Ziņotājs: Rafał TRZASKOWSKI (PL/PPE), Varšavas mērs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

pauž dziļas bažas par satraucošajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. izvērtējuma ziņojuma kopsavilkuma ziņojuma secinājumiem, kas skaudri atgādina, ka, pat radikāli samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, temperatūras kāpums pasaulē šajā gadsimtā visticamāk pārsniegs mērķrādītāju, proti, 1,5 oC;

2.

atgādina, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padome efektīvu daudzlīmeņu pārvaldību atzīst par nozīmīgu stimulējošu virzītājspēku klimatrīcības jomā, kurā ir nepieciešams iekļaujošs lēmumu pieņemšanas process plānošanā un īstenošanā, atbilstošu resursu piešķiršanā, institucionālajā pārskatīšanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

3.

atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 27. sanāksmes (COP27) lēmumu izveidot jaunu finansēšanas kārtību, lai ņemtu vērā zaudējumus un kaitējumu; pauž nožēlu, ka COP27 nav izdevies panākt vienošanos par skaidra un izlēmīga ceļveža ietveršanu globālā temperatūras pieauguma ierobežošanai tā, lai pieaugums nepārsniegtu 1,5 oC, līdz 2025. gadam tiktu apturēts globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums un ātri tiktu izbeigta fosilā kurināmā izmantošana;

4.

uzsver, ka visi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes modelētie globālie ceļi, kas ierobežo sasilšanu 1,5 oC līmenī, ietver strauju un dziļu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu visās jomās un ka mitigācijas stratēģijas šo samazinājumu sasniegšanai ietver pāreju no fosilajiem kurināmajiem uz mazoglekļa vai bezoglekļa enerģijas avotiem, pieprasījuma puses pasākumus un efektivitātes uzlabošanu, ar CO2 nesaistītu emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaistes (CDR) metožu ieviešanu, lai atsvērtu atlikušās SEG emisijas;

5.

pauž bažas par to, ka 2023. gads ir iezīmējis rekordkarstāko vasaru pasaulē (1), un daudzi reģioni un pilsētas saskaras ar nepieredzētu temperatūru un ekstremāliem laikapstākļiem, kas postoši ietekmē kopienas un dabiskās ekosistēmas; uzsver, ka jebkāda kavēšanās veikt efektīvus klimata pārmaiņu novēršanas un pielāgošanās pasākumus vēl vairāk palielinās klimata apdraudējumu; tādēļ pieaugs bioloģiskās daudzveidības zaudējumi, veselības apdraudējumi, neatgriezeniski un pastāvīgi zaudējumi un kaitējums; konstatē, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. izvērtējuma ziņojuma par klimata pārmaiņām kopsavilkumā pilsētpolitikas veidotājiem ir uzsvērts, ka klimata pārmaiņu sekas visspēcīgāk skars pilsētas un urbānās teritorijas, savukārt vietējās un reģionālās pašvaldības jau tagad ir pakļautas arvien spēcīgākiem un postošākiem ekstrēmiem laikapstākļiem;

6.

uzsver, ka pilsētas un reģioni ir galvenie sabiedrotie, kas ir apņēmušies darbu turpināt, gan gatavojoties COP sanāksmēm, gan to laikā, jo valstu līmeņa sarunu dalībnieki var paļauties, ka Parīzes nolīguma mērķi tiek īstenoti reālos apstākļos; atgādina, ka pilsētas ir atbildīgas par 70 % globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju un patērē aptuveni 80 % pasaules enerģijas (2) un ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais līmenis, kas apliecina klimatrīcības redzamību un drošticamību;

7.

uzsver, ka pilsētas un reģioni, neraugoties uz arvien lielāku atbildības nastu, uzņēmīgi vada vērienīgus klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus. Par to liecina Globālā pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā 2022. gada ietekmes ziņojums, kurš atklāj, ka vairāk nekā 12 500 parakstītāju no 144 valstīm jau tagad cīnās pret klimata pārmaiņām un šajā nolūkā uzlabo energoefektivitāti un enerģijas pietiekamību, iegulda atjaunīgajā enerģijā, risina enerģijas pieejamības jautājumu un veic pielāgošanos klimata pārmaiņām;

