P9_TA(2023)0113

ES ātrās izvietošanas spējas, ES kaujas grupas un LES 44. pants: turpmākā virzība

Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. aprīļa rezolūcija par ES ātrās izvietošanas spējām, ES kaujas grupām un LES 44. pantu: turpmākā virzība (2022/2145(INI))

(C/2023/448)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 44. pantu,

—	ņemot vērā rīcības plānu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, ko Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome — 2022. gada 25. martā,

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta Lēmumu (KĀDP) 2021/509, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu (1),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumus par Civilās KDAP pakta izveidi,

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrētu pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm,

—	ņemot vērā Versaļas deklarāciju, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2022. gada 11. marta neformālajā sanāksmē,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 24. un 25. marta un 30. un 31. maija secinājumus,

—	ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2),

—	ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,

—	ņemot vērā Velsas samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē 2014. gada 5. septembrī, un jo īpaši šajā samitā pieņemtos pasākumus, kas padara NATO reaģēšanas spēku reaģētspējīgāku un uzlabo tā spējas,

—	ņemot vērā Madrides samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Madridē 2022. gada 29. jūnijā, un jo īpaši šajā samitā pieņemto jauno NATO stratēģisko koncepciju,

—	ņemot vērā 2016. gada 8. jūlijā un 2018. gada 10. jūlijā parakstītās kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību un 74 priekšlikumus kopīgai rīcībai, ko apstiprināja ES dalībvalstis un NATO sabiedrotie,

—	ņemot vērā 2022. gada 9. maija ziņojumu par konferences par Eiropas nākotni galīgo rezultātu,

—	ņemot vērā Ārlietu padomes (Aizsardzība) 2022. gada 15. novembra rezultātus,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0077/2023),

tā kā kopš 2003. gada ES ir guvusi plašu pieredzi militāro operāciju un civilo misiju izvietošanā, kuru mērķis bijis veicināt mieru, drošību, stabilitāti un progresu Eiropā un pasaulē, kas gūta 19 pabeigtās un 18 notiekošās misijās; tā kā šīs kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijas un misijas regulāri darbojas līdztekus dalībvalstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas, NATO, citu starptautisko organizāciju un trešo valstu misijām un papildina tās; tā kā daudzas ES dalībvalstis arī dod izšķirīgi svarīgu ieguldījumu ANO vadītās misijās un operācijās; tā kā dažādu dalībnieku, misiju un operāciju vienlaicīga klātbūtne vienā konflikta zonā uzsver koordinācijas un darba dalīšanas nozīmi labākā saskaņotībā un efektivitātē;

tā kā pēc kara izcelšanās Eiropas teritorijā ģeopolitiskā aina Eiropā ir būtiski mainījusies; tā kā globālā drošības situācija pasliktinās un ES ir jābūt reaģētspējīgākai un uzticamākai krīžu gadījumā; tā kā ES vairāk nekā 20 gadus ir veltījusi centienus, lai kļūtu par efektīvu dalībnieci drošības jomā, un mudina ES dalībvalstis sadarboties, izmantojot dažādas struktūras un instrumentus, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūru, Spēju attīstības plānu, pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC) un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), lai uzlabotu spējas, sadarbspēju un rentablus risinājumus Eiropas aizsardzības jomā; tā kā šo instrumentu rezultāti un efektivitāte joprojām ir pieticīgi; tā kā kopš 2017. gada ir uzsākts 61 PESCO projekts, taču neviens no tiem nav sniedzis taustāmus rezultātus;

C.	tā kā Zviedrija un Somija 2022. gada 18. maijā kopīgi iesniedza pieteikumus dalībai NATO; tā kā NATO sabiedrotie 2022. gada 5. jūlijā parakstīja Somijas un Zviedrijas pievienošanās protokolus;

tā kā Eiropa ir miera un stabilitātes pīlārs pasaulē, bet šai lomai ir vajadzīgs spēcīgs Eiropas pilsoņu atbalsts; tā kā tāpēc ir radusies nepieciešamība vērsties pret naidīgām dezinformācijas kampaņām un proaktīvi informēt Eiropas iedzīvotājus, uzņēmējvalstu vietējos iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību par ātrās izvietošanas spēju (ES RDC) izmantošanas uzdevumu un mērķiem;

tā kā ES RDC ir būtisks Eiropas Savienības stratēģiskās autonomijas elements un tam būtu ievērojami jāuzlabo mūsu drošības un aizsardzības spējas, kad darbojamies ārpus ES teritorijas; tā kā ES RDC izveidei būtu jārada jaunas sinerģijas drošības jomā un jāstiprina operatīvās spējas, tostarp attiecībās ar mūsu partneriem;

tā kā KDAP misijas un operācijas regulāri ir atkarīgas no ES integrētās pieejas labas uzsākšanas, no starptautisko partneru misiju efektīvas izpildes, uzticamas sadarbības, savlaicīgas informācijas apmaiņas, kā arī no patiesa uzņēmējvalsts institucionālā un sabiedrības atbalsta, iesaistes, starptautisko cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību, demokrātijas un pārredzamības standarta ievērošanas, kā arī no dalībvalstu politiskās gribas garantēt pietiekamu personālu un finanšu resursus; tā kā jebkura šī aspekta neesamība var apdraudēt sekmīgu KDAP misijas pilnvaru īstenošanu un galu galā izraisa ES spēku izvešanu; tā kā pilnvarās būtu jānosaka skaidri definēti ES misiju un operāciju mērķi, tostarp to sasniegšanas grafiks, kā arī visaptveroša iziešanas stratēģija;

