(1)

Metāns  – dabasgāzes galvenā sastāvdaļa – ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu veicinātājs aiz oglekļa dioksīda, un tas vainojams pie aptuveni trešās daļas no pašreizējās sasilšanas.

(1)

Metāns ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu veicinātājs aiz oglekļa dioksīda, un tas vainojams pie aptuveni trešās daļas no pašreizējās sasilšanas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) savā publicētajā sestajā izvērtējuma ziņojumā ir konstatējusi, ka laikposmā līdz 2030. gadam ir jāpanāk pamatīga antropogēno metāna emisiju samazināšanās, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5  oC atzīmi.

(2)

Lai gan metāns atmosfērā saglabājas īsāku laiku (10–12 gadus) nekā oglekļa dioksīds (simtiem gadu), molekulārā līmenī tā siltumnīcefekta ietekme uz klimatu ir būtiskāka, turklāt tas veicina ozona veidošanos, kas ir spēcīgs gaisa piesārņotājs, kurš rada nopietnas veselības problēmas . Metāna daudzums atmosfērā pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaudzis.

(2)

Lai gan metāns atmosfērā vidēji paliek īsāku laiku (10–12 gadus) nekā oglekļa dioksīds (simtiem gadu), tā siltumnīcefekta ietekme uz klimatu 20 gadu periodā ir vairāk nekā 80 reizes  (1a) spēcīgāka nekā oglekļa dioksīdam (CO2) . Metāna daudzums atmosfērā pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaudzis.

(2a)

(3a)

Eiropas Parlaments 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju  (1a) aicina Komisiju izvērtēt, kā rīcībpolitikas un pasākumus ietekmētu tas, ka globālās sasilšanas potenciāla vērtībai būtu izmantots 20 gadu periods papildus 100 gadu periodam, kas patlaban tiek izmantots saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) vadlīnijām par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem. Turklāt rezolūcijā norādīts, ka vairāk pārredzamības par metāna emisiju īstermiņa ietekmi uz globālo sasilšanu palīdzētu labāk papildināt Savienības klimata rīcībpolitikas, un uzsvērts, ka šādus papildinošus rādītājus nekādā ziņā nedrīkstētu izmantot, lai novilcinātu rīcību, kas nepieciešama arī krasai un straujai CO2 emisiju samazināšanai.

(4)

Kā liecina Savienības siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas dati, enerģētikas nozare Savienībā rada 19 % metāna emisiju. Te neietilpst metāna emisijas, kas saistītas ar Savienības fosilās enerģijas patēriņu, bet rodas ārpus Savienības.

(4)

Kā liecina Savienības siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas pārskatu dati, 53 % antropogēno metāna emisiju rodas no lauksaimniecības, 26 % — no atkritumiem, savukārt par enerģētikas nozari tiek lēsts, ka tā Savienībā rada 19 % metāna emisiju. Te neietilpst metāna emisijas, kas saistītas ar Savienības fosilās enerģijas patēriņu, bet rodas ārpus Savienības. Savienība ir pasaulē lielākā fosilās gāzes importētāja, tāpēc Savienība ir svarīgs globālo metāna emisiju politikas virzītājspēks.

(5)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050.gadam panākt ES klimatneitralitāti. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (14) norādīts, ka tiks veicināta gāzes sektora dekarbonizācija, cita starpā pievēršoties ar enerģētiku saistītu metāna emisiju jautājumam. 2020. gada oktobrī Komisija pieņēma ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (“Metāna stratēģija”), kurā izklāstīti pasākumi, ar ko samazināt metāna emisijas gan ES, tostarp enerģētikā, gan starptautiskā mērogā. Ar Regulu (ES) 2021/1119 (15) (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iestrādājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī noteikusi saistošas Savienības iekšējās saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šo SEG emisiju samazinājuma līmeni , enerģētikas nozares metāna emisijām līdz 2030 . gadam būtu jāsamazinās par aptuveni 58 % salīdzinājumā ar 2020. gadu .

(5)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050.gadam panākt ES klimatneitralitāti. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (14) norādīts, ka tiks veicināta gāzes sektora dekarbonizācija, cita starpā pievēršoties ar enerģētiku saistītu metāna emisiju jautājumam. 2020. gada oktobrī Komisija pieņēma ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (“Metāna stratēģija”), kurā izklāstīti pasākumi, ar ko samazināt metāna emisijas gan ES, tostarp enerģētikā, gan starptautiskā mērogā. Ar Regulu (ES) 2021/1119 (15) (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iestrādājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī noteikusi saistošas Savienības iekšējās saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šai regulai pievienotajā ietekmes novērtējumā Komisija norāda, ka 2030. gadā 77 % no kopējām prognozētajām metāna emisijām, kas pārsniedz pamatscenāriju, var samazināt līdz mazāk nekā sociālo un vides ieguvumu summai  (15a) . Tas ļoti palīdzēs iegrožot globālo sasilšanu, nepieļaujot, ka tā pārsniedz 1,5  oC, un ļautu Savienībai efektīvi izvirzīties vadībā metāna emisiju apkarošanā un enerģētiskās drošības stiprināšanā.

(6)

Metāna emisijas aptver Eiropas Klimata aktā noteiktie Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji un saistošie nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (16). Tomēr pašlaik Savienības līmenī nav tiesiskā regulējuma, kas paredzētu konkrētus pasākumus, ar kuriem samazināt antropogēnās metāna emisijas enerģētikas nozarē . Turklāt, lai gan Direktīva 2010/75 (17) par rūpnieciskajām emisijām attiecas uz metāna emisijām no minerāleļļas un gāzes pārstrādes, tā neattiecas uz citām darbībām enerģētikas nozarē.

(6)

Metāna emisijas rada dažādas nozares, tostarp lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņi un enerģētika. Metāna emisijas aptver Eiropas Klimata aktā noteiktie Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji un saistošie nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 (16). Tomēr pašlaik Savienības līmenī nav tiesiskā regulējuma, kas paredzētu konkrētus visās nozarēs īstenojamus mērķrādītājus un pasākumus, ar kuriem samazināt antropogēnās metāna emisijas un tādējādi saskaņā ar Parīzes nolīgumu līdz 2030. gadam panākt metāna emisiju būtisku samazināšanos Savienībā . Turklāt, lai gan Direktīva 2010/75 (17) par rūpnieciskajām emisijām attiecas uz metāna emisijām no minerāleļļas un gāzes pārstrādes, tā neattiecas uz citām darbībām enerģētikas nozarē.

(7)

Tālab šī regula būtu jāpiemēro metāna emisiju samazināšanai naftas un fosilās gāzes augšposma izpētē un ieguvē, fosilās gāzes savākšanā un pārstrādē, gāzes pārvadē, sadalē, pazemes krātuvēs un sašķidrinātās fosilās gāzes (LNG) termināļos, kā arī apakšzemes un virszemes ogļraktuvēs un slēgtās un pamestās apakšzemes ogļraktuvēs .

(7)

Tālab šī regula būtu jāpiemēro metāna emisiju samazināšanai naftas un fosilās gāzes augšposma izpētē un ieguvē, fosilās gāzes savākšanā un pārstrādē, gāzes pārvadē un sadalē, pazemes krātuvēs un sašķidrinātās fosilās gāzes (LNG) termināļos, kā arī naftas ķimikālijām, apakšzemes un virszemes ogļraktuvju, slēgtu un pamestu apakšzemes ogļraktuvju ekspluatācijai .

(7a)

Ņemot vērā to, ka augšposma izpētē un ieguvē, naftas un fosilās gāzes savākšanā un pārstrādē arī rodas jēlbenzīns un dabasgāzes kondensāts, ko izmanto naftas ķīmijas nozarē un kas rada metāna emisijas, naftas ķīmijas nozarei būtu jāpiemēro monitoringa, ziņošanas, noplūžu atklāšanas un novēršanas pasākumi un ierobežojumi attiecībā uz novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, līdzīgi kā tas ir enerģētikas nozarē.

(8)

Noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju naftas, gāzes un ogļu sektorā, kā arī par šo emisiju mazināšanu, tostarp paredzot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus un ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā, būtu jānosaka ar piemērotu Savienības tiesisko regulējumu. Šādā regulējumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas vairo fosilās enerģijas importa caurredzamību Savienībā un līdz ar to motivē visā pasaulē plašāk ieviest metāna emisiju mitigācijas risinājumus .

(8)

Noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju naftas, gāzes un ogļu sektorā, kā arī par šo emisiju mazināšanu, tostarp paredzot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus un ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā, vienlaikus nodrošinot strādnieku aizsardzību no metāna emisijām, būtu jānosaka ar piemērotu Savienības tiesisko regulējumu. Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāvairo fosilās enerģijas importa caurredzamību Savienībā un jāsekmē virzība uz metāna emisiju mazināšanas risinājumu plašāku ieviešanu visā pasaulē .

(9)

Paredzams, ka, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, būs nepieciešamas regulēto operatoru investīcijas, un ar šādām investīcijām saistītās izmaksas būtu jāņem vērā tarifu noteikšanā, tomēr ievērojot efektivitātes principus.

