(-1)

Ūdens nav prece kā jebkurš cits produkts, bet gan sabiedrisks labums un mantojums, kas jāaizsargā un pret ko jāattiecas kā pret tādu, lai nodrošinātu ekosistēmu saglabāšanu un vispārēju piekļuvi tīram ūdenim.

(-1a)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2010. gada 28. jūlijā atzina tiesības uz drošu un tīru dzeramo ūdeni un sanitāriju par cilvēktiesībām, kas ir būtiskas pilnvērtīgai dzīvei un visu cilvēktiesību izmantošanai. Pēc sekmīgās 2014. gada Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Right2Water” (“Tiesības uz ūdeni”) Komisija 2018. gadā pieņēma priekšlikumu, lai pārskatītu Dzeramā ūdens direktīvu, un attiecīgā grozītā direktīva stājās spēkā 2021. gada 12. janvārī. Minētā direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim, cita starpā izmantojot saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK gūtās zināšanas un īstenotās darbības. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina tiesību uz tīru ūdeni un sanitāriju efektivitāte, uzlabojot virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu kvalitāti.

(1)

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem.

(1)

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem , — vienu no 8. vides rīcības programmas  (1a) prioritārajiem mērķiem .

(1a)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras rīcībā esošajiem ziņojumiem aptuveni 90 % no gruntsūdens objektu platības ir labi kvantitatīvie rādītāji, aptuveni 75 % no gruntsūdens objektu platības ir labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji, 40 % virszemes ūdens objektu ir labi vai augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji un 38 % virszemes ūdens objektu ir labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji, savukārt Eiropas Vides aģentūras 2019. gada 4. decembra ziņojumā “The European environment – state and outlook 2020: Knowledge for transition to a sustainable Europe” (“Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”) konstatēts, ka piesārņojuma samazināšanās ir uzlabojusi ūdens kvalitāti, taču Savienība nav ne tuvu visu ūdens objektu laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam.

(1b)

Ūdens pamatdirektīvas atbilstības pārbaudē (“atbilstības pārbaude”), kas tika veikta 2019. gadā, izvērtējumā secināts, ka nākamajai pasākumu programmu kārtai būs liela nozīme, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību uz Direktīvas 2000/60/EK vides mērķu sasniegšanu līdz 2027. gada termiņam, un norādīts, ka pašlaik vairāk nekā pusei no visiem Eiropas ūdens objektiem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un tas padara dalībvalstu uzdevumu noteiktajā termiņā sasniegt vides kvalitātes standartus attiecībā uz prioritārajām vielām par vairāk nekā sarežģītu. Turklāt atbilstības pārbaudē tika secināts, ka tas, ka vides mērķi nav pilnībā sasniegti, lielā mērā ir saistīts ar nepietiekamu finansējumu, lēnu īstenošanu un vides mērķu nepietiekamu integrāciju nozaru rīcībpolitikās, nevis ar tiesību aktu nepilnībām.

(1c)

Ģeogrāfisko un sociālekonomisko faktoru dēļ dažas iedzīvotāju grupas, tai skaitā pirmiedzīvotāju tautas, ir neaizsargātākas pret ūdens piesārņojumu. Ir gaidāms, ka Eiropas Savienībā paplašināsies kalnrūpniecības nozare, lai nodrošinātu neto nulles emisiju industrijas attīstību. Kā minēts Eiropas Vides aģentūras ziņojumā 09/2021  (1a) , kalnrūpniecības nozare tieši ietekmē ūdens kvalitāti un kvantitāti. Tāpēc ir nepieciešams labāk īstenot pašreizējo tiesisko regulējumu un plānot un kontrolēt ūdens izmantošanu un novadīšanu arī kalnrūpniecības darbībās.

(1d)

Daudzas teritorijas Savienībā saskaras ar lieliem un aizvien nozīmīgākiem ūdens pieejamības ierobežojumiem. Pēdējos gados vērojamais lielais un ilgstošais sausums, jo īpaši Vidusjūras reģionos, apdraud lauksaimniecisko ražošanu un izraisa virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu rezervju būtisku samazināšanos  (1a) .

(1e)

Ūdens ir visiem izmantojams sabiedriskais labums, kas ir neaizstājams un dzīvībai nepieciešams dabas pamatresurss un kam jāpievērš rūpīga uzmanība, ņemot vērā tā sociālo, ekonomisko un vidisko aspektu. Klimata pārmaiņas, citastarp aizvien biežāk notiekošās dabas katastrofas un ekstrēmi laikapstākļu notikumi, un bioloģiskās daudzveidības degradācija negatīvi ietekmē gan ūdens kvalitāti, gan kvantitāti, tādējādi radot spiedienu uz nozarēm, kas ir atkarīgas no ūdens pieejamības, jo īpaši uz lauksaimniecību.

(1f)

Eiropas Vides aģentūra (EVA) savā 2018. gada ziņojumā “European waters – assessment of status and pressures” (“Eiropas ūdeņi — stāvokļa un uz tiem gulstošā spiediena novērtējums”) norādīja, ka konkrētu veidu lauksaimniecības prakse ir šķērslis labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju sasniegšanai attiecībā uz Savienības gruntsūdeņiem, jo rada piesārņojumu ar nitrātiem un pesticīdiem, tomēr pēdējo gadu desmitu laikā ES vērojama pastāvīga minerālmēslu izmantošanas un barības vielu pārpalikuma samazināšanās  (1 bis) . Citi nozīmīgi piesārņojuma avoti ir notekūdeņu novadīšana ārpus kanalizācijas sistēmas, kontaminēti objekti vai pamestas rūpnieciskas teritorijas.

