P9_TA(2023)0104

Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli

Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa rezolūcija par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem (2022/2053(INI))

(C/2023/443)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu 21. konferenci (COP 21) un dalībvalstu 11. konferenci, kas vienlaikus bija Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un notika Parīzē, Francijā, no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim, un Parīzes nolīgumu, kas pieņemts ar Lēmumu 1/CP.21, jo īpaši šī nolīguma 2. pantu un 6. panta 2. punktu un 6. panta 4. punktu,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (UNCBD),

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD),

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—

ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumus, jo īpaši 2018. gada 8. oktobra īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 oC un sesto novērtējuma ziņojumu (AR6) un tā kopsavilkuma ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums”, kas publicēts 2021. gada 9. augustā,

—

ņemot vērā IPCC ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”, kas publicēts 2022. gada 28. februārī, un ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: klimata pārmaiņu mazināšana”, kas publicēts 2022. gada 4. aprīlī, tās 2019. gada 24. septembra īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīga klimata apstākļos un 2019. gada 8. augusta īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli” (COM(2021)0800),

—	ņemot vērā 2021. gada 15. decembra Komisijas dienestu darba dokumentu “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli — oglekļsaistīga lauksaimniecība” (SWD(2021)0450),

—	ņemot vērā 2021. gada 15. decembra Komisijas dienestu darba dokumentu “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli klimatneitrālai ES 2050. gadā” (SWD(2021)0451),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (1), un jo īpaši tās 32. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) (3),

—

ņemot vērā tā nostāju (4) attiecībā uz 2021. gada 14. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999 (COM(2021)0554),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020)0381) un Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par šo pašu tematu (5),

—	ņemot vērā 2021. gada 29. aprīlī publicēto Komisijas Tehnisko vadlīniju rokasgrāmatu “Uz rezultātiem balstītu oglekļsaistīgas lauksaimniecības mehānismu izveide un īstenošana ES”,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380) un Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par šo pašu tematu (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 16. jūlija paziņojumu “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam” (COM(2021)0572),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju (COM(2020)0663) un Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūciju par šo pašu tematu (7),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098) un Parlamenta 2021. gada 10. februāra rezolūciju par šo pašu tematu (8),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021)0082) un Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par šo pašu tematu (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. marta paziņojumu par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu (COM(2021)0141) un Parlamenta 2022. gada 3. maija rezolūciju par šo pašu tematu (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 17. novembra paziņojumu “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā” (COM(2021)0699) un Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par šo pašu tematu (11),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020)0667) un Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par šo pašu tematu (12),

—	ņemot vērā 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par augsnes aizsardzību (13),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (14),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” (COM(2021)0345),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ieteikumi dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem” (COM(2020)0846),

—	ņemot vērā Komisijas vēstules par novērojumiem attiecībā uz dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 12/2021 “Princips “piesārņotājs maksā” ES vides politikas jomās un darbībās nav piemērots konsekventi”,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 16/2021 “Kopējā lauksaimniecības politika un klimats. Puse no ES izdevumiem klimata jomā, tomēr lauku saimniecību radīto emisiju apjoms nemazinās”,

—	ņemot vērā ANO Vides programmas 2021. gada emisiju samazināšanas deficīta ziņojumu, kas publicēts 2021. gada 26. oktobrī (15),

—	ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2019. gada 31. maija globālo novērtējuma ziņojumu par biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem (16),

—	ņemot vērā Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) 2021. gada Rokasgrāmatu par zilā oglekļa projektu izstrādi Eiropā un Vidusjūras reģionā,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pieprasīto un 2021. gada 30. novembrī publicēto pētījumu “Oglekļsaistīga lauksaimniecība — lauksaimniecības gatavība 2030. gadam” (17),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu atjaunošanu (NAT/846-EESC-2021),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0066/2023),

tā kā pāreja uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām saskaņā ar Eiropas zaļajā kursā izvirzītajiem mērķiem vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti būtu jāpadara par lauksaimniecības un pārtikas politikas centrālo sastāvdaļu; tā kā oglekļsaistīga lauksaimniecība var veicināt ES mērķu sasniegšanu klimata un biodaudzveidības jomā, kā arī atbalstīt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu;

tā kā dažādi oglekļa cikli reaģē atšķirīgi un tāpēc tie būtu jāaplūko atsevišķi; tā kā bioloģisko oglekļa piesaistītāju plašāka izmantošana ir jāveic tā, lai veicinātu biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus; tā kā dabas atjaunošanai ir izšķirīga nozīme, reaģējot uz vairākām globālām krīzēm; tā kā atbalsta saņēmēju brīvprātīgi izmantotas oglekļsaistīgas lauksaimniecības shēmas var palīdzēt sasniegt klimata un biodaudzveidības mērķus, nodrošinot, ka to īstenošana ir mazāk birokrātiska;