(9)

Paredzams, ka, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, būs nepieciešamas regulēto operatoru investīcijas, un ar šādām investīcijām saistītās papildu izmaksas būtu jāņem vērā tarifu noteikšanā, tomēr ievērojot efektivitātes principus. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem metāna mazināšanas pasākumi ir izmaksu ziņā ļoti efektīvi naftas un gāzes nozarē, jo īpaši ņemot vērā tirgus cenu pieaugumu gāzei, un šādiem pasākumiem vajadzīgās investīcijas būs ierobežotas un ar īsu atmaksāšanās periodu  (1a) . Nepieciešamās izmaksas nedrīkstētu kļūt par nesamērīgu finansiālo slogu tiešajiem lietotājiem un patērētājiem. Tāpēc, nosakot tarifus, būtu jāņem vērā izmaksas, kas saistītas ar investīcijām metāna emisiju mazināšanas pasākumos, kuru neto izmaksas pārsniedz nulli. Mazaizsargātas mājsaimniecības būtu jāaizsargā no nesamērīga šīs regulas radīta finansiālā sloga. Pienācīgiem pasākumiem, ko operatori veic, lai nepieļautu un līdz minimumam samazinātu metāna emisijas, vajadzētu būt tādiem, kuru rezultātā emisijas ietekme uz sabiedrību ir lielāka nekā ietekmes mazināšanas pasākuma ietekme uz sabiedrību.

(10)

Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ vismaz viena kompetentā iestāde, kas pārrauga, vai operatori patiešām pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, un būtu jāinformē Komisija par šādu iecelšanu un visām izmaiņām, ja tādas ir. Ieceltajām kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām . Ņemot vērā, ka gan operācijas enerģētikas sektorā, gan metāna emisijas pēc būtības ir pārrobežu parādība, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas gan savā starpām, gan ar Komisiju. Tāpēc, lai veicinātu ciešu sadarbību, Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu kopīgi jāizveido šo regulu piemērojošo publisko iestāžu tīkls, kas dotu iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un savstarpēji apspriesties.

(10)

Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ vismaz viena kompetentā iestāde, kas pārrauga, vai operatori patiešām pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, un būtu jāinformē Komisija par šādu iecelšanu un visām izmaiņām, ja tādas ir. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina ieceltajām kompetentajām iestādēm pietiekami finanšu un cilvēkresursi, un kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Kompetentajai iestādei būtu jāizveido kontaktpunkts . Ņemot vērā, ka gan operācijas enerģētikas sektorā, gan metāna emisijas pēc būtības ir pārrobežu parādība, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas gan savā starpām, gan ar Komisiju. Tāpēc, lai veicinātu ciešu sadarbību, Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu kopīgi jāizveido šo regulu piemērojošo publisko iestāžu tīkls, kas dotu iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un savstarpēji apspriesties.

(12)

Lai kompetentās iestādes varētu izpildīt savus uzdevumus, operatoriem būtu jāsniedz tām visa nepieciešamā palīdzība. Turklāt operatoriem visas nepieciešamās kompetento iestāžu apzinātās darbības būtu jāveic kompetento iestāžu noteiktā periodā vai citā periodā, par kuru panākta vienošanās ar kompetentajām iestādēm.

(12)

Lai kompetentās iestādes varētu izpildīt savus uzdevumus, operatoriem būtu jāsniedz tām visa nepieciešamā palīdzība. Turklāt operatoriem visas nepieciešamās kompetento iestāžu apzinātās darbības būtu jāveic kompetento iestāžu noteiktā periodā vai citā periodā, par kuru panākta vienošanās ar kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga situācija nozarē, lai konstatētu jebkādu iespējamu kavēšanos šīs regulas piemērošanā kvalificētu darbinieku un tehnoloģiju trūkuma dēļ.

(12a)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006  (1a) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK  (1b) emisijas vidē ir vides informācija. Tāpēc visi iemesli, kuru dēļ dalībvalstu iestādes vai Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras atsakās sniegt informāciju attiecībā uz piekļuvi informācijai, ir jāinterpretē šauri, ņemot vērā sabiedrības intereses informācijas izpaušanas gadījumā un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē.

(13)

Galvenajam kompetento iestāžu rīcībā esošajam mehānismam vajadzētu būt inspekcijām, tostarp dokumentācijas un uzskaites dokumentu pārbaudei, emisiju mērījumiem un pārbaudēm uz vietas . Inspekcijas būtu jāveic regulāri, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto vidiskā riska novērtējumu. Turklāt inspekcijas būtu arī jāveic, lai izmeklētu pamatotas sūdzības un neatbilstības gadījumus un lai nodrošinātu, ka komponentu remonts vai nomaiņa notiek saskaņā ar šo regulu. Ja kompetentās iestādes konstatē šīs regulas prasību nopietnu pārkāpumu, tām būtu jāizdod rīkojums, kādas korektīvās darbības operatoram jāveic. Kompetentajām iestādēm būtu jāved inspekciju uzskaite un jādara pieejama attiecīgā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (19).

(13)

Galvenajam kompetento iestāžu rīcībā esošajam mehānismam vajadzētu būt inspekcijām, tostarp dokumentācijas un uzskaites dokumentu pārbaudei, emisiju mērījumiem un objektu apsekojumiem . Inspekcijas būtu jāveic regulāri, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto vidiskā riska novērtējumu . Būtu jāņem vērā jau izveidotie kontroles mehānismi, kas pieejami kompetentajām iestādēm. Kompetentajām iestādēm būtu jānoskaidro labākās prakses piemēri. Turklāt inspekcijas būtu arī jāveic, lai izmeklētu pamatotas sūdzības un neatbilstības gadījumus un lai nodrošinātu, ka komponentu remonts vai nomaiņa notiek saskaņā ar šo regulu. Ja kompetentās iestādes konstatē šīs regulas prasību pārkāpumu, tām būtu jāizdod rīkojums, kādas korektīvās darbības operatoram jāveic. Kompetentajām iestādēm būtu jāved inspekciju uzskaite un jādara pieejama attiecīgā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (19).

(14)

Tā kā daži metāna emisiju avoti atrodas urbanizētu teritoriju vai dzīvojamo rajonu tuvumā, fiziskām vai juridiskām personām, kurām nodarīts kaitējums šīs regulas pārkāpumu dēļ, vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotas sūdzības kompetentajām iestādēm. Sūdzības iesniedzēji būtu jāinformē par procedūru un pieņemtajiem lēmumiem, un tiem būtu jāsaņem galīgais lēmums saprātīgā termiņā pēc sūdzības iesniegšanas.

(14)

Tā kā daži metāna emisiju avoti atrodas urbanizētu teritoriju vai dzīvojamo rajonu tuvumā un šie avoti ietekmē veselību, vidi un klimatu , fiziskām vai juridiskām personām vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotas sūdzības kompetentajām iestādēm par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem . Šajā sakarībā būtu jānodrošina, ka Eiropas tiesiskuma portālā var iesniegt sūdzības un ka šajā portālā ir pieeja kompetentajām iestādēm un informācijai. Sūdzības iesniedzēji būtu jāinformē par procedūru un pieņemtajiem lēmumiem, un tiem būtu jāsaņem galīgais lēmums saprātīgā termiņā pēc sūdzības iesniegšanas.

(15)

Pamatīga verifikācijas sistēma var uzlabot paziņoto datu ticamību. Turklāt metāna emisiju mērījumu detalizētība un tehniskā sarežģītība ir tāda, ka operatoru un raktuvju operatoru paziņotie metāna emisiju dati ir pienācīgi jāverificē. Lai gan ir iespējama pašverifikācija, trešo personu veikta verifikācija nodrošina lielāku neatkarību un caurredzamību. Turklāt tas dod iespēju izveidot tādu saskaņotu kompetenču un zināšanu līmeņa kopumu, kāds var nebūt pieejams atsevišķām publiskajām struktūrām. Verificētāji būtu jāakreditē akreditācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20). Tā neatkarīgiem akreditētiem verificētājiem būtu jānodrošina, ka operatoru un raktuvju operatoru sagatavotie emisiju ziņojumi ir pareizi un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tiem būtu jāizskata emisiju ziņojumos iekļautie dati, lai novērtētu to uzticamību, ticamību un precizitāti, balstoties uz brīvi un publiski pieejamiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem, kurus izstrādājušas neatkarīgas struktūras un kuru piemērošanu ir paredzējusi Komisija. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem regulējumā tiek iekļauti šādi Eiropas vai starptautiskie standarti un tiek noteikta to piemērojamība. Verificētāji ir nošķirti no kompetentajām iestādēm, un tiem vajadzētu būt neatkarīgiem no operatoriem un raktuvju operatoriem, kuriem būtu jāsniedz verificētājiem visa nepieciešamā palīdzība, lai darītu iespējamas vai atvieglotu verifikācijas darbības, jo īpaši tādā ziņā, ka jānodrošina piekļuve telpām un jāuzrāda dokumentācija vai reģistri.