(1g)

Labs ūdens objektu stāvoklis un efektīva ūdens resursu apsaimniekošana ir lauksaimniecības nozares prioritāte, jo lauksaimniekiem ūdens ir nepieciešams savai darbībai, tāpēc viņi ir ieinteresēti šo resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

(1h)

Lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgāku un produktīvāku lauksaimniecības nozari, kas ir noturīga pret ūdens pieejamības ierobežojumiem, būtu jāievieš stimuli, kas mudinātu lauksaimniekus uzlabot ūdens apsaimniekošanu un modernizēt apūdeņošanas sistēmas un metodes.

(1i)

Pesticīdu lietošana var būtiski ietekmēt lauksaimniecības vajadzībām pieejamā ūdens kvalitāti un kvantitāti, tādējādi negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību ūdenī un uz sauszemes. Tāpēc ir lietderīgi uzraudzīt pesticīdu un to metabolītu radīto ietekmi uz ūdens objektiem, kā arī to ekotoksikoloģisko iedarbību.

(1j)

Ir svarīgi ņemt vērā līdz šim sasniegto tādās nozarēs kā lauksaimniecība, kur fitosanitāro piesārņojumu jau ir izdevies samazināt par 14 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gadu un attiecībā uz viskaitīgākajām piesārņojošajām vielām — par 26 %. Tātad rādītāji liecina, ka ķimikāliju izmantošana un ar tām saistītais risks nepārtraukti samazinās, un 2020. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad ievērojami samazinājās pesticīdu, jo īpaši visbīstamāko, lietošana  (1a) .

(1k)

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud arī lauksaimniecību, ierobežojot kultūraugu apūdeņošanai piemērota ūdens pieejamību un vēl vairāk saasinot ūdens trūkuma problēmu. Tāpēc Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts pētniecībai un inovācijai, lai ātri ieviestu risinājumus virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu trūkuma un piesārņojuma novēršanai, kuri ietvertu digitalizāciju, precīzo lauksaimniecību, optimizētu apūdeņošanu, apūdeņošanas sistēmu modernizāciju un resursu apritīgu izmantošanu, ar mērķi uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu klimatnoturīgā veidā un mērķtiecīgāk lietot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus kultūraugu audzēšanā, rast mazāk piesārņojošas un drošākas alternatīvas lauksaimnieciskās ražošanas resursiem, audzēt izturīgākas un barības vielu ziņā efektīvākas kultūraugu šķirnes, kā arī lauksaimnieciskajā apūdeņošanā vairāk izmantot attīrītus notekūdeņus. Tam būtu jāveicina ilgtspējīgas un noturīgas Savienības pārtikas sistēmas izveide, vienlaikus samazinot lauksaimniecības radīto difūzo piesārņojumu un vajadzību pēc ūdens resursu ieguves lauksaimniecības vajadzībām.

(2a)

Cenšoties panākt augstu vides aizsardzības līmeni un īstenojot Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Savienībai būtu jāņem vērā atšķirīgā situācija dažādos ES reģionos, ietekme uz pārtikas nekaitīgumu, pārtikas ražošanu un pārtikas pieejamību cenas ziņā, kā arī veselīgu un ilgtspējīgu uzturu.

(3a)

Mērķi panākt “labu ūdens objektu stāvokli” un nodrošināt ūdens resursu pieejamību ir transversāli, un centieni tos sasniegt bieži nav pietiekami saskaņoti. Laba ūdens resursu apsaimniekošana būtu jāintegrē visās Savienības rīcībpolitikās, kas attiecas uz nozarēm, kurās izmanto ūdeni.

(3b)

Atbilstības pārbaudē tika norādīts, ka ar ūdeni saistītie mērķi ir labāk jāintegrē lauksaimniecības politikā. Jaunajā KLP ir paredzēti pasākumi, kas ūdens resursu apsaimniekošanu padara ilgtspējīgāku. Lai labāk saskaņotu lauksaimniecības un ūdens resursu politiku, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jaunās KLP sniegtās iespējas un ar ūdeni saistītie jautājumi pilnībā jāintegrē savos stratēģiskajos plānos, arī izmantojot lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmas (AKIS), un jāveicina konsultāciju pakalpojumu attīstība, lai popularizētu ūdens resursu apsaimniekošanas paraugpraksi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (45) izveido iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības satvaru. Minētais satvars paredz prioritāro vielu identificēšanu to vielu vidū, kuras rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts Savienības mērogā ievērojams risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (46) nosaka Savienības mēroga vides kvalitātes standartus (VKS) 45 prioritārajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā, un astoņām citām piesārņojošām vielām, kas Savienības līmenī bija reglamentētas jau pirms X pielikuma izveidošanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (47). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (48) Savienības mērogā nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus nitrātiem un pesticīdu aktīvajām vielām un kritērijus, pēc kādiem nosakāmas valsts robežvērtības citām gruntsūdeņus piesārņojošām vielām. Turklāt direktīva ietver sarakstu ar 12 piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuru gadījumā dalībvalstīm ir pienākums šādu valsts robežvērtību noteikšanu apsvērt . Minētie gruntsūdeņu kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (45) izveido iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības satvaru. Minētais satvars paredz prioritāro vielu identificēšanu to vielu vidū, kuras rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts Savienības mērogā ievērojams risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (46) nosaka Savienības mēroga vides kvalitātes standartus (VKS) 45 prioritārajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā, un astoņām citām piesārņojošām vielām, kas Savienības līmenī bija reglamentētas jau pirms X pielikuma izveidošanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (47). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (48) Savienības mērogā nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus nitrātiem un pesticīdu aktīvajām vielām un kritērijus, pēc kādiem nosakāmas valsts robežvērtības citām gruntsūdeņus piesārņojošām vielām. Turklāt direktīva ietver sarakstu ar 12 piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuru gadījumā dalībvalstīm ir pienākums noteikt šādas valsts robežvērtības . Minētie gruntsūdeņu kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā.