G.	tā kā, ņemot vērā neseno pieredzi Sāhelas reģionā, ir jāmācās no pieredzes un patiesas cilvēku drošības pieejas centrā jāizvirza vietējo iedzīvotāju drošības intereses;

H.	tā kā KDAP misiju priekšlaicīga izbeigšana var atstāt uzņēmējvalstis un to iestādes ar vāju spēju aizsargāt savus iedzīvotājus, tādējādi radot varas vakuumu, ko var izmantot citi valsts un nevalstiskie dalībnieki, tostarp teroristi un ekstrēmisti, kā arī tie, kurus finansē mūsu globālie konkurenti;

tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, sagatavojot, īstenojot un uzturot savas KDAP misijas un operācijas, būtu jācenšas panākt koordināciju ar līdzīgi domājošiem partneriem; tā kā Savienībai vajadzētu būt spējīgai ātri izvietot daudznacionālus, daudzdimensionālus un modulārus spēkus, vajadzības gadījumā tos ātri pastiprināt un uzturēt tik ilgi, cik nepieciešams, koordinējot tos ar līdzīgi domājošiem partneriem, bet neatkarīgi no trešo personu atbalsta;

tā kā KDAP misijas tiek īstenotas, izmantojot dalībvalstu nodrošinātos cilvēkresursus un spējas, un ir atkarīgas no pietiekama bruņoto spēku un ekipējuma nodrošinājuma; tā kā dalībvalstis bieži vien nenodrošina KDAP misijām pietiekamus spēkus un ekipējumu, tādējādi apdraudot misijas efektivitāti; tā kā dalībvalstu spējas tiek izmantotas gan valsts vajadzībām, gan kā ieguldījums kolektīvajā aizsardzībā un arī misijās ārvalstīs; tā kā arī kandidātvalstis un asociētās valstis ir devušas ieguldījumu KDAP misijās;

K.	tā kā kolektīvās aizsardzības nolūkā daudzas dalībvalstis koordinē savus centienus un izmanto savus spēkus NATO ietvaros; tā kā daudzas dalībvalstis arī sniedz ieguldījumu misijās, kas KDAP ietvaros tiek īstenotas ārpus ES;

tā kā spēju veidošanai un to pielāgošanai militārām vajadzībām ir nepieciešama kopēja stratēģiskā kultūra un apdraudējuma izpratne, kā arī risinājumi, kas jāizstrādā un jāapvieno doktrīnā un koncepcijās, spēku organizācija un strukturēšana, regulāra individuāla, kolektīva un daudznacionāla apmācība, aizsardzības materiālu izstrāde, iepirkumi un aprites cikla pārvaldība, militārās vadības attīstīšana, personāla rekrutēšana un attīstīšana, aizsardzības infrastruktūra, iekārtas, objekti, sadarbspēja un standartizācija;

M.	tā kā kopīgā iepirkuma iniciatīvas ir izšķiroši svarīgas, lai nodrošinātu ES stratēģisko autonomiju pašreizējās nepastāvīgās reģionālās un starptautiskās vides apstākļos;

N.	tā kā līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānovērš stratēģisko veicinātāju spēju trūkumi un jāapņemas ievērojami samazināt kritiskās plaisas, jo īpaši tās, kas saistītas ar ES RDC;

tā kā mācības būtu jāpielāgo pašreizējai apdraudējuma situācijai un iespējamajiem ES ātrās izvietošanas spēju izvēršanas scenārijiem; tā kā vienota spēku kopuma principā balstīta apmācības un sertifikācijas standartu konverģence var uzlabot pieejamo ES dalībvalstu spēku sadarbspēju; tā kā civilo un militāro amatpersonu kopīga apmācība ES RDC prasa pakāpeniski pielāgot mācības un apmācību, ko nodrošina Eiropas Drošības un aizsardzības koledža (izveidota ar Padomes Vienoto rīcību 2008/550/KĀDP);

P.	tā kā Stratēģiskais kompass tika pieņemts 2022. gada 21. martā — ļoti drīz pēc tam, kad sākās Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu — un tajā ir noteikts, kā jārīkojas ES līmenī daudzās no šīm jomām;

tā kā, pieņemot Stratēģisko kompasu, dalībvalstis vienojās, ka tām ir kopīgi jāspēj atbildēt uz tūlītējiem apdraudējumiem vai ātri reaģēt uz krīzes situāciju ārpus Savienības visos konflikta cikla posmos un jāattīsta ātrās izvietošanas spējas, lai ES varētu ātri izvietot modulārus spēkus, tostarp sauszemes, gaisa un jūras spēkus, kā arī nepieciešamos stratēģiskos līdzekļus;

tā kā Stratēģiskajā kompasā tiek ierosināta “ES finansēšanas instrumentu, jo īpaši Eiropas Aizsardzības fonda, būtiska pastiprināšana un to pilna potenciāla izmantošana”, kas “ir svarīga, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas un arī ekipētu dalībvalstu spēkus, sagatavojot tos cīņām nākotnes kaujaslaukos”;

S.	tā kā Eiropas Aizsardzības fonds ir ES instruments, kas jau ir ticis izmantots un ir paredzēts tam, lai uzlabotu militārās spējas, tostarp palielinātu rūpnieciskās bāzes konkurētspēju;

