P9_TA(2023)0306

Eiropas skolu sistēma — stāvoklis, risināmie jautājumi un perspektīvas

Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. septembra rezolūcija par Eiropas skolu sistēmu — stāvoklis, risināmie jautājumi un perspektīvas (2022/2149(INI))

(C/2024/1757)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu,

—	ņemot vērā Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (1),

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas 2022. gada 9. jūnija uzdevumā veikto pētījumu “ The European Schools system: State of Play, Challenges and Perspectives ” (“Eiropas skolu sistēma — pašreizējais stāvoklis, problēmas un perspektīvas”) (2),

—	ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2022. gada decembra ziņojumu “PISA skolām — kādi ir Eiropas skolu starptautiskie rezultāti 2022. gadā”,

—	ņemot vērā Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūras 2022. gada galīgo ziņojumu “Eiropas skolu rīcības plāna izglītības atbalsta un iekļaujošas izglītības jomā īstenošanas ārējais novērtējums”,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 25. novembra ziņojumu par Eiropas skolu 2021. finanšu gada pārskatiem,

—	ņemot vērā Iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (3),

—	ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas skolu sistēmu (4),

—	ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja (5),

—	ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam — mikrodiplomi, individuāli mācību konti un apmācība ilgtspējīgas vides veicināšanai (6),

—	ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par digitālās izglītības politikas veidošanu (7),

—	ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem (8),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0205/2023),

tā kā Eiropas skolu sistēma (ESS) ir unikāla sistēma, kas kopš tās izveides 20. gadsimta 50. gados ir apliecinājusi savas priekšrocības un kvalitāti, par ko liecina, piemēram, Eiropas vidējās izglītības diploma atzīšana visās dalībvalstīs un akreditēto Eiropas skolu (AES) skaita pastāvīgais pieaugums; tā kā ikvienam ES pilsonim vajadzētu būt iespējai gūt labumu no šādas izglītības;

B.	tā kā ikvienam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no izglītības veida, ko nodrošina Eiropas skolu sistēma (ESS), un ikvienai skolu sistēmai visā Eiropas Savienībā ir jādod iespēja izmantot ESS pedagoģiskās zināšanas;

tā kā ESS, apvienojot dalībvalstu izglītības sistēmas — izmantojot paralēlas valodas plūsmas, kurās ir spēcīga Eiropas dimensija, piederības un kultūras identitātes sajūta, daudzvalodu izglītība un uzsvars uz zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm, mākslu un matemātiku, kā arī pedagoģiskiem jauninājumiem, ir uzskatāma par izglītības reformas laboratoriju un pieredzes avotu, tostarp, lai izveidotu Eiropas izglītības telpu (EEA);

D.	tā kā ESS būtu pilnībā jāsaskaņo ar Eiropas Savienības ierosināto izglītības politiku; tā kā ESS galvenais mērķis ir atvieglot mobilitāti un pārnesi uz visām valstu izglītības sistēmām un no tām, un dalībvalstīm ir jānodrošina taisnīga un vienlīdzīga ESS mācību rezultātu transponēšana;

E.	tā kā ESS pārvaldības struktūras priekšrocība ir tā, ka tā saglabā tiešu saikni ar dalībvalstīm, tomēr tai vajadzīga reforma, ņemot vērā tās skaidros ierobežojumus attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, pārmaiņu vadību un strukturētu paraugprakses apmaiņu ar valstu izglītības sistēmām;

F.	tā kā ir jāpaplašina Komisijas loma un tās darbības veidi attiecībā uz ESS, ņemot vērā to, ka tās iesaistīšanās pašlaik aprobežojas ar budžeta jautājumiem, atstājot ārpus uzmanības vienlīdz svarīgos izglītības, darbības un cilvēkresursu aspektus;

tā kā ESS pašreizējā skolotāju darbā pieņemšanas sistēmā ir nopietni trūkumi, kas rada neatbilstību starp vajadzībām uz vietas un faktisko dalībvalstu norīkoto personālu, problēmas ar ikgadējiem darbā pieņemšanas plāniem, grūtības atrast kvalificētus skolotājus un personālu, nestabili darba apstākļi vietējiem skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem, kā arī problēmas ar profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu; tā kā ir jāpalielina ESS pievilcīgums mācībspēku vidū;