(4a)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izbeigts piesārņojums, ko rada prioritāru bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumi, vai ka šāds piesārņojums tiek pakāpeniski novērsts atbilstīgā termiņā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadu laikā pēc tam, kad konkrēta prioritārā viela tiek iekļauta bīstamo vielu sarakstā Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā. Minētais termiņš būtu jāpiemēro, neskarot stingrāku termiņu piemērošanu saskaņā ar jebkādiem citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

(5)

To, vai viela būtu iekļaujama Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2006/118/EK I vai II pielikumā, nosaka riska novērtējums, kurā tiek skatīts, kāds ir konkrētās vielas radītais risks cilvēkam un ūdens videi. Minētā novērtējuma galvenie elementi ir zināšanas par vielu koncentrācijām vidē (te ietilpst arī ar novērojamo vielu sarakstu saistītā informācija) un (eko)toksicitāti, kā arī par to noturību, bioakumulatīvo spēju, kancerogenitāti, mutagenitāti, reprotoksicitāti un endokrīni disruptīvo potenciālu.

(5)

To, vai viela būtu iekļaujama Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2006/118/EK I vai II pielikumā, nosaka riska novērtējums, kurā tiek skatīts, kāds ir konkrētās vielas radītais risks cilvēkam un ūdens videi. Minētā novērtējuma galvenie elementi ir zināšanas par vielu koncentrācijām vidē (te ietilpst arī ar novērojamo vielu sarakstu saistītā informācija) un (eko)toksicitāti, kā arī par to noturību, bioakumulatīvo spēju, toksiskumu, mobilitāti, kancerogenitāti, mutagenitāti, reprotoksicitāti un endokrīni disruptīvo potenciālu.

(7)

Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (49), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (50), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (51), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (52), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (53), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (54), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (55) un Padomes Direktīva 91/271/EEK (56).

(7)

Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai kuriem vajadzētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (49), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (50), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (51), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (52), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (53), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (54), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (55) un Padomes Direktīva 91/271/EEK (56). Lai dalībvalstis pēc iespējas labākā un izmaksu ziņā efektīvā veidā sasniegtu Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus, tām, izstrādājot savas pasākumu programmas, būtu jānodrošina, ka piesārņojuma avotu kontroles pasākumi ir prioritāri salīdzinājumā ar beidzamās izplūdes pasākumiem un ka šie pasākumi atbilst attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem piesārņojuma jomā. Ja pastāv risks, ka piesārņojuma avotu kontroles pasākumi varētu nenodrošināt ūdens objektu labu stāvokli, būtu jāpiemēro beidzamās izplūdes pasākumi. Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi par piesārņojuma avotu kontroles paraugpraksi un papildināmību ar beidzamās izplūdes pasākumiem.

(7a)

Ūdens piesārņojumu galvenokārt rada rūpnieciskās un lauksaimnieciskās darbības, notekūdeņu novadīšana un urbānā notece, arī lietusgāžu ūdeņi. Komisijas un dalībvalstu darbībās prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem piesārņojuma samazināšanai tā avotā, kā arī šo pasākumu izpildei. Šajā nolūkā būtu jānodrošina to visu Savienības un valstu tiesību aktu saskaņotība, kuri attiecas uz piesārņojošo vielu emisijām to avotā, lai samazinātu piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav uzskatāms par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām.

(7b)

Lai nodrošinātu, ka tiesību akti, kuru mērķis ir novērst virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojumu, ir atjaunināti saistībā ar tādu jaunu un potenciālu ķimikāliju attīstību, kuras kā piesārņotāji var radīt būtiskus riskus cilvēka veselībai vai ūdens videi, būtu jāstiprina politikas mehānismi, lai atklātu un novērtētu šādas potenciāli problemātiskas vielas. Šajā sakarā būtu jāizstrādā pieeja, kas ļautu uzraudzīt un analizēt šādas virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringa sarakstos iekļautas papildu vielas vai vielu grupas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas būtu jāizraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Šādu saskaņā ar virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringa sarakstiem uzraugāmo un analizējamo vielu vai vielu grupu skaits nebūtu jāierobežo.

(8)

Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.

(8)

Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Tāpēc gruntsūdeņu piesārņojošo vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais daudzums. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Tāpēc prioritāro vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais daudzums. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu, nosakot kvalitātes standartu attiecībā uz PFAS kopējo daudzumu. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings arī ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.

(8a)

Glifozāts ir Savienības lauksaimniecībā visbiežāk izmantotais herbicīds. Kā aktīvā viela tas ir radījis lielas bažas saistībā ar savu ietekmi uz cilvēku veselību un toksicitāti ūdens vidē. Komisija 2022. gada decembrī izlēma piešķirt pagaidu pagarinājumu glifozāta tirdzniecības atļaujai uz vienu papildu gadu, līdz tiks saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atkārtots novērtējums par šo aktīvo vielu, kas sagaidāms 2023. gada jūlijā. Tomēr dažādi nesen veikti zinātniski pētījumi  (1a) liecina, ka, pamatojoties uz glifozāta, AMPA un uz glifozātu balstītu herbicīdu toksicitāti ūdens vidē, būtu jāapsver vides kvalitātes standarts (VKS) zem 0,1  μg/L attiecībā uz visiem virszemes ūdens objektiem. Ņemot vērā kompetento Savienības regulējošo iestāžu pašreiz veiktos novērtējumus un zinātniskos konstatējumus attiecīgajos pētījumos par glifozāta ietekmi uz ūdensorganismiem, kā arī nolūkā nodrošināt labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus lielākajā daļā Savienības ūdeņu, pamatojoties uz piesardzības principu, attiecībā uz glifozātu būtu jāpieņem ar vidējo gada vērtību izteikts kopīgs un vienots vides kvalitātes standarts (VG-VKS) 0,1  μg/L apmērā iekšzemes virszemes ūdeņiem un atsevišķs standarts pārējiem virszemes ūdeņiem.