8.

uzsver, ka pirmās globālās izsvēršanas rezultātā visām pusēm un oficiālajos procesos neiesaistītajām ieinteresētajām personām ir jāsaprot, ka klimatrīcība ir jāpaātrina steidzami un pārredzamā veidā; uzskata, ka globālā izsvēršana ir iespēja, kura pilnīgi noteikti ir jāizmanto, lai ar darbu visos pārvaldības līmeņos un jomās izvērstu klimatrīcību, stiprinātu uzticēšanos, pilsoņu ieinteresētību, pārredzamību un atbildību; norāda: mums jāizvirza vērienīgi klimata aizsardzības mērķi, taču veiktie pasākumi nedrīkst apdraudēt sociālo un ekonomisko ilgtspēju, kvalitatīvas darbavietas un rūpniecību, un to mērķim vajadzētu būt jaunu zaļo darbvietu veidošanai un vietējās ekonomikas vitalitātes atjaunošanai; īpaša uzmanība jāvelta ogļu ieguves un oglekļietilpīgiem reģioniem, kā arī tālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos;

9.

atzīst, ka dažām pusēm ir ārkārtīgi svarīgi uzstādīt augstākus mērķus un risināt īpašās problēmas, ar kurām, rūpēdamies par zaļu un taisnīgu pārkārtošanos, saskaras mazāk attīstītie reģioni cīņā pret klimata pārmaiņām. Aicina sniegt mērķtiecīgu atbalstu, palīdzēt veidot spējas un veikt ieguldījumus šajos reģionos, lai nodrošinātu to jēgpilnu līdzdalību klimatrīcībā un noturības veidošanā;

Iespēja Eiropas Savienībai: darbs pastāvīgas sadarbības jomā pirms COP28 konferences, tās laikā un pēc tās

10.

atzinīgi vērtē veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Komisiju un likumdevējiem COP27 ietvaros un apliecina apņemšanos stiprināt sinerģiju un veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti UNFCCC procesos; aicina Eiropas Komisiju turpināt atbalstu Eiropas Klimata pakta sūtņu dalībai COP28;

11.

aicina ES Padomes prezidentvalsti Spāniju Padomes secinājumos par gatavošanos COP28 atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu paātrināšanā un paplašināšanā un vienlaikus efektīvi iesaistīt iedzīvotājus transformatīvajos procesos, kuru mērķis ir pāreja uz ilgtspējīgu dzīvesveidu un uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas veidiem, kā arī uzsvērt nepieciešamību palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti nacionāli noteikto devumu, nacionālo pielāgošanās plānu un ilgtermiņa stratēģiju atjaunināšanā un īstenošanā;

12.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par COP27 ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme, un mudina Eiropas Parlamentu vēl vairāk izvērst šo vēstījumu rezolūcijā par COP28; uzsver, ka ir svarīga rūpīgi koordinēta rīcība starp Eiropas Parlamenta un RK delegāciju COP28, kas nodrošinātu, lai COP28 noslēguma dokumentos tiktu minēta pilsētu un reģionu loma;

13.

ir gandarīta par ES celmlauža lomu virzībā uz to, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kā arī par panākumiem, kas gūti paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieņemšanā un par darbu, kurš tiek ieguldīts, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi emisijas samazināt par vismaz 55 %; norāda, ka svarīgi ir visaptveroši izmantot nacionālo enerģētikas un klimata plānu pārskatīšanas pavērtās iespējas, jo šī pārskatīšana var būt efektīvs instruments paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķu sasniegšanai; ir gatava aktīvi piedalīties jauna, klimata krīzes diktētajai steidzamībai atbilstoša, ES klimata mērķa noteikšanā 2040. gadam; uzsver, ka daudzas pilsētas un reģioni jau izvirzījuši augstākus mērķus, lai klimatneitralitāti sasniegtu jau pirms 2040. gada; vienlaikus norāda, ka visneaizsargātākie iedzīvotāji jāatbalsta ar taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas pārkārtošanās procesu, kurā arī jācenšas būtiski mazināt enerģētisko nabadzību;

