18.8.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem”

(2023/C 290/01)

1. IEVADS. EIROPAS PILSOŅU INICIATĪVA

ES pilsoņi var Eiropas Komisijai lūgt nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par jautājumu, kas, viņuprāt, ir jārisina juridiski, lai nodrošinātu ES līgumu ievērošanu. Lai to izdarītu, viņiem ir jāiesniedz Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu, kas paredz, ka jāsavāc paraksti vismaz no viena miljona ES dalībvalstu pilsoņu, kuri pārstāv ievērojamu skaitu dalībvalstu. Regulā (ES) 2019/788 (1) (turpmāk — “EPI regula”), ko piemēro no 2020. gada 1. janvāra, ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par EPI.

“Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem” (2) ir devītā EPI, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienību un EPI regulā noteikto sliekšņu sasniegšanai. Tā ir arī piektā sekmīgā iniciatīva dzīvnieku labturības un vides jomā. Iniciatīvā Komisija tiek aicināta rīkoties jomā, kas attiecas uz dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem nolūkiem, kā izklāstīts turpmāk.

“Aizsargāt un pastiprināt aizliegumu veikt kosmētikas līdzekļu izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Ierosināt tiesību aktu grozījumus, lai panāktu to, ka patērētāju, darbinieku un vides aizsardzībai attiecībā uz visām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām nekādiem nolūkiem un nekad netiek veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.”;

“Pārveidot ES Ķimikāliju regulu. Nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību ar ķīmisko vielu pārvaldību, kura neparedz jaunas prasības veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem.”;

“Modernizēt zinātni Eiropas Savienībā. Apņemties iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu paredzēts ceļvedis, kā līdz pašreizējā sasaukuma perioda beigām Eiropas Savienībā pakāpeniski izbeigt visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem.”.

Pēc organizatoru pieprasījuma 2021. gada 21. maijā Komisija iniciatīvu reģistrēja (3)2021. gada 30. jūnijā. Kad dalībvalstu iestādes savāktos paziņojumus par atbalstu bija verificējušas, 2023. gada 25. janvārī organizatori iniciatīvu iesniedza Komisijai (4). Komisija iniciatīvu ir izskatījusi, pamatojoties uz EPI regulu.

Iniciatīvas organizatori tās mērķus precīzāk izskaidroja sanāksmē ar Komisiju, kas notika 2023. gada 17. martā (5), un Eiropas Parlamenta rīkotajā atklātajā uzklausīšanā 2023. gada 25. maijā (6). Turklāt 2023. gada 10. jūlijā Parlaments par EPI rīkoja debates plenārsēdē.

Šajā paziņojumā izklāstīti Komisijas juridiskie un politiskie secinājumi par iniciatīvu un visas darbības, ko tā plāno veikt, reaģējot uz iniciatīvu saskaņā ar EPI regulas 15. panta 2. punktu.

2. KONTEKSTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā ir atzīta nepieciešamība aizsargāt dzīvniekus kā jutīgas [justspējīgas] būtnes. Tajā prasīts, lai ES un tās dalībvalstis, nosakot un īstenojot ES lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus, pētniecības un tehnoloģiju attīstības un kosmosa izpētes politiku, pilnībā ņemtu vērā dzīvniekulabturības prasības.

ES tiesiskais un politiskais regulējums ir globāli atzīts par vadošo regulējumu dzīvnieku izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas un dzīvnieku labturības veicināšanas jomā. Šīs politikas galvenie sasniegumi ir pilnīga aizlieguma ieviešana izmēģinājumiem ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu vajadzībām ES 2013. gadā (7) un vairāk nekā 1 miljardu EUR liela finansējuma nodrošināšana pētniecības un inovācijas iniciatīvām, ko veic ar metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, pēdējo divu desmitgažu laikā visā ES.

Dzīvnieku izmantošana zinātnē ir svarīgs transversāls jautājums. Lai gan ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, Eiropā testēšanai joprojām izmanto lielu skaitu dzīvnieku. Dzīvniekus izmanto vairākiem mērķiem ķimikāliju un zāļu izpētē un drošuma novērtēšanā, ja nav pieejamas alternatīvas, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides (tostarp dzīvnieku veselības) aizsardzības līmeni.

Izmēģinājumos pētniecības, mācību un izglītības vajadzībām vai regulatīviem mērķiem 2020. gadā ES (izņemot Apvienoto Karalisti) un Norvēģijā kopumā tika izmantoti 7,9 miljoni dzīvnieku (8). Šis skaits ir par 7,5 % mazāks nekā 2019. gadā (8,5 miljoni) un par 11,4 % mazāks nekā 2018. gadā (8,8 miljoni) (9). Visvairāk izmantotās sugas bija peles (49 %) un zivis (27 %). Tāpat kā iepriekšējos gados, dzīvniekus galvenokārt (72 % gadījumos) izmantoja pētniecībai, turklāt 41 % gadījumu tos izmantoja fundamentālajiem pētījumiem un 31 % gadījumu — praktiskai izpētei un lietišķajiem pētījumiem. No visiem dzīvnieku izmantošanas gadījumiem 17 % bija turpmāk uzskaitīto, regulējumā paredzēto prasību nodrošināšanai, kā arī dzīvnieku izmantošanas gadījumi ikdienas ražošanas vajadzībām (5 %), ieskaitot antivielu vai asins produktu ražošanu. No visiem dzīvnieku izmantošanas gadījumiem, kas paredzēti ar regulējumu saistīto prasību izpildei, (kopā 1,4 miljoni gadījumu) 54 % attiecās uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 22,8 % — veterinārajām zālēm, 8,7 % — rūpnieciskajām ķimikālijām (tas ir saistīts ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā, piemēram, REACH regulu (10)), 2,8% — barību un pārtikas produktiem, 4,8 % — augu aizsardzības līdzekļiem, 3,6 % — medicīnas ierīcēm, 0,3 % — biocīdiem un 3,0 % — citiem nolūkiem.

2.1. Tiesību akti, kuriem ir būtiska nozīme attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem

Savienības tiesību aktu kopums, kas skar izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir diezgan plašs, un principā to var iedalīt trijās kategorijās. Pirmajā no tām ir Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (11), kurā noteikti vispārīgi mērķi un izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku labturības noteikumi gadījumos, kad nevar izvairīties no dzīvnieku izmantošanas. Otro veido transversāli tiesību akti, kas attiecas uz ķimikālijām, piemēram, REACH regula, kurā ir ietverti starpnozaru noteikumi. Trešajā kategorijā ir vairāki nozaru tiesību akti, kuros izklāstīti noteikumi par konkrētās nozarēs vai produktos lietoto ķimikāliju novērtēšanu. Gan REACH regulā, gan nozaru ES tiesību aktos ir ietvertas datu prasības vai noteikumi, kuru izpildei tiek veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu ražojumu un vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi.

2.1.1. Tiesību akti zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzībai

Direktīvā par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību ir noteikts galīgais mērķis — pakāpeniski pilnībā izbeigt jebkādu dzīvnieku izmantošanu pētniecībā un regulatīviem mērķiem ES. Vēl viens direktīvas stūrakmens ir nepieciešamība ievērot trīs R principu:

—	ar dzīvniekiem saistītu pētījumu aizstāšana (replacement), to vietā izmantojot metodes, kurās neizmanto dzīvus dzīvniekus;

—	samazināšana (reduction) — izmēģinājumos lietoto metožu vai novērtēšanai izmantoto pieeju pielāgošana veidā, kas samazina zinātniski pamatota rezultāta iegūšanai nepieciešamo dzīvnieku skaitu;

—

metožu pilnveidošana (refinement), palīdzot samazināt izmantoto dzīvnieku piedzīvotās sāpes, ciešanas un stresu vai uzlabot to labturību.

—

Direktīvā ir arī noteikti īpašie pienākumi, kuri jāveic ES References laboratorijai dzīvnieku testēšanas alternatīvām (EURL ECVAM) (12) , kas ir neatņemama Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) daļa. Laboratorija veic virkni darbību, lai veicinātu tādu metožu izmantošanu tiesību aktu pieņemšanas, biomedicīnas zinātnes un izglītības vajadzībām, kurās neizmanto dzīvniekus. Direktīva uztic EURL ECVAM izstrādāt alternatīvas pieejas, cita starpā piedaloties apstiprināšanā un to koordinējot, un veidojot datu bāzes un informācijas sistēmas. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm regulāri jāsniedz statistikas dati (13) par dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem. Tajā arī tiek prasīts, lai Komisija izveidotu šim nolūkam paredzētas, publiski pieejamas datubāzes (14).

2.1.2. Transversālie ES tiesību akti ķimikāliju jomā

REACH regula ir tāds transversāls tiesību akts ķimikāliju jomā, kurā prasīts sniegt informāciju par ķimikālijām, lai nodrošinātu to drošu ražošanu, importu un lietošanu. REACH regulas pielikumos ir precizētas metodes, kā iegūt informāciju par bīstamību, un vairākas no tām joprojām ir izmēģinājumu metodes, kurās izmanto dzīvniekus. Tomēr reģistrētājiem ir atļauts izmantot izmēģinājumus ar dzīvniekiem tikai kā pēdējo iespēju. Izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem, kad vien iespējams, jāaizstāj ar alternatīvām metodēm. REACH regulas XI pielikumā ir uzskaitītas alternatīvas metodes testēšanas standartrežīma pielāgošanai, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sniedz izsmeļošus norādījumus (15).

Turklāt REACH regulā ir ietverti īpaši noteikumi par datu apmaiņu, lai izvairītos no nevajadzīgiem testiem. Visbeidzot, REACH regulā ir paredzēta testēšanas priekšlikumu iepriekšēja apstiprināšana, kas nodrošina, ka izmēģinājumi ar dzīvniekiem tiek izmantoti tikai kā pēdējā iespēja un tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Pieejamo alternatīvo metožu izmantošanu saskaņā ar REACH regulu cita starpā nodrošina to iekļaušana Testēšanas metožu regulā (16) ,,. Šīs regulas nesen veiktās pārskatīšanas rezultātā paātrināsies testēšanas metožu ieviešana, tiklīdz tās būs pieņēmusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), jo tagad regulā ir tieša atsauce uz ESAO metodēm, nevis tikai to apraksts.

Jāņem vērā arī tas, ka plānota, mērķtiecīga REACH regulas pārskatīšana varētu dot iespēju paredzēt plašākas ar bīstamību saistītas informācijas sagatavošanu, piemēram, par visu vielu spēju izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumus, un plašāku informāciju par vielām, kas reģistrētas zemākajā tonnāžas diapazonā. Joprojām tiek apspriests precīzs īstenošanas mehānisms saskaņā ar pārskatīto REACH regulu.

2.1.3. Nozaru tiesību akti

Kosmētikas līdzekļu regula

Kosmētikas līdzekļu regula 13 ir vismūsdienīgākais ES tiesību akts pakāpeniskai ar dzīvniekiem veiktu izmēģinājumu izskaušanai, jo ar to tiek liegts laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas regulas prasību izpildei pārbaudīti uz dzīvniekiem. Aizliegums veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu ir sīki aplūkots 3.1. punktā.

Augu aizsardzības līdzekļu regula un Biocīdu regula

Augu aizsardzības līdzekļu regulā (17) un Biocīdu regulā (18) (turpmāk — “BPR”) ir noteikts, ka jāizvairās no nevajadzīgiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Abās regulās ir izklāstītas prasības par datu iesniegšanu vielu apstiprināšanas pieteikumos saskaņā ar šīm regulām. Plānojot pētījumus, pilnībā jāņem vērā trīs R princips, jo īpaši, kad kļuvušas pieejamas piemērotas apstiprinātas metodes. Pieteikumu iesniedzējiem jāveic datu apmaiņa, lai izvairītos no pētījumiem ar mugurkaulniekiem un pētījumu dublēšanas. Proti, ir izveidots obligāts datu kopīgošanas mehānisms pētījumu veikšanai ar mugurkaulniekiem par biocīdu aktīvajām vielām un biocīdiem — pirms pētījumu sākšanas ir jāiesniedz iepriekšējs pieprasījums ECHA, lai pārbaudītu, vai šādi pētījumi jau ir iesniegti saskaņā ar BPR. BPR II un III pielikumā noteiktās informācijas prasības 2021. gadā tika grozītas (19), lai pievērstos jaunām testēšanas stratēģijām, kas dod priekšroku in vitro metodēm, nevis in vivo testēšanai.

Cilvēkiem paredzētās zāles

Vispārējo tiesisko regulējumu par cilvēkiem paredzētām zālēm veido Direktīva 2001/83/EK (20) un Regula (EK) Nr. 726/2004 (21). Regulējumā pilnībā ņemts vērā ar Direktīvu 2010/63/ES ieviestais trīs R princips. Regulatīvās iestādes ES pieņems visas apstiprinātās metodes, kas pamato šo principu. Atbildīgās iestādes (t. i., Eiropas Zāļu aģentūra un valstu kompetentās iestādes), izskatot katru gadījumu atsevišķi un pēc pretendentu iesniegto datu izvērtēšanas, var atzīt arī alternatīvas testēšanas pieejas, kas nav novērtētas oficiālā apstiprināšanas procesā.

Turklāt saīsināti reģistrācijas atļauju (piemēram, ģenēriskajām un biolīdzīgajām zālēm) un informētas piekrišanas pieteikumi var pamatoties uz preklīniskiem un klīniskiem pētījumiem, kas veikti, lai saņemtu reģistrācijas atļauju atsauces zālēm. Šādos gadījumos pretendents atsaucas uz datiem, kas iesniegti par oriģinālajām zālēm (testi netiek dublēti).

Minētie ES vispārējie tiesību akti farmaceitisko līdzekļu jomā par cilvēkiem paredzētām zālēm nesen tika pārskatīti, un Komisija 2023. gada 26. aprīlī pieņēma jaunu tiesību akta priekšlikumu (22). Dažu ierosināto izmaiņu mērķis ir stiprināt trīs R principu visā zāļu aprites ciklā. Turklāt tiesību akta projekts nostiprina pašreizējos noteikumus, nosakot papildu pienākumus reģistrācijas apliecības saņemšanas pretendentam vai tās turētājiem un atvieglojot alternatīvu pieeju izmantošanu testēšanai. Jaunie noteikumi arī veicinās ciešāku sadarbību starp ES aģentūrām un valstu kompetentajām iestādēm vielu novērtēšanā, datu apmaiņas veicināšanā un kopīgu neklīnisku pētījumu veikšanā, lai izvairītos no nevajadzīgas testu dublēšanās ar dzīviem dzīvniekiem. Tiesību akta projekta mērķis ir arī nodrošināt tiesību akta atbilstību nākotnes prasībām, lai ļautu izmantot alternatīvas testēšanas metodes.

Veterinārās zāles

ES tiesiskais regulējums veterināro zāļu jomā tika pārskatīts ar Regulu (ES) 2019/6 (23). Tajā noteikts, ka pieteikumu iesniedzējiem jebkādu veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai kontroltestos, ko veic gan imunoloģisku, gan neimunoloģisku veterināro zāļu ražošanas procesā un gatavām imunoloģiskām veterinārajām zālēm, ir jāizmanto minimālais dzīvnieku skaits. Jāizmanto alternatīvs in vitro tests, ja tā rezultātā tiek aizstāts vai samazināts dzīvnieku izmantojums vai mazinātas to ciešanas. Attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm daži tirdzniecības atļauju pieteikumi (piemēram, par ģenēriskajām zālēm) var pamatoties uz pētījumiem ar dzīvniekiem, kas veikti saistībā ar atsauces veterinārajām zālēm. Regula (ES) 2019/6 arī paredz iespēju piešķirt piekļuvi datiem citiem potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, izmantojot piekļuves pilnvaru (piemēram, pieteikumiem, kuru pamatā ir informēta piekrišana), lai izvairītos no nevajadzīgiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

Veterināro zāļu klīniskās pārbaudes nav Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību darbības jomā, jo tiesību aktos par veterinārajām zālēm jau ir paredzēti atbilstīgi dzīvnieku labturības pasākumi — klīniskajos izmēģinājumos jāņem vērā trīs R princips, pēc iespējas jāizmanto alternatīvas testēšanas metodes un jāņem vērā programmas “Starptautiskā sadarbība veterināro zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanā” (VICH) (24) pamatnostādnes.

Medicīniskās ierīces

Tiesiskais regulējums attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm tika pārskatīts 2017. gadā, pieņemot Regulu par medicīniskām ierīcēm (25) un Regulu par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm (26). Dažos gadījumos var veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem preklīnisko pētījumu vajadzībām. Šie testi jāveic saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES.

2.2. Pašreizējais ES rīcībpolitikas konteksts

Komisija 2020. gada 14. oktobrī pieņēma paziņojumu “llgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija — ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” saskaņā ar Eiropas zaļo kursu (27). Šai stratēģijai ir divējs mērķis: uzlabot cilvēku veselības un vides aizsardzību un veicināt inovāciju drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju jomā. Stratēģijā ir paziņots par ES ķīmisko vielu tiesību aktu satvara pārskatīšanu un atkārtoti uzsvērts ES galīgais mērķis pilnībā aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, apņemoties veicināt daudzdisciplīnu pētījumus un digitālās inovācijas, lai radītu mūsdienīgus rīkus, metodes un modeļus, kā arī datu analīzes spējas.

Stratēģijā 85 punktos ir uzskaitītas darbības, no kurām vairākas palīdz samazināt izmēģinājumus ar dzīvniekiem vai tos pakāpeniski izbeigt. Piemēram, priekšlikumā regulai par piekļuvi ķimikāliju datiem (28) saskaņā ar “viena viela, viens novērtējums” principu paredzēts, ka pieejamā informācija par ķimikālijām tiktu apkopota vienā platformā. Tas varētu palīdzēt iestādēm sagrupēt ķimikālijas riska pārvaldībai vai palīdzēt piemērot analoģijas principu, samazinot vajadzību pēc datiem par dzīvniekiem. Vēl viens piemērs ir Komisijas ieteikums, ar ko izveido Eiropas satvaru konceptuāli drošu ķimikāliju un materiālu novērtēšanai (29), kas veicina jaunas pieejas metodiku (NAM) izmantošanu ķīmiskās drošības novērtēšanā, pēc iespējas ātrāk integrējot tās ķimikāliju projektēšanā un izstrādē.

Parlaments 2021. gada septembrī pieņēma rezolūciju (30), kurā pieprasīja paātrināt pāreju uz inovāciju bez dzīvnieku izmantošanas pētniecības, obligātās testēšanas un izglītības vajadzībām. Komisija reaģēja uz rezolūcijas pasākumiem, izklāstot darbības, ko tā veic, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem30.

2.3. ES pētījumi par alternatīvām pieejām, izglītību un mācībām

Pēdējo divu gadu desmitu laikā Komisija ir ieguldījusi vairāk nekā 1 miljardu EUR vairāk nekā 300 pētniecības projektos, kas saistīti ar metodēm, kuras ir alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Daudzos no šiem projektiem ir radīti jauni rīki un metodes, ko izmanto regulatīviem mērķiem, lai prognozētu ķimikāliju drošumu, izprastu slimības vai novērtētu jaunu ārstēšanas metožu efektivitāti.

No ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” finansē vērienīgus pētniecības projektus par alternatīvām, kas ļauj izvairīties no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Divi vērā ņemami piemēri ir ASPIS klasteris ķimikāliju drošuma novērtēšanai bez dzīvniekiem, kura budžets ir 60 miljoni EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem (31) , un PARC partnerība, kuras kopējais budžets ir 400 miljoni EUR, no kuriem 200 miljonus EUR nodrošina pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (32) (33). ASPIS nodrošina NAM, lai uzlabotu bez laboratorijas dzīvnieku izmantošanas veiktu ķīmiskā drošuma testu precizitāti, ātrumu un pieņemamību cenas ziņā. Pašlaik klasterī tiek izstrādāta sistēma ar nosaukumu “ASPIS drošuma profilēšanas algoritms (ASPA)”, kuras pamatā ir daudzpakāpju pieeja nākamās paaudzes riska novērtēšanai (NGRA), vērtējot ar ķīmisko vielu iedarbību saistītu hronisku kaitīgu ietekmi uz veselību. PARC mērķis ir atbalstīt virzību uz NGRA un panākt plašāku NAM atzīšanu un izmantošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā saistībā ir izveidota laba sadarbība starp ASPIS un PARC. PARC arī atbalsta rīkkopas izstrādi “konceptuāli drošas” sistēmas īstenošanai, kas veicinātu in silico rīku izmantošanu riska novērtēšanā.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 1. kopas “Veselība” 2023.–2024. gada darba programmā šīs svarīgās iniciatīvas ir papildinātas, paredzot finansējumu pētniecības projektiem par alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem tajās biomedicīnas zinātņu jomās, kurās pieejām ar dzīvnieku izmantošanu ir ierobežota praktiska vērtība, dzīvniekus izmanto visvairāk vai dzīvniekiem izraisītās ciešanas ir vislielākās (25 miljoni EUR; iesniegšanas termiņš — 2023. gada 19. septembris). Lai veicinātu alternatīvu ieviešanu izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanai, programmas “Apvārsnis Eiropa” 1. kopas 2023.–2024. gada darba programmā ir iekļauts temats, kura mērķis ir atbalstīt regulatoru mācības un uzlabot ieviešanu regulējumā (iesniegšanas termiņš — 2024. gada 11. aprīlis) (34).

“Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai”, kas ir kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” priekštecis, arī ir ieguldījis līdzekļus metodēs, kas ir alternatīvas dzīvnieku izmantošanai. Šajos projektos cita starpā ir radīts in silico tests ķimikāliju toksicitātes prognozēšanai un zāļu izstrādes paātrināšanai, neizmantojot dzīvniekus. Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” (35) turpinās ieguldīt metodēs, kas ir alternatīvas dzīvnieku izmantošanai, un veicināt to ieviešanu veselības aprūpes nozarē. Attiecīgo tematu ir plānots sākt līdz 2023. gada beigām.

