European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija C


C/2024/2379

27.3.2024

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(C/2024/2379)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Pfälzer Landwein”

PGI-DE-A1294-AM01

Paziņojuma datums: 8 janvāris 2024.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Izmaiņu apraksts

a)   Vīna / vīnkopības produktu apraksts un analītiskās un/vai organoleptiskās īpašības

Produkta “Pfälzer Landwein” minimālā dabiskā spirta koncentrācija un minimālais dabiskais misas svars ir norādīti atsevišķā punktā. Saturs nav mainīts. Skaidrības labad ir iekļauts šāds teikums par pagrabā veicamo uzskaiti: “Jādokumentē misas svars raudzēšanas tvertnē.”

Sniegts arī dažādo produktu organoleptisko īpašību apraksts.

b)   Apgabala robežas noteikšana

Mainīta ar AĢIN “Pfälzer Landwein” apzīmētā produkta ražošanas apgabala robeža.

Uzskaitītas atsevišķās pašvaldības, iekļaujot kadastrālās vienības.

Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekš minēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein.

Mainīts apgabals, kurā drīkst ražot Landwein. Līdz šim produkta “Pfälzer Landwein” ražošana ir bijusi iespējama tikai Pfalcas [Pfalz] vīnkopības apgabalā. Attiecīgie noteikumi ir saskaņoti ar juridiskajām prasībām un tagad ļauj produktu “Pfälzer Landwein” ražot arī citviet tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē:

Landwein drīkst ražot apgabalā, kas nav šā produkta ražošanas reģions, kurā ievāktas vīnogas un kurš norādīts marķējumā, ja šis ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.”

c)   Vīna vīnogu šķirnes

Līdz šim produkta specifikācijas 7. punktā (kas kļūst par 8. punktu) ir bijušas uzskaitītas turpmāk minētās vīnogu šķirnes.

 

Baltvīni

 

‘Albalonga’, ‘Auxerrois’, ‘Bacchus’, ‘Chardonnay’, ‘Ehrenbreitsteiner’, ‘Ehrenfelser’, ‘Faberrebe’, ‘Früher Malingre’, ‘Gelber Muskateller’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Grüner Veltliner’, ‘Hölder’, ‘Huxelrebe’, ‘Johanniter’, ‘Juwel’, ‘Kanzler’, ‘Kerner’, ‘Kernling’ ‘Mariensteiner’, ‘Morio-Muskat’, ‘Müller-Thurgau’, ‘Muskat-Ottonel’, ‘Nobling’, ‘Optima’, ‘Orion’, ‘Ortega’, ‘Perle’, ‘Phoenix’, ‘Prinzipal’, ‘Regner’, ‘Reichensteiner’, ‘Rieslaner’, ‘Riesling’, ‘Roter Elbling’, ‘Roter Gutedel’, ‘Roter Muskateller’, ‘Roter Traminer’, ‘Saphira’, ‘Sauvignon Blanc’, ‘Scheurebe’, ‘Schönburger’, ‘Siegerrebe’, ‘Silvaner’, ‘Sirius’, ‘Solaris’, ‘Staufer’, ‘Weißer Burgunder’, ‘Weißer Elbling’, ‘Weißer Gutedel’, ‘Würzer’

 

Sarkanvīni un sārtvīni

 

‘Accent’, ‘Acolon’, ‘Allegro’, ‘Blauer Frühburgunder’, ‘Blauer Limberger’, ‘Blauer Portugieser’, ‘Blauer Spätburgunder’, ‘Blauer Trollinger’, ‘Blauer Zweigelt’, ‘Bolero’, ‘Cabernet Carbon’, ‘Cabernet Carol’, ‘Cabernet Cortis’, ‘Cabernet Cubin’, ‘Cabernet Dorio’, ‘Cabernet Dorsa’, ‘Cabernet Franc’, ‘Cabernet Mitos’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Dakapo’, ‘Deckrot’, ‘Domina’, ‘Dornfelder’, ‘Dunkelfelder’, ‘Färbertraube’, ‘Früher Roter Malvasier’, ‘Helfensteiner’, ‘Heroldrebe’, ‘Merlot’, ‘Müllerrebe’, ‘Muskat Hamburg’, ‘Palas’, ‘Portugieser’, ‘Prior’, ‘Regent’, ‘Rondo’, ‘Saint-Laurent’, ‘Syrah’

IZMAIŅAS

Turpmāk virsraksti būs “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”.

Pievienotas turpmāk uzskaitītās šķirnes.

Baltogu šķirnes

‘Adelfränkisch’, ‘Alvarinho’, ‘Arneis’, ‘Blauer Silvaner’, ‘Blütenmuskateller’, ‘Bronner’, ‘Cabernet Blanc’, ‘Calardis Blanc’, ‘Calardis Musqué’, ‘Chardonnay Rosé’, ‘Chenin Blanc’, ‘Donauriesling’, ‘Felicia’, ‘Fernão Pires’, ‘Floreal’, ‘Früher Roter Malvasier’, ‘Gelber Orleans’, ‘Gf Ga-52-42’, ‘Gf 2010-011-0048’, ‘Glera’, ‘Goldmuskateller’, ‘Grenache Blanc’, ‘Grünfränkisch’, ‘Helios’, ‘Hibernal’, ‘Manzoni Bianco’, ‘Marsanne Blanche’, ‘Muscaris’, ‘Petit Manseng’, ‘Pollux’, ‘Rinot’, ‘Roter Müller-Thurgau’, ‘Roter Riesling’, ‘Roter Veltliner’, ‘Roussanne’, ‘Sauvignac’, ‘Sauvignon Gris’, ‘Sauvignon Gryn’, ‘Sauvignon Nepis’, ‘Sauvignon Rytos’, ‘Sauvignon Sary’, ‘Sauvitage’, ‘Semillon’, ‘Sorelli’, ‘Souvignier Gris’, ‘Trebbiano di Soave’, ‘VB 32-7’, ‘Villaris’, ‘Viognier’, ‘Weißer Heunisch’, ‘Weißer Lagler’, ‘We S 509’, ‘We 86-708-86’ (‘Veritage’)