(15)

Pamatīga verifikācijas sistēma var uzlabot paziņoto datu ticamību. Turklāt metāna emisiju mērījumu detalizētība un tehniskā sarežģītība ir tāda, ka operatoru un raktuvju operatoru paziņotie metāna emisiju dati ir pienācīgi jāverificē. Lai gan ir iespējama pašverifikācija, trešo personu veikta verifikācija nodrošina lielāku neatkarību un caurredzamību. Turklāt tas dod iespēju izveidot tādu saskaņotu kompetenču un zināšanu līmeņa kopumu, kāds var nebūt pieejams atsevišķām publiskajām struktūrām. Verificētāji būtu jāakreditē akreditācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20). Tā neatkarīgiem akreditētiem verificētājiem būtu jānodrošina, ka operatoru un raktuvju operatoru sagatavotie emisiju ziņojumi ir pareizi un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Verificēšanas darbības būtu jāveic, ievērojot pašreizējos Eiropas un starptautiskos standartus un metodiku un pienācīgi ņemot vērā to, kāda pēc būtības ir konkrētā operatora darbība. Verificētājiem būtu jāizskata emisiju ziņojumos iekļautie dati, lai novērtētu to uzticamību, ticamību un precizitāti, balstoties uz brīvi un publiski pieejamiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem, kurus izstrādājušas neatkarīgas struktūras un kuru piemērošanu ir paredzējusi Komisija . Lai nodrošinātu datu pareizību, verificētājiem būtu jāveic gan pieteikti, gan nepieteikti objektu apsekojumi . Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem regulējumā tiek iekļauti šādi Eiropas vai starptautiskie standarti un tiek noteikta to piemērojamība. Verificētāji ir nošķirti no kompetentajām iestādēm, un tiem vajadzētu būt neatkarīgiem no operatoriem un raktuvju operatoriem, kuriem būtu jāsniedz verificētājiem visa nepieciešamā palīdzība, lai darītu iespējamas vai atvieglotu verifikācijas darbības, jo īpaši tādā ziņā, ka jānodrošina piekļuve telpām un jāuzrāda dokumentācija vai reģistri.

(16)

Komisijai būtu jāsaņem kompetentajām iestādēm iesniegtajos emisiju ziņojumos atrodamā informācija, ņemot vērā , ka Starptautiskajai metāna emisiju observatorijai (IMEO) ir uzticētas verificēšanas funkcijas , jo īpaši attiecībā uz datu agregēšanas un analīzes metodiku un to metodiku un statistisko procesu verifikāciju, ko uzņēmumi izmanto savu paziņoto emisiju datu kvantificēšanā. Atsauces kritēriji šajā ietvert OGMP standartus un norāžu dokumentus. IMEO sagatavotā informācija būtu jādara pieejama sabiedrībai, un Komisijai šī informācija būtu jāizmanto, lai novērstu visus konstatētos trūkumus metāna emisiju datu mērīšanā, ziņošanā un verificēšanā.

(16)

Pildot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, verificētājiem, kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāņem vērā informācija, kas darīta pieejama starptautiskā mērogā, piemēram , ko darījusi pieejamu Starptautiskā metāna emisiju observatorija (IMEO), jo īpaši attiecībā uz datu agregēšanas un analīzes metodiku un to metodiku un statistisko procesu verifikāciju, ko operatori un raktuvju operatori izmanto savu paziņoto emisiju datu kvantificēšanā. Šajā sakarībā atsauces kritēriji cita starpā var ietvert Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerības (OGMP) ziņošanas sistēmu , veidnes un norāžu dokumentus .

(17)

IMEO 2020. gada oktobrī izveidoja Savienība partnerībā ar ANO Vides programmu, Klimata un tīra gaisa koalīciju un Starptautisko Enerģētikas aģentūru, un tā savu darbību uzsāka G20 samitā 2021. gada oktobrī. IMEO ir uzdots pasaules līmenī vākt, saskaņot, verificēt un publicēt datus par antropogēnajām metāna emisijām. IMEO ir daļa no ANO Vides programmas, kas ir noslēgusi saprašanās memorandu ar Eiropas Savienību. Enerģētikas sektora metāna emisiju datu verificēšanā tai ir ļoti nozīmīga loma, tāpēc būtu jāiedibina pienācīgi sakari , lai tā varētu pienācīgi veikt tai uzticētos verifikācijas uzdevumus. Tā kā IMEO nav Savienības struktūra un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir jārūpējas par to, ka IMEO veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu interešu aizsardzību .

(17)

IMEO 2020. gada oktobrī izveidoja Savienība partnerībā ar ANO Vides programmu, Klimata un tīra gaisa koalīciju un Starptautisko Enerģētikas aģentūru, un tā savu darbību uzsāka G20 samitā 2021. gada oktobrī. IMEO ir uzdots pasaules līmenī vākt, saskaņot, verificēt un publicēt datus par antropogēnajām metāna emisijām. IMEO būtu jāpiedalās superemitentu identificēšanā , izmantojot agrīnas atklāšanas un brīdināšanas sistēmu .

(25)

Lai mērījumi un ziņošana būtu efektīvi , būtu jānosaka, ka naftas un gāzes uzņēmumiem metāna emisijas ir jāmēra un par tām jāziņo sadalījumā pa avotiem un ka agregētie dati ir jādara pieejami dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot to inventarizācijas ziņojumu pareizību. Turklāt uzņēmumu paziņotie dati ir jāverificē, un, lai samazinātu operatoru administratīvo slogu, ziņošanai būtu jānotiek reizi gadā.

(25)

Lai kvantificēšana un ziņošana būtu efektīvas , būtu jānosaka, ka naftas un gāzes uzņēmumiem metāna emisijas ir jākvantificē un par tām jāziņo sadalījumā pa avotiem un ka agregētie dati ir jādara pieejami dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot to inventarizācijas ziņojumu pareizību. Turklāt uzņēmumu paziņotie dati ir jāverificē, un, lai samazinātu operatoru administratīvo slogu, ziņošanai būtu jānotiek reizi gadā.

(27)

OGMP 2.0 satvarā ir pieci ziņošanas līmeņi. Ziņošana avota līmenī sākas 3. līmenī, ko uzskata par pielīdzināmu UNFCCC 3. detalizācijas pakāpei. Tajā ir iespējams izmantot vispārīgos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0. satvara 4. līmenī nozīmē, ka jāveic tieši avota līmeņa metāna emisiju mērījumi. Tajā ir iespējams izmantot īpatnējos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0 satvara 5. līmenī nozīmē, ka papildus ir jāveic komplementāri objekta līmeņa mērījumi. Turklāt OGMP 2.0 satvars paredz, ka uzņēmumiem tiešie metāna emisiju mērījumi ir jāpaziņo trīs gadu laikā pēc pievienošanās OGMP 2.0 satvaram attiecībā uz pašu ekspluatētiem aktīviem un piecu gadu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētiem aktīviem. Pamatojoties uz OGMP 2.0 pieeju, kas paredz ziņošanu avota līmenī, un ņemot vērā to, ka daudzi Savienības uzņēmumi 2021. gadā jau bija pievienojušies OGMP 2.0, būtu jānosaka, ka Savienības operatoriem tiešie avota līmeņa emisiju mērījumi jāveic 24 mēnešu laikā attiecībā uz pašu ekspluatētajiem aktīviem un 36 mēnešu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētajiem aktīviem. Papildus kvantificēšanai avota līmenī kvantificēšana objekta līmenī dod iespēju novērtēt, verificēt un salīdzināt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem, un tas savukārt piešķir lielāku ticamību paziņotajām emisijām. Tāpat kā OGMP 2.0, arī šajā regulā ir noteikts, ka ir jāveic objekta līmeņa mērījumi, lai būtu iespējams saskaņot datus par avota līmeņa mērījumiem .

(27)

Jaunākajā OGMP 2.0 satvarā ir pieci ziņošanas līmeņi. Ziņošana avota līmenī sākas 3. līmenī, ko uzskata par pielīdzināmu UNFCCC 3. detalizācijas pakāpei. Tajā ir iespējams izmantot vispārīgos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0. satvara 4. līmenī nozīmē, ka jāveic tieši avota līmeņa metāna emisiju mērījumi. Tajā ir iespējams izmantot īpatnējos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0 satvara 5. līmenī nozīmē, ka papildus ir jāveic komplementāri objekta līmeņa mērījumi. Turklāt OGMP 2.0 satvars paredz, ka uzņēmumiem tiešie metāna emisiju mērījumi ir jāpaziņo trīs gadu laikā pēc pievienošanās OGMP 2.0 satvaram attiecībā uz pašu ekspluatētiem aktīviem un piecu gadu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētiem aktīviem. Pamatojoties uz OGMP 2.0 pieeju, kas paredz ziņošanu avota līmenī, un ņemot vērā to, ka daudzi Savienības uzņēmumi 2021. gadā jau bija pievienojušies OGMP 2.0, būtu jānosaka, ka Savienības operatoriem tiešie avota līmeņa emisiju mērījumi jāveic 12 mēnešu laikā attiecībā uz pašu ekspluatētajiem aktīviem un 24 mēnešu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētajiem aktīviem. Papildus kvantificēšanai avota līmenī kvantificēšana objekta līmenī dod iespēju novērtēt, verificēt un salīdzināt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem, un tas savukārt piešķir lielāku ticamību paziņotajām emisijām. Tāpat kā OGMP 2.0, arī šajā regulā ir noteikts, ka ir jāveic objekta līmeņa mērījumi, lai būtu iespējams saskaņot datus par avota līmeņa kvantifikāciju .

(30)

Lai gan metāna novadīšana atmosfērā parasti ir tīša, proti, to izraisa procesi vai darbības un šim nolūkam paredzētas ierīces , tā var būt arī netīša, piemēram, ja ir radušies darbības traucējumi .