T.	tā kā EAF un EMM jau ir tikuši izmantoti; tā kā EAF ir instruments, kas paredzēts militāro spēju uzlabošanai, savukārt EMM ir izstrādāts, lai veicinātu operatīvo atbalstu, sadarbību un sloga sadali, kad notiek darbības ārvalstīs;

tā kā ierosinātajam instrumentam Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) un Eiropas aizsardzības investīciju programmas (EDIP) noteikumiem būtu jāveicina kopīgs iepirkums, kurā īsteni sadarbīgā gaisotnē ir iesaistītas ES dalībvalstis, kam vajadzētu uzlabot valstu bruņoto spēku sadarbspēju;

tā kā ir vitāli svarīgi atkārtoti izvērtēt un attiecīgi palielināt EMM budžetu, lai nodrošinātu pienācīgu un savlaicīgu ātrās izvietošanas spēju finansēšanu jebkādam iespējamam scenārijam; tā kā šādā finansējuma palielināšanā būtu jāņem vērā nepieciešamība līdzfinansēt militāro atbalstu Ukrainai un tādēļ finansējums būtu jāpalielina tā, lai no EMM budžeta varētu segt gan plānoto darbību izmaksas, gan ES RDC operāciju izdevumus; tā kā ir izlietoti jau vairāk nekā 50 % no sākotnēji 2021.–2027. gadam paredzētajiem EMM līdzekļiem;

W.	tā kā vajadzētu apsvērt, kāda veida darbības izdevumus, kas saistīti ar ātrās izvietošanas spējām, var finansēt no ES budžeta atbilstīgi LES 44. pantam;

X.	tā kā ES ātrās izvietošanas spējas ir būtiskas KDAP, jo tās ir vienīgās militārās spējas, kas ir gatavībā iespējamām operācijām un palīdz uzlabot dalībvalstu bruņoto spēku efektivitāti;

Y.	tā kā Kaujas grupas koncepcija ir palīdzējusi attīstīt daudznacionālu sadarbību aizsardzības jomā un sadarbspēju, kā arī pārveidi, kas nepieciešama ātrai izvietošanai un spēku modernizācijai;

Z.	tā kā kopš ES kaujas grupu izveides 2007. gadā to izvietošanu ir strukturāli kavējušas problēmas, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu un politisko gribu, kā rezultātā tās nekad nav tikušas izmantotas;

AA.	tā kā kopumā dalībvalstis gadu gaitā nav mobilizējušas pietiekamu politisko gribu, lai padarītu svarīgus instrumentus, piemēram, kaujas grupas, par uzticamām un labi funkcionējošām spējām;

AB.

tā kā gadījumos, kad ES kaujas grupas nav izmantotas, atsevišķas ES dalībvalstis tā vietā bieži vien ir rīkojušās ārpus ES satvara vai nu pašas, vai kopā ar citām ES vai trešām valstīm, tādējādi neizbēgami ierobežojot vai pat apdraudot ES pausto apņemšanos attiecībā uz visu politikas instrumentu, iestāžu un rīcībspēku integrāciju nolūkā īstenot kopīgas intereses un vērtības, tostarp ārpolitikā; tā kā šādos gadījumos Parlaments līdz ar to nav varējis īstenot ne formālu, ne neformālu demokrātisku pārraudzību;

AC.

tā kā princips “izmaksas paliek tur, kur tās radušās” attiecībā uz kaujas grupu finansēšanu nesniedz stimulu kaujas vienības nodrošinošajām dalībvalstīm tās tiešām kaut kur izvietot un tās paliek gatavības režīmā; tā kā tas ir bijis par iemeslu tam, ka dalībvalstis nevēlas darīt pieejamas savas kaujas vienības;

AD.

tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropadome ir oficiāli atzinušas, ka tas, ka kaujas grupām nav kopēja finansējuma, ir nozīmīgākais šķērslis to izmantošanai; tā kā pierādījumi un iepriekš minētie piemēri liecina, ka ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu, ja iesaistītajām valstīm nav papildu izmaksu;

AE.	tā kā katra reize, kad tiek spriests par kaujas grupu izmantošanu, bet par to nav panākta vienošanās, tiek radīts negatīvs precedents, kas kaitē solidaritātes un sadarbības garam;

AF.	tā kā kaujas grupu pastāvēšanas pirmajos gados bija vērojama ES KDAP dinamikas samazināšanās, jo īpaši tādēļ, ka notika aizsardzībai veltīto līdzekļu samazināšana pēc 2008. gada finanšu krīzes;

AG.	tā kā dalībvalstu faktiskā vienotība attiecībā uz draudu prioritātēm, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, un nepieciešamību ātri reaģēt uz tiem joprojām ir salīdzinoši ierobežota; tā kā Stratēģiskais kompass ar tā kopīgo draudu analīzi ir panācis ievērojamu progresu šajā jomā;

AH.

tā kā visaptveroša pieeja ir priekšnoteikums, lai sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus drošības un stabilitātes uzlabošanā konfliktu zonās; tā kā ES integrētā pieeja paredz dažādu instrumentu saskaņotu izmantošanu dažādos konfliktu posmos; tā kā integrētā pieeja ir paredzēta arī tam, lai par prioritāti noteiktu preventīvus pasākumus un veicinātu vietējo iedzīvotāju drošību;

AI.	tā kā NATO joprojām ir galvenais eiroatlantiskās drošības institucionālais satvars;

AJ.	tā kā Eiropas Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, rīkojoties savā kaimiņreģionā un ārpus tā; tā kā, lai to panāktu, ES ir jāuzlabo savas drošības un aizsardzības spējas, lai nodrošinātu savu stratēģisko autonomiju, kā arī spēju aizsargāt savas vērtības un intereses;