Sarkanogu šķirnes

‘ ‘Artaban’, ‘Barbera’, ‘Blauer Gänsfüßer’, ‘Blauer Muskateller’, ‘Cabaret Noir’, ‘Cabernet Bordo’, ‘Cabernet Cantor’, ‘Cabertin’, ‘Calandro’, ‘Cabernet Eidos’, ‘Cabernet Jura’, ‘Carignan Noir’, ‘Carménère’, ‘Cinsault’, ‘Divico’, ‘Dolcetto’, ‘Fer Servadou’, ‘Gamaret’, ‘Gf 84-58-988’, ‘Gf 2004-043-0010’, ‘Gm 674-1’, ‘Grenache Noir’, ‘Lagrein’, ‘Laurot’, ‘Malbec’, ‘Marselan’, ‘Merlot Kanthus’, ‘Merlot Khorus’, ‘Mourvèdre’, ‘Muskattrollinger’, ‘Nebbiolo’, ‘Petite Syrah’, ‘Petit Verdot’, ‘Pinotage’, ‘Pinotin’, ‘Pinot Nova’, ‘Piroso’, ‘Primitivo’, ‘Reberger’, ‘Rosenmuskateller’, ‘Rösler’, ‘Sangiovese’, ‘Satin Noir’, ‘Schwarzblauer Riesling’, ‘Schwarzer Urban’, ‘Tannat’, ‘Tauberschwarz’, ‘Tempranillo’, ‘VB Cal 1-22’, ‘VB Cal 1-28’, ‘VB 91-26-5’, ‘VB 91-26-8’, ‘Vidoc’, ‘We 70-281-36’, ‘We 70-281-37’, ‘We 73-45-84’, ‘We 94-26-36’, ‘We 94-27-5’, ‘We 94-28-32’ ’

Svītrotas šādas šķirnes:

baltvīns:

‘Ehrenbreitsteiner’, ‘Orion’, ‘Prinzipal’, ‘Regner’, ‘Sirius’, ‘Staufer’;

sarkanvīns un sārtvīns:

‘Früher Roter Malvasier’ (nepareizais saraksts);

‘Muskat Hamburg’;

‘Färbertraube’.

d)   Citas prasības, ko noteikusi organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN

Pat pēc grozījumiem tiesību aktos tiks saglabāts šāds noteikums, kas atspoguļo spēkā esošos tiesību aktus: “100 % ražošanā izmantoto vīnogu jābūt iegūtiem apgabalā, no kura Landwein ieguvis savu nosaukumu.” Šis noteikums tagad ir norādīts kā prasība, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība), nevis kā valsts tiesību aktos paredzēta prasība. Skaitlis 100 % tagad ir skaidri norādīts un minēts sarakstā, kurā identificēts norobežotais apgabals, kā arī vīnogu šķirņu sarakstā produkta specifikācijā.

Teksts “Produkts “Pfälzer Landwein” drīkst būt gatavots tikai no vīnogām, kas iegūtas apstiprinātos vīndārzos un kas pieder pie atļautajām vīnogu šķirnēm.” tagad ir aizstāts ar šādu: “100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Pfälzer Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem produkta specifikācijas 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no produkta specifikācijas 8. punktā atļautajām vīna vīnogu šķirnēm.”

e)   Kontroles iestāde

Produkta specifikācijas 11. punktā ir mainīts kontroles iestādes faksa numurs. Turklāt ir koriģēti kontroles iestādes pienākumi, jo Reinzemes-Pfalcas Lauksaimniecības kamera atbildību par jaunām stādīšanas atļaujām ir nodevusi Federālajam lauksaimniecības un pārtikas birojam.

f)   Citi grozījumi

Redakcionālas izmaiņas saskaņā ar ES prasībām. Tās ietver visas izmaiņas, kas atspoguļo spēkā esošos tiesību aktus. Tās veiktas, iekļaujot atsauces uz spēkā esošajiem tiesību aktiem vai attiecīgo tekstu svītrojot.

2.   Grozījumu pamatojums

a)   Vīna / vīnkopības produktu apraksts un analītiskās un/vai organoleptiskās īpašības

Minimālā dabiskā spirta koncentrācija un minimālais dabiskais misas svars ir norādīti atsevišķā punktā, lai produkta specifikāciju padarītu skaidrāku. Pārrēķina tabula svītrota tāpēc, ka vairs nav juridiska pamata norādīt minimālo dabisko misas svaru. Tomēr, tā kā ražotāji praksē izmanto Öchslegrade (misas svara skalu), tas arī turpmāk būs iekļauts produkta specifikācijā. Tāpēc norāde par minimālo dabisko spirta koncentrāciju un norāde par minimālo dabisko misas svaru būs apvienotas ar vārdu “un”. Tā tiek skaidri parādīts, ka ražotājiem, kas vēlas tirgot produktus ar nosaukumu “Pfälzer Landwein”, ir jāievēro gan minimālās dabiskās spirta koncentrācijas vērtība, gan minimālā dabiskā misas svara vērtība. Lai izvairītos no pārpratumiem attiecībā uz pagrabā veicamo uzskaiti, aizsardzības apvienība nolēma iekļaut teikumu, ar ko precizē, ka vīna darītavas uzskaitē ir jāreģistrē tikai minimālais misas svars.