C.	tā kā brīvprātīgie oglekļa tirgi ir svārstīgi un nav spējuši stimulēt zemes apsaimniekotājus, piedāvājot tiem taisnīgu cenu par uzkrātā oglekļa vienību;

tā kā, lai izvairītos no klimata pārmaiņu vissmagākajām sekām, pirmkārt un galvenokārt būs jācenšas pēc iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā, tostarp izmantojot tādas tehnoloģijas kā oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS), ja citas klimata pārmaiņu seku mazināšanas iespējas nav iespējamas, kā arī, izmantojot tādas tehnoloģijas kā CO2 piesaiste, jāpiesaista tas oglekļa dioksīds (CO2), kas jau atrodas atmosfērā;

tā kā oglekļa piesaistes uzlabošana pašreizējā situācijā ir nepieciešama, lai vēlākais līdz 2050. gadam ES panāktu līdzsvaru starp SEG emisijām un piesaisti un pēc tam sasniegtu negatīvu emisiju līmeni; tā kā ir krasi jāsamazina ES atkarība no fosilā kurināmā; tā kā iespējas veikt oglekļa piesaisti joprojām ir ierobežotākas nekā panākt absolūtu samazinājumu, bet tā var līdzsvarot nenovēršamās emisijas, ja nav pieejamas tiešas emisiju samazināšanas iespējas;

F.	tā kā dabisko izejvielu (t.i. pārtikas un biomasas) pieejamības nodrošināšana ir lauksaimniecības un mežsaimniecības galvenais mērķis;

tā kā biogēnā oglekļa aprites cikli ir dabiski procesi, kurus spēcīgi ietekmē cilvēka iejaukšanās un kuriem ir jābūt ilgtspējīgiem, lai no atmosfēras piesaistītu oglekli; tā kā politikā būtu jānošķir fosilā un biogēnā oglekļa cikli, lai fosilā oglekļa emisijas pēc iespējas ātrāk samazinātu līdz nullei;

tā kā īscikla piesaistei, kas balstīta uz zemes krātuvēm, un ilglaicīga cikla piesaistei, kuras pamatā ir ģeoloģiska uzglabāšana, ir atšķirīgs uzglabāšanas laika grafiks, kas zemes krātuvju gadījumā ilgst desmitiem līdz simtiem gadu, bet ģeoloģiskās uzglabāšanas gadījumā — no tūkstošiem līdz miljoniem gadu; tā kā īscikla piesaistei un ilglaicīga cikla piesaistei ir arī atšķirīgi apvērses vai noplūdes riski, izmaksas un izvēršanas laiki;

tā kā augsne ir ļoti sarežģīta ekosistēma, kurā mikroorganismi visdažādākajos veidos mijiedarbojas savā starpā un ar augiem; tā kā jaunākie sasniegumi augsnes zinātnēs apliecina, ka dzīvie organismi augsnē ir tās funkcionalitātes, tostarp oglekļa aprites, galvenais virzītājspēks; tā kā augsnes organismiem ir svarīga nozīme oglekļa uzkrāšanā augsnē;

tā kā visā ES oglekļa krājumi augsnē pašlaik daudzu faktoru dēļ satraucoši samazinās; tā kā laba augsnes veselība uzlabo pārtikas ražošanas, ūdens filtrācijas un oglekļa absorbcijas spējas, tādējādi veicinot ne tikai klimata stabilizāciju, bet sekmējot arī pārtikas nodrošinājumu un biodaudzveidības atjaunošanu;

tā kā ir ļoti sarežģīti prognozēt lauksaimniecības augsnes faktisko samazināšanas spēju, ņemot vērā iespējamo scenāriju milzīgo daudzveidību, ko nosaka apsaimniekošanas prakšu kombinācijas, to iespējamā piemērošanas zona un mijiedarbība ar citiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem; tā kā reģeneratīva lauksaimniecība kā pieeja pārtikas ražošanai un zemes apsaimniekošanai varētu mazināt minētās problēmas, atbalstot pāreju uz īpaši noturīgu lauksaimniecības sistēmu, kas balstīta uz zemes un augsnes atbilstīgu apsaimniekošanu;

tā kā ilggadīgie zālāji un kūdrāji ir galvenie oglekļa piesaistītāji lauksaimniecībā, taču to platības turpina samazināties, jo KLP savstarpējās atbilstības noteikumi ļauj katrā plānošanas periodā šo platību apart 5 % apmērā, ņemot vērā par atsauces gadu notikušo atjaunināšanu un to, ka šis pasākums tiek pārvaldīts pārāk apkopotā formātā;

tā kā ģimenes lauku saimniecības modelis ir ļoti būtisks ES lauksaimniecības un lauku kopienu nākotnei; tā kā salīdzinoši īsā laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam saimniecību skaits ES samazinājās par aptuveni vienu ceturtdaļu, turklāt lielākā daļa no likvidētajām saimniecībām bija nelielas ģimenes saimniecības;

N.	tā kā oglekļa sekvestrēšanas prakse, piemēram, oglekļsaistīga lauksaimniecība, var veicināt jaunu vietējo nodarbinātības iespēju pieejamību, lauku attīstību un lauku apvidu labāku sociālo iekļaušanu;

O.	tā kā 12. IAM “Ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu nodrošināšana” līdz 2030. gadam ietver arī pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājus dažādos lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un apstrādes pēc ražas novākšanas, uzglabāšanas, izplatīšanas un patēriņa posmos;

P.	tā kā jūras un saldūdens ekosistēmām kā daudzu jūras un sauszemes sugu vairošanās vietām un dzīvotnēm ir svarīga ekoloģiskā nozīme barības vielu un oglekļa apritē, piekrastes līnijas aizsardzībā, iztikas līdzekļu un vietējo kopienu labklājības nodrošināšanā;

