Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

“Minervois-la-Livinière”

PDO-FR-A0667-AM02

Pieteikuma iesniegšanas datums: 23.9.2022.

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS UN TĀ LIKUMĪGĀS INTERESES

Cru “Minervois-la-Livinière” arodbiedrība

Pieteikuma iesniedzēja grupa aizsargā un pārvalda ACVN un nodrošina tā specifikāciju ievērošanu.

GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

ACVN grozīšana

Aizsardzības un pārvaldības struktūra un visi attiecīgie operatori vēlas atšķirt savu ACVN no tā “mātes” jeb izcelsmes ACVN “Minervois”, nosaukumā paturot tikai vārdus “La Livinière”. Šī nosaukuma maiņa izriet no dažādu nosaukumu hierarhijas veidošanas šajā nozarē. ACVN “La Livinière” atbilst īpašai specifikācijai un ražošanas nosacījumiem, kas ļauj tam atšķirties no citiem. Šā nosaukuma ģeogrāfiskais apgabals ir “Minervois” apgabala centrā, Petit Causse reģionā, kurš vērsts pret dienvidiem un kura regulārās nogāzes veido amfiteātri, tādējādi bieži pasargājot šo reģionu no lietiem, kas sasniedz citas “Minervois” apgabala daļas. Nozīmīgs “La Livinière” vīndarības apgabala elements ir tā cilvēku kopiena, kas ir palīdzējusi veidot šā nosaukuma identitāti, kura atspoguļojas lielajā produktu viendabībā.

Šī nosaukuma maiņa skar vairākus specifikācijas punktus:

—	ACVN specifikācijas virsrakstu,

—

specifikācijas I nodaļu: 1) I punktu “Nosaukums” — tajā ir noteikts, ka “kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “La Livinière”, kas sākotnēji ar 1999. gada 12. februāra dekrētu atzīts kā kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Minervois-la-Livinière”, var izmantot tikai vīniem, kas atbilst specifikācijā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem”. Šāds grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta 1.1. punktā “Jauns(-i) nosaukums(-i)”; 2) III punktu “Produkta krāsas un veids”. Šāds grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Vīna(-u) apraksts”; 3) X punktu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”. Šāds grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”; 4) XII punktu “Noteikumi par noformēšanu un marķēšanu”. Šāds grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Papildu nosacījumi”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Jauns(-i) nosaukums(-i)

La Livinière

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Šis vīns ir nedzirkstošs sausais sarkanvīns. — Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija vīnā ir 13 %, un vīnogas tiek uzskatītas par gatavām, ja cukuru saturs misā ir mazāks par 218 g/l. — Vīnam, kas ir gatavs pārdošanai bez taras vai tarā, ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 g/l. — Vīnam, kas ir gatavs pārdošanai bez taras vai tarā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 g/l — vīnam, kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 14 %, — vai 4 g/l — vīnam, kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 14 %.

— Kopējais skābums, gaistošais skābums, kopējais sēra dioksīda saturs, maksimālais kopējais spirta saturs un minimālais faktiskais spirta saturs atbilst ES tiesību aktos noteiktajām vērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Organoleptiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīns tiek ražots, saskaņā ar Langdokas [Languedoc] reģiona vīndārzu tradīcijām kupējot vairākas šķirnes; lielākoties tiek izmantotas ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ šķirnes vīnogas. Vīnam ir raksturīga intensīvi purpursarkana krāsa ar terakotas nokrāsām, kā arī bagātīga, piesātināta garša.

Šim vīnam ir komplekss aromāts, kurā ar laiku attīstās garšvielu un vārītu vai cukurotu augļu notis, kuras papildina vaniļas vai kakao nianses, ja vīns ir noturēts ozolkoka mucās.

To raksturo spēcīga un silta, noturīga un koncentrēta, taču vienmēr sabalansēta garša ar sajūtamiem tanīniem. Šis vīns labi saglabājas, nezaudējot savas īpašības — mutē kūstošu un samtainu garšu, kā arī Dienvidfrancijas izcilajiem vīniem tik raksturīgo maigo siltumu un augļainumu.

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Minimālā stādījumu biezība ir 4 000 vīnogulāju vienā hektārā. Vīndārzos, kuri stādīti pēc 2019. gada 31. jūlija, minimālā biezība ir 4 200 stādu vienā hektārā.

Rindstarpu platums nepārsniedz 2,50 m.