Informētība, izglītība un mācības ir būtiskas, lai veicinātu tādu metožu izmantošanu, kurās neizmanto dzīvniekus, kā uzsvērts arī EPI. Lai gan formāli izglītība un mācības ir dalībvalstu kompetencē, EURL ECVAM ir iesaistīta vairākos izglītības un mācību pasākumos, kuru mērķis ir palielināt informētību par trīs R principu vidusskolas, universitātes un agrīno profesionālo mācību līmenī. Šīs darbības pamatuzdevums ir ieviest piemērotu stratēģiju pilnīga mācību resursu kopuma un metodisko norādījumu kopuma izstrādāšanai, lai informētu pedagogus un izglītības iestādes par efektīviem veidiem, kā izveidot, pielāgot un īstenot mācību programmas un praksi tieši trīs R principa mācīšanai. Turklāt reizi divos gados klajā laistais JRC vasaras skolas izdevums par pieejām zinātnē bez dzīvnieku izmantošanas sniedz interesentiem iespēju mācīties no ekspertiem jaunāko tehnoloģiju un datormodelēšanas jomā, dalīties zināšanās un pieredzē un veidot profesionālus tīklus. Turklāt ar vairāku ES projektu atbalstu, kas finansēti dažādu programmu ietvaros (36), ir nodrošinātas mācības simtiem jaunu zinātnieku par metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Piemēram, ASPIS pašlaik veido jauno zinātnieku akadēmiju ķimikāliju drošuma novērtēšanai bez dzīvnieku izmantošanas. Komisija ar Parlamenta finansiālu atbalstu ir izstrādājusi virkni e-mācību moduļu par dažādiem Direktīvas 2010/63/ES aspektiem, tostarp par to, kā meklēt jau esošas alternatīvas, kurās neizmanto dzīvniekus, un vienu e-mācību modeli par to, kā izstrādāt alternatīvas metodes regulatīviem mērķiem.

2.4. Starptautiskās darbības

Komisija ir apņēmusies izstrādāt kopīgus standartus un inovatīvus riska novērtēšanas rīkus starptautiskā līmenī (jo īpaši ESAO ietvaros) un veicināt to izmantošanu starptautiskos satvaros, lai citu mērķu starpā vēl vairāk attālinātos no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Komisija aktīvi atbalsta ESAO tehnisko pamatnostādņu izstrādi, kuru mērķis ir arī nodrošināt datu savstarpēju atzīšanu starp ESAO un citām attiecīgajām valstīm.

Turklāt Komisija aktīvi veicina alternatīvu metožu, tostarp in vitro metožu, iekļaušanu Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētajā sistēmā, palīdzot saskaņot starptautiskās pieejas un tādējādi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

2.5. Aģentūras, Komisijas zinātniskās komitejas un ieinteresētās personas

Komisija pamatojas uz plašu ekspertu grupu, komiteju un savu iekšējo ideju laboratoriju tīklu, kas nodrošina bagātīgas zināšanas par NAM un atvieglos šo metožu atzīšanu. Komisijas priviliģētais stāvoklis ļauj tai gūt JRC, tostarp EURL ECVAM, sniegtu padomu par vadošajiem zinātnes sasniegumiem pasaulē. Aģentūras un Komisijas zinātniskās komitejas šīs zināšanas stiprina dažādās regulatīvajās jomās (37). Ir arī citas struktūras, piemēram, Eiropas Partnerība alternatīvu pieeju izstrādei attiecībā uz testēšanu ar dzīvniekiem.

ECHA 2023.–2026. gada darba programmā ir uzskaitītas vairākas Aģentūras plānotās darbības saistībā ar NAM, piemēram:

—	iekšējo spēju veidošana NAM jomā, organizējot ECHA zinātnieku un tās komiteju tiesiskā regulējuma vajadzībām piemērotas mācības zināšanu līmeņa paaugstināšanai par NAM;

—	ciešāka iesaiste zinātniskos projektos, kuros tiek risināti galvenie tiesiskās atzīšanas aspekti (38);

—	tādu skaitļošanas rīku pastāvīga uzlabošana, kuri sniedz informāciju par bīstamajām īpašībām (39);

—	datu kopu pieejamības nodrošināšana NAM izstrādei un kopīgiem projektiem ar EFSA par datu sadarbspēju un rīku integrāciju;

—

sadarbības pastiprināšana dažādās tiesību aktu sistēmās un jurisdikcijās Eiropā un ārpus tās (ASV Vides aizsardzības aģentūra, Health Canada), izmantojot tādas platformas kā Eiropas Partnerība alternatīvu pieeju izstrādei attiecībā uz testēšanu ar dzīvniekiem (EPAA) un Ķimikāliju radītā riska novērtējuma paātrināšana (APCRA); un

—	sesiju par metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, organizēšana svarīgākajās konferencēs (40).

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) atbalsta dzīvnieku ētisku izmantošanu cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu testēšanā visā ES, veicinot tādu testēšanas pieeju tiesisku atzīšanu, kurās piemēro trīs R principu. Šajā saistībā tā ir izdevusi īpašus norādījumus, tostarp

—	ieteikumus par metodēm, kurās piemēro trīs R principu, Eiropas farmakopejā, lai palīdzētu reģistrācijas apliecību turētājiem ievērot jaunus vai pārskatītus pasākumus;

—	zinātnisku pārskatu par cilvēkiem paredzētu un veterināro vakcīnu un bioloģisko preparātu sēriju izlaides testiem, lai nodrošinātu, ka tie ir saskaņoti ar paraugpraksi trīs R jomā, un

—	veikusi ieguldījumu saskaņotu norādījumu un prasību izstrādē Eiropā un pasaulē, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām Eiropas un starptautiskajām struktūrām.

Turklāt EMA nesen no jauna aktivizēja savu īpašo trīs R jautājumu darba grupu (3RsWP). 3RsWP sniedz konsultācijas EMA zinātniskajām komitejām par dzīvnieku izmantošanu zāļu obligātajā testēšanā un par trīs R principa piemērošanu. 3RsWP ir izvirzījusi vairākus ļoti vērienīgus mērķus (41), lai cita starpā veicinātu inovatīvu NAM tiesisko atzīšanu. Eiropas Zāļu aģentūrai ir arī Inovācijas darba grupa, kas ir daudzdisciplīnu grupa, kura nodrošina forumu agrīnam dialogam ar pieteikumu iesniedzējiem par inovatīviem aspektiem zāļu izstrādē, kā arī nodarbojas ar tādu metožu tiesisko atzīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka ar dzīvniekiem nesaistītu metožu izstrāde un izmantošana riska novērtēšanā ir izšķirošs pasākums, lai virzītos uz jaunu paradigmu, kuras pamatā ir mehāniska toksicitātes izpratne un atteikšanās no dzīvnieku izmantošanas. EFSA ir bijusi sponsors vairākiem projektiem dažādās jomās, piemēram, ontoģenētiskā neirotoksicitāte, hroniskā neirotoksicitāte, nelabvēlīga iznākuma ceļu veidošanās, nanoformu un absorbcijas, izplatīšanās, metabolisma un ekskrēcijas testēšanas vajadzībām izstrādātas NAM. Turklāt EFSA ir publicējusi NAM ceļvedi (42) ar priekšlikumiem, kā izstrādāt metodes, kas nav saistītas ar dzīvniekiem, un jaunas koncepcijas par cilvēkam draudošā riska novērtēšanu, ko varētu izmantot regulatīviem mērķiem.

ES Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai (SCCS) (43) ir svarīga nozīme, īstenojot likumdevēja lēmuma aizliegt saistībā ar Kosmētikas līdzekļu regulu veiktus izmēģinājumus ar dzīvniekiem. SCCS cieši seko līdzi tam, kā tiek izstrādātas un apstiprinātas alternatīvas metodes. Jaunākie grozījumi SCCS izdotajos “Kosmētikas sastāvdaļu pārbaudīšanas un to drošības izvērtēšanas tehniskajos norādījumos” tika publicēti 2021. gada martā.

Papildus apstiprinātām alternatīvām SCCS, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atzīt arī metodes, kuras Komiteja uzskata par zinātniski pamatotām kosmētikas vielu drošuma novērtēšanai pat tad, ja tās nav izskatītas apstiprināšanas procedūrā.

Komisija izveidoja Eiropas Partnerību alternatīvu pieeju izstrādei attiecībā uz testēšanu ar dzīvniekiem (EPAA) 2005. gadā. EPAA apvieno visus Komisijas dienestus, kuru darbības ir saistītas ar zinātniskos nolūkos veiktām pārbaudēm bez dzīvnieku izmantošanas, ES aģentūras, kā arī nozares pārstāvjus, uz kuriem attiecas tiesiskais regulējums ķimikāliju un farmaceitisko līdzekļu jomā, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, dzīvnieku labturības jomā aktīvās NVO, Parlamenta un akadēmisko aprindu ekspertus. EPAA darbības aptver arī projektu platformu, kurā EPAA partneri un asociētie dalībnieki sadarbojas projektos tādu alternatīvu izstrādei, apstiprināšanai, atzīšanai un ieviešanai, kuras paredz trīs R principa piemērošanu obligātajā testēšanā un lēmumu pieņemšanā. Turklāt EPAA organizē ikgadēju konferenci par pasākumiem saistībā ar šiem jautājumiem. Nākamā gadskārtējā konference notiks 2023. gada novembrī, un tās mērķis ir pievērsties ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģijas un Eiropas farmaceitisko līdzekļu stratēģijas ietekmei uz inovācijām un izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Partneru forums sniedz EPAA dalībniekiem iespēju apmainīties ar informāciju starp nozarēm un apzināt sinerģijas. Turklāt tajā tiek piešķirtas stipendijas un balvas par izcilu ieguldījumu alternatīvu izstrādē un ieviešanā izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, piemēram, EPAA Refinement Prize, lai atbalstītu studentus un jaunos zinātniekus, kas veikuši izcilu darbu alternatīvo pieeju jomā.

2.6. Progress pēc 2015. gada EPI “Izbeigt vivisekciju”

Ar EPI “Izbeigt vivisekciju” starpniecību 2015. gadā Komisijai lūdza nākt klajā ar jaunu priekšlikumu, kura mērķis būtu pakāpeniski izbeigt eksperimentus ar dzīvniekiem. Komisija pieņēma vairākus pasākumus, kuri šobrīd ir īstenoti.

Progresa paātrināšana trīs R jomā, apmainoties ar zināšanām. Lai ļautu sistemātiskāk apmainīties ar zināšanām par trīs R piemērošanu, tika izveidota ETPLAS (44) platforma. Pašlaik platformā ir pieejami seši atvērtās piekļuves mācību e-moduļi, bet līdz 2024. gada beigām tiks pabeigta vēl trīspadsmit moduļu izstrāde.

Jaunu alternatīvu pieeju izstrāde, apstiprināšana un ieviešana. Komisija pildīja savu apņemšanos atbalstīt alternatīvu pieeju izstrādi, apstiprināšanu un ieviešanu regulējuma un pētniecības vajadzībām, turpinot finansēt alternatīvas pieejas un izmantojot EURL ECVAM veiktās darbības metožu apstiprināšanai. Sadarbības projekti, piemēram, EPAA un APCRA, ir atbalsts Komisijas centieniem.

Uzraudzība pār Direktīvas 2010/63/ES ievērošanu. Komisija un tās aģentūras turpināja veicināt alternatīvu pieeju izmantošanu, piemēram, vakcīnu un bioloģisko preparātu pirogenitātes testēšanai (45). Komisija arī atjaunināja Testēšanas metožu regulu, lai veicinātu starptautiski atzītu alternatīvu metožu izmantošanu.

Iesaistīšanās dialogā ar zinātnieku aprindām. Komisija apņēmās organizēt konferenci, iesaistot zinātnieku aprindas un ieinteresētās personas debatēs par to, kā virzīties uz mērķi — pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Komisija organizēja divas konferences par šo tēmu — 2016. un 2021. gadā (46).

3. INICIATĪVĀ IEKĻAUTO PRIEKŠLIKUMU IZVĒRTĒJUMS UN ATBILDES

Komisija ir rūpīgi izanalizējusi trīs galvenos EPI mērķus.

3.1. 1. mērķis. Aizsargāt un pastiprināt aizliegumu veikt kosmētikas līdzekļu izmēģinājumus ar dzīvniekiem

1. mērķis ir aprakstīts EPI šādi: “Aizsargāt un pastiprināt aizliegumu veikt kosmētikas līdzekļu izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Ierosināt tiesību aktu grozījumus, lai panāktu to, ka patērētāju, darbinieku un vides aizsardzībai attiecībā uz visām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām nekādiem nolūkiem un nekad netiek veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.” Iniciatīvas pielikumā šis mērķis ir sadalīts turpmāk minētajos četros punktos.

1.	Nekavējoties piemērot spēkā esošos ES aizliegumus veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu ražošanā un tirgot sastāvdaļas, kas pārbaudītas uz dzīvniekiem.

2.	Precizēt, ka kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu drošuma novērtēšanai jāizmanto dati, kas nav saistīti ar dzīvnieku izmantošanu, un ka dati, kuru pamatā ir izmēģinājumi ar dzīvniekiem, ir jānoraida neatkarīgi no to gūšanas vietas un šo izmēģinājumu mērķa.

3.	Mainīt tiesību aktus, lai nodrošinātu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu ķīmiskā drošuma novērtējumu, tostarp attiecībā uz darba ņēmēju veselību un vidi, neveicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

4.	Izstrādāt noturīgu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu novērtēšanas stratēģiju, pamatojoties uz metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus.

Atbilde uz 1. mērķi

Komisijas atbilde uz EPI ir šāda:

—	Komisija uzsver, ka aizliegums izmēģināt kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas uz dzīvniekiem un tirgot kosmētikas līdzekļus, kuros ir sastāvdaļas, kas izmēģinātas uz dzīvniekiem, ir pilnībā ieviests saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu.

—	Jau tagad kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu novērtēšanai saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu ir aizliegts veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

—

Komisija pašlaik neplāno ierosināt tiesību aktu grozījumus Kosmētikas līdzekļu regulā un REACH regulā attiecībā uz kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu izmēģināšanu. Abu regulu saskarpunktus pašlaik pārbauda Vispārējā tiesa divās lietās, kas ierosinātas pret ECHA. Komisija analizēs spriedumus, tiklīdz tie būs pieejami, un ņems tos vērā, lemjot par nepieciešamību veikt izmaiņas tiesību aktos.

—	Turklāt REACH regulas mērķtiecīgās pārskatīšanas ietvaros Komisija plāno rosināt, lai dažas informācijas prasības, kuru pamatā ir izmēģinājumi ar dzīvniekiem, pēc iespējas tiktu aizstātas, paredzot metodes, kurās neizmanto dzīvniekus.

—

Pieprasījums pēc noturīgas kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu novērtēšanas stratēģijas, kas pamatota ar metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, līdzinās saskaņā ar EPI 2. mērķi iesniegtajiem pieprasījumiem veikt pasākumus, lai izstrādātu un ieviestu ar dzīvnieku izmantošanu nesaistītas pieejas ķīmiskās drošības novērtējumos, un saskaņotu pāreju regulatīvajā telpā uz pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus. Tāpēc uz pieprasījumu ir sniegta atbilde 3.2. punktā.

Jau tagad Kosmētikas līdzekļu regula aizliedz laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas šīs regulas prasību izpildei pārbaudīti uz dzīvniekiem. Aizliegums, kas ir pilnībā piemērojams kopš 2013. gada marta, attiecas arī uz kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām, kas minētās regulas piemērošanas nolūkā pārbaudītas uz dzīvniekiem. Novērtējot kosmētikas līdzekļus, ES nevar paļauties uz datiem, kas iegūti izmēģinājumos ar dzīvniekiem, lai nodrošinātu atbilstību trešo valstu prasībām attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem.

Tomēr lielāko daļu no kosmētikas līdzekļu sastāvdaļām izmanto arī citos patēriņa un rūpniecības izstrādājumos. Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kuri attiecas uz šiem produktiem, izmēģinājumi ar dzīvniekiem var būt nepieciešami. Attiecībā uz šādiem gadījumiem Komisija precizēja (47), ka izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, kas veikti ar kosmētikas līdzekļiem nesaistītu noteikumu izpildei, nevajadzētu izraisīt kosmētikas līdzekļu tirdzniecības aizliegumu. Saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu šādus datus var izmantot kosmētikas līdzekļu drošuma novērtēšanai, ja tie šim novērtējumam ir būtiski (48).

Uz ķīmiskām vielām, ko izmanto kā kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas, attiecas arī REACH regulas prasības par apdraudējumu un cilvēku veselībai un videi radīto risku novērtēšanu, ja šo vielu ražošanas apjoms ir 1 tonna vai vairāk gadā. Komisija sadarbībā ar ECHA 2014. gada oktobrī precizēja (49) saikni starp tirdzniecības aizliegumu un REACH regulā noteiktajām informācijas prasībām. Attiecībā uz ķimikālijām, kuras izmanto ne tikai kosmētikas līdzekļos, kā aprakstīts iepriekš, ir atļauts veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, lai izpildītu REACH regulas prasības.

Saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu ir jānovērtē riski patērētājiem un profesionāliem lietotājiem (50). Izmēģinājumi ar dzīvniekiem šo novērtējumu vajadzībām ir aizliegti. Tomēr REACH regulā papildus ir prasīts novērtēt riskus darba ņēmējiem, kas pakļauti vielas iedarbībai, un videi radītos riskus. Tāpēc tikai kosmētikā izmantoto ķimikāliju reģistrētājiem var nākties veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, lai izpildītu prasību par darbiniekiem un videi draudošo risku novērtējumu saskaņā ar REACH regulu. Tomēr, tāpat kā attiecībā uz visām vielām, kas reģistrētas saskaņā ar REACH regulu, reģistrētājiem, kad vien iespējams, ir jāsniedz prasītā informācija, izmantojot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem (piemēram, datormodelēšanu, analoģiju, pierādījumu nozīmīgumu). Izmēģinājumi ar dzīvniekiem joprojām ir pēdējā iespēja, un tos saskaņā ar REACH regulu var neņemt vērā, un tā bieži notiek.

EPI ir aicinājums veikt izmaiņas tiesību aktos un paplašināt Kosmētikas līdzekļu regulas darbības jomu, lai ietvertu tajā darba ņēmēju veselībai un videi radīto risku novērtējumu. Šim nolūkam būtu vajadzīgas būtiskas izmaiņas šajā regulā un REACH regulā. Tāpat būtu gadījumā, ja tiktu prasītas izmaiņas tikai REACH regulā, t. i., aizliegums pārbaudīt kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas uz dzīvniekiem tiktu ieviests tikai saskaņā ar REACH regulu. Izmaiņas jebkurā no abām regulām radītu informācijas trūkumu par riskiem darba ņēmējiem un videi, jo, kā norādīts iepriekš, atzītu alternatīvu metožu trūkuma dēļ drošības novērtējumu veikšana attiecībā uz cilvēku veselību un vidi bez jebkādiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem vēl nav uzskatāma par pietiekamu. Tā rezultātā, kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas, kas principā ir drošas, varētu tikt izņemtas no tirgus, jo nebūtu iespējams pilnībā pierādīt to drošumu. Rezumējot, lai veiktu izmaiņas tiesību aktos, būtu vajadzīgs progress tādu novērtēšanas metožu izstrādē, kurās neizmanto dzīvniekus, un piemēroti kritēriji to ieviešanai, kā arī padziļināta ietekmes analīze.

Iepriekš minēto Kosmētikas līdzekļu regulas un REACH regulas saskarpunktu interpretāciju pašlaik pārbauda Vispārējā tiesa divās lietās, kas ierosinātas pret ECHA. Reģistrētājs apstrīd pienākumu veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ko ECHA pieprasījusi dokumentācijas izvērtēšanas lēmumos saskaņā ar REACH regulu. Spriedumi ir gaidāmi 2023. gadā, un tie var ietekmēt pašreizējo interpretāciju, kas ir pamatā Komisijas atbildei uz šo EPI.

Lieta T-655/20 un lieta T-656/20 (Symrise/ECHA)

Prasītājas lūdz atcelt divus ECHA Apelācijas padomes lēmumus. Šajos lēmumos Apelācijas padome ir apstiprinājusi ECHA pieprasījumu veikt testus, kas ietver izmēģinājumus ar dzīvniekiem, saistībā ar ķimikālijām, kuras izmanto tikai kosmētikas līdzekļos.

Citu iebildumu starpā pieteikuma iesniedzējs, kuru atbalsta NVO un kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumi, apgalvo, ka, pieprasot izmēģinājumus ar mugurkaulniekiem darba ņēmēju veselībai draudošo risku novērtēšanas vajadzībām un neņemot vērā vielas drošumu, kas novērtēts saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu regulu, ECHA ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nepareizi interpretējusi REACH regulu.

3.2. 2. mērķis. Pārveidot ES tiesību aktus ķimikāliju jomā

EPI ir aicinājums Komisijai pārveidot ES tiesību aktus ķimikāliju jomā un nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību ar ķimikāliju pārvaldību, kura neparedz jaunas prasības veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Iniciatīvā saskaņā ar 2. mērķi ir prasīts veikt konkrētus pasākumus, lai izstrādātu, apstiprinātu un ieviestu ar dzīvnieku izmantošanu nesaistītas un uz cilvēku attiecināmas pieejas toksisku ķimikāliju identificēšanai. Tajā ir aicinājums apņemties pilnībā atteikties no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, nodrošināt tādu metožu izmantošanu, kuru pamatā nav izmēģinājumi ar dzīvniekiem un kuras ir saskaņotas starp visām attiecīgajām regulatīvajām aģentūrām, kas ir administratīvi atbildīgas par ķimikālijām, biocīdiem, augu aizsardzības līdzekļiem, farmaceitiskajiem līdzekļiem un citiem produktiem, un pieņemt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu ātru NAM ieviešanu. Tajā ir arī lūgums nodrošināt, ka termiņi, kas noteikti izmēģinājumiem, netiek piemēroti uz zinātniskuma vai cilvēku un vides drošības rēķina, pēc noklusējuma pieļaujot paļaušanos uz neuzticamiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Būtībā iniciatīvas mērķi atbilst stratēģijas vai ceļveža ieviešanai attiecībā uz atsacīšanos no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Jautājumi, kas minēti 2. mērķī un sīkāk izklāstīti sanāksmē ar Komisiju 2023. gada 17. martā, daļēji pārklājas ar tiem, kas minēti 3. mērķī, kurā aicināts izstrādāt ceļvedi un turpmāk noteikt par prioritāti finansējumu, kas paredzēts tādu metožu izstrādei un apstiprināšanai, kurās neizmanto dzīvniekus, arī regulatīviem mērķiem, un koordinēt metožu ieviešanu. Proti, pieprasījums veikt konkrētus pasākumus saistībā ar 2. mērķī atbilst ceļveža izstrādei, lai pakāpeniski izbeigtu izmēģinājumus ar dzīvniekiem ķīmiskā drošuma novērtējumu veikšanai.