AK.	tā kā 2022. gada 14. novembrī Padome pieņēma secinājumus par sievietēm, mieru un drošību, kuru 7. un 14. punktā ir skaidri uzsvērts, cik svarīga ir jēgpilna sieviešu līderība visos konflikta ciklos un SMD programmas īstenošana KDAP misijās un operācijās;

AL.	tā kā kopīgajās deklarācijās par ES un NATO sadarbību būtu jādefinē sadarbības un koordinācijas jomas un jānosaka uzdevumi, kas jāveic katrā satvarā, un šīm deklarācijām būtu jāpievieno ceļveži to īstenošanai;

AM.

tā kā Stratēģiskajā kompasā ir izklāstīts skaidrs ceļvedis ES līmeņa darbību īstenošanai, jo īpaši ES kaujas grupu sistēmas pārveidei, izveidojot dinamiskāku un elastīgāku ES RDC, kā pamatā ir būtiski mainītas ES kaujas grupas un kas paver iespēju konkrētus KDAP uzdevumus uzticēt dalībvalstu grupai Savienības satvarā saskaņā ar LES 42. panta 5. punktu un 44. pantu;

AN.

tā kā ES ātrās izvietošanas spējas ir viens no galvenajiem taustāmajiem Stratēģiskā kompasa rezultātiem un tāpēc tās būtu jāīsteno steidzamības kārtā un ņemot vērā to, cik lielā mērā tās steidzami nepieciešamas ES dalībvalstīm; tā kā ES ātrās izvietošanas spējām, lai tās varētu pilnībā darboties, ir jāspēj pārvarēt šķēršļus, ar kuriem iepriekš saskārās kaujas grupas, un nedrīkst atkārtot tās pašas kļūdas;

AO.	tā kā, kā norādīts Stratēģiskajā kompasā, ES ātrās izvietošanas spēju pamatā vajadzētu būt iepriekš noteiktiem darbības scenārijiem, kā arī praktiskai pieredzei ES ātrās izvietošanas spēju izmantošanā un cita starpā būtu jāņem vērā Stratēģiskā kompasa pamatnostādnes;

AP.	tā kā LES 44. pants nekad nav izmantots, tāpēc nav skaidri zināms, kā tas darbosies praksē;

AQ.

tā kā LES 44. pantā ir paredzētas iespējas ES satvarā ātrāk un elastīgāk reaģēt uz dažādām krīzēm, lai aizsargātu Savienības vērtības un intereses; tā kā pēc tam, kad Padome (kas pārstāv 27 dalībvalstis) nolēma izveidot dalībvalstu grupu saskaņā ar LES 44. pantu, dalībvalstis, kas ietilpst šajā grupā, var īstenot savu lēmumu pieņemšanas autonomiju un uzlikt veto jebkādiem turpmākiem Padomes lēmumiem;

AR.

tā kā LES 44. panta iespējamā īstenošana, kā arī ES ātrās izvietošanas spēju izveide un darbība būtu jāuzskata par KDAP izšķiroši svarīgiem aspektiem, par kuriem Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ir regulāri jāapspriežas ar Parlamentu;

AS.

tā kā saskaņā ar LES 41. pantu un līdzšinējo Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas pieredzi ES ātrās izvietošanas spēju administratīvie izdevumi būtu jāsedz no Savienības budžeta, izņemot izdevumus, kas tiek segti no EMM līdzekļiem, vienlaikus saglabājot iespēju dalībvalstīm dot bezmaksas ieguldījumu ES ātrās izvietošanas spējās;

AT.	tā kā Pētersbergas uzdevumi ietver humanitāros un glābšanas uzdevumus, konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu, kopīgas atbruņošanās operācijas, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus un pēckonflikta stabilizācijas uzdevumus;

AU.

tā kā tādēļ būtu jāpaplašina kopējo izmaksu apjoms attiecībā uz ES ātrās izvietošanas spējām, kad tās tiek izmantotas ārpus Savienības; tā kā līdz ar to varētu būt nepieciešams atjaunināt ES sekundāros tiesību aktus vai ierosināt jaunus Savienības tiesību aktus, lai atspoguļotu visu iepriekš minēto;

AV.	tā kā saskaņā ar Stratēģisko kompasu MPĪC ir vēlamā ES ātrās izvietošanas spēju vadības un kontroles struktūra militārstratēģiskā līmenī un tai būtu pēc iespējas drīz jāpanāk pilnas operatīvās spējas saskaņā ar Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumiem, kuros par termiņu noteikts 2020. gads;

AW.	tā kā attiecīgie Savienības tiesību akti būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu visu iepriekš minēto,