Q.	tā kā būs vajadzīgs efektīvs un stabils tiesiskais regulējums un pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu oglekļa uztveršanas, piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģiju, kā arī nepieciešamās CO2 infrastruktūras savlaicīgu komercializāciju un ieviešanu;

R.	tā kā Londonas protokols (18) aizliedz CO2 pārrobežu pārvadājumus pa jūru; tā kā 2009. gada grozījumu, kas attiecas uz šo ierobežojumu, ir pieņēmušas tikai piecas dalībvalstis;

I. Vispārīgi apsvērumi

uzsver, ka dabisko un rūpniecisko oglekļa piesaistes risinājumu ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvarošanu ir ierobežota, un to nedrīkst darīt uz vērienīgu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu rēķina, jo ir nepieciešams būtiski samazināt emisijas; uzsver ES mērķi noteikt par prioritāti ātru un prognozējamu emisiju samazināšanu un vienlaikus veicināt oglekļa piesaisti dabiskajos piesaistītājos saskaņā ar Eiropas Klimata aktu; atzīst, ka ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu iniciatīva var palīdzēt sasniegt ES mērķi līdz 2030. gadam panākt vismaz 310 megatonnu (Mt) neto oglekļa emisiju samazināšanu, vienlaikus ņemot vērā principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā minēts Komisijas paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem, kā arī nepieciešamību izvairīties no dubultas uzskaites un nodrošināt vides integritāti;

aicina piesardzīgi vērtēt daudzos IPCC scenārijus, kas lielā mērā balstās uz CO2 piesaisti nākotnē; uzskata, ka, ņemot vērā daudzās neskaidrības saistībā ar šīm tehnoloģijām un riskus, ko lielākā daļa no tām rada zemes izmantošanai, ūdens resursiem, biodaudzveidības aizsardzībai un nodrošinātībai ar pārtiku, prioritāte būtu jāpiešķir scenārijiem, kuros CO2 piesaiste tiek izmantota minimāli, piemēram, zema enerģijas pieprasījuma scenārijiem; aicina ES Neatkarīgo konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos piešķirt prioritāti šādiem scenārijiem, kad tā novērtēs, kāds varētu būt ar 1,5 oC mērķi saderīgs ES SEG emisiju budžets, turklāt rūpīgi apsvērt CO2 piesaistes iespēju un tehnoloģiju izmantošanu sociāli, ekoloģiski un ekonomiski apzinīgā veidā;

uzsver, ka ES būtu jātiecas panākt gan negatīvas emisijas, gan arī emisiju samazinājumu, lai izvairītos no atkarības no negatīvām emisijām nākotnē, kas, iespējams, nekad netiks sasniegtas; uzstāj, ka neto nulles līmenim vajadzētu būt nevis galīgajam ES klimata mērķim, bet gan atspēriena punktam virzībā uz neto negatīvām emisijām; atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto plānu par to, kā oglekļa piesaiste var palīdzēt sasniegt neto negatīvās emisijas; aicina Komisiju noteikt to prakšu sarakstu, kurām ir vislielākais piesaistes potenciāls, tādējādi sniedzot svarīgu informāciju lauksaimniekiem, un turpināt ieguldīt pieejamu un cenas ziņā pieejamu oglekļa piesaistes tehnoloģiju izstrādē; uzstāj, ka piesaistījumi būtu jāierēķina atsevišķā piesaistes mērķī, lai nodrošinātu, ka tie nepalēnina visas ekonomikas dekarbonizācijas centienus;

uzsver, ka lauksaimniecībai un mežsaimniecībai būtu jāuzņemas nozīmīga loma ES oglekļa piesaistes mērķrādītāja sasniegšanā zemes izmantošanas nozarē un, tāpat kā visām ekonomikas nozarēm, tām būtu jāpalīdz sasniegt ES klimatneitralitātes mērķi; uzsver, ka veselīgas dabiskās ekosistēmas var būt nozīmīgs ilgtermiņa piesaistes avots;

norāda, ka ES sauszemes ekosistēmu neto piesaistījumiem pēdējā desmitgadē ir bijusi tendence samazināties, un to lielā mērā nosaka paziņojumā uzsvērtā situācijas pasliktināšanās meža ekosistēmās; atzīmē, ka meža un lauksaimniecības ekosistēmu noturības palielināšana ir absolūti nepieciešama, lai ES varētu pārvarēt klimata pārmaiņu sekas un saglabāt iespēju sasniegt mūsu mērķus klimata jomā;

uzsver, ka, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata mērķus un stimulētu oglekļsaistīgas lauksaimniecības uzņēmējdarbības modeļus, katrai nozarei pirmām kārtām ir patstāvīgi jāsamazina pašai savas CO2 emisijas un citu nozaru, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības, uzglabāšanas iespējas jāizmanto galvenokārt attiecībā uz emisijām, kuras nav iespējams samazināt, un uz laiku attiecībā uz emisijām, kuras ir ļoti grūti samazināt; uzskata, ka nozares un objekti ar nesamazināmām emisijām savu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā var paļauties tikai uz citu nozaru uzglabāšanas jaudu, ja tiek izmantoti oglekļa piesaistes sertifikāti; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību novērst to, ka rūpniecības nozare savas emisijas kompensē ar oglekļa sertifikātiem;