Atbilde uz 2. mērķi

Ceļvedis pakāpeniskai ar dzīvniekiem veiktu izmēģinājumu pārtraukšanai ķīmiskā drošuma novērtējumos

Komisija nekavējoties uzsāks darbu, lai izstrādātu ceļvedi, kurā tiks izklāstīti starpposma mērķi un konkrētas darbības, kas jāīsteno īstermiņā un ilgtermiņā, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, un kas būtu priekšnoteikums pārejai uz regulatīvo sistēmu, kura neparedz dzīvnieku izmantošanu, saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par ķimikālijām (piemēram, REACH, Biocīdu regulu, Augu aizsardzības līdzekļu regulu un Cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu regulu). Ceļveža galvenais uzdevums būs analizēt un aprakstīt nepieciešamos pasākumus, lai aizstātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem tiesību aktos, kas pašlaik paredz izmēģinājumus ar dzīvniekiem ķīmiskā drošuma novērtējumu veikšanai. Ceļvedī tiks izklāstīts ceļš, kā paplašināt un paātrināt tādu metožu izstrādi, apstiprināšanu un ieviešanu, kurās neizmanto dzīvniekus, kā arī līdzekļi, lai veicinātu to ieviešanu visos tiesību aktos. Komisija plāno apspriest ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ceļveža elementus seminārā 2023. gada otrajā pusē un demonstrēt panākto progresu vēl vienā seminārā 2024. gada otrajā pusē. Ceļveža izstrādi ir paredzēts pabeigt nākamās Komisijas pilnvaru termiņa pirmajā ceturksnī.

Izstrādājot ceļvedi, Komisija cieši sadarbosies ar savām aģentūrām, dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām no NVO, nozares un pētnieku aprindām. Ceļveža izstrādi papildinās Kopīgā pētniecības centra veiktie novērtējumi, EFSA darbs pie pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus, EFSA ceļvedis un ECHA, EFSA un EMA ekspertu devums.

Ceļvedis ietvers turpmāk minētos elementus, kas būs tā pamatā, lai palīdzētu nodrošināt pāreju uz ķīmiskā drošuma novērtējumiem ar testiem bez dzīvnieku izmantošanas.

Izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšana. Lai gan pēdējos gados ir panākts ievērojams progress alternatīvu metožu izstrādē izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, ķīmiskā drošuma novērtējumu veikšanai attiecībā uz visiem (eko)toksikoloģiskajiem mērķparametriem pārbaudes uz dzīvniekiem joprojām nav iespējams aizstāt. Dažu mērķparametru noteikšanai ir vajadzīgi papildu pētījumi. Citu mērķparametru noteikšanai testi, kas tiek veikti bez izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, pašlaik pilnībā neapmierina regulatīvās vajadzības, piemēram, attiecībā uz apdraudējumu un risku kvantitatīvo novērtējumu. Tāpēc attiecībā uz katru (eko)toksikoloģisko mērķparametru ir jāanalizē ar dzīvniekiem veikto izmēģinājumu aizstāšanas iespējas, jānosaka novēršamās nepilnības un vajadzības pēc turpmākas izstrādes. Turklāt, lai regulatīvām vajadzībām lietotu metodes, kurās neizmanto dzīvniekus, dažos gadījumos varētu nākties definēt datu prasības citā veidā. Šī analīze būs viens no galvenajiem ceļveža elementiem, kas ietvers arī rīcībpunktus un starpposma rādītājus galīgā mērķa sasniegšanai — pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem dažādo mērķparametru noteikšanai.

Spēku apvienošana — ieinteresēto personu iesaistīšana. Ieinteresēto personu iesaistīšanai ir izšķiroša nozīme, lai apkopotu zinātnes atziņas, kas veido ceļveža pamatu, un tā ir būtiska, lai saņemtu atbalstu no dalībvalstīm, aģentūrām un ieinteresētajām personām no nozares, NVO un pētnieku aprindām. Iesākumam Komisija kopā ar ECHA un vairākām ieinteresētajām personām no 2023. gada 31. maija līdz 1. jūnijam (51) organizēja semināru, kurā izvērtēja zinātnes sasniegumus testēšanā, neizmantojot dzīvniekus, un apsprieda prasības, kurām šādas testēšanas rezultātā ir jābūt izpildītām regulatīvā kontekstā. Seminārā piedalījās EPI organizatori. Semināra dalībnieki pauda atbalstu ceļveža izstrādei, kas ļautu pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tiks garantēta pastāvīga ieinteresēto personu iesaiste, cita starpā rīkojot vairākus turpmākus seminārus:

—	Komisija 2023. gada otrajā pusē organizēs semināru, lai apspriestu vajadzīgos pasākumus izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanai attiecībā uz katru toksikoloģisko mērķparametru un ceļveža elementus;

—	Komisija plāno 2024. gada otrajā pusē rīkot vēl vienu semināru, lai demonstrētu progresu, kas panākts ceļveža izstrādē, kā arī saņemtu dalībvalstu un ieinteresēto personu piezīmes; un

—	sadarbībā ar EPAA vai aģentūru spēkiem tiks organizēti turpmāki semināri par zinātniskiem un regulatīviem aspektiem.

Aģentūru un ekspertu komiteju sadarbības stiprināšana. Komisija pašlaik gatavo priekšlikumu pieņemšanai 2023. gadā ar nosaukumu “ES līmeņa zinātniskā un tehniskā darba racionalizēšana ķimikāliju jomā ar ES aģentūru starpniecību” [Streamlining EU scientific and technical work on chemicals through the EU agencies], kura mērķis ir uzlabot aģentūru sadarbību un paaugstināt to efektivitāti, pilnībā izmantojot sinerģiju ķimikāliju novērtēšanā. Turklāt Komisija ceļveža ietvaros analizēs stiprās un vājās puses pašreizējā vidē, kurā darbojas aģentūras, komitejas un darba grupas, kas sniedz konsultācijas par metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Veicot šādu pasākumu, kas tiks pabeigts kopā ar ceļvedi, varētu arī izpētīt iespējas ciešākai sadarbībai un analizēt to, kā paātrināt pieejamo zinātnes atziņu nodošanu tiesību aktu izstrādes vajadzībām.

Zinātniskā padomdevēja komiteja ar dzīvniekiem nesaistītu metožu jautājumos. Strādājot saskaņā ar ceļvedi, Komisija arī analizēs nepieciešamību un iespēju izveidot ekspertu zinātnisko komiteju, kas sniegtu padomus par tādu pieeju izstrādi, kurās neizmanto dzīvniekus, un to ieviešanu un izmantošanu regulatīvajā kontekstā. Analīze tiks laista atklātībā kopā ar ceļvedi.

Metožu atzīšana. Komisija ceļveža ietvaros analizēs veidus, kā paātrināt tādu jaunu metožu atzīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus, vienlaikus ņemot vērā to, cik svarīga ir datu savstarpējā atzīšana dažādās jurisdikcijās Papildus ar dzīvnieku izmantošanu nesaistīto metožu plašākai apstiprināšanai tas paredz arī šo metožu iekļaušanu regulējumā.

Starptautiskā dimensija. Ceļvedī tiks izklāstīti veidi, kā uzlabot informatīvos pasākumus partnervalstīm, kas nav ES dalībvalstis, un daudzpusējām organizācijām, lai veicinātu ar dzīvniekiem nesaistītu pārbaudes metožu izstrādi un pieņemšanu regulatīviem mērķiem, tādu kā pamata klasificēšanas metodes vielām un maisījumiem saskaņā ar ANO Ķimisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu.

Aģentūru līdzdalība starptautiskos forumos. ES aģentūrām, piemēram, EFSA, ECHA un EMA, ir izcilas zināšanas par metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Ceļvedī, cieši sadarbojoties ar aģentūrām, tiks analizētas iespējas palielināt aģentūru pamanāmību un ietekmi starptautiskos forumos, piemēram, ESAO — reģionālā līmenī un PVO — starptautiskā līmenī. ASV, Kanādas, Eiropas un citu regulatoru sadarbība projektā APCRA (Ķimikāliju radītā riska novērtējuma paātrināšana) veicina saskaņošanu starptautiskos forumos. Šis darbs ir ļoti svarīgs, lai iespējotu virzību uz izmēģinājumu ar dzīvniekiem pakāpenisku izbeigšanu starptautiskajā kontekstā, t. i., ņemot vērā globāli harmonizētās klasifikācijas un datu savstarpējo atzīšanu.

Uzlabot informācijas pieejamību un piekļūstamību. Piekļuve informācijai par NAM, esošajām zināšanu bāzēm un rīkiem ir būtiska, lai paātrinātu tādu pieeju ieviešanu, kurās neizmanto dzīvniekus. Komisija 2023. gadā ierosinās regulu par ķimikāliju datiem, kas uzlabos piekļuvi informācijai par ķimikālijām. Turklāt Komisija līdz 2024. gada beigām analizēs, kā atvieglot piekļuvi informācijai — ne vien, piemēram, gaidāmajiem pasākumiem, konkursiem, bet arī norādījumiem, piemēram, izmantojot īpašas platformas un interaktīvus komunikācijas rīkus. Plašāk pieejama informācija par metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, un vieglāka piekļuve šai informācijai būs ieguvums nozarei un iestādēm izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanā, tiks informēta plaša sabiedrība un sniegts atbalsts zinātnieku aprindām jaunu metožu izstrādē.

Informatīvie pasākumi zinātnieku aprindām un ieinteresētajām personām. Viedokļu apmaiņa ar visām ieinteresētajām personām, tostarp zinātnieku aprindām, ir būtiska, lai ātrāk aizstātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem un gūtu atbalstu ķīmisko novērtējumu pamatošanai ar metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Tāpēc Komisija ar savu aģentūru atbalstu paplašinās saziņu ar ieinteresētajām personām un zinātnieku aprindām, lai saņemtu vajadzīgo informāciju par to, kā aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem ar pieejām, kurās neizmanto dzīvniekus, piemēram, organizējot seminārus (2. punkts), ikgadējo konferenci EPAA paspārnē (2.5. punkts) vai uzstājoties konferencēs.

Turklāt REACH regulas pārskatīšanas ietvaros Komisija plāno izvērtēt visas iespējas aizstāt informācijas prasības, kuru pamatā ir izmēģinājumi ar dzīvniekiem, ar metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Jaunas prasības pēc informācijas, kas iegūta, izmantojot dzīvniekus, tiktu ieviestas tikai kā pēdējā iespēja.

3.3. 3. mērķis. Modernizēt zinātni Eiropas Savienībā — apņemties iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu paredzēts ceļvedis, kā pakāpeniski izbeigt visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem

EPI ir aicinājums modernizēt zinātni ES, pakāpeniski izbeidzot visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tostarp pētniecības un izglītības mērķiem. Iniciatīvā ir rosināts sasniegt šo mērķi ar “tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu paredzēts ceļvedis, kā līdz pašreizējā sasaukuma perioda beigām Eiropas Savienībā pakāpeniski izbeigt visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem”. Šādam priekšlikumam būtu jāiekļauj mērķi attiecībā uz izmantoto dzīvnieku skaita samazināšanu, ieguldījumiem mūsdienīgos modeļos un infrastruktūrās, kur neizmanto dzīvniekus, izglītības un mācību sinerģijā un no dzīvnieku izmantošanas brīvu metožu regulatīvā atzīšanā. Iniciatīvas 3. mērķa apraksts pārklājas ar 2. mērķi. Iniciatīvā arī prasīts apliecināt to, ka ir vēlams pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem zinātnes jomā.

Atbilde uz 3. mērķi.

Komisijas atbilde uz EPI ir šāda:

—	Komisija ierosina rīcībpunktu kopumu, lai paātrinātu izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazināšanu pētniecībā, izglītībā un mācībās, tostarp rīcību, kas palielinās sadarbību ar dalībvalstīm.

—	Turklāt Komisija turpinās atbalstīt pētījumus par alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, piešķirot tiem ievērojamu finansējumu.

Komisija atkārtoti uzsver, ka tā atbalsta mērķi pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tiklīdz tas kļūst zinātniski iespējams, kā minēts arī Direktīvas 2010/63/ES 10. apsvērumā, tomēr tā neuzskata, ka tiesību akta priekšlikums ir pareizais veids, kā pakāpeniski izbeigt visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Direktīvā 2010/63/ES ir paredzēti pasākumi zinātniskiem vai izglītības mērķiem izmantoto dzīvnieku aizsardzībai. Tā nenodrošina tiesisko regulējumu, lai izveidotu pētniecības programmas vai noteiktu samazināšanas mērķus attiecībā uz izmantoto dzīvnieku skaitu, vai stimulētu ieguldījumus mūsdienīgos modeļos un infrastruktūrās, kuros neizmanto dzīvniekus, izglītības un mācību sinerģijā vai ar dzīvniekiem nesaistītu metožu tiesiskajā atzīšanā. Progresu minētajās jomās drīzāk var panākt, veidojot un paplašinot pašreizējās programmas un izstrādājot konkrētas darbības, kā ierosināts turpmāk. Turklāt zinātnes progresam, izmantojot pētniecības programmas, ir vajadzīgs spēcīgs dalībvalstu atbalsts. Tas ir vēl nepārprotamāk redzams attiecībā uz darbībām izglītības un mācību jomā, par kuru ir atbildīgas dalībvalstis. Turklāt apstiprinātu metožu ieviešanu var panākt tikai ar to līdzdalību.

Samazināšanas mērķu noteikšana ir lietderīga tajās politikas jomās, kurās var skaidri izplānot iespējas īstenot politikas mērķi. Tomēr pētniecības jomai, kur zinātnes progress un inovācija nav prognozējami un pamatojumam izmanto labākās pieejamās metodes, tehnoloģijas un zināšanas, tas nav raksturīgs. Turklāt, nosakot vispārēju samazināšanas mērķi, ne vienmēr tiek ņemtas vērā pētniecības daudzveidīgās vajadzības. Ir panākts ievērojams progress alternatīvu izstrādē, bet pašlaik, lai gūtu izpratni par sarežģītākiem bioloģiskajiem vai fizioloģiskajiem procesiem, kas saistīti ar veselību, slimībām un bioloģisko daudzveidību, no dzīvnieku modeļu izmantošanas vēl nevar izvairīties. Komisija atgādina, ka šajā stadijā nav iespējams paredzēt, kad kļūs pieejamas zinātniski pamatotas metodes, ar kurām pētniecībā var aizstāt konkrētas procedūras, kur izmanto dzīvniekus. Tāpēc noteikt samazināšanas mērķus nebūtu reāli, un tie būtu pastāvīgi jāpielāgo.

Kā minēts 3.2. punktā (5. apakšpunktā), atbildot uz iniciatīvā pieprasīto saskaņā ar 2. mērķi, Komisija rosinās izstrādāt ceļvedi, kas ietver tādu no dzīvnieku izmantošanas brīvu metožu izstrādi un apstiprināšanu regulatīviem mērķiem, kā arī to ieviešanu un atzīšanu regulatīvajās procedūrās ķīmiskā drošuma novērtēšanai, tiklīdz šīs metodes būs pieejamas. Attiecībā uz pētījumu finansēšanu ES jau tagad veic ievērojamus ieguldījumus tādu pieeju veicināšanā, kurās neizmanto dzīvniekus. Tas ir īsi aprakstīts 2.3. punktā. Komisija plāno saglabāt dzīvnieku izmantošanai alternatīvo pieeju finansēšanas tempu.

Visbeidzot, attiecībā uz ķīmiskā drošuma novērtēšanas ceļvedi, kas aprakstīts 3.2. punktā, Komisija papildinās savu apņemšanos ar turpmāk minētajiem konkrētajiem rīcībpunktiem, lai paātrinātu pētniecībā, izglītībā un tiesiskajā atzīšanā izmantoto dzīvnieku skaita samazināšanu.

Vēl vairāk uzlabot koordināciju ar dalībvalstīm. Komisija pēta iespēju izstrādāt Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas rīcību, lai samazinātu dzīvnieku izmantošanu pētniecībā un obligātajā testēšanā. Dalībvalstu kritiskās masas iesaistīšanās ir būtiska, lai paātrinātu alternatīvu metožu ieviešanu un apņemtos samazināt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Šī rīcība būtu tieša un potenciāli ietekmīga atbilde uz iniciatīvas pieprasījumu pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem pētniecībā. Tā varētu mobilizēt dalībvalstis Komisijas vadībā racionalizēt savu valsts un reģionālo politiku, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, vienlaikus paātrinot alternatīvu metožu izstrādi, apstiprināšanu un ieviešanu. Ar šīs EPT politikas rīcības starpniecību visas attiecīgās ieinteresētās personas tiktu informētas par tādu metožu piemērojamību, kurās neizmanto dzīvniekus, tiklīdz tās kļūst pieejamas. Komisija nāca klajā ar šo priekšlikumu dalībvalstīm 2023. gada 25. maijā. Dalībvalstis pašlaik izvērtē savu interesi par dalību šādā rīcībā.

Turpmākais ES finansējums alternatīvām un pamanāmībai. Komisija jau tagad sniedz būtisku atbalstu pētījumiem par alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un turpinās to darīt. Kā minēts 2.3. punktā, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programma un Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva aptver vairākas būtiskas tēmas. Komisija arī plāno iekļaut alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, veicot “Apvārsnis Eiropa” nākamo stratēģisko plānošanu 2025.–2027. gadam.

3.	Izpētes seminārs(-i). Komisija plāno organizēt vienu vai vairākus seminārus ar ekspertiem, lai noteiktu turpmākās prioritārās pētniecības jomas. Seminārs(-i) notiks laikā līdz 2025. gada vidum un varētu būt daļa no 3.2. punktā minētajiem semināriem.

4.	Izglītība, mācības un informēšana. Kā norādīts 2.3. punktā, nesen pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”ASPIS klastera ietvaros tika izveidota jauno zinātnieku akadēmija alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Komisija pēta veidus, kā turpināt šo iniciatīvu.

4. SECINĀJUMI UN PERSPEKTĪVAS

EPI “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem” atspoguļo sabiedrības bažas par dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem, tostarp ķīmiskā drošuma novērtējumiem saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem.

Komisija piekrīt viedoklim, ka pakāpeniski jāizbeidz visi regulatīviem mērķiem veiktie izmēģinājumi ar dzīvniekiem. Tomēr tas ir ilgtermiņa mērķis, kas tiks sasniegts tikai pakāpeniski un kam vajadzīgs turpmāks zinātnes progress apdraudējumu un risku apzināšanā, pamatojoties tikai uz metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus. Īstermiņā un vidējā termiņā izmēģinājumi ar dzīvniekiem joprojām ir svarīgi ķimikāliju radīto risku novērtēšanai cilvēku veselībai un videi. Pašreiz pieņemtie grozījumi vairākos tiesību aktos ķimikāliju jomā veicina ar dzīvniekiem nesaistītu pieeju izmantošanu, kad tas ir iespējams. Piemēram, Komisija plāno aizstāt dažas ar dzīvniekiem saistītas metodes, kuras pašlaik tiek prasītas saskaņā ar REACH regulu, un ieviest metodes, kurās neizmanto dzīvniekus.

Lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem īstermiņā un vidējā termiņā un pakāpeniski izbeigtu šādus izmēģinājumus ilgtermiņā, būs nepieciešama kopīga un saskaņota Komisijas un tās aģentūru, dalībvalstu, pētnieku un ieinteresēto personu rīcība. Turklāt ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par pasākumiem, kas nepieciešami, lai pakāpeniski pārtrauktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tāpēc Komisija nekavējoties sāks izstrādāt ceļvedi, kurā tiks izklāstīti starpposma mērķi un konkrētas darbības, kas jāīsteno īstermiņā un ilgtermiņā, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem un pārietu uz regulatīvo sistēmu, kura neparedz dzīvnieku izmantošanu, saskaņā ar visiem attiecīgajiem tiesību aktiem ķimikāliju jomā. Šajā ceļvedī tiks analizētas nepieciešamās izmaiņas regulatīvajās pieejās un dots pareizais stimuls tādu metožu izstrādei, apstiprināšanai un ieviešanai, kas nav saistītas ar dzīvniekiem, un to ātrai iekļaušanai ķīmiskā drošuma novērtēšanas regulatīvajās procedūrās. Pēc izstrādāšanas šis ceļvedis varētu tikt izmantots par paraugu citās politikas jomās. Komisijas galvenās darbības, kas tiks ņemtas vērā šajā ceļvedī, ir leģislatīvu un neleģislatīvu darbību kopums (sīkāk izklāstīts 3.2. punktā):

—	soli pa solim veikta analīze attiecībā uz katru (eko)toksikoloģisko mērķparametru ar nolūku noteikt nepieciešamās darbības un starpposma mērķus, lai pakāpeniski izbeigtu izmēģinājumus ar dzīvniekiem;

—	ieinteresēto personu pilnīga iesaiste 2023. un 2024. gada semināros, kuros notiks ceļveža apspriešana;

—	nostiprināta aģentūru un ekspertu komiteju sadarbība, cita starpā ar Komisijas priekšlikumu “ES līmeņa zinātniskā un tehniskā darba racionalizēšana ķimikāliju jomā ar ES aģentūru starpniecību”, kuru plānots pieņemt 2023. gada otrajā pusē;

—	labāka piekļuve informācijai par NAM, cita starpā Komisijai 2023. gada otrajā pusē iesniedzot Ķimikāliju datu regulas priekšlikumu, kas uzlabos piekļuvi informācijai par ķimikālijām;

—	ceļveža izstrādē veikt analīzi par veidiem, kā paātrināt tādu jaunu metožu apstiprināšanu un atzīšanu, kurās neizmanto dzīvniekus;

—	analizēt potenciālo vajadzību pēc ekspertu zinātniskās komitejas un tās pastāvēšanas iespējas, lai gūtu padomus par tādu pieeju izstrādi, kurās neizmanto dzīvniekus, un to ieviešanu un izmantošanu regulatīvajā kontekstā;

—	analizēt veidus, kā uzlabot informatīvos pasākumus partnervalstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un daudzpusējām organizācijām, kā arī palielināt ES aģentūru pamanāmību attiecīgajos starptautiskajos forumos.