Eiropas Savienības ātrās izvietošanas spēju izveide

atzinīgi vērtē PV/AP priekšlikumu izveidot ES ātrās izvietošanas spējas, ko paredz Stratēģiskais kompass, kuru apstiprināja ES ārlietu un aizsardzības ministri un Eiropadome; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES būtu vajadzīgie elastīgie, stabilie un uzticamie instrumenti un spējas un vadības un kontroles struktūra, kas ļautu rīkoties efektīvi un ātri un izlēmīgi novērst un pārvaldīt krīzes, lai sevi apliecinātu kā uzticamāku drošības un aizsardzības dalībnieci un visā pasaulē atbalstītu un aizsargātu Savienības iedzīvotājus, principus, intereses un vērtības, kas nostiprinātas LES 21. pantā; uzskata, ka ES ātrās izvietošanas spējas ir izšķiroši svarīgas plaisas novēršanai starp ES mērķu vērienīgumu un tās faktiskajām spējām; šajā sakarā uzsver, ka:

a)	ES ātrās izvietošanas spējās jāņem vērā vajadzības, kas apzinātas Stratēģiskajā kompasā, un norises operatīvajā vidē;

b)	ES ātrās izvietošanas spējas jāveido tā, lai atspoguļotu jauno ģeopolitisko kontekstu;

c)	ES ātrās izvietošanas spējām būtu jāsasniedz pilnas operatīvās spējas, vēlākais, 2025. gadā;

stingri mudina PV/AP ierosināt Padomes lēmumu par ES ātrās izvietošanas spējām, lai aizsargātu Savienības vērtības un kalpotu visas Savienības interesēm, reaģētu uz nenovēršamiem draudiem vai ātri reaģētu uz krīzes situāciju ārpus Savienības, tostarp nelabvēlīgā operatīvajā vidē un visos konflikta cikla posmos, vienlaikus ņemot vērā izmaiņas ģeopolitiskajā kontekstā:

ES ātrās izvietošanas spējas būtu jāveido kā viens no Eiropas Savienības militāro spēju veidiem reaģēšanai krīzes situācijās ar savu juridisko un institucionālo identitāti, lai varētu izveidot tādas ES ātrās izvietošanas spējas, kas ir pieejamas visu laiku un mācās kopīgās mācībās ar mērķi padarīt tās par pastāvīgu spēku;

ES ātrās izvietošanas spējās būtu jāatspoguļo ES draudu analīzē konstatētās problēmas, riski un apdraudējumi, jāietver visi 1992. gadā noteiktie Petersbergas uzdevumi un tām sava konceptuālā plānošana būtu jākoncentrē uz LES 43. pantā noteiktajiem krīzes pārvarēšanas uzdevumiem, bet ne tikai uz tiem; to uzdevumos būtu jāiekļauj arī glābšanas un evakuācijas operācijas, sākotnēja ienākšana un stabilizācijas operāciju sākotnējais posms, citu misiju pastiprināšana uz noteiktu laiku un darbība rezerves spēku statusā, nodrošinot drošu iziešanu; Padome varētu uzticēt papildu uzdevumus, kā minēts LES 43. pantā, un šo uzdevumu ilgumam un apjomam būtu jāatbilst ES ātrās izvietošanas spējām piešķirtajiem resursiem; norāda, ka uzdevumu un scenāriju plānošanā būtu jāievieš elastība, lai ES ātrās izvietošanas spējas būtu sagatavotas darboties visās iespējamās krīzes situācijās;

ES ātrās izvietošanas spējās vajadzētu būt vismaz 5 000 karavīru, izņemot stratēģiskos veicinātājus, piemēram, gaisa un jūras pārvadājumu nodrošinātājus, izlūkdienestus, stratēģisko transportu un satelītsakarus un stratēģiskās izlūkošanas līdzekļus, speciālos operāciju spēkus un medicīniskās evakuācijas un aprūpes vienības, kam darbības sākšanas rīkojumi un termiņi atšķiras no dažādām ES ātrās izvietošanas spēju daļām, proti dažiem šiem elementiem var būt rīkojumi uzsākt darbību 5 līdz 10 dienu laikā; norāda, ka precīzu minimālo karaspēka skaitu varēs novērtēt tikai pēc tam, kad konceptuālie plānotāji būs izanalizējuši iespējamos scenārijus;

lai uzlabotu gatavību un sadarbspēju, ES ātrās izvietošanas spējām būtu jāveic regulāras kopīgas mācības stratēģiskā, kopīgo spēku un taktiskā līmenī saskaņā ar NATO standartiem, bet ES satvarā, pamatojoties uz operatīviem scenārijiem un ievērojot vienotus apmācības un sertifikācijas standartus, piemēram, NATO standartus; mācību grafiks būtu jāsastāda PV/AP, un tās būtu jāplāno un jāveic MPĪC, lai palielinātu gatavību un sadarbspēju; uzsver, ka operatīvajiem scenārijiem ir jābūt elastīgiem un pielāgotiem ģeopolitiskajai realitātei, attiecīgā brīža draudiem un iespējamiem ES ātrās izvietošanas spēju izvietošanas scenārijiem; uzsver, ka, sākot no 2023. gada, ir ļoti svarīgi rīkot regulāras klātienes mācības;

visi ES ātrās izvietošanas spēju spēka elementi būtu jāpiešķir vienīgi šīm spējām, vienlaikus paturot iespēju dalībvalstīm ārkārtas situācijā izsaukt tās darbībai valstī; uzsver, ka PV/AP jāuzņemas galvenā loma darbību sinhronizācijā ar NATO, lai NATO neietekmētu ES mērķus un otrādi, tostarp saskaņojot ES ātrās izvietošanas spēju gatavības kategorijas ar NATO spēku modeli; uzsver, ka tikai viena vadība nodrošinās ES ātrās izvietošanas spēju darbības uzsākšanu un tās spēku un spēju pieejamību krīzes gadījumā; tādēļ aicina dalībvalstis pildīt to attiecīgās saistības, lai nodrošinātu ātrās izvietošanas spēju operatīvo gatavību; šajā sakarā atzinīgi vērtē trešo kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību un uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir padziļināt šo partnerību, pamatojoties uz ES Stratēģisko kompasu, NATO jauno stratēģisko koncepciju un konkrētiem pasākumiem, lai vēl vairāk uzlabotu šo sadarbību;

f)	lielākajai daļai ES ātrās izvietošanas spēju moduļu būs jāpaliek standarta gatavības līmenī, izņemot tos, kas paredzēti ļoti steidzamiem uzdevumiem; norāda, ka atkarībā no drošības situācijas MPĪC varētu nolemt palielināt tādu moduļu gatavību, kas nepieciešami kādai konkrētai misijai;

g)	ES ātrās izvietošanas spējas paļausies uz rotējošām vienībām ar 12 mēnešu rotācijas periodu, lai novērstu stimulus dalībvalstīm aizkavēt lēmumu pieņemšanu, kad tās būs uzņēmušās ES ātrās izvietošanas spēju vadību;

