	Dzeltena līdz brūna	Mērena līdz spēcīga intensitāte, augļaina smarža, vārīti augļi vai kompots, aromātiskie garšaugi, pļavas garšaugi, vasks	Mēreni līdz ļoti noturīga, ar sīvu saldu pēcgaršu, mēreni līdz ļoti salda, ar mērenu skābumu	Mēreni līdz ļoti noturīgs, ziedi, svaigi augļi, kompots, karamele vai īriss, melase, aromātiskie garšaugi
Montpeljē kļavas lapu medus	Brūna līdz tumši brūna ar sarkanu nokrāsu	Mēreni intensīva, melase, kaltēti tomāti, kaltēti garšaugi, rauga ekstrakts	Mēreni noturīga, maiga vai mēreni salda, ar mērenu sāļumu un zemu skābumu	Mēreni intensīvs, melase un žāvēti augļi, rauga ekstrakts, kaltēti tomāti, vīģu ievārījums, dateles
Lapu koku lapu medus	Tumša dzintara krāsa līdz tumši brūna	Mēreni līdz ļoti intensīva, melase, karamele, kaltēti garšaugi, pārstrādāti augļi, rūgtās mandeles	Mēreni noturīga, mēreni salda ar zemu vai mērenu skābumu, dažkārt savelkoša	Mēreni intensīvs, melase un žāvēti augļi, pārstrādāti augļi, karamele, balzāms, kaltēti garšaugi

3.2.4.   Fizikāli ķīmiskās īpašības

Medus veids	Vadītspēja	Hidroksimetilfurfurola (HMF) saturs	Ūdens saturs	Diastāzes skaitlis
Salvijas medus	0,20  – 0,45  mS/cm	Ne vairāk kā 15 mg/kg visiem medus veidiem laikā, kad produkts tiek laists tirgū.	Ne vairāk kā 18,5 % kalnumētras un ēriku medū Ne vairāk kā 18,0 % visos pārējos medus veidos	Vismaz 8 DN visiem medus veidiem, izņemot mandarīnu medu, kuram diastāzes skaitlis var būt 4–8 saskaņā ar Schade skalu ar nosacījumu, ka hidroksimetilfurfurola saturs nepārsniedz 10 mg/kg.
Jeruzalemes ērkšķa medus	0,50 –0,80  mS/cm
Kalnumētras medus	0,20 –0,55  mS/cm
Ēriku medus	0,45 –1,05  mS/cm
Mandarīnu medus	0,15 –0,35  mS/cm
Ziedu medus	Min. 0,80  mS/cm
Montpeljē kļavas lapu medus	Vismaz 1,30  mS/cm
Lapu koku lapu medus	Vismaz 0,80  mS/cm

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Bišu koloniju piebarošana laikā, kad tās meklē barību, proti, “Dalmatinski med” ražošanas laikā, ir aizliegta. Piebarošana ir atļauta, lai nodrošinātu pietiekamu apgādi ar barību ziemā un laikā, kad tās nemeklē barību; tomēr piebarošana jābeidz vismaz 14 dienas pirms barības meklēšanas sezonas sākuma. Kā barību drīkst izmantot tikai cukura sīrupu un/vai cukura un medus kandiju. Barību var ražot no pārtikā lietojamā cukura, kura izcelsme ir ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, taču tas nedrīkst veidot vairāk kā 50 % sausnas gadā. Bišu koloniju barošanas periods ir noteikts, lai nodrošinātu, ka barība neietekmē “Dalmatinski med” kvalitāti vai tā saikni ar ģeogrāfisko apgabalu.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Dalmatinski med” ražošanas posmiem (barības meklēšanai, ekstrakcijai, filtrēšanai un uzglabāšanai) jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai nodrošinātu kvalitāti un izsekojamību, medus jāfasē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Transportēšanas laikā var rasties nepiemērota (augsta) temperatūrai, kas maina medus fizikālķīmiskos parametrus un organoleptiskās īpašības, vai arī transportēšana var veicināt to, ka medus absorbē citas smaržas vai mitrumu no gaisa. Medus iepakošana noteiktajā apgabalā arī palīdz novērst citu apgabalu medus piejaukšanu. Medus tiek fasēts dažāda izmēra traukos. Ir jāizmanto hermētiski vāki, vēlams, metāla, lai novērstu medus smaržas un aromāta zudumu, kā arī novērstu, ka medus absorbē citas smaržas un mitrumu no gaisa.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Laižot medu tirgū, uz katra trauka jābūt “Dalmatinski med” logotipam. Papildus logotipam uz trauka jābūt informācijai par medus veidu, ražotāju un ražošanas gadu, kā arī uz tā jāuzliek zīmogs ar identifikācijas numuru. Logotipā attēlots dzeltens pinums, kas veido apli, un centrālajā daļā virs un zem apļa izvietoti vārdi “Dalmatinski med”. Aplī ir stilizēta dzeltena bite, un zem tās ir zili jūras viļņi. Pa kreisi un pa labi no bites vēl ir zili stilizēti pinumi (1. attēls).

1. attēls.