Līdzīgā kārtā, lai sasniegtu zinātnes modernizācijas mērķi, ir jāturpina izstrādāt metodes, kurās neizmanto dzīvniekus. Tāpēc Komisija arī turpmāk stingri atbalstīs alternatīvu pieeju izstrādi, piešķirot tai pienācīgu finansējumu. Komisija arī izskata iespēju koordinēt dalībvalstu darbības šajā jomā.

Komisija nepiekrīt viedoklim, ka tiesību akta priekšlikums ir pareizais instruments, lai sasniegtu mērķi — pakāpeniski izbeigt dzīvnieku izmantošanu pētniecībā un izglītībā. Zinātne vēl nav pietiekami progresējusi, lai pilnīgai izpratnei par veselību, slimībām un bioloģisko daudzveidību piedāvātu piemērotus risinājumus, kuros neizmanto dzīvniekus. Tāpēc Komisija ierosina izstrādāt īpašus pasākumus, lai paātrinātu izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazināšanu zinātnē. Šīs darbības ir izklāstītas 3.3. punktā pētniecības, izglītības un mācību jomā, lai vēl vairāk stiprinātu centienus pakāpeniski izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

Visbeidzot, Komisija, rosinot jaunu EPT politikas rīcību, aicina dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar to pilnvarām, jo īpaši attiecībā uz pētniecības un izglītības mērķiem, pastiprināt centienus samazināt ar dzīvnieku izmantošanu saistītās metodes un aktīvi piedalīties alternatīvu pieeju izstrādē.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).

(2) https://europa.eu/citizens-initiative/initiatives/details/2021/000006_lv

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1136 (2021. gada 30. jūnijs) par pieprasījumu reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem” atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/788.

(4) EPI “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem” pielikumā ir sniegta sīkāka procesuālā informācija par iniciatīvu, tostarp par nepieciešamajām robežvērtībām, un to, cik paziņojumu par atbalstu ir vajadzīgs.

(5) Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības” organizatoru sanāksme ar Eiropas Komisiju (europa.eu). https://audiovisual.ec.europa.eu/en/reportage/P-060517

(6) EPI uzklausīšana “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem”. https://www.europarl.europa.eu/committees/en/eci-hearing-save-cruelty-free-cosmetics-/product-details/20230524ECI00141

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par izmēģinājumu ar dzīvniekiem un tirdzniecības aizliegumu un par pašreizējo situāciju attiecībā uz alternatīvām testēšanas metodēm kosmētikas līdzekļu jomā (COM(2013) 0135 final).

(8) https://webgate.ec.europa.eu/envdataportal/content/alures/section1_number-of-animals.html

(9) Samazinājums 2020. gadā ir daļēji saistīts arī ar Covid-19 pandēmijas rezultātā samazinātām aktivitātēm mājsēdes un atceltu vai atliktu projektu dēļ.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(12) EU Reference Laboratory for alternatives to animal testing (EURL ECVAM) (europa.eu).

https://joint-research-centre.ec.europa.eu/eu-reference-laboratory-alternatives-animal-testing-eurl-ecvam_en

(13) Skatīt jaunāko statistikas pārskatu https://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/reports_en.htm

(14) Publiskā statistikas datubāze https://webgate.ec.europa.eu/envdataportal/content/alures/section1_number-of-animals.html

(15) REACH metodisko norādījumu saraksts ir pieejams ECHA tīmekļvietnē: https://echa.europa.eu/guidance-documents/guidance-on-reach

(16) Komisijas Regula (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(19) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/525 (2020. gada 19. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu II un III pielikumu (OV L 106, 26.3.2021., 3. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

(22) Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council laying down Union procedures for the authorisation and supervision of medicinal products for human use and establishing rules governing the European Medicines Agency (Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Savienības procedūras un nosaka noteikumus, ar kuriem reglamentē Eiropas Zāļu aģentūru). COM/2023/193.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(24) https://vichsec.org/en/home.html

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm (OV L 117, 5.5.2017, 1. lpp.)EUR-Lex - 52020DC0381 - EN - EUR-Lex (europa.eu).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES.

(27) COM/2019/640. https://commission.europa.eu/document/daef3e5c-a456-4fbb-a067-8f1cbe8d9c78_lv.

(28) Ķīmiskais drošums — labāka piekļuve datiem par ķimikālijām drošuma novērtējumu veikšanai (europa.eu).

(29) Komisijas Ieteikums (ES) 2022/2510 (2022. gada 8. decembris), ar ko izveido Eiropas satvaru konceptuāli drošu ķimikāliju un materiālu novērtēšanai.

(30) Procedūras datne: 2021/2784(RSP) | Legislative Observatory | European Parliament (europa.eu).

(31) Animal-free Safety assessment of chemicals: Project cluster for Implementation of novel Strategies. (aspis-cluster.eu).

(32) Partnership for the Assessment of Risks from Chemicals | Parc (eu-parc.eu).

(33) Marx-Stoelting, P., Rivière, G., Luijten, M. et al. A walk in the PARC: developing and implementing 21st century chemical risk assessment in Europe. Arch Toxicol 97, 893–908 (2023). https://doi.org/10.1007/s00204-022-03435-7

(34) Eiropas Komisijas lēmums (C(2023)2178). Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programma. 4. Veselība. 2023. gada 31. marts.

(35) https://european-union.europa.eu/institutions-law-budget/institutions-and-bodies/search-all-eu-institutions-and-bodies/innovative-health-initiative-joint-undertaking-ihi-ju_en

(36) Piemēram, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 1. sabiedriskas nozīmes uzdevumu, “Apvārsnis Eiropa” kopu “Veselība”, Ierosmi novatorisku zāļu jomā un Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīvu, Marijas Kirī vārdā nosauktajiem tīkliem u. c.

(37) Piemēram, Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja (SCHEER) vai EURL ECVAM Zinātniskā padomdevēja komiteja.

(38) Piemēram, Iniciatīvā ķimikāliju radītā riska novērtējuma paātrināšanai (APCRA), EU ToxRisk, ASPIS, PARC un MATCHING projektos,)

(39) Piemēram, ESAO QSAR rīkkopa vai QSAR novērtēšanas sistēmas darbs ESAO.

(40) Piemēram, SETAC gadskārtējās sanāksmes, EUROTOX, QSAR 2023.

(41) Consolidated 3-year work plan for the Non-clinical domain including the priorities for 2023 (europa.eu).

(42) Development of a Roadmap for Action on New Approach Methodologies in Risk Assessment EFSA Journal 2022;19(6):EN-7341.

(43) Komiteja sniedz atzinumus par nepārtikas patēriņa preču (piemēram, kosmētikas līdzekļu un to sastāvdaļu, rotaļlietu, tekstilizstrādājumu, apģērba, personīgās higiēnas un mājsaimniecības preču) un pakalpojumu (piemēram, tetovēšanas, mākslīgā iedeguma) radītiem veselības un drošības riskiem (ķīmiskiem, bioloģiskiem, mehāniskiem un cita veida fiziskiem riskiem).

(44) https://learn.etplas.eu/ Education and Training Platform for Laboratory Animal Science.

(45) Joint EDQM-EPAA Event: The future of pyrogenicity testing: phasing out the rabbit pyrogen test - European Directorate for the Quality of Medicines & HealthCare.

(46) Non-animal approaches - Publications Office of the EU (europa.eu) (2017); Towards replacement of animals for scientific purposes - Publications Office of the EU (europa.eu) (2021).

(47) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par izmēģinājumu ar dzīvniekiem un tirdzniecības aizliegumu un par pašreizējo situāciju attiecībā uz alternatīvām testēšanas metodēm kosmētikas līdzekļu jomā, 11.3.2013, (COM(2013) 135 final).

(48) Regulas Nr. 1223/2009/EK 10. panta 3. punkts.

(49) Interface between REACH and Cosmetics regulations, Factsheet, ECHA-14-FS-04-EN. https://echa.europa.eu/documents/10162/13628/reach_cosmetics_factsheet_en.pdf/2fbcf6bf-cc78-4a2c-83fa-43ca87cfb314

(50) Ar profesionāliem lietotājiem saprot personas, kas savā darbā izmanto kosmētikas līdzekļus (piemēram, frizierus), savukārt darbinieki ražo sastāvdaļas vai izstrādājumus rūpnieciskā ražotnē.

(51) https://echa.europa.eu/-/echa-s-workshop-opens-way-for-animal-testing-free-chemicals-regulation

18.8.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/17

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2023. gada 5. jūlijs)

par priekšlikumu ekonomikas pārvaldības reformai Savienībā

(CON/2023/20)

(2023/C 290/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2023. gada 12. maijā un 27. jūnijā saņēma attiecīgi Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (turpmāk – “ierosinātā jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvās daļas regula”) (1). ECB 2023. gada 12. maijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (turpmāk – “ierosinātie grozījumi SIP korektīvās daļas regulā”) (2), un lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (turpmāk “ierosinātie grozījumi budžeta struktūru direktīvā”) (3) – pēdējā minētā kopā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu un ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā turpmāk saukti par “Komisijas priekšlikumi”.

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu un ierosinātajiem grozījumiem Budžeta struktūru Direktīvā balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo efektīva ekonomikas politikas koordinācija un daudzpusēja budžeta uzraudzība attiecas uz Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galveno mērķi saglabāt cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 2. pantu.

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā balstīta uz LESD 126. panta 14. punkta otro daļu, kurā noteikts, ka Padome, cita starpā apspriedusies ar ECB, pieņem attiecīgus noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas arī attiecas uz iepriekš minēto ECBS galveno mērķi.

ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Reformas mērķis ir nodrošināt valsts parāda ilgtspēju, fiskālās politikas pretcikliskumu, pieņemt vidēja termiņa pieeju budžeta politikai, kā arī panākt vienkāršošanu un palielināt valstu atbildību par sistēmu. Tajā arī atzīts, ka reformas, investīcijas un fiskālā ilgtspēja ir savstarpēji pastiprinošas un tādēļ tās būtu jāveicina ar integrētas pieejas palīdzību. Visbeidzot, reformas mērķis ir nodrošināt efektīvākus izpildes pasākumus. Lai atbalstītu šo mērķu sasniegšanu, ECB piedāvā dažus konkrētus tehniskus apsvērumus un ierosinājumus par Komisijas priekšlikumiem, lai vēl vairāk uzlabotu jauno regulējumu un nodrošinātu, ka tas būs pārredzamāks un paredzamāks.

Stabila Savienības ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas un uzraudzības sistēma atbilst Eiropas Savienības, dalībvalstu un jo īpaši euro zonas būtiskām un visaptverošām interesēm (4). ECB uzsver ilgtspējīgu fiskālo pozīciju nozīmi cenu stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei netraucēti funkcionējošā ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) (5). Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma var piedāvāt reālistisku, pakāpenisku un noturīgu valsts parāda korekciju apvienojumā ar nacionālo strukturālo politiku veicināšanu.

ECB aicina Savienības likumdevējus pēc iespējas drīz un vēlākais līdz 2023. gada beigām panākt vienošanos par Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Tā kā līdz tam laikam tiks deaktivēta SIP noteiktā vispārējā izņēmuma klauzula (6), šāda vienošanās būtu ļoti svarīga, lai nostiprinātu gaidas attiecībā uz parāda atmaksājamību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Nespēja ātri vienoties par ticamu, pārredzamu un paredzamu fiskālo sistēmu un to ieviest varētu radīt nenoteiktību un nepamatoti aizkavēt vajadzīgās fiskālās korekcijas un stimulu reformām un investīcijām.

ECB uzsver šādus iemeslus ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai. Pirmkārt, augstāki valdības parāda koeficienti un parāda neviendabīgums pēc koronavīrusa pandēmijas pastiprina nepieciešamību efektīvi koordinēt fiskālo stāvokli, izmantojot SIP. Reālistiska, pakāpeniska un noturīga valsts parāda korekcija, ņemot vērā dominējošo izaugsmes un inflācijas perspektīvu, ir svarīga, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju un atjaunotu fiskālo telpu pirms iespējamās lejupslīdes. Otrkārt, ir būtiski fiskālo politiku padarīt pretciklisku. Vajadzīga apņēmīga rīcība recesijas laikā, lai izvairītos no nelabvēlīgām ekonomikas norisēm, taču ir arī būtiski, lai rezerves tiktu atjaunotas, tiklīdz ekonomika ir stabilizēta, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību. Efektīvi veicinot makroekonomikas stabilizāciju lielu satricinājumu laikā, pretcikliska fiskālā politika atbalsta monetāro politiku, lai vidējā termiņā panāktu cenu stabilitāti. Treškārt, ir būtiski, lai ekonomikas pārvaldības sistēma izvirzītu priekšnoteikumus tam, ka ekonomikas politika kļūst izaugsmei labvēlīgāka. Strukturālās reformas, investīcijas un fiskālā stabilitāte būtu labāk jāintegrē fiskālajā un makroekonomikas uzraudzībā, tostarp saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP) (7). Turklāt, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši lai pildītu Savienības un dalībvalstu saistības klimata jomā saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām (8), būs vajadzīgas ievērojamas privātās un publiskās investīcijas, ko veicinās papildinoša struktūrpolitika. Lai panāktu ticamu valsts parāda koeficientu stabilizāciju, vajadzīga izaugsmei labvēlīga ekonomikas politika, tostarp publiskās investīcijas, kas ir pienācīgi jāstimulē reformētajā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā. Ja NextGenerationEU un jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisms tiks efektīvi īstenots, tas palīdzēs dalībvalstīm risināt šīs problēmas un demonstrēs Savienības mēroga rīcības potenciālu. Tomēr būs vajadzīgi lielāki resursi un investīcijas Savienības līmenī, kā arī noturīgas valsts finansētas investīcijas, kam nepieciešami vai nu papildu ieņēmumu avoti, vai izdevumu prioritāšu maiņa, jo īpaši dalībvalstīs ar paaugstinātiem parāda koeficientiem. Ceturtkārt, ECB atzinīgi vērtētu turpmāku progresu ar euro zonu saistītos Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas aspektos, piemēram, euro zonas fiskālās politikas nostājas efektīvāku koordināciju un pienācīgi izstrādātas pastāvīgas centrālās fiskālās kapacitātes izveidi. Plašākā nozīmē EMS ekonomiskās un institucionālās struktūras izveides pabeigšana joprojām ir būtiska, lai stiprinātu euro zonas šoka absorbēšanas spējas un veicinātu stabilitāti un izaugsmi (9).

Īpaši apsvērumi

1. Valsts parāda atmaksājamība un fiskālā korekcija

1.1 Parāda atmaksājamības analīzes nozīme

1.1.1

ECB saprot, ka saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu Komisijas sagatavotajai parāda atmaksājamības analīzei (PAA) būs svarīga loma, izstrādājot tehniskās trajektorijas valdības neto izdevumiem, ko Komisija ierosinājusi, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm (10). Komisijas PAA ir vērtīgs instruments, lai identificētu fiskālos riskus, kas nav pietiekami atspoguļoti reģistrētajos parāda līmeņos, piemēram, nākotnes izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos, iespējamās saistības un parāda termiņu struktūra. Lai nodrošinātu PAA atkārtojamību, paredzamību un pārredzamību un regulējuma konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs un laikam ritot, ECB uzsver nepieciešamību precizēt Komisijas PAA pamatā esošo metodiku apspriežoties ar dalībvalstīm un saņemot to atbalstu. Turklāt ECB arī uzskata, ka būtu lietderīgi par šo metodiku apspriesties ar Eiropas Fiskālo padomi.

1.1.2

ECB atzinīgi vērtē to, ka Komisijas tehniskā trajektorija vērsta uz neto izdevumu trajektoriju, kas principā nepaļautos uz ikgadējām reālā laika aplēsēm par nenovērojamo starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Tas var uzlabot fiskālās politikas pretcikliskumu, tostarp ciklisko apstākļu radīto ieņēmumu svārstības. Lai vēl vairāk uzlabotu Komisijas priekšlikumu skaidrību, ECB iesaka sīkāk precizēt “neto izdevumu” definīciju (11), precizējot šādus aspektus. Definīcijai būtu: a) jāpaskaidro, vai neto izdevumu attīstība tiks definēta nominālā izteiksmē vai reālā izteiksmē; b) jāprecizē un jānovērtē metodoloģiju diskrecionāro ieņēmumu pasākumu aprēķināšanai, kas jāatskaita no bruto izdevumiem, un c) jāprecizē, kādā mērā rādītāja aprēķini balstīsies uz novērojamiem posteņiem, jo īpaši precizējot bezdarbnieka pabalstu izdevumu ciklisko elementu aprēķināšanas metodoloģiju.

1.1.3

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula nosaka, ka neto izdevumu tehniskā trajektorija nodrošina, ka valsts parāda koeficients tiek ticami samazināts vai saglabājas piesardzīgā līmenī (12). Komisijai jānovērtē un jāpublicē ticamības analīze un tās pamatā esošie dati (13). ECB iesaka Komisijas priekšlikumos sīkāk izklāstīt galvenos parametrus un pieņēmumus, kas ir ticamības novērtēšanas metodikas pamatā (14). Turklāt ECB atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisijas ziņojums Ekonomikas un finanšu komitejai, kurā ietvertas tehniskās trajektorijas, tiks publiskots, pirms dalībvalstis sagatavos savus vidēja termiņa fiskālos strukturālos plānus (turpmāk – “nacionālie plāni”) (15). Turklāt ECB iesaka izstrādāt vienotu sistēmu attiecībā uz “pamatotiem un pārbaudāmiem ekonomiskiem argumentiem”, kas dalībvalstīm jānorāda savos nacionālajos plānos, ja tajos iekļauta augstāka neto izdevumu trajektorija nekā Komisijas ierosinātā (16).

1.2 Aizsardzības pasākumi

ECB atgādina, ka LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecas uz situācijām, kurās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) “pietiekami strauji samazinās un tuvojas atsauces vērtībai” (17). Ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no parāda stabilizēšanās augstā līmenī, ECB atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumos iekļauti daži aizsardzības pasākumi, kas atbalsta parāda un deficīta samazināšanu, jo īpaši nodrošinot, ka fiskālā trajektorija plānošanas perioda beigās paredz zemāku valsts parāda koeficientu nekā tehniskās trajektorijas sākumā, izvairoties no fiskālās korekcijas atlikšanas uz pēdējiem korekcijas perioda gadiem un ierosinot obligātu korekciju gadiem, kuros paredzams, ka deficīts pārsniegs 3 % atsauces vērtību (18). ECB saprot, ka jautājums par aizsardzības pasākumiem pašlaik tiek apspriests, un uzskata, ka nepieciešams līdzsvars starp sarežģītību un atbildību, no vienas puses, un parāda samazināšanas efektivitāti, no otras puses, lai nodrošinātu, ka parāds tiek pietiekami samazināts un tiek pienācīgi diferencēts.

2. Nacionālie vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni

2.1 Reformas un investīcijas

Ienesīgi ieguldījumi ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, kas atbalstītu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai fiskālā korekcija nekaitētu investīcijām, jo īpaši investīcijām, kas atbalsta Savienības kopējās prioritātes. Šajā nolūkā būtu efektīvi jāuzrauga arī publisko ieguldījumu līmenis un kvalitāte. Turklāt ECB piekrīt, ka ir steidzami jāveicina izaugsmi veicinošas reformas. Šā iemesla dēļ valstu atbildība par dalībvalstu nacionālajiem plāniem ir būtiska. ECB uzsver, ka tehniskais dialogs starp dalībvalsti un Komisiju saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas regulu (19), kas ir svarīgs valstu atbildības elements, būtu jāīsteno raiti, pārredzami un paredzami. Tehniskajam dialogam vajadzētu būt pienācīgi strukturētam un detalizētam, lai palīdzētu skaidri noteikt nacionālo plānu saturu. Tāpēc ECB iesaka ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā iekļaut sīkāku informāciju par prasībām attiecībā uz reformām un ieguldījumu saistībām, kas jāiekļauj visos nacionālajos plānos (20).

2.2 Korekcijas periods

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula paredz, ka dalībvalstu plānos jāiekļauj neto izdevumu trajektorija, kas aptver vismaz četrus gadus (21). Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, korekcijas periodu var pagarināt par ne vairāk kā trim gadiem (22). Šāds periods ir garš un sniedzas pāri tipiskam vēlēšanu ciklam, un tāpēc tas varētu kavēt šādu saistību izpildi. Tāpēc ECB atbalsta nacionālo plānu paplašināšanas piesardzīgu izmantošanu un uzsver, ka pilnībā jāīsteno saistības attiecībā uz papildu reformām un investīcijām. Turklāt ECB ir divi ierosinājumi attiecībā uz korekcijas periodu un tā pagarināšanu. Pirmkārt, ECB atzinīgi vērtē prasību, ka katrai reformu un ieguldījumu saistībai, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, jābūt pietiekami detalizētai, savlaicīgai, ierobežotai laikā un pārbaudāmai (23). Lai nodrošinātu, ka metodika ir pietiekami skaidra un pārredzama, ECB ierosina pilnveidot novērtēšanas sistēmu dalībvalstu saistību novērtēšanai (24). Jo īpaši būtu jānodrošina, ka šādas saistības veicina potenciālo izaugsmi un līdz ar to parāda atmaksājamību. Turklāt ECB iesaka iekļaut papildu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek palielinātas kritiski svarīgām politikas prioritātēm, piemēram, zaļajai un digitālajai pārejai, un ka reformu un investīciju saistības tiek pietiekami īstenotas perioda sākumā, līdzīgi jau spēkā esošajiem fiskālās korekcijas aizsardzības pasākumiem (25). Otrkārt, līdz 2026. gadam dalībvalstu apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautās reformu un investīciju saistības var ņemt vērā, pagarinot korekcijas periodu (26). Lai gan ECB atzinīgi vērtē atveseļošanas un noturības plānu apsvēršanu, tā iesaka novērtēšanas sistēmai nodrošināt, ka ievērojama daļa no dalībvalstu ierosinātajām reformām un investīcijām papildina iepriekš pastāvošās saistības.