(8b)

Atrazīns ir herbicīds, ar ko apstrādā viengadīgas platlapu nezāles un viengadīgas stiebrzāles graudaugu kultūrās. Atrazīna izmantošana augu aizsardzības līdzekļos Savienībā vairs nav atļauta saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/248/EK  (1a) . Ir pierādīts, ka atrazīns ir endokrīnais disruptors, kas apdraud reproduktīvo sistēmu un attīstību, un varētu būt vēža cēlonis. Eiropas Vides aģentūra, novērtējot pesticīdu ietekmi vai kvalitātes robežvērtības laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, konstatēja, ka viena vai vairāku pesticīdu pārsniegums ir konstatēts 4–11 % gruntsūdeņu monitoringa vietās — galvenokārt atrazīna un tā metabolītu pārsniegums. Ņemot vērā tā noturīgo klātbūtni Savienības virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos un lai nodrošinātu, ka atrazīna robežvērtības nepārsniedz kopējo pesticīdu un metabolītu VKS, atrazīna robežvērtība Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā būtu jākoriģē, arī saskaņā ar šīs pašas vielas robežvērtību, kas noteikta Direktīvā (ES) 2020/2184  (1b) .

(8c)

Saskaņā ar SCHEER  (1a) un EMA  (1b) 20. gs. 80. gados tika noteikts vispārējs kvalitātes standarts 0,1  μg/L un 0,5  μg/L gruntsūdeņiem, kas ieteikts attiecīgi atsevišķiem pesticīdiem un visu pesticīdu kopsummai, kā noteikts Direktīvā 2006/118/EK, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo ķīmiski analītisko jutīgumu. Nav pierādīts, ka noklusējuma vērtība 0,1  μg/L atsevišķiem pesticīdiem ir pietiekami aizsargājoša cilvēku veselībai un gruntsūdeņu ekosistēmai, un dažkārt tā ir ievērojami augstāka salīdzinājumā ar robežvērtībām daudziem pesticīdiem un fungicīdiem prioritāro vielu sarakstā, kas iekļauts Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā. Ņemot vērā arī SCHEER atzinumu, ka gruntsūdeņu robežvērtības nedrīkst būt lielākas par virszemes ūdeņiem noteiktajiem vides kvalitātes standartiem, Komisijai būtu jāpārskata atsevišķu pesticīdu robežvērtības un visu pesticīdu kopsumma Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, piemērojot mūsdienīgas analītiskās metodes un salīdzinot tās ar labākajām pieejamajām zināšanām toksikoloģijas jomā. Līdz šai pārskatīšanai un saskaņā ar piesardzīgo pieeju, ko Eiropas gruntsūdeņu memorandā  (1c) pauduši dzeramā ūdens piegādātāji, būtu jānosaka starpposma robežvērtības, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

(8d)

Bisfenols A būtu jāuzskata par prioritāru bīstamo vielu un jāiekļauj Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. Zinātniskie ziņojumi liecina, ka arī bisfenoli, kas nav bisfenols-A, ir parādījuši endokrīni disruptīvas īpašības, un šo bisfenolu maisījumi rada ekotoksikoloģisku risku. Ņemot vērā to, ka minētie zinātniskie konstatējumi rada bažas par to, vai ir droši izmantot bisfenolu alternatīvas, kas varētu negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, Komisijai būtu jānosaka rādītājs “bisfenoli kopā” un atbilstīgs vides kvalitātes standarts attiecībā uz bisfenolu vielu kopējo daudzumu.

(8e)

Kā norāda Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)  (1a) , gruntsūdeņu ekosistēmas būtiski atšķiras no virszemes ūdeņu ekosistēmām un tāpēc var būt neaizsargātākas pret stresoriem, jo tām trūkst spējas atgūties no traucējumiem. Tāpēc, nosakot gruntsūdeņiem piemērojamās robežvērtības, būtu jāievēro piesardzīga pieeja, lai aizsargātu cilvēka veselību, gruntsūdeņu ekosistēmas un no gruntsūdeņiem atkarīgas ekosistēmas. Saskaņā ar EMA ieteikumu šīs neaizsargātības dēļ robežvērtībām, ko piemēro gruntsūdeņiem, parasti vajadzētu būt desmitreiz mazākām par attiecīgajām robežvērtībām, ko piemēro virszemes ūdeņiem. Tomēr tad, ja ir iespējams noteikt reālo risku gruntsūdeņu ekosistēmām, varētu būt piemēroti noteikt cita līmeņa robežvērtības gruntsūdeņiem.

(9a)

Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir pienākums apzināt skartos un apdraudētos ūdens objektus, noteikt nitrātjutīgas zonas, izstrādāt rīcības programmas un īstenot attiecīgus pasākumus. Šajā saistībā joprojām ir nepieciešams uzlabot kontroles pasākumu un ūdens kvalitātes mērīšanas sistēmu saskaņošanu dalībvalstu starpā, lai visā Savienībā tiktu piemēroti saskaņoti standarti, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu datus, tādējādi izvairoties no konkurences problēmām Eiropas lauksaimniecības nozarē, kas varētu radīt iekšējā tirgus darbības traucējumus.

(10)

Ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.

(10)

Aplēsts, ka 2019. gadā visā pasaulē no 900 000 līdz 1,7  miljoniem cilvēku nāves gadījumu cēlonis bija ar antimikrobiālo rezistenci (AMR) saistītas infekcijas slimības  (1a) . Tajā pašā laikā ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.