(30)

Metāna sadedzināšana lāpā un novadīšana atmosfērā ir tīša, proti, to izraisa šim nolūkam paredzēti procesi vai darbības un ierīces.

(31a)

Naftas un gāzes nozares klimata iniciatīvas (OGCI) dalībnieki uzņēmumi, tostarp daudzi, kuru galvenā mītne atrodas Eiropā, ir apņēmušies laikposmā līdz 2025. gadam samazināt metāna emisijas intensitāti līdz 0,2  % un ir sākuši īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas centienus. OGCI dalībnieki jau 2020. gadā sasniedza sākotnējo 2025. gada augšposma metāna emisijas intensitātes līmeni un 2021. gadā sasniedza 0,17  %. Vairāki lielākie Eiropas ražotāji ziņo, ka ir sasnieguši augšposma un vidusposma metāna emisijas intensitātes līmeni, kas ir krietni zemāks par iepriekš minēto līmeni. Tāpēc Komisijai būtu jāizpēta iespēja ieviest vērienīgu augšposma metāna emisiju intensitātes snieguma standartu, kas ir zemāks par vai vienāds ar 0,2  %, un jāierosina metrika un noteikumi attiecīgā snieguma standarta īstenošanai.

(32)

Konkrētāk, noplūžu izraisītas metāna emisijas visbiežāk iespējams samazināt, pateicoties metāna noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) apsekojumiem, ko veic, lai konstatētu noplūdes un pēc tam tās novērstu . Tāpēc, lai konstatētu, vai nenotiek netīša metāna novadīšana atmosfērā, operatoriem būtu jāveic vismaz periodiski NAN apsekojumi, kam būtu jāaptver arī metānu novadošo komponentu apsekošana.

(32)

Konkrētāk, noplūžu izraisītas metāna emisijas visbiežāk iespējams samazināt, pateicoties metāna noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) apsekojumiem, ko veic, lai konstatētu un tad novērstu noplūdes vai nomainītu noplūdes izraisošos komponentus. Tāpēc operatoriem būtu jāveic vismaz periodiski NAN apsekojumi, kam būtu jāaptver arī metānu novadošo komponentu apsekošana , nolūkā pārbaudīt, vai aprīkojums darbojas pareizi .

(33)

Tālab būtu jāizstrādā saskaņota pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem Savienībā. Šāda pieeja ietvertu NAN apsekojumiem noteiktās minimālās prasības, taču vienlaikus dalībvalstīm un operatoriem tiktu dota arī pietiekama rīcības brīvība. Tas vajadzīgs, lai netiktu apgrūtināta inovācija un jaunu NAN tehnoloģiju un metožu izstrāde un tādējādi tiktu novērsta tehnoloģiju iesīkste, kas nāk par sliktu vides aizsardzībai. Nemitīgi parādās aizvien jaunas tehnoloģijas un atklāšanas metodes, un dalībvalstīm būtu jāveicina inovācija šajā sfērā, lai būtu iespējams ieviest pašas precīzākās un izmaksefektīvākās metodes.

(33)

Tālab būtu jāizstrādā saskaņota pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem Savienībā. Šāda pieeja ietvertu NAN apsekojumiem noteiktās minimālās prasības, taču vienlaikus dalībvalstīm un operatoriem tiktu dota arī pietiekama rīcības brīvība. Tas vajadzīgs, lai būtu iespējama inovācija un jaunu komponentu, NAN tehnoloģiju un metožu izstrāde un tādējādi tiktu novērsta tehnoloģiju iesīkste, kas kaitē vides aizsardzībai. Nemitīgi parādās aizvien jaunas tehnoloģijas un atklāšanas metodes, un dalībvalstīm būtu jāveicina inovācija šajā sfērā, lai būtu iespējams ieviest maksimālas beznoplūdes, visprecīzākos un izmaksu ziņā efektīvākos komponentus, NAN tehnoloģijas un metodes.

(33a)

Saskaņotu pieeju sekmē standartizētas specifikācijas, ar ko, izmantojot dažādus instrumentus un tehnoloģijas, var veikt metāna nonākšanas atmosfērā identificēšanu vai atklāšanu un ko var pamatot vai noteikt, izmantojot Eiropas standartus vai, ja šādu standartu nav, starptautiskos standartus. Ja piemērotu Eiropas standartu nav, Komisijai būtu jāapsver iespēja lūgt, lai attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtu šādus standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu šādas specifikācijas.

(34)

Pienākumi NAN apsekojumu jomā būtu jānosaka tā, ka tie atspoguļo paraugpraksi. NAN apsekojumiem galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz noplūžu konstatēšanu un novēršanu, nevis tās kvantificēšanu , un zonas ar lielāku noplūžu risku būtu jāpārbauda biežāk ; apsekojumu biežumā būtu jāvadās ne tikai pēc vajadzības saremontēt komponentus, no kuriem metāns izplūst , pārsniedzot metāna emisiju robežvērtību, bet arī pēc operacionāliem apsvērumiem, proti, ņemot vērā drošuma apdraudējumus. Tas nozīmē, ka, ja tiek konstatēts lielāks drošuma vai metāna zudumu risks , kompetentajām iestādēm vajadzētu būtu iespējai ieteikt relevantos komponentus apsekot biežāk ; visas noplūdes neatkarīgi no to lieluma jāreģistrē un jāmonitorē , jo nelielas noplūdes var pārtapt lielākās; pēc noplūdes novēršanas būtu jāpārliecinās, ka remontdarbi bijuši efektīvi; lai nākotnē varētu izmantot modernākas metāna emisiju atklāšanas tehnoloģijas, būtu jānorāda metāna zudumu vērtības , kuru sasniegšana vai pārsniegšana ir pamats remontdarbiem , bet tajā pašā laikā operatoriem jābūt iespējai pašiem izvēlēties , kādu atklāšanas ierīci izmantot. Vajadzības gadījumā šīs regulas kontekstā var izmantot nepārtrauktu monitoringu.

(34)

Pienākumi NAN apsekojumu jomā būtu jānosaka tā, ka tie atspoguļo paraugpraksi. NAN apsekojumiem galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz iespējami ātru novēršanu, veicot remontdarbus vai nomainot noplūdi izraisošo komponentu, un nevis kvantificēšanu; apsekojumu biežumam vajadzētu būt atkarīgam no tā , vai komponenti ir jāremontē vai jāaizstāj ar tehnoloģiju , kas ir izturīgāka pret noplūdēm ; visas noplūdes neatkarīgi no lieluma būtu jānovērš , jo nelielas noplūdes var pārtapt lielākās; pēc noplūdes novēršanas būtu jāpārliecinās, ka remontdarbi bijuši efektīvi; lai varētu izmantot progresīvākus nākotnes komponentus vai metāna emisiju atklāšanas tehnoloģijas, būtu jānosaka minimālās prasības ierīcei un metodikai , kuru izmanto noplūdes atklāšanai , par pamatu ņemot to , cik lietderīga šāda ierīce vai metodika ir izrādījusies praksē .

(34a)

Mūsdienās daudzas noplūdes rodas vecu tehnoloģiju un sliktas apkopes dēļ. Šādas tehnoloģijas būtu ātri jāaizstāj ar jauniem inovatīviem risinājumiem. Tāpēc noplūžu atklāšanas un novēršanas programmā būtu jānosaka, kā operators plāno kartēt komponentus, kas ir pakļauti augstam metāna noplūdes riskam, un jāizklāsta, kā tas plāno aizstāt visus šos komponentus ar jaunām inovatīvām tehnoloģijām, kas nodrošina ilgtermiņa aizsardzību pret turpmākām noplūdēm.

(35)

Novadīšana atmosfērā ir nesadegušā metāna nonākšana atmosfērā vai nu tīši no procesiem vai darbībām, vai īpaši tam paredzētām ierīcēm, vai netīši , ja radušies darbības traucējumi . Ņemot vērā, cik liela ietekme novadīšanai atmosfērā ir uz SEG emisijām, tā būtu jāaizliedz, izņemot ārkārtas situāciju, darbības traucējumu vai kādu īpašu notikumu laikā, kad no tās nav iespējams izvairīties.

(35)

Novadīšana atmosfērā ir nesadegušā metāna nonākšana atmosfērā tīši no tam īpaši paredzētiem procesiem vai darbībām , vai ierīcēm . Ņemot vērā, cik liela ietekme novadīšanai atmosfērā ir uz SEG emisijām, tā būtu jāaizliedz, izņemot ārkārtas situāciju, darbības traucējumu vai kādu īpašu notikumu laikā, kad no tās nav iespējams izvairīties. Lai nodrošinātu, ka operatori neizmanto aprīkojumu, kas paredzēts novadīšanai atmosfērā, būtu jāpieņem tehnoloģiju standarti, kas ļauj izmantot alternatīvas ar nulles emisiju līmeni.

(36)

Sadedzināšana lāpā nozīmē, ka metāns tiek kontrolēti sadedzināts tam īpaši paredzētā ierīcē, lai no tā atbrīvotos. Ja sadedzināšanu lāpā veic naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu, to uzskata par sistemātisku sadedzināšanu lāpā. Sistemātiska sadedzināšana lāpā būtu jāaizliedz. Sadedzināšana lāpā būtu pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā alternatīva novadīšanai atmosfērā, turklāt ja novadīšana atmosfērā nav aizliegta. Novadīšana atmosfērā videi kaitē vairāk nekā sadedzināšana lāpā, jo novadītās gāzes satur ļoti daudz metāna, savukārt sadedzināšanas laikā metāns tiek oksidēts oglekļa dioksīdā.