2.3 Nacionālo plānu pārskatīšana

Ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā noteikta iespēja dalībvalstīm iesniegt pārskatītu nacionālo plānu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas neļauj īstenot sākotnējo plānu, vai ja jauna valdība pieprasa jauna nacionālā plāna iesniegšanu (27). ECB iesaka ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā precizēt objektīvos apstākļus, kas tiktu uzskatīti par būtiskiem, un precizēt, kā Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts iepriekšējo korekciju vai tās trūkumu, sagatavojot savu jauno tehnisko trajektoriju. Turklāt ECB iesaka ierosinātajai jaunajai SIP preventīvās daļas regulai nodrošināt, ka pārskatītais plāns neļauj atlikt reformas un investīcijas.

3. Mijiedarbība ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru

3.1

ECB atzinīgi vērtē nacionālo strukturālo reformu saistību, kā arī ieguldījumu un fiskālās politikas holistisko uzraudzību, kas ir daļa no nacionālajiem plāniem, attiecībā uz visām nacionālajām strukturālajām politikām, jo īpaši tām, kas var veicināt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu, ko uzrauga saskaņā ar MNNP (28).

3.2

ECB atzinīgi vērtē prasību nacionālajos plānos ņemt vērā Savienības konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, t. sk. tos, kas saistīti ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kura konstatēta saskaņā ar MNNP (29). ECB iesaka nacionālajos plānos pievērsties galvenajiem riskiem, ko makroekonomikas nelīdzsvarotība rada fiskālajai ilgtspējai, ilgstošiem konkurētspējas zaudējumiem un lielai ārējai nelīdzsvarotībai.

3.3

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula nosaka, ka gadījumā, ja dalībvalsts neīsteno reformu un investīciju saistības, kas iekļautas tās nacionālajā plānā, lai īstenotu konkrētai valstij adresētos ieteikumus saistībā ar MNNP, un ja attiecīgo dalībvalsti skar pārmērīga nelīdzsvarotība, var sākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu (30) (31). Tādā gadījumā dalībvalstij jāiesniedz pārskatīts nacionālais plāns, kas kalpo arī par korektīvo pasākumu plānu, kas prasīts Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktā. ECB šajā jautājumā ir divi komentāri. Pirmkārt, ņemot vērā makroekonomisko problēmu mainīgo raksturu, ECB uzskata, ka būtu lietderīgi, ja regulējums varētu arī atvieglot nacionālo plānu korekciju neatkarīgi no tā, vai PNNP sākta vai nav sākta. Tas nodrošina, ka attiecīgās reformas un investīcijas var pielāgot, lai savlaicīgi un efektīvi risinātu visas jaunās makroekonomiskās nelīdzsvarotības un makroekonomikas problēmas. Otrkārt, ECB atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo ekonomikas pārvaldības sistēmu izpildes pasākumu īstenošana attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību ir bijusi viena no galvenajām problēmām. ECB uzsver, ka procedūras makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai būtu jānosaka, izmantojot pārredzamus un efektīvus aktivizēšanas mehānismus, t. sk. detalizētu paziņošanu par procesuālajiem lēmumiem (32). Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi un efektīvi risina makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmu, kā norādījusi Padome (33), ECB uzsver, ka MNNP būtu pilnībā jāizmanto tās potenciāls, pārredzamā un konsekventā veidā, nodrošinot, ka dalībvalstis uzņemas atbildību par procedūru, tostarp attiecīgā gadījumā aktivizējot PNNP.

4. Atbilstība un izpildes pasākumi

4.1 Dalībvalstu apmierinoša to saistību izpilde, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula paredz, ka, ja dalībvalstij piešķirts piemērojamā korekcijas perioda pagarinājums, bet tā apmierinoši nepilda reformu un ieguldījumu saistību kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var ieteikt pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu (34). Šajā sakarā ECB uzsver, ka jānodrošina savlaicīga, atbilstīga un pārredzama uzraudzība un izpildes pasākumu īstenošana attiecībā uz to, kā dalībvalstis ievēro savas reformu un ieguldījumu saistības, lai nodrošinātu fiskālo un makroekonomisko stabilitāti. Tādējādi varētu būt vēlams, ka šajā gadījumā ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula uzliek Padomei pienākumu rīkoties pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro” (35), lai ieteiktu pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu (36). Šajā sakarā ECB atzīmē Komisijas atsauci uz gaidāmo darbu jaunu izpildes instrumentu izstrādāšanā (37). ECB atzinīgi vērtētu sīkāku informāciju par jauno izpildes instrumentu, kas vēl nav iekļauts Komisijas priekšlikumos.

4.2 Būtisku valsts parāda atmaksājamības problēmu un citu būtisku faktoru novērtējums saistībā ar Komisijas ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu

ECB atzinīgi vērtē to, ka attiecīgās dalībvalsts valsts parāda atmaksājamības problēmu pakāpe iekļauta kā būtisks faktors pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanai (38). Ņemot vērā to, cik svarīgi ir novērtēt būtiskos faktorus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanai, ECB aicina ierosinātajos grozījumos SIP korektīvās daļas regulā iekļaut skaidri definētu un pārredzamu metodisku pieeju šo faktoru novērtēšanai.

4.3 Koriģējošā neto izdevumu plāna izstrāde

ECB uzsver nepieciešamību pakāpeniski, bet ātri novērst pārmērīgu parādu un deficītu. Šajā sakarā tā atzīst, ka tika ieviesti aizsardzības pasākumi, kuru mērķis bija ierobežot fiskālās korekcijas atlikšanas risku attiecībā uz to, kā koriģējošajam neto izdevumu plānam jāpievēršas parāda koeficientam (39). ECB atzinīgi vērtē skaitlisko prasību attiecībā uz deficītu, apstiprinot, ka tajos gados, kuros sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību, koriģējošajam neto izdevumu plānam jāatbilst obligātajai korekcijai. Tomēr būtu jāprecizē, kā šī korekcija tiek mērīta. Tomēr ECB atzīmē, ka ar ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā (40) tiktu atcelta pašreizējā prasība, ka Padomes ieteikumā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu jānosaka konkrēts termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, “kas jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi” (41).

4.4 Kontroles konts

ECB atzinīgi vērtē prasību Komisijai izveidot kontroles kontu, lai sekotu līdzi faktisko neto izdevumu kumulatīvajām novirzēm – gan augšupējām, gan lejupvērstām – no neto izdevumu trajektorijas (42). Tas ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbilstību un nodrošinātu noteikuma pretcikliskumu, izmantojot iespēju ekonomiski labvēlīgos laikos veidot fiskālās rezerves, ko var izmantot ekonomiski sliktos laikos. Kontroles kontā iekļautā informācija tiek ņemta vērā Komisijas ziņojuma saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu kontekstā (43), un tādējādi tā ir svarīgs faktors, kas attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanu. Šā iemesla dēļ ECB iesaka sīkāk precizēt kontroles konta darbību un galvenos parametrus. Turklāt ECB iesaka aprēķinus attiecībā uz katru dalībvalsti un katras dalībvalsts statusu kontroles kontā publicēt Komisijas interneta vietnē, vēlams kopā ar Komisijas pavasara un rudens prognozēm. Visbeidzot, ECB ieteiktu ieviest robežvērtību faktisko neto izdevumu novirzei no neto izdevumu plāna, kas liktu Komisijai sagatavot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu (44).

5. Neatkarīgu fiskālo iestāžu un Eiropas Fiskālās padomes loma

5.1

Neatkarīgo struktūru lomas pastiprināšana fiskālās uzraudzības procesā var palīdzēt mazināt procikliskās tendences, kas raksturīgas fiskālās politikas veidošanai, vienlaikus atbalstot arī valstu atbildību, kas ir būtiski svarīga sistēmas ilgtspējīgai īstenošanai (45). Tāpēc ECB atbalsta priekšlikumu noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt neatkarīgu fiskālo iestāžu (NFI) lomu (46), iekļaujot prasības, kas saistītas ar to pārvaldību un neatkarību, un uzticot šādām iestādēm uzdevumus (47), kas pārsniedz to pašreizējos uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (48). ECB īpaši atzinīgi vērtē principa “ievēro vai paskaidro” iestrādāšanu Savienības tiesību aktos. ECB atbalsta NFI lomas stiprināšanu ar nosacījumu, ka to kopējās spējas tiek uzlabotas proporcionāli to papildu uzdevumiem un ka tām tiek nodrošināti pienācīgi un stabili resursi, lai efektīvi īstenotu savas pilnvaras (49).

5.2

ECB iesaka, ka, ņemot vērā iepriekš minēto spēju stiprināšanu un neskarot Komisijas lomu saskaņā ar Līgumiem, NFI lomu saskaņā ar ierosināto jauno Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas Regulu varētu vēl vairāk palielināt, piešķirot tām lomu dalībvalstu nacionālo plānu sagatavošanā un skaitļos neizsakāmu mērķu novērtēšanā (piem., attiecībā uz reformu ietekmi). NFI varētu sniegt novērtējumu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, par nacionālā plāna atbilstību Komisijas tehniskajai trajektorijai un attiecīgā gadījumā par reformu un investīciju saistību ticamību. Tāpat ECB iesaka vēl vairāk pastiprināt NFI iesaistīšanos saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā, pieprasot NFI sagatavot arī atzinumu par Komisijas veikto būtisko faktoru analīzi LESD 126. panta 3. punktā noteiktā ziņojuma vajadzībām.

5.3

Visbeidzot, ECB atzīst Eiropas Fiskālās padomes darbu (50) un pilnībā atbalsta Komisijas nodomu izvērtēt pasākumus tās stiprināšanai. Šajā nolūkā, neierobežojot Komisijas kompetenci, ECB atbalsta Eiropas Fiskālās padomes nozīmīgo lomu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā (51). Jo īpaši ECB atzinīgi vērtē Eiropas Fiskālās padomes iespēju sniegt atzinumu, nodrošinot informāciju Padomes ieteikumam par vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu vai pagarināšanu saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas regulu (52). Kā norādīts iepriekš 1.1.1. punktā, ECB arī uzskata, ka būtu lietderīgi apspriesties ar Eiropas Fiskālo padomi par PAA pamatā esošo metodiku. Turklāt būtu jāstiprina arī Eiropas Fiskālās padomes loma piemērotas euro zonas fiskālās nostājas novērtēšanā.

6. Komisijas deleģētās pilnvaras grozīt pielikumus

6.1

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II–VII pielikumu nolūkā tos pielāgot, pienācīgi ņemot vērā turpmākās norises vai vajadzības (53).

6.2

Tā kā pielikumi ir ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas regulas neatņemama sastāvdaļa, ECB iesaka pielikumos jau ex ante iekļaut sīkāku informāciju un specifikācijas. Jo īpaši, kā minēts iepriekš, varētu sniegt sīkāku informāciju par informāciju valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā (II pielikums), kontroles kontu (IV pielikums),metodiku ticamības novērtēšanai (V pielikums) un reformu un investīciju saistību kopuma novērtēšanas sistēmu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai (VII pielikums).

6.3

Turklāt ECB vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar LESD 127. panta 4. punkta pirmo ievilkumu un 282. panta 5. punktu ir svarīgi ar to apspriesties par visiem deleģētajiem un īstenošanas tiesību aktiem, kas ir tās kompetencē (54).

7. Saistība ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu mērķi integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) būtību Savienības tiesiskajā regulējumā saskaņā ar tā 16. pantu (55). Komisija interpretējusi LSKP būtību tā, lai tā atbilstu Fiskālajam paktam (LSKP III sadaļa). Turklāt ECB norāda, ka LSKP 2. pants nodrošina, ka Komisijas priekšlikumu pieņemšanai nav nepieciešams grozīt vai atcelt LSKP. LSKP 2. panta 1. punktā noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm LSKP jāpiemēro un jāinterpretē saskaņā ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, un Savienības tiesību aktiem, tostarp procesuālajām tiesībām gadījumos, kuros jāpieņem sekundārie tiesību akti. Turklāt LSKP 2. panta 2. punktā noteikts, ka LSKP piemēro, ciktāl tas ir saderīgs ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un Savienības tiesību aktiem, un ka tas nedrīkst ierobežot Savienības kompetenci rīkoties ekonomiskās savienības jomā. Tādējādi ECB saprot, ka, pieņemot Komisijas priekšlikumus un tiem stājoties spēkā, LSKP tiks piemērots un interpretēts saskaņā ar jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu.

8. Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana

Ņemot vērā to, cik svarīga ir stabila Savienības sistēma ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai monetārās savienības kontekstā, ECB uzsver, ka vajadzīgs turpmāks progress attiecībā uz euro zonai raksturīgajiem aspektiem. Lai nodrošinātu monetārās un fiskālās politikas mijiedarbību, ir svarīgi izstrādāt sistēmu euro zonas kopējās fiskālās nostājas uzraudzībai un virzībai, jo tā var palīdzēt nodrošināt, ka monetārā un fiskālā politika labāk papildina viena otru. Turklāt joprojām ir vajadzīga pastāvīga centrālā fiskālā kapacitāte. Šādam instrumentam, ja tas būtu pienācīgi izstrādāts, varētu būt nozīme makroekonomikas stabilizācijas un konverģences veicināšanā euro zonā ilgākā laika posmā, tostarp ar ieguldījumu palīdzību, tādējādi atbalstot arī vienoto monetāro politiku. Šajā nolūkā pastāvīgai centrālai fiskālajai kapacitātei vajadzētu būt pietiekami lielai un ar pastāvīgu finansējumu (56).

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 5. jūlijā

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) COM(2023) 240 final.

(2) COM(2023) 241 final.

(3) COM(2023) 242 final.

(4) Sk. 1.1. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2018/25 (2018. gada 11. maijs) par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs (OV C 261, 25.7.2018., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(5) Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris, pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(6) Sk. Eiropas Komisijas paziņojumu “Fiskālās politikas norādes 2024. gadam: parāda atmaksājamības un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšana”, 2023. gada 8. marts.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, ka novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(8) Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(9) Sk. “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, Ziņojumu sagatavoja Jean-Claude Juncker ciešā sadarbībā ar Donald Tusk, Jeroen Dijsselbloem, Mario Draghi un Martin Schulz, 2015. gada 22. jūnijs, 4. lpp., pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu. Sk. arī Vispārējos apsvērumus Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2018/51 (2018. gada 9. novembris) par priekšlikumu regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi (OV C 444, 10.12.2018., 11. lpp.); 1.3. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2019/37 (2019. gada 30. oktobris) par priekšlikumu regulai par euro zonas konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta pārvaldības sistēmu (OV C 408, 4.12.2019., 3. lpp.).

(10) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. un 6. pantu un I pielikumu. Sk. arī Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ievirzēm”, COM(2022) 583 final, 2022. gada 9. novembris.

(11) Piem., ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 2. panta 2. punktā un/vai II pielikuma a) punktā.

(12) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta a) punktu.

(13) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 8. pantu un V pielikumu.

(14) Jo īpaši to varētu iekļaut ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas V pielikumā.

(15) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. pantu.

(16) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 2. punktu.

(17) Sk. arī 1. panta 1. punktu ierosinātajos grozījumos SIP korektīvās daļas regulā, ar ko groza 2. panta 1.a punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(18) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta c) un d) punktu, 15. panta 2. punkt un I pielikuma c) punktu. Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 4) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu.

(19) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 10. pantu.

(20) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11., 12. un 14. pantu un II pielikumu.

(21) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. pantu un 11. panta 1. punktu.

(22) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 1. punktu.

(23) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 3. punktu.

(24) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 5. punktu un VII pielikumu.

(25) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta c) un d) punktu un 15. panta 2. punktu.

(26) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 4. punktu.

(27) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 14. panta 1. punktu.

(28) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 1. punktu, 12. panta b) punktu, 13. panta 2. punktu un 16. un 30. pantu.

(29) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 1. punktu un 12. panta b) punktu.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 ( 2011. gada 16. novembris ) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011. 25. lpp.).

(31) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 30. pantu.

(32) Sk. 18. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2011/13 (2011. gada 16. februāris) par ekonomikas pārvaldības reformu Eiropas Savienībā (OV C 150, 20.5.2011. 1. lpp.).

(33) Sk. Padomes 2022. gada 12. jūlija paziņojumu presei “Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra: Padome pieņem secinājumus”, kas pieejams Padomes interneta vietnē www.consilium.europa.eu

(34) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 19. pantu.

(35) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 27. pantu.

(36) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 19. pantu. Formulējumu varētu grozīt, lai noteiktu: “[...] Padome pēc Komisijas ieteikuma iesaka pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu.”

(37) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ievirzēm”, COM(2022) 583 final, 2022. gada 9. novembris.

(38) Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1. punkts, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktu.

(39) Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 4) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu.

(40) Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu.

(41) Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu.

(42) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 21. panta otro daļu un IV pielikumu.

(43) Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(44) Piem., saskaņā ar ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1. punkts, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. pantu.

(45) Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris.

(46) Sk. Atzinuma CON/2018/25 2.4.1. punktu.

(47) Sk. 1. panta 8) punktu ierosinātajos grozījumos budžeta struktūru direktīvā, ar ko groza 8. pantu Padomes Direktīvā 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.). Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 22. pantu. Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 3) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu.

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

(49) Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 8) punktu, ar ko groza Padomes Direktīvas 2011/85/ES 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(50) Komisijas Lēmums (ES) 2015/1937 (2015. gada 21. oktobris), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi (OV L 282, 28.10.2015., 37. lpp.).

(51) Sk. Atzinuma CON/2011/13 22. punktu.

(52) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 24. pantu.

(53) Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 32. pantu.

(54) Sk. Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2011/42 (2011. gada 4. maijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām; sk. 8. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2011/44 (2011. gada 19. maijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā; sk. 4. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2012/5 (2012. gada 25. janvāris) par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību un priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām; sk. 1.9. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/20181/1 (2018. gada 2. janvāris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr.184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā.

(55) Sk. Atzinuma CON/2018/25 1.2. punktu. LSKP 16. pantā paredzēts, ka ne vēlāk kā piecu gadu laikā no LSKP spēkā stāšanās dienas, t. i., līdz 2018. gada 1. janvārim, tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai LSKP būtību iekļautu Savienības tiesiskajā regulējumā.

(56) Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris. Sk. arī Atzinuma CON/2018/51 vispārīgos apsvērumus un Atzinuma CON/2019/37 1.3. punktu.

18.8.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/27

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (1) , 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums

(2023/C 290/05)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

VĀCIJA

OV C 202, 9.6.2023., 33. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Ziemeļjūras ostas

(1)

Borkum

(2)

Brake

(3)	Brunsbüttel

(4)

Büsum

(5)	Bützflether Sand

(6)

Bremen

(7)	Bremerhaven

(8)

Cuxhaven

(9)	Eckwarderhörne

(10)

Elsfleth

(11)

Emden

(12)	Fedderwardersiel

(13)	Glückstadt

(14)

Hamburg

(15)	Hamburg-Neuenfelde

(16)

Helgoland

(17)

Husum

(18)

Leer

(19)

Lemwerder

(20)

List/Sylt

(21)

Norddeich

(22)

Nordenham

(23)

Norderney

(24)

Papenburg

(25)	Stadersand

(26)	Wangerooge

(27)

Wedel

(28)	Wewelsfleth

(29)	Wilhelmshaven

BALTIJAS JŪRAS OSTAS

(1)	Eckernförde (Jūras spēku ostas iekārtas)

(2)	Flensburg-Hafen

(3)	Greifswald-Ladebow Hafen

(4)	Jägersberg (Jūras spēku ostas iekārtas)

(5)

Kiel

(6)	Kiel (Jūras spēku osta)

(7)	Kiel-Holtenau

(8)

Lubmin

(9)

Lübeck

(10)	Lübeck-Travemünde

(11)

Mukran

(12)

Neustadt

(13)	Puttgarden

(14)

Rendsburg

(15)	Rostock-Hafen (ietver Warnemünde un Rostock-Überseehafen ostu)

(16)

Sassnitz

(17)

Stralsund

(18)	Surendorf (Jūras spēku ostas iekārtas)

(19)

Vierow

(20)

Wismar

(21)

Wolgast

ODERAS LĪCIS

(1)	Ueckermünde

Pasažieru lidostas, lidlauki un nolaišanās zonas

BĀDENES-VIRTEMBERGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Aalen-Heidenheim-Elchingen

(2)	Bādenes lidosta Airport Karlsruhe Baden-Baden

(3)	Donaueschingen-Villingen

(4)	Freiburg/Brg.