ES ātrās izvietošanas spējas ir jāspēj izvietot uz vietas, tādējādi visām iesaistītajām dalībvalstīm laikā, kad tās iesaistās, ir jāpaziņo ES ātrās izvietošanas spēku štābam, kādas vienības un ekipējums, tostarp gaisa, jūras un sauszemes transports, pastāvīgi būs ES ātrās izvietošanas spēju rīcībā, lai atbildīgā valsts tos varētu nekavējoties izvietot; valstīm, kurām nav pietiekamu personāla, materiālu vai loģistikas spēju, būtu iepriekš jānoslēdz nolīgumi ar citām valstīm, lai tās varētu izpildīt savas saistības pret ES ātrās izvietošanas spējām, kad tās uzņemas ES ātrās izvietošanas spēju vadību;

ES ātrās izvietošanas spējas finansēs šādi:

i)	saskaņā ar LES 41. pantu ES ātrās izvietošanas spēju administratīvie izdevumi jāfinansē no Savienības budžeta; ar nosacījumu, ka KĀDP budžets tiek ievērojami palielināts un tā rezultātā netiek samazināts pašreizējo civilo KDAP misiju budžets;

ii)

darbības izdevumi, tostarp izdevumi, kas radušies saistībā ar kopīgām mācībām pilnībā operatīvu spēju (FOC) sertifikācijai, munīciju, ES militārā aprīkojuma līzingu, kā arī izmaksas, kas saistītas ar klātienes mācību organizēšanu un veikšanu, būtu jāsedz no pārskatītā EMM ar palielinātu budžetu; norāda, ka EMM budžeta noteikumi to pieļauj, “ja Padome tā nolemj”, un mudina Padomi pieņemt pozitīvus lēmumus šādos gadījumos; turklāt šajā sakarā aicina paplašināt kopējo izmaksu tvērumu attiecībā uz ES ātrās izvietošanas spējām; atzinīgi vērtē Padomes 2022. gada decembra secinājumus un Eiropadomes piekrišanu palielināt EMM budžetu par 2 miljardiem EUR 2024.–2027. gada periodā;

iii)	uzskata, ka ES kaujas grupas to aktivizēšanas, gatavības un atvilkšanas posmā ir jāfinansē ES līmenī; šim finansējumam jāsedz arī izmaksas par zaudētā vai darbībā izmantotā aprīkojuma nomaiņu;

aicina dalībvalstis izrādīt politisko gribu un nodrošināt pietiekamu līdzekļu apjomu un personālu, kas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk veiktu pasākumus ES kaujas vienību sistēmas pārveidei par stabilāku un elastīgāku instrumentu, kas atbilstu ES ātrās izvietošanas spēju vajadzībām;

aicina dalībvalstis pielāgot savas procedūras, lai būtu iespējama ātra izvietošana, vienlaikus atzīstot dalībvalstu stratēģisko kultūru, spējas un kompetences drošības un aizsardzības jomā;

uzsver, ka ES ātrās izvietošanas spēju attīstībai būtu jābalstās uz pieredzi, kas gūta ar ES kaujas grupām, un ka ES ātrās izvietošanas spējas nevajadzētu uzskatīt par pārskatītu ES kaujas grupu koncepciju; uzskata, ka ES kaujas grupu koncepcija cieš no strukturālām nepilnībām, kas dalībvalstīm ļāva veikt savu izmaksu un ieguvumu kalkulācijas katru reizi, kad tika iesniegts pieprasījums par izvietošanu, un tās varēja izmantot veto tiesības, sniedzot alternatīvus paskaidrojumus; norāda, ka ES ātrās izvietošanas spēju mērķu vērienīgums salīdzinājumā ar kaujas grupām tādējādi ir galvenokārt kvalitatīvs, jo tiek novērsts kaujas vienību trūkumus; uzskata, ka ES ātrās izvietošanas spējām ir liels potenciāls panākt būtiskus uzlabojumus, balstoties uz pieredzi, kas gūta ar kaujas grupām, stiprināt ES stratēģisko autonomiju un pozitīvi ietekmēt ES integrēto pieeju drošībai un mieram;

uzsver, ka ātrai izvietošanai ir nepieciešama elastība politisko lēmumu pieņemšanā un militāro moduļu pienācīga gatavība, kas līdztekus sauszemes karaspēkam ietver nepieciešamos gaisa, jūras un īpašo operāciju komponentus un stratēģiskos veicinātājus;