14.

uzsver, ka klimata krīzes apsvērumi būtu jāintegrē visās Eiropas politikas jomās un tāpēc, kā norādīts Eiropas Klimata aktā, visām politikas jomām vajadzētu būt klimatnoturīgām;

15.

joprojām ir apņēmības pilna ar pastiprinātas vietējā un reģionālā līmeņa klimata diplomātijas palīdzību atbalstīt ES vadošās pozīcijas starptautiskajās sarunās par klimatu un iesaistīt visas RK ārējo attiecību struktūrvienības (ARLEM, CORLEAP, apvienotās konsultatīvās komitejas, vienādranga sadarbības partnerus) ar mērķi panākt, lai globālā līmenī noteiktās saistības pārtaptu reālā darbībā vietējos apstākļos;

Vietējo mitigācijas un pielāgošanās pasākumu īstenošana ar mērķi sasniegt Parīzes nolīguma mērķus

Mitigācija

16.

uzsver, ka globālās enerģētiskās drošības mērķi nevar uzskatīt par alternatīvu Parīzes nolīguma mērķim, tāpēc mudina puses nemeklēt vidusceļu starp šiem mērķiem un paātrināt pāreju uz atjaunīgu enerģiju un drošu ilgtspējīgas enerģijas ražošanu ar mazu oglekļa sastāvu, kā arī pilnībā izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu, neuzveļot nesamērīgi augstas izmaksas no fosilā kurināmā atkarīgajām pilsētām un reģioniem;

17.

vēlreiz pauž atbalstu taisnīgas pārkārtošanās principam un norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo spēju paātrināt tādu taisnīgu un tīru enerģētikas pārkārtošanu, kas sociālā ziņā atbilst vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un vajadzībām un nepieļauj enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību; uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, it īpaši sektoros, kuros notiek pārkārtošanās;

18.

atkārtoti norāda, ka Parīzes nolīgumā ir noteikts, ka nedrīkst apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku un ka nolīguma pusēm ir jācenšas izskaust nabadzību;

19.

aicina visas puses, tiecoties uz siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un piesaistes mērķiem, ievērot izmaksu lietderību un tehnoloģisku neitralitāti un uzlabot noturību tā, lai savām vajadzībām nodrošinātu vispiemērotāko un derīgāko tehnoloģiju un vienlaikus saglabātu stabilu, drošticamu un diversificētu enerģētikas sistēmu, bet iedzīvotājiem nerastos pārmērīgi lielas izmaksas;

20.

apliecina vietējo un reģionālo pašvaldību nelokāmo apņemšos paātrināt klimatrīcību, kas dažkārt norāda uz to, ka pašvaldības ir apņēmīgākas nekā valstu valdības (3) – to atklājušas pilsētas un reģioni tādās iniciatīvās kā “Nulles emisijas mērķis” (Race to Zero) un “Tiekšanās uz noturību” (Race to Resilience), iniciatīvas “Misija – inovācija” pilsētu pārejas misija (MI Urban Transitions Mission), klimatrīcības ceļi (Climate Action Pathways), Globālais Pilsētas mēru pakts, zaļais kurss vietējā līmenī un tādi tīkli kā apvienība “Vietējās pašvaldības – ilgtspējai” (ICLEI), Regions4, Under2 koalīcija, C40 pilsētas, Klimata alianse un daudzi citi;

21.

uzsver, ka Eiropas Savienībā vairāk kā 11 000 pašvaldību, kas ir parakstījušas Pilsētas mēru paktu, strādā pie emisiju samazināšanas, noturības palielināšanas un enerģētiskās nabadzības samazināšanas, un vairāk nekā 100 pilsētas, kas piedalās ES misijā “100 Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, ir apņēmušās līdz 2030. gadam sasniegt klimatneitralitāti;

22.