uzsver, ka ilgtspējīga pārtikas ražošana ir lauksaimniecības mērķis, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, un ka ilgtspējīgu atjaunojamu izejvielu pieejamība ir mežsaimniecības un lauksaimniecības mērķis; uzsver, ka klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums būtiski ietekmē šīs nozares un tādējādi arī pārtikas nodrošinājumu; uzsver, ka biodaudzveidības samazināšanās un nepietiekama noturība attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām jau ietekmē ES pārtikas sistēmas un mežsaimniecības ražošanas jaudu;

uzsver, ka oglekļa piesaistes praksei un centieniem nevajadzētu ierobežot cilvēku tiesības dzīvot veselīgā vidē, kas ietver arī veselīgas augsnes saglabāšanu; aicina Komisiju izstrādāt skaidru aizsardzības politiku nolūkā aizsargāt šīs tiesības;

aicina rūpniecības nozares nākt klajā ar inovatīviem risinājumiem un iniciatīvām, kuru mērķis ir pakāpeniski atteikties no fosilā oglekļa un samazināt oglekļa emisijas; atbalsta oglekļa uztveršanas un izmantošanas tehnoloģisko risinājumu un ilgtspējīgas sintētiskās degvielas vai citu nefosilo oglekļa produktu ražošanas turpmāku veicināšanu, piemēram, ar finansiālu stimulu palīdzību; aicina Komisiju sadarbībā ar rūpniecības nozarēm un ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas oglekļa piesaistes darbībās un tehnoloģijās, nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem un iniciatīvām ar mērķi aizstāt fosilo oglekli ar ilgtspējīgām reciklēta oglekļa plūsmām;

10.

atzīst rūpniecisko risinājumu vērtību oglekļa sekvestrēšanā, kā arī to ieguldījumu oglekļa emisiju samazināšanā; uzsver, ka par prioritāti būtu jānosaka dabā balstīti risinājumi, piemēram, dažādi seni meži, nosusinātu mitrāju un kūdrāju atjaunošana, agromežsaimniecības sistēma un atkārtota apmežošana, jo ar oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvām nevajadzētu atbalstīt tikai rūpnieciskos lauksaimniecības modeļus;

11.

uzsver, ka veselīgas augsnes nodrošināšana ir būtiska, lai uzlabotu augsnes auglību, palielinātu pielāgošanās spējas un mazinātu SEG emisijas; uzsver, ka augsnes aizsardzība un atjaunošana ir būtiska, lai sasniegtu ES un starptautiskos mērķus klimata un biodaudzveidības jomā, kā arī pārejā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām; tādēļ uzsver, ka nevajadzētu kavēties ar gaidāmo ES tiesību aktu par augsnes veselību, jo vienots tiesiskais regulējums palīdzēs sasniegt šos mērķus;

12.

uzsver, ka oglekļa sekvestrēšana augsnē, ekosistēmu un biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana ir cieši saistīta un palīdz uzlabot augsnes noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, uzlabojot augsnes struktūru, palielinot ūdens aiztures spēju un pozitīvi ietekmējot augus un kultūraugus, vienlaikus samazinot augsnes erozijas risku; tādēļ aicina dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos konsekventi iekļaut augsnes aizsardzību;

13.

uzsver, ka oglekļa satura palielināšana augsnē sniedz vairākas priekšrocības, tostarp uzlabo augsnes kvalitāti un auglību, palielina noturību pret patogēniem, palielina noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem un uzlabo uzturvielu kvalitāti; turklāt norāda, ka organisko vielu daudzuma palielināšanās degradētā augsnē nodrošinās pietiekamu barības vielu daudzumu, lai uzturētu kultūraugu ražu, tāpēc uzstāj uz ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un atgādina, cik svarīga ir agroekoloģiskā prakse, kas uzlabo oglekļa sekvestrēšanu augsnē, piemēram, virsaugi, augseka, bioloģiskā lauksaimniecība, zālāju uzturēšana (bez uzaršanas), aramzemes pārveidošana par ilggadīgiem zālājiem, lopkopības ekstensifikācija noteiktos apgabalos, jaukta lauksaimniecība, kurā integrētas lopkopības un augkopības sistēmas, un agromežsaimniecība;

14.

šajā sakarā atzīst, ka ķīmisko mēslošanas līdzekļu ražošana rada lielu CO2 emisiju intensitāti, un aicina Komisiju atļaut Eiropas lauksaimniekiem un dalībvalstīm ķīmisko mēslošanas līdzekļu vietā izmantot dabiskos vai apstrādātos kūtsmēslus un stimulēt šo procesu;

15.

