KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Grozījums krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu

(C/2023/1188)

1. IEVADS

Komisija 2023. gada 9. martā pieņēma paziņojumu “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (“krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums”) (1).

Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumā Komisija pauda viedokli, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un šīs agresijas tiešā un netiešā ietekme, tostarp sankcijas, ko noteikusi Eiropas Savienība (ES) vai tās starptautiskie partneri, un pretpasākumi, kurus veikusi, piemēram, Krievija (“pašreizējā krīze”), bija radījuši ievērojamu ekonomisko nenoteiktību, traucējuši tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes un izraisījuši ārkārtīgi lielus un negaidītus cenu, jo īpaši dabasgāzes un elektroenerģijas cenu, kā arī daudzu citu resursu, izejvielu un primāro preču cenu, pieaugumus. Šīs sekas kopā bija visās dalībvalstīs radījušas nopietnus traucējumus tautsaimniecībā dažādās ekonomikas nozarēs. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka bija lietderīgi noteikt novērtēšanas kritērijus valsts atbalsta pasākumiem, kurus dalībvalstis var izmantot, lai novērstu šos nopietnos traucējumus, piemērojot ārkārtas pasākumus, kas aprakstīti krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumā.

Lai gan Krievijas agresija pret Ukrainu nav beigusies, ekonomiskā situācija Savienībā ir kopumā apliecinājusi noturību pret ievērojamiem satricinājumiem, ar kuriem tā ir saskārusies. Tomēr Komisijas rudens prognozē (2) ir norādīts, ka ES ekonomikas izaugsme ir palēninājusies un ka 2023. gada pirmajos trīs ceturkšņos tā tikpat kā nav pieaugusi. Ekonomikas izaugsme ir mazāka, nekā tika prognozēts vasaras prognozē, un vēl mazāka salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Attiecībā uz 2024. gadu tiek prognozēts, ka ES IKP turpinās pieaugt, taču vēl aizvien zem potenciālā izaugsmes līmeņa un mazākā apmērā, nekā gaidīts vasarā. Kopš 2022. gada ir uzlabojusies vispārējā situācija enerģijas tirgos, gāzes un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, un piegādes drošības risks ir samazinājies – arī pateicoties daudzajām iniciatīvām, ko Savienība ieviesusi, lai cīnītos pret enerģētikas krīzi.

Kaut arī vēl aizvien pastāv vispārēji riski energoapgādei, Komisija uzskata, ka ārkārtas pasākumus, kas izklāstīti krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumā uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata ar nolūku novērst nopietnus traucējumus, var pakāpeniski atcelt, ņemot vērā arī izkropļojumu risku, kuru rada šie ārkārtas pasākumi. Konkrēti, Komisija ir nolēmusi negrozīt krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma 2.2., 2.3. un 2.7. iedaļā paredzēto pasākumu pakāpenisko atcelšanu, kuru piemērošana beigsies 2023. gada 31. decembrī.

Tomēr rudens prognozē ir norādīts, ka pašreizējā krīze joprojām rada riskus un vēl aizvien izraisa nenoteiktību. Tas jo īpaši attiecas uz energoapgādes un cenu attīstību ziemas apkures sezonā, ņemot vērā neaizsargātību, kas joprojām konstatējama enerģijas tirgos. Nesenie tirgus svārstību gadījumi, piemēram, saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos un to potenciālo ietekmi uz globālajiem enerģijas tirgiem, liecina arī par to, ka tirgi joprojām ir nestabili un bailes no resursu nepietiekamības var izraisīt spēcīgu reakciju, kas būtiski ietekmē cenas. Lai dalībvalstis minētajā laikposmā varētu saglabāt esošos atbalsta pasākumus nolūkā novērst minētos specifiskos riskus un to ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, Komisija ir nolēmusi atlikt krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma 2.1. un 2.4. iedaļas atcelšanu līdz 2024. gada 30. jūnijam, lai sniegtu vajadzīgos aizsardzības pasākumus un laiku nepieciešamo darbību administratīvajai īstenošanai. Kopā ar šo pagarinājumu tiks proporcionāli palielinātas 2.1. iedaļā paredzētās atbalsta maksimālās summas, lai aptvertu ziemas apkures sezonas laikposmu. Tas ļaus dalībvalstīm šajā paaugstinātas nenoteiktības un tirgus nestabilitātes periodā būt gatavām ātri sniegt atbalstu skartajiem uzņēmumiem, ja šāds atbalsts būtu vajadzīgs, un nodrošināt efektīvu īstenošanu.