uzsver, ka ir svarīga vertikāla integrācija klimata politikas jomā, un mudina puses nacionāli noteiktajos devumos un nacionālajos pielāgošanās plānos iekļaut vietējo un reģionālo pašvaldību saistības, pasākumus un sasniegumus; uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir noteiktas pilnvaras un atbildība tādās svarīgās jomās kā transports un zemes izmantojums, kas rada daudz emisiju, un ka valsts mērķu sasniegšanas nolūkā ir jāseko līdzi tajās gūtajiem panākumiem;

23.

uzsver, ka Eiropas Savienībā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums valsts mērķu sasniegšanā būtu jāatzīst oficiāli un šajā nolūkā, kad tiks pārskatīta regula par Enerģētikas savienības un rīcības klimata pasākumu jomā pārvaldību, būtu jāietver dalībvalstīm adresēts aicinājums uzskaitīt vietējā un reģionālā līmeņa pasākumus;

24.

atzinīgi vērtē augsta līmeņa ekspertu grupas “Nevalstiskā sektora struktūru neto nulles emisiju saistības” (4) ieteikumus un uzsver nepieciešamību veidot stingrākus un skaidrākus standartus, kas neto nulles emisiju saistību jomā paredzēti uzņēmumiem, finanšu iestādēm, pilsētām un reģioniem; rosina puses atvieglot piekļuvi datiem un atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības ar instrumentiem un spēju veidot uz datiem balstītus scenārijus, sekot līdzi sasniegumiem un īstenot zinātniski pamatotu politikas veidošanu, kurā valsts mērķus būtu iespējams efektīvāk saskaņot ar vietējiem plāniem;

25.

vēlreiz norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību apņemšanos klimatrīcības jomā plaši dalīties ar savām zināšanām, pieredzi, gūtajām atziņām un inovācijas spēju, lai valstu un starptautiskā līmenī veicinātu Parīzes mērķu sasniegšanu;

26.

uzsver, cik svarīgas ir visaptverošas prasmju pilnveides un izglītības programmas vietējā līmenī, lai kopienām, it īpaši neaizsargātām grupām, nodrošinātu zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas. Mudina valdības un ieinteresētās personas par prioritāti noteikt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iniciatīvas vietējās kopienās.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

27.

atzinīgi vērtē COP27 pieņemto lēmumu sākt Globālā pielāgošanās mērķa satvara izstrādi un atkārtoti norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var vislabāk definēt pielāgošanās mērķus, jo tām ir tiešas zināšanas par savu iedzīvotāju un teritoriju noturības vajadzībām un risinājumiem; tāpēc mudina puses veidot nacionālos pielāgošanās plānus, kas būtu balstīti uz vietējā un reģionālā līmeņa pasākumiem;

28.

atgādina, ka laikā no 1980. gada līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā dabas katastrofas ir skārušas gandrīz 50 miljonus cilvēku un katru gadu radījušas ekonomikas zaudējumus vidēji 12 miljardu EUR apmērā (5); atzīst, ka šie zaudējumi ir sadalīti nevienlīdzīgi un negatīvi ietekmē pilsētas un reģionus, kurus jau ir skārušas tādas problēmas kā zema ekonomiskā izaugsme, demogrāfiskā lejupslīde vai augsts jauniešu bezdarbs;

29.

aicina izmantot vietējā līmenī vadītas pielāgošanās pieejas, kas skartajām kopienām dotu iespēju pašām noteikt, kādām jābūt pārmaiņām, un atkārtoti norāda, ka ir svarīgi mazināt maladaptācijas risku un sekas; uzsver, ka klimata pārmaiņas nesamērīgi skar visneaizsargātākos cilvēkus, tostarp bērnus, seniorus, cilvēkus ar invaliditāti un pirmiedzīvotāju grupas, kā arī cilvēkus, kuri dzīvo mazaizsargātības apstākļos (piemēram, konflikta zonās vai klimata pārmaiņu nesamērīgi ietekmētās teritorijās);

30.

uzsver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumos minēto atziņu, ka sieviešu spēja pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt bieži vien ir visai ierobežota, ko nosaka sieviešu loma mājsaimniecībā un sabiedrībā, kā arī institucionālie šķēršļi un sociālās normas; mudina puses nepārtraukt uz dzimumu līdztiesību vērstas klimata politikas virzīšanu, un šajā nolūkā turpināt īstenot Limas darba programmu par dzimumu līdztiesību un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kā arī nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos; pauž pārliecību, ka sievietes nav jāuzskata par neaizsargātām saņēmējām, bet gan par efektīvām dalībniecēm, kas palīdz ierobežot klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