(5)	Friedrichshafen-Löwental

(6)	Heubach (Schwäb. Gmünd apriņķis)

(7)

Lahr

(8)

Laupheim

(9)	Leutkirch-Unterzeil

(10)	Mannheim-City

(11)

Mengen

(12)	Niederstetten

(13)	Schwäbisch Hall

(14)

Stuttgart

BAVĀRIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Aschaffenburg

(2)	Augsburg-Mühlhausen

(3)	Bayreuth-Bindlacher Berg

(4)	Coburg-Brandebsteinsebene

(5)	Giebelstadt

(6)	Hof-Plauen

(7)	Ingolstadt

(8)

Lechfeld

(9)	Memmingerberg

(10)	München “Franz Joseph Strauß”

(11)

Neuburg

(12)

Nürnberg

(13)	Oberpfaffenhofen

(14)

Roth

(15)	Straubing-Wallmühle

BERLĪNES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Berlin-Tegel

BRANDENBURGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Berlin Brandenburg “Willy Brandt”

(2)	Schönhagen

BRĒMENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)

Bremen

HAMBURGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)

Hamburg

HESENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Allendorf/Eder

(2)

Egelsbach

(3)	Frankfurt/Main

(4)

Fritzlar

(5)	Kassel-Calden

(6)	Reichelsheim

MĒKLENBURGAS-PRIEKŠPOMERĀNIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Neubrandenburg-Trollenhagen

(2)	Rostock-Laage

LEJASSAKSIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Braunschweig-Waggum

(2)	Bückeburg-Achum

(3)

Celle

(4)	Damme/Dümmer-See

(5)

Diepholz

(6)

Emden

(7)

Fassberg

(8)

Hannover

(9)	Leer-Nüttermoor

(10)

Nordholz

(11)	Osnabrück-Atterheide

(12)	Wilhelmshaven-Mariensiel

(13)	Wittmundhafen

(14)

Wunstorf

ZIEMEĻREINAS-VESTFĀLENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Aachen-Merzbrück

(2)

Arnsberg

(3)	Bielefeld-Windelsbleiche

(4)	Bonn-Hardthöhe

(5)	Dortmund-Wickede

(6)	Düsseldorf

(7)	Essen-Mülheim

(8)	Bonn Hangelar

(9)

Köln/Bonn

(10)	Marl/Loemühle

(11)	Mönchengladbach

(12)	Münster-Osnabrück

(13)

Nörvenich

(14)	Paderborn-Lippstadt

(15)	Porta Westfalica

(16)	Rheine-Bentlage

(17)	Siegerland

(18)	Stadtlohn-Wenningfeld

(19)	Weeze-Lahrbruch

REINZEMES-PFALCAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)

Büchel

(2)

Föhren

(3)

Hahn

(4)	Koblenz-Winningen

(5)	Mainz-Finthen

(6)	Pirmasens-Pottschütthöhe

(7)	Ramstein (ASV gaisa spēku bāze)

(8)

Speyer

(9)	Spangdahlem (ASV gaisa spēku bāze)

(10)	Zweibrücken

ZĀRAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Saarbrücken-Ensheim

(2)	Saarlouis/Düren

SAKSIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)

Dresden

(2)	Leipzig-Halle

(3)	Rothenburg/Oberlausitz

SAKSIJAS-ANHALTES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)

Cochstedt

(2)

Magdeburg

ŠLĒSVIGAS-HOLŠTEINAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Helgoland-Düne

(2)

Hohn

(3)	Kiel-Holtenau

(4)	Lübeck-Blankensee

(5)	Schleswig/Jagel

(6)	Westerland/Sylt

TĪRINGENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

(1)	Altenburg-Nobitz

(2)	Erfurt-Weimar

GRIEĶIJA

OV C 261, 25.7.2018., 6. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Εναέρια σύνορα (*1)		Lidostas (gaisa robežas)
1.	Αθήνα	Αthina
2.	Ηράκλειο	Heraklion
3.	Θεσσαλονίκη	Thessaloniki
4.	Ρόδος	Rodos (Rhodes)
5.	Κέρκυρα	Kerkira (Corfou)
6.	Αντιμάχεια Κω	Antimachia (Kos)
7.	Χανιά	Chania
8.	Πυθαγόρειο Σάμου	Pithagorio, Samos
9.	Μυτιλήνη	Mitilini
10.	Ιωάννινα	Ioannina
11.	Άραξος	Araxos
12.	Σητεία	Sitia
13.	Χίος	Chios (*1)
14.	Αργοστόλι	Argostoli
15.	Καλαμάτα	Kalamata
16.	Καβάλα	Kavala
17.	Άκτιο Βόνιτσας	Aktio Vonitsas
18.	Ζάκυνθος	Zakinthos
19.	Θήρα	Thira
20.	Σκιάθος	Skiathos
21.	Κάρπαθος	Karpathos (*1)
22.	Μύκονος	Mikonos
23.	Αλεξανδρούπολη	Alexandroupoli
24.	Ελευσίνα	Elefsina
25.	Ανδραβίδα	Andravida
26.	Ατσική Λήμνου	Atsiki - Limnos
27	Νέα Αγχίαλος	Νea Aghialos
28.	Αργος Ορεστικού (Καστοριά)	Argos

Θαλάσσια σύνορα		Ostas (jūras robežas)
1.	Γύθειο	Githio
2.	Σύρος	Siros
3.	Ηγουμενίτσα	Igoymenitsa
4.	Στυλίδα	Stilida
5.	Άγιος Νικόλαος	Agios Nikolaos
6.	Ρέθυμνο	Rethimno
7.	Λευκάδα	Lefkada
8.	Σάμος	Samos
9.	Βόλος	Volos
10.	Κως	Kos
11.	Δάφνη Αγίου Όρους	Dafni, Agiou Oros
12.	Ίβηρα Αγίου Όρους	Ivira, Agiou Oros
13.	Γλυφάδα	Glifada
14.	Πρέβεζα	Preveza
15.	Πάτρα	Patra
16.	Κέρκυρα	Kerkira
17.	Σητεία	Sitia
18.	Χίος	Chios
19.	Αργοστόλι	Argostoli
20.	Θεσσαλονίκη	Thessaloniki
21.	Κόρινθος	Korinthos
22.	Καλαμάτα	Kalamata
23.	Κάλυμνος	Kalymnos (*2)
24.	Καβάλα	Kavala
25.	Ιθάκη	Ithaki
26.	Πύλος	Pilos
27.	Πυθαγόρειο Σάμου	Pithagorio - Samos
28.	Λαύριο	Lavrio
29.	Ηράκλειο	Heraklio
30.	Σάμη Κεφαλληνίας	Sami, Kefalonia
31.	Πειραιάς	Pireas
32.	Μήλος	Milos
33.	Κατάκολο	Katakolo
34.	Σούδα Χανίων	Souda - Chania
35.	Ιτέα	Itea
36.	Ελευσίνα	Elefsina
37.	Μύκονος	Mikonos
38.	Ναύπλιο	Nafplio
39.	Χαλκίδα	Chalkida
40.	Ρόδος	Rodos
41.	Ζάκυνθος	Zakinthos
42.	Θήρα	Thira
43.	Καλοί Λιμένες Ηρακλείου	Kali - Limenes - Herakliou
44.	Μύρινα Λήμνου	Myrina - Limnos
45.	Παξοί	Paxi
46.	Σκιάθος	Skiathos
47.	Αλεξανδρούπολη	Alexandroupoli
48.	Αίγιο	Aighio
49.	Πάτμος	Patmos
50.	Σύμη	Simi
51.	Μυτιλήνη	Mitilini
52.	Χανιά	Chania
53.	Αστακός	Astakos
54.	Καρλόβασι Σάμου	Karlovasi Samos (*2)
55.	Πέτρα Λέσβου	Petra, Lesvos (*2)
56.	Αγία Μαρίνα Λέρου	Agia Marina Leros (*2)
57.	Νέα Μουδανιά Χαλκιδικής	Nea Moudania
58.	Άγιοι Θεόδωροι	Agioi Theodoroi
59.	Καστελόριζο	Kastellorizo
60.	Πλωμάρι Λέσβου	Plomari, Lesvos (*2)

Χερσαία σύνορα		Sauszemes robežas
Με την Αλβανία		Ar Albāniju
1.	Κακαβιά	1.	Kakavia
2.	Κρυσταλλοπηγή	2	Kristalopigi
3	Σαγιάδα	3	Sagiada
4	Μερτζάνη	4	Mertzani
Με την πρώην Γιουγκοσλαβική Δημοκρατία της Μακεδονίας		Ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
1.	Νίκη	1.	Niki
2.	Ειδομένη (σιδηροδρομικό)	2.	Idomeni (dzelzceļš)
3.	Εύζωνοι	3.	Evzoni
4.	Δοϊράνη	4.	Doirani
Με τη Βουλγαρία		Ar Bulgāriju
1.	Προμαχώνας	1.	Promachonas
2.	Προμαχώνας (σιδηροδρομικό)	2.	Promachonas (dzelzceļš)
3.	Δίκαια (σιδηροδρομικό)	3.	Dikea, Evros (dzelzceļš)
4.	Ορμένιο	4.	Ormenio, Evros
5	Εξοχή	5	Εχοηι
6	Άγιος Κωνσταντίνος Ξάνθης	6	Agios Konstantinos (Xanthi)
7	Κυπρίνος Έβρου	7	Kyprinos (Evros)
8	Νυμφαία	8	Nymfaia
Με την Τουρκία		Ar Turciju
1.	Καστανιές Έβρου	1.	Kastanies
2.	Πύθιο (σιδηροδρομικό)	2.	Pithio (dzelzceļš)
3.	Κήποι Έβρου	3.	Kipi

FRANCIJA

OV C 202, 9.6.2023., 33. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Gaisa telpas robežas

(1)	Ajaccio-Napoléon-Bonaparte

(2)	Albert-Bray

(3)	Angers-Marcé

(4)	Angoulême-Brie-Champniers

(5)	Annecy-Methet

(6)	Auxerre-Branches

(7)	Avignon-Caumont

(8)	Bâle-Mulhouse

(9)	Bastia-Poretta

(10)	Beauvais-Tillé

(11)	Bergerac-Dordonge-Périgord

(12)	Béziers-Vias

(13)	Biarritz-Pays Basque

(14)	Bordeaux-Mérignac

(15)	Brest-Bretagne

(16)	Brive-Souillac

(17)	Caen-Carpiquet

(18)	Calais-Dunkerque

(19)	Calvi-Sainte-Catherine

(20)	Cannes-Mandelieu

(21)	Carcassonne-Salvaza

(22)	Châlons-Vatry

(23)	Chambéry-Aix-les-Bains

(24)	Châteauroux-Déols

(25)	Cherbourg-Mauperthus

(26)	Clermont-Ferrand-Auvergne

(27)	Colmar-Houssen

(28)	Deauville-Normandie

(29)	Dijon-Longvic

(30)	Dinard-Pleurtuit-Saint-Malo

(31)	Dôle-Tavaux

(32)	Epinal-Mirecourt

(33)	Figari-Sud Corse

(34)	Grenoble-Alpes-Isère

(35)	Hyères-le Palivestre

(36)	Istres-Le-Tubé

(37)	La Môle-Saint-Tropez (ik gadu atvērta no 1. jūlija līdz 15. oktobrim)

(38)	La Rochelle-Ile de Ré

(39)	La Roche-sur-Yon

(40)	Laval-Entrammes

(41)	Le Castellet (ik gadu atvērta no 1. jūnija līdz 31. Jūlijam. Izņēmuma kārtā atvērta no 2022. gada 22.–31. oktobrim.)

(42)	Le Havre-Octeville

(43)	Le Mans-Arnage

(44)	Le Touquet-Côte ďOpale

(45)	Lille-Lesquin

(46)	Limoges-Bellegarde

(47)	Lorient-Lann-Bihoué

(48)

Lyon-Bron

(49)	Lyon-Saint-Exupéry

(50)	Marseille-Provence

(51)	Metz-Nancy-Lorraine

(52)	Monaco-Héliport

(53)	Montpellier-Méditérranée

(54)	Nantes-Atlantique

(55)	Nice-Côte d’Azur

(56)	Nîmes-Garons

(57)	Orléans-Bricy

(58)	Orléans-Saint-Denis-de-l’Hôtel

(59)	Paris-Charles de Gaulle

(60)	Paris-Issy-les-Moulineaux

(61)	Paris-le Bourget

(62)	Paris-Orly

(63)	Pau-Pyrénées

(64)	Perpignan-Rivesaltes

(65)	Poitiers-Biard

(66)	Pontoise / Cormeille-en-Vexin (14-2023. gada 22. jūnijā, 13:30-16:30; 23-2023. gada 25. jūnijā, 12:30-17:30)

(67)	Quimper-Pluguffan (atvērta no maija sākuma līdz septembra sākumam)

(68)	Rennes Saint-Jacques

(69)	Rodez-Aveyron

(70)	Rouen-Vallée de Seine

(71)	Saint-Brieuc-Armor

(72)	Saint-Etienne Loire

(73)	Saint-Nazaire-Montoir

(74)	Salon de Provence (2023. gada 10. maijā–2023. gada 27. maijā)

(75)	Strasbourg-Entzheim

(76)	Tarbes-Lourdes-Pyrénées

(77)	Toulouse-Blagnac

(78)	Toulouse-Francazal

(79)	Tours-Val de Loire

(80)	Troyes-Barberey

(81)	Valence – Chabeuil (no 2021. gada 1. jūnija)

(82)	Vélizy-Villacoublay

Jūras robežas

(1)

Ajaccio

(2)

Bastia

(3)

Bayonne

(4)

Bordeaux

(5)

Boulogne

(6)

Brest

(7)	Caen-Ouistreham

(8)

Calais

(9)	Cannes-Vieux Port

(10)

Carteret

(11)

Cherbourg

(12)

Dieppe

(13)

Douvres

(14)

Dunkerque

(15)

Granville

(16)

Honfleur

(17)	La Rochelle-La Pallice

(18)

Le Havre

(19)	Les Sables-d’Olonne-Port

(20)

Lorient

(21)

Marseille

(22)	Monaco-Port de la Condamine

(23)	Nantes-Saint-Nazaire

(24)

Nice

(25)	Port-de-Bouc-Fos/Port-Saint-Louis

(26)	Port-la-Nouvelle

(27)	Port-Vendres

(28)

Roscoff

(29)

Rouen

(30)	Saint-Brieuc

(31)	Saint-Malo

(32)

Sète

(33)

Toulon

Sauszemes robežas

(1)	Bourg Saint Maurice dzelzceļa stacija (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

(2)	Moûtiers dzelzceļa stacija (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

(3)	Ashford International dzelzceļa stacija

(4)	Cheriton/Coquelles

(5)	Chessy-Marne-la-Vallée dzelzceļa stacija

(6)	Fréthun dzelzceļa stacija

(7)	Lille-Europe dzelzceļa stacija

(8)	Paris-Nord dzelzceļa stacija

(9)	St-Pancras dzelzceļa stacija

(10)	Ebbsfleet dzelzceļa stacija

(11)	Pas de la Case-Porta

(12)	Roissy TGV dzelzceļa stacija - lidosta

POLIJA

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Robežšķērsošanas vietas.

Pieejamas ikvienam:

Nr.

Nosaukums

Veids

Atļautie robežšķērsošanas satiksmes veidi

Darba laiks

a)	valsts robeža ar Krievijas Federāciju

Braniewo - Mamonovo

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Bezledy - Bagrationovsk

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme, starptautisko pārvadājumu transportlīdzekļi ar asslodzi līdz 8 tonnām, ieskaitot

24/7

Glomno - Bagrationovsk

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Skandawa - Zheleznodorozhny

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Gołdap - Gusev

ceļu satiksme

kravu satiksme, transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo pilno masu līdz 7,5 tonnām, ieskaitot

24/7

Grzechotki - Mamonovo II

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Gronowo - Mamonovo

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme, transportlīdzekļi ar pilno masu līdz 6 tonnām, ieskaitot

24/7

b)	valsts robeža ar Baltkrieviju

Rudawka - Lesnaya

upju satiksme

pasažieru satiksme

no 01.05. līdz 01.10. no plkst. 7.00 līdz 19.00

Kuźnica Białostocka - Grodno

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Kuźnica Białostocka -Bruzgi

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Bobrowniki - Bierestovica

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Zubki Białostockie - Bierestovica

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Siemianówka - Svislach

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Białowieża - Piererov

ceļu satiksme

pasažieru satiksme: gājēji, velosipēdisti

no 01.04. līdz 30.09. no plkst. 8.00 līdz 20.00; no 01.10. līdz 31.03. no plkst. 8.00 līdz 18.00

Czeremcha - Vysoko-Litovsk

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Kukuryki - Kozłowiczy

ceļu satiksme

kravu satiksme

24/7

Terespol - Brest

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Terespol - Brest

ceļu satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Sławatycze - Damachava

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, izņemot autobusus

24/7

c)	valsts robeža ar Ukrainu

Dorohusk - Jagodzin

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Dorohusk - Jagodzin

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Zosin - Ustilug

ceļu satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Hrubieszów - Volodymyr-Volynsky

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Dołhobyczów - Uhryniv

ceļu satiksme

pasažieru transportlīdzekļi ar pieļaujamo pilno masu līdz 3,5 tonnām, ieskaitot, un autobusi

24/7

Hrebenne - Rava-Rus’ka

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Hrebenne - Rava-Rus’ka

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Werchrata - Rava-Rus’ka

dzelzceļa satiksme

kravu satiksme

24/7

Budomierz - Hrushiv

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme, transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo pilno masu līdz 3,5 tonnām, ieskaitot

24/7

Korczowa - Krakovets’

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Przemyśl - Mostys’ka

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Medyka - Shehyni

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Krościenko - Smil’nytsya

ceļu satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme, transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo pilno masu līdz 7,5 tonnām, ieskaitot

24/7

Krościenko - Khyriv

dzelzceļa satiksme

pasažieru satiksme

24/7

d)	jūras robeža

Szczecin

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Trzebież

jūras satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Nowe Warpno

jūras satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Świnoujście

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Dziwnów

jūras satiksme

pasažieru satiksme ar izpriecu kuģiem, kravu satiksme (Polijas zvejniecība)

24/7

Mrzeżyno

jūras satiksme

kravu satiksme (Polijas zvejniecība)

24/7

Kołobrzeg

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Darłowo

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Ustka

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Łeba

jūras satiksme

pasažieru satiksme ar izpriecu kuģiem, kravu satiksme (Polijas zvejniecība)

24/7

Władysławowo

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Jastarnia

jūras satiksme

pasažieru satiksme (tikai peldētāji, kas ir sportisti), kravu satiksme (Polijas zvejniecība)

24/7

Hel

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Gdynia

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Gdańsk, osta

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Gdańsk-Górki Zachodnie

jūras satiksme

pasažieru satiksme ar izpriecu kuģiem, Polijas zvejniecība

24/7

Elbląg

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Frombork

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Nowy Świat

jūras satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

e)	pastāvīgās lidostas

Poznań-Ławica

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Bydgoszcz

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Łódż-Lublinek

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Świdnik k/Lublina

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Kraków-Balice

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Katowice-Pyrzowice

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Wroclaw-Strachowice

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Gdańsk-Rębiechowo

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Rzeszów-Jasionka

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Warsaw-Okęcie

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Warsaw-Modlin

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Szczecin-Goleniów

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Radom-Sadków

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

Mazury

gaisa satiksme

pasažieru satiksme

24/7

Zielona Góra-Babimost

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

24/7

f)	citas lidostas

Jelenia Góra

gaisa satiksme

pasažieru satiksme

no plkst. 7.00 līdz 20.00; no 01.05. līdz 30.09. no plkst. 7.00 līdz 22.00

Mielec

gaisa satiksme

pasažieru satiksme

no plkst. 8.00 līdz 20.00; no 01.05. līdz 30.09. no plkst. 7.00 līdz 22.00

Zielona Góra-Przylep

gaisa satiksme

pasažieru satiksme

no plkst. 6.00 līdz 20.00; no 01.05. līdz 30.09. no plkst. 6.00 līdz 22.00

Gdynia-Kosakowo

gaisa satiksme

pasažieru satiksme

no plkst. 6.00 līdz 20.00; no 01.05. līdz 30.09. no plkst. 6.00 līdz 22.00

Kielce-Maslów

gaisa satiksme

pasažieru satiksme, kravu satiksme

no plkst. 6.00 līdz 20.00; no 01.05. līdz 30.09. no plkst. 6.00 līdz 22.00

Starptautiskās robežšķērsošanas vietas attiecīgo valstu pilsoņiem:

Nr.	Nosaukums	Veids	Atļautie robežšķērsošanas satiksmes veidi	Darba laiks
1	Polowce-Pieszczatka	ceļu satiksme	pasažieru satiksme, izņemot autobusus, Polijas un Baltkrievijas pilsoņiem	24/7

SLOVĒNIJA

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Jūras robežas

(1)	Koper – Capodistria

(2)	Piran – Pirano

Gaisa robežas

(1)	Ljubljana – Brnik

(2)	Maribor – Slivnica

(3)	Portorož – Portorose

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 247, 13.10.2006., 25. lpp.

OV C 77, 5.4.2007., 11. lpp.

OV C 153, 6.7.2007., 22. lpp.

OV C 164, 18.7.2008., 45. lpp.

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

OV C 484, 24.12.2016., 30. lpp.

OV C 32, 1.2.2017., 4. lpp.

OV C 74, 10.3.2017., 9. lpp.

OV C 120, 13.4.2017., 17. lpp.

OV C 152, 16.5.2017., 5. lpp.

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp.

OV C 31, 27.1.2018., 12. lpp.

OV C 261, 25.7.2018., 6. lpp.

OV C 264, 26.7.2018., 8. lpp.

OV C 368, 11.10.2018., 4. lpp.

OV C 459, 20.12.2018., 40. lpp.

OV C 43, 4.2.2019., 2. lpp.

OV C 64, 27.2.2020., 17. lpp.

OV C 231, 14.7.2020., 2. lpp.

OV C 58, 18.2.2021., 35. lpp.

OV C 81, 10.3.2021., 27. lpp.

OV C 184, 12.5.2021., 8. lpp.

OV C 219, 9.6.2021., 9. lpp.

OV C 279, 13.7.2021., 4. lpp.

OV C 290, 20.7.2021., 10. lpp.

OV C 380, 20.9.2021., 3. lpp.

OV C 483, 1.12.2021., 19. lpp.

OV C 201, 18.5.2022., 82. lpp.

OV C 229, 14.6.2022., 8. lpp.

OV C 241, 24.6.2022., 6. lpp.

OV C 286, 27.7.2022., 33. lpp.

OV C 335, 2.9.2022., 15. lpp.

OV C 202, 9.6.2023., 33. lpp.

(1) Iepriekšējo publikāciju sarakstu skatīt šā atjauninājuma beigās.

(2) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

(*1) Piezīme: Tās darbojas tikai vasarā.

