—

atcelt Komisijas iecēlējinstitūcijas 2022. gada 7. septembra lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība R/553/22;

—

ieteikt pārbaudīt iespēju strīdā panākt izlīgumu,

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, 2020. gada 14. februārī sasaucot ārstu komisiju un neieceļot trešo ārstu.

2.

Otrais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, piekrītot, ka otrais un trešais ārsts sistemātiski nepiemēro ārstu komisijas pilnvarojumu: it īpaši pilnvarojuma pirmos trīs punktus, kā arī konkrētu atbildi Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra sprieduma lietā T-551/16 Lucaccioni/Komisija 103., 105., 107., 108., 110. un 111. punktā.

3.

Trešais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, piekrītot, ka ārstu komisijas otrās un trešās sanāksmes protokoliem netiek piemērota ārstu komisiju harta.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, pēc savas ierosmes un bez spēkā esoša pamata izslēdzot prasītāju no dalības divās ārstu komisijas sanāksmēs, lai gan viņa klātbūtne bija paredzēta pilnvarojumā.

5.

Piektais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, piekrītot, ka ārstu komisijas galīgajā ziņojumā nav iekļauti trīs apstrīdētie medicīniskie pamatatzinumi, lai gan pilnvarojumā tas bija paredzēts.

6.

Sestais pamats attiecas uz iecēlējinstitūcijas prettiesisku rīcību, piekrītot, ka galīgajā ziņojumā otrais un trešais ārsts, kam nav nekādas specializācijas psihiatrijā, neraugoties uz saņemto palīdzību no ārpuses, ir apstrīdējuši vadošā ārsta psihiatra, kuru izvēlējies tieši trešais ārsts, atzinumu pēc personīga apmeklējuma.

7.

Septītais pamats attiecas uz to, ka līdz 1994. gadam spēkā esošu iemeslu dēļ atlīdzinātos psihiatrijas pakalpojumus otrais un trešais ārsts nepamatoti pielīdzinājis psihiatrijai tādu iemeslu dēļ, kuri bija spēkā pēc 1994. gada, kas jau ir kritizēts Vispārējās tiesas 2017. gada 25. oktobra spriedumā lietā T-551/16 Lucaccioni/Komisija.

8.

Astotais pamats attiecas uz otrā un trešā ārsta vienu balsi ārstu komisijas 2020. gada 14. februāra sanāksmē, kas neietilpst medicīnas zinātņu jomā.

9.

Devītais pamats attiecas uz pamatojumu par elpošanas traucējumiem 70 % apmērā, par ko prasītājs nekad nav paziņojis, kas līdz 1994. gadam nekad nav tikuši atzīti un ko pats trešais ārsts nav uzskatījis par pareizu, no kā skaidri izriet, ka tie ir radušies pēc šī datuma, nevis pēc 2000. gada, kad prasītājs sniedza paziņojumu.

10.

Desmitais pamats attiecas uz pamatojumu par smagu depresiju 50 % apmērā, par ko prasītājs nekad nav paziņojis un kas līdz 1994. gadam nekad nav tikusi atzīta, bet ko atzinis vadošs ārsts, bet ko skaidri apstrīdējis trešais ārsts, jo iestājusies laikposmā no 1994. līdz 2000. gadam, kad tika paziņots par pirmo stāvokļa pasliktināšanos saskaņā ar Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 14. pantu, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006. gada 1. janvārim.

11.

Vienpadsmitais pamats attiecas uz 10 % likmes apstrīdēšanu saistībā ar traucējumiem – “funkcionāli miega traucējumi horizontālās gulēšanas pozīcijas uz kreisā sāna izmaiņu dēļ”, kas apstiprināta slimnīcas ārsta atzinumā un uzskatīta par minimālo procentuālo daļu attiecībā uz “miega traucējumiem”, kuri paredzēti B.O.B.I. (Barème officiel belge des invalidités [Beļģijas oficiālā invaliditātes skala]).

12.

Divpadsmitais pamats attiecas uz otro stāvokļa pasliktināšanos, par ko paziņots 2021. gada 8. martā.