31.

atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 26 par bērnu tiesībām un vidi ar īpašu uzsvaru uz klimata pārmaiņām; norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir vistuvākais līmenis, kas var skatīt dažādo klimata pārmaiņu ietekmi uz bērniem un nodrošināt bērnu tiesības, atbalstīt bērniem un dzimumiem atbilstošu klimata aizsardzības pasākumu īstenošanu un īstenot politiku, kas nodrošinātu bērnu cilvēktiesību visaptverošu respektēšanu un veicināšanu;

32.

uzsver, ka neraugoties uz progresu, kas COP27 ietvaros panākts, uzsākot Šarm eš Šeihas pielāgošanās programmu, pašreizējās pielāgošanās vajadzībām veltītās globālās finanšu plūsmas ir nepietiekamas, un mudina puses veidot ticamus mērķus un plānus šā kapitāla izvēršanai;

33.

atzinīgi vērtē to, ka biodaudzveidība ir izvēlēta par vienu no apsveramajām tēmām Globālā pielāgošanās mērķa satvarā, jo klimata pārmaiņas ļoti negatīvi ietekmē un grauj bioloģisko daudzveidību, un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana arī sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām; saskaņā ar Šarm eš Šeihas īstenošanas plānu Komiteja mudina puses dabā balstītus risinājumus uzskatīt par nozīmīgiem klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās instrumentiem, kas vienlaikus sniedz ievērojamu papildu ieguvumu veselīgas un kvalitatīvas dzīves jomā; šajā saistībā norāda, ka Krievijas nelikumīgais agresīvais karš pret Ukrainu posta bioloģisko daudzveidību, iznīcinot nozīmīgas ekosistēmas, un tādā veidā ļoti būtiski ietekmē dzīvniekus un cilvēkus;

34.

uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā savstarpējās saiknes starp klimatu, biodaudzveidību un ilgtspējīgas attīstības mērķiem; ir apņēmusies pastāvīgi rūpēties par UNFCCC, ANO Biodaudzveidības konvencijas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pielīdzināšanas un koordinācijas procesiem ar mērķi veicināt sinerģiju un saskaņotību;

Zaudējumi un kaitējums

35.

atzinīgi vērtē COP27 panākumus Santjago tīkla darbībspējas veidošanā un lēmumu ieviest jaunu finansēšanas kārtību, kas būtu atbilde uz zaudējumiem un kaitējumu attīstības valstīs, kuras ir īpaši neaizsargātas un jau saskaras ar neatgriezenisku klimata pārmaiņu radītu kaitējumu, kas ievērojami palielināsies turpmākajos gados; atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jau ir parādījušas spēju uzņemties vadību zaudējumu un kaitējuma problēmu risināšanā, par ko liecina finansiālā apņemšanās, kuru paudusi Skotija un Valonija, apliecinādamas, ka sadarbība starp globālajiem ziemeļiem un globālajiem dienvidiem kļūst arvien mērķtiecīgāka;

36.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma diagnostikā, izvērtēšanā un reakcijas veidošanā, balstoties uz labākajiem pieejamiem datiem par šo pašvaldību iedzīvotāju un teritoriju vajadzībām, riskiem un apdraudējumu, kā uzsvērts Skotijas valdības dokumentā Practical Action for Addressing Loss and Damage (Praktiski pasākumi zaudējumu un kaitējuma novēršanā);

37.

uzsver, ka decentralizēts zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas finansiālais nodrošinājums satricinājuma gadījumā var ar vietējo pašvaldību starpniecību garantēt finansējuma vieglāku pieejamību vietējā līmenī un ka investīcijas ir pielāgotas tā, lai atbilstu vietējiem apstākļiem un efektīvāk tiktu virzītas iedzīvotāju prioritāšu īstenošanai;