Organoleptisko īpašību apraksti ir padarīti niansētāki, lai labāk atspoguļotu dažādos produktus.

b)   Apgabala robežas noteikšana

Izmaiņas apgabala robežās ir labi pārdomātas, un to mērķis ir novērst būtiskus nelabvēlīgus apstākļus Pfalcas reģiona vīnkopībai, lauksaimniecībai un iekoptajai ainavai, kas izveidojusies laika gaitā. Izmaiņas veiktas tāpēc, ka vīnkopība Pfalcā gadsimtu gaitā ir attīstījusies attiecīgo kadastrālo vienību konkrētajās ģeogrāfiskajās robežās, kā tas ir bijis visos tradicionālajos Eiropas vīnkopības apgabalos.

Apgabala robežas noteikšanas pamatojums ir sīkāk izklāstīts turpmāk.

Norobežoti vīndārzi ir vajadzīgi kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši saistībā ar augu aizsardzības pasākumiem.

Vīnkopībā izmantotie augu aizsardzības pasākumi ne vienmēr ir piemēroti citām kultūrām un otrādi. Tāpēc vīndārzu atrašanās līdzās zemei, ko izmanto citiem mērķiem, rada problēmas, no kurām būtu pēc iespējas jāizvairās.

Jo mazāk saskares punktu starp vīnkopībai izmantoto zemi un citiem mērķiem izmantoto zemi (laukkopības un augļkopības apgabaliem, zālājiem utt.), jo mazāka ir saistītā negatīvā ietekme uz vīnkopību un vīnu kvalitāti. Tas saistīts ar specifiskajām apsaimniekošanas prasībām vīnkopības jomā un jo īpaši augu aizsardzības jomā. Izmantotie augu aizsardzības līdzekļi dažkārt ievērojami atšķiras, jo īpaši attiecībā uz mērķi, kas ar tiem jāsasniedz, atļauju piešķiršanu konkrētai kultūrai un nogaidīšanas periodiem.

Pat ja augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti pareizi, tie var nonākt blakus esošos zemesgabalos ar atšķirīgu izmantojumu, tādējādi radot nevēlamu veģetatīvu kaitējumu nemērķa apgabalos vai konkrētu atlieku klātbūtnes dēļ pasliktinot produktu kvalitāti un tirgojamību. Piemēram, ja, izmantojot sistēmiskas darbības herbicīdus blakus esošos apgabalos, veidojas nevēlama nonese un ja šāds piesārņojums rodas pirms vīnogulāju ziedēšanas, var tikt ietekmēta augļu aizmešanās. Izmantojot kontaktherbicīdus, nevēlama nonese var izraisīt skartās lapotnes/dzinumu apdegumus. Problēmas var radīt arī vīnkopībā izmantoto fungicīdu nokļūšana blakus esošā aramzemē. Tas Pfalcā būtu īpaši problemātiski, jo ar AĢIN “Pfälzer Landwein” apzīmētā produkta apgabals robežojas ar Vācijas lielāko nepārtraukto dārzeņu audzēšanas apgabalu. Šis lielais specializēto kultūru īpatsvars vēl jo vairāk liek vīndārzus skaidri nošķirt no lauksaimniecības platībām, kā tas ir bijis līdz šim. Tā kā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi dažām šajā apgabalā audzētajām kultūrām nav atļauti, atlieku pētījumos, kuru pamatā ir precīza analīze un zemas maksimāli pieļaujamās atlieku robežvērtības, var konstatēt, ka produkcija, jo īpaši svaigi dārzeņi, nav piemēroti laišanai tirgū. Tas pats attiecas uz vara preparātiem, ko izmanto bioloģiskā vīna ražošanā. Šādi gadījumi praksē notiek bieži, un tāpēc no tiem būtu jāizvairās.

Pašreizējie kultūraugu aizsardzības pasākumi var nodarīt kaitējumu gan aramzemei, gan vīndārziem.

Norobežotos vīndārzos var izmantot rezultatīvas apsaimniekošanas un aizsardzības metodes vīnkopības jomā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu vīnu ilgtspējīgu ražošanu, svarīgas ir zemas ietekmes augu aizsardzības stratēģijas, kuras rada ieguvumus attiecībā uz kvalitāti, vidi un ekonomiku.

Labs piemērs ir feromonu izmantošana vīnogulāju kožu apkarošanai. Šis aizsardzības pasākums darbojas tikai tad, ja feromonu slazdi, kas vajadzīgi šo kaitīgo organismu apmānīšanai un vairošanās ierobežošanai, tiek izvietoti tik plašā teritorijā, cik iespējams. Ar to saistītās izmaksas ir daudz mazākas, ja nenotiek divkārša slazdu uzstādīšana vīndārza malās (kur tas robežojas ar citām kultūrām, citiem mērķiem izmantotu apgabalu vai veģetāciju). Taču to var panākt tikai tad, ja vīndārzs ir norobežots.

Norobežoti vīndārzi ir vajadzīgi arī no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, lai aizsargātu gatavās vīnogas no kaitējuma, ko tām nodara putni, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt rezultatīvu aizsardzību.

Norobežoti vīndārzi palīdz novērst arī medījumdzīvnieku radīto kaitējumu.

No vīnkopības perspektīvas ļoti svarīga/vajadzīga ir medījumdzīvnieku populācijas ierobežošana, jo kaitējums, ko šādi dzīvnieki nodara vīndārziem, Reinzemē-Pfalcā netiek automātiski kompensēts. Norobežots vīndārzs mazina arī ziņojamā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu risku, kas Vācijā ievērojami apdraud lopkopību. Cīņa ar mežacūkām norobežotos vīndārzos ir vienkāršāka un lētāka nekā apgabalos, kurus izmanto dažādu kultūru (piemēram, vīnogu, laukaugu un augļu) audzēšanai un kuros mežacūkām ir patvēruma vietas un pārtikas avoti.