uzsver, ka ES pēdējo 20 gadu laikā nav panākusi pietiekamu progresu stratēģisko veicinātāju jomā, un aicina dalībvalstis un attiecīgās ES iestādes steidzami novērst spēju nepietiekamību un apņemties līdz 2025. gadam būtiski samazināt kritiskās nepilnības, jo īpaši tās, kas saistītas ar ES ātrās izvietošanas spējām un strukturālajām nepilnībām; uzsver, ka šie stratēģiskie veicinātāji ir jāpielāgo ES ātrās izvietošanas spēju vajadzībām un jāpiešķir prioritātes to izmantošanai; aicina Komisiju un AP/PV apzināt arī finansiālās vajadzības šo trūkumu novēršanai; šajā sakarā uzsver EAF lomu spēju nepietiekamības novēršanā; mudina dalībvalstis pašreizējos satvaros, piemēram, PESCO, īpašu uzmanību pievērst ES ātrās izvietošanas spēju potenciālajām vajadzībām; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas veicināt kopīgu iepirkumu kā papildu instrumentu ES spēju un sadarbspējas uzlabošanai;

uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas stratēģisko veicinātāju pieejamība, ņemot vērā to, ka tas ir priekšnoteikums pilnībā darbotiesspējīgām un pienācīgi aprīkotām ES ātrās izvietošanas spējām, kas ietver stabilas, ja iespējams, autonomas un proaktīvas izlūkdatu vākšanas, uzraudzības un izlūkošanas spējas, stratēģiskās transporta un gaisa pārvadājumu spējas, degvielas uzpildi gaisā, satelītsakarus, kosmosa sakaru līdzekļus, medicīniskās aprūpes un evakuācijas vienības un kiberaizsardzības spējas, kuras var pienācīgi novērtēt krīzes situācijas attīstību;

uzsver, ka ES ātrās izvietošanas spējām ir pakāpeniski jāsāk darboties dažādos scenārijos atkarībā no to stratēģisko veicinātāju brieduma, sākot no vienkāršākajām un līdz vissarežģītākajām darbībām;

10.

norāda, ka lielāki centieni un investīcijas stratēģiskos veicinātājos arī veicinātu spēcīgāku Eiropas atbalstu NATO; uzsver, ka ES lielā mērā paļaujas uz ASV nodrošinātajiem stratēģiskajiem veicinātājiem; turklāt norāda, ka ES likumdošanas pilnvaras tādās svarīgās jomās kā hibrīdkarš, kiberdrošība vai kosmosa politika būtiski ietekmē nepieciešamo stratēģisko veicinātāju attīstību un pieejamību ES ātrās izvietošanas spēju darbības uzsākšanai; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīga horizontāla koordinācija starp politikas jomām Eiropas Savienībā;

11.

uzsver, ka ātra izvietošana prasa palielināt ES gatavību un sadarbību, uzlabojot militāro mobilitāti; atzinīgi vērtē Militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0, jo īpaši tajā pausto mērķi atbalstīt plaša mēroga militāro spēku pārvietošanos visā ES, kam ir izšķiroša nozīme, lai Eiropas Savienība varētu īsā laikā izvietot ES ātrās izvietošanas spējas;

12.

uzsver, ka Stratēģiskajā kompasā nospraustie centieni tiks īstenoti tikai tad, ja dalībvalstis spēs pienācīgi palielināt un koordinēt aizsardzības jomas iepirkumu un programmas un aizsardzības spējas; tāpēc atgādina, ka pastāvīgi ieguldījumi Eiropas militāro trūkumu novēršanā būtu jānodrošina arī ar sadarbību Eiropas līmenī, kas ir pamatnoteikums, lai efektīvi izvērstu ES ātrās izvietošanas spējas un sekmīgi veicinātu ES kā nopietna un uzticama ģeopolitiska dalībnieka attīstību; turklāt atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas veicināt kopīgu iepirkumu kā papildu instrumentu ES spēju un sadarbspējas uzlabošanai;

13.

uzskata, ka ES Satelītcentram būtu jāsniedz savi pakalpojumi un speciālās zināšanas ES ātrās izvietošanas spējām, un aicina turpmāk veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp nodrošināt, ka Eiropas Savienības SatCen ir pieejams pienācīgs finansējums;

Militārās plānošanas un īstenošanas centrs

14.

norāda, ka ES ātrās izvietošanas spējām vajadzētu būt pastāvīgam, pilnvērtīgam operatīvajam štābam Militārās plānošanas un īstenošanas centra ietvaros, kam vajadzētu nodrošināti to efektivitāti, ņemot vērā:

a)	ka tām nekavējoties jāsasniedz pilnas operatīvās spējas (FOC), jo Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumos noteiktais termiņš ir 2020. gads; uzsver, ka ir jāpanāk progress civilmilitārās sadarbības jomā;

b)	ka pastāvīgi aktīvam štābam ir vajadzīgi līdz pat 350 darbinieki, kas spēs plānot un vadīt ES ātrās izvietošanas spēju izvietošanu, kad tās sasniegs FOC;

ka tam jāorganizē mācības un kopīgas mācības klātienē, jāievēro ES integrētā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas NATO iniciatīvu dublēšanas, un jāsadarbojas ar citām ar KDAP saistītām struktūrām, piemēram, EĀDD, Civilās plānošanas un īstenošanas centru, ES Izlūkošanas un situāciju centru, ES Militāro štābu un Komisiju;

štābam vajadzētu būt atbilstošai infrastruktūrai, integrētai drošai komunikācijas un informācijas struktūrai, kas balstās uz ES drošas savienojamības programmu, un iekārtām drošām sanāksmēm un izlūkdienestu izmantošanai; prasa, lai MPĪC pievērstos problēmai, ka trūkst sadarbspējīgu sakaru sistēmu starp ES aizsardzības spēkiem;

e)	uzsver, ka ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, lai štābs varētu veikt savas funkcijas un tam uzticētos uzdevumus;