Katram stādam atvēlētā platība nepārsniedz 2,50 m2. Šo platību nosaka, attālumu starp rindām reizinot ar attālumu starp stādiem.

Vīnogulājus apgriež pirms E fenoloģiskās fāzes (saskaņā ar Baggiolini skalu), kad no pirmajiem diviem pumpuriem ir izplaukušas trīs lapas.

To vainagu veido, izmantojot īso apgriešanas metodi, atstājot ne vairāk kā 12 pumpurus katram augam un katram augļzaram ne vairāk kā 2 pumpurus.

‘Syrah N’ šķirnei var izmantot Gijo [Guyot] vienkāršās formas apgriešanas metodi, atstājot ne vairāk kā 10 pumpurus katram vīnogulājam, to skaitā ne vairāk kā 6 uz galvenā dzinuma un ne vairāk kā 2 aizstājējzarus ar ne vairāk kā 2 pumpuriem uz katra.

Pie špalerām piestiprinātu vīnogulāju lapotnes augstumam jābūt tādam, lai ārējās augu segas platība būtu 1,60 m2 uz kilogramu vīnogu; šis nosacījums ir piemērojams no katra gada 30. jūnija.

Vidējā maksimālā zemesgabala augu noslodze ir 7 000 kg vienā hektārā.

Var izmantot apūdeņošanu, saņemot atļauju.

Īpašā vīndarības metode

Vīns tiek ražots, kupējot vismaz divu šķirņu vīnogas, misu vai vīnu.

‘Grenache N’, ‘Lledoner pelut N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ šķirņu kopējā proporcija veido vismaz 40 % no kupāžas vīna.

‘Carignan N’, ‘Cinsaut N’, ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ šķirņu kopējā proporcija veido vismaz 80 % no kupāžas vīna, nevienai no atsevišķajām šķirnēm nepārsniedzot 80 % no kupāžas.

Vīnu kopj vismaz līdz 15. oktobrim nākamajā gadā pēc vīnogu ražas novākšanas.

Vīnogu termiskās apstrādes, nepārtrauktās raudzēšana tvertņu, čagu pārstrādes tvertņu, vertikālo vīnogu kātiņu atdalītāju, skrūvveida separatoru vai nepārtrauktās darbības prešu izmantošana nav atļauta.

Visām izmantotajām vīndarības metodēm ir jāatbilst ES līmenī un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime] noteiktajām prasībām.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

51 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu raža tiek ievākta un vīns tiek raudzēts, gatavots un kopts šādu pašvaldību teritorijās:

—	Odas [Aude] departamentā: Azille,

—	Ēro [Hérault] departamentā: Azillanet, Cesseras, Félines-Minervois, La Livinière, Siran.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Carignan N’

‘Cinsaut N’ — ‘Cinsault’

‘Grenache N’

‘Lledoner pelut N’

‘Mourvèdre N’ — ‘Monastrell’

‘Piquepoul noir N’

‘Rivairenc N’ — ‘Aspiran noir’

‘Syrah N’ — ‘Shiraz’

‘Terret noir N’

8.   Saiknes apraksts

8.1.   Ģeogrāfiskā apgabala apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Petit Causse reģionā, kas piekļaujas Nuāru [Noires] kalnu grēdas pakājei, pašos Sevēnu [Cévennes] reģiona dienvidos. Tas aptver piecu Ēro departamentā esošo pašvaldību teritoriju un vienu Odas departamenta pašvaldību; šie departamenti atrodas Francijas dienvidos.

Šajā ainavā, kurā paveras skaidri, plaši lauki un nelīdzens reljefs, vīndārzi mijas ar kalniem, kurus klāj krūmāji, priedes, kadiķi un ozoli un kurus caurvij ievalkas vai lielākas ieplakas.

Vīndārzi ir vērsti uz dienvidiem/dienvidaustrumiem; to augstums virs jūras līmeņa ir 120–330 m.

Ģeogrāfiskais apgabals rietumos robežojas ar Oņonas [Ognon] upi, kura ietek Odā, un austrumos — ar Serre d’Oupia kalnu masīvu un Espēnas [Espène] upi.

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas sinklinālē, kuru aizpildījuši terciārā perioda molasu nogulumi, ko vidusdaļā šķeļ smilšakmens slāņi, ziemeļos — ezera izcelsmes kaļķakmens konglomerāti, bet dienvidos — izkaisītas akmeņainas terases.