“Dalmatinski med” logotips

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Dalmatinski med” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ietver Zadaras, Šibeņiku–Kninas, Splitas–Dalmācijas un Dubrovņiku–Neretvas apgabalus.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dalmācijas ziedu daudzveidība, ainava un klimatiskie faktori, kā arī senās biškopības tradīcijas piešķir produktam “Dalmatinski med” tā unikālo raksturu.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā atrodas daudzas salas, piekrastes josla un tai blakus esošās kalnu grēdas. Dalmācijas klimatam raksturīgas karstas un sausas vasaras un maigas un lietainas ziemas. Dalmācijā ir skaidrākās debesis visā Horvātijā, un tai ir raksturīga dabiska veģetācija un ekstensīvā lauksaimniecība. Reģionam raksturīgā ziedošo augu daudzveidību nosaka Vidusjūras, Vidusjūras pārejas un alpīnā klimata mijiedarbība. Jūras un kalnu mijiedarbība ir visredzamākā alpīnajā un Vidusjūras augājā, kas aug tuvu cits citam, kā arī endēmisko sugu izplatībā, kas liecina par apgabala botānisko unikalitāti. Tiek lēsts, ka salās un šaurā piekrastes jostā ir sastopamas aptuveni 1 450 sugas, savukārt apgabalos, kuros dominē Vidusjūras veģetācijas veidi, ir līdz 1 600 sugām. Šo sugu, kā arī sugu, kas aug uz jūru vērstās kalnu grēdu nogāzēs, kopskaits ir 2 500 sugas un pasugas, kas aug plašākā piekrastes reģionā un veido 44 % no Horvātijas kopējiem ziedaugu resursiem. Kopumā piekrastes reģionā ir noteikti 192 endēmiskie taksoni, kas veido vairāk nekā pusi (53,5 %) no visām endēmiskajām sugām Horvātijā. Šī botāniskais unikalitāte atspoguļojas gan putekšņu spektra īpašajā profilā, gan “Dalmatinski med” organoleptiskajās īpašībās.

Produkta specifika

Saiknei starp klimatiskajiem un augsnes apstākļiem un ziedaugu daudzveidību sinerģijā ar vietējo biškopības praksi ir būtiska nozīme medus īpašību noteikšanā. Medus paraugu melisopalinoloģiskā analīze liecina, ka salvijas ziedputekšņu saturs ir no 11 % līdz 67 % ar vidējo vērtību 24 %. Kalnumētras medus paraugi liecina, ka kalnumētras putekšņu saturs ir no 22 % līdz 80 % ar vidējo vērtību 51 %. Kalnumētra, tāpat kā salvija, nav pārāk izplatīti augi, tādēļ norādītās vērtības atspoguļo šā medus unikālo raksturu.

Jeruzalemes ērkšķa medū ziedputekšņu saturs parasti pārsniedz 60 %. Tādējādi iepriekš noteiktā 45 % ziedputekšņu satura robežvērtība, lai medu atzītu par vienziedu medu, ir paaugstināta līdz 50 %, lai vēl vairāk izceltu Dalmācijas Jeruzalemes ērkšķa medus īpašo raksturu salīdzinājumā ar tādu pašu medus veidu, kas ražots citur. Vēl viena specifiska medus īpašība ir tā vadītspēja, kas gandrīz pusē paraugu bija lielāka par 0,8 mS/cm. Turklāt analizētajos paraugos netika atrasti nekādi medusrasas elementi, kas liecina, ka, lai gan tas ir nektāra medus, vērtības, kas ir augstākas par vidējo līmeni, ir saistītas ar tā specifisko ķīmisko sastāvu.

Citrusaugu medus, visbiežāk apelsīnu un citronu medus, ir zināms pasaules tirgū tā organoleptisko īpašību dēļ. Šā iemesla dēļ satsuma mandarīnu monokultūras plantācijas Neretvas deltā ir īpašs ziedaugu resurss, kas ļauj ražot mandarīnu medu, tādējādi izceļot tā īpašo raksturu salīdzinājumā ar citiem citrusaugu medus veidiem. Ņemot vērā to, ka vidējais ēriku ziedputekšņu saturs ir 63 %, ēriku medus parasti ir vienziedu medus. Tādējādi iepriekšējā 45 % minimālā ziedputekšņu robežvērtība, kas noteikta, lai medu atzītu par vienziedu medu, ir paaugstināta līdz 50 %, lai vēl vairāk izceltu medus īpašo raksturu salīdzinājumā ar citur ražoto ēriku medu. Par šo atšķirīgumu liecina arī ziedputekšņu spektrs, kurā ir lielāks parastās efejas (“ Hedera helix ”) un “ Satureja cuneifolia ” putekšņu īpatsvars, kas medu atšķir no citos apgabalos ražotā medus. Botāniskās izcelsmes ziņā ziedu medus veido lielāko daļu no medus produkcijas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Medus paraugu putekšņu spektrs atklāja, ka visbiežāk sastopamie putekšņi medū ir pļavas āboliņa (“ Trifolium pratense ”), “ Apiaceae ”, Jeruzalemes ērkšķa (“ Paliurus spina christi ”), amoliņu (Melilotus) sugu un pabērzu (Rhamnus) sugu putekšņi, kas ne tikai atšķir šo medu no citos reģionos ražotā ziedu medus, bet arī izceļ tā unikalitāti.