15.

ierosina saglabāt valstu augstas gatavības operatīvos štābus kā rezerves ES komandspējas, lai būtu gatavi scenārijiem, kad vienlaikus notiek vairākas krīzes;

16.

uzsver, ka LES 36. pantā ir noteikts, ka PV/AP ir regulāri jāinformē Parlaments, tādēļ, lai maksimāli palielinātu saskaņotību un efektivitāti, tam būtu regulāri jāinformē Parlaments par progresu, kāds panākts, veidojot MPĪC par pilnīgu vadības un kontroles struktūru, kas spēj plānot, kontrolēt un vadīt ar izpildi nesaistītos un izpildes uzdevumus un operācijas, tādējādi ļaujot Parlamentam veikt kontroli, jo īpaši attiecībā uz to, vai visas ES darbības ir pietiekami koordinētas;

LES 44. pants — rīcība Eiropas Savienības vārdā

17.

uzsver, ka LES 44. panta izmantošana sniedz būtiskus ieguvumus tādus kā ātrums, elastība un rīcības brīvība, vienlaikus saglabājot ES līmeņa darbības situācijās, kad kaujas vienību izvietošanai ir jābūt ātrai, lai novērstu tālāku eskalāciju un kad kaujas vienības pakļautas augstākam riskam; uzsver, ka lēmumu pieņemšana par ES ātrās izvietošanas spēju izvietošanu, pamatojoties uz LES 44. pantu, ļauj arī trešām valstīm iesaistīties ES ātrās izvietošanas spēju misijās, ja tas ir nepieciešams un vēlams;

18.

aicina dalībvalstis rīkoties Eiropas Savienības vārdā, kā Padome to noteikusi saskaņā ar LES 44. pantu, un tādējādi izmantot visus Līgumā paredzētos instrumentus, lai palielinātu ES krīžu pārvarēšanas uzticamību, elastību un efektivitāti:

19.

turklāt aicina dalībvalstis rīkoties saskaņā ar LES 44. pantu, pamatojoties uz PV/AP priekšlikumu, tostarp, ja to iepriekš ierosina kāda dalībvalsts, pēc tam, kad saņemts vienprātīgs Padomes apstiprinājums, ko var panākt, izmantojot konstruktīvu atturēšanos; mudina dalībvalstis, kurām uzticēta uzdevuma izpilde, balsojot par tālākiem attiecīgiem lēmumiem, izmantot kvalificēta vairākuma balsošanu;

20.

uzskata, ka ir jāmaina politiskie un ekonomiskie stimuli, lai uzlabotu LES 44. panta izmantošanas izredzes; aicina atļaut dalībvalstīm, kuras izmanto LES 44. pantu, izmantot plašāku piekļuvi kopējam finansējumam, lai segtu papildu izmaksas, un nodrošināt tām lielāku elastību operatīvo lēmumu pieņemšanā un krīzes pārvarēšanas koncepciju un darbības plānu izstrādē; ierosina iepriekš modelēt scenārijus iespējamai LES 44. panta izmantošanai un precizēt ar to saistītās modalitātes;

21.

mudina PV/AP regulāri informēt Parlamentu, kā noteikts LES 36. pantā, un nodrošināt, ka PV/AP priekšlikumos tiek pienācīgi ņemts vērā Parlamenta viedoklis;

22.

uzsver, ka dalībvalstīm un ES ātrās reaģēšanas spējām ir jāievēro ES integrētā pieeja, lai nodrošinātu efektīvu ES reakcijas koordināciju dažādos krīzes vai konflikta posmos, apvienojot aizsardzības un drošības darbības ar darbībām attīstības jomā un diplomātijā;

23.

uzsver, ka LES 44. panta izmantošana sniedz būtiskus ieguvumus salīdzinājumā ar to, ja dalībvalstis darbotos ārpus ES satvara;

Attiecīgo tiesību aktu atjaunināšana

24.

aicina Komisiju ierosināt atbilstošas izmaiņas ES Finanšu regulā un Civildienesta noteikumos, attiecīgajā iestāžu nolīgumā par budžeta jautājumiem un vajadzības gadījumā citos Savienības aktos;

25.

aicina PV/AP ierosināt nepieciešamos Padomes lēmumus — ja nepieciešams, kopā ar Komisiju;

Ar dzimumu saistītās, sociālās un darba ņēmēju tiesības

26.

uzsver, ka sieviešu līdzdalība KDAP sekmē misijas efektivitāti un stimulē ES kā dzimu līdztiesības veicinātājas un atbalstītājas uzticamību pasaulē; aicina KDAP formulējumā jēgpilni integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, jo īpaši nodrošinot labāku dzimumu līdzsvaru KDAP misiju un operāciju personālā un vadībā un izvietotā personāla īpašu apmācību; prasa, lai ES nosūtītās militārpersonas būtu pienācīgi apmācītas dzimumu līdztiesības jautājumos, kā arī jautājumā par ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, un jo īpaši attiecībā uz to, kā savos uzdevumos integrēt dzimumperspektīvu;

27.

norāda, ka ES ātrās izvietošanas spējas veidos spēki, kas mācīsies un strādās kopā, un ka ES ātrās izvietošanas spējās norīkotajiem kareivjiem, kamēr tie būs ES pakļautībā, vajadzētu būt vienlīdzīgām darba un sociālajām tiesībām;

o o

28.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

(1) OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0010.