Arvien nozīmīgāka kļūst vīndārzu, jo īpaši jaunu vīndārzu, pilienveida apūdeņošanas prakse, ko izmanto vīnogulāju audzēšanai. Norobežoti vīndārzi ir ieguvums, kad jābūvē vajadzīgā infrastruktūra (akas, caurules u. c.) un jānodrošina tās darbība. Gan kopīgā ūdens ieguve, gan kopīgā pārvades un sadales līniju izmantošana šādos vīndārzos ir efektīvāka un lētāka.

Prasības attiecībā uz joslveida tīkliem vīndārzos atšķiras no prasībām, kas attiecas, piemēram, uz aramzemi. Tāpēc iepriekšējos vīndārzos, kuros ir vīnkopībai paredzēta joslu struktūra, zemi var būt neiespējami vai ļoti grūti izmantot aramzemei un/vai ganībām. Tas ir tāpēc, ka vīndārzos parasti nav paredzēts izmantot lielus un smagus transportlīdzekļus un mašīnas, bet, audzējot laukaugus, tie ir vajadzīgi un tiek izmantoti zemes kopšanā. Ja visas šīs joslas būtu jāizveido tā, lai tās izturētu lielāku slodzi, visiem zemes īpašniekiem šajā apgabalā tiktu radīts lielāks finansiālais slogs.

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pfälzer Landwein” apzīmēto produktu un tā reputāciju raksturo iekoptā ainava, kas izveidojusies laika gaitā, un dabiskā ainava, kurā ietilpst tradicionālie vīndārzi.

Vietējiem iedzīvotājiem, reģiona vīna nozares pārstāvjiem, speciālistiem un arī patērētājiem Pfalcas vīna reģions saistās ar vīnkopību tradicionālajos vīndārzos, kuri veido ainavu, jo īpaši tāpēc, ka tajā atrodas lielākais nepārtrauktais vīndārzu apgabals.

Zemes izmantošana tradicionālajai aramzemei mainītu raksturīgo dabisko ainavu un ietekmētu izveidojušos iekopto ainavu.

Vīnam — kopā ar tradicionālo vīnkopības reģionu un tradicionālajiem vīndārziem — ir liela nozīme arī tūrismā.

Daudzus tradicionālos vīndārzus varētu apdraudēt aizaugšana ar nevēlamu krūmāju, jo, ņemot vērā vīndārzu nelielo izmēru, īpašības un to, ka bieži vien tajos ir ļoti grūti izmantot lielākas mašīnas, tie nav piemēroti citiem mērķiem kā vien vīnkopībai. Šāda attīstība kaitētu vīnkopības apgabalam jau no tīri estētiskā viedokļa un tātad arī no tūrisma un ekonomikas viedokļa. Turklāt šajos nekoptajos apgabalos varētu sākties spontāna kaitīgo organismu saimniekaugu (piemēram, kazeņu) augšana, kuras dēļ tajos veidotos punktspārnu drozofilu un citu nevēlamu kaitīgo organismu kolonijas. Šādi kaitīgie organismi apdraudētu vīnogu veselību un kvalitāti blakus esošajos vīndārzos.

No iepriekš izklāstītā pamatojuma izriet, ka vīndārzu kultivēšana vienā un, vēlams, norobežotā vietā sniedz daudz dažādu priekšrocību vīndārzu īpašniekiem un operatoriem, kā arī videi. Tāpēc, ņemot vērā daudzos iepriekš izklāstītos trūkumus, jau tā zemajam vairākās vietās izkliedēto vīndārzu īpatsvaram vēl vairāk samazināties nevajadzētu.

Tāpēc apgabals, kurā drīkst ražot produktu “Pfälzer Landwein”, produkta specifikācijā nebūs definēts šaurāk, nekā to atļauj tiesību akti.

c)   Vīna vīnogu šķirnes

Iepriekšējais vīnogu šķirņu saraksts bija nepilnīgs. Tam tiks pievienotas visas līdz šim klasificētās šķirnes, ko audzē Pfalcas vīnkopības apgabalā, jo šīs šķirnes attiecīgajā apgabalā savu vērtību jau ir apliecinājušas. No minētajām šķirnēm ražotie vīni atbilst produkta specifikācijas prasībām. No saraksta svītrotās baltogu šķirnes un sarkanogu šķirne ‘Färbertraube’ Pfalcā netiek audzētas, tāpēc pašlaik nebūtu jāiekļauj ar AĢIN “Pfälzer Landwein” apzīmētajam produktam izmantojamo šķirņu sarakstā. ‘Muskat Hamburg’ ir galda vīnogu šķirne, tāpēc tā nav atļauta. Šķirne ‘Früher Roter Malvasier’ ir svītrota no sarkanvīniem izmantojamo šķirņu saraksta, jo to izmanto baltvīnu ražošanai. Turpmāk vīnogu šķirnes tiks uzskaitītas zem virsrakstiem “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”, jo vīnogu šķirņu saraksts produkta specifikācijā nosaka, vai var vai nevar audzēt šķirnes, nevis ražot galaproduktu.

Sinonīmi ir svītroti, jo vīnogu šķirņu saraksts produkta specifikācijā būtībā ir “stādīšanas atļauja”, nevis marķēšanas prasība.

d)   Citas prasības, ko noteikusi organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN

Valsts tiesību aktos vairs nav iekļauts noteikums par 100 %. Tāpēc tas tagad ir norādīts kā prasība, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība). Tekstā izdarītie grozījumi (piemēram, skaidri norādot skaitli 100 %) ir paredzēti, lai precizētu sākotnējā noteikuma būtību. Grozījumi nebija būtiski.

e)   Kontroles iestāde

Mainīts faksa numurs.