Lapu medu no lapu kokiem var iegūt arī Dalmācijā. Tas ir īpašs tādēļ, ka medusrasu uz Biokovo apvidū plaši izplatītās Montpeljē kļavas lapām izdala nevis laputis vai bruņutis, kā tas parasti notiek, bet gan circenis (“ Acericerus heydenii ”, Kiršbaums, 1868). Medus vadītspēja ir 1,50–2,01 mS/cm ar vidējo vērtību 1,77 mS/cm, un šis lapu medus atšķiras no citiem no lapu kokiem iegūtajiem lapu medus veidiem. Šā lapu medus īpatnība ir tā, ka tas ilgu laiku saglabā savu viskozo stāvokli. Apgabalā lapu medu var ražot arī no mūžzaļā ozola, pūkainā ozola un angļu ozola medusrasas.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Specifiskie klimatiskie, edafiskie un orogrāfiskie faktori būtiski ietekmē nektāra veidošanos galveno augu sugu ziedos, kā arī kukaiņu, kuri izdala medusrasu, sastopamību, kas savukārt nosaka medus botānisko izcelsmi un fizikālķīmiskās un organoleptiskās īpašības. Medus, kas apliecina šo saikni, ir salvijas medus. Salvija aug galvenokārt karsta apgabalos, jo īpaši akmeņainā augsnes apakškārtā vietās, kas pakļautas bora vējiem. Par cēlonisko saikni liecina medus savdabīgais organoleptiskais profils un īpašais ziedputekšņu spektrs, kas ir unikāls Dalmācijai un atšķiras no citiem apgabaliem, kuros var ražot salvijas medu.

Vidusjūras un alpīnie augi, kuri aug tuvu cits citam, veido īpašu ziedu sastāvu, kas piešķir produktam “Dalmatinski med” tā īpašo raksturu. Tas vislabāk redzams ziedu medū, kam piemīt izteiktākas organoleptiskās īpašības, kuras saistītas ar nektāra sastāvu, jo īpaši ar Vidusjūras klimatā un Vidusjūras klimata apakštipos augošo augu būtiskajiem elementiem.

Vēl viena ģeogrāfiskā apgabala īpatnība ir satsuma mandarīnu monokultūras plantācijas Neretvas deltā, kas nodrošina lielu daudzumu nektāra un tieši nosaka mandarīnu medus botānisko izcelsmi un organoleptiskās īpašības. Šo īpatnību apstiprina gaistošo savienojumu elementu klātbūtne, kas nav atrodama citu citrusaugu medū.

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ir unikāls arī tā klimatisko apstākļu dēļ, kuri veicina “ Acericerus heydenii ” klātbūtni un Montpeljē kļavas plašās audzes, kas ir divi priekšnoteikumi īpašā lapu medus veida ražošanai ar fizikālķīmiskajām īpašībām (relatīvi augstu vadītspēju un zemu ūdens saturu) un organoleptisko profilu, kurš to atšķir no lapu medus, ko iegūst no lapu kokiem ārpus Dalmācijas.

“Dalmatinski med” ir kopš seniem laikiem atzīts un novērtēts medus. Plīnijs ir uzsvēris tā kvalitāti, jo īpaši olintiešu medus no Šoltas salas (tajā laikā – Olinta sala) kvalitāti, ko romieši vērtēja augstāk par Himetus kalna medu. Biškopībai ir senas tradīcijas. 1875. gadā Šoltā tika dibināts biškopības kooperatīvs, pēc tam tika izveidots vēl viens kooperatīvs Pagas salā 1905. gadā un vēl viens – Pelješacā 1910. gadā. Pašlaik Dalmācijas biškopju asociācijā ir apvienojies 31 biškopības kooperatīvs un pavisam 1 887 biškopji. “Dalmatinski med” ražošanas metode ir cieši saistīta ar vietējo biškopju prasmēm, kas iegūtas, no paaudzes paaudzei nododot pieredzi un tradīcijas. Tiek izmantotas arī modernās tehnoloģijas, vienlaikus ievērojot labu biškopības praksi. Barības meklēšanas periodā bites netiek piebarotas, kā arī netiek izmantoti slimību kontroles līdzekļi. Temperatūra ražošanas ķēdē nekad nepārsniedz 40 °C, un tas nodrošina medus kvalitāti, ko apliecina zems HMF saturs. Par augsto biškopības prasmju līmeni liecina spēja izraudzīties labākās vietas stropiem un izvēlēties piemērotu laiku medus ekstrakcijai, lai saglabātu zemu ūdens saturu. Šīs prasmes apvienojumā ar ģeogrāfiskā apgabala īpatnībām veicina vienziedu medus ražošanu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/hrana/zoi-zozp-zts/10_7_23%20Specifikacija_Dalmatinski_med.pdf

---

(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1151/oj.