1)

LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesa, kuras nolēmumi saskaņā ar valsts tiesībām nav pārsūdzami tiesā, var neiesniegt Tiesā jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju un atrisināt to uz savu atbildību, ja Savienības tiesību pareiza interpretācija ir tik acīmredzama, ka par to nav nekādu šaubu. Šādas iespējamības esamība ir jāizvērtē, ņemot vērā Savienības tiesību specifiskās īpašības, sevišķās grūtības, kas rodas, tās interpretējot, un atšķirīgas judikatūras rašanās risku Eiropas Savienībā. Šai valsts tiesai nav detalizēti jāpierāda, ka citas dalībvalstu pēdējās instances tiesas un Tiesa sniegtu tādu pašu interpretāciju, taču, veicot novērtējumu, kurā ņemti vērā šie elementi, tai ir jābūt guvušai pārliecību, ka tāda pati acīmredzamība attieksies arī uz šīm citām valsts tiesām un Tiesu.

2)

5. klauzulas 1. punkts Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 1999. gada 18. martā un pievienots pielikumā Padomes Direktīvai 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku,

ir jāinterpretē tādējādi, ka

3)

Diskriminācijas aizlieguma princips, kurš ir īstenots un konkretizēts ar Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 1999. gada 18. martā un pievienots pielikumā Padomes Direktīvai 1999/70, 4. klauzulas 1. punktu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā pēc tādas organizācijas kā Itālijas Sarkanais krusts reorganizācijas tiek ļauts personām, piemēram, pēdējās minētas organizācijas militārā personāla locekļiem, kuri ir aicināti veikt pastāvīgu dienestu, turpināt veikt savu darbību šīs vienības dienestā, bet neparedz šo iespēju personām, piemēram, šīs pašas organizācijas personāla locekļiem, kuri ir pagaidu dienestam iesauktais militārais personāls un kuru darbība šīs organizācijas dienestā beidzās šim nolūkam paredzētajā datumā.