Klimatam raksturīgs mazs gada nokrišņu daudzums — 400–500 mm —, gada vidējā gaisa temperatūra virs 14 °C un saulesgaismas stundu skaits gadā — vairāk nekā 2 400 h.

Petit Causse reģionu no lietus rietumu pusē pasargā Laure Minervois kalni, kuri veido dabisku barjeru, savukārt Serre d’Oupia kalnu masīvs aiztur gaisa masas, kas ieplūst no Vidusjūras. Šis ir karsts un sauss reģions, kas vasarā piedzīvo ievērojamu ūdens trūkumu, tomēr veldzi sniedz nakts vēsās gaisa masas, kuras atplūst no Causse kalnu plato.

8.2.   Informācija par produktu un cilvēkfaktoriem, kas attiecināmi uz saikni

Vīns “Minervois” apgabalā tiek darīts kopš Senās Romas laikiem.

Vīnkopība reģionā tika iedibināta, kad 118. gadā p. m. ē. tika izveidota Romas province Gallia Narbonensis (Narbonna), pateicoties tās izcilajām tirdzniecības saiknēm, tostarp romiešu ceļam, kas savienoja Tulūzu un Lodēvi, uz ziemeļiem no Via Domitia.

Par šo laikmetu un tā vīnkopības tradīcijām liecina trīs pašvaldību nosaukumi: La Livinière nosaukums cēlies no Cella Vinaria (‘vīna pagrabs’), Siran no Villa de Sirius, kuras nosaukums aizgūts no pirmā romiešu leģionāra, kas apmetās reģionā, un Félines no Figulina, kas apzīmē podnieku darbnīcu (jo īpaši amforu darināšanai).

Dienvidu kanāla atklāšana 1680. gadā, ceļu tīkla uzlabošana un dzelzceļa izveide 19. gs. palīdzēja vīnogu audzēšanu padarīt par monokultūru. Šajā uzplaukuma laikā pārbaudījumus nesa filoksēras epidēmija, kā arī pārprodukcija, kas savu augstāko punktu sasniedza 1907. gadā, kad vīndarība piedzīvoja krīzi. Krīze noveda pie Dienvidfrancijas vīndaru sacelšanās, taču vienlaikus mudināja tos organizēt savu darbību, galvenokārt izveidojot kooperatīvo sistēmu.

1922. gadā “Minervois” reģionā tika izveidota vīndaru aizsardzības apvienība. Sākotnēji (1951. gadā) vīns tika atzīts ar cilmes vietas nosaukumu “Ierobežota audzēšanas apgabala augstākās kvalitātes vīns”, savukārt pēc šķirņu konversijas un precīzāku ražošanas nosacījumu ieviešanas nosaukums “Minervois” saskaņā ar 1985. gada 15. februāra dekrētu tika atzīts par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

“La Livinière” reģiona vīndari vienmēr ir bijuši pārliecināti, ka to zeme un zinātība ietekmē viņu sarkanvīna produkcijas oriģinalitāti. 20. gs. 70. gadu sākumā ar tehnisko struktūrvienību atbalstu un pēc La Livinière pašvaldības vīndaru kooperatīva, kura priekšgalā atradās Maurice Piccinini, ierosinājuma vīndari meklēja veidu, kā vislabāk nodrošināt šķirnes un stādījumu vietas saderību, optimizēja vīnogulāju apgriešanas un formas veidošanas metodes, novāca ražu pareizajā gatavības pakāpē un uzlaboja vīndarības metodes. 1988. gadā Maurice Piccinini izveidoja aizsardzības apvienību. Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Minervois-la-Livinière” tika apstiprināts 1999. gadā.

2018. gadā 45 ražotāji saražoja 11 000 hl vīna, no kuriem 20 % saražoja 2 vīndaru kooperatīvi.

Vīns tiek ražots, saskaņā ar Langdokas reģiona vīndārzu tradīcijām kupējot vairākas šķirnes; lielākoties tiek izmantotas ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ šķirnes vīnogas.

Daudzu paaudžu laikā ražotāji ir veiksmīgi pielāgojuši savas vīndarības metodes, lai no vīnogām iegūtu labāko rezultātu. Jau agri tika ieviests periods vīna kopšanai tvertnē, kurš sekoja pēc raudzēšanas un kura mērķis bija iegūt vīnu, kam piemīt izsmalcināts aromāts, un, vissvarīgākais, nodrošināt, ka tanīni iegūst noapaļotu un maigu garšu. Lai to panāktu, specifikācijā tika noteikts minimālais kopšanas periods līdz 15. oktobrim nākamajā gadā pēc vīnogu ražas novākšanas.