(36)

Sadedzināšana lāpā nozīmē, ka metāns tiek kontrolēti sadedzināts tam īpaši paredzētā ierīcē, lai no tā atbrīvotos. Ja sadedzināšanu lāpā veic naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu, to uzskata par sistemātisku sadedzināšanu lāpā. Sistemātiska sadedzināšana lāpā būtu jāaizliedz. Sadedzināšana lāpā būtu pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā alternatīva novadīšanai atmosfērā, turklāt ja novadīšana atmosfērā nav aizliegta , proti, gadījumos, kad nav citas iespējas, priekšroka vienmēr būtu jādod sadedzināšanai lāpā, nevis novadīšanai atmosfērā. Tomēr Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati  (1a) liecina, ka 2021. gadā visā pasaulē lāpā tika sadedzināti 143 miljardi m3 fosilās gāzes, kas, aptuveni lēšot, ir apjoms, kurš līdzvērtīgs visam Vācijā, Francijā un Nīderlandē importētās dabasgāzes apjomam. Tā rezultātā radās tieša 270 miljonu tonnu CO2 nonākšana atmosfērā un gandrīz 8 miljonu tonnu metāna (240 miljonu tonnu CO2 ekv.) nonākšana atmosfērā . Novadīšana atmosfērā videi kaitē vairāk nekā sadedzināšana lāpā, jo novadītās gāzes satur ļoti daudz metāna, savukārt sadedzināšanas laikā metāns tiek oksidēts oglekļa dioksīdā. Saskaņā ar IEA sniegto informāciju, samazinot sadedzināšanu lāpā, novadīšanu atmosfērā un metāna noplūdes, gāzes tirgu situācija tiktu atvieglota daudz ātrāk nekā, ieguldot jaunās piegādēs. Saskaņā ar IEA aplēsēm  (1b) , ja tiktu īstenoti globāli centieni novērst nesteidzamu sadedzināšanu lāpā un samazināt metāna emisijas no naftas un gāzes ieguves darbībām, gāzes tirgiem varētu darīt pieejamus gandrīz 210 miljardus kubikmetru dabasgāzes.

(37)

Lai sadedzināšanu lāpā varētu izmantot par alternatīvu novadīšanai atmosfērā, izmantotajām ierīcēm ir jāspēj efektīvi metānu sadedzināt. Tālab gadījumos, kad sadedzināšana lāpā ir pieļaujama, būtu jāparedz arī prasības par sadedzināšanas efektivitāti. Būtu arī jānosaka, ka jāizmanto iedegļi, jo tie nodrošina stabilāku aizdegšanos, ko neietekmē vējš.

(37)

Lai sadedzināšanu lāpā varētu izmantot par alternatīvu novadīšanai atmosfērā, izmantotajām ierīcēm ir jāspēj efektīvi metānu sadedzināt. Tālab gadījumos, kad sadedzināšana lāpā ir pieļaujama, būtu jāparedz arī prasības par sadedzināšanas efektivitāti. Būtu arī jānosaka, ka jāizmanto automātiski iedegļi vai pastāvīgi iedegļi, jo tie nodrošina stabilāku aizdegšanos, ko neietekmē vējš.

(40)

Metāna emisijas no neaktīviem naftas un gāzes urbumiem apdraud sabiedrības veselību, drošumu un vidi. Tāpēc šādiem urbumiem joprojām būtu jāpiemēro monitoringa un ziņošanas pienākumi, un būtu nepieciešama šo urbumu un urbuma vietu sanācija un remediācija. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu uzņemties galveno lomu, jo īpaši inventarizācijas pārskatu un mitigācijas plānu izstrādē.

(40)

Metāna emisijas no neaktīviem naftas un gāzes urbumiem apdraud sabiedrības veselību, drošumu un vidi. Tāpēc šādiem urbumiem joprojām būtu jāpiemēro monitoringa un ziņošanas pienākumi, un būtu nepieciešama šo urbumu un urbuma vietu sanācija un remediācija. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu uzņemties galveno lomu, jo īpaši inventarizācijas pārskatu un mitigācijas plānu izstrādē skaidros termiņos .

(44)

Kad ražošana ir apturēta un raktuves ir slēgtas vai pamestas, tajās turpina izdalīties metāns, ko dēvē par pamesto raktuvju metānu (PRM). Šīs emisijas parasti rodas precīzi nosakāmos punktveida avotos, piemēram, ventilācijas šahtās vai spiediena samazināšanas atverēs. Tā kā klimata ieceres kļuvušas vērienīgākas un enerģijas ražošanā notiek pāreja uz mazāk oglekļietilpīgiem energoresursiem, domājams, ka PRM emisijas Savienībā palielināsies. Tiek lēsts, ka pat 10 gadus pēc izstrādes pārtraukšanas no neappludinātām raktuvēm metāns joprojām tiek emitēts līmenī, kas sasniedz aptuveni 40 % no slēgšanas laikā reģistrētajām emisijām25. Turklāt apiešanās ar PRM vēl aizvien ir ļoti dažāda, jo ES dalībvalstīs atšķiras īpašumtiesību un ieguves tiesību regulējums. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido slēgto un pamesto ogļrūpniecības aktīvu uzskaite, un vai nu tām pašām, vai kādai par atbildīgo nozīmētai pusei būtu jāuzstāda metāna emisiju mērierīces.

(44)

Kad ražošana ir apturēta un raktuves ir slēgtas vai pamestas, tajās turpina izdalīties metāns, ko dēvē par pamesto raktuvju metānu (PRM). Šīs emisijas parasti rodas precīzi nosakāmos punktveida avotos, piemēram, ventilācijas šahtās vai spiediena samazināšanas atverēs. Tā kā klimata ieceres kļuvušas vērienīgākas un enerģijas ražošanā notiek pāreja uz mazāk oglekļietilpīgiem energoresursiem, domājams, ka PRM emisijas Savienībā palielināsies. Tiek lēsts, ka pat 10 gadus pēc izstrādes pārtraukšanas no neappludinātām raktuvēm metāns joprojām tiek emitēts līmenī, kas sasniedz aptuveni 40 % no slēgšanas laikā reģistrētajām emisijām25. Turklāt apiešanās ar PRM vēl aizvien ir ļoti dažāda, jo ES dalībvalstīs atšķiras īpašumtiesību un ieguves tiesību regulējums. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido slēgto un pamesto ogļrūpniecības aktīvu uzskaite, un vai nu tām pašām, vai kādai par atbildīgo nozīmētai pusei būtu jāuzstāda metāna emisiju mērierīces. Būtu jānoskaidro labākās prakses piemēri un tie jāiestrādā iespējamos norādījumos par to, ko darīt ar PRM.

(48)

Apakšzemes raktuvēs iegūst katlu ogles vai koksa ogles. Katlu ogles galvenokārt izmanto par enerģijas avotu, savukārt koksa ogles izmanto par kurināmo un par reaktīvu tērauda ražošanas procesā. Metāna emisijas būtu jāmēra, jāpaziņo un jāverificē gan koksa ogļu, gan katlu ogļu raktuvēs .

(48)

Apakšzemes raktuvēs iegūst katlu ogles vai koksa ogles. Katlu ogles galvenokārt izmanto par enerģijas avotu, savukārt koksa ogles izmanto par kurināmo un par reaktīvu tērauda ražošanas procesā. Gan koksa ogļu, gan katlu ogļu raktuvēs būtu jāmēra, jāpaziņo un jāverificē metāna emisijas un jāveic mazināšanas pasākumi .

(49)

Strādājošās apakšzemes ogļraktuvēs metāna emisiju mitigācija būtu jāīsteno, pakāpeniski pārtraucot novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Slēgtu vai pamestu apakšzemes ogļraktuvju appludināšana var novērst metāna emisiju rašanos, tomēr tas netiek darīts sistemātiski, turklāt apdraud vidi. Arī šādās raktuvēs būtu pakāpeniski jāpārtrauc novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā. Tā kā ģeoloģisko ierobežojumu un vides apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot universālu pieeju, kā mitigēt metāna emisijas no pamestām apakšzemes ogļraktuvēm (31), dalībvalstīm būtu jāizstrādā savs mitigācijas plāns, ņemot vērā šos ierobežojumus un PRM mitigācijas tehnisko iespējamību.

(49)

Strādājošās apakšzemes ogļraktuvēs metāna emisiju mitigācija būtu jāīsteno, pakāpeniski pārtraucot novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā ar mazāk nekā 99 % efektivitāti . Slēgtu vai pamestu apakšzemes ogļraktuvju appludināšana var novērst metāna emisiju rašanos, tomēr tas netiek darīts sistemātiski, turklāt apdraud vidi. Arī šādās raktuvēs būtu pakāpeniski jāpārtrauc novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā ar mazāk nekā 99 % efektivitāti . Tā kā ģeoloģisko ierobežojumu un vides apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot universālu pieeju, kā mitigēt metāna emisijas no pamestām apakšzemes ogļraktuvēm (31), dalībvalstīm būtu jāizstrādā savs mitigācijas plāns, ņemot vērā šos ierobežojumus un PRM mitigācijas tehnisko iespējamību.

