(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

1.

izstrādāt, pieņemt un stiprināt velobraukšanas politiku un stratēģijas visos attiecīgajos pārvaldes līmeņos;

2.

veikt pasākumus, kas nepieciešami šo velobraukšanas rīcībpolitiku un stratēģiju iespējami drīzai īstenošanai;

3.

piešķirt prioritāti pasākumiem, kuros velobraukšana tiek ņemta vērā ilgtspējīgas mobilitātes plānošanā pilsētu un ārpuspilsētu teritorijās, kā arī, attiecīgā gadījumā – lauku apvidos;

4.

mudināt uzņēmumus, organizācijas un iestādes velobraukšanu veicināt ar tādām mobilitātes pārvaldības shēmām kā stimuli ar velosipēdu braukt uz darbu, darba elektrovelosipēdu nodrošināšana, piemērotas velostāvvietas un iekārtas un velopiegādes pakalpojumu izmantošana;

5.

velobraukšanu kā veselīgu pārvietošanās vai atpūtas veidu popularizēt ar izpratnes vairošanu, veicināšanas kampaņām, kapacitātes veidošanu un profesionāļu apmācību – tostarp attiecīgos starptautiskos forumos.

6.

paplašināt velobraukšanas apjomu, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu, vecu ļaužu un neaizsargātu un atstumtu grupu vajadzībām;

7.

veikt pasākumus, kas velobraukšanu dara vieglāk pieejamu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

8.

veikt pasākumus, kas veicina vecāka gadagājuma cilvēku aktīvu pārvietošanos un līdz ar to – aktīvas vecumdienas;

9.

nodrošināt mērķtiecīgu veloapmācību, sevišķi bērniem un neaizsargātām un atstumtām grupām;

10.

mudināt veikt pasākumus, lai palielinātu velobraukšanas pieejamību cenas ziņā (10);

11.

visā Eiropā ievērojami paplašināt drošu un saskaņotu velotransporta infrastruktūru;

12.

izstrādāt un izmantot ES norādījumus par kvalitātes prasību standartiem attiecībā uz neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tostarp velosipēdistiem, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1936 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (11);

13.

palielināt velosipēdistu un citu neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības līmeņus, atvēlot viņiem pietiekamu vietu, jo īpaši – attiecīgā gadījumā veloceliņus fiziski nodalot no motorizētas satiksmes vai jauktā satiksmē paredzot drošus ātrumus;

14.

strādāt pie tā, lai pilsētās tiktu izveidots saskanīgs velotīkls un tiktu uzlabota savienojamība starp piepilsētas un lauku teritorijām un pilsētu centriem, ietverot velošosejas;

15.

nodrošināt drošu un aizsargātu velostāvvietu ierīkošanu pilsētas un lauku teritorijās, dzelzceļa stacijās un autoostās un mobilitātes centros;

16.

veicināt elektrovelosipēdu uzlādes punktu ierīkošanu pilsētplānošanā un velosipēdu stāvvietās.

17.

nodrošināt tehnisku atbalstu, ieguldījumus un finansējumu, lai palīdzētu izstrādāt un īstenot velobraukšanas stratēģijas un ar velobraukšanu saistītus ieguldījumus, tostarp ar attiecīgajiem ES instrumentiem un saskaņā ar tajos izklāstītajiem nosacījumiem;

18.

nodrošināt, ka velobraukšana tiek ietverta visu pārvaldes līmeņu ieguldījumos (12).

19.

strādāt pie tā, lai izpildītu Valletas deklarācijā izklāstītās saistības (13), proti, izvirzīt mērķi līdz 2030. gadam ES uz pusi samazināt smagi ievainoto skaitu salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni, izmantojot Valletas deklarācijā izklāstīto definīciju un saskaņā ar vispārēju ceļu satiksmes drošības stratēģiju šim laikposmam (Eiropas Komisijas “ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam” (14), kurš atkārtoti apstiprina vērienīgo ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt, lai uz Savienības ceļiem bojāgājušo skaits būtu tuvu nullei, kā arī valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas un rīcības plānus);

20.

