1)

Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 4.a panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “lietas izskatīšana, kurā pieņemts nolēmums” attiecas uz procesu, kurā pasludināts spriedums, ar ko nosaka kumulatīvu sodu, a posteriori apvienojot iepriekš piespriestos sodus, ja iestāde, kas pasludina šo spriedumu, šajā procesā nevar ne pārskatīt attiecīgās personas vainas atzīšanu, ne grozīt šos pēdējos minētos sodus, taču tai ir novērtējuma brīvība, lai noteiktu šī kumulatīvā soda apmēru.

2)

Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir transponēta šī tiesību norma un ar kuru izpildes tiesu iestādei vispārīgi ir izslēgta iespēja izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots soda izpildei, ja attiecīgā persona nav klātienē piedalījusies lietas izskatīšanā, kurā pieņemts attiecīgais nolēmums, ir pretrunā minētajai tiesību normai. Valsts tiesai, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, šis valsts tiesiskais regulējums ir jāinterpretē, cik vien iespējams ņemot vērā šī pamatlēmuma tekstu un mērķi.