(49a)

Lai samazinātu metāna emisijas no strādājošajām ogļraktuvēm, Savienībai būtu jāatbalsta metāna emisiju samazināšanas stimulu sistēmas. Minētās sistēmas jo īpaši var stimulēt investīcijas metāna uztveršanā un ievadīšanā tīklā un samazināt metāna emisiju no ventilācijas šahtām un sadedzināšanas lāpā. Savienībai būtu apņēmīgi jārīkojas, lai piesaistītu Savienības finanšu resursus, kas paredzēti investīcijām metāna samazināšanas tehnoloģijās visās strādājošajās un pamestajās raktuvēs. Ja Savienības atbalsts nav pietiekams, lai sekmētu šā mērķa sasniegšanai īpaši paredzētas nodevu un maksu sistēmas, kas ir skaidri strukturētas, lai veicinātu investīcijas metāna samazināšanā, tās cita starpā būtu jāveicina kā daļa no valsts atbalsta programmām, kuru mērķis ir ogļu ražošanas jaudas pārtraukšana.

(51)

Importēts tiek 70 % no Savienībā patērētajām akmeņoglēm, 97 % no patērētās naftas un 90 % no patērētās fosilās gāzes. Nav skaidri zināms , kāds ir to metāna emisiju apjoms, izcelsme vai raksturs , kas saistītas ar Savienībā patērēto fosilo enerģiju , bet rodas trešās valstīs .

(51)

Importēts tiek 70 % no Savienībā patērētajām akmeņoglēm, 97 % no patērētās naftas un 90 % no patērētās fosilās gāzes. IEA aplēses liecina, ka 2020. gadā to metāna emisiju apjoms, kas saistītas ar naftas un gāzes importu uz Savienību, bija aptuveni 9 000  kilotonnu metāna  (1a) . Salīdzinājumam — metāna emisiju apjoms no naftas un gāzes Savienībā 2019. gadā tiek lēsts 1 033  kilotonnu apmērā  (1b) . Lai gan tiek lēsts, ka kopējais visu Eiropā emitēto antropogēno metāna emisiju īpatsvars ir aptuveni 6 %  (1c) , tomēr tam klāt nāk iespaidīgs metāna emisiju apjoms, kam par iemeslu ir ārpus Savienības ražota fosilā kurināmā patēriņš un atkarība no šāda kurināmā importa un kas veidojas , šādu kurināmo patērējot Savienībā .

(52)

Metāna emisiju ietekme uz globālo sasilšanu ir pārrobežu parādība. Lai gan dažas fosilās enerģijas ražotājvalstis jau ir sākušas rīkoties, lai savā enerģētikas sektorā samazinātu metāna emisijas, uz daudziem eksportētājiem pašmāju tirgos neattiecas nekādi noteikumi. Šādiem operatoriem ir jāsaņem nepārprotami stimuli samazināt savas metāna emisijas, tāpēc caurredzamai informācijai par metāna emisijām vajadzētu būt pieejamai tirgos

(52)

Metāna emisiju ietekme uz globālo sasilšanu ir pārrobežu parādība. Lai gan dažas fosilās enerģijas ražotājvalstis jau ir sākušas rīkoties, lai savā enerģētikas sektorā samazinātu metāna emisijas, uz daudziem eksportētājiem pašmāju tirgos neattiecas nekādi noteikumi. Šādiem operatoriem ir jāsaņem nepārprotami stimuli samazināt savas metāna emisijas, tāpēc šai regulai ir jāattiecas uz visu piegādes ķēdi.

(54)

Kā minēts paziņojumā par ES metāna stratēģiju (34), Savienība ir apņēmusies sadarboties ar saviem enerģētikas partneriem un citām svarīgām fosilās enerģijas importētājvalstīm, lai metāna emisiju problēmu risinātu pasaules mērogā. Enerģētikas diplomātija metāna emisiju jomā jau ir nesusi augļus. 2021. gada septembrī Savienība un Amerikas Savienotās Valstis nāca klajā ar ieceri par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu — politisku apņemšanos līdz 2030. gadam globālās metāna emisijas samazināt par 30 % (salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni) —, kas faktiski sāka darboties ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gada novembrī Glāzgovā. Iniciatīvu atbalsta vairāk nekā simts valstu, kuras kopā rada gandrīz pusi no pasaules antropogēnajām metāna emisijām. Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums ietver apņemšanos metāna emisiju kvantificēšanā izmantot labākās pieejamās inventarizācijas metodes , īpašu uzmanību pievēršot lieliem emisiju avotiem .

(54)

Kā minēts paziņojumā par ES metāna stratēģiju (34), Savienība ir apņēmusies sadarboties ar saviem enerģētikas partneriem un citām svarīgām fosilās enerģijas importētājvalstīm, lai metāna emisiju problēmu risinātu pasaules mērogā. Enerģētikas diplomātija metāna emisiju jomā jau ir nesusi augļus. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2021. gada septembrī nāca klajā ar ieceri par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu — politisku apņemšanos brīvprātīgi rīkoties, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu panākt, ka līdz 2030. gadam globālās metāna emisijas samazinās par 30 % (salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni) —, kas faktiski sāka darboties ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gada novembrī Glāzgovā. Iniciatīvu atbalsta vairāk nekā simts valstu, kuras kopā rada gandrīz pusi no pasaules antropogēnajām metāna emisijām. Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums ietver apņemšanos metāna emisiju kvantificēšanā izmantot labākās pieejamās inventarizācijas metodes.

(57)

Savienība ne tikai sekmīgi darbojas diplomātiskajā laukā, lai panāktu , ka šādas globālas saistības tiek uzņemtas , bet arī mudina būtiski samazināt metāna emisijas visā pasaulē, jo īpaši valstīs, kas piegādā fosilo enerģiju Savienībai.

(57)

Turpinot strādāt diplomātiskajā laukā, lai panāktu globālu apņemšanos nopietni samazināt metāna emisijas , Savienībai vajadzētu turpināt sekmēt visus centienus, kas saistīti ar metāna emisiju būtisku samazināšanos visā pasaulē, jo īpaši valstīs, kas piegādā fosilo enerģiju Savienībai , un tas būtu jādara, regulējot importu.

(58)

Tāpēc būtu jānosaka, ka fosilās enerģijas importētājiem Savienībā ir jāsniedz dalībvalstīm informācija par eksportētāju veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar metāna emisiju mērīšanu , ziņošanu un mitigāciju , jo īpaši par regulatīvu vai brīvprātīgu pasākumu piemērošanu nolūkā kontrolētu metāna emisijas, tostarp par tādiem pasākumiem kā noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumi vai pasākumi , ar kuriem kontrolē un ierobežo metāna novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Importētājiem pildāmajās informācijas prasībās noteiktie mērīšanas un ziņošanas līmeņi atbilst tiem, kas šajā regulā prasīti no Savienības operatoriem, kā izklāstīts 24.–26. un 46. apsvērumā. Informācijas sniegšana par metāna emisiju kontroles pasākumiem nav apgrūtinošāka par to, kas tiek prasīta no Savienības operatoriem.

(58)

Tāpēc būtu jānosaka, ka fosilās enerģijas importētājiem Savienībā būtu jāpiemēro līdzīgi noteikumi tiem, kādi ir jāievēro ražotājiem Savienībā attiecībā uz monitoringu , ziņošanu un verifikāciju , noplūžu atklāšanu un novēršanu , kā arī ierobežojumiem novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā.

(58a)

Ja importētājs apliecina, ka pasākumu īstenošana visā piegādes ķēdē efektivitātes ziņā ir pielīdzināma šajā regulā izklāstītajām prasībām, vai ja tas iesniedz apliecinājumus par izcelsmi un transportu valstīs, kuru regulējums uzskatāms par līdzvērtīgu, šim importētājam vajadzētu būt tiesībām izmantot atkāpi. Komisijai būtu jāizvērtē un jāpiešķir atkāpe, lai nodrošinātu tās atbilstību tirdzniecības tiesībām.

(59)

Dalībvalstīm šī informācija būtu jāpaziņo Komisijai. Pamatojoties uz minēto informāciju, Savienībai būtu jāizveido un jāpārvalda pārredzamības datubāze par fosilās enerģijas importu Savienībā, kurā jāiekļauj norādes par to, vai eksportējošie uzņēmumi ir pievienojušies naftas un gāzes uzņēmumu OGMP, un, ciktāl tāds ir izveidots, līdzvērtīgam starptautiski vai Savienībā atzītam standartam, kas domāts ogļrūpniecības uzņēmumiem. Šādai informācijai būtu jāparāda eksportētājvalstu uzņēmumu apņemšanās mērīt, paziņot un verificēt metāna emisijas saskaņā ar UNFCCC 3. detalizācijas pakāpes ziņošanas metodēm. Šāda pārredzamības datubāze būtu informācijas avots gan importētājiem, kas pieņem lēmumus par fosilās enerģijas iegādi un importēšanu Savienībā, gan citām ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai. Pārredzamības datubāzei būtu jāatspoguļo arī Savienības uzņēmumu un fosilo enerģiju uz Savienību eksportējošo uzņēmumu centieni mērīt , paziņot un samazināt savas metāna emisijas. Tajā būtu jāiekļauj arī informācija par fosilo enerģiju ražojošo valstu regulatīvajiem pasākumiem, kas skar mērīšanu, ziņošanu un mitigāciju.