Kaut arī Komisija uzskata, ka esošo shēmu pagarinājums varētu būt nepieciešams, tomēr parasti nevajadzētu būt nepieciešamībai pēc pilnīgi jauniem atbalsta pasākumiem, kuri aptvertu laikposmu līdz 2024. gada 30. jūnijam. Ja dalībvalstis tomēr uzskatīs, ka ir vajadzīgas papildu atbalsta shēmas saskaņā ar krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma 2.1. un/vai 2.4. iedaļu, Komisija īpašu uzmanību veltīs šajās iedaļās izklāstītajām prasībām, tostarp 61. punkta d) apakšpunktam, kurā ir noteikts, ka attiecīgajai dalībvalstij jāsniedz pamatojums tam, ka atbalsts tiks piešķirts vienīgi pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem.

Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pārskatīt krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma iedaļas, kuru mērķis ir atbalstīt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku (t. i., pagaidu regulējuma 2.5., 2.6. un 2.8. iedaļu) un kuru pamatā ir LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jo tās paliks spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Tāpēc šis grozījums neietekmē šīs iedaļas.

2. KRĪZES UN PĀRKĀRTOŠANĀS PAGAIDU REGULĒJUMA GROZĪJUMI

Pagaidu regulējuma 61. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a.

kopējais atbalsts nevienā brīdī nepārsniedz 2,25 miljonus euro vienam uzņēmumam vienā dalībvalstī (*1). Atbalstu var piešķirt tiešo dotāciju, nodokļu un maksājumu atvieglojumu veidā vai citā veidā, piemēram, atmaksājamu avansu, garantiju (*2), aizdevumu (*3) un pašu kapitāla veidā, ar nosacījumu, ka šādu pasākumu kopējā nominālvērtība nepārsniedz kopējo maksimālo summu 2,25 miljonu euro apmērā vienam uzņēmumam vienā dalībvalstī; vienmēr izmanto bruto summas, proti, summas pirms nodokļu vai jebkādu citu maksu atskaitīšanas;

(*1) Nosakot, vai ir pārsniegts attiecīgais maksimālais apjoms, netiks ņemts vērā atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz shēmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo iedaļu, un kas atmaksāts pirms jauna atbalsta piešķiršanas saskaņā ar šo iedaļu."

(*2) Ja atbalstu piešķir garantiju veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 67. punkta i) apakšpunktā."

(*3) Ja atbalstu piešķir aizdevumu veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 70. punkta g) apakšpunktā.” "

Pagaidu regulējuma 61. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c.	atbalsts tiek piešķirts līdz 2024. gada 30. jūnijam (*4);

(*4) Ja atbalsts tiek piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā, tad nodokļa saistībām, attiecībā uz kurām šis atvieglojums tiek piešķirts, ir jāiestājas ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā.” "

10.

Pagaidu regulējuma 62. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a.

kopējais atbalsts nevienā brīdī nepārsniedz 280 000 EUR vienā dalībvalstī vienam uzņēmumam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un 335 000 EUR vienā dalībvalstī vienam uzņēmumam, kurš darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē (*5); atbalstu var piešķirt tiešo dotāciju, nodokļu un maksājumu atvieglojumu veidā vai citā veidā, piemēram, atmaksājamu avansu, garantiju (*6), aizdevumu (*7) un pašu kapitāla veidā, ar nosacījumu, ka šādu pasākumu kopējā nominālvērtība nepārsniedz kopējo attiecīgo maksimālo summu 280 000 EUR vai 335 000 EUR vienam uzņēmumam vienā dalībvalstī; vienmēr izmanto bruto summas, proti, summas pirms nodokļu vai jebkādu citu maksu atskaitīšanas;

(*5) Ja atbalstu piešķir garantiju veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 67. punkta i) apakšpunktā."

(*6) Nosakot, vai ir pārsniegts attiecīgais maksimālais apjoms, netiks ņemts vērā atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz shēmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo iedaļu, un kas atmaksāts pirms jauna atbalsta piešķiršanas saskaņā ar šo iedaļu."