panākt satiksmes drošības noteikumu un tiesību aktu izpildi, lai nodrošinātu dažādu transportlīdzekļu līdzāspastāvēšanu, koncentrējoties uz velosipēdistu un citu neaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību;

21.

nodrošināt, ka noteikumi par drošības prasībām, ko piemēro elektrovelosipēdiem, ir būtiski un veicina to izmantošanu;

22.

uzlabot drošību sabiedriskajās velosipēdu stāvvietās (tostarp velosipēdu koplietošanā un multimodālos mezglos) un pastiprināt centienus atrisināt velosipēdu zādzību jautājumu;

23.

stiprināt veloapmācību – tostarp bērniem un jauniešiem mācot braukt ar velosipēdu – un satiksmes drošības izpratnes veicināšanas kampaņas, sevišķi par lielākajiem velobraucēju apdraudējumiem, un atbalstīt velosipēdu un elektrovelosipēdu drošu izmantošanu, kā arī autovadītāju apmācībā pievērsties neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības jautājumiem.

24.

radīt apstākļus, kuros Eiropā palielinātos plaša sortimenta velosipēdu (tostarp elektrovelosipēdu un invalīdu velosipēdu) un to detaļu ražošana, tostarp piekļuve izejmateriāliem un iekārtām un, izmantojot esošos ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tiktu nodrošināti globāli vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

25.

atbalstīt velopakalpojumu nozari, tostarp sociālekonomiskas struktūras un velosipēdu aprites izmantošanu (atkalizmantošana, labošana un noma);

26.

radīt labvēlīgus apstākļus kvalitatīvas nodarbinātības un velotransporta klasteru stimulēšanai, tostarp velotūrismā, lai ievērojami palielinātu ar velotransportu saistītu kvalitatīvu darbvietu skaitu, atbalstītu MVU un uzlabotu attiecīgās prasmes un arodmācību;

27.

padarīt nozari pievilcīgāku un radīt iespēju ievērojamai pārejai no vienas darbavietas uz citu no citām attiecīgām nozarēm;

28.

atzīt Eiropas velonozari par partneri mobilitātes sistēmā, lai velonozarē stiprinātu noturību, ilgtspēju, apritīgumu un digitalizāciju;

29.

atbalstīt dažādus velopakalpojumus, piemēram, velosipēdu koplietošanu un veloloģistiku, jo īpaši pilsētās, arī stiprinot veloloģistikas integrāciju loģistikas sistēmā.

30.

veicināt un īstenot multimodālus risinājumus pilsētā, piepilsētā un lauku teritorijās, kā arī tālākiem braucieniem, palielinot sinerģiju starp velobraukšanu un citiem transporta veidiem, piemēram, radot iespēju autobusos un vilcienos pārvadāt vairāk velosipēdu un izveidojot drošākas un labāk apsargātas velosipēdu stāvvietas stacijās un mobilitātes centros;

31.

atbalstīt tādas velosipēdu koplietošanas shēmas kā “pirmās un pēdējās jūdzes” risinājumu nokļūšanai uz sabiedrisko transportu;

32.

radīt labvēlīgus apstākļus velobraukšanas kā ilgtspējīgas atpūtas un tūrisma līdzekļa atbalstīšanai.

33.

uzraudzīt savu saistību īstenošanu;

34.

radīt iespēju pastāvīgi mērīt sasniegumus velobraukšanas izmantošanā ES, iedibinot visas ES atsauces rādītājus, tostarp attiecībā uz veloinfrastruktūras un velopakalpojumu attālumu, tīkla blīvumu, kvalitāti un pieejamību vairāku veidu lietotājiem, velobraukšanas īpatsvaru visā transporta un mobilitātes darbībā, kā arī smagu traumu un bojāgājušo skaitu velobraucēju vidū;

35.

izstrādāt saskaņotus rādītājus, kas attiecas uz velobraukšanu Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pilsētas mezglos;

36.

veidot statistiku par velobraukšanu un tās infrastruktūru pašvaldības, valsts un ES līmenī, ietverot dalībvalstu un Eurostat sadarbību velotransporta datu vākšanā.