uzsver, ka pastiprinātai oglekļa piesaistei produktos jābalstās uz stabilām oglekļa uzskaites metodēm, kuras pilnībā ņem vērā biogēnā oglekļa uzņemšanu biomasā jau iepriekš; aicina stimulēt inovatīvu, ilgtspējīgu, apritīgu un ilgstošu biobāzētu oglekļa produktu izmantošanu, kas mazina klimata pārmaiņas, uztverot oglekli aprites bioekonomikā, tostarp vajadzības gadījumā attiecīgi grozot piemērojamo ES tiesisko regulējumu un ņemot vērā netiešās emisijas un piegādes ķēdes emisijas, kas saistītas ar sekvestrēšanu, biomasas ražošanu, transportēšanu, attīrīšanu, uztveršanu un uzglabāšanu, kas rodas šo emisiju dēļ; turklāt aicina šajā atbalstā izmantot biometāna veicināšanas politiku saskaņā ar RePowerEU — Komisijas priekšlikumu līdz 2030. gadam izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā —, ievērojot ilgtspējības kritērijus un izmantojot iegūtos digestātus oglekļa piesaistīšanai; uzsver, ka Eiropas oglekļsaistīgās lauksaimniecības modelim vajadzētu būt reālistiskam un samērīgam un aptvert attiecīgus biobāzētus un inovatīvus produktus, tostarp tos, kas ražoti no blakusproduktiem un atlikumiem, ja tiem ir zinātniski pierādīts, patiess un pārbaudāms ilgtermiņa oglekļa sekvestrēšanas efekts, kas pamatots ar stabilu zinātniski recenzētu datu kopumu; aicina Komisiju pārskatīt arī produktu vides pēdas nospieduma (PEF) metodiku, lai to saskaņotu ar vispārēji atzītiem principiem un pārredzami atspoguļotu ieguvumus un kompromisus visos produktu vērtības ķēdes posmos;

16.

uzskata, ka vēlamais mērķis sasniegt 20 % lielu ilgtspējīgu nefosilā oglekļa avotu īpatsvaru ķīmiskajos un plastmasas izstrādājumos būtu jāattiecina arī uz importu;

II. Oglekļsaistīga lauksaimniecība

17.

oglekļsaistīgu lauksaimniecību vajadzētu kļūt par iespēju lauksaimniekiem pārveidot savu uzņēmējdarbības modeli un labāk atalgot lauksaimniekus, kuri iesaistās pārejā uz agroekoloģisku un ilgtspējīgu agromežsaimniecības praksi; aicina Komisiju paplašināt oglekļsaistīgas lauksaimniecības prakses definīciju, iekļaujot tajā ne tikai uz lauka īstenotus sekvestrēšanas pasākumus, bet arī lauku saimniecībās veicamus ietekmes mazināšanas pasākumus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt oglekļsaistīgas lauksaimniecības sociālo, vides un ekonomisko integritāti, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku un pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem, kā arī ierobežotu ietekmi uz vidi; uzskata, ka oglekļsaistīga lauksaimniecība var būt brīvprātīga darbība un ka tāpēc finansiālajai atlīdzībai par oglekļsaistīgu lauksaimniecību būtu jākompensē lauksaimnieku un mežsaimnieku papildu centieni, kas pārsniedz ES un dalībvalstu tiesību aktos noteiktos pienākumus; norāda, ka oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas var finansēt, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku un/vai citus publiskā finansējuma instrumentus, piemēram, valsts atbalstu, privātas iniciatīvas, piemēram, tirgū balstītus risinājumus, tirgojamu oglekļa kredītu sistēmu vai arī kombinējot šīs finansēšanas iespējas ar ieguldījumu no privātā tirgus oglekļsaistīgas lauksaimniecības programmām; uzskata, ka oglekļsaistīga lauksaimniecība būtu jāattīsta, pamatojoties uz uzticamu un efektīvu politikas satvaru, ņemot vērā nepieciešamību pēc skaidra noteikumu kopuma tiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kuri nolemj īstenot oglekļsaistīgas lauksaimniecības praksi; atgādina, ka oglekļsaistīgas lauksaimniecības sekmīga īstenošana ir atkarīga no visu oglekļa krātuvju (augsnē, materiālos un veģetācijā) visaptverošas pārvaldības, integrējot CO2, metāna un slāpekļa oksīda plūsmas gan saistībā ar zemi, gan ar lopkopību; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt taisnīgu iepirkuma cenu un atlīdzību; uzsver, ka oglekļsaistīgas lauksaimniecības stimuli nedrīkst radīt negatīvu blakusietekmi, piemēram, zemes sagrābšanu, ko veic lieli uzņēmumi, kuri plāno izmantot zemi oglekļa emisiju kompensēšanai, nevis faktiskai emisiju samazināšanai; uzsver vispārējo principu, ka ar oglekļa piesaisti saistīto maksājumu saņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par savām SEG emisijām;

18.

uzsver, ka ir jāņem vērā priekšdarbi un centieni, ko šajā jautājumā veikuši līderi, ņemot vērā dalībvalstu un lauksaimnieku atšķirīgos izejas punktus, un uzstāj, ka ir jānodrošina taisnīgas oglekļsaistīgas lauksaimniecības iespējas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem visā ES; uzsver, ka ar efektīvu oglekļsaistīgas lauksaimniecības sistēmu nevajadzētu sodīt tos, kuri vēlas spert pirmo soli virzībā uz ilgtspējīgāku oglekļsaistīgas lauksaimniecības praksi;

19.

aicina Komisiju ņemt vērā gados jauno lauksaimnieku īpašo situāciju, piemēram, kapitāla trūkumu un nepietiekamu piekļuvi lauksaimniecības zemei, lai tā izvairītos no oglekļsaistīgas lauksaimniecības priekšlikuma jebkādām negatīvām blakusparādībām, kas varētu kaitēt jauniešu uzņēmējdarbībai lauksaimniecībā un paaudžu nomaiņai;

20.