(10a)

Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1729, ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES, ir izklāstīts regulējums attiecībā uz to, kā iegūt salīdzināmus un uzticamus datus par antimikrobiālo rezistenci Eiropas Savienībā, cita starpā uzraugot notekūdeņus no kautuvēm kā iespējamu pret antibiotikām rezistentu baktēriju avotu un tādējādi arī iespējamu vides piesārņojuma avotu. No kautuvēm novadītajā ūdenī ir konstatētas pret antibiotikām rezistentas baktērijas.

(10b)

Ir paustas bažas par sulfātu un ksantātu risku ūdens vidē. Sulfāti ne tikai pasliktina dzeramā ūdens kvalitāti, bet arī ietekmē oglekļa, slāpekļa un fosfora materiālu aprites ciklu. Tas cita starpā palielina barības vielu daudzumu ūdens objektos un līdz ar to — augu un aļģu augšanu, kā arī palielina ūdensorganismu apgādi ar barību un veicina skābekļa apjoma samazināšanos ūdenī. Sulfāti un to noārdīšanās produkti, īpaši sulfīdi, noteiktos apstākļos var būt toksiski ūdensorganismiem. Standarta testu rezultāti liecina, ka daži ksantāti un to noārdīšanās produkti ir toksiski ūdens bezmugurkaulniekiem un zivju sugām un ka ir iespējama to bioakumulācija. Sulfāti jau ir iekļauti gruntsūdeņu piesārņotāju sarakstā, taču līdz šim veiktais monitorings nav bijis pietiekams. Tāpēc sulfāti būtu jāiekļauj virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu novērojamo vielu sarakstos. Ksantāti būtu jāiekļauj virszemes ūdeņu novērojamo vielu sarakstā.

(10c)

Tādas vielas kā mikroplastmasa nepārprotami apdraud sabiedrības veselību un vidi, kā arī tādas pamatdarbības kā lauksaimniecības attīstību. Šādu vielu un citu daļiņu klātbūtne var ietekmēt ne tikai lauksaimniecības dzīvniekiem un kultūraugiem piegādātā ūdens kvalitāti, bet arī augsnes auglību, tādējādi apdraudot pašreizējo un turpmāko kultūraugu veselību un labu attīstību  (1a) .

(11)

Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Salīdzināšanu izmantos , lai novērtētu , vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.

(11)

Ar pašreizējām un vispārpieņemtajām ūdens objektu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitoringa metodēm kopumā nav iespējams noteikt kompleksu ķīmisko vielu maisījumu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Minētais salīdzinājums būtu jāiekļauj Komisijas publicētā novērtējuma ziņojumā , kurā Komisija izvērtē , vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes sniedz pārliecinošus un precīzus datus un vai tās var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā . Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Direktīvu 2008/105/EK, nosakot kārtību, kādā dalībvalstīm jāizmanto uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, lai novērtētu arī citu vielu klātbūtni ūdens objektos, līdz, iespējams, nākotnē tiks noteiktas uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības . VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.

(11a)

Būtu jānosaka stingrākas robežvērtības gadījumos, kad gruntsūdeņu kvalitātes standarti varētu neļaut sasniegt Direktīvā 2000/60/EK noteiktos vides aizsardzības mērķus attiecībā uz saistītiem ūdens objektiem, kā prasīts Direktīvā 2006/118/EK. Minētās Direktīvas 2006/118/EK prasības tvērums būtu vēl vairāk jāpaplašina, lai neaizsargātas teritorijas labāk aizsargātu pret piesārņojumu.

(12)

Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā (58) (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Ja šos uzdevumus uzticētu Komisijai, nevis – kā to patlaban paredz Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un Direktīvas 2006/118/EK 10. pants – veiktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, varētu uzlabot virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānisma darbību , jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, varētu stiprināt saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un ar piesārņojošo vielu sarakstu izmaiņām varētu ātrāk ņemt vērā zinātnes attīstību. Tāpēc un ņemot vērā tūlītējo nepieciešamību piesārņojošo vielu sarakstus un to VKS grozīt, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskanīgi ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK I pielikumu groza attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un atbilstošajiem VKS, kas noteikti minētā pielikuma A daļā, un Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu groza attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstu un kvalitātes standartiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants.

(12)

Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā (58) (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Tāpēc saskaņā ar jebkādu turpmāku Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma (attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un attiecīgajiem VKS, kas iekļauti minētā pielikuma A daļā) un Direktīvas 2006/118/EK I pielikuma pārskatīšanu būtu jāuzlabo virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānismu darbība , jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, jāstiprina saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un jāpielāgo piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanas periods , lai ātrāk ņemtu vērā zinātnes attīstību . Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants , vienlaikus saglabājot pienākumu veikt pasākumus, kuru mērķis ir izbeigt vai pakāpeniski izbeigt prioritāro bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus .

(12a)

Atbilstības pārbaudē izdarītie secinājumi liecina, ka direktīvas kopumā atbilst to mērķim, tomēr tās iespējams uzlabot, cita starpā paātrinot direktīvu mērķu pienācīgu sasniegšanu, ko varētu panākt ar lielāku Savienības finansējumu. Novērtējums rāda, ka direktīvas līdz šim kopumā ir palīdzējušas paaugstināt ūdens objektu aizsardzības un plūdu riska pārvaldības līmeni.

(13a)

Visiem lēmumiem par vielu atlasi, pārskatīšanu un VKS noteikšanu būtu jābalstās uz riska novērtējumu, un, tos pieņemot, būtu jāievēro samērīga, pārredzama un zinātniski pamatota pieeja un jāņem vērā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu ieteikumi.