tā kā, lai gan ESS ir guvusi panākumus studentu ar īpašām vajadzībām, invaliditāti vai mācīšanās spēju atšķirībām iekļaušanā, trūkst psiholoģiska atbalsta un pieaug vajadzība pēc intensīvas atbalsta palīdzības; tā kā komunikācija un pienācīgas nodarbinātības paketes ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka izglītības un psiholoģiskā atbalsta darbinieki sniedz kvalitatīvu, pielāgotu un pastāvīgu atbalstu studentiem;

tā kā ESS ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visām ES valodām, tostarp mazajām, un lai veicinātu valodu un kultūru daudzveidību, vienlaikus stiprinot Eiropas dimensiju mācībās; tā kā ir atzinīgi vērtējami plāni līdz 2028. gadam Briselē pārstāvēt visas valodu nodaļas gan pamatskolas, gan vidusskolas mācību ciklos;

J.	tā kā skolās būtiska loma ir vecākiem, tostarp organizējot ārpusskolas pasākumus un nodrošinot transportu un citus pakalpojumus, un viņus pārstāv īpašas vecāku apvienības;

K.	tā kā lielāko daļu no ESS budžeta veido ES resursi, tāpēc Parlamentam ir stingrāk jāpārbauda ESS pārvaldība un darbība un ES izglītības jomā pieņemtie mērķi un ieguldījumu prioritātes būtu labāk jāatspoguļo ESS;

tā kā dažu uzņēmējvalstu, kuras ir atbildīgas par skolu ēku nodrošināšanu un uzturēšanu, pārskatatbildības trūkums ir radījis nopietnas problēmas, jo īpaši Briselē, kur skolas saskaras ar pārāk lielu skolēnu skaitu; tā kā šie jautājumi ir būtiski ietekmējuši izglītības standartus, organizatoriskos aspektus un studentu un personāla drošumu, drošību un labjutību,

Pašreizējais stāvoklis un redzējums

uzsver nepieciešamību kritiski un padziļināti izvērtēt visus ESS aspektus un reformēt sistēmu, lai tā atbilstu nākotnes prasībām, paplašināt tās informatīvās darbības un nodrošināt, ka tā kalpo par paraugu labas prakses apmaiņai starp izglītības sistēmām;

aicina Eiropas skolu Padomi atjaunināt ESS pamatuzdevumu, principus un mērķus, izstrādājot jaunu “ESS hartu”, kas būtu piemērota 21. gadsimtam un sniegtu jaunu redzējumu par sistēmu un reālistiskiem mērķiem, pēc kuriem to var novērtēt, ņemot vērā gan iekšējās, gan ārējās specializētās zināšanas; aicina šo jauno ESS hartu ieviest līdz 2024. gada beigām;

aicina Komisiju novērtēt ESS nozīmi Eiropas izglītības telpas izveidē, tostarp attiecībā uz valodu apguvi un spēcīgu Eiropas dimensiju mācībās, un diplomu automātisku savstarpēju atzīšanu visā ES, pamatojoties uz iedibināto Eiropas vidējās izglītības diploma modeli;

aicina Komisiju uzņemties integrētāku un aktīvāku lomu, jo īpaši attiecībā uz ESS un Eiropas izglītības telpas sasaisti; pauž nepārprotamu vēlmi, lai Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts tiktu cieši iesaistīts Komisijas darbā ar ESS;

aicina palielināt pārskatatbildību un pārredzamību, pastiprināt parlamentāro uzraudzību un kontroli un uzlabot informētību, lai palielinātu ESS un Eiropas vidējās izglītības diploma atpazīstamību un izpratni par to visos līmeņos;

atgādina dalībvalstīm par to pienākumu piešķirt un saglabāt nediskriminējošu uzņemšanu universitātēs saskaņā ar Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, un garantēt, ka arī studentiem, kuriem nav valodas nodaļas, tiek garantēta pilnīga izglītība un akadēmiskie rezultāti; aicina Eiropas skolu Padomi un dalībvalstis nodrošināt ESS un Eiropas vidējās izglītības programmas mācību rezultātu taisnīgu un vienlīdzīgu transponēšanu atbilstības tabulās un veikt nepieciešamos labojumus valstu pārveides sistēmās, lai pilnībā ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un nodrošinātu, ka visi studenti var sekmīgi pārcelties uz jebkuru dalībvalsti;

aicina veidot ciešākas attiecības starp ESS un vietējām, reģionālām un valsts izglītības ekosistēmām, jo īpaši apmainoties ar paraugpraksi un īstenojot programmas un pasākumus kopā ar partnerskolām no valstu sistēmām;