(*2) Piezīme: Tās darbojas tikai vasarā.

18.8.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/45

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2023/C 290/06)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Maremma toscana”

PDO-IT-A1413-AM03

Pieteikuma iesniegšanas datums: 18.5.2023.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Apzīmējuma Rosé norādīšana par apzīmējuma Rosato alternatīvu

Ir pievienota iespēja Rosato vīnu marķējumā norādīt arī apzīmējumu Rosé attiecībā uz šādiem produkta paveidiem: Rosato, “Alicante”Rosato, “Grenache”Rosato, “Ciliegiolo”Rosato, “Merlot”Rosato, “Sangiovese”Rosato, “Syrah”Rosato.

Šī iespēja pievienota ar mērķi palielināt komerciālās iespējas, jo īpaši tirgos, kuros patērētāji runā angļu valodā.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1., 2., 4., 5., 6. un 7. punktu un vienotā dokumenta 4. un 9. punktu.

2. Paveida “Vermentino”Superiore pievienošana

Pievienots jauns paveids “Vermentino”Superiore.

Šis paveids pievienots ar mērķi vislietderīgāk izmantot šķirnes “Vermentino” īpašības, pielietojot dažādus audzēšanas un vīndarības paņēmienus, kas atšķiras no tiem, kurus izmanto pamata paveida “Vermentino” vīnam.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktu un vienotā dokumenta 4., 5. un 8. punktu.

3. Paveida “Vermentino”Superiore šķirņu kombinācija

Vīnogu šķirnes “Vermentino” minimālais procentuālais daudzums Superiore paveida vīnam ir palielināts līdz 95 % iepretim 85 %, kas noteikti attiecībā uz pamata paveidu.

Tādējādi vīnogu šķirnes specifiskās īpašības kļūst izteiktākas.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

4. Agronomisko prasību pievienošana attiecībā uz paveidu “Vermentino”Superiore

Attiecībā uz šo paveidu ir pievienota maksimālā vīnogu raža no hektāra un minimālais dabiskais spirta saturs tilpuma procentos.

Šāda nepieciešamības radās pēc šā vīna paveida ieviešanas un atbilst prasībām attiecībā uz apzīmējuma Superiore izmantošanu.

Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. punktu un vienotā dokumenta 5.2. punktu.

5. Formāli labojumi

To prasību sarakstā, kas attiecas uz nodošanu patēriņam, pievienots paveids “Canaiolo”.

Sarakstā, kurā norādīts vīna iznākums un maksimālais vīna ražošanas apjoms, pievienots paveids “Merlot”Passito.

Tādējādi tiek labota iepriekšējās redakcijās pieļauta vienkārša pārrakstīšanās kļūda.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

6. Noteikumi par “Vermentino”Superiore paveida vīna darīšanu un nodošanu patēriņam

Attiecībā uz šo paveidu pievienots maksimālais vīna iznākums, maksimālais vīnogu produkcijas apjoms no hektāra un prasības saistībā ar nodošanu patēriņam.

Vīna iznākums un maksimālais vīnogu produkcijas apjoms no hektāra ir norādīts saskaņā ar šā paveida vīnam noteiktajām agronomiskajām prasībām. Turklāt ir noteikts minimālais laika posms, kam jāpaiet līdz brīdim, kad produkts tiek nodots patēriņam, un tāpēc ir kļuvis iespējams gan kvalitātes ziņā, gan tirgū šo produktu pozicionēt atšķirīgi.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

7. Vīna paveida “Vermentino”Superiore apraksts

Pievienoti ķīmiskie, fizikālie un organoleptiskie deskriptori attiecībā uz jauno vīna paveidu.

To īpašību dēļ, kādas produktam piemīt, kad to nodod patēriņam, var skaidri atšķirt vīnus, kuri izgatavoti no vīnogu šķirnes “Vermentino” un kuriem piešķirts apzīmējums Superiore.

Grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 6. punktu un vienotā dokumenta 4. punktu.

8. Pielāgojumi noteikumos par marķējumu

Attiecībā uz sārtvīniem kā alternatīva apzīmējumam Rosato ir pievienots apzīmējums Rosé.

No to deskriptoru saraksta, kurus marķējumā nenorāda, svītrots apzīmējums Superiore.

Šie pielāgojumi atbilst grozījumiem attiecībā uz ACVN “Maremma toscana”.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 7. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

9. Pielāgojumi noteikumos par iepakojumu

Iepakojuma “kastē ievietots maiss” minimālais tilpums no trīs litriem samazināts līdz diviem litriem. Turklāt ir aizliegti iepakojumi, kas izgatavoti no stikla alternatīvām — polietilēntereftalāta (PET) un ar plastmasu pārklāta papīra (Brik). Samazinot iepakojuma “kastē ievietots maiss” minimālo tilpumu, tiek uzlabotas produkta tirgošanas iespējas ES un starptautiskajos tirgos, jo šo mazo izmēru atzinīgi vērtē daudzi patērētāji. PET un Brik iepakojumi ir aizliegti, lai saglabātu patērētājam piedāvātā, ar ACVN apzīmētā produkta tēlu.

Paveidam Superiore [augstākās kvalitātes] drīkst izmantot tikai stikla pudeles, kā tas jau notiek attiecībā uz paveidiem Riserva [rezerve], Vigna [vīndārzs], Passito [vēlu novāktu, izžuvušu vīnogu vīns], Vin Santo [sakramentālais vīns] un Vendemmia tardiva [vēlīnā raža]. Šis pielāgojums veikts ar mērķi vēl vairāk uzlabot produktu tēlu. Turklāt šo paveidu pudeļu maksimālais tilpums palielināts līdz 18 litriem, lai nodrošinātu atbilstību to tirgu prasībām, kuros ir pieprasījums pēc dažu augstas kvalitātes vīnu paveidu lielizmēra iepakojumiem, ko var izmantot galvenokārt reklāmas nolūkos.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. punktu un vienotā dokumenta 9. punktu.

10. Formāls iedaļas “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” teksta pielāgojums

Saiknes apraksts pielāgots līdz ar jaunā paveida “Vermentino”Superiore ieviešanu.

Šis grozījums ir formāls teksta pielāgojums, kura mērķis ir iekļaut minēto vīna paveidu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 9. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Nosaukums

Maremma toscana

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4.	Dzirkstošais vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīnu apraksts

1. Bianco [baltvīns], t. sk. Bianco Riserva [baltvīns ar norādi “rezerve”], vīni ar norādītu vienu vai divām vīnogu šķirnēm

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: mainīgas intensitātes salmu dzeltena. Smarža: maiga un izsmalcināta, pārsvarā ar augļu niansēm “Viognier” un “Ansonica” vīniem, plašāka un daudzveidīgāka Riserva [rezerve] vīniem. Garša: Bianco — no sausas līdz pussausai; “Vermentino”, “Viognier” un “Ansonica” — maiga un samtaina; Riserva — svaiga, ar pikantuma niansēm, piesātināta un pilnestīga. Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: Bianco — 10,5 %; “Ansonica”, “Viognier”, “Vermentino”, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Trebbiano” — 11 %; Riserva — 12 %. Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: Bianco — 14 g/l; “Ansonica”, “Viognier”, “Vermentino”, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Trebbiano” — 16 g/l; Riserva — 18 g/l. Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2. “Vermentino”Superiore [augstākās kvalitātes] vīni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: izteikti salmu dzeltena, dažreiz ar niansēm, kas sliecas uz zeltainu krāsu. Smarža: izsmalcināta, savdabīga, maiga. Garša: sausa, piesātināta, maiga, samtaina. Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 12,5 %. Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 20 g/l.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3. Rosso [sarkanvīns], t. sk. Rosso Novello [jauns] un Rosso Riserva, vīni ar norādītu vienu vai divām vīnogu šķirnēm

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes rubīnsarkana ar violetu atblāzmu; intensīvi sarkana, vīnam nogatavinoties, sliecas uz granātsarkanu krāsu.

Smarža: Novello, “Alicante”/“Grenache”, “Merlot”, “Pugnitello” un “Sangiovese” vīniem — ar augļu niansēm; “Cabernet Franc”, “Cabernet Sauvignon”, “Syrah” un “Petit Verdot” — ar pikantuma niansēm; “Ciliegiolo” — maigāka, Riserva — vīnam nogatavinoties, kļūst izsmalcinātāka.

Garša: Rosso — no sausas līdz pussausai; Novello, “Alicante”/“Grenache” — skābena un piesātināta; “Cabernet”, “Cabernet Franc”, “Cabernet Sauvignon”, “Ciliegiolo”, “Petit Verdot”, “Pugnitello”, “Sangiovese” un “Merlot”, kā arī Riserva vīniem — pilnestīgāka; “Syrah” — intensīva un pikanta; Rosso un “Sangiovese” paveida vīniem, kas gatavoti, izmantojot Governo all’uso Toscano metodi, — dzīvīga un pilnīga.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: Rosso, Novello — 11 %; “Alicante”/“Grenache”, “Cabernet”, “Cabernet Franc”, “Cabernet Sauvignon”, “Canaiolo”, “Merlot”, “Petit Verdot”, “Pugnitello”, “Sangiovese” un “Ciliegiolo”, kā arī “Syrah” — 11,5 %; Riserva — 12 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: Rosso — 22 g/l; Novello — 20 g/l; “Alicante”/“Grenache”, “Cabernet”, “Cabernet Franc”, “Cabernet Sauvignon”, “Canaiolo”, “Merlot”, “Petit Verdot”, “Pugnitello”, “Sangiovese” un “Ciliegiolo”, kā arī “Syrah” — 22 g/l; Riserva — 24 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

4. Rosato / Rosé [sārt]vīni ar norādītu vīnogu šķirni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes sārta.

Smarža: maiga, ar intensīvām augļu niansēm, “Alicante” vīnam — spēcīgāka, “Sangiovese” vīnam — maigāka.

Garša: no sausas līdz pussausai, skābena, harmoniska.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 10,5 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 16 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vin Santo [sakramentālais vīns] vīni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: no salmu dzeltenas līdz dzintarainai un brūnai.

Smarža: gaistoša, silta un savdabīga.

Garša: no sausas līdz saldai, harmoniska un samtaina.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 16 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	30
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

6. Vendemmia tardiva [vēlīna raža] vīni ar norādītu vīnogu šķirni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: no salmu dzeltenas līdz mainīgas intensitātes zeltaini dzeltenai.

Smarža: maiga, intensīva, reizēm pikanta.

Garša: no sausas līdz saldai, pilnīga un harmoniska.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 15 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

7. Passito Bianco [vēlu novāktu, izžuvušu vīnogu baltvīns] vīni, t. sk. vīni ar norādītu vīnogu šķirni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: no zeltaini dzeltenas līdz mainīgas intensitātes dzintara krāsai.

Smarža: intensīva, nogatavojušos augļu smarža.

Garša: no sausas līdz saldai, pilnīga un samtaina.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 15,5 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 23 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

8. Passito Rosso [vēlu novāktu, izžuvušu vīnogu sarkanvīns] vīni, t. sk. vīni ar norādītām vīnogu šķirnēm

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: spilgti rubīnsarkana.

Smarža: intensīva, plaša.

Garša: no sausas līdz saldai, samtaina.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: 15,5 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 24 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

9. Dzirkstošais vīns un kvalitatīvs dzirkstošais vīns — Bianco paveida vīni, t. sk. ar norādītām šķirnēm, un Rosato/Rosé paveida vīni

ĪSS APRAKSTS

Krāsa: dažādas intensitātes salmdzeltena; “Ansonica” — izteikti salmu dzeltena; “Vermentino” — dažreiz ar zaļganu atblāzmu; Rosato/Rosé — no bālganas līdz ķiršsārtai.

Putas: smalkas un noturīgas.

Smarža: izsmalcināta, augļaina, noturīga, “Ansonica” vīniem — vieglāka, “Vermentino” vīniem — maigāka, Rosato/Rosé vīniem — ar izteiktākām augļu niansēm.

Garša: “Ansonica” — no sausas līdz sevišķi sausai, harmoniska; Rosato/Rosé — dzīvīga, skāba, rūgtena.

Minimālais kopējais spirta saturs tilpuma procentos: Bianco un Rosato — 10,5 %; “Ansonica” un “Vermentino” — 11 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: Bianco — 14 g/l; “Ansonica”, “Vermentino”, Rosato/Rosé — 16 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 g/l (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

5.1. Īpašās vīndarības metodes

1. Vin Santo vīndarības metode

Īpašā vīndarības metode

Pēc rūpīgas atlases vīnogas pirms izspiešanas dabiskā veidā jāžāvē piemērotās telpās, līdz sasniegts pietiekams cukuru saturs. Vīns jāgatavo, jāuzglabā un jāiztur koka traukos, kuru maksimālais tilpums ir 500 litru, un to nedrīkst nodot patēriņam agrāk kā 1. martā trešajā gadā pēc vīnogu iegūšanas gada.

2. Governo all’uso Toscano vīndarības metode

Īpašā vīndarības metode

Tradicionālā metode, kuru var izmantot paveidiem Rosso un “Sangiovese” un atbilstoši kurai fermentāciju lēni atsāk, pievienojot nedaudz apžāvētas melnās vīnogas (vismaz 10 kg uz hektolitru), kam pirms izspiešanas sākusies fermentācija.

5.2. Maksimālais ražas/vīna iznākums

1.	Bianco, Bianco Riserva un Spumante: 13 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

2.	Bianco, Bianco Riserva un Spumante: 91 hektolitrs no hektāra.

3.	Rosso, Rosso Riserva, Rosato, Rosato Spumante un Novello: 12 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

4.	Rosso, Rosso Riserva, Rosato, Rosato Spumante un Novello: 84 hektolitri no hektāra.

5.	Vin Santo: 13 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

6.	Vin Santo: 45,5 hektolitri no hektāra.

7.	“Ansonica”, “Ansonica”Spumante, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Trebbiano”, “Vermentino”, “Vermentino”Spumante un “Viognier”: 12 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

8.	“Ansonica”, “Ansonica”Spumante, “Chardonnay”, “Sauvignon”, “Trebbiano”, “Vermentino”, “Vermentino”Spumante un “Viognier”: 84 hektolitri no hektāra.

9.	“Vermentino”Superiore: 9 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

10.	“Vermentino”Superiore: 63 hektolitri no hektāra.

11.	“Alicante”, “Cabernet”, “Cabernet Sauvignon”, “Cabernet Franc”, “Canaiolo”, “Ciliegiolo”, “Merlot”, “Petit Verdot”, “Sangiovese” un “Syrah”: 11 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

12.	“Alicante”, “Cabernet”, “Cabernet Sauvignon”, “Cabernet Franc”, “Canaiolo”, “Ciliegiolo”, “Merlot”, “Petit Verdot”, “Sangiovese” un “Syrah”: 77 hektolitri no hektāra.

13.	“Pugnitello”: 9 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

14.	“Pugnitello”: 63 hektolitri no hektāra.

15.	“Alicante”Rosato, “Ciliegiolo”Rosato, “Merlot”Rosato, “Sangiovese”Rosato un “Syrah”Rosato: 11 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

16.	“Alicante”Rosato, “Ciliegiolo”Rosato, “Merlot”Rosato, “Sangiovese”Rosato un “Syrah”Rosato: 77 hektolitri no hektāra.

17.	Passito Bianco, “Ansonica”Passito, “Chardonnay”Passito, “Sauvignon”Passito un “Vermentino”Passito: 11 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

18.	Passito Bianco, “Ansonica”Passito, “Chardonnay”Passito, “Sauvignon”Passito un “Vermentino”Passito: 44 hektolitri no hektāra.

19.	Passito Rosso, “Cabernet”Passito, “Cabernet Sauvignon”Passito, “Ciliegiolo”Passito, “Merlot”Passito un “Sangiovese”Passito: 11 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

20.	Passito Rosso, “Cabernet”Passito, “Cabernet Sauvignon”Passito, “Ciliegiolo”Passito, “Merlot”Passito un “Sangiovese”Passito: 44 hektolitri no hektāra.

21.	Vendemmia tardiva, “Ansonica”Vendemmia tardiva, “Chardonnay”Vendemmia tardiva un “Sauvignon”Vendemmia tardiva: 80 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

22.	Vendemmia tardiva, “Ansonica”Vendemmia tardiva, “Chardonnay”Vendemmia tardiva un “Sauvignon”Vendemmia tardiva: 40 hektolitri no hektāra.

23.	“Trebbiano”Vendemmia tardiva, “Vermentino”Vendemmia tardiva un “Viognier”Vendemmia tardiva: 80 000 kilogrami vīnogu no hektāra.

24.	“Trebbiano”Vendemmia tardiva, “Vermentino”Vendemmia tardiva un “Viognier”Vendemmia tardiva: 40 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ražošanas apgabals atrodas Toskānas reģionā un aptver visu Groseto [Grosseto] provinci.

7. Vīna vīnogu šķirnes

“Alicante N.” — “Grenache”

“Ansonica B.” — “Inzolia”

“Cabernet Franc N.” — “Cabernet”

“Cabernet Sauvignon N.” — “Cabernet”

“Canaiolo Nero N.” — “Canaiolo”

“Carmenère N.” — “Cabernet”

“Chardonnay B.”

“Ciliegiolo N.”

“Malvasia Istriana B.” — “Malvasia”

“Malvasia Bianca Lunga B.” — “Malvoisier”

“Malvasia Bianca di Candia B.” — “Malvasia”

“Merlot N.”

“Petit Verdot N.”

“Pugnitello N.”

“Sangiovese N.” — “Sangioveto”

“Sauvignon B.” — “Sauvignon Blanc”

“Syrah N.”

“Trebbiano Toscano B.” — “Procanico”

“Vermentino B.” — “Pigato B.”

“Viognier B.”

8. Saiknes apraksts

8.1. Vīni ar ACVN “Maremma toscana”, t. sk. Vin Santo, Vendemmia tardiva un Passito

Apgabalu lielākoties veido kalni un pakājes, tam raksturīgs mērens nokrišņu daudzums un rets lietus vasarā. Dziļās augsnes veicina sakņu attīstību un nodrošina labu dabisko noteci. Tā ir vēsturiska vīnkopības teritorija kopš etrusku laikiem, kas gadsimtiem ilgi uzskatīta par ideālu vīnogulāju audzēšanai, lielākoties izmantojot horizontālā kordona metodi un augstu stādījumu biezību. Izmantotās šķirnes ir gan apgabalā tradicionālas (“Trebbiano Toscano”, “Ansonica”, “Vermentino”, “Vermentino”Superiore, “Sangiovese” un “Ciliegiolo”), gan mūsdienīgākas (“Chardonnay”, “Sauvignon”, “Viognier”, “Merlot”, “Cabernet” un “Syrah”), un no tām iegūst šim apgabalam ļoti raksturīgus vīnus — svaigus, aromātiskus un ar labu struktūru.

8.2. Dzirkstošie vīni un kvalitatīvi dzirkstošie vīni ar ACVN “Maremma toscana”

Apgabalu lielākoties veido kalni un pakājes, tam raksturīgs mērens nokrišņu daudzums, rets lietus vasarā un laba gaisa apmaiņa. Dziļās augsnes veicina sakņu attīstību un nodrošina labu dabisko noteci. Tradicionālā dzirkstošo vīnu ražošana ir saistīta arī ar dabiskajiem vīna pagrabiem, kas izcirsti tufā un ļauj uzturēt optimālu temperatūru. Kopš seniem laikiem vīndārziem bijusi raksturīga augsta stādījumu biezība. Izmantotās šķirnes ir apgabalā tradicionālas (“Trebbiano Toscano”, “Vermentino” un “Ansonica”), un tām dažreiz pievieno citas, mūsdienīgākas šķirnes (“Chardonnay”, “Sauvignon”), kas vīniem piedod tādas īpašības kā svaigums, skābenums, izsmalcinātība un augļainums.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

kā šķirnes “Alicante” nosaukuma alternatīva norādīts sinonīms “Grenache”.

Pievienota iespēja attiecībā uz sārtvīniem par apzīmējuma Rosato alternatīvu izmantot apzīmējumu Rosé.

Vīna produktu ražošanas apgabals

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

to apgabalu sarakstam, kuros drīkst ražot vīna produktus, uz ko attiecas minētais ACVN, papildus Pizas, Livorno, Sjēnas un Florences provincei ir pievienota Areco province.

Norāde uz vīnogu šķirni

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

papildus paredzēta iespēja marķējumā norādīt divas tās pašas krāsas vīnogu šķirnes no tām, kuras uzskaitītas produkta specifikācijā un kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/33 50. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu ir jāuzskaita lejupejošā secībā atbilstoši izmantoto vīnogu faktiskajam daudzumam.

Noteikumi par iepakojumu

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

drīkst izmantot visus traukus ar spēkā esošajos tiesību aktos paredzētu nominālo tilpumu, tai skaitā traukus, kuri nav izgatavoti no stikla un sastāv no polietilēna vai poliestera daudzslāņu plastmasas apvalka, kas ievietots kartona vai cita cieta materiāla kastē, ja tilpums ir no diviem līdz pieciem litriem.

Nedrīkst izmantot tādus traukus kā šaurkakla pudeles un baloni, kā arī traukus, kuri izgatavoti no tāda materiāla, kas nav stikls, kā, piemēram, no polietilēntereftalāta (PET) un ar plastmasu pārklāta papīra (Brik).

Vīniem stikla pudelēs var izmantot jebkura veida aizdares, kas paredzētas tiesību aktos, izņemot kroņkorķus.

Vienīgie trauki, kurus atļauts izmantot vīniem ar apzīmējumu Riserva, Superiore un Vigna, kā arī paveidu Passito, Vin Santo un Vendemmia tardiva vīniem, ir stikla pudeles, kurām ir izsmalcinātam vīnam atbilstīga forma un noformējums un kuru nominālais tilpums ir līdz 18 litriem un aizdare nav kroņkorķis.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/19593

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

18.8.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/60

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 290/08)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Meso crne slavonske svinje”

ES Nr.: PDO-HR-02818 – 26.11.2021

ACVN (x) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Meso crne slavonske svinje”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Meso crne slavonske svinje” ir svaiga gaļa, kuru iegūst no nokautiem vīrišķās un sievišķās kārtas sivēniem un nobarojamām cūkām, kas ir Slavonijas melnās cūkas (Fajferica) šķirnes sivēnmāšu un kuiļu pēcnācēji un kam ir piemērots vecums un galīgais ķermeņa svars, un kas turēti īpašos apstākļos (ekstensīvā un daļēji intensīvā sistēmā) un atbilstīgi baroti.