(13b)

Lai gan Direktīvā 2000/60/EK tika paredzēti ūdens kvantitātes un kvalitātes uzlabošanai nepieciešamie noteikumi, atbilstības pārbaude parādīja, ka lēno progresu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā cita starpā var saistīt ar pietiekamu finanšu resursu trūkumu, kā arī ar regulējuma un ekoloģisko sarežģītību, tostarp ar potenciāli ilgo laiku, kas nepieciešams, lai gruntsūdeņi reaģētu uz veiktajiem pasākumiem, un ar ziņošanas grafikiem. Pasākumi, kas uzlabo ūdens objektu stāvokli, atjaunojot upes un ekosistēmu pakalpojumus, sniedz finansiālus ieguvumus, kas atsver izmaksas, un varētu dalībvalstīm samazināt nevajadzīgus izdevumus. Turklāt novērtējums liecina par nepilnīgu īstenošanu, nepietiekamu tvērumu un nepietiekamiem vai nepiemērotiem atjaunošanas pasākumiem, kam būtu jānodrošina hidroloģiska un ekoloģiska savienojamība  (1a) .

(15)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt ar LESD 290. pantu saskanīgus aktus, ar kuriem Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļu groza , lai pielāgotu to piesārņojošo vielu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtības.

(15)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļu, lai pielāgotu to piesārņojošo vielu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm jānosaka valsts robežvērtības.

(20a)

Lai nodrošinātu pienācīgus aizsardzības standartus teritorijām, kas ir ar augstu ekoloģisko vērtību, sevišķi neaizsargātas vai piesārņotas, piemēram, alām un karsta apgabaliem, un kas ietver ekosistēmas, kuras ir vienas no neaizsargātākajām pret kontamināciju un ir svarīgas dzeramā ūdens piegādes ziņā, kā arī agrākajiem rūpniecības objektiem un citām teritorijām, par ko zināms, ka tās ir kontaminētas, Komisijai būtu jāpublicē šādu teritoriju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtējums un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums nolūkā attiecīgi pārskatīt Direktīvu 2006/118/EK.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības. Attiecībā uz robežvērtību noteikšanu zāļu vielām ECHA būtu jāsadarbojas ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA).

(23)

Labāk integrējot datu plūsmas, kuras EVA paziņotas saskaņā ar ūdens resursu jomā pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, un konkrēti Direktīvā 2008/105/EK prasītos emisiju inventarizācijas pārskatus integrējot datu plūsmās, kuras Rūpniecisko emisiju portālā paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006  (61) , tiks panākts tas, ka Direktīvas 2008/105/EK 5. pantā prasītā ziņošana par uzskaiti kļūs vienkāršāka un efektīvāka. Vienlaikus samazināsies administratīvais slogs un maksimālā darba slodze, kas saistīta ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu gatavošanu. Kopā ar to, ka tiks atcelta savu efektivitāti nepierādījusī prasība sniegt starpposma ziņojumus par pasākumu programmu īstenošanas sekmēm, šī vienkāršotā ziņošanas procedūra dalībvalstīm ļaus vairāk pūļu veltīt to emisiju paziņošanai, uz kurām neattiecas tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām, bet attiecas Direktīvas 2008/105/EK 5. panta prasības par emisiju paziņošanu.

(31)

Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība. Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

(31)

Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība un labākās pieejamās metodes . Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

(31a)

Ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās rūpnieciskās darbības var pastiprināt negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Lai mazinātu šādu turpmāku ietekmi, piemēram, dabisko plūsmju modeļu un temperatūras izmaiņas un piesārņojumu, ir jāizvērtē viss iespējamo faktoru klāsts, kā arī pasākumi, kas jāveic, lai panāktu un saglabātu labu ūdens kvalitāti. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekme uz ūdens kvalitāti un jāinformē Komisija par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai attiecīgi atjauninātu novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējumam vajadzētu būt viegli pieejamam sabiedrībai, un, lai nepārtraukti uzlabotu ūdens kvalitātes novērtēšanu, būtu jāatļauj veikt atjaunināšanu ne tikai vispārējo atjaunināšanas ciklu ietvaros.

(31b)

Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un 2020. gada 14. oktobra paziņojumā par tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanu saistībā ar vides jautājumiem apņēmās īstenot pasākumus, lai visās dalībvalstīs uzlabotu valstu tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un nevalstiskajām vides organizācijām, kam ir konkrētas bažas par vidi ietekmējošu administratīvo aktu saderību ar vides tiesību aktiem. Otrajā no minētajiem paziņojumiem Komisija apstiprina, ka “tiesu iestāžu pieejamība vides lietās, vēršoties gan Eiropas Savienības Tiesā (EST), gan valstu tiesās kā Savienības tiesās, ir svarīgs atbalsta pasākums, kas palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa pārkārtošanās mērķus un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības kā demokrātijas sargātājas lomu”. Minētā apņemšanās būtu jāīsteno arī Direktīvas 2000/60/EK ietvaros.

(31c)

Kā to ir apstiprinājusi EST judikatūra  (1a) , būtu jānodrošina, ka nevalstiskajām vides organizācijām un tieši skartām privātpersonām ir juridisks pamats apstrīdēt tādus publiskas iestādes pieņemtus lēmumus, kas ir pretrunā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā minētajien mērķiem vides jomā. Lai Savienībā uzlabotu valstu tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem un lai nevalstiskās vides organizācijas un tieši skartas privātpersonas varētu paļauties uz valstu tiesību aktiem, apstrīdot lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpta Direktīva 2000/60/EK, Direktīvā 2000/60/EK būtu jāparedz noteikumi, kas garantē tiesu iestāžu pieejamību.