Labojuma mērķis ir atspoguļot piemērojamos tiesību aktus.

f)   Citi grozījumi

Veiktas redakcionālas izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību ES prasībām.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Pfälzer Landwein

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Vīns, baltvīns

ĪSS APRAKSTS

Produkta “Pfälzer Landwein” ražošanas apgabalā tradicionāli ražo baltvīnus, sarkanvīnus un sārtvīnus, kā arī ierobežotā daudzumā — Rotling vīnus.

Baltvīnu aromāts parasti ir no augļaina un svaiga līdz augļainam un eksotiskam. Atkarībā no vīnogu šķirnes un pagrabā veiktajām darbībām tiem var piemist zaļu augļu aromāts, pikanta garša un dūmu un minerālu notis.

Tiem ir raksturīgs līdzsvars starp skābumu un saldumu un izteikts vai mērens skābums.

Vīnu krāsa parasti ir no gaiši dzeltenas ar zaļām nokrāsām līdz salmu un zeltaini dzeltenai. Atkarībā no vīnogu šķirnes šie vīni var būt arī gaiši sarkanos toņos. Konkrēti, raudzējot misu iegūtie baltvīni var būt arī oranžā krāsā ar sarkanīgu un brūnu nokrāsu. Baltvīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams. Smaržā jūtamas arī maigas līdz vidēji intensīvas skaidri iezīmētas oksidatīvas, fenoliem raksturīgas vai reduktīvas notis.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

2.   Vīns, sarkanvīns

ĪSS APRAKSTS

Produkta “Pfälzer Landwein” ražošanas apgabalā tradicionāli ražo baltvīnus, sarkanvīnus un sārtvīnus, kā arī ierobežotā daudzumā — Rotling vīnus.

Sarkanvīniem jo īpaši raksturīgs ogu un sarkano augļu aromāts. Tiem var piemist arī zaļu augļu aromāts. Šos vīnus raksturo to maigais līdz ievērojamais skābums.

To sarkanā krāsa parasti ir no gaišas ķiršsarkanas līdz tumšai plūškoka ogu krāsai.

Šiem vīniem var būt arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 12 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

3.   Vīns, sārtvīns un Blanc de Noir

ĪSS APRAKSTS

Produkta “Pfälzer Landwein” ražošanas apgabalā tradicionāli ražo baltvīnus, sarkanvīnus un sārtvīnus, kā arī ierobežotā daudzumā — Rotling vīnus.

Šo veidu vīnu ražo no saudzīgi izspiestām sarkanogu šķirņu vīnogām. Parasti tie ir gaiši rozā līdz spilgti sarkanā krāsā. Blanc de Noir vīni ir baltvīna krāsā. Tā kā misa tiek nogatavināta tāpat kā baltvīnam, šiem vīniem parasti piemīt augļains un svaigs ogu un sarkano un balto/dzelteno augļu aromāts.

Sārtvīni garšas ziņā var radīt spēcīgāku skābuma sajūtu. Tiem var būt lielāka aromātu un krāsu dažādība, kā arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

4.   Rotling vīni

ĪSS APRAKSTS

Produkta “Pfälzer Landwein” ražošanas apgabalā tradicionāli ražo baltvīnus, sarkanvīnus un sārtvīnus, kā arī ierobežotā daudzumā — Rotling vīnus.

Šos vīnus gatavo, sajaucot sarkanās un baltās vīnogas vai misu. Organoleptisko īpašību ziņā tie ir ļoti līdzīgi sārtvīniem. Tiem var būt lielāka aromātu un krāsu dažādība, kā arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.

Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.

Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.

Vispārējās analītiskās īpašības

Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Visi produkti

Īpašā vīndarības metode

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

2.   Visi produkti

Attiecīgie ierobežojumi vīnu gatavošanā

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

3.   Visi produkti

Audzēšanas metodes

Piemēro spēkā esošos tiesību aktus.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

150 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Produktiem, kuriem atļauts izmantot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pfälzer Landwein”, jābūt iegūtiem vīndārzos, kas atrodas šādu pašvaldību un pašvaldību rajonu teritorijā:

