a.

stiprināt lietotāju aizsardzību un uzticēšanos maksājumiem, jo īpaši: uzlabojot Drošas lietotāju autentificēšanas (DLA) piemērošanu; izveidojot juridisko pamatu informācijas apmaiņai par krāpšanu; paplašinot starptautiskā bankas konta numura (IBAN) verifikāciju attiecībā uz visiem kredīta pārvedumiem; un uzlabojot lietotāju tiesības un informāciju;

b.

uzlabot atvērto banku pakalpojumu konkurētspēju: i) pieprasot, lai kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (KAMPS) ieviestu īpašu datu piekļuves saskarni un “atļauju infopaneļus”, kas ļautu lietotājiem pārvaldīt tiem piešķirtās atvērtās bankas piekļuves atļaujas; un ii) nosakot detalizētākas specifikācijas minimālajām prasībām attiecībā uz atvērtās bankas datu saskarnēm;

c.

uzlabot maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma izpildi un īstenošanu dalībvalstīs, jo īpaši: aizstājot MPD2 ar tieši piemērojamu regulu (“MPR priekšlikums”), precizējot neskaidros MPD2 aspektus un uzlabojot sadarbību starp kompetentajām iestādēm un citām iestādēm; un

d.

uzlabot (tiešo vai netiešo) piekļuvi maksājumu sistēmām un bankas kontiem nebanku MPS, tostarp maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem (PISP) un kontu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem (AISP).

a.

noteiktu prasības attiecībā uz maksājumu pakalpojumu nosacījumu un informācijas prasību pārredzamību (8);

b.

noteiktu tiesības un pienākumus saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, tostarp noteikumus par datu piekļuves saskarnēm konta informācijas pakalpojumiem un maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem un par maksājumu pakalpojumu lietotāju piekļuves datu pārvaldību (9); par datu aizsardzību (10); par ziņošanu par krāpšanu un darījumu uzraudzības mehānismiem un datu apmaiņu par krāpšanu (11); par drošu lietotāju autentifikāciju (SCA); par izpildes procedūrām, kompetentajām iestādēm un sodiem (12); par Eiropas Banku iestādes (EBI) intervences pilnvarām (13).

(1)

skaidri nošķirt terminu “atļauja” no apstrādes juridiskā pamata saskaņā ar VDAR, PPR priekšlikuma 62. apsvērumā precizējot, ka “atļauja nebūtu jāsaprot kā “piekrišana” vai “nepārprotama piekrišana”, vai “nepieciešamība līguma izpildei”, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679”;

(2)

ar apsvērumu precizēt, ka atļaujas piešķiršana, ko veic maksājumu pakalpojumu lietotājs, jo īpaši neskar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. un 9. pantu.

(3)

pārskatīt KAMPS piemērojamo aizliegumu pārbaudīt atļauju saskaņā ar MPR priekšlikuma 49. panta 4. punktu vai ieviest atbilstošus alternatīvus aizsardzības pasākumus MPR priekšlikuma leģislatīvajos noteikumos, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotājus pret iespējamu nelikumīgu personas datu kopīgas izmantošanas risku, ko var radīt šis aizliegums;

(4)

grozīt MPR priekšlikuma 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 47. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu, ka maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji un konta informācijas pakalpojumu sniedzēji nedrīkst piekļūt personalizētiem drošības akreditācijas datiem;

(5)

precizēt “sensitīvu maksājumu datu” definīciju saskaņā ar MPR priekšlikuma 3. panta 38. punktu, jo īpaši precizējot personas datu veidus, uz kuriem attiecas šī definīcija;

(6)

precizēt, attiecībā uz kādu(-iem) konkrētu(-iem) izraudzītā(-o) maksājumu pakalpojuma(-u) veidu(-iem) maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzējs būtu tiesīgi apstrādāt (kādas kategorijas) īpašas personas datu kategorijas, kas minētas MPR priekšlikuma 80. pantā;

(7)

sniegt pamatojumu (apsvērumā), kāpēc īpašo kategoriju personas datu apstrāde, kas attiecas uz norādīto(-ajiem) maksājumu pakalpojumu(-iem), kā noteikts MPR priekšlikuma 80. pantā, ir nepieciešama un samērīga un no tās nevar izvairīties, izmantojot alternatīvus tehniskus līdzekļus;

(8)

iekļaut atsauci uz reģistrēšanos (lai pārbaudītu, vai ir notikusi nepamatota piekļuve) starp datu aizsardzības pasākumiem, kas minēti MPR priekšlikuma 80. pantā;

(9)

papildināt 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu ar atsauci uz izraudzīto(-ajiem) maksājumu pakalpojumu(-iem), attiecībā uz kuriem maksājumu pakalpojumu lietotājs ir piešķīris atļauju;

(10)

papildināt 47. panta 2. punktu attiecībā uz konta informācijas pakalpojumu sniedzēju pienākumiem 46. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji var pieprasīt no maksājumu pakalpojumu lietotāja tikai tos datus, kas ir vajadzīgi, lai sniegtu pieprasīto pakalpojumu;

(11)

pieprasīt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kontu informācijas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 43. panta 4. punkta b) apakšpunktu informēt kontu apkalpojošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus par klienta kontu, kuram tiek lūgta piekļuve, un par tiesisko pamatu saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punktu un (attiecīgā gadījumā) VDAR 9. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, uz kuru tie varētu paļauties, lai piekļūtu maksājumu pakalpojumu lietotāja personas datiem;

(12)

43. panta b) punktā precizēt, ka infopaneli nevajadzētu veidot tā, lai mudinātu vai nepamatoti ietekmētu maksājumu pakalpojumu lietotājus piešķirt vai atsaukt atļaujas;

(13)

skaidri noteikt personas datu kategorijas, kuras maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu atļauts apstrādāt saistībā ar darījumu uzraudzības mehānismiem (jo īpaši sniedzot 83. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās “informācijas par maksājumu pakalpojumu lietotāju” definīciju);

(14)

noteikt atbilstošus datu glabāšanas termiņus personas datiem, kas savākti saskaņā ar 83. pantu;

(15)

iekļaut “informācijas apmaiņas nolīguma” definīciju MPR priekšlikuma 3. pantā;

(16)

noteikt priekšlikumā par maksājumu pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, ka jebkura personas datu apstrāde, lai izpildītu 83. pantā noteiktos krāpšanas novēršanas juridiskos pienākumus, var notikt tikai šim konkrētajam mērķim un neizraisa to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs izbeidz līgumattiecības ar klientu, vai neietekmē tā turpmāku piesaistīšanu citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

(17)

MPR priekšlikuma 93. panta 3. punktā skaidri minēt uzraudzības iestādes, kas atbild par datu aizsardzības tiesību aktu uzraudzību un izpildi.