uzsver, ka oglekļa sekvestrēšana augsnē un biomasā uzskatāma par vērtīgu ieguldījumu pašreizējo klimata pārmaiņu risināšanā; uzsver, ka zemes un mežsaimniecības nozarei ir dabiska maksimālā oglekļa uzglabāšanas kapacitāte; atzīmē, ka oglekļa sekvestrēšana var būt atkarīga no ārējiem faktoriem, kurus lauksaimnieki ne vienmēr var kontrolēt un kuri var apdraudēt piesaistes ilgumu; atkārtoti norāda, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistīšanu dabiskos oglekļa piesaistītājos ir grūti aprēķināt un tā ir potenciāli apvēršama un ka klimata pārmaiņas vēl vairāk saasina risku, ka var notikt dabisko oglekļa piesaistītāju apvērse; uzsver, ka ir jānodrošina skaidra pastāvīguma definīcija un noteikumi par atbildību par iespējamu apvērsi;

21.

norāda, ka daži KLP instrumenti var stimulēt oglekļa sekvestrēšanas praksi; aicina KLP nacionālajos stratēģiskajos plānos (NSP) integrēt oglekļsaistīgu lauksaimniecību, rīkojoties saskaņā ar dalībvalstu pašreizējiem novērtējumiem un vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi atspoguļoti vietējie dabas nosacījumi un citi apstākļi; uzsver, ka oglekļsaistīga lauksaimniecība ir jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem un paredzamajiem tiesību aktiem, dabas atjaunošanas tiesību aktiem, ES augsnes veselības tiesību aktiem, kā arī ilgtspējīgu pārtikas sistēmu satvaru;

22.

mudina Komisiju, kā arī publiskās un privātās iniciatīvas veicināt izpratni par vērtīgajiem papildu ieguvumiem videi, ko var sniegt oglekļsaistīgas lauksaimniecības prakse; uzstāj, ka oglekļsaistīga lauksaimniecība var palīdzēt pārejā uz agroekoloģisku oglekļsaistīgu lauksaimniecību saimniecību līmenī;

23.

aicina Komisiju krietni pirms 2026. gada darīt zemes apsaimniekotājiem pieejamus verificētus datus par emisijām un piesaisti, pamatojoties uz saimniecību līmeņa un rezultātos balstītu pieeju, lai tos varētu izmantot gaidāmajā tiesību akta priekšlikumā par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanā;

III. Zilais ogleklis

24.

uzsver, ka zilā oglekļa ekonomikai ir liels potenciāls veicināt CO2 uzglabāšanu piekrastes reģionos pēc rūpīgas izpētes, lai izvairītos no kaitējuma piekrastes ekosistēmai, un tai patiešām vajadzētu sniegt daudzpusīgus ieguvumus; mudina Komisiju apkopot vairāk datu par zilā oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu; šajā sakarībā aicina publisko un privāto sektoru sniegt ieguldījumu gan šajā jomā, gan jūras biodaudzveidības atjaunošanā;

25.

atgādina, ka ir nepieciešams kartēt jūras un saldūdens ekosistēmas, un atzīmē, ka tas ir būtiski politikas efektivitātes uzraudzībai un turpmāko darbību prioritāšu noteikšanai, turklāt tas ir svarīgi arī dzīvotņu attīstības noteikšanai saistībā ar to paplašināšanos vai degradāciju salīdzinājumā ar atsauces gadiem;

26.

atkārtoti pauž Parlamenta nostāju (19) par to, ka jāpaplašina Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas (20) darbības joma, lai tajā iekļautu SEG emisijas un piesaisti no jūras, piekrastes un saldūdens ekosistēmām, tostarp grīvas mitrājiem, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem par šīm plūsmām un to cēloņiem, un šādām emisijām un piesaistījumiem jāpiemēro konkrēti mērķrādītāji;

27.

uzsver, ka vērienīga aprites ekonomikas stratēģija ir priekšnoteikums ilgtspējīgu un klimatnoturīgu oglekļa aprites ciklu nodrošināšanai, noturot oglekli šajā aprites ciklā; uzsver, ka ir skaidri jādefinē reciklēta oglekļa definīcija; pauž bažas par to, ka paziņojumā ir sajaukti atlikto emisiju, oglekļa reciklēšanas un piesaistes jēdzieni, nesniedzot pietiekamu skaidrību par atšķirībām starp to lomu un vajadzībām;

IV. CCS un CCU

28.

uzskata, ka tādas tehnoloģijas kā tieša uztveršana no gaisa, kas tiek apvienotas ar pastāvīgu uzglabāšanu un ir zinātniski pierādītas un videi nekaitīgas, var palīdzēt ES sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam; uzsver, ka prioritātei vienmēr jābūt emisiju samazināšanai to rašanās vietā; uzsver, ka ir jādara vairāk, lai ievērojami samazinātu pašreizējo oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ietekmi uz vidi, jo īpaši enerģijas un ūdens patēriņu;

29.

uzsver, ka oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) un oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) tehnoloģijās balstītie risinājumi tajās dalībvalstīs, kuras šādu tehnoloģiju ir izvēlējušās, var būt nozīmīgi dekarbonizācijas procesā, jo īpaši, lai mazinātu procesu emisijas rūpniecībā;

30.

aicina Komisiju izveidot efektīvu un uzticamu sistēmu uztverta CO2 izsekojamībai, nošķirot oglekļa uztveršanu uz vietas un no atmosfēras, lai izvairītos no dubultas uzskaites un nodrošinātu piesaistīšanas integritāti;

31.