(32)

Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi – jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums – un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (64) 15. pantu.

(32)

Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi — jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums — un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (64) 15. pantu. Tā kā upju baseinu apgabali var sniegties arī ārpus Savienības teritorijas, Direktīvā 2000/60/EK izklāstītos mērķus attiecībā uz šiem konkrētajiem upju baseinu apgabaliem, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 5. punktā, palīdzētu sasniegt arī tas, ja tiktu nodrošināta attiecīgo ūdens aizsardzības noteikumu, kas izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK, efektīva īstenošana, kā arī atbilstīga koordinācija ar attiecīgajām trešām valstīm. Turklāt par ārkārtējiem notikumiem būtu jāuzskata arī bruņoti konflikti, kas notiek tiešā ģeogrāfiskā tuvumā Savienībai, ņemot vērā to plašo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi pārrobežu mērogā, cita starpā gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu. Tā kā šādu konfliktu skartie upju baseini var iesniegties Savienības teritorijā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpieliek lielākas pūles izveidot pienācīgu koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 5. punktā.

(32a)

Eiropas Revīzijas palāta 2021. gada 19. maija ziņojumā “Princips “piesārņotājs maksā” ES vides politikas jomās un darbībās nav piemērots konsekventi” norāda, ka dalībvalstis jau patlaban tērē aptuveni 100 miljardus EUR gadā ūdensapgādei un sanitārijai un ir gaidāms, ka šie izdevumi palielināsies par vairāk nekā 25 %, lai sasniegtu ES tiesību aktos par notekūdeņu attīrīšanu un dzeramo ūdeni noteiktos mērķus, turklāt neietverot investīcijas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo infrastruktūru vai lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas mērķus. Turklāt Savienībā vidēji 70 % no ūdens pakalpojumu sniegšanas izmaksām ūdens tarifu veidā sedz lietotāji, savukārt atlikušie 30 % tiek apmaksāti no publiskā budžeta, lai gan šajā ziņā reģionu un dalībvalstu starpā ir būtiskas atšķirības. Mājsaimniecības Savienībā parasti sedz lielāko daļu no ūdensapgādes un sanitārijas izmaksām, lai gan patērē tikai 10 % ūdens, kamēr ekonomikas nozares, kuras rada vislielāko spiedienu uz atjaunīgiem saldūdens resursiem, šo izmaksu segšanā piedalās vismazāk.

(32b)

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa noteikšanas nolūkā veikto monitoringa programmu izmaksas sedz tikai un vienīgi no dalībvalstu budžetiem. Ņemot vērā to, ka ūdens vidē atklāto ķimikāliju skaits pastāvīgi mainās, ka aizvien lielāks skaits potenciālu piesārņotāju ūdens vidē ir parādījušies tikai nesen, ka ir pastāvīgi jāuzlabo ķīmiskās analīzes metodes, lai atklātu šos potenciālos un jaunos piesārņotājus un lai pareizi novērtētu to ekoloģisko ietekmi, un ka ir arī jāizstrādā jaunas monitoringa metodes, lai labāk novērtētu ķīmisko vielu maisījumu ietekmi, ir sagaidāms, ka šīs monitoringa izmaksas pieaugs vēl vairāk. Minēto izmaksu segšanas nolūkā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā noteikto principu “piesārņotājs maksā” ir ļoti svarīgi, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž produktus, kuri satur vielas, kam ir pierādīta vai potenciāla nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību un ūdens vidi, uzņemtos finansiālu atbildību par nepieciešamajiem pasākumiem nolūkā kontrolēt vielas, kuras radušās saistībā ar šo ražotāju komercdarbību un ir konstatētas virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Piemērotākais līdzeklis, ar ko to sasniegt, visticamāk, ir paplašinātas ražotāja atbildības sistēma, jo tā ierobežotu nodokļu maksātāja finansiālo slogu un vienlaikus sniegtu stimulu izstrādāt zaļākus produktus. Tādēļ Komisijai būtu jāsagatavo ietekmes novērtējums, lai izskatītu iespēju Direktīvā 2006/118/EK un Direktīvā 2008/105/EK iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas piemērojams saskaņā ar Direktīvu 2006/118/EK un Direktīvu 2008/105/EK noteiktajām prioritārajām vielām, kā arī potenciāliem un jauniem piesārņotājiem, kas noteikti Direktīvā 2006/118/EK un Direktīvā 2008/105/EK iekļautajos novērojamo vielu sarakstos. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno tiesību akta priekšlikums nolūkā pārskatīt Direktīvas 2006/118/EK un 2008/105/EK.

(32c)

Lielāka skaita vielu vai vielu grupu monitorings nozīmē lielākas izmaksas, kā arī nepieciešamību pastiprināt administratīvo spēju dalībvalstīs, jo īpaši valstīs ar trūcīgākiem resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizveido vienots Eiropas monitoringa mehānisms, ar ko pēc dalībvalstu pieprasījuma tiktu pārvaldītas monitoringa prasības, tādējādi atvieglojot dalībvalstu finansiālo un administratīvo slogu. Komisijai būtu jānosaka monitoringa mehānisma darbības metodes. Šāda mehānisma izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai un neskart pasākumus, ko dalībvalstis jau ir ieviesušas.

(32d)

Pierādījumi liecina, ka ir jāveic investīcijas ūdens nozarē un Savienības finansējumam ir būtiska nozīme, lai atsevišķas dalībvalstis varētu izpildīt Direktīvās 2000/60/EK, 2008/105/EK un 2006/118/EK noteiktās juridiskās saistības. Lai sasniegtu Savienības ūdens standartus, visām dalībvalstīm ir jāpalielina izdevumi par vismaz 20 %, un kopējais finansējuma deficīts līdz 2030. gadam ir 289 miljardi EUR  (1a) . Tāpēc jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi ūdens objektu monitoringa un pārbaužu veikšanai, šajā nolūkā izmantojot arī attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā ar paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kad tas būs ieviests.