8.3.   Cēloniskās saikne

Ģeogrāfiskajā apgabalā, kas ir pasargāts no jūras ietekmes austrumu un rietumu pusē un ir vērsts dienvidu/dienvidaustrumu virzienā, valda silts un sauss klimats. Tomēr, tā kā apgabals piekļaujas Montagne Noire kalnu grēdai, izvietojoties nogāzē, tajā veldzi sniedz nakts vēsās gaisa temperatūras.

Šie īpašie apstākļi palīdz vīnogām sasniegt labāko gatavības pakāpi, noteiktu skābumu, kā arī nepieciešamo spirta satura un tanīnu līdzsvaru.

Zemesgabali, kuros novācama vīnogu raža, tiek skaidri norādīti. Priekšroka tiek dota saulainām vietām, kurās ir izteikti akmeņaina mālaina kaļķakmens augsne un kuras nodrošina zemu dabisko ražas iznākumu. Šie nosacījumi ļauj ražotājiem šķirni pielāgot attiecīgajai vietai; tas savukārt piešķir piesātinātajiem un spēcīgajiem vīniem to īpašo raksturu.

‘Grenache N’ šķirne nodrošina vīnam siltu un noapaļotu garšu; tās audzēšanai piemērotas ir akmeņainas terases un merģelis. ‘Syrah N’ ir agrīna šķirne, kas nodrošina saldu garšu un augļainu aromātu. ‘Cinsaut N’ un ‘Carignan N’ ir vēsturiskas šķirnes. Pirmā nodrošina izsmalcinātu garšu, savukārt otra — pilnmiesīgumu un tanīnus. ‘Mourvèdre N’ šķirne nodrošina maigus tanīnus un garšvielām raksturīgas nianses.

Šā reģiona ražotājiem ir izdevies pārņemt vēstures gaitā iesakņojušos vietas nosaukumu un pārveidot to par mūsdienīgu un atzītu kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “La Livinière” vīns ir viens no Langdokas reģiona izcilākajiem vīniem.

“Livinage” konkurss, kas tika aizsākts 20. gs. 90. gadu sākumā, stiprina šā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma reputāciju un diženumu un ir kļuvis par notikumu, kuru nevar laist garām un kurā pulcējas vīna nozares profesionāļi un žurnālisti, lai degustētu dažādus vīnus, tiktos ar ražotājiem un atklātu apgabala lielo dažādību.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Nosacījuma apraksts:

vīnu, kuram saskaņā ar produkta specifikācijas noteikumiem ir pieprasīts piešķirt kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “La Livinière” un kura marķējumā norādīts šāds nosaukums, nevar pēc ražas novākšanas deklarēt, piedāvāt patērētājiem, izplatīt, izlikt tirdzniecībā vai pārdot, ja ražas deklarācijā, reklāmās, katalogos, visos marķējumos, rēķinos vai uz tvertnēm nav skaidri salasāmiem burtiem norādīts šis nosaukums, kuru papildina vārdi “Appellation contrôlée” (kontrolēts nosaukums),

burtu izmērs vārdiem, kurus iekļauj pēc izvēles un kuru izmantojumu saskaņā ar ES noteikumiem regulē dalībvalstis, augstuma, platuma vai biezuma ziņā nedrīkst būt lielāks par dubultu kontrolētā cilmes vietas nosaukuma burtu izmēru,

kontrolētā cilmes vietas nosaukuma vīnam marķējumā var norādīt plašāku teritoriālo vienību “Languedoc” (Langdoka).

Šīs plašākās teritoriālās vienības nosaukuma burtu izmērs augstuma vai platuma ziņā nedrīkst būt lielāks par pusi no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma burtu izmēra.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabals, kurš saskaņā ar atkāpi noteikts vīna raudzēšanai, gatavošanai un kopšanai, aptver visu šo Odas departamentā esošo pašvaldību teritoriju vai daļu no tās:

—

Pépieux,

—	Peyriac-Minervois: apdzīvotā vieta Les Tuileries d’Affiac.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-71b54b4c-4520-4c67-be83-bc7f50bb737b

---

(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.