Pārvaldības, vadības un juridiskie jautājumi

aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju un Eiropas skolu Padomi līdz 2024. gada beigām neatkarīga priekšsēdētāja vadībā veikt padziļinātu pārskatu par pārvaldības un vadības struktūrām visā ESS un katrā atsevišķā skolā, un šajā pārskatīšanā izvērtēt visos līmeņos ieviestās lomas, pienākumus un struktūras, lai novērtētu funkciju neatkarību un iespējamos interešu konfliktus, kā arī apzinātu regulatīvās problēmas, kas traucē ESS;

uzskata, ka ir jāracionalizē un jāpalielina Eiropas skolu Padomes lēmumu-pieņemšanas elastīgums, tostarp izmantojot alternatīvu balsošanas sistēmu, kurā paredzēta plašāka ESS ieinteresēto personu apspriešanās, lai Eiropas skolu Padome varētu labāk reaģēt uz skolu vajadzībām; turklāt uzskata, ka ESS jānodrošina precīza saziņas par tās lēmumiem;

10.

prasa noteikt skaidrus pienākumus, nodrošināt pārredzamu lēmumu pieņemšanu, divgadējos snieguma novērtējumus un apmācības un attīstības plānus visiem vadošajiem darbiniekiem, tostarp strukturētu ievadīšanu amatā centrālajā un skolas līmenī;

11.

prasa, sākot no 2024. gada, Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroja un Eiropas skolu Padomes trijotnei iesniegt Parlamentam sīki izstrādātu kopīgu ESS gada ziņojumu sadarbībā ar visām ESS ieinteresētajām personām, kas ļautu Parlamentam uzraudzīt reformu un mērķu progresu, norādīt uz kritiskām problēmām un pastāvīgi piedalīties uzraudzībā un pārmaiņu vadībā;

12.

aicina Eiropas skolu Padomi:

a)	precizēt ES primāro un sekundāro tiesību aktu piemērojamību ESS;

b)	novērtēt atbilstību veselības, drošuma un drošības standartiem skolās;

c)	nodrošināt, ka uz vietas darbā pieņemto skolotāju līgumiskie un darba apstākļi pilnībā atbilst ES un dalībvalstu darba tiesību aktiem un principiem;

d)	grozīt Eiropas skolu reglamentu un vispārējos noteikumus, lai skaidri precizētu Apelācijas padomes kompetenci attiecībā uz valstu tiesām, novēršot nepietiekamu juridisko aizsardzību;

e)	izveidot neatkarīgu ombudu, lai risinātu sūdzības par administratīvām kļūmēm un nodrošinātu starpniecību konfliktos; kā arī

f)	izstrādāt labas administratīvās rīcības kodeksu skolu vadībai visos līmeņos;

13.

prasa pārskatīt Eiropas Revīzijas palātas un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta pilnvaras sniegt gada atzinumus un ieteikumus par dažādiem ESS aspektiem un prasa šos atzinumus un ieteikumus iesniegt Parlamentam, kā daļu no apspriedēm par ESS kopīgo gada ziņojumu;

Resursi, infrastruktūra un personāls

14.

mudina dalībvalstis pilnībā izpildīt savas saistības attiecībā uz ESS, jo īpaši attiecībā uz kvalificētu skolotāju un cita personāla norīkošanu un atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu (piemērotas telpas, to uzturēšana un modernizācija), un aicina ieviest saistošu tiešo finanšu iemaksu sistēmu, lai nodrošinātu lielāku elastību un drošību gan ESS, gan dalībvalstīm;

15.

aicina līdz 2025. gada vidum izveidot īpašu darba grupu, kuras sastāvā būtu visu ESS budžeta līdzekļu devēju pārstāvji un kurā būtu iesaistīti attiecīgie Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroja, Komisijas un dalībvalstu pedagoģiskie eksperti, ņemot vērā plānoto pašreizējās 2025./2026. skolas mācību gada vienošanās par izmaksu dalīšanu pārskatīšanu, un kura būtu pilnvarota nākt klajā ar konkrētiem ierosinājumiem, kā atrisināt kritiskus ar resursiem saistītus jautājumus un izstrādāt visaptverošu, pienācīgu un ilgtspējīgu izmaksu dalīšanas modeli, kas ļaus ESS pildīt savu uzdevumu saskaņā ar jauno ESS hartu;