(59)

Dalībvalstīm šī informācija būtu jāpaziņo Komisijai. Pamatojoties uz minēto informāciju, Savienībai būtu jāizveido un jāpārvalda pārredzamības datubāze par fosilās enerģijas importu Savienībā, kurā jāiekļauj norādes par to, vai eksportējošie uzņēmumi ir pievienojušies naftas un gāzes uzņēmumu OGMP, un, ciktāl tāds ir izveidots, līdzvērtīgam starptautiski vai Savienībā atzītam standartam, kas domāts ogļrūpniecības uzņēmumiem. Šādai informācijai būtu jāparāda eksportētājvalstu uzņēmumu apņemšanās mērīt, paziņot un verificēt metāna emisijas saskaņā ar UNFCCC 3. detalizācijas pakāpes ziņošanas metodēm. Šāda pārredzamības datubāze būtu informācijas avots gan importētājiem, kas pieņem lēmumus par fosilās enerģijas iegādi un importēšanu Savienībā, gan citām ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai. Pārredzamības datubāzei būtu jāatspoguļo arī pasākumi, ko Savienības uzņēmumi un fosilo enerģiju uz Savienību eksportējoši uzņēmumi veic, lai mērītu , paziņotu un samazinātu savas metāna emisijas. Tajā būtu jāiekļauj arī informācija par fosilo enerģiju ražojošo valstu regulatīvajiem pasākumiem, kas skar mērīšanu, ziņošanu un mitigāciju.

(61)

Līdztekus tam 58.–60. apsvērumā minētie pasākumi sniegtu lielāku skaidrību pircējiem, proti, tie spētu pieņemt zinīgus sagādes lēmumus , un vairotu iespēju, ka visā pasaulē plašāk izmanto metāna mitigācijas risinājumus . Turklāt tie motivētu starptautiskus uzņēmumus pievienoties starptautiskiem metāna mērīšanas un ziņošanas standartiem, piemēram, OGMP, vai ieviest efektīvus mērīšanas, ziņošanas un mitigācijas pasākumus. Šie pasākumi ir pamats pieejai, ar kuru importam piemērojamos pasākumus pakāpeniski padarīs aizvien stingrākus. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro grozīt vai papildināt importētājiem izvirzītās ziņošanas prasības. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē minēto pasākumu īstenošana un, ja tā uzskata par vajadzīgu, jāiesniedz priekšlikumi tos pārskatīt, lai importētājiem piemērotu stingrākus pasākumus un lai nodrošinātu, ka trešās valstīs piemērojamiem metāna emisiju monitoringa, ziņošanas, verifikācijas un mitigācijas pasākumiem ir salīdzināma efektivitāte . Izvērtējumā būtu jāņem vērā IMEO veiktais darbs, tostarp piegādes ķēdes metāna indekss, pārredzamības datubāze un globālais metāna emitētāju monitoringa rīks. Ja Komisija uzskata par lietderīgu importam piemērojamos pasākumus padarīt stingrākus, ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu pienācīgas apspriedes, tostarp ar relevantajām trešām valstīm.

(61)

Līdztekus tam 58.–60. apsvērumā minētie pasākumi sniegtu lielāku skaidrību pircējiem, un būtu vieglāk izvērtēt , vai ir pilnībā izpildītas importam piemērojamā Savienības regulējuma prasības . Turklāt tie motivētu starptautiskus uzņēmumus pievienoties starptautiskiem metāna mērīšanas un ziņošanas standartiem, piemēram, OGMP, vai ieviest efektīvus mērīšanas, ziņošanas un mitigācijas pasākumus. Komisija būtu jāpilnvaro grozīt vai papildināt importētājiem izvirzītās ziņošanas prasības. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē minēto pasākumu īstenošana un, ja tā uzskata par vajadzīgu, jāiesniedz priekšlikumi tos pārskatīt, lai importētājiem piemērotu stingrākus pasākumus. Izvērtējumā būtu jāņem vērā IMEO veiktais darbs, tostarp piegādes ķēdes metāna indekss, pārredzamības datubāze un globālais metāna emitētāju monitoringa rīks. Ja Komisija uzskata par lietderīgu importam piemērojamos pasākumus padarīt stingrākus, ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu pienācīgas apspriedes, tostarp ar relevantajām trešām valstīm.

(b)

gāzes pārvadei, sadalei, apakšzemes glabātavām un sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļiem, kas nodarbojas ar fosilo metānu un/vai atjaunīgo metānu (biometānu vai sintētisko metānu);

(b)

gāzes pārvadei, sadalei (izņemot uzskaites sistēmas galapatēriņa punktos) , apakšzemes glabātavām un sašķidrinātās gāzes termināļiem, kas nodarbojas ar fosilo metānu un/vai atjaunīgo metānu (biometānu vai sintētisko metānu);

(ca)

petroķimikālijām.

(1)

“metāna emisijas” ir visas tiešās emisijas, kas rodas no visiem komponentiem, kuri ir potenciāli metāna emisiju avoti, un ko izraisa tīša vai netīša novadīšana atmosfērā vai nepilnīga sadedzināšana lāpā, vai no citiem komponentiem un netīšām noplūdēm;

(1)

“metāna emisijas” ir visas tiešās emisijas, kas rodas no visiem komponentiem, kuri ir potenciāli metāna emisiju avoti, un ko izraisa novadīšana atmosfērā vai nepilnīga sadedzināšana lāpā, vai no citiem komponentiem un noplūdēm;

(1a)

(1b)

(7)

“verificētājs” ir vai nu juridiska persona, kas atšķiras no kompetentajām iestādēm, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, un kas veic verifikācijas darbības un ko verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai fiziska persona, kas verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir citādi pilnvarota, neskarot minētās regulas 5. panta 2. punktu;

(7)

“verificētājs” ir juridiska persona, kas veic verifikācijas darbības un ko verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai fiziska persona, kas verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir citādi pilnvarota, neskarot minētās regulas 5. panta 2. punktu;

(9a)

(9b)

(10)

“emisijas faktors” ir koeficients, ar kuru kvantificē gāzes emisijas vai piesaistījumus uz aktivitātes vienību un kura pamatā bieži ir mērījumu datu paraugs, kas vidējots nolūkā noteikt reprezentatīvu emisijas rādītāju konkrētajam aktivitātes līmenim noteiktos darbības apstākļos;

(10)

“emisijas faktors” ir koeficients, ar kuru kvantificē gāzes emisijas uz aktivitātes vienību un kura pamatā bieži ir mērījumu datu paraugs, kas vidējots nolūkā noteikt reprezentatīvu emisijas rādītāju konkrētajam aktivitātes līmenim noteiktos darbības apstākļos;

(12)

“īpatnējais emisijas faktors” ir emisijas faktors, ko iegūst tiešos mērījumos;

(12)

“īpatnējais emisijas faktors” ir kāda emisijas avota tipa emisijas faktors, ko iegūst tiešos mērījumos;

(13)

“tiešs mērījums” ir metāna emisiju tieša kvantificēšana avota līmenī ar metāna mērierīci ;

(13)

“tiešs mērījums” ir metāna emisiju mērījums avota līmenī ar mērierīci, kas ļauj veikt šādu mērījumu ;

(13a)

(14)

“objekta līmeņa metāna emisijas” ir visi aktīvā esošie emisiju avoti;

(14)

“objekta līmeņa metāna emisijas” ir visi esošie emisiju avoti visā objektā ;

(15)

“objekta līmeņa mērījums” ir lejupējs mērījums, kurā parasti izmanto sensorus, kas uzstādīti uz mobilas platformas, piemēram, transportlīdzekļa, bezpilota lidaparāta, gaisa kuģa, laivas vai satelīta, vai citus līdzekļus, kas ļauj gūt pilnīgu pārskatu par emisijām visā objektā;

(15)

“objekta līmeņa mērījums” ir lejupējs mērījums, kurā parasti izmanto sensorus, kas uzstādīti uz mobilas platformas, piemēram, transportlīdzekļa, bezpilota lidaparāta, gaisa kuģa, laivas vai satelīta, fiksētos sensorus, piemēram, savstarpēji savienotu sensoru tīklus, vai citus līdzekļus, kas ļauj gūt pilnīgu pārskatu par emisijām visā objektā;

(17)

“noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” ir apsekojums, kura gaitā identificē metāna emisiju avotus , tostarp noplūdes un netīšu novadīšanu atmosfērā ;

(17)

“noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” ir apsekojums, ko veic ar instrumentu vai citu progresīvu tehnoloģiju ar minimālo konstatēšanas robežu un ticamību, lai identificētu un atklātu metāna emisiju noplūžu avotus un citas netīšas metāna emisijas un remontētu vai aizstātu noplūdes izraisošos komponentus ;

(18)

“novadīšana atmosfērā” ir nesadegušā metāna novadīšana atmosfērā vai nu tīši no procesiem vai darbībām, vai īpaši tam paredzētām ierīcēm, vai netīši , ja radušies darbības traucējumi vai pastāv ģeoloģiski ierobežojumi ;

(18)

“novadīšana atmosfērā” ir nesadegušā metāna nonākšana atmosfērā tīši no šim nolūkam īpaši paredzētiem procesiem , darbībām vai ierīcēm ;

(22)

“sistemātiska sadedzināšana lāpā” ir sadedzināšana lāpā naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu;

(22)

“sistemātiska sadedzināšana lāpā” ir sadedzināšana lāpā naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā , pārstrādāt vai nosūtīt uz tirgu , un tā neietver sadedzināšanu lāpā, ko izraisījusi ārkārtas situācija ;

(24)

“neaktīvs urbums” ir naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums, kurā izpētes vai ieguves darbības ir izbeigtas vismaz vienu gadu;

(24)

“neaktīvs urbums” ir naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums piekrastē vai atkrastē , kurā izpētes vai ieguves darbības ir izbeigtas vismaz vienu gadu; tas neietver galīgi tamponētus un pamestus urbumus;

(24a)

(39a)

(41)

“importētājs” ir Savienībā iedibināta fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, laiž Savienības tirgū trešās valsts fosilo enerģiju .