Produktu “Meso crne slavonske svinje” iegūst no sivēniem, kurus nokauj 120–150 dienu vecumā un kuru dzīvsvars ir 20–30 kg, un no nobarojamām cūkām, kuras nokauj 450–730 dienu vecumā un kuru dzīvsvars ir 100–170 kg. Nokauto sivēnu liemeņi sver 12–22 kg, bet nobarojamo cūku liemeņi — 55–120 kg. Nokauto liemeņu garums (no kaunuma kaula līdz pirmajam kakla skriemelim atlantam) ir 60–80 cm sivēniem un 90–115 cm nobarojamām cūkām. Liesās gaļas saturs nokautajos liemeņos ir 55–60 % sivēniem un 35–45 % nobarojamām cūkām. Atkarībā no vecuma un tā, kā dzīvnieki tiek turēti, starpmuskuļu tauku īpatsvars pārsniedz 5 % un piešķir gaļai marmorētu izskatu.

Produkta “Meso crne slavonske svinje” taukaudi ir baltā krāsā.

Produkta “Meso crne slavonske svinje” ķīmiskajam sastāvam katrā ražošanas posmā jāatbilst turpmākajā tabulā norādītajām prasībām.

Sastāvdaļa	Sivēni	Nobarojamās cūkas, kuru svars ir līdz 120 kg	Nobarojamās cūkas, kuru svars ir 120 līdz 180 kg
Tauki (%)	> 2,0	> 4,0	> 5,0
Proteīns (%)	> 21,0	> 23,0	> 23,0
Pelni (%)	< 1,5	< 1,5	< 1,5
Ūdens (%)	< 75,0	< 75,0	< 75,0

Produktu “Meso crne slavonske svinje” laiž tirgū atdzesētu (svaigu) vai saldētu neatkaulotu veselu liemeņu, pusliemeņu, pusliemeņa daļu (ceturtdaļliemeņu, primāro izcirtņu (kāja, plecs, vēders, lāpstiņa, fileja) veidā) un atkaulotas gaļas veidā (gabalos vai šķēlēs, neiepakotu vai iepakotu). Produktu “Meso crne slavonske svinje” ēd termiski apstrādātu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Laktācijas periodā sivēni saņem gatava barības maisījuma (20 % kopproteīna) piedevu. Pēc atšķiršanas un audzēšanas laikā, kad tie uzturas brīvā dabā, tos baro ar graudaugu (kukurūzas, miežu, kviešu, tritikāles) un pākšaugu (sojas pupu, lauka zirņu, lupīnu, pupu) maisījumu, kam pievienota rupjā lopbarība (svaiga zaļā lucerna, āboliņa/zāles maisījumi, ķirbji, nātres, lucernas siens). Kopproteīna īpatsvaram sivēnu barības devā to audzēšanas laikā jābūt vismaz 16 %. Sivēnu uzturā nedrīkst izmantot ģenētiski modificētu barību. Sivēnus baro, tiem nodrošinot ēdienreizes, un ir atļauts izmantot vitamīnu un minerālvielu piedevas. Sivēniem vienmēr jābūt pieejamam pietiekamam daudzumam svaiga dzeramā ūdens.

Nobarojamās cūkas tur brīvā dabā, un šajā laikā tās baro ar graudaugu (kukurūzas, miežu, kviešu, tritikāles, auzu) un pākšaugu (sojas pupu, lauka zirņu, lupīnu, pupu) maisījumu, ko papildina ar rupjo lopbarību un meža augļiem (ozolzīlēm, kastaņiem, dižskābarža riekstiem). Kopproteīna īpatsvaram nobarojamo cūku barības devā jābūt vismaz 12 %. Nobarojamo cūku uzturā nedrīkst izmantot ģenētiski modificētu barību. Nobarojamajām cūkām nodrošina ēdienreizes. Nobarojamajām cūkām vienmēr jābūt pieejamam pietiekamam daudzumam svaiga dzeramā ūdens.

Visai dzīvnieku barībai jābūt iegūtai 4. punktā noteiktajā apgabalā. Izņēmuma kārtā, ja dabas katastrofu dēļ vajadzīgo barību noteiktajā apgabalā nevar saražot, barību var iegādāties citos apgabalos, un īpašniekam attiecībā uz to jāsniedz dokumentāri pierādījumi. Tomēr tādas barības daudzums, kas iegūta ārpus noteiktā apgabala, nedrīkst pārsniegt 50 % sausnas gadā.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta “Meso crne slavonske svinje” ražošanas posmiem no sivēnmāšu atnešanās un audzēšanas, nobarošanas un barošanas līdz cūku kaušanai, liemeņu pārstrādei un laišanai tirgū jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un izsekojamību, visiem produkta “Meso crne slavonske svinje” ražošanas posmiem, kā arī iepakošanai un marķēšanai jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Produkta iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir svarīga, lai nodrošinātu gaļas svaiguma, kvalitātes un higiēnas saglabāšanu. Tādējādi līdz minimumam tiek samazināta mikrobioloģiskās kontaminācijas iespēja.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Kad galaproduktu “Meso crne slavonske svinje” laiž tirgū, uz tā jābūt logotipam, ražotāja nosaukumam un aizsargātā cilmes vietas nosaukuma zīmei. Produkta logotipam ir neregulāra piecstūra forma, kas sastāv no augšdaļā novietota kvadrāta un apakšdaļā novietota trīsstūra ar lejupvērstu virsotni. Piecstūris ir tumši sarkanā krāsā ar zelta krāsas malu. Piecstūra centrā ir stilizēts melnas cūkas attēls. Virs stilizētās melnās cūkas zeltaini dzelteniem burtiem fontā “Papyrus” rakstīts produkta nosaukums “Meso crne slavonske svinje”. Zem stilizētās melnās cūkas ir trīs stilizētas zvaigznes zelta krāsā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Meso crne slavonske svinje” ražo Horvātijas kontinentālajā daļā, kurā ietilpst 13 županijas un Zagrebas pilsēta. Produktu “Meso crne slavonske svinje” ražo tādu pilsētu un pašvaldību administratīvajās robežās, kuras atrodas vienīgi šādās županijās: Vukovaras-Srijemas [Vukovar-Srijem] županija, Osijekas-Baraņas [Osijek-Baranja] županija, Slavonski Brodas-Posavinas [Slavonski Brod-Posavina] županija, Požegas-Slavonijas [Požega-Slavonia] županija, Viroviticas-Podravinas [Virovitica-Podravina] županija, Bjelovaras-Bilogoras [Bjelovar-Bilogora] županija, Koprivnicas-Križevcu [Koprivnica-Križevci] županija, Medžimurjes [Međimurje] županija, Varaždinas [Varaždin] županija, Krapinas-Zagorjes [Krapina-Zagorje] županija, Zagrebas [Zagreb] županija, Sisakas-Moslavinas [Sisak-Moslavina] županija un Karlovacas [Karlovac] županija. Šajā apgabalā cūkas audzē tradicionāli, un tradicionālā cūku audzēšanas metode visās noteiktā apgabala daļās ir gandrīz identiska, ņemot vērā tā specifiskās ģeogrāfiskās un klimatiskās īpašības. Produkta “Meso crne slavonske svinje” ražošanas apgabala robeža lielākoties sakrīt ar Horvātijas valsts robežu ar Ungāriju ziemeļos, ar Serbiju austrumos un ar Bosniju un Hercegovinu dienvidos un dienvidaustrumos, kur robeža stiepjas gar Savas un Unas upi. Produkta “Meso crne slavonske svinje” ražošanas apgabala robeža dienvidrietumos stiepjas pa robežu starp Karlovacas županiju un Likas-Seņas [Ličko-senjska] županiju, Piejūras-Kalnu [Primorje-Gorski Kotar] županiju un Zadaras [Zadar] županiju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta “Meso crne slavonske svinje” nosaukuma aizsardzības pamatā ir gaļas īpašā kvalitāte, kuru nosaka ģenētiskā bāze, veids, kādā cūkas tiek turētas un barotas, un cūku vecums kaušanas laikā.

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Produkta “Meso crne slavonske svinje” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals ir ļoti daudzveidīgs topogrāfijas ziņā. To raksturo zemienes apgabals austrumos un kalnains apgabals rietumos un dienvidrietumos, kas veidojies hercīnajā periodā. Pārējā ainava veidojusies galvenokārt upju (plūstošu upju) un vēju izraisītos uzkrāšanās (veidojoties nogulumiem) un erozijas (laikapstākļu ietekmē) procesos. Minēto procesu rezultātā izveidojās palienes, meandri un pakavveida ezeri, kā arī upju terases ārpus plūdu zonām, kas bija piemērotas cilvēku apmetnēm un lauksaimnieciskai izmantošanai, kā arī teritorijas, kurās uzkrājās vēju sadzīta melnaugsne un smalkgraudains materiāls (less), kas piemērots lauksaimnieciskai izmantošanai. Šo procesu rezultātā izveidojās vairāku veidu augsnes (ar humusu bagāta melnaugsne, brūnaugsne, purvaina melnaugsne, aluviāla augsne un podzoli vai izskalota augsne).

Horvātijas kontinentālajai daļai, kurā ražo produktu “Meso crne slavonske svinje”, raksturīgs mēreni silts un mitrs klimats ar siltām vasarām un salīdzinoši maigām ziemām. Vidējā gaisa temperatūra ir 10,7 °C. Augstākā vidējā temperatūra ir jūlijā (retāk — augustā vai jūnijā), un saskaņā ar meteoroloģisko staciju mērījumiem tā ir vidēji 19,5–21,9 °C. Aukstākais mēnesis ir janvāris, kurā vidējā temperatūra ir no –1,4 līdz 1,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 700 mm (vasarā) līdz 1 400 mm (ziemā). Relatīvais mitrums vidēji ir aptuveni 80 % gadā, pavasara un vasaras mēnešos vērojams mitruma deficīts, bet ziemas mēneši ir pārsvarā mitri, un ir ļoti nedaudz ārkārtīgi sausu dienu, kurās vidējais mitruma līmenis ir mazāks par 30 %. Paaugstināto mitruma līmeni šajā apgabalā veicina upes.

Specifisko klimatisko un topogrāfisko īpašību dēļ ir izveidojušies arī plaši meži, kuros aug pārsvarā vītoli, alkšņi, papeles, parastie ozoli, klinšu ozoli, skābarži, kastaņas un dižskābarži (virs 300 m). Auglīgā zeme un upju pārpilnība pagātnē šajā apgabalā veicināja cilvēku apmešanos, kuri galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu, kā arī augkopību un lopkopību. Augkopība un lopkopība tika pielāgota arī noteiktā apgabala klimatiskajiem apstākļiem un specifiskajām ģeogrāfiskajām īpašībām. Slavonijas klimatiskās un topogrāfiskās iezīmes būtiski ietekmēja lauksaimniecības attīstību. Graudaugu audzēšanai piemērotie klimatiskie apstākļi un plašās ganības upju palienēs ir bijuši īpaši labvēlīgi faktori lopkopības, jo īpaši cūku audzēšanas, attīstībai. Cūku audzēšana Slavonijā vēstures gaitā ir mainījusies — no sākotnējas audzēšanas lauku īpašumos, kuros nodarbojās ar zemkopību un kuros gandrīz katra ģimene audzēja cūkas, lai apmierinātu savas vajadzības, līdz tādu lielu agrorūpniecisku sistēmu attīstībai, kurās cūkas tika turētas lielās saimniecībās.

Grāfs Dragutin Karlo Pfeiffer de Orlovnjak savos īpašumos Orlovnjak, Bezenica, Višnjevci un Gladoš selektīvi audzēja daudzu sugu mājdzīvniekus, no kuriem slavenākais bija Slavonijas melnā cūka, kas vēlāk viņam par godu tika nosaukta par Fajferica, un šis nosaukums joprojām tiek izmantots. Apzinoties klimata un augsnes specifiskās īpašības, Pfeiffer vēlējās radīt cūku šķirni, kas būtu nobriedušāka, auglīgāka un gaļīgāka agrākā vecumā nekā tolaik Slavonijā audzētās cūkas. Viņa mērķis bija arī izveidot cūku šķirni, kuras anatomiskās īpašības un izskats būtu pielāgots cūku turēšanai ārā palieņu ganībās. Slavonijas melnā cūka (Fajferica) sāka izplatīties visā Panonijas Horvātijā, arī apgabalā ap Zagrebu un Baraņas županijā. Gandrīz visi audzētāji Slavonijas melnās cūkas audzēšanā izmantoja vienu un to pašu metodi. Cūkas tika audzētas brīvā dabā, ganāmpulkos (daļēji nomadiska ganāmpulka turēšana) un labi pielāgojās klimatiskajiem apstākļiem, un tā bija daudzskaitlīgākā cūku šķirne Panonijas Horvātijā līdz 20. gadsimta vidum (Specijalno stočarstvo, Hrasnica et al, 1964, 250.–253. lpp.).

5.2. Produkta specifika

Slavonijas melno cūku šķirne (Fajferica) radās saistībā ar augošo pieprasījumu pēc cūkgaļas. Jau no paša sākuma produkts “Meso crne slavonske svinje” ir uzskatīts par kvalitatīvāku nekā citu tirgū pieejamo cūku šķirņu gaļa. Ritzoffy (M. Kurbanović, Uzgoj svinja [Cūku audzēšana], 1943) norāda, ka Slavonijas melno cūku šķirne tika izveidota, lai uzlabotu Mangalica šķirnes gaļu, vienlaikus palielinot tās nobarošanas kapacitāti, un piebilst, ka “Slavonijas melnajai cūkai bija vairāk gaļas nekā Mangalica cūkai. Gaļas daudzums atšķiras par 5–10 %. Slavonijas melnās cūkas gaļa ir augstākās kvalitātes.” 1950. gada publikācijā par Slavonijas melnās cūkas pusliemeņa un gaļas kvalitāti S. Pribičević norāda, ka šīs šķirnes cūkas “ātri nobriest, ir pietiekami auglīgas, piemērotas nobarošanai, lietderīgi izmanto barību, nodrošina labu gaļu, kurā ir laba gaļas un tauku attiecība, lietderīgi izmanto ganības un labi pielāgojas mūsu novietnēm un barošanas apstākļiem”. Publikācijā “Klaoničke vrijednosti kod tovljenika različitih pasmina svinja” [“Nokautu dažādu šķirņu nobarojamo cūku rādītāji”] Ilančić un Adilović norāda, ka vidējais liesās gaļas saturs nobaroto Slavonijas melno cūku liemeņos ir gandrīz 39 %, un tas ir par 8 % augstāks nekā Mangalica cūku liemeņos.

Viena no galvenajām cūkgaļas kvalitātes īpašībām, kurām ir būtiska ietekme uz tās garšu un smaržu, ir starpmuskuļu tauku saturs, kas mūsdienās lielākajā daļā komerciālo šķirņu un hibrīdu cūkgaļā nepārsniedz 2 %. Visu kategoriju produkts “Meso crne slavonske svinje” atšķiras ar lielāku starpmuskuļu tauku īpatsvaru muguras muskuļos nekā komerciālo šķirņu, tipu un hibrīdu cūkām. Atkarībā no vecuma un tā, kā dzīvnieki tiek turēti, Slavonijas melnajai cūkai (Fajferica) starpmuskuļu tauku īpatsvars pārsniedz 5 %, un tas gaļai piešķir marmorētu izskatu. Lielais tauku īpatsvars gaļu padara sulīgāku, un to mūsdienās patērētāji vērtē īpaši augstu. Tā kā Slavonijas melnā cūka brīvi pārvietojas un ganās brīvā dabā, kā arī lēni aug, kā tas raksturīgs tās dabiskajam dzīves ritmam, tai ir spēcīgāka ķermeņa uzbūve. Vienlaikus tās liemenī un jo īpaši muskuļos ir lielāks taukaudu daudzums. Lielāks tauku īpatsvars muskuļos izskaidro produkta “Meso crne slavonske svinje” izteikto mīkstumu un sulīgumu, kad tas ir termiski apstrādāts, tāpēc produkts košļājot ir ļoti mīksts salīdzinājumā ar cūkgaļu, kas iegūta no komerciālām cūku šķirnēm, tipiem un hibrīdiem.

2017. gadā veikta aptaujā par patērētāju izvēli attiecībā uz cūkgaļu un to, kā viņi uztver Slavonijas melnās cūkas (Fajferica) produktus, konstatēts, ka interese par produkta “Meso crne slavonske svinje” patēriņu ir liela. Par to liecina fakts, ka lielākā daļa respondentu (74 %) būtu gatavi maksāt vairāk par produktu “Meso crne slavonske svinje”, ja viņi būtu pārliecināti, ka tas ražots tradicionālā un videi nekaitīgā veidā.

5.3. Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu

Pateicoties auglīgajai augsnei, kurā labi aug graudaugi, kas ir cūku uztura pamats, cūkkopība jau izsenis ir bijusi galvenā lopkopības nozare Slavonijā.

Apgabala dabiskās iezīmes — auglīgie līdzenumi, plašās upju palienes, paugurainās un kalnainās teritorijas, mežu pārpilnība —, kā arī tradicionālais cūku audzēšanas veids un tas, ka cūkas tiek turētas brīvā dabā, ir bijuši faktori, kuri īpaši labvēlīgi ietekmējuši Slavonijas melnās cūkas — kas ir ārkārtīgi izturīga pret klimatisko apstākļu iedarbību — audzēšanu.

Produkta “Meso crne slavonske svinje” specifiskā ražošanas metode ir izveidojusies ģeogrāfisko un klimatisko apstākļu un tādu īpašo cūkkopībā izmantoto tehnoloģisko procesu ietekmē, kas radušies vietējo iedzīvotāju zināšanu un pieredzes rezultātā. Minētie tehnoloģiskie procesi cūkkopībā ir attīstījušies, pielāgojoties specifiskajiem ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, un lielā mērā nosaka produkta “Meso crne slavonske svinje” specifiku.

Produkta “Meso crne slavonske svinje” kvalitāti nosaka cūku ģenētiskā bāze, bet galvenokārt veids, kādā cūkas tiek turētas un barotas, kā arī cūku vecums kaušanas brīdī. Produkta “Meso crne slavonske svinje” ļoti labās kvalitatīvās un tehnoloģiskās īpašības (gaļas tumšā krāsa, augstāka stingruma pakāpe, lielāks starpmuskuļu tauku īpatsvars, mazāka atsulošanās u. c.) izriet no Slavonijas melnās cūkas (Fajferica) ģenētiskās bāzes, tās brīvas pārvietošanās un ganīšanās, īpašās barības (zaļās lucernas, labības graudu) izmantošanas uzturā un ilgāka nobarošanas perioda, jo tās vidējais svara pieaugums dienas laikā ir zemāks.

Saistībā ar dzīvnieku turēšanas veidu (brīvā dabā) to gaļa ir tumšākā krāsā, jo tie vairāk pārvietojas un to muskuļos ir lielāka asins plūsma. Cūku turēšanai brīvā dabā ir tieša ietekme uz to muskuļu šķiedru stiprināšanu un gaļas atsulošanās iespējas samazināšanu.

Lielāks starpmuskuļu tauku īpatsvars, kas saistīts ar ģenētisko bāzi, cūku uzturēšanos brīvā dabā, kā arī to barību, produktu “Meso crne slavonske svinje” padara sulīgāku un mīkstāku.

Cūkgaļa Horvātijas kontinentālajā daļā tradicionāli tiek gatavota brīvdienās, reliģiskos svētkos un ģimenes svinībās, un tā ir vakariņu galda galvenais elements. Cūkai ir arī simboliska nozīme: vietējie iedzīvotāji cūkas ieradumu ierakties ar šņukuru zemē un stumt to uz priekšu ir pieņēmuši kā simbolu veiksmei un virzībai uz labklājību. Tāpēc cepta cūkgaļa ir tradicionāls un neaizstājams ēdiens, pavadot veco un sagaidot jauno gadu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/hrana/proizvodi_u_postupku_zastite-zoi-zozp-zts/Specifikacija_Meso_crne_slavonske_svinje_Ispravak.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 290

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	66. gadagājums 2023. gada 18. augusts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 290/01	Komisijas paziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības — tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem	1
2023/C 290/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.11144 – COLT TECHNOLOGY SERVICES GROUP / LUMEN EMEA BUSINESS) ( 1 )	16

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
2023/C 290/03	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2023. gada 5. jūlijs) par priekšlikumu ekonomikas pārvaldības reformai Savienībā (CON/2023/20)	17

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2023/C 290/04	Euro maiņas kurss – 2023. gada 17. augusts	26
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2023/C 290/05	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums	27

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0900
JPY	Japānas jena	158,88
DKK	Dānijas krona	7,4518
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85395
SEK	Zviedrijas krona	11,8666
CHF	Šveices franks	0,9555
ISK	Islandes krona	144,10
NOK	Norvēģijas krona	11,4985
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,078
HUF	Ungārijas forints	384,73
PLN	Polijas zlots	4,4718
RON	Rumānijas leja	4,9385
TRY	Turcijas lira	29,5376
AUD	Austrālijas dolārs	1,6931
CAD	Kanādas dolārs	1,4718
HKD	Hongkongas dolārs	8,5318
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8298
SGD	Singapūras dolārs	1,4793
KRW	Dienvidkorejas vona	1 458,28
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,7417
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9387
IDR	Indonēzijas rūpija	16 726,82
MYR	Malaizijas ringits	5,0712
PHP	Filipīnu peso	61,738
RUB	Krievijas rublis
THB	Taizemes bāts	38,542
BRL	Brazīlijas reāls	5,4127
MXN	Meksikas peso	18,6156
INR	Indijas rūpija	90,4995

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2023/C 290/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	45
2023/C 290/07	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	57
2023/C 290/08	Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	60


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.