Albersweiler (5426), Albisheim (Pfrimm) (4555), Altdorf (5470), Annweiler am Trifels (Gräfenhausen (5424), Queichhambach (5421)), Bad Bergzabern (5372), Bad Dürkheim (Bad Dürkheim (4351), Grethen (4354), Leistadt (4356), Seebach (4353), Ungstein (4358)), Barbelroth (5360), Battenberg (Pfalz) (4396), Bellheim (5619), Billigheim-Ingenheim (Appenhofen (5383), Billigheim (5386), Ingenheim (5384), Mühlhofen (5385)), Birkweiler (5393), Bischheim (4571), Bissersheim (4404), Bobenheim am Berg (4379), Bobenheim-Roxheim (3951), Bockenheim an der Weinstraße (Großbockenheim (4414), Kleinbockenheim (4415)), Böbingen (5472), Böchingen (5399), Böhl-Iggelheim (Böhl (4006), Iggelheim (4007)), Bolanden (4573), Bornheim (Südliche Weinstraße) (5516), Bubenheim (Donnersbergkreis) (4550), Burrweiler (5491), Dackenheim (4375), Dannstadt-Schauernheim (Dannstadt (3994)), Deidesheim (4310), Dierbach (5358), Dirmstein (4408), Dörrenbach (5366), Ebertsheim (4420), Edenkoben (Edenkoben (5466), 4 Mittelhainger (5467)), Edesheim (Edesheim (5479), 3 Mittelhainger (5480)), Einselthum (4554), Ellerstadt (4339), Erpolzheim (4366), Eschbach (Südliche Weinstraße) (5390), Essingen (5517), Flemlingen (5483), Forst an der Weinstraße (4309), Frankweiler (Südliche Weinstraße) (5397), Freckenfeld (5676), Freimersheim (Pfalz) (5476), Freinsheim (4369), Freisbach (5601), Friedelsheim (4337), Fußgönheim (3978),, Gauersheim (4567), Gerolsheim (4407), Gleisweiler (5493), Gleiszellen-Gleishorbach (5374), Göcklingen (5388), Gönnheim (4338), Gommersheim (5474), Großfischlingen (5478), Großkarlbach (4405), Großniedesheim (3962), Grünstadt (Asselheim (4426), Grünstadt (4427), Sausenheim (4428)), Hainfeld (5485), Haßloch (4301), Hergersweiler (5359), Herxheim am Berg (4373), Herxheim bei Landau / Pfalz (5527), Herxheimweyher (5526), Heßheim (3965), Heuchelheim bei Frankenthal (3963), Heuchelheim-Klingen (Heuchelheim (5381), Klingen (5382)), Hochdorf-Assenheim (Assenheim (3995), Hochdorf (3996)), Hochstadt (Pfalz) (Niederhochstadt (5519), Oberhochstadt (5518)), Ilbesheim bei Landau in der Pfalz (5389), Immesheim (4548), Impflingen (5387), Insheim (5529), Kallstadt (4371), Kandel (5671), Kapellen-Drusweiler (5363), Kapsweyer (5355), Kindenheim (4416), Kirchheim an der Weinstraße (4402), Kirchheimbolanden (4577), Kirrweiler (Pfalz) (5455), Kleinfischlingen (5477), Kleinkarlbach (4400), Kleinniedesheim (3961), Klingenmünster (5375), Knittelsheim (5618), Knöringen (5403), Lambsheim (3971), Landau in der Pfalz (Arzheim (5560), Dammheim (5555), Godramstein (5558), Landau (5551), Mörlheim (5553), Mörzheim (5562), Nußdorf (5556), Queichheim (5554), Wollmesheim (5561)), Laumersheim (4406), Leinsweiler (5391), Lingenfeld (5599), Lustadt (Niederlustadt (5597), Oberlustadt (5596)), Maikammer (5453), Marnheim (4572), Meckenheim (4306), Mertesheim (4418), Minfeld (5675), Morschheim (4570), Neuleiningen (4398), Neustadt an der Weinstraße (Diedesfeld (4254), Duttweiler (4252), Geinsheim (4251), Gimmeldingen (4259), Haardt (4258), Hambach (4256), Königsbach (4260), Lachen-Speyerdorf (4253), Mußbach (4261), Neustadt (4257)), Niederhorbach (5362), Niederkirchen bei Deidesheim (4308), Niederotterbach (5357), Oberhausen (Südliche Weinstraße) (5361), Oberotterbach (5364), Obersülzen (4409), Obrigheim (Pfalz) (Albsheim an der Eis (4411), Colgenstein- Heidesheim (4410), Mühlheim (4412), Obrigheim (4413)), Offenbach an der Queich (5515), Ottersheim (4549), Ottersheim bei Landau (5617), Pleisweiler-Oberhofen (5373), Ranschbach (5392), Rhodt unter Rietburg (Rhodt unter Rietburg (5487), 3 Mittelhainger (5488)), Rittersheim (4568), Rödersheim-Gronau (Alsheim-Gronau (3992), Rödersheim (3991)), Römerberg (Berghausen (4071), Heiligenstein (4072), Mechtersheim (4073)), Rohrbach (Südliche Weinstraße) (5530), Roschbach (5481), Rüssingen (4547), Ruppertsberg (4307), Sankt Martin (5451), Schwegenheim (5600), Schweigen-Rechtenbach (Rechtenbach (5353), Schweigen (5351)), Schweighofen (5354), Siebeldingen (5395), Speyer (4101), Steinfeld (5356), Steinweiler (5673), Stetten (4566), Venningen (5468), Vollmersweiler (5677), Wachenheim an der Weinstraße (4336), Walsheim (5401), Weingarten (Pfalz) (5602), Weisenheim am Berg (4377), Weisenheim am Sand (4367), Westheim (Pfalz) (5598), Weyher in der Pfalz (Weyher in der Pfalz (5489), 3 Mittelhainger (5490)), Winden (Germersheim) (5674), Zeiskam (5616), Zellertal (Harxheim (4551), Niefernheim (4552), Zell (4553)).

Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekš minēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein.

Landwein drīkst ražot apgabalā, kas nav šā produkta ražošanas reģions, kurā ievāktas vīnogas un kurš norādīts marķējumā, ja šis ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

 

‘Accent’

 

‘Acolon’

 

‘Adelfränkisch’ — ‘Grüner Adelfränkisch’

 

‘Albalonga’

 

‘Allegro’

 

‘Alvarinho’ — ‘Albarino’

 

‘Arneis’

 

‘Artaban’

 

‘Auxerrois’ — ‘Auxerrois Blanc’, ‘Pinot Auxerrois’

 

‘Bacchus’

 

‘Barbera’

 

‘Blauer Frühburgunder’ — ‘Pinot Noir Précoce’, ‘Pinot Madeleine’, ‘Madeleine Noir’, ‘Frühburgunder’, ‘Pinot Madelaine’

 

‘Blauer Gänsfüßer’

 