(34a)

Dalībvalstīm būtu jāveicina sinerģija starp attiecīgo direktīvu prasībām gan attiecībā uz datu vākšanu, gan uz digitālo rīku, tādu kā tālizpētes tehnoloģijas vai Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), izmantošanu.

(34b)

Kompetentajām iestādēm būtu jāatbalsta apmācība, prasmju pilnveidošanas programmas un ieguldīšana cilvēkkapitālā, lai atbalstītu labāko tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu efektīvu izmantošanu direktīvu ietvaros. Informācijai vajadzētu būt pieejamai dažādajās valstu valodās, lai visā Eiropā uzlabotu attiecīgo datu pieejamību attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem un iedzīvotājiem.

(1)

direktīvas 1. panta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

(1)

direktīvas 1. panta e) punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

30.a

“Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas.

30.a

“Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām (PBT) vai ļoti noturīgām un ļoti akumulatīvām (vPvB), vai noturīgām, mobilām un toksiskām (PMT), vai ļoti noturīgām un ļoti mobilām (vPvM), vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas , un attiecībā uz kurām jāveic pasākumi saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu .

35.

“Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi.”;

35.

“Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un zinātniski noteiktu uz ietekmi balstītu metodi.

(da)

panta 37. punktu aizstāj ar šādu:

37.

“Dzeramais ūdens” ir ar to pašu nozīmi kā Direktīvā 80/778/EEK, kura grozīta ar Direktīvu 98/83 / EK .

(db)

direktīvas 2. panta 40. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

40.

“Emisiju robežvērtības” ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši 16. pantā noteiktajām vielām.

(iv)

dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radīto piesārņojumu un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus,;

(iv)

dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radītā piesārņojuma emisijas, izplūdes vai zudumus un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus atbilstīgā termiņā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadu laikā pēc tam , kad konkrēta prioritārā viela tiek iekļauta bīstamo vielu sarakstā Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā. Minēto termiņu piemēro, neskarot stingrāku termiņu piemērošanu saskaņā ar jebkādiem citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem,

(ba)

punkta c) apakšpunktam pievieno šādu 1.a daļu:

(aa)

pievieno šādu punktu:

(7a)

(7b)

c)

pasākumi, ko veic, lai sekmētu lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

“c)

pasākumi, ko veic nolūkā sekmēt lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, cita starpā lauksaimniecībā, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;”

(8a)

—

pēc vajadzības tiek pārbaudītas un pārskatītas attiecīgās atļaujas un pilnvarojumi,

“—

pēc vajadzības tiek pārbaudītas un pārskatītas , un pienācīgi pamatotos gadījumos apturētas attiecīgās atļaujas un pilnvarojumi,”

(9a)

(9a)

(a)

plāniem un projektiem, kas var būt pretrunā ar 4. panta prasībām, tostarp nolūkā novērst ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un sasniegt labu ūdens stāvokli, labu ekoloģisko potenciālu un/vai labus ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ciktāl minētās prasības nav jau noteiktas Direktīvas 2011/92/ES 11. pantā;

(b)

direktīvas 11. pantā minētajām pasākumu programmām, 13. panta 1. punktā minētajiem dalībvalstu upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un dalībvalstu papildu programmām vai apsaimniekošanas plāniem, kā minēts 13. panta 5. punktā.

(10)

(10a)

(b)

panta 4. punktu svītro;

(18a)

(20)

direktīvas X pielikumu svītro.

(20)

direktīvas IX un X pielikumu svītro.

(ba)

kritērijus gruntsūdeņu laba ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai.

(aa)

panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

(aa)

panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

(4a)

(f)

pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju , ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;

(f)

pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus , arī informāciju par materiālu un termisko piesārņotāju ietekmi, kā arī virszemes un pazemes ieguves darbību un ar infrastruktūru saistīto darbību ietekmi uz pazemes ūdeņu ekosistēmām un no pazemes ūdeņiem atkarīgām ekosistēmām, un to bioloģisko daudzveidību, informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī informāciju un datus , kas savākti, izmantojot tālizpētes tehnoloģijas, Zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus , izmantojot mākslīgā intelekta un progresīvas datu analīzes un apstrādes pavērtās iespējas;

(6a)

(6b)

(6c)

(6d)

(a)

monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;

(b)

darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;

(c)

finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 6.ac punktu.”

(f)

Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta , progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas ;

(f)

Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī atjauninātu informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus , maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu , progresīvu datu analīzi un apstrādi ;

(g)

attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju.

(g)

piezīmes un informāciju, ko sniedz attiecīgās ieinteresētās personas, tai skaitā valstu regulatīvās iestādes un citas attiecīgās struktūras;

(1a)

(4a)

(a)

piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas un koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi;

(a)

piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas, koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi, un to kumulatīvo ietekmi;

(e)

pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju , ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

(e)

pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus , arī informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī informāciju un datus , kas savākti, izmantojot tālizpētes tehnoloģijas, Zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus , izmantojot mākslīgā intelekta un progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

(7a)

(7b)

(a)

monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;

(b)

darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;

(c)

finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 8.ba punktu.”

(8a)

(8b)

(8c)

(8d)

(10a)

10.

Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.

10.

Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa , kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa .

(1a)

10.

Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.

10.

Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa , kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa .

(da)

nosakot VKS metāliem, uzskata, ka bioloģiskās pieejamības modeļos ir ņemti vērā dažādi ūdens kvalitātes parametri, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību.