P9_TA(2023)0238

Pārtikas nodrošinājuma un ES lauksaimniecības ilgtermiņa noturības panākšana

Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcija par pārtikas nodrošinājumu un ES lauksaimniecības ilgtermiņa noturības panākšanu (2022/2183(INI))

(C/2024/483)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantu, kurā ir uzskaitīti šādi kopējās lauksaimniecības politikas mērķi: nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū, stabilizēt tirgus un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

—	ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantu, kuros tiesības uz pārtiku atzītas par piederīgām pie tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni,

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība” (COM(2012)0586),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 12. novembra paziņojumu “Ārkārtas rīcības plāns par pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku krīzes laikā” (COM(2021)0689),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumu “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” (COM(2022)0133),

—	ņemot vērā 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā (2),

—	ņemot vērā 2022. gada 6. jūlija rezolūciju par pievēršanos nodrošinātībai ar pārtiku jaunattīstības valstīs (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (4), kas pievieno aptverto nozaru sarakstam pārtikas ražošanu, apstrādi un izplatīšanu ,

—

ņemot vērā ziņojumus par pārtikas nodrošinājuma un uztura stāvokli pasaulē (“ The state of food security and nutrition in the world ”), globālo ziņojumu par pārtikas krīzēm un globālo uztura ziņojumu, tostarp 2021. gada izdevumu, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) vadlīnijas par tiesībām uz pārtiku, FAO Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas brīvprātīgās vadlīnijas par pārtikas sistēmām un uzturu, FAO agroekoloģijas 10 elementus, kas vada pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas un lauksaimniecības sistēmu (“10 Elements of Agroecology -Guiding the Transition to Sustainable Food and Agricultural Systems ”), un 2014. gada rīcības satvaru attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un uzturu ieilgušu krīžu gadījumos (“ Framework for Action for Food Security and Nutrition in Protracted Crises ”),

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 1. aprīļa rezolūciju “ United Nations Decade of Action on Nutrition (2016-2025)” (“ANO rīcības desmitgade (no 2016. līdz 2025. gadam) uztura jomā”), kuras mērķis ir pastiprināt centienus darīt galu badam un izskaust malnutrīciju visā pasaulē, kā arī nodrošināt veselīgāka un sabalansētāka uztura vispārēju pieejamību visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kas viņi ir un kur dzīvo,

—	ņemot vērā Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas (CFS) “Brīvprātīgās pamatnostādnes par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā” (2012) un CFS “Principus atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās” (2015),

—	ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un to ciešo saikni un integrāciju, jo īpaši 1. IAM (izskaustu nabadzību visos tās veidos) un 2. IAM (izbeigt badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabot uzturu un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību),

—	ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku 2021. gada 30. decembra ziņojumu “Sēklas, tiesības uz dzīvību un lauksaimnieku tiesības” (A/HRC/49/43),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 9. novembra paziņojumu “Mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšana” (COM(2022)0590),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. novembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropas Savienībā(COM(2018)0757),

—	ņemot vērā 2022. gada 13. decembra rezolūciju par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem — virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (5),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Attīstības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas patstāvīgo ziņojumu (A9-0185/2023),

tā kā 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija nelikumīgi iebruka Ukrainā, radot katastrofālas sekas, tostarp nopietnus draudus pasaules nodrošinātībai ar pārtiku, visvairāk apdraudot visneaizsargātākās valstis; tā kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir nopietni pasliktinājis jau tā sarežģīto un sarežģīto situāciju lauksaimniecības pārtikas nozarē, kas joprojām atgūstas no Covid-19 pandēmijas sekām un cieš no pašreizējās klimata krīzes un pieaugošajām enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenām;

tā kā Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās krīzes sekas politiskās darba kārtības centrā ir izvirzījušas pārtikas nodrošinājumu un globālās pārtikas sistēmas noturību; tā kā tāpēc Eiropas pārtikas ražošana ir jāuzskata par stratēģisku nozari un tai jābūt līdzvērtīgai energoapgādes drošībai, aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām ES un starptautiskā līmenī;

tā kā saskaņā ar FAO datiem 2022. gada sākumā Ukraina un Krievija veidoja gandrīz 30 % no pasaules kviešu un kukurūzas eksporta, savukārt Krievija bija pasaulē lielākā mēslošanas līdzekļu eksportētāja; tā kā vairāk nekā 30 valstis, galvenokārt Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Vidusāzijā, kviešu importa vajadzībām vairāk nekā 30 % apmērā ir atkarīgas no Ukrainas un Krievijas; tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā saasina šo globālo pārtikas trūkumu un, kā to rāda FAO modeļus simulācijas rezultāti, var izraisīt to, ka nodrošinājumu ar pārtiku zaudē vēl 8–13 miljoni cilvēku;

tā kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir devusi pozitīvu ieguldījumu KLP Eiropas lauksaimniecības nozīmes stiprināšanā tās 60 gadu laikā; tā kā tai būtu jāturpina to darīt arī turpmāk ar pietiekamu un pietiekami plašu budžeta atbalstu, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku un apgādi ar pārtiku Eiropā;

tā kā karš pret Ukrainu un konflikta izraisītais ievērojamais izejvielu, piemēram, mēslošanas līdzekļu, enerģijas un barības, cenu pieaugums, kā arī spekulācijas ar pārtiku rada ievērojamus kumulatīvus izkropļojumus un spriedzi pasaules lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras tirgos, jo īpaši labības, augu eļļas un lauksaimniecības dzīvnieku tirgū; tā kā pārtikas ražošanu un pārtikas pieejamību nedrīkst vēl vairāk apdraudēt un to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā ģeopolitisku ieroci, jo tas ietekmēs pasaules ekonomiku, jo īpaši iedzīvotājus un visneaizsargātākos sabiedrības locekļus;

F.	tā kā pirmie pārtikas nemieri, kas izcēlās arābu valstīs 2008. gadā, parādīja, cik efektīvi pārtiku var izmantot kā ieroci ģeopolitiskas nestabilitātes izveidošanai;

tā kā ne tikai pārtikas patēriņa cenas, bet arī mājsaimniecību ienākumi ir būtisks pārtikas nodrošinājuma faktors; tā kā, saskaroties ar nepieredzēti augstām pārtikas cenām, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kas lielu daļu sava budžeta tērē pārtikai, var būt spiestas izvēlēties neveselīgākus un mazāk daudzveidīgus pārtikas produktus, tāpēc tās var kļūt īpaši neaizsargātas pret neinfekciozu slimību risku, kas saistīts ar sliktu uzturu;

tā kā, lai gan pārtikas cenas ir augstas, tās nekompensē ES lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu ražošanas izmaksas; tā kā to ražošanas izmaksas pēdējā gada laikā ir strauji palielinājušās sakarā ar enerģijas un iepakojuma cenu paaugstināšanos, kā arī mēslošanas līdzekļu un iekārtu pieejamības un cenu problēmām;

tā kā saskaņā ar Starptautiskās Graudu padomes datiem 2021. ražas gadā Krievija un Ukraina veidoja 8,6 % no pasaules graudu produkcijas, izņemot rīsus, un 24 % no eksporta; tā kā Krievijas kara pret Ukrainu rezultātā traucējumi un trūkumi kritiskajā infrastruktūrā, jo īpaši lauksaimniecības produktu transportēšanas un uzglabāšanas vietās, ierobežo pārtikas, barības un citu lauksaimniecības produktu, jo īpaši graudaugu un eļļas augu sēklu, apriti no Melnās jūras reģiona; tā kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā cenas pasaules lauksaimniecības tirgos jau bija pieaugušas — pa daļai klimata ietekmes un Covid-19 pandēmijas seku dēļ;

tā kā transporta un uzglabāšanas infrastruktūra ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvas un drošas tirdzniecības plūsmas, piegādes un tirgus stabilitāti; tā kā jebkādi to traucējumi var ietekmēt agrākos racionālos patēriņa cenu līmeņus; tā kā nodrošinātība ar pārtiku neaprobežojas tikai ar lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un ietekmē vairākas jomas, ne tikai primāros ražotājus un patērētājus, bet arī plašāku ekonomiku, tirdzniecību, attīstību un humānos centienus, kā arī sociālo un reģionālo kohēziju;

K.	tā kā Komisijai būtu jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka Eiropas vienotais tirgus darbojas labi; tā kā Komisijai būtu jāpastiprina centieni novērst visus ar lauksaimniecības pārtiku saistītos šķēršļus vienotajā tirgū, tostarp centieni novērst transporta sastrēgumus;

tā kā saskaņā ar FAO pārtikas nodrošinājuma jēdziens neaprobežojas tikai ar pārtikas nodrošināšanu, bet gan ietver arī tādus parametrus kā pieejamība, piekļuve un stabilitāte un aptver arī starptautiski atzītās cilvēktiesības uz pārtiku un piekļuvi veselīgam un uzturvielām bagātam uzturam par pieņemamu cenu ikvienam; tā kā tas tiek pārkāpts tik bieži kā nevienas citas cilvēktiesības;

tā kā veselīgs un līdzsvarots uzturs pozitīvi ietekmē cilvēku dzīvi un veicina taisnīgu un ilgtspējīgu sabiedrības attīstību; tā kā patērētāji arvien biežāk izvēlas veselīgu un nekaitīgu pārtiku, ilgtspējīgus produktus, piegādes ķēdes pārredzamību, visu ražošanas un izplatīšanas procesu labāku izsekojamību, pamatojoties uz savām tiesībām saņemt vairāk informācijas par viņu patērēto pārtikas produktu izcelsmi un ražošanas metodēm;

N.	tā kā piekļuve nekaitīgai un veselīgai pārtikai visiem ir starptautiski atzītas tiesības; tā kā ir būtiski, lai sabiedrība pievērstos pārtikas pieejamībai un cenas pieņemamībai visiem, ņemot vērā to sociālo, ekonomisko, vidisko ietekmi un sekas, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību;

O.	tā kā tiesības uz pārtiku ir vienas no pamata cilvēktiesībām; tā kā 2. ilgtspējīgas attīstības mērķis ir līdz 2030. gadam izskaust badu; tā kā ES būtu jāaizstāv tiesības uz atbilstošu pārtiku kā pārtikas sistēmu prioritāti, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu;

tā kā saskaņā ar ANO ziņojumu par tiesībām uz pārtiku “Sēklas, tiesības uz dzīvību un lauksaimnieku tiesības” (Seeds, right to life and farmers’ rights) tiesības uz pārtiku ir cieši saistītas ar lauksaimnieku sēklu sistēmām un viņu nedalāmajām tiesībām brīvi uzglabāt, izmantot, apmainīt un pārdot savā saimniecībās glabātas sēklas; tā kā Eiropas komandai vajadzētu atbalstīt programmas, kurās ņemtas vērā lauksaimnieku sēklu sistēmu vai neoficiālo sēklu sistēmu vajadzības, un atbalstīt sēklu bankas vai sēklu bibliotēkas, kas ļauj lauksaimniekiem un dārzniekiem vākt, saglabāt un apmainīt vietējās sēklas — gan savvaļas sugas un šķirnes, gan lauksaimnieku šķirnes;

Q.	tā kā pārtikas krīze nepazīst robežas un neviena valsts to nevar pārvarēt viena pati; tā kā ir steidzami vajadzīga kopīga rīcība un solidaritāte;

tā kā FAO lēš, ka globālās piegādes krīzes rezultātā starptautiskās pārtikas un barības cenas ir paaugstinājušās līdz līmenim, kāds vēl nav pieredzēts, kopš FAO ir sākusi veikt cenu analīzi, un pārsniedz jau tā augsto līmeni pat tādiem produktiem, kuriem cenu pieaugums nav pamatots; tā kā pārtikas cenu inflācija 2022. gada oktobrī sasniedza 17,26 %; tā kā daudzi cilvēki pasaulē ir pakļauti pārtikas trūkuma un bada riskam un riskam, ka pārtika varētu kļūt cenas ziņā nepieejama; tā kā, lai identificētu, novērstu un izskaustu spekulācijas ar pārtiku, kas veicina pārtikas cenu svārstības, pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem ir jābūt pārredzamākiem attiecībā uz savu pievienotās vērtības daļu, kas palielinātu vispārējo tirgus pārredzamību;

tā kā globālo pārtikas trūkumu galvenokārt izraisa nevis piegādes trūkums, bet gan konflikti, nevienlīdzīga pārtikas sadale, cenas ziņā nepieejama pārtika un globālās piegādes ķēdes traucējumi; tā kā pārtikas cenu pieaugums galvenokārt ietekmē ģimenes ar zemiem ienākumiem, kuras lielāko daļu no saviem ienākumiem tērē pārtikai; tā kā ir svarīgi analizēt faktorus, kas paaugstina lauksaimniecības resursu cenas, un to, kā tas ietekmē pārtikas cenu pieaugumu;

tā kā pasaulē katram trešajam cilvēkam joprojām nav pieejama pienācīga un pietiekama pārtika un veselīgs uzturs; tā kā 2021. gadā pasaulē 2,3 miljardiem cilvēku vidējā mērā vai ļoti trūka pārtikas; tā kā daudzi no šiem cilvēkiem ir nodarbināti lauksaimniecībā; tā kā saskaņā ar WFP datiem 2022. gadā akūts pārtikas trūkums skāra rekordlielu skaitu — 349 miljonus — cilvēku;

tā kā visā pasaulē palielinās bads un pārtikas trūkums un ka daudzās valstīs ievērojami kavējas virzība uz mērķi līdz 2030. gadam pilnīgi izskaust badu; tā kā malnutrīcija ir slogs indivīdiem un sabiedrībai visa mūža garumā, jo tas neļauj bērniem pilnībā sasniegt savu potenciālu un tādējādi ierobežo cilvēces un valstu ekonomisko attīstību;

tā kā 1994. gada Marakešas nolīgums un jo īpaši Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgums par lauksaimniecību ir veicinājis lauksaimniecības reģionu specializāciju konkrētu kultūru ražošanā, tādējādi radot noteikta veida atkarību ražošanas sistēmās; tā kā šī situācija nav noturīga pret krīzēm, jo īpaši tādēļ, ka tā atstāj pārtikas importētājvalstis neaizsargātākā situācijā pret cenu satricinājumiem;

W.	tā kā daba un bioloģiskā daudzveidība mijiedarbojas ar lauksaimniecību, pārtiku un uzturu vairākās būtiskās jomās, nodrošinot dažādus augus un dzīvniekus no pieradinātiem un savvaļas avotiem;

tā kā augu kultūru bioloģiskā daudzveidība ir svarīga, jo tā ļauj lauksaimniekiem individuāli pielāgot lauksaimniecības plānošanu klimata apstākļiem un padara pārtikas sistēmas dabiski noturīgākas pret klimata pārmaiņām, kaitēkļiem un patogēniem; tā kā vienlaikus šī uz dabu balstītā pieeja veicina bioloģiskās daudzveidības palielināšanu; tā kā dažas trešās valstis ir izveidojušas vairākus inovatīvus projektus, piemēram, Āfrikas iniciatīvu “Lielais zaļais mūris”, kas atbalsta agroekoloģiskus projektus; tā kā ES atbalsts ilgtspējīgām pārtikas sistēmām ir viena no prioritātēm daudzgadu indikatīvajās programmās, kas pieņemtas kopā ar aptuveni 70 partnervalstīm saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) “Eiropa pasaulē” 2021.–2027. gadam;

tā kā pārtikas pieejamība ir nepastāvīga — atkarībā no ekonomiskiem satricinājumiem, klimata, sezonalitātes vai traucējumiem; tā kā ES ir jāiegulda lauksaimniecības pārtikas nozares noturībā un jāpanāk pāreja uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību, kas stiprinās ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku un varētu lauksaimniekiem nodrošināt alternatīvus ienākumu avotus; tā kā ir vajadzīgi centieni cīņā pret globālo sasilšanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu lauksaimniecības noturību un ilgtspēju;

Z.	tā kā pasaulē 63 % cilvēku ar zemiem ienākumiem ir nodarbināti lauksaimniecībā un lielākā daļa no viņiem strādā mazās un vidējās lauku saimniecībās, kuru ekonomiskā ilgtspēja pašlaik ir apdraudēta;

AA.

tā kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) novērtējumi rāda, ka konkurence par lauksaimniecības zemes un mežu izmantošanu pieaug tādā pašā tempā kā pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kas saskaņā ar aplēsēm līdz 2050. gadam būs pieaudzis līdz 9,5 miljardiem cilvēku salīdzinājumā ar pašreizējo skaitu 8 miljardi;

AB.

tā kā Eiropas Savienības nodrošinājums ar pārtiku — pašlaik un nākotnē — ir tieši saistīts ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas vērienīgajām iecerēm; tā kā stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir izklāstītas vairākas svarīgas iniciatīvas, tostarp ES ārkārtas rīcības plāns pārtikas piegādes un pārtikas nodrošinājuma garantēšanai krīzes laikā;

AC.

tā kā zaļā kursa mērķi varētu padarīt ES pārtikas sistēmu taisnīgāku, veselīgāku un videi draudzīgāku, jo ES un globālais pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no noturīgām un ilgtspējīgām pārtikas sistēmām īstermiņā un ilgtermiņā; tā kā ar zaļo kursu saistīto tiesību aktu īstenošanas kumulatīvajai ietekmei ir jābūt tādai, kas rezultātā sniedz ES pārtikas ražošanas jaudas saglabāšanu, vienmērīgu pāreju gan attiecībā uz termiņiem, gan prasībām, un tā nedrīkst palielināt atkarību no importa no trešām valstīm — lai neapdraudētu nodrošinātību ar pārtiku Eiropas Savienībā; tā kā ir ļoti svarīgi atvēlēt pietiekamu publisko finansējumu kultūraugu un lopkopības nozarēm, lai aizsargātu tās pret nelabvēlīgu ietekmi un novērstu ES pārtikas ražošanas samazināšanos;

AD.

tā kā zaļā kursa īstenošanai būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās, kas garantē pienācīgu aizsardzību lauksaimniekiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, un pietiekamu daudzumu drošu un cenas ziņā pieejamu lauksaimniecības produktu patērētājiem saskaņā ar ES ilgtermiņa noturības un ilgtspējas mērķiem; tā kā ilgtspējīgiem iztikas līdzekļiem primārajiem ražotājiem, kuru ienākumi joprojām atpaliek, ir būtiska nozīme pašreizējo krīžu lauksaimniecības tirgos ilgtspējīgā pārvaldībā un zaļā kursa mērķu ilgtspējīgā sasniegšanā;

AE.

tā kā 2016. gadā gandrīz 34 % Eiropas lauksaimnieku bija 65 gadus veci vai vecāki; tā kā vairākās dalībvalstīs lielas bažas rada tas, ka tuvākajā nākotnē daudzi lauksaimnieki dosies pensijā; tā kā viens no lielākajiem izaicinājumiem noturīgas lauksaimniecības nozares un noturīgu pārtikas sistēmu pastāvēšanas nepārtrauktībai ES ir paaudžu maiņa; tā kā, lai gan KLP pieder pie ES prioritātēm, līdz šim ar KLP veiktie centieni ir izrādījušies nepietiekami, lai mainītu norises gaitu, un tādēļ būs vajadzīgs plašāks politikas instrumentu kopums;

AF.

tā kā jo īpaši jaunie lauksaimnieki ir novatoriski, jo īpaši jaunu tehnoloģiju izmantošanā; tā kā, saņemot pienācīgu atalgojumu, motivāciju un pilnvaras, viņi ir gatavi veikt ieguldījumus, kas var palielināt lauksaimniecības ilgtspēju, ražošanas jaudu un konkurētspēju; tā kā savienojamībai ar augstas veiktspējas platjoslas tīkliem ir izšķiroša nozīme, lai varētu modernizēt lauku saimniecības, celt produktivitāti un uzlabot efektivitāti; tā kā ir vajadzīgi stimuli, lai veicinātu lauksaimnieku apmācību IT jomā;

AG.

tā kā straujais un ievērojamais mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenu pieaugums pasaulē, kā arī straujais citu ražošanas resursu izmaksu pieaugums rada grūtības lauksaimniekiem un apdraud turpmāko kultūraugu audzēšanu un līdz ar to pārtikas nodrošinājumu un tās pieejamību cenas ziņā; tā kā 2022. gada septembrī slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas pieauga par 149 % salīdzinājumā ar cenām ES mēslošanas līdzekļu tirgū iepriekšējā gadā; tā kā, ņemot vērā pašreizējo ražošanas resursu un enerģētikas krīzi, Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas lauksaimnieku ekonomiskajai situācijai;

AH.

tā kā pašreizējās ģeopolitiskās problēmas pierāda, ka nodrošinātība ar pārtiku nav pastāvīgs sasniegums, ka Eiropas pārtikas ražošana būtu jāuzskata par stratēģisku nozari un tā būtu jāsaglabā un jāstiprina šajā ziņā; tā kā Eiropas vienotā tirgus pienācīga darbība ir priekšnoteikums garantētam nodrošinājumam ar pārtiku; tā kā būtu jāpārskata visi — gan tarifu, gan ar tarifiem nesaistītie — šķēršļi lauksaimniecības pārtikas nozarē; tā kā spēcīgāki, dinamiski, izturētspējīgi un pārtikuši lauku apvidi un kopienas ir būtiski svarīgi Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku un autonomijai un Eiropas Savienības labklājībai;

AI.

tā kā lauksaimniecība ir ļoti svarīga ES tālāko reģionu ekonomikai, kuri bieži vien saskaras ar īpaši nestabilu situāciju pārtikas nodrošinājuma ziņā; tā kā, ņemot vērā nodrošinātības ar pārtiku raksturu, reaģēšanas pār fakta izmaksas ir lielākas par tām izmaksām, kas rastos, ja būtu īstenota iejaukšanās agrāk;

AJ.	tā kā, ja ES vēlas novērst destabilizāciju, pārtikas nabadzību, badu, sociālos un politiskos nemierus citās valstīs, Savienībai ir jāizstrādā redzējums par to, kā nodrošināt pārtikas un uzturvielu nodrošinājumu Eiropas Savienībā un veicināt pārtikas nodrošinājumu starptautiskā līmenī;

AK.	tā kā tiek lēsts, ka 20 % no visas saražotās pārtikas tiek zaudēti vai izšķērdēti; tā kā tajā pašā laikā vairāk nekā 36 miljoni cilvēku reizi divās dienās nevar atļauties pienācīgu maltīti; tā kā pašreizējās ekonomikas krīzes rezultātā pieaug to cilvēku skaits, kuri ir vistrūcīgākie;

AL.

tā kā pārtikas uzņēmumi, kas iesaistīti loģistikā un izplatīšanā vairumtirdzniecībā, plaša mēroga rūpnieciskajā ražošanā un pārstrādē, ir atzīti par izšķiroši svarīgiem subjektiem, kuru noturība ir jāstiprina, jo tie sniedz pamatpakalpojumus; tā kā vairumtirdzniecības tirgi ir sabiedriskas nozīmes subjekti, kas nodrošina plašus reģionālos un starpreģionālos apgabalus ar pakalpojumiem, kuri ir būtiski svaigu un ātrbojīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu piegādei un izplatīšanai galapatērētājam un kuri garantē to kvalitāti un atbilstību veselības standartiem; tā kā turklāt vairumtirdzniecības tirgi jau ir pierādījuši savu noturību un būtisko nozīmi, nodrošinot pārtikas piegādes un izplatīšanas nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā;

AM.

tā kā 2020. gadā Eiropas Savienībā tikai 11,9 % no visiem lauku saimniecību vadītājiem bija jaunāki par 40 gadiem, savukārt 33,2 % lauku saimniecību vadītāju Eiropas Savienībā bija 65 gadus veci un vecāki; tā kā Eiropas lauksaimnieku vidējais vecums ir palielinājies līdz 57 gadiem; tā kā 2020. gadā Eiropas Savienībā lauku saimniecību skaits bija par 5,3 miljoniem mazāks nekā 2005. gadā, kas ir samazinājums par 37 %; tā kā laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam lauku saimniecību vadītāju skaits samazinājās par 11,2 %; tā kā kopumā lauku saimniecību vadītāju skaita samazināšanās tika konstatēta lielākajā daļā ES dalībvalstu;

AN.

tā kā sievietēm ir būtiska nozīme lauku apvidos; tā kā, lai novērstu prognozēto samazināšanos šajās ES teritorijās, ir būtiski, lai sievietes saistībā ar viņu darbu lauku saimniecībās un kopīpašumu tiktu atzītas un pamanāmas; tā kā ir nepieciešamas darbības un pasākumi, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību lauksaimniecības pārtikas nozarē, un sievietes ir obligāti jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos, izstrādājot plānus un rīcībpolitikas virzienus,

Izaicinājumi ES pārtikas nodrošinājumam

uzsver lauksaimniecības pārtikas nozares noturību neseno krīžu laikā un tās spēju saglabāt pārtikas piegādes ķēžu darbību un garantēt pārtikas nodrošinājumu ļoti sarežģītos apstākļos; norāda, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā tomēr ir atklājuši strukturālas problēmas Eiropas lauksaimniecības nozarē un rada būtiskus riskus dalībvalstu lauksaimniecības tirgiem, jo īpaši tiem, kas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk karadarbības vietai, tādēļ aicina Padomi saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu apsvērt KLP atbalsta izlīdzināšanas procesa līdz ES vidējam rādītājam paātrināšanu, lai lauksaimniekiem tajās dalībvalstīs, kur šis process vēl nav pabeigts, dotu iespējas risināt pašreizējos izaicinājumus; uzsver, ka ir nepieciešama tūlītēja Eiropas Savienības rīcība, lai pasargātu pārtikas nodrošinājumu no tādiem apdraudējumiem kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana; uzsver, ka gan funkcionālu ekosistēmu nodrošināšana, gan klimata pārmaiņu seku mazināšana ir būtiska pārtikas pieejamībai un cenas pieņemamībai, kā arī iztikai laukos;

uzsver, ka ES ir jāstiprina pārtikas nodrošinājums, stratēģiskā autonomija un savas lauksaimniecības nozares un visas piegādes ķēdes noturība, samazinot atkarību no importa no valstīm ārpus ES un dažādojot kritiski svarīgas produkcijas, piemēram, mēslošanas līdzekļu, barības un izejvielu, importa piegādes; uzsver, ka piegādes ķēdes nedrīkst kļūt par ģeopolitisku instrumentu, kas destabilizē un apdraud pārtikas nodrošinājumu pasaules līmenī, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošajās un neaizsargātākajās valstīs; uzsver, ka būtu ilgtspējīgi jāuzlabo īsās un reģionālās piegādes ķēdes;

atzinīgi vērtē to, ka pašreizējo ārkārtas apstākļu dēļ ir pieņemti pagaidu pasākumi ES lauksaimnieku atbalstam, kas būtu jāsaglabā, ja turpināsies Krievijas iebrukums Ukrainā; uzsver, ka šie pasākumi ļaus lauksaimniekiem ilgtspējīgi palielināt ES lauksaimniecisko ražošanu un nodrošinās lauku saimniecību izdzīvošanu 2022.–2023. gada ražas sezonā, kas palīdzēs aizsargāt pārtikas nodrošinājumu; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt visaptverošu stratēģisko plānu, lai nodrošinātu ES nodrošinātību ar pārtiku, kas varētu ietvert stratēģisko pārtikas krājumu izmantošanu; uzsver, ka ir jāuzlabo stabilitāte, ņemot vērā klimata pārmaiņu un citu faktoru radīto ražas neprognozējamību, ko var pasliktināt spekulācijas;

aicina Komisiju noteikt nozares, kuras krīze skārusi vissmagāk, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tām varētu steidzami sniegt būtiskāku atbalstu;

uzsver, ka atkarība no pārtikas palielina jaunattīstības valstu parādsaistības, tādējādi apdraudot sasniegumus pārtikas nodrošinājuma jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt visus pieejamos līdzekļus, lai izvairītos no jebkādas maksājumu saistību nepildīšanas pārtikas importētājvalstu bilancē, tostarp parādu atvieglošanu saskaņā ar starptautiskām iniciatīvām, tiešu finansējumu un parādu pārstrukturēšanu; atkārtoti uzsver uz dotācijām balstīta finansējuma nozīmi, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm;

atzinīgi vērtē jauno Krīzes pagaidu regulējumu, kas palīdzēs Eiropas ražotājiem pārvarēt Ukrainā notiekošā kara sekas, taču uzsver, ka ir jāapzina jauns finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu Eiropas un trešo valstu nodrošinātību ar pārtiku; uzsver kritisko situāciju cūku un piena tirgū dažās dalībvalstīs un aicina sniegt tiešu un tūlītēju finansiālo atbalstu šīm nozarēm;

atgādina LESD 208. pantā noteikto politikas saskaņotības attīstībai (PCD) principu, kas paredz, ka “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”, un to, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotību starp visām ES politikas jomām, lai garantētu attīstības sadarbības efektivitāti jaunattīstības valstu labā un nodrošinātu to, ka ES saistības efektīvāk veicina globālo pārtikas nodrošinājumu; uzstāj, ka PCD principa ievērošana pārtikas nodrošinājuma jomā ir svarīga, lai palīdzētu aizsargāt cilvēka pamattiesības un novērstu humanitārās krīzes;

Ilgtspējīga un noturīga lauksaimniecība

uzsver lauksaimniecības un pārtikas nozares būtisko nozīmi ekonomikā un pienācīgu un ilgtspējīgu darba iespēju nodrošināšanā ar drošiem darba apstākļiem lauku apvidos; norāda, ka augošās lauksaimniecības resursu izmaksas palielina jau tā augstās ražošanas izmaksas un apdraud lauksaimnieku ieņēmumus; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ražošanas plānošanas drošību, kā arī pienācīgus finanšu resursus un garantijas, kas ļautu saglabāt un vajadzības gadījumā palielināt pārtikas ražošanu, stiprināt ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas, palielināt ES pārtikas kultūraugu daudzveidību un uzlabot produktu kvalitāti, vienlaikus noraidot mākslīgus un rūpnieciskus atdarinājumus;

aicina Komisiju nodrošināt, ka lauksaimniecības zeme joprojām ir pieejama galvenokārt ilgtspējīgai pārtikas un barības ražošanai, jo šī zeme veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus arī veicinot pārtikas nodrošinājumu, un var arī palīdzēt samazināt ES energoatkarību; uzsver, ka tas ir jāņem vērā visos attiecīgajos tiesību aktu priekšlikumos, kuros jāņem vērā gan nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu — saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju, gan nepieciešamība garantēt ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku un atbilst KLP mērķiem; tādēļ aicina Komisiju, īstenojot zaļo kursu, nodrošināt lauksaimniecības modeļu daudzveidību visā ES un nodrošināt, ka visā Savienībā tiek saglabāta lauksaimniecības uzņēmējdarbība un darbība, raugoties no stratēģiskā viedokļa attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku;

10.

aicina Komisiju īpaši ņemt vērā augstas efektivitātes lauksaimniecības modeļus apgabalos ar auglīgu lauksaimniecības zemi, kur pārtika tiek ražota ilgtspējīgi; uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši īstenošanas nosacījumi lauksaimniecībai urbanizētās teritorijās, kurās ģimenes saimniecības saskaras ar augstākām izmaksām un citām problēmām;

11.

norāda, ka pieaugošās urbanizācijas un pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ ir ievērojami samazinājusies lauksaimniecībai pieejamā zemes platība un ka ar ilgtspējīgu intensifikāciju vai pilsētu lauksaimniecību ir iespējams ražot ievērojami vairāk uz mazākas zemes platības;

12.

uzsver vertikālās lauksaimniecības potenciālu pārtikas ražošanā neatkarīgi no laika apstākļiem un gadalaikiem, kas varētu nodrošināt lielāku ražu, patērējot mazāk ūdens un lietojot mazāk pesticīdu; aicina šo praksi plašāk atzīt ES politikā, kā arī īstenot iniciatīvas ieguldījumu palielināšanai vertikālās lauksaimniecības pētniecībā un izstrādē (R&D);

13.

atgādina, ka tiesību aktiem, kas atbalsta lauksaimniecību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, jābūt viegli īstenojamiem ieinteresētajām personām, kuras varētu palīdzēt uzlabot Eiropas nodrošinātību ar pārtiku, nodrošinot lauksaimniekiem labāku samaksu, vienlaikus ļaujot lauksaimniecības nozarei uzņemties svarīgu lomu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā nav ņemts vērā emisiju samazinājums saimniecībās un ir iekļauta tikai sekvestrēšana;

14.

uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt vietējo kopienu tiesības uz pārtikas nodrošinājumu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka daudzās valstīs plaši izplatīta ir zemes sagrābšana, kas apdraud pārtikas suverenitāti; aicina ES stingri atbalstīt zemes sagrābšanas novēršanu; uzsver, ka ir svarīgi uzsākt iekļaujošu procesu ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu efektīvu dalību politikas un pasākumu, kas saistīti ar zemes sagrābšanu, izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; aicina īstenot Brīvprātīgās pamatnostādnes par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT) visos projektos, kas veicina tiesību uz zemi aizsardzību, tostarp tirdzniecībā, kā arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekti neapdraud mazo lauksaimnieku tiesības uz zemi.

15.

aicina Komisiju nodrošināt, ka topošais ES regulējums attiecībā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām veicina sociālus apsvērumus un labvēlīgu pārtikas vidi, kur veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas iespējas ir vispieejamākās, cenas ziņā pieņemamākās, visvairāk reklamētās un vilinošākās, un ka tas veicina īsas piegādes ķēdes un vietējo un sezonas produktu patēriņu;

16.

norāda, ka lauku saimniecību ienākumi ES joprojām ir mazāk nekā puse no bruto algām ES un ka tādēļ darba kārtībā būtu augstāk jāierindo ekonomikas stabilitāte, ņemot vērā inflācijas tendences;

17.

uzsver, ka pārtikas vērtība ir arī jāsaprot kā daudz vairāk nekā tikai prece, bet kā cilvēku tiesības, kuras ir jāievēro, un ka ir labāk jāizvērtē ekonomiskā, sociālā un vides ietekme un ārējā ietekme, kā arī pēc vajadzības jāsamazina vai jāizmanto to ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

18.

norāda, ka Eiropas zaļais kurss varētu būt pagrieziena punkts ES pārejā uz zaļāku, ilgtspējīgāku un noturīgāku ekonomiku un lauksaimniecību; tomēr norāda, ka dažiem ierosinātajiem pasākumiem varētu būt neparedzēta ietekme, kas vēl nav pienācīgi novērtēta un apzināta lauku saimniecību līmenī, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību ilgtermiņā garantēt nodrošinātību ar pārtiku un lauku saimniecību, jo īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību, dzīvotspēju; tādēļ aicina Komisiju holistiski un sistemātiski veikt visaptverošu novērtējumu par zaļā kursa tiesību aktu priekšlikumu kumulatīvo ietekmi uz ES lauksaimniecības nozari, aptverot visas ilgtspējas dimensijas, jo īpaši vides, ekonomisko un sociālo dimensiju, lai nodrošinātu pārtikas un uzturvielu nodrošinājumu, lauku saimniecību dzīvotspēju un lauksaimniecisko ražošanu Savienībā; aicina Komisiju izvairīties no situācijas, kad Eiropas lauksaimnieki saskaras ar negodīgu konkurenci, ko rada imports, kas neatbilst mūsu standartiem;

19.

uzstāj, ka ir vajadzīgi samērīgi pasākumi, taisnīga pārkārtošanās, piemērots pielāgošanās grafiks un taisnīgs atalgojuma mehānisms, lai saglabātu ES lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju, produktivitāti un sociālo noturību;

20.

uzsver, ka agrovides un klimata prakse, piemēram, agroekoloģija, agromežsaimniecība, integrētā augu aizsardzība (IAA), bioloģiskā lauksaimniecība, precīzā un oglekļsaistīga lauksaimniecība, var risināt klimata, bioloģiskās daudzveidības, vides, ekonomikas un sociālās problēmas; uzsver, ka ir svarīgi veikt efektīvas un mērķtiecīgas investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī pielāgošanās pasākumos, lai ilgtermiņā samazinātu riskus un izvairītos no ievērojamām izmaksām;

21.

aicina Komisiju nodrošināt lauksaimniekiem labākus instrumentus, kas ļautu viņiem sniegt arvien lielāku ieguldījumu pašlaik notiekošajā zaļajā pārejā; ņemot vērā iepriekš minēto, norāda, ka lauksaimniekiem ir jāspēj dot ieguldījumu (ne tikai pašpatēriņu) enerģijas, jo īpaši atjaunojamo energoresursu, ražošanā Eiropas Savienībā, lai dotu reālu stimulu aprites ekonomikas attīstībai un tīras enerģijas praksei; turklāt uzskata, ka ir nepieciešams iesaistīt lauksaimniekus un viņu pārstāvības organizācijas piemērotu teritoriju izraudzīšanā;

22.

uzsver, ka pārtikas nodrošinājums ietver arī pārtikas nekaitīguma un uztura aspektus un tas būtu jāskata īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā;

23.

aicina ņemt vērā saikni starp sabiedrības veselību un bioloģisko daudzveidību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”;

24.

prasa visās politikas jomās, kas ietekmē pārtikas pieejamību un piekļūstamību, stingri piemērot principu “Viena veselība”, kas sasaistīta cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vides jautājumus; uzsver, ka pārtikas nekaitīgumu nekādi nedrīkst apdraudēt, un uzsver, ka ir svarīgi taisnīgi un sociālā un ekonomiskā ziņā godīgi virzīt rīcībpolitikas, lai veicinātu uzturvērtību saturošu, cenas ziņā pieejamu pārtiku, kas ražota ilgtermiņā ilgtspējīgā veidā saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un agroekoloģiskajiem risinājumiem; uzsver, cik svarīgs ir pienācīgs un pārredzams marķējums, kas patērētājiem atvieglo veselīgu izvēli;

Paaudžu maiņa

25.

pauž nopietnas bažas par to, ka samazinās lauku saimniecību skaits un lauku saimniecību vadītāju skaits, kam pievienojas Eiropas lauksaimnieku vidējā vecuma pieaugums; uzsver, ka ilgtermiņā galvenā prioritāte Eiropas nodrošinātības ar pārtiku nodrošināšanai ir paaudžu maiņa;

26.

aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu, visaptverošu ES stratēģiju paaudžu maiņai lauksaimniecības nozarē, kuras mērķis būtu palielināt gados jauno lauksaimnieku skaitu, uzlabot viņu kompetences un prasmes, jo īpaši, lai pilnībā izmantotu viedās lauksaimniecības un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas; aicina Komisiju visos turpmākajos lauksaimniecības, klimata vai vides tiesību aktos iekļaut “sociālekonomisko pārbaudi attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem”;

27.

norāda, ka zemes pieejamības trūkums, nepietiekams atalgojums, kas nenodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, labākas tādas nodarbinātības iespējas, kas nav saistīta ar lauksaimniecību, un pieaugošais regulatīvais slogs ir galvenie faktori, kas izskaidro, kāpēc arvien vairāk lauksaimnieku jūtas spiesti pamest nozari un kāpēc mazāk cilvēku sliecas sākt nodarboties ar lauksaimniecību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai lauksaimniekiem būtu prognozējams ienākumu avots un viņi varētu pārtikt no savas darbības;

28.

vērš uzmanību uz nepieciešamību palielināt ieguldījumus, ieskaitot digitalizāciju; šajā sakarībā aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt pamatnostādnes, kuru mērķis būtu veicināt sinerģiju starp KLP un kohēzijas politikas finansējuma sadaļām;

29.

aicina Komisiju konsekventi un koordinēti informēt par darbībām, kas saistītas ar pārtikas nodrošinājumu; atgādina Komisijai, lai tā tiesību akta priekšlikumā izvērtē ietekmi uz procedūrām un nodrošinātību ar pārtiku;

ES proteīnu stratēģija

30.

aicina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu ES proteīnu un barības stratēģiju, kam jāietver efektīvi pasākumi, lai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā palielinātu Eiropas ražošanu; uzskata, ka šajā stratēģijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš vietējai ražošanai, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu un samazinātu atkarību no importa no trešām valstīm; tāpat uzskata, ka stratēģijai ir jāaizsargā vai jāpalielina lauksaimnieku ienākumi no ilgtspējīgas ražošanas;

31.

uzskata, ka Komisijai būtu jāizvērtē iespējas maksimāli palielināt sinerģiju ar ES atjaunīgās enerģijas ražošanu, lai palielinātu barības ar augstu proteīnu saturu pieejamību; uzsver, ka lielā atkarība no pārtikas un barības importa pakļauj iedzīvotājus globālā tirgus svārstībām; uzsver — tādēļ, ka ir pārrautas globālās ražošanas ķēdes un palielinājusies cenu nestabilitāte, ES ir jāattīsta atvērta stratēģiskā autonomija, lai nodrošinātu piekļuvi galvenajiem tirgiem un samazinātu atkarību no tādu kritiski svarīgu preču importa kā augu izcelsmes proteīni un barība;

Jauni audzēšanas paņēmieni

32.

atzīst, ka ir svarīgi padarīt kultūraugus izturīgākus pret klimata pārmaiņām un jauniem patogēniem, lai palielinātu un saglabātu ražīgumu īstermiņā un ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā sausumu un ūdens trūkumu, kas skar arvien vairāk ES dalībvalstu; uzsver, ka tas ir atkarīgs no bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas un saglabāšanas, augsnes veselības, agroekoloģisko un organisko metožu izmantošanas, un uzsver sēklu nodrošinājuma un daudzveidības svarīgo nozīmi; uzsver, ka audzētājiem un lauksaimniekiem jābūt garantētai piekļuvei kvalitatīvām augu šķirņu sēklām, kas pielāgotas klimata pārmaiņu un zemu resursu lauksaimniecības sistēmu radītajam spiedienam, tostarp tradicionālām un vietēji pielāgotām šķirnēm un neviendabīgam materiālam; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt viņiem piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, kas vajadzīgi turpmākai selekcijai;

33.

norāda, ka inovatīvai un resursefektīvai audzēšanas praksei kontrolētā, norobežotā vidē ir nepieciešama droša substrātu izejmateriāla piegāde; uzskata, ka būtu jāgarantē šo materiālu ražošana un piegāde ES;

34.

aicina Komisiju atbalstīt jaunu selekcijas metožu mērķtiecīgu izmantošanu un tālāku attīstīšanu lauksaimniecībā; aicina ES paātrināt tiesību aktu pieņemšanu par jaunu selekcijas metožu izmantošanu partnerībā ar dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot piesardzības principu, lai ilgtspējīgi palielinātu ražas un augu kultūras padarītu noturīgākas pret klimata pārmaiņām un jauniem patogēniem, jo īpaši saistībā ar kaitēkļiem, sausumu, ūdens trūkumu un citiek ārkārtējiem laikapstākļiem, ar ko saskaras arvien lielāks skaits ES dalībvalstu; uzsver, ka jaunas selekcijas metodes var veicināt ilgtspēju, jo ilgtspējīga lauksaimniecība nav iespējama bez inovācijas;

35.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai pētījumu rezultāti tiktu iekļauti lauksaimniecības praksē, jo tam būtu svarīga nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, attīstot ilgtspējīgāku lauksaimniecību, tostarp sniedzot Eiropas lauksaimniekiem alternatīvas, kas ļauj samazināt sintētisko mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu;

36.

uzsver, cik būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tehnoloģiskām un zinātniskām inovācijām, kas var uzlabot šķirņu izturību un veicināt ģenētisko resursu un pārtikas ražošanas sistēmu daudzveidību, ievērojot ES pārtikas nekaitīguma noteikumus;

37.

aicina Komisiju pienācīgi un labāk novērtēt ģenētiski modificētu organismu ietekmi uz veselību, bioloģisko daudzveidību un sociālo iekļaušanu, kā arī uz lauksaimnieku un patērētāju izvēles brīvību;

38.

aicina veikt visaptverošu analīzi par patentu uz selekcijas procesiem un augu pavairošanas materiālu un to daļām sociālekonomisko un vidisko ietekmi uz pārtikas sistēmu, tostarp par to potenciālu palielināt tirgus koncentrāciju un monopolizāciju pārtikas ķēdē, kā arī to ietekmi uz pārtikas pieejamību un cenas pieņemamību;

39.

uzskata, ka jaunu genomikas metožu mērķtiecīga piemērošana un sēklu apstiprināšana, izmantojot šos paņēmienus ES, ir svarīgi pasākumi, lai padarītu lauksaimniecību ilgtspējīgu Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” kontekstā;

40.

aicina Komisiju veicināt Eiropas mēroga dialogu par iespējām, ko sniedz jaunas selekcijas metodes cīņā pret klimata pārmaiņām, un izglītot sabiedrību par atšķirībām starp transgēniem augiem un jaunām selekcijas metodēm;

41.

uzsver, cik svarīga ir sēklu drošība, daudzveidība un jo īpaši ES audzēto augu valsts proteīna veicināšana, lai piegādātu vietēji ražotu pārtiku un barību ar augstu uzturvērtību, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi kvalitatīvām tādu augu šķirņu sēklām, kas pielāgotas klimata pārmaiņu spiedienam un zemu investīciju lauksaimniecības sistēmām, tostarp tradicionālām un vietēji pielāgotām šķirnēm un neviendabīgam materiālam;

42.

aicina ES un tās dalībvalstis nepiešķirt patentus bioloģiskajam materiālam; aicina tās nodrošināt darbības brīvību un selekcionāru izņēmumus attiecībā uz šķirnēm;

Mākslīgais intelekts un precīzā lauksaimniecība

43.

uzsver, ka digitālās tehnoloģijas un precīzā lauksaimniecība var nodrošināt uz nākotni vērstus risinājumus galvenajiem izaicinājumiem, jo tās var ļaut veikt atmežošanas monitoringu, samazināt augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un ūdens patēriņu lauksaimniecībā, palielināt ražu un panākt labākus ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus; norāda, ka šīs tehnoloģijas bieži vien ir saistītas ar augstām sākotnējām ieguldījumu izmaksām un ka tādēļ ir vajadzīgi piemēroti risinājumi un papildu finansējums lauksaimniekiem, lai padarītu tās cenas ziņā pieejamas un pieejamas ģimenes un mazajām lauku saimniecībām; uzsver, ka šīm tehnoloģijām vajadzētu būt pieejamām mazajiem lauksaimniekiem un ka lauksaimniekiem būtu vienmēr jāpatur tiesības uz to datiem;

44.

aicina Komisiju pastiprināt ilgtspējīgas digitālās inovācijas izmantošanu, lai modernizētu ES lauksaimniecību un ļautu lauksaimniekiem pilnībā izmantot savu ražošanas potenciālu un nodrošināt ienākumus zaļās pārkārtošanās kontekstā, tostarp ar optimizētu uzturvielu aprites loku, vienlaikus arī nodrošinot digitālo iekļautību; uzsver, ka šīs jaunās tehnoloģijas var arī sniegt alternatīvus risinājumus Eiropas lauksaimniekiem, palīdzot viņiem izpildīt jaunās prasības, jo īpaši attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu un resursu patēriņa samazināšanu;

45.

uzsver, ka kosmosa dati un mākslīgā intelekta tehnoloģijas var būt vērtīgas informācijas avots lauksaimniecībai un visai pārtikas ķēdei, izmantojot tehnoloģijas, kas nodrošina informācijas apriti no ražotāja līdz patērētājam un otrādi, uzlabojot visas vērtību ķēdes darbību, samazinot izšķērdēšanu un samazinot loģistikas izmaksas; tomēr norāda, ka pašlaik to izmantošana joprojām ir ļoti ierobežota, jo vairumā gadījumu tie nav brīvi pieejami vai ir pārāk sarežģīti, lai tos varētu lietot lauku saimniecības vai vietējās iestādes; aicina palielināt šo datu un tehnoloģiju izmantošanu un pieejamību, lai atbalstītu lauksaimniekus zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un nodrošinātu ES lauksaimniecības noturību; aicina izveidot drošu un uzticamu datu telpu, lai lauksaimniecības nozare varētu kopīgot datus un piekļūt tiem, tādējādi uzlabojot ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus šajā jomā;

Loģistika

46.

aicina ES atzīt loģistikas centru, jo īpaši vairumtirdzniecības tirgu, kā primārās lauksaimnieciskās ražošanas neatņemamas un papildinošas daļas stratēģisko nozīmi, jo bez tiem lauksaimnieki un transporta uzņēmumi nespētu nodrošināt pastāvīgu piegādi, kas apmierina patērētāju vajadzības;

47.

aicina veikt ieguldījumus svaigo produktu vai citu lauksaimniecības produktu ilgtspējīgāku transporta un uzglabāšanas iekārtu infrastruktūrā, kas arī palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu un nozares vidisko pēdu; šajā sakarībā aicina ES atzīt reģionālās atšķirības, stimulēt vietējo pārtikas ražošanu un ņemt vērā mazapdzīvotus apgabalus un to vajadzības;

Pesticīdi

48.

atzīst, ka jauni noteikumi pesticīdu riska un to izmantošanas samazināšanai ES ar mērķi izveidot taisnīgāku, veselīgāku un videi nekaitīgāku pārtikas sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu ir svarīgs sabiedrības pieprasījums;

49.

uzsver, ka visā Eiropā samazinās apputeksnētāju skaits, un uzsver, ka ir steidzami nepieciešams aizsargāt bites un apputeksnētājus, jo īpaši veicinot kaitēkļu bioloģisko kontroli un samazinot pesticīdu izmantošanu un risku; tomēr uzsver, ka Komisija iesniedza tiesību akta priekšlikumu ar saistošiem pesticīdu samazināšanas mērķrādītājiem, tostarp aizliegumu tos izmantot tā dēvētajās jutīgajās zonās, pirms tam nepiedāvājusi lauksaimniekiem pieejamas un pietiekami efektīvas kaitēkļu apkarošanas alternatīvas un neņemot vērā to, kā tādu līdzekļu trūkums, ar kuriem aizsargā augus pret kaitīgiem organismiem, varētu ietekmēt ES nodrošinātību ar pārtiku, atkarību no importa no trešām valstīm un spēju uzturēt pienācīgu augu veselību; uzsver, ka šajā priekšlikumā nav ņemtas vērā Eiropas lauksaimniecības reģionālās īpatnības un nav iekļauts vispārējs ietekmes novērtējums, kurā kvantitatīvā izteiksmē vērtētu ietekmi uz pārtikas ražošanu, ES lauksaimniecības konkurētspēju, iespējamo ietekmi uz lauksaimniekiem, atkarību no pārtikas importa, pārtikas cenām un kaitīgo organismu izplatību; atgādina, ka dažu dalībvalstu tiesību aktos jau ir reglamentēta pesticīdu izmantošanas ierobežošana jutīgās zonās;

50.

uzsver, ka IAA ir būtiska nozīme atkarības no pesticīdiem samazināšanā, un mudina dalībvalstis nodrošināt tās pienācīgu piemērošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka lauksaimnieki tiek finansiāli un ar citiem līdzekļiem atbalstīti pārejā uz šādu praksi;

51.

pauž bažas par Komisijas neviennozīmīgo definīciju attiecībā uz “jutīgo zonu” jēdzienu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas veidu šajās zonās, kas praksē var izraisīt lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanos un līdz ar to lauksaimnieku ienākumu samazināšanos un vidējā termiņā un ilgtermiņā — mazo un vidējo lauku saimniecību izzušanu, paaugstinātu risku, ka lauku saimniecības tiek pamestas, negodīgas konkurences palielināšanos, pārtikas cenu pieaugumu un importa no trešām valstīm pieaugumu — tam visam tiešā veidā ietekmējot nodrošinātību ar pārtiku;

52.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ir pieejami pietiekami efektīvi augu aizsardzības līdzekļi, paātrinot atļauju piešķiršanu un izvairoties no kavēšanās, lai varētu izveidot pienācīgu instrumentu kopumu cīņai pret kaitēkļiem un slimībām, un nodrošināt zinātniski pamatotu un saskaņotu pieeju attiecībā uz piekļuvi augu aizsardzības līdzekļiem visā ES;

53.

uzsver, ka joprojām būs vajadzīgi pietiekami efektīvi augu aizsardzības līdzekļi kultūraugu aizsardzībai pret jauniem kaitīgajiem organismiem un slimībām, lai tādējādi novērstu pārtikas zudumus; pauž bažas par to, ka tālāki augu aizsardzības līdzekļu pieejamības ierobežojumi varētu apdraudēt centienus īstenot IAA holistisko pieeju;

54.

nosoda to, ka ES attiecībā uz pesticīdiem pieļauj dubultus standartus, kas ļauj no ES eksportēt bīstamas vielas, kuras pašā Eiropas Savienībā ir aizliegts izmantot; aicina Komisiju nodrošināt savstarpību starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību un lauksaimniecības produktiem, un rādīt piemēru, nodrošinot, ka bīstamie pesticīdi, kas aizliegti Eiropas Savienībā, netiek eksportēti uz partnervalstīm, tādējādi novēršot, ka aizliegto pesticīdu atliekas tiktu pieļautas pārtikā ES tirgū, un stiprinot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļu īstenošanas mehānismu;

Apmācība un zināšanu apmaiņa

55.

aicina Komisiju ņemt vērā to, cik svarīga nozīme ir aktīvai lauksaimnieku mūžizglītībai un atbalstam jaunai mitigācijas un lauksaimniecības praksei, lai palielinātu lauksaimniecības nozares un lauku apvidu pievilcību; uzsver, ka vienādranga zināšanu apmaiņa un nodošana tādos jautājumos kā zemes apsaimniekošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un mitigācija, agroekoloģiskā prakse un taisnīgas un noturīgas vērtības ķēdes varētu būt svarīgs faktors ilgtspējīgākas lauksaimniecības pārtikas ražošanas veicināšanā, vienlaikus nodrošinot lauksaimniecības ražīgumu;

Pārtikas piegādes ķēde

56.

uzsver, ka Komisijai ir jāveic papildu pasākumi, lai izveidotu noturīgāku, pārredzamāku un taisnīgāku pārtikas ķēdi, jo īpaši stiprinot primāro ražotāju pozīcijas visā pārtikas piegādes ķēdē; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenota Direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi, un apsvērt pasākumus spekulācijas ar pārtiku apkarošanai; uzskata, ka ražotāju organizācijas, kas var ietvert kooperatīvus, var palīdzēt stiprināt lauksaimnieku kā uzņēmumu īpašnieku lomu pārtikas ķēdē, radot pievienoto vērtību ar inovatīviem pasākumiem un optimizējot ražošanas izmaksas, apvienojot pakalpojumus un iepirkumus;

57.

uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto skolu apgādes programmas, lai trūcīgiem bērniem nodrošinātu piekļuvi pārtikai; turklāt uzsver, ka publiskā iepirkuma programmas ir lietderīgas, lai veicinātu publisko atbalstu iepirkumiem no sīksaimniekiem un vietējiem ražotājiem, kad tiek sagādāta izplatīšanai uzturvielām bagāta pārtika, kas var novērst pārtikas nepietiekamību;

Sievietes lauku apvidos

58.

uzsver, ka ir svarīgi novērst dzimumu nevienlīdzību lauksaimniecības pārtikas nozarē, ieguldot sievietēs un veicinot pasākumus, lai šai nozarei piesaistītu vairāk sieviešu; norāda, ka ir jāatbalsta sieviešu uzņēmējdarbība, nodarbinātība un politiskā pārstāvība; uzsver, ka ir jānodrošina dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana pārtikas nodrošinājuma pārvaldībā un jānodrošina sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos šajā jomā;

59.

uzsver, ka ilgtspēja nozīmē līdzsvarot ekonomisko attīstību, ietekmi uz vidi un sociālo vienlīdzību, tostarp dzimumu līdztiesību; uzsver nelabvēlīgo dzimumu ietekmējumu, ko rada augošā nenodrošinātība ar pārtiku, jo tās trūkuma laikā sievietes mēdz samazināt savu pārtikas patēriņu un sievietes un meitenes veido 60 % no cilvēkiem, kuru uzturs ir nepietiekams; norāda, ka 60 % sieviešu, kas dzīvo Subsahāras Āfrikā, strādā lauksaimniecības nozarē un ir pārtikas un ūdens nodrošinājuma ziņā ļoti neaizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām;

Mēslošanas līdzekļu stratēģija

60.

uzsver, ka mēslošanas līdzekļu nozarei ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma garantēšanā visā pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā paziņojumā par mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšanu (COM(2022)0590) ir izklāstījusi stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem tikt galā ar ārkārtīgi augstajām izmaksām; tomēr uzskata, ka, lai gan paziņojumā ir ietverti konkrēti derīgi vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas ieteikumi, tajā nav iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atkarību no arvien dārgākiem ārējiem resursiem, noteikt konkrētus pasākumus un ierosināt atbilstīgus tūlītējus pasākumus, lai atbalstītu lauksaimniekus pašreizējās krīzes apstākļos, kam varētu būt ļoti nopietna ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir gaidāmā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšana;

61.

aicina Komisiju izstrādāt ilgtermiņa redzējumu par mēslošanas līdzekļu stratēģiskās autonomijas panākšanu, lai stimulētu nozari pārorientēties uz ilgtspējīgākām ražošanas metodēm; uzsver, ka lauksaimniecības prakse un alternatīvi barības vielu avoti var uzlabot barības vielu aprites ciklus un samazināt atkarību no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, tādējādi samazinot atkarību no mēslošanas līdzekļu importa; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību turpināt atbalstīt pētniecību un inovāciju ES līmenī; uzsver, ka, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārtikas ražošanu, būtu pilnībā jāizmanto un jāattīsta resursi, kas ir viegli pieejami un ražoti ES, piemēram, organiskie mēslošanas līdzekļi;

62.

aicina Komisiju noteikt augstākas robežvērtības no kūtsmēsliem iegūta slāpekļa mēslojuma, piemēram, RENURE (REcovered Nitrogen from manURE, “no kūtsmēsliem atgūtā slāpekļa”), bioloģisko atkritumu digestātu un jebkādu citu efektīvu un verificētu avotu izmantošanai; aicina Komisiju starplaikā atļaut pagaidu atkāpi, lai samazinātu mēslošanas līdzekļu izmaksas, strādājot pie ilgtermiņa sistēmas veidošanas, lai veicinātu aprites ekonomikas principa piemērošanu lauku saimniecībās un mazinātu atkarību no trešo valstu resursiem; norāda, ka šajos ilgtermiņa pasākumos būtu jāiekļauj lauku saimniecību intervences stratēģiju izstrāde, tostarp faktori, kas saistīti ar barības vielu apsaimniekošanas plāniem, augsnes atjaunošanu, precīzo lauksaimniecību, bioloģisko lauksaimniecību un pākšaugu izmantošanu augsekas shēmās, kā arī jāparedz pietiekami un taisnīgi pārejas periodi;

63.

atzīst, ka mēslošanas līdzekļu nozarei ES jābūt piekļuvei izejvielām, kas vajadzīgas mēslošanas līdzekļu ražošanai Eiropas Savienībā, un jānodrošina, ka netiek apdraudētas ES ražas;

64.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iegūt citas izcelsmes galvenās uzturvielas, piemēram, fosfātu un potašu, un aicina Komisiju paātrināt šo procesu, lai savlaicīgi prognozētu to trūkumu nākotnē;

Cīņa pret pārtikas zudumiem un izšķērdēšanu

65.

atkārtoti norāda, ka aptuveni viena trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek zaudēta vai izšķērdēta kādā pārtikas piegādes ķēdes “no lauka līdz galdam” posmā; vērš uzmanību uz to, ka pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu var novērst, ja tiek īstenota holistiska pieeja, tostarp pasākumi ilgtspējīga un pārstrādājama iepakojuma izmantošanai, un dzīvnieku slimību profilakse un pārvaldība; pauž pārliecību, ka pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu var arī samazināt līdz minimumam, ja tiek veikti pasākumi, lai samazinātu patogēnu klātbūtne pārtikā, piemēram, nodrošinot labu higiēnas praksi un izmantojot uzlabotas tehnoloģijas visā vērtības ķēdē

66.

uzsver, ka atbalsts vietējai ražošanai un sezonas un vietējo produktu patēriņam īsās un patiesās pārtikas piegādes ķēdēs var pozitīvi ietekmēt pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu; šajā sakarībā uzsver, cik pozitīva ietekme ir patērētāju izglītošanai šajā jomā; atgādina, ka pārtikas izšķērdēšanas samazināšana būtiski veicinātu nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē; tādēļ aicina Komisiju veicināt kampaņas, lai palielinātu ražotāju, patērētāju un mazumtirgotāju informētību par to, cik svarīgi ir izvairīties no visu veidu pārtikas izšķērdēšanas, un par šādas izšķērdēšanas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis efektīvu programmu īstenošanā pārtikas izšķērdēšanas novēršanai; uzsver, ka dalībvalstīm būtu arī jāuzlabo izšķērdētās pārtikas apjomu mērīšana un jāuzrauga pārtikas izšķērdēšana visā piegādes ķēdē; jo īpaši aicina lielveikalus steidzami risināt jautājumu par novēršamu pārtikas izšķērdēšanu, izmantojot alternatīvas iespējas, piemēram, sadarbojoties ar vietējo kopienu projektiem, piemēram, pārtikas bankām, lai uz vietas mazinātu pārtikas nabadzību un nenodrošinātību;

67.

uzskata, ka ir steidzami jāveic nepieciešamie pasākumi, lai mainītu priekšstatu par “nepilnvērtīgiem pārtikas produktiem”, t. i., produktiem, kuru izskats neatbilst tirgus standartiem, pat ja tas neietekmē produktu garšu un uzturvērtību, un ka ir jāgroza tiesību akti par pārtikas produktu marķējumu “ieteicams līdz…”/“izlietot līdz…”;

68.

norāda, ka saskaņā ar OIE aplēsēm aptuveni 20 % no pasaules pārtikas produkcijas tiek zaudēti lauksaimniecības dzīvnieku slimību dēļ un ka tāpēc šo slimību izplatības samazināšana ir viena no prioritātēm, kas jāapsver, lai pabarotu pasauli;

Biodegvielas

69.

aicina Komisiju izstrādāt reālistisku biodegvielas ražošanas scenāriju, kurā tiek ņemta vērā ES proteīnu stratēģija, jo, pārtraucot biodegvielas ražošanu, izpaliktu proteīnu saturoši blakusprodukti — tādējādi pārtikas krīze tiktu ievērojami saasināta, nevis veicināta tās atvieglošana; aicina ES par prioritāti noteikt pārtikas ražošanu, nevis biodegvielas ražošanu no kultūraugiem;

70.

uzsver lauksaimnieku svarīgo lomu atjaunīgās enerģijas ražošanā Eiropas Savienībā un to, ka nepieciešams atcelt pašreizējos ierobežojumus pašpatēriņam, lai varētu sniegt konkrētu ieguldījumu paraugprakses izstrādē aprites ekonomikas un tīras enerģijas ražošanas jomā;

Lauksaimniecības dzīvnieki

71.

aicina Komisiju, dalībvalstis un ekonomikas dalībniekus stratēģiski apsvērt ilgtspējīgas lopkopības vietu visās Eiropas teritorijās, jo īpaši ņemot vērā tās nozīmi slāpekļa aprites ciklā un kultūraugu apgādē ar organiskas izcelsmes ielabotājiem, to, kā vislabāk izmantot visu veidu lauksaimniecības augsnes, un diversificēta un sabalansēta uztura veicināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt pietiekamu publisko finansējumu visām lauksaimniecības nozarēm, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi, tostarp ES pārtikas ražošanas samazināšanos, kas varētu apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku;

72.

atgādina, cik svarīga ir kvalitatīva dzīvnieku labturības sistēma, tostarp to pārvadāšanas un kaušanas laikā; atzinīgi vērtē plānoto ES dzīvnieku labturības tiesību aktu pārskatīšanu, tostarp spēkā esošo dzīvnieku labturības tiesību aktu atjaunināšanu un nepieciešamību izstrādāt, īstenot un izpildīt stingrākus un jaunus tiesību aktus attiecībā uz konkrētām sugām, jo pašreizējie tiesību akti kopumā netiek efektīvi īstenoti un izpildīti; uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā jaunākos atklājumus dzīvnieku labturības zinātnē un reaģēt uz sabiedrības, politikas un tirgus prasībām attiecībā uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmu un ražošanas prakšu uzlabošanu;

Dabas resursi

73.

uzsver, ka pārtikas nodrošinājumu veicina ilgtspējīgāka un efektīvāka lauksaimniecība, kas saudzē dabas resursus, piemēram, augsni, ūdeni un mežus, un izmanto ilgtspējīgas bioenerģijas un ilgtspejīgas bioekonomikas sniegtās iespējas; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, kas nodrošina līdzsvaru un sinerģiju, īstenojot tiesību aktus, kas attiecas uz lauksaimniecības nozari;

74.

aicina Komisiju izveidot īpašu programmu, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot ūdens apsaimniekošanu lauksaimniecībā, ūdens taupīšanu un ūdens uzglabāšanas jaudu, pabeidzot, modernizējot un optimizējot esošās apūdeņošanas iekārtas un veicinot jaunu infrastruktūru, vienlaikus ievērojot piemērojamos vides noteikumus un uzlabojot augsnes ūdens uzglabāšanas jaudu, palielinot lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas noturību un garantējot ūdensapgādi; aicina Komisiju atbalstīt attīrītu notekūdeņu izstrādi, uzglabāšanu un izmantošanu lauksaimniecībā; aicina paātrināt kohēzijas politikas īstenošanu un īpašus infrastruktūras attīstības pasākumus, lai cīnītos pret ekstremālu sausumu Eiropā;

75.

uzsver, ka konflikts, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīze un pandēmija ir pavērsiena punkti attiecībā uz badu, kas iepriekš pasaulē samazinājās, taču tagad skar aptuveni 10 % pasaules iedzīvotāju; uzsver, ka ir jāturpina centieni atsākt un saglabāt Ukrainas graudu eksportu, kam vajadzētu mazināt spiedienu globālajos dienvidos; šajā saistībā aicina Komisiju pastiprināt centienus pārtikas diplomātijas jomā, paturot prātā arī to, ka Eiropas Savienība pašlaik ir viena no lielākajām kviešu audzētājām pasaulē un ka pārtikas piegādes trūkums globālajos dienvidos var padarīt attiecīgās trešās valstis neaizsargātākas pret autoritāro režīmu ietekmi;

76.

uzsver, ka inovatīvām digitālajām tehnoloģijām nevajadzētu radīt jaunas atkarības un ka tām nevajadzētu pastiprināt lauku saimniecību koncentrāciju, bet vajadzētu būt pieejamām un piekļūstamām mazajiem lauksaimniekiem;

77.

uzskata, ka maza mēroga enerģijas ražošanas iekārtām lauku saimniecībās ir milzīgs potenciāls enerģijas ražošanai lauku apvidos un apritīguma palielināšanai lauku saimniecībā, pārveidojot lauku saimniecībā radušos atkritumu un atlikumu, tostarp kūtsmēslu, plūsmas siltumenerģijā un elektroenerģijā; uzsver, ka būtu jānovērš visi šķēršļi, lai mudinātu lauksaimniekus ieguldīt šajās apritīgajās lauku saimniecību tehnoloģijās, piemēram, maza mēroga biogāzes iekārtās; aicina Komisiju atbalstīt šo inovatīvo iekārtu ieviešanu; uzsver, ka ir jāizmanto šajā procesā radušās atliekas, piemēram, RENURE, kas būtu jāklasificē un jāizmanto kā ķīmiskie mēslošanas līdzekļi;

78.

uzskata, ka ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā varētu sniegt arī ar projektiem, ko finansē saskaņā ar jauno REPowerEU sadaļu, un mudina īstenot projektus, kas dod labumu gan enerģētikas, gan lauksaimniecības nozarei;

79.

uzsver, ka ir jāturpina atbalstīt piedāvājuma pārvaldību, atbalstot ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas;

80.

uzsver, ka Eiropas lauksaimnieki atbilst visstingrākajām ražošanas prasībām pasaulē, un uzsver, ka rīcībpolitikas nedrīkst izraisīt ražošanas pārvietošanu vai nevienlīdzīgus konkurences apstākļus;

KLP un lauksaimnieku nākotne

81.

atkārtoti norāda, ka KLP ir jāturpina garantēt nodrošinātību ar pārtiku, vienlaikus labāk reaģējot uz jaunām sabiedrības prasībām pēc ilgtspējīgas pārtikas un veselīgāka uztura; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai lauksaimniekiem būtu prognozējams ienākumu avots un viņi varētu pārtikt no savas darbības; šajā sakarībā aicina Komisiju DFS atbalstīt KLP budžetu, lai nodrošinātu gan nodrošinātību ar pārtiku, gan zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo sviras efektu investīcijām;

82.

aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret lauku saimniecību skaita samazināšanos un uzsver nepieciešamību koncentrēties uz atbalstu lauksaimniecības darbības turpināšanai un inovācijai; uzsver mazo lauku saimniecību ieguldījumu ES ilgtspējīgā pārtikas autonomijā un nodrošinājumā, jo īpaši vietējās pārtikas sistēmās, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka mazie ražotāji tiek pienācīgi iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos, kuri tos skar;

83.

aicina Komisiju, sagatavojot paziņojumu par turpmāko KLP, apsvērt iespēju padarīt to par tādu rīcībpolitiku, kas saskaņoti integrēs pārtikas ražošanu un pārtikas nekaitīgumu, vienlaikus nodrošinot tās saskaņotību ar tirdzniecības politiku, vides politiku, kā arī humanitāro un starptautisko attīstības politiku;

84.

atzinīgi vērtē un atbalsta lauksaimniecības komisāra komentārus, kurš norādīja, ka pašreizējais KLP budžets, kas ir mazāks par 0,4 % no ES IKP, nav pietiekams, lai sniegtu pārtikas nodrošinājumu, un ka tāpēc tas būtu ievērojami jāpalielina vēlākais nākamajā DFS; prasa piešķirt lauksaimniecības krīzes rezervei papildu resursus papildus pašreizējiem KLP līdzekļiem un prasa krīzes rezervi, ja tā tiek izlietota, papildināt ar citiem līdzekļiem, nevis budžeta disciplīnas veidā, jo tas nozīmētu, ka — no vienas puses — lauksaimniekiem tiktu izmaksāti ES līdzekļi krīzes pārvarēšanai, vienlaikus — no otras puses — atgriežot tos atpakaļ (tiešie maksājumi);

85.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt elastīgāku KLP prasību piemērošanas veidu, iekļaujot avansa maksājumus ražotājiem un paaugstinot šo maksājumu līmeni;

86.

uzsver, ka ir nepieciešams, lai Eiropas Savienības palīdzība pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem un lai tā tiktu pielāgota daudzdimensionālām krīzēm, un ka ir svarīgi stiprināt humāno palīdzību; uzsver, ka 2022. gadā Komisija humānajai pārtikas palīdzībai piešķīra vairāk nekā 900 miljonus EUR, kas bija par 60 % vairāk nekā 2021. gadā un gandrīz par 80 % vairāk nekā 2020. gadā;

87.

aicina ES nodrošināt nepārtrauktību starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un miera veidošanas pasākumiem, lai novērstu pārtikas trūkuma dziļākos cēloņus un risinātu pārtikas sistēmu nepilnības jaunattīstības valstīs saskaņā ar saiknes pieeju;

Noturīgas un daudzveidīgas ekosistēmas kā pārtikas nodrošinājuma virzītājspēks

88.

norāda, ka arvien redzamāka kļūst klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu, jo pieaugošie sausuma, plūdu un citi ekstremāli laikapstākļi negatīvi ietekmē kultūraugus un ražu;

89.

atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības, jo īpaši nektāraugu sugu, degradācija veicina lauksaimniecības ražas samazināšanos, tādējādi apdraudot mūsu nodrošinātību ar pārtiku; uzsver, ka lauksaimniecība balstās uz noturīgām ekosistēmām, proti, funkcionālām augsnes ekosistēmām, un pietiekamām apputeksnētāju un kaitēkļu ienaidnieku sugu populācijām; uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības klimatnoturības palielināšana ļaus nozarei saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū, nodrošinot nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi;

90.

atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo analīzi par pārtikas nodrošinājuma faktoriem; uzsver secinājumus, kuros norādīts, ka steidzami jāpārkārtojas uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas spētu garantēt pārtikas nodrošinājumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā;

Pārtikas nodrošinājuma starptautiskā dimensija

91.

uzsver, ka ES tirdzniecības politika ir steidzami jāsaskaņo ar Eiropas ilgtspējīgas pārtikas standartiem, lai nekavētu ES konkurētspēju; norāda, ka ES ieņem būtisku lomu lauksaimniecības un pārtikas produktu globālajā tirdzniecībā un ka ir būtiski svarīgi, lai ES tirdzniecības politika arī atbilstu Eiropas ilgtspējas mērķiem;