(*7) Ja atbalstu piešķir aizdevumu veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 70. punkta g) apakšpunktā.” "

11.

Pagaidu regulējuma 63. punktu aizstāj ar šādu:

“(63)

Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, kurām piemēro dažādas maksimālās summas saskaņā ar 61. punkta a) apakšpunktu un 62. punkta a) apakšpunktu, tad attiecīgajai dalībvalstij piemērotā veidā, piemēram, izmantojot uzskaites nodalīšanu, jānodrošina, ka attiecībā uz katru no minētajām darbībām tiek ievēroti maksimālie apjomi un ka netiek pārsniegta maksimālā kopējā summa 2,25 miljonu euro apmērā vienam uzņēmumam vienā dalībvalstī. Ja uzņēmums darbojas nozarēs, uz kurām attiecas 62. punkta a) apakšpunkts, tad nedrīkstētu pārsniegt maksimālo kopējo summu 335 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam vienā dalībvalstī.”

12.

Pagaidu regulējuma 72. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a.	atbalsts tiek piešķirts līdz 2024. gada 30. jūnijam (*8);

(*8) Atkāpjoties no minētā, ja atbalstu piešķir tikai pēc saņēmēja apliecinošo dokumentu ex post pārbaudes un dalībvalsts nolemj neiekļaut iespēju piešķirt avansa maksājumus saskaņā ar 74. punktu, atbalstu var piešķirt līdz 2024. gada 31. decembrim, ja ir ievērots 72. punkta e) apakšpunktā noteiktais attiecināmais laikposms.” "

13.

Pagaidu regulējuma 72. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b.

atbalstu var piešķirt tiešo dotāciju, nodokļu (*9) un maksājumu atvieglojumu veidā vai citā veidā, piemēram, atmaksājamu avansu, garantiju (*10), aizdevumu (*11) un pašu kapitāla veidā, ar noteikumu, ka šādu pasākumu kopējā nominālvērtība nepārsniedz piemērojamo atbalsta intensitāti un atbalsta maksimālos apjomus. Vienmēr izmanto bruto summas, proti, summas pirms nodokļu vai jebkādu citu maksu atskaitīšanas;

(*9) Ja atbalsts tiek piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā, tad nodokļa saistībām, attiecībā uz kurām šis atvieglojums tiek piešķirts, ir jāiestājas ne vēlāk kā 2024. gada 30. jūnijā."

(*10) Ja atbalstu piešķir garantiju veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 67. punkta i) apakšpunktā."

(*11) Ja atbalstu piešķir aizdevumu veidā saskaņā ar šo iedaļu, tad piemēro papildu nosacījumus, kas minēti 70. punkta g) apakšpunktā.” "

14.

Pagaidu regulējuma 72. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c.	atbalstu, kas ir piešķirts atmaksājamu avansu, garantiju, aizdevumu vai citu atmaksājamu instrumentu veidā, var pārvērst cita veida atbalstā, piemēram, dotācijās, ar nosacījumu, ka pārvēršana tiek veikta līdz 2024. gada 31. decembrim;”

15.

Pagaidu regulējuma 72. punkta e) apakšpunktā “t” definīciju aizstāj ar šādu:

“t	ir konkrēts mēnesis vai vairāku secīgu mēnešu periods laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz vēlākais 2024. gada 30. jūnijam (“attiecināmais laikposms”);”

16.

Iekļauj šādu 73. punkta e) apakšpunktu:

“e.

attiecībā uz atbalstu, ko piešķir saskaņā ar 73. punkta a), 73. punkta b), 73. punkta c) un 73. punkta d) apakšpunktu, – to attiecināmo izmaksu gadījumā, kuras radušās laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam, EBITDA attiecināmajā laikposmā izņēmuma kārtā var aprēķināt, balstoties uz kalendāro gadu, kas beidzas 2023. gada 31. decembrī.”

(1) Komisijas paziņojums “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (OV C 101, 17.3.2023., 3. lpp.).

(2) Eiropas ekonomikas prognoze: 2023. gada rudens, European Economy Institutional Paper 258, pieejama šeit: https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/4139ef72-9eb3-4fad-a116-ee87979f4d35_en?filename=ip258_en_0.pdf