uzsver, ka oglekļa uzglabāšana nav atļauta visās dalībvalstīs un ka dalībvalstis var brīvi izlemt, vai atļaut CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu savā teritorijā; aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi dokumentēt oglekļa uzglabāšanas ilgtermiņa ietekmi reģionos ar ģeoloģiskās uzglabāšanas iespējām un atbalstīt pētījumus ar mērķi iegūt vairāk datu par vispārējo ietekmi uz vidi, energoefektivitāti, sociālo pieņemamību, ekonomiskajām izmaksām un noplūdes un ģeoloģisko traucējumu risku, rīkojoties pirms šādu risinājumu plašas izmantošanas; stingri mudina Komisiju precizēt jautājumu par atbildību gadījumā, ja oglekļa piesaistījumu apvērses rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, klimatam vai videi;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izpētīt pārrobežu CO2 infrastruktūras vajadzības un apzināt attiecīgos rūpnieciskos klasterus, kas varētu gūt labumu no atvērtas piekļuves un multimodāliem CO2 transportēšanas tīkliem uz ģeoloģiskās uzglabāšanas vietām; pauž atbalstu Komisijas iniciatīvai izveidot pārrobežu tīklu CO2 infrastruktūras izveidei ES, reģionālā un valsts līmenī līdz 2030. gadam un pēc tam, iesaistot šajā darbā visas attiecīgās publiskās un privātās ieinteresētās personas; aicina Komisiju pieņemt ceļvedi, kura būtu precīzi norādīti veicamie pasākumi un starpposma mērķi nolūkā attīstīt CO2 uzglabāšanas un transporta infrastruktūru, kas vajadzīga, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu ES ilgtermiņa klimata mērķi, proti, oglekļa neitralitāti;

33.

uzskata, ka pāreja no fosilajiem enerģijas avotiem uz biomasas enerģijas avotu rūpniecisku izmantošanu rada papildu ietekmi, negatīvi ietekmējot oglekļa daudzumu, kas uzkrāts zemes izmantošanas nozarē; atkārtoti norāda, ka no klimata pārmaiņu viedokļa emisiju pieaugums saglabājas līdz atmaksāšanās perioda beigām, kas attiecībā uz enerģijas kultūrām var ilgt vairākus gadsimtus; norāda, ka saistībā ar Parīzes nolīguma mērķiem noturēt sasilšanu 1,5 oC robežās atmaksāšanās periodi, kas ilgst vairāk nekā desmit gadus, ir kļuvuši nebūtiski un neproduktīvi (21); aicina īstenot politikas pasākumus, kas veicinātu oglekļa piesaisti un uzglabāšanu ekosistēmās, nodrošinot konkurētspējīgus stimulus zemes apsaimniekotājiem;

34.

uzsver, ka grūti dekarbonizējamas nozares var kļūt mazāk atkarīgas no fosilā oglekļa (“defosilizētas”), izmantojot atjaunīgo biogēnas izcelsmes oglekli (RCBO); atbalsta un veicina to, ka RCBO tiek iegūts ilgtspējīgi un ka tam, vēlams, vajadzētu būt no biogēniem atkritumiem; atbalsta to, ka RCBO izmanto kā izejvielu, nevis kā kurināmo grūti dekarbonizējamās nozarēs;

35.

atzīst, ka dabas materiālu izmantošana būvniecības nozarē var aizstāt tradicionālos materiālus, kas rada lielākas oglekļa emisijas; atzīst, ka ir kompromisi, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka šo materiālu aprites cikls neapdraud esošo oglekļa uzkrājumu un nekaitē biodaudzveidībai;

V. Jauns tiesiskais regulējums oglekļa piesaistes sertifikācijai

36.

pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (22) ar mērķi ES nodrošināt oglekļa piesaistīšanas augstu kvalitāti un izveidot ES pārvaldības sertifikācijas sistēmu, lai novērstu zaļmaldināšanu, visā ES pareizi piemērojot un īstenojot uzticamus un saskaņotus ES kvalitātes satvara kritērijus;

37.

pieņem zināšanai Komisijas nodomu ieviest sistēmu tādu darbību identificēšanai, kas nepārprotami piesaista oglekli no atmosfēras; uzsver, ka šai jaunajai uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas (MRV) sistēmai pēc tam, kad tā būs pierādījusi savu efektivitāti un uzticamību, nodrošinot ilgtspējīgu un ilgtermiņa oglekļa piesaistīšanu, būtu jākļūst par pamatu turpmākiem pasākumiem ar mērķi stimulēt šos jaunos oglekļa piesaistīšanas darbību veidus;

VI. Oglekļa aprites cikla finansēšana

38.

uzsver, ka pasākumus oglekļa piesaistes palielināšanai gan dabiskos oglekļa piesaistītājos, gan ar tehnoloģiju palīdzību var finansēt no publiskiem un/vai privātiem līdzekļiem; uzskata, ka varētu izpētīt iespēju piesaistīt finansējumu no vērtību ķēdes;

39.

atgādina, ka publiskais finansējums no KLP, ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un līdzekļi no citām ES programmām, piemēram, LIFE programmas, Kohēzijas fonda, programmas “Apvārsnis Eiropa”, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Taisnīgas pārkārtošanās fonda, jau tagad izmantojams, lai atbalstītu oglekļa sekvestrēšanu un biodaudzveidībai draudzīgas pieejas mežiem un lauksaimniecībā izmantojamai zemei, un tie būtu jāturpina izmantot šim mērķim;