No solījumiem līdz īstenošanai: paātrinot vietējo un reģionālo darbību, pārvarēt plaisas un sasniegt Parīzes nolīguma mērķus

38.

norāda, ka veicot ieguldījumus vietējā klimatrīcībā, radīsies papildu zaļās darbvietas, atdzīvosies vietējā ekonomika un mazināsies bezdarba līmenis, kopienas kļūs veselīgākas un ekonomikā veidosies ar veselību saistīts ieguvums;

39.

uzsver nepieciešamību nodrošināt visu finanšu plūsmu atbilstību klimata aizsardzības mērķim un no finanšu saistībām pāriet uz klimata aizsardzības finansējuma izmaksu veikšanu un aktīvi aicina vietējām un reģionālajām pašvaldībām dot tiešu piekļuvi klimata finansējumam, jo no tā ir atkarīgi tādi pielāgoti un efektīvi risinājumi, kas būs vērsti pret tām specifiskajām problēmām, kas kopienas skar to teritorijās;

40.

ļoti iesaka palielināt tiešo atbalstu un tehnisko palīdzību vietējām un reģionālajām pašvaldībām; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi atbalstīt spēju veidošanu un apmācības programmas, kas būtu mērķētas uz klimata fondu un finansēšanas iespēju izmantošanas atvieglošanu, šajā nolūkā radot skaidrus īstenošanas kanālus;

41.

atzinīgi kā replicējamus modeļus vērtē ES misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kuras varētu izplatīt ne vien Eiropas Savienībā, bet arī citos pasaules reģionos; aicina Eiropas Komisiju – zaļā kursa projektu īstenošanai vietējos apstākļos – piedāvāt tiešā veidā caur ES misiju “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” pieejamus līdzekļus;

42.

uzsver, ka ir svarīgi mobilizēt finanšu līdzekļus no visiem avotiem, tostarp no privātā un publiskā sektora reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī; atzīst starptautisko finanšu iestāžu un daudzpusējo attīstības banku lomu klimata finansējuma piesaistīšanā un aicina šīs iestādes panākt, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu racionalizēta piekļuve finansējumam bez nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem;

43.

uzsver, ka, izstrādājot atbilstīgus fiskālos pasākumus, ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbilstoši Parīzes nolīgumā atzītajam faktam, ka “integrētas, holistiskas un līdzsvarotas uz tirgu nebalstītas pieejas (6) ir svarīgas, lai Pusēm būtu pieejama brīvprātīga sadarbība, kas palīdzētu koordinēti un efektīvi īstenot (..) to nacionāli noteikto devumu”, un norāda, ka tas mudinātu Puses, publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi iesaistīties uz tirgu nebalstītu pieeju pētniecībā, izstrādē un īstenošanā.

44.

aicina palielināt koordināciju, lai vērstos pret maldinošu informāciju un dezinformācijas kampaņām, kuru mērķis ir nomelnot vietējo klimatrīcību, un nodrošināt finansējumu, kas būtu pietiekams informētības uzlabošanai, spēju veidošanai un vietējās sabiedrības iesaistīšanai klimatrīcībā;

No atzīšanas līdz partnerībai: stimulēt vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumu UNFCCC procesos

45.

atzinīgi vērtē COP27 prezidentūras iniciatīvas “Ilgtspējīga pilsētu noturība nākamajai paaudzei” (SURGe) uzsākšanu, kā arī pirmo sarīkoto ministru sanāksmi par urbanizācijas un klimata jautājumiem, kā arī aicina Apvienoto Arābu Emirātu prezidentūru turpināt šo ministriju sanāksmi COP28 procesā un aktīvi piedalīties SURGe iniciatīvā;

46.

atzinīgi vērtē COP28 prezidentūras apņemšanos nodrošināt pasaulē pirmās mēru delegācijas ierašanos Pasaules Klimatrīcības samitā un iekļaut vietējas klimata jomas prioritātes un ieguldījumu COP28 programmā;

47.

