P9_TA(2023)0205

Virzība uz stipru un ilgtspējīgu ES aļģu nozari

Eiropas Parlamenta 2023. gada 11. maija rezolūcija par virzību uz spēcīgu un ilgtspējīgu ES aļģu nozari (2023/2547(RSP))

(C/2023/1074)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumus par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640), stratēģiju “No lauka līdz galdam” (COM(2020)0381) un ilgtspējīgu zilo ekonomiku (COM(2021)0240),

—	ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par trijiem iepriekš minētajiem Komisijas paziņojumiem (1) (2) (3),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kā vairot ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju: stratēģiskās vadlīnijas 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0236),

—	ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 4. oktobra rezolūciju “Centieni panākt ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju: turpmākā rīcība” (4),

—	ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu “Ceļā uz spēcīgu un ilgtspējīgu ES aļģu nozari” (O-000015/2023 – B9-0018/2023),

—	ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Ceļā uz spēcīgu un ilgtspējīgu ES aļģu nozari” (COM(2022)0592) un piekrīt, ka šajā nozarē ir neizmantots potenciāls; atzīmē, ka turpmākajos gados ir sagaidāms kopējā pieprasījuma pēc aļģēm pieaugums un ES papildus varētu radīt 85 000 darbvietu, ja vien tiks panākts prognozētais aļģu ražošanas palielinājums;

atzinīgi vērtē mērķi attīstīt pārtikas un nepārtikas aļģu pielietojumu tirgus un padarīt tos pieejamus plašai sabiedrībai; uzsver, ka aļģes cita starpā varētu izmantot arī tādu produktu ražošanā kā dzīvnieku un zivju barība, zāles, iepakojums, kosmētika, kā arī biodegvielas;

atzīmē, ka nozarei jāattīstās tā, lai neietekmētu jūras ekosistēmu līdzsvaru, un nevajadzētu atkārtot tās pašas vidiskās kļūdas, kas iepriekš pieļautas uz sauszemes;

uzsver, ka augoša ES aļģu nozare varētu palīdzēt sasniegt ES mērķus zilās ekonomikas attīstības ziņā, kas mums nodrošinātu ne vien jaunus mazoglekļa pārtikas produktus un materiālus, bet arī veicinātu ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, oglekļa sekvestrēšanu un barības vielu absorbciju, kā arī samazinātu piesārņojumu, līdz ar to veicinot mūsu piekrastes ekosistēmu atjaunošanu; šajā sakarībā uzskata, ka vairāk ES līdzekļu ir jāmobilizē pētniecības mērķiem;

norāda, ka aļģes un mikroaļģes var būt svarīgs olbaltumvielu papildu avots ilgtspējīgā pārtikas ražošanā un globālajā pārtikas nodrošinājumā, kā uzsvērts stratēģijā “No lauka līdz galdam”, un aicina Komisiju, pārskatot ES olbaltumvielu rīcībpolitiku, ņemt vērā šo neizmantoto potenciālu;

atzīmē, ka paziņojumā apzinātas plašas teritorijas Eiropā, kas ir piemērotas jūras aļģu audzēšanai; atzīst, ka dalībvalstīm aļģu audzēšana jāintegrē savos valsts vai reģionālajos telpiskajos plānojumos saskaņā ar Jūras telpiskās plānošanas direktīvu (5);

uzskata, ka jādara vairāk, lai sniegtu plašāku informāciju par aļģu ražošanas metodēm un tirgus apstākļiem, un ir vajadzīga saskaņotāka politikas sistēma, lai mazinātu šķēršļus, kas kavē aļģu nozares izaugsmi; uzsver, ka jāveic papildu pētījumi, lai maksimāli palielinātu nozares potenciālu pozitīvi ietekmēt vidi gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan zilo oglekļa piesaistītāju ziņā;

prasa izveidot saskaņotāku nozares tiesisko regulējumu un mudina dalībvalstis izveidot “vienas pieturas aģentūras” tirgus dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti sākt vai paplašināt aļģu audzēšanas darbības;

atzinīgi vērtē Komisijas plānotos pasākumus, ar ko paredz izstrādāt standartus uz aļģu bāzes ražotiem dažāda veida produktiem, un uzteic Komisijas apņemšanos izstrādāt jaunu rīkkopu aļģu audzētājiem; tāpat arī atzinīgi vērtē nodomu izstrādāt īpašus norādījumus, ar ko veicinātu zivju barības papildināšanu ar produktiem uz aļģu bāzes; atzinīgi vērtē priekšlikumu finansēt izmēģinājuma projektus, kas paredzēti zvejniekiem, kuri vēlas attīstīt jūras aļģu audzēšanu;

10.

uzskata, ka ienākumu dažādošana un jaunu iespēju radīšana piekrastes kopienām, attīstot okeānu saimniecību, ir jāuzskata par konstruktīvu papildinājumu ilgtspējīgai zvejas praksei;

11.

atzinīgi vērtē nodomu organizēt izpratnes veidošanas pasākumus, lai palielinātu patērētāju zināšanas par produktiem uz aļģu bāzes; atzīmē, ka EU4Ocean platforma, ja to īsteno kopā ar dalībvalstīm, varētu palielināt skolu un augstskolu informētību par zilās ekonomikas potenciālu;

12.

aicina Komisiju piešķirt pienācīgu finansējumu ES aļģu nozarei un aicina dalībvalstis arī turpmāk mudināt pievērsties aļģu audzēšanai un sekmēt aļģu kā pārtikas un barības izmantošanu un attīstību, ko jo īpaši panāktu ar atļauju piešķiršanas procesu paātrināšanu, un vienlaikus aicina neatstāt novārtā citas akvakultūras sugas;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar īpašu iniciatīvu, kas atbalsta aļģu patēriņu ES;

14.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

(1) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūcija par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta 2022. gada 3. maija rezolūcija par virzību uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES: zvejniecības un akvakultūras nozaru loma (OV C 465, 6.12.2022., 2. lpp.).

(4) OV C 132, 14.4.2023., 2. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).