(41)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, laiž Savienības tirgū trešās valsts gāzi, naftu vai ogles, tostarp jebkura Savienībā iedibināta fiziska persona, kas iecelta, lai veiktu 27. pantā paredzētās darbības .

(a)

lai 7. pantā minētās pamatotās sūdzības un neatbilstības gadījumus izmeklētu pēc iespējas drīzāk pēc dienas, kad kompetentās iestādes uzzinājušas par šādu sūdzību vai neatbilstību;

(a)

lai 7. pantā minētās pamatotās sūdzības un neatbilstības gadījumus izmeklētu pēc iespējas drīzāk pēc dienas, kad kompetentās iestādes uzzinājušas par šādu sūdzību vai neatbilstību , un ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šīs dienas ;

(d)

visas kvalitātes kontroles vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko piemēro operatori vai raktuvju operatori .

(d)

visas kvalitātes kontroles vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko piemēro operatori , raktuvju operatori vai importētāji, ciktāl tas šiem importētājiem jādara saskaņā ar 27. pantu .

e)

ziņošana par konstatētām nozīmīgām nesakritībām starp datu avotiem.

e)

ziņošana par konstatētām nozīmīgām nesakritībām starp datu avotiem , tādējādi palīdzot izstrādāt pamatīgākas zinātniskās metodikas;

ea)

ziņošana par superemitentiem, kas identificēti ar agrīnas atklāšanas un brīdināšanas sistēmas palīdzību.

a)

attiecībā uz pašu ekspluatētajiem aktīviem — līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], un

b)

attiecībā uz pašu neekspluatētajiem aktīviem — līdz … [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ar nosacījumu, ka operators par šiem aktīviem nav ziņojis saskaņā ar a) punktā noteikto pienākumu.

a)

attiecībā uz pašu ekspluatētajiem aktīviem — līdz … [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam; un

b)

attiecībā uz pašu neekspluatētajiem aktīviem — līdz … [42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam ar nosacījumu, ka operators par šiem aktīviem nav ziņojis saskaņā ar a) punktu.

c)

detalizēta informācija par metāna emisiju mērīšanā izmantotajām kvantificēšanas metodēm;

c)

detalizēta informācija par kvantificēšanas metodēm;

a)

ja objekta līmeņa mērījums ir statistiski ievērojami augstāks nekā mērījums avota līmeņa inventarizācijas sarakstā, operators ziņojumā iekļauj dokumentāciju, lai saskaņotu mērījumu avota līmeņa inventarizācijas sarakstā ar objekta līmeņa mērījumu, un atjaunina avota līmeņa inventarizācijas sarakstu, lai tajā atspoguļotu augstāko, proti, objekta līmeņa mērījumu;

b)

ja objekta līmeņa mērījums ir statistiski ievērojami zemāks nekā mērījums avota līmeņa inventarizācijas sarakstā, operators pārskata objekta līmeņa mērierīču minimālo atklāšanas robežu (MAR) nolūkā apstiprināt, ka tā ir pietiekami zema, lai atklātu sagaidāmo individuāla komponenta radīto emisiju līmeni. Ja MAR nav pietiekami zema, operators tajā pašā kalendārajā gadā veic atkārtotu mērījumu, izmantojot ierīces ar pietiekami zemu MAR, un iegūto rezultātu salīdzina ar avota līmeņa inventarizācijas sarakstu. Ja MAR tiek atzīta par atbilstošu, operators ziņojumā iekļauj dokumentāciju, kurā izklāsta nesakritības iemeslus.

a)

reizi divos mēnešos attiecībā uz visiem virszemes komponentiem, izmantojot atklāšanas ierīces ar minimālo atklāšanas robežu, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā;

b)

reizi divos mēnešos attiecībā uz visiem virszemes komponentiem, izmantojot atklāšanas ierīces ar minimālo atklāšanas robežu, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā;

c)

reizi divos mēnešos visiem apakšzemes komponentiem, izmantojot atklāšanas ierīces ar minimālo atklāšanas robežu, kas minēta 3. punkta c) apakšpunktā.

a)

17 grami metāna stundā, pastāvot standarta temperatūrai un spiedienam. Apsekojumu veic katra atsevišķā potenciālā emisiju avota līmenī;

b)

50 ppm metāna vai 1 grams metāna stundā. Apsekojumu veic kontaktā ar katru atsevišķo potenciālo emisijas avotu attiecībā uz virszemes komponentiem;

c)

500 ppm vai 5 grami metāna stundā attiecībā uz apakšzemes komponentiem.

a)

personāla un citu cilvēku drošība atklātās noplūdes tuvumā;

b)

jebkāda darbības veikšanas negatīva ietekme uz vidi, ja ir iespējams pierādīt, ka šāda ietekme būtu lielāka nekā veiktās darbības sniegtais labums no vides viedokļa, piemēram, ja remonta rezultātā vispārējais metāna emisiju līmenis būtu augstāks nekā remonta neveikšanas gadījumā;

c)

komponenta piekļūstamība, tostarp jebkādas piekļuves atļaujas; un

d)

nomaiņai nepieciešamā komponenta vai komponentu remontam vajadzīgo rezerves daļu nepieejamība.

a)

ārkārtas situācijā vai darbības traucējumu gadījumā , un

a)

ārkārtas situācijā vai darbības traucējumu gadījumā.

b)

ja no tās nav iespējams izvairīties un tā ir katrā ziņā nepieciešama komponentu vai aprīkojuma ekspluatācijai, remontam, tehniskajai apkopei vai testēšanai, turklāt uz to attiecas 16. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

a)

dažu komponentu normālas darbības laikā ar noteikumu, ka aprīkojums atbilst visiem noteiktajiem aprīkojuma standartiem, tiek pienācīgi apkopts un regulāri inspicēts , lai samazinātu metāna zudumus;

a)

pneimatisko ierīču un pumpju, sausas gāzes blīvju, kompresoru, atmosfēras spiediena uzglabāšanas tvertņu vai citu novadīšanai atmosfērā paredzētu komponentu normālas darbības laikā ar noteikumu, ka aprīkojums atbilst visiem saskaņā ar 5.b punktu noteiktajiem aprīkojuma standartiem un ka tas tiek pienācīgi apkalpots un regulāri pārbaudīts , lai līdz minimumam samazinātu metāna zudumus;

c)

glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes līmeņa mērīšanas vai paraugošanas laikā;

c)

glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes līmeņa mērīšanas vai paraugošanas laikā ar noteikumu, ka attiecīgā tvertne atbilst standartiem, kas noteikti saskaņā ar 5.b punktu ;

d)

pārsūknējot šķidrumus no glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes uz transportlīdzekli saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

d)

pārsūknējot šķidrumus no glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes uz transportlīdzekli saskaņā ar piemērojamiem standartiem , ar noteikumu, ka attiecīgā tvertne atbilst standartiem, kas noteikti saskaņā ar 5.b punktu ;

e)

remonta un apkopes laikā , toskait tad, kas aprīkojums tiek atgaisots vai dekompresēts , lai būtu iespējams veikt remontu un apkopi ;

e)

remonta , tehniskās apkopes, testēšanas procedūru un izņemšanas no ekspluatācijas laikā , tostarp remonta un tehniskās apkopes nolūkā veiktas aprīkojuma atgaisošanas vai dekompresijas laikā ;

a)

ko izraisījusi ārkārtas situācija vai darbības traucējums;

a)

ko izraisījusi ārkārtas situācija, darbības traucējums , vai

c)

metāna emisijas, kas rodas pēcizstrādes darbībās .

c)

metāna emisijas, kas rodas pēcizstrādes darbību laikā un raktuves teritorijā .

a)

ko izraisījusi ārkārtas situācija vai darbības traucējums ;

a)

ko izraisījusi ārkārtas situācija;

a)

ir iespējama metāna uztveršana, veicot degazifikāciju;

b)

ir iespējams turpināt ar drošību saistītu degazifikācijas sistēmu, piemēram, nosūcēju (Protegohaube), izmantošanu;

c)

šīs regulas piemērošanas joma neietekmē raktuvju gāzes kā energoresursa izmantošanu;

d)

saskaņā ar šo regulu ir atļauta raktuvju ūdens uzkrāšana, lai samazinātu metāna emisijas.