atzinīgi vērtē 2023. gada G7 valstu klimata, enerģētikas un vides ministru paziņojumu, kurā ir atzīta vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku būtiskā loma pārejā uz ekonomiku, kuru raksturos neto nulles emisijas, klimatnoturība, apritīgums un nekaitība videi, un augstu novērtē G7 valstu vietējās un reģionālās klimatrīcības apaļā galda izveidi ar uzdevumu informēt G20 valstis un COP28;

48.

atbalsta Francijas valdības iniciatīvu izveidot reģionālas COP – šādu ieteikumu RK ir izteikusi kopš 2021. gada (7). Reģionālās COP nodrošina iedzīvotāju un uzņēmumu ieinteresētību par zaļo kursu un klimata pārmaiņu novēršanu, kā arī ļauj apkopot informāciju par apstākļiem uz vietas, ko varētu izmantot valsts un starptautiskā līmenī un iegūt informāciju par konkrētām vietējā līmeņa prasmēm un paraugpraksi, tāpēc RK aicina pārējās ES dalībvalstis apsvērt šīs prakses ieviešanu arī savā teritorijā;

49.

uzsver, ka Pašpārvalžu un pašvaldību pamatgrupai ir izšķiroša nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļu apvienošanā visā pasaulē un vietējo un reģionālo pašvaldību, kuras vēlas ierobežot klimata pārmaiņas, pasaules mēroga tīkla pastāvīgā stiprināšanā; aicina puses stimulēt partnerības un sadarbību ar Pašpārvalžu un pašvaldību pamatgrupu un ar Marrākešas Partnerību globālai klimatrīcībai, kā arī ar Augsta līmeņa klimata aizsardzības līderiem;

50.

aicina Augsta līmeņa klimata aizsardzības līderus izzināt, kādas ir iespējas reģionālajās klimata nedēļās tuvākajā nākotnē ietvert arī Eiropu;

51.

atzinīgi vērtē Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara pieņemšanu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 15. Pušu konferencē un vietējām pašvaldībām apstiprināto galveno lomu tās īstenošanā, kas konkrēti nozīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir iekļautas galveno partneru vidū ar uzdevumu izstrādāt un īstenot valstu biodaudzveidības stratēģijas un rīcības plānus; aktīvi mudina Parīzes nolīguma puses izmantot šo priekšzīmīgo pieeju;

52.

apņemas nodrošināt tiešu saikni un sniegt RK locekļiem un Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļuvi informācijai un regulāri atjauninātai informācijai par sarunu sagatavošanu un gaitu, COP28 konferences norises laikā un pēc tās; atzinīgi vērtē citu ES iestāžu partnerību un atbalstu šīs informācijas regulārā sniegšanā, jo tādējādi vietējās un reģionālās pašvaldības pietuvojas starptautiskajām sarunām klimata jomā.

---

(1)   Summer 2023: the hottest on record – Copernicus.

(2)  ANO – Dzīvotņu stratēģiskais plāns 2020–2023.

(3)  Piemēram, 75 % C40 pilsētu emisijas samazina ātrāk, nekā to izdodas veikt vidēji valsts līmenī.

(4)  Godprātības jautājumi: neto nulles emisiju saistības, kuras uzņēmušies uzņēmumi, finanšu iestādes, pilsētas un reģioni (Integrity matters: net zero commitments by businesses, financial institutions, cities and regions).

(5)  Pārskats par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties, 2020. gada izdevums.

(6)  Parīzes nolīguma 6. pantā valstīm ir dota iespēja brīvprātīgi savā starpā sadarboties, lai sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus, kas noteikti to nacionāli noteiktajā devumā. Saskaņā ar 6. pantu valsts var pārvirzīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā nopelnītos oglekļa kredītus, lai palīdzētu vienai vai vairākām valstīm sasniegt klimata mērķrādītājus. 6. panta 8. punktā ir atzītas uz tirgu nebalstītas pieejas mitigācijas un pielāgošanas veicināšanā un paredzēta sadarbība ar finansējuma, tehnoloģiju nodošanas un spēju veidošanas palīdzību tajos gadījumos, kad netiek veikta tirdzniecība ar emisiju samazināšanu.

(7)  Reģionu komitejas atzinums “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru kāpināšana ceļā uz COP26 ” (OV C 440, 29.10.2021., 25. lpp.).