92.

aicina divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās un nolīgumos piešķirt īpašu sadaļu pārtikas un lauksaimniecības produktiem un neuzskatīt tos šajās sarunās vienkārši par sarunu risināšanas katalizatoriem; pauž bažas par to, kā brīvās tirdzniecības nolīgumu skaita palielināšanās bez stingriem ilgtspējas noteikumiem ir ietekmējusi Eiropas lauksaimniecības nozari, kas bieži saskaras ar negodīgu konkurenci no trešo valstu ražotāju puses, uz kuriem attiecas daudz mazāk stingri tiesību akti; turklāt aicina nodrošināt lielāku savstarpīgumu starp Eiropas un trešo valstu ražotājiem attiecībā uz ražošanas standartiem;

93.

uzsver, ka nodrošinātība ar pārtiku ir komplekss un daudzšķautņains temats un ka tam ir vajadzīga saskaņota un integrēta pieeja, ņemot vērā pašreizējās problēmas dažādos aspektos: ekonomikas, tirdzniecības, vides, reģionālās un starptautiskās attīstības aspektā;

94.

uzsver ES atbildību ne tikai nodrošināt savu apgādi ar pārtiku, bet arī palīdzēt cīnīties pret badu citās nelabvēlīgā situācijā esošās pasaules daļās; uzsver, ka ES būtu jāatbalsta partnervalstis augstu vides mērķu noteikšanā, kā arī vajadzības gadījumā jāpalīdz tām un jāvada tās šajā pārejā; uzsver, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš partneriem no jaunattīstības valstīm un valstīm, kurās ir nestabila pārtikas nodrošinājuma situācija, attiecībā pret kuriem varētu būt nepieciešama īpaša un diferencēta attieksme;

95.

uzskata, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā ES kā nozīmīgai pasaules mēroga dalībniecei lauksaimniecības pārtikas nozarē būtu jāatbalsta augstāki globālie ilgtspējas kritēriji un jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai kopīgi izstrādātu kritērijus un starptautiskos standartus noturīgām un ilgtspējīgām pārtikas sistēmām saskaņā ar PTO noteikumiem;

96.

uzsver, ka ir krasi jāpalielina humānās palīdzības un attīstības finansējums, kā arī citi pasākumi bada un malnutrīcijas problēmas risināšanai Eiropā un ārpus tās, lai pienācīgi risinātu globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi, ko ir saasinājis karš Ukrainā;

97.

uzsver, ka Komisijai kopā ar partnervalstīm būtu jāizstrādā patiesi integrēta stratēģija, lai veicinātu vietējās pārtikas ražošanas jaudas attīstību, stiprināšanu un izvēršanu un mazinātu neaizsargātību, kas saistīta ar starptautisko atkarību, jo īpaši no mēslošanas līdzekļiem un graudiem, vienlaikus stiprinot vietējos un reģionālos tirgus ar infrastruktūras programmām, piemēram, tādām, kas saistītas ar tirgus infrastruktūru, dzesēšanas sistēmām un ceļiem, kā arī lauksaimnieku tiešsaistes tirgiem, lai īpaši uzlabotu mazo lauksaimnieku noturību, it sevišķi saskaņā ar iniciatīvu “Globālā vārteja”;

98.

pauž nožēlu par finanšu spekulācijām ar lauksaimniecības un pārtikas precēm, kas pastiprina cenu svārstīgumu un palielina vairumtirdzniecības cenas; ar bažām norāda, ka finanšu spekulācijas ar pārtikas precēm īpaši ietekmē jaunattīstības valstis un mazāk aizsargātos iedzīvotājus, jo īpaši saistībā ar karu; aicina Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi izvērtēt spekulāciju nozīmi un apmēru preču cenu noteikšanā;

99.

uzsver, ka ir būtiski iegūt pārredzamu statistiku par graudu krājumiem gan no publiskā, gan privātā sektora ieinteresētajām personām; aicina Komisiju, dalībvalstis un pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus vairāk censties stiprināt pārredzamības noteikumus attiecībā uz globālajām lauksaimniecības produktu cenām un krājumiem, jo īpaši stiprinot un paplašinot Lauksaimniecības tirgus informācijas sistēmu;

100.

norāda, ka jaunattīstības valstis ir visneaizsargātākās pret pārtikas un lauksaimniecības produktu cenu globālo pieaugumu, kas apdraud pārtikas pieejamību cenas ziņā; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie FAO priekšlikuma, kura mērķis ir izveidot pārtikas importa finansēšanas mehānismu, lai valstīm ar zemiem ienākumiem, kas ir visvairāk atkarīgas no pārtikas importa, palīdzētu piekļūt pasaules pārtikas tirgiem; turklāt uzsver, ka ir jāizstrādā tirdzniecības noteikumi, tostarp PTO kompetencē esošie noteikumi, lai palīdzētu valstīm ar zemiem ienākumiem veidot spēcīgākas vietējās pārtikas sistēmas;

101.

uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš pasākumiem lauksaimniecībā, lai prioritārā kārtā aizsargātu jaunattīstības valstu tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku un uzlabotu to spēju apmierināt savu iedzīvotāju uztura vajadzības; aicina Komisiju pieņemt sistemātiskāku pieeju, lai noteiktu un novērtētu ES politikas ietekmi uz PCD mērķiem;

102.

atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu apņemšanos laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam piešķirt gandrīz 8 miljardus EUR humānajai un attīstības palīdzībai, kas ir paredzēta pārtikas nodrošinājuma jomai, tostarp papildu 600 miljonus EUR, lai palīdzētu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) valstīm pārvarēt sekas, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā; aicina Komisiju katru gadu līdz 2024. gadam ziņot Parlamentam par mērķiem, pasākumiem un rezultātiem, kas saistīti ar šo apņemšanos;

103.

aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis pastiprināt attīstības sadarbību, humāno palīdzību un pārtikas palīdzību, izvērst būtiskus uztura pakalpojumus un pieņemt citus īstermiņā un ilgtermiņā pietiekamus pasākumus visneaizsargātākajās valstīs un reģionos, jo īpaši 19 bada karstajos punktos, kurus noteikusi FAO un WFP un kuri joprojām cieš no nepietiekama humānās palīdzības finansējuma bada un malnutrīcijas problēmas risināšanai;

104.

aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas attīstības finansēšanas iestādes izveidot sinerģiju starp NDICI “Eiropa pasaulē” un jauno stratēģiju “Globālā vārteja”, izmantojot Eiropas komandas pieeju, lai koordinētu ieguldījumus partnervalstu pārtikas nodrošinājumā; mudina Komisiju NDICI “Eiropa pasaulē” vidusposma novērtēšanas procesā rūpīgi pārbaudīt summas un projektus, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu partnervalstīs, un pilnībā novērtēt atbalstīto pasākumu efektivitāti;

105.

atzinīgi vērtē vairāku daudzpusēju pārtikas nodrošinājuma iniciatīvu uzsākšanu; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu šo dažādo iniciatīvu koordinēšanā, lai nodrošinātu efektīvas starptautiskas saistības attiecībā uz globālo pārtikas nodrošinājumu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt starptautiska pārtikas krīžu gatavības un reaģēšanas mehānisma izveidi FAO un WFP aizgādībā, lai noteiktu riskus un vājās vietas, jo īpaši pārtikas kritiskajā infrastruktūrā un piegādes ķēdēs, un uzlabotu reaģēšanas pasākumu koordināciju krīzes gadījumā; turklāt atbalsta stratēģisku pārtikas rezervju attīstību, ņemot vērā krājumu iespējamo nozīmi pārtikas krīžu ietekmes mazināšanā; aicina stiprināt alianses “Global Network Against Food Crises” lomu;

106.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ievērojama daļa no NDICI “Eiropa pasaulē” finansējuma 30 % apmērā, kas atvēlēts klimata pārmaiņu apkarošanai, tiek piešķirta projektiem, kuri uzlabo lauksaimniecības noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp veicot kalnu nogāžu stabilizāciju, meliorāciju, mežu atjaunošanu, apūdeņošanu un sateces baseinu apsaimniekošanu un atbalstot izglītošanas centienus saistībā ar šo jautājumu; uzstāj, ka šiem ieguldījumiem būtu jāatbilst Programmai 2030. gadam, Parīzes klimata nolīgumam un Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un, tos veicot, jāņem vērā FAO un CFS VGGT un FAO un CFS principi par atbildīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās;

107.

norāda, ka saskaņā ar FAO datiem sievietes veido 43 % no pasaules lauksaimniecības darbaspēka un īsteno būtisku lomu lauku apvidos, un tomēr saskaras ar ievērojamu diskrimināciju attiecībā uz zemes un lauksaimniecības dzīvnieku īpašumtiesībām, vienādu darba samaksu, dalību lēmumu pieņemšanas struktūrās un piekļuvi kredītiem un finanšu pakalpojumiem; uzsver, ka visneaizsargātākie pret nenodrošinātību ar pārtiku ir bērni un sievietes;

108.

uzsver, ka pēdējo gadu laikā pārtikas trūkuma jomā ir palielinājušās globālās dzimumu atšķirības — galvenokārt saistībā ar pastāvošo dzimumu nelīdztiesību un diskrimināciju attiecīgajās valstīs; tādēļ aicina veikt darbības un pasākumus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību lauksaimniecības nozarē, un norāda, ka nodrošinātība ar pārtiku ir viens no veidiem, kā samazināt nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem; aicina Komisiju un partnervalstu vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošināt, ka sievietes, tostarp sieviešu organizācijas, tiek iesaistītas programmu izstrādē un projektu īstenošanā, kā arī lēmumu pieņemšanas procesos, lai izskaustu pārtikas trūkumu;

109.

uzsver, ka stabilu darbvietu radīšana lauksaimniecībā ir būtiska, lai nodrošinātu šīs nozares ilgtermiņa dzīvotspēju visā pasaulē; atgādina, ka ieguldījumi mazās saimniecībās dod vislabāko atdevi nabadzības samazināšanā un izaugsmē, palielinot mazo lauku saimniecību, jo īpaši sieviešu mazo lauku saimniecību, ienākumus;

110.

aicina Komisiju izstrādāt politiku, kas saskaņoti integrēs pārtikas ražošanu un pārtikas nekaitīgumu, vienlaikus nodrošinot tās saskaņotību ar tirdzniecības politiku, vides politiku, humanitāro un starptautisko attīstības politiku;

o o

111.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.

(2) OV C 361, 20.9.2022., 2. lpp.

(3) OV C 47, 7.2.2023., 149. lpp.

(4) OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.

(5) OV C 177, 17.5.2023., 35. lpp.