40.

aicina Komisiju pārskatīt pašreizējās finansēšanas iespējas, lai atalgotu praksi, kuras labvēlīgā ietekme uz klimatu un vidi ir zinātniski pierādīta un nodrošina ilgtspējīgu un ilgtermiņa oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu augsnē un citās biogēnā oglekļa krātuvēs, vienlaikus nodrošinot papildu ieguvumus sabiedrībai; uzsver, ka jāveicina un jāfinansē pētniecība un inovācija saistībā ar ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem, izmantojot dažādus ES finanšu instrumentus, piemēram, programmas LIFE un “Apvārsnis Eiropa” vai Inovāciju fondu;

41.

atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas pieaugošo interesi par klimata un vides iniciatīvu finansēšanu; aicina izveidot īpašu un ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem pilnībā saderīgu finanšu instrumentu ilgtspējīgai, drošai, uzticamai un pastāvīgai oglekļa piesaistei ar skaidriem ekosistēmu atjaunošanas rezultātiem, kas sniedz daudzus ieguvumus un vienlaikus līdz minimumam samazina riskus; prasa, lai šis instruments būtu vērsts jo īpaši uz mazajiem uzņēmējiem, jo viņiem parasti nav pieejami tradicionālie finanšu pakalpojumi;

VII. Zināšanu apmaiņa un sadarbība

42.

uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība un informācijas apmaiņa, kā arī paraugprakses apmaiņa starp ieinteresētajām personām, lai veicinātu labākas zināšanas un padziļinātu izpratni par oglekļa emisiju cikla iniciatīvu īstenošanas iespējām un riskiem;

43.

aicina mežsaimniecības un lauksaimniecības konsultāciju dienestus, piemēram, Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu (AKIS), sniegt plašākas zināšanas un informāciju, lai atbalstītu ilgtspējīgu praksi, kas sekmē oglekļa sekvestrēšanu, vienlaikus veicinot biodaudzveidību un dabas atjaunošanu, un nodrošināt vieglu piekļuvi šai informācijai; turklāt aicina AKIS izveidot zināšanu apmaiņas digitālo platformu, sniedzot tehniskas konsultācijas zemes apsaimniekotājiem un nodrošinot atgriezenisko saiti dalībvalstīm;

44.

uzskata, ka zināšanu plaisas novēršana, jo īpaši lauksaimnieku un mežsaimnieku vidū, ir būtiska, lai oglekļsaistīga lauksaimniecība būtu efektīva un ilgtspējīga; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt zināšanu nodošanu, izmantojot mērķtiecīgas apmācības un izglītības programmas un piekļuvi īpašiem konsultāciju un izplatīšanas pakalpojumiem, lai zemes apsaimniekotāji, lauksaimnieki un mežsaimnieki plašāk iesaistītos oglekļsaistīgā lauksaimniecībā; uzsver kooperatīvu sniegtos ieguvumus attiecībā uz ieguldījumiem un sinerģijām, kuru mērķis ir palielināt CO2 piesaisti; aicina dalībvalstis savos lauku attīstības plānos 2023.–2027. gadam attiecīgi atvēlēt pienācīgus resursus konsultatīvajai un tehniskajai palīdzībai; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm paātrināt konsultāciju un tehnisko norādījumu sniegšanu, kuros jāņem vērā vietējie apstākļi;

45.

uzstāj, ka ir jāpastiprina starptautiskā sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām iestādēm, lai pasaules mērogā veicinātu ilgtspējīgu oglekļa piesaisti un sekmētu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; mudina uz starptautisko politisku sadarbību ar mērķi nodrošināt pienācīgu finansējumu ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai;

o o

46.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.

(2) OV L 114, 12.4.2022., 22. lpp.

(3) OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0233.

(5) OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp.

(6) OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp.

(7) OV C 184, 5.5.2022., 105. lpp.

(8) OV C 465, 17.11.2021., 11. lpp.

(9) OV C 445, 29.10.2021., 156. lpp.

(10) OV C 465, 6.12.2022., 22. lpp.

(11) OV C 506, 15.12.2021., 38. lpp.

(12) OV C 371, 15.9.2021., 75. lpp.

(13) OV C 506, 15.12.2021., 38. lpp.

(14) OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.

(15) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma. “Emissions Gap Report 2021. The Heat Is On — World of Climate Promises Not Yet Delivered ”, Nairobi, 2021. gads.

(16) IPBES. Starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) globālā novērtējuma ziņojuma par biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem kopsavilkums politikas veidotājiem, 2019. gads.

(17) Eiropas Parlamenta pētījums “Oglekļsaistīga lauksaimniecība — lauksaimniecības gatavība 2030. gadam” , Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments, 2021. gads.

(18) 1996. gada protokols 1972. gada Konvencijai par atkritumu un citu materiālu izgāšanas radītā jūras piesārņojuma nepieļaušanu.

(19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0066.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841(2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(21) ESAC, EASAC's Environmental Experts call for international action to restrict climate-damaging forest bioenergy schemes (EASAC vides eksperti aicina veikt starptautiskus pasākumus, lai ierobežotu klimatam kaitīgas meža bioenerģijas shēmas).

(22) Priekšlikums regulai, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (COM(2022)0672).