16.

mudina uzņēmējas dalībvalstis iekļaut ESS infrastruktūru visos valsts skolu infrastruktūras ieguldījumu plānos; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai nodrošinātu, ka ESS var gūt labumu no gaidāmajām Atveseļošanas un noturības mehānisma izmaksām dalībvalstīm, ņemot vērā gaidāmos nacionālo plānu novērtējumus un visus attiecīgos atjauninājumus, piemēram, atjauninājumus, kas saistīti ar RepowerEU nodaļām;

17.

aicina Eiropas skolu Padomi nekavējoties novērst pastāvīgo skolotāju trūkumu un nodrošināt stabilu un taisnīgu nodarbinātības situāciju visiem, saglabājot darbiniekus un samazinot personāla mainību, kas līdz ar to novērsīs arī intelektuālā darbaspēka emigrāciju; šajā sakarībā aicina nodrošināt papildu resursus un stiprāku un godīgu nodarbinātības paketi gan norīkotajiem, gan uz vietas darbā pieņemtajiem darbiniekiem, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu, vienlīdzīgākas algas pirmskolas izglītības iestāžu, pamatskolas un vidusskolas skolotājiem, skaidrību par nodarbinātības statusu un stabilitāti, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu un turpmākas karjeras iespējas ESS un ārpus tās;

18.

aicina gan skolotājiem, gan skolām piešķirt lielāku autonomiju, lai viņi varētu labāk reaģēt uz konkrētām vajadzībām un situācijām, vienlaikus stingri nodrošinot, ka šī lielākā autonomija tiek papildināta ar stingrākiem novērtēšanas un pārskatatbildības mehānismiem saskaņotu standartu garantēšanai;

19.

aicina skolās ieviest papildu vidējā līmeņa vadītāju amatus, galveno uzmanību pievēršot kvalitatīvām mācīšanas metodēm un mācību programmām, kā arī nodrošināt, lai visas valstu darbā norīkošanas procedūras būtu pārredzamākas un atklātākas;

20.

atzīst un atbalsta skolu kopienas, jo īpaši vecāku, darbu skolas dzīvē, piemēram, ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanā, un uzstāj, ka ir jāuzrauga skolu darbības, lai garantētu labu pārvaldību, atbilstošas pedagoģiskās kvalifikācijas, pieejamību cenas ziņā un iekļautību; atgādina, ka Konvencija piešķir vecākiem lomu ESS pārvaldībā, un prasa pienācīgi atzīt šo lomu;

21.

aicina steidzami katru gadu pārskatīt uzņemšanas politiku un mācību maksu, lai nodrošinātu vietu visiem vienas kategorijas skolēniem, paplašināt sociālekonomisko skolēnu sastāvu, ļaujot vairāk skolēnu kategorijām piekļūt ESS, un pilnībā izmantot AES potenciālu, tostarp risinot pārāk liela skolēnu skaita problēmu; uzsver, ka ir svarīgi stingri īstenot noteikumus par brāļiem un māsām, un uzstāj, ka maksa par juridiskajiem pakalpojumiem nedrīkstētu kavēt vecākus vai likumīgos aizbildņus apstrīdēt Centrālās reģistrācijas iestādes lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpti uzņemšanas noteikumi;

22.

turklāt aicina Eiropas skolu Padomi strādāt pie vērienīga un regulāri atjaunināta ESS mobilitātes plāna visos līmeņos, lai padarītu skolu transportu efektīvāku, cenas ziņā pieejamāku, piekļūstamāku un vide draudzīgāku;

Izglītības un pedagoģiskā kvalitāte

23.

aicina Eiropas skolu Padomi stiprināt izglītības un pedagoģiskos standartus:

izveidojot darba grupu ar attiecīgām pedagoģiskajām zināšanām, lai uzsāktu atklātas, pārredzamas un regulāras konsultācijas ar ieinteresētajām personām un pārskatītu kvalitātes nodrošināšanas pieeju, kas ieviesta 2009. gada Eiropas skolu reformas ietvaros, nodrošinot, ka pārskatīšana tiek pabeigta līdz 2024. gada vidum, tiek periodiski atjaunināta, tiek papildināta ar skaidriem rādītājiem un tiek uzraudzīta un izvērtēta;

b)	ieviešot uzlabotu un pārskatatbildīgu pārbaužu režīmu, tostarp tādu kvalitātes nodrošināšanas nodaļu Eiropas skolu Ģenerālsekretāra birojā, ko veido pastāvīgie un norīkotie inspektori, konkrētas jomas inspekcijas un pārraudzības procesus, kas ietver AES;

c)	stiprinot Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroja Pedagoģiskās attīstības nodaļas un Apvienotās mācīšanas komitejas lomu kā arī

d)	nodrošinot ESS dalību ES programmās un iniciatīvās, piemēram, skolotāju akadēmijās un Eiropas izglītības telpā;