‘Blauer Limberger’ — ‘Lemberger’, ‘Blaufränkisch’, ‘Limberger’

 

‘Blauer Muskateller’ — ‘Muskateller’, ‘Schwarzblauer Muskateller’, ‘Muscat Noir’, ‘Schwarzer Muskateller’, ‘Muscat A Petits Grains Noirs’

 

‘Blauer Portugieser’

 

‘Blauer Silvaner’

 

‘Blauer Spätburgunder’

 

‘Blauer Trollinger’ — ‘Trollinger’, ‘Vernatsch’

 

‘Blauer Zweigelt’ — ‘Zweigeltrebe’, ‘Rotburger’, ‘Zweigelt’

 

‘Blütenmuskateller’

 

‘Bolero’

 

‘Bronner’

 

‘Cabernet Blanc’

 

‘Cabernet Cantor’

 

‘Cabernet Carbon’

 

‘Cabernet Carol’

 

‘Cabernet Cortis’

 

‘Cabernet Cubin’

 

‘Cabernet Dorio’

 

‘Cabernet Dorsa’

 

‘Cabernet Eidos’

 

‘Cabernet Franc’

 

‘Cabernet Jura’

 

‘Cabernet Mitos’

 

‘Cabernet Sauvignon’

 

‘Cabertin’

 

‘Calandro’

 

‘Calardis Blanc’

 

‘Calardis Musqué’

 

‘Carignan Noir’

 

‘Carménère’

 

‘Chardonnay’

 

‘Chenin Blanc’

 

‘Cinsault’

 

‘Dakapo’

 

‘Deckrot’

 

‘Divico’

 

‘Dolcetto’

 

‘Domina’

 

‘Donauriesling’

 

‘Dornfelder’

 

‘Dunkelfelder’

 

‘Ehrenfelser’

 

‘Faberrebe’

 

‘Felicia’

 

‘Fer’ — ‘Fer Servadou’

 

‘Fernao Pires’

 

‘Floreal’

 

‘Früher Malingre’ — ‘Malinger’

 

‘Früher Roter Malvasier’ — ‘Malvasier’, ‘Früher Malvasier’, ‘Malvoisie’

 

‘Gamaret’

 

‘Gelber Muskateller’

 

‘Gelber Orleans’ — ‘Orleans’

 

‘Gf 2004-043-0010’

 

‘Gf 2010-011-0048’

 

‘Gf 84-58-988’

 

‘Gf-Ga 52-42’

 

‘Glera’

 

‘Gm 674-1’

 

‘Goldmuskateller’ — ‘Muskateller’

 

‘Grenache Blanc’

 

‘Grenache Noir’ — ‘Grenache’

 

‘Grüner Silvaner’ — ‘Silvaner’, ‘Sylvaner’

 

‘Grüner Veltliner’ — ‘Veltliner’

 

‘Grünfränkisch’

 

‘Helfensteiner’

 

‘Helios’

 

‘Heroldrebe’

 

‘Hibernal’

 

‘Huxelrebe’ — ‘Huxel’

 

‘Hölder’

 

‘Johanniter’

 

‘Juwel’

 

‘Kanzler’

 

‘Kerner’

 

‘Kernling’

 

‘Lagrein’ — ‘Blauer Lagrein’, ‘Lagrain’

 

‘Laurot’

 

‘Malbec’

 

‘Manzoni Bianco’ — ‘Manzoni Bianco’

 

‘Mariensteiner’

 

‘Marsanne Blanche’ — ‘Marsanne’

 

‘Marselan’

 

‘Merlot’

 

‘Merlot Kanthus’

 

‘Merlot Khorus’

 

‘Monastrell’ — ‘Mourvèdre’

 

‘Morio Muskat’

 

‘Muscaris’

 

‘Muskat Ottonel’ — ‘Muskat-Ottonel’

 

‘Muskat Trollinger’

 

‘Müller Thurgau’ — ‘Rivaner’

 

‘Müllerrebe’ — ‘Schwarzriesling’, ‘Pinot Meunier’

 

‘Nebbiolo’

 

‘Nobling’

 

‘Optima 113’ — ‘Optima’

 

‘Ortega’

 

‘Palas’

 

‘Perle’

 

‘Petit Manseng’

 

‘Petit Verdot’

 

‘Petite Syrah’

 

‘Phoenix’ — ‘Phönix’

 

‘Pinot Nova’

 

‘Pinotage’

 

‘Pinotin’

 

‘Piroso’

 

‘Pollux’

 

‘Primitivo’ — ‘Zinfandel’, ‘Blaucher Scheuchner’

 

‘Prior’

 

‘Reberger’

 

‘Regent’

 

‘Reichensteiner’

 

‘Rieslaner’

 

‘Rinot’

 

‘Roesler’ — ‘Rösler’

 

‘Rondo’

 

‘Rosenmuskateller’ — ‘Muskateller’

 

‘Rosé Chardonnay’ — ‘Chardonnay’, ‘Rosa Chardonnay’, ‘Chardonnay Rosé’

 

‘Roter Elbling’ — ‘Elbling Rouge’

 

‘Roter Gutedel’ — ‘Chasselas Rouge’, ‘Fendant Rouge’

 

‘Roter Muskateller’ — ‘Muskateller’, ‘Muscat’, ‘Moscato’

 

‘Roter Müller-Thurgau’

 

‘Roter Riesling’

 

‘Roter Traminer’ — ‘Clevner’, ‘Traminer’

 

‘Roter Veltliner’

 

‘Roussanne’

 

‘Ruländer’ — ‘Pinot Grigio’, ‘Grauburgunder’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Pinot Gris’

 

‘Saint Laurent’ — ‘St. Laurent’, ‘Sankt Laurent’