24.

aicina Eiropas skolu Padomi un Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju līdz 2024. gada beigām izstrādāt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas stratēģiju un ievadprogrammu skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem visā ESS un uzstāj, ka profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas stratēģiju ir jāizstrādā, izmantojot plašu pieeju, tostarp priekšmetu un metodikas, ziņā, lai paplašinātu karjeras iespējas un uzlabotu kolektīvo efektivitāti un oficiālās struktūras, kas palīdz skolotājiem izstrādāt, īstenot, novērtēt un apmainīties ar pedagoģisko paraugpraksi un materiāliem visās klasēs un sistēmā kopumā;

25.

aicina dalībvalstis pilnībā izmantot tādu pieredzējušu ESS skolotāju potenciālu, kuri kļūtu par pasniedzējiem un mentoriem valstu sistēmās, prasa Eiropas skolu Padomei izveidot stimulus un pamatnostādnes šim nolūkam un uzsver ESS lomu Eiropas skolotāju moduļa izveidē, kas būtu jāiekļauj skolotāju sākotnējā apmācībā visā ES;

26.

uzstāj, ka skolām ir jāizmanto personalizētas mācīšanās potenciāls; aicina Eiropas skolu Padomi stiprināt esošās sistēmas un īstenot saskaņotu, vienotu un sistemātisku iekļaušanas politiku visā ESS, kas nodrošina kvalitatīvu iekļaujošu izglītību, novērš atstumtību invaliditātes dēļ, nodrošina saprātīgus pielāgojumus, pielāgo skolotāju un studentu attiecību, izmanto elastīgu mācību programmu, ievērojami palielina kvalificētu izglītības un psiholoģiskā atbalsta darbinieku skaitu un sniedz orientācijas un mentorēšanas pakalpojumus; mudina panākt progresu to skolēnu mācību rezultātu atzīšanā, kuriem ir īpašas vajadzības, invaliditāte vai mācīšanās spēju atšķirības ar sertifikātu vai studiju beigu diplomu, ja viņi nepiedalās Eiropas vidējās izglītības diploma iegūšanas eksāmenos; mudina ESS ieviest iekļaušanas indeksu;

27.

aicina Eiropas skolu Padomi un Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju veicināt drošu mācību vidi, kurā nav atļauts neviens vardarbības veids, un pastiprināt cīņu pret iebiedēšanu un kiberiebiedēšanu ESS, izstrādājot saskaņotu visas skolas pieeju, kurā ietverta izpratnes-veidošana, apmācība, pamatnostādnes cīņai ar iebiedēšanu bezsaistē un tiešsaistē, tādas vienaudžu atbalsta sistēmas veicināšana, kurā iesaistīti aktīvi un labi apmācīti skolotāji un vecāki, kā arī skaidru un izpildāmu sankciju sistēma visos līmeņos;

28.

aicina Eiropas skolu Padomi un Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju izvērtēt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) moduļu iekļaušanu ESS, izveidot partnerības ar PIA iestādēm un izpētīt iespēju izveidot akreditētas Eiropas PIA skolas visā Eiropas Savienībā;

29.

uzstāj, ka ir jānodrošina pilnīga un kvalitatīva izglītības pieredze visiem studentiem, jo īpaši viņu dzimtajā valodā, un studentiem, kuriem nav valodas nodaļas gan pamatskolas, gan vidusskolas mācību ciklos; prasa Inspektoru padomei apspriesties ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem par mācību stundu un priekšmetu skaita samazināšanas vai dažādu klases līmeņu apvienošanas ietekmi, ja skolēnu skaits ir mazāks par robežvērtību;

30.

aicina Inspektoru padomi periodiski pārskatīt otrās un trešās valodas mācīšanu, pamatojoties uz jaunākajiem pedagoģiskajiem norādījumiem par lasīšanas un rakstīšanas ieviešanu agrīnā izglītībā, sadarbīgām mācīšanas metodēm un diferencētas mācīšanās piemērotību, lai nodrošinātu, ka visu vecumu audzēkņi labprāt mācās valodas;

31.

aicina palielināt studentu un skolotāju mobilitāti ESS un uz un no citām skolu sistēmām un atjaunināt esošās mācību programmas, lai vēl vairāk stiprinātu Eiropas dimensiju, piemēram, pārskatot Eiropas vēstures mācību programmu, tostarp minoritāšu nozīmi, mācot pilsoniskuma izglītību kā atsevišķu priekšmetu, integrējot “Eiropas stundas” visos izglītības līmeņos, galveno uzmanību pievēršot Eiropas mantojumam un vērtībām, kā arī attīstot uzņēmējdarbību un vispārīgās prasmes; uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējais reliģiskās un ētikas izglītības nodrošinājums;

32.

aicina Eiropas skolu Padomi veicināt mācīšanos par vidi un digitālo izglītību ESS, tostarp īstenojot Eiropas ilgtspējas kompetenču sistēmu un digitālās kompetences sistēmu, uzskata, ka ir jāuzlabo zaļo un digitālo prasmju mācīšana, un mudina ESS piedalīties tādās iniciatīvās kā Eiropas digitālo prasmju sertifikāts, vienlaikus joprojām novērtējot tradicionālās mācīšanās metodes, kurās izmanto drukātas grāmatas, un cīnoties pret digitālo atstumtību;

33.

ierosina izveidot ikgadēju svinīgu pasākumu, lai apmainītos ar pedagoģisko paraugpraksi, apkopotu zināšanas starp skolām, skolotājiem un skolēniem un iepazīstinātu ar viņu darbu un projektiem plašākai sistēmai, uzaicinot valstu izglītības pārstāvjus, lai palielinātu informētību par ESS;

34.

aicina izveidot oficiālu ESS absolventu kopienu un veikt pasākumus, lai palielinātu informētību par to, kā arī vākt datus par studentu izglītības iespējām pēc absolvēšanas, pilnvarojot Eiropas skolu Ģenerālsekretāra biroju vākt anonimizētu informāciju;

Perspektīva

35.

prasa ES finanšu iemaksas ESS iekļaut kā atsevišķu budžeta pozīciju turpmākajos ES budžetos, lai palielinātu pārredzamību, nodrošinātu stratēģisko plānošanu un atvieglotu parlamentāro kontroli saskaņā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un prasa ESS iekļaut Eiropas izglītības telpas attīstībā un panākt, ka tās kļūst cieši savstarpēji saistītas;

36.

pauž vēlmi, lai ESS kļūtu par pamatu kvalitatīvai daudzvalodu un multikulturālai izglītībai Eiropā un ārpus tās, parādot, ka “vienotība daudzveidībā” var būt arī dzīves realitāte izglītības jomā; aicina visas ieinteresētās personas kā līdzradītājus strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, tostarp izmantojot ciešāku sadarbību ar AES, kuru iekļaušana un attīstība ir būtiski svarīga visai sistēmai; aicina atkārtoti-izvērtēt AES, lai izvērtētu veidus, kā paplašināt ESS darbības jomu, attiecinot to uz visām dalībvalstīm, ieviešot elastīgākas procedūras un prasības skolu akreditācijai, vienlaikus uzlabojot kvalitātes nodrošināšanu un pārbaudes;

37.

pauž vēlmi, lai Eiropas Parlaments būtu pārstāvēts Eiropas skolu Padomē un aicina neatkarīgu ārēju ekspertu struktūru izpētīt un ierosināt alternatīvus pārvaldības modeļus, tostarp pārskatīt Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, un iespēju aizstāt skolu starpvaldību juridisko statusu ar pārvalstisku Eiropas modeli;

o o

38.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 212, 17.8.1994., 3. lpp.

(2) Pētījums “The European Schools system: State of Play, Challenges and Perspectives” (“Eiropas skolu sistēma — pašreizējais stāvoklis, problēmas un perspektīvas”), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B nodaļa — Struktūrpolitika un kohēzijas politika, 2022. gada 9. jūnijs.

(3) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.

(4) OV C 56 E, 26.2.2013., 14. lpp.

(5) OV C 205, 20.5.2022., 17. lpp.

(6) OV C 479, 16.12.2022., 65. lpp.

(7) OV C 494, 8.12.2021., 2. lpp.

(8) OV C 101, 16.03.2018., 138. lpp.