 

‘Sangiovese’

 

‘Saphira’

 

‘Satin Noir’

 

‘Sauvignac’

 

‘Sauvignon Blanc’ — ‘Muskat Silvaner’

 

‘Sauvignon Gris’

 

‘Sauvignon Gryn’

 

‘Sauvignon Nepis’

 

‘Sauvignon Rytos’

 

‘Sauvignon Sary’

 

‘Sauvitage’

 

‘Scheurebe’

 

‘Schwarzblauer Riesling’

 

‘Schwarzer Urban’

 

‘Schönburger’

 

‘Semillon’

 

‘Siegerrebe’

 

‘Solaris’

 

‘Soreli’

 

‘Souvignier Gris’

 

‘Syrah’

 

‘Tannat’

 

‘Tauberschwarz’

 

‘Tempranillo’

 

‘VB 32-7’

 

‘VB 91-26-5’

 

‘VB 91-26-8’

 

‘VB Cal 1-22’

 

‘Cal 1-28’

 

‘Verdicchio Bianco’ — ‘Trebbiano Di Soave’

 

‘Veritage’

 

‘Vidoc’

 

‘Villaris’

 

‘Viognier’

 

‘We 70-281-36’

 

‘We 70-281-37’

 

‘We 73-45-84’

 

‘We 94-26-36’

 

‘We 94-27-5’

 

‘We 94-28-32’

 

‘We S 509’

 

‘Weißer Burgunder’ — ‘Pinot Bianco’, ‘Weißburgunder’, ‘Pinot Blanc’

 

‘Weißer Elbling’ — ‘Elbling’, ‘Kleinberger’

 

‘Weißer Gutedel’ — ‘Chasselas Blanc’, ‘Fendant Blanc’, ‘Fendant’

 

‘Weißer Heunisch’ — ‘Heunisch’

 

‘Weißer Lagler’

 

‘Weißer Riesling’ — ‘Riesling renano’, ‘Rheinriesling’, ‘Klingenberger’, ‘Riesling’

 

‘Würzer’

8.   Saiknes apraksts

Visi produkti

Ģeogrāfiskie apstākļi

Ainava un morfoloģija

Strukturālā un ģeoloģiskā ziņā Haardtrand un Vorderpfalz zemienes pieder pie Augšreinas līdzenuma — tektonisku plaisu ielejas, kas stiepjas ZZA–DR virzienā. Vīnkopības apgabals aptver Vorderpfalz/Rheinpfalz, t. i., tas plešas no Pfalcas meža kalnu malas rietumos pāri Haardtrand līdz Vorderpfalz zemienēm, kas aizņem centrālo un austrumu daļu. Vīndārzi atrodas vidēji 170 m augstumā virs jūras līmeņa. Vīnkopība galvenokārt notiek Haardtrand un lesa klātās upstarpās un plakankalnēs.

Ģeoloģija

Austrumos pie Pfalcas meža sākas Haardtrand pakalnu malas, kas ir faktiskā Augšreinas līdzenuma plaisu zona. Šajā tikai dažus kilometrus platajā apgabalā ir ļoti daudzveidīgs ģeoloģiskais sastāvs. Papildus terciāra nogulumiem tur vietām atrodami mezozoja ieži. Šādus iežus bieži pilnībā klāj diezgan biezs kvartāra nogulumu slānis. Liela daļa vīnogulāju šajā vīnkopības reģionā aug uz lesa un lesa atvasinājumiem. Vīnogulājus var atrast arī uz kvartāra upju māla, smilts un grants. Trešais izplatītākais augsnes veids pēc virsmas platības ir terciāra kaļķakmens un merģelis. Vīnogulājus audzē arī uz sarkanās slāņkopas smilšakmens un raibā smilšakmens, bet tikai ierobežotā apjomā. Kaļķakmens, merģelis un dolomīts no gliemežkaļķakmens, keipera und juras perioda būtībā ir eksotiski ieži. Var atrast arī pilnīgi izolētus sarkanās slāņkopas un terciāra vulkānisko iežu nogulumus un agrīnā paleozoja iežus.

Augsnes sastāva ziņā primāros nogulumus, kuros izveidojušās parabrūnās, melnzemju un pararendzīnas augsnes, veido less un lesa atvasinājumi. Visbiežāk sastopamās augsnes upju nogulumos ir regosoli un brūnaugsnes, savukārt palienēs sastopamas arī aluviālas augsnes un aluviālas-gleja augsnes. Terciāra nogulumos izveidojušās dažādas augsnes, proti, ferolītu augsnes, ferisialītiskas augsnes un Terrae calcis.

Dabas faktori

Turpmāk ir aprakstīts vīnkopības apgabala klimats. Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 10 °C, un vidējā temperatūra augšanas sezonā ir 14,7 °C. Būtībā temperatūra virzienā no rietumiem (Haardtrand) uz austrumiem (Reinas līdzenums) paaugstinās. Gada vidējais nokrišņu daudzums apgabalā ir aptuveni 655 mm, no kuriem 60 % (390 mm) parasti vērojami augšanas sezonā. Lielākais nokrišņu daudzums vērojams vīnkopības reģiona dienvidrietumos, savukārt zemākais vidējais nokrišņu daudzums gadā vērojams tālākajā reģiona ziemeļaustrumu daļā. Vīnogulāji augšanas sezonā saņem vidēji 665 000 Wh/m2 tiešas saules gaismas.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Pfälzer Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem apstiprinātos vīndārzos produkta specifikācijas 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no produkta specifikācijas 8. punktā atļautajām vīnogu šķirnēm.

Saite uz produkta specifikāciju

